par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva)
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Padomes kopējo nostāju nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva)
– ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (16133/3/2007 – C6-0129/2008)(1),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0784),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0223/2008),
1. apstiprina grozīto kopējo nostāju;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 1
Padomes kopējā nostāja – grozījumu tiesību akts
4.a apsvērums (jauns)
Padomes kopējā nostāja
Grozījums
(4a) Lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem dzelzceļa nozares tiesību aktiem, šī direktīva nav attiecināma uz vēsturiskajiem, muzeju un tūristu dzelzceļiem.
Grozījums Nr. 2
Padomes kopējā nostāja – grozījumu tiesību akts
1. pants – -1.a punkts (jauns)
Direktīva 2004/49/EK
2. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts un cb apakšpunkts (jauni)
Padomes kopējā nostāja
Grozījums
-1a) papildina 2. panta 2. punktu ar šādiem apakšpunktiem:
"ca) vēsturiskais ritošais sastāvs, ko izmanto valstu tīklos, ja tas atbilst valstu drošības noteikumiem un normatīvajiem aktiem;
cb) vēsturiskie, muzeju un tūristu dzelzceļi, kuri izmanto paši savu tīklu, tostarp ritošā sastāva darbnīcas, kuras pieder šādiem dzelzceļiem vai ir saistītas ar tiem, un arī personāls, kurš saistīts ar šādiem dzelzceļiem."
Pamatojums
Lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā atbalstītajai nostājai par Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīvu, skaidri jānosaka, ka direktīva neattiecas uz vēsturiskajiem un muzeju dzelzceļiem, ja vien tie atbilst valstu drošības noteikumiem vai arī izmanto paši savu tīklu.
Grozījums Nr. 3
Padomes kopējā nostāja – grozījumu tiesību akts
1. pants – 5. punkta aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2004/49/EK
7. pants – 3. punkts – 3.a daļa (jauns)
Padomes kopējā nostāja
Grozījums
aa) 3. punktam pievieno šādu daļu:
„Pirms izstrādā vai pārskata kopīgos drošības mērķus, izmaksu un ieguvumu analīzei ir jāparāda, ka kopīgo drošības mērķu izstrādes paredzamie rezultāti uzlabos satiksmes drošības līmeni un dzelzceļa sistēmas izmantošanas efektivitāti.”;
Pamatojums
Atkārtoti ieviests pirmajā lasījumā Parlamenta ierosinātais 14. grozījums attiecībā uz kopīgo drošības mērķu (CST) izstrādi.
Grozījums Nr. 4
Padomes kopējā nostāja – grozījumu tiesību akts
1. pants – 7. punkts
Direktīva 2004/49/EK
14. pants
Padomes kopējā nostāja
Grozījums
„14. pants
„14. pants
Ritekļu tehniskā apkope
Ritekļu tehniskā apkope
1. Pirms katra ritekļa nodošanas ekspluatācijā vai izmantošanas tīklā tam nosaka par tā tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un šo struktūru saskaņā ar Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīvas 33. pantu reģistrē VRR.
1. Pirms katra ritekļa nodošanas ekspluatācijā vai izmantošanas tīklā tam nosaka par tā tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un šo struktūru saskaņā ar Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīvas 33. pantu reģistrē VRR.Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai apsaimniekotājs.
2. Attiecīgās valsts drošības iestādes izņēmuma gadījumos un tikai to attiecīgos tīklos var pieņemt lēmumu veikt atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības.
2. Ikvienai par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai jābūt sertificētai saskaņā ar 6. punktu.
3. Neskarot 4. pantā minēto dzelzceļa pakalpojumu uzņēmumu un infrastruktūras apsaimniekotāju atbildību, struktūra, kas atbild par apsaimniekošanu, izmantojot apsaimniekošanas sistēmu, nodrošina ritekļu drošu darbību.
3. Neskarot 4. pantā minēto dzelzceļa pakalpojumu uzņēmumu un infrastruktūras apsaimniekotāju atbildību, struktūra, kas atbild par apsaimniekošanu, izmantojot apsaimniekošanas sistēmu, nodrošina ritekļu drošu darbību.
4. Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra ir Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, 3. punktā minēto sistēmu izveido, izmantojot 9. pantā izklāstīto drošības pārvaldes sistēmu.
4. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra apkopi veic vai nu pati, vai izmanto tehniskās apkopes darbnīcu pakalpojumus, ar kurām noslēgti attiecīgi līgumi.
5. Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nav Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, to var sertificēt, ievērojot 6. punktu.
6.Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, Komisija līdz …* pieņem pasākumu, ar ko izveido par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras sertifikāciju, jo īpaši saistībā ar šīs struktūras tehniskās apkopes sistēmu. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2.a punktā. Minētajā pasākumā iekļauj sertifikācijas prasības par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai, pamatojoties uz tās tehniskās apkopes sistēmas apstiprināšanu, sertifikāta formātu un derīguma termiņu, kā arī struktūru vai struktūras, kas ir atbildīgas par tā izdošanu, kā arī pārbaudes, kas vajadzīgas, lai sertifikācijas sistēma darbotos.
6. Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, Komisija vēlākais gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pieņem pasākumu, ar ko izveido par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras obligāto sertifikāciju, jo īpaši saistībā ar šīs struktūras tehniskās apkopes sistēmu. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2.a punktā. Minētajā pasākumā iekļauj sertifikācijas prasības par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai, pamatojoties uz tās tehniskās apkopes sistēmas apstiprināšanu, sertifikāta formātu un derīguma termiņu, kā arī struktūru vai struktūras, kas ir atbildīgas par tā izdošanu, kā arī pārbaudes, kas vajadzīgas, lai sertifikācijas sistēma darbotos.
7. Saskaņā ar 6. punktu izsniegtie sertifikāti apliecina atbilstību 3. punktā minētajām prasībām, un tie ir derīgi visā Kopienas teritorijā. Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nav sertificēta, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs ar 9. pantā paredzētās drošības pārvaldes sistēmas palīdzību nodrošina, ka atbilstīgi piemēro visas attiecīgās tehniskās apkopes procedūras.";
7. Saskaņā ar 6. punktu izsniegtie sertifikāti apliecina atbilstību 3. un 4. punktā minētajām prasībām, un tie ir derīgi visā Kopienas teritorijā.
7.a Ne vēlāk kā trīs gadus pēc attiecīgā pasākuma stāšanās spēkā Aģentūra izvērtē atbilstoši 6. punktam ieviestās obligātās sertifikācijas procesu, nosūtot Komisijai ziņojumu.
7.b Ja, pamatojoties uz Aģentūras ziņojumu un pēc konsultācijām ar ieinteresētajām personām, šķiet, ka ir nepieciešami uzlabojumi, Komisija var iesniegt attiecīgus likumdošanas priekšlikumus.”;
*Viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Atkārtoti ieviests pirmajā lasījumā Parlamenta ierosinātais 21. grozījums attiecībā uz tehniskās apkopes struktūras obligātās sertifikācijas sistēmu, vienlaikus ņemot vērā jaunos elementus un Padomes kopējās nostājas formulējumus.
Situācijas raksturojums un komentāri par procedūru
2006. gada 13. decembrī Komisija iesniedza Parlamentam un Padomei priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva)(1)1.
Priekšlikumu Komisija iesniedza kopā ar diviem citiem tiesību aktu priekšlikumiem, proti, priekšlikumu par jaunu Savstarpējas izmantojamības direktīvu un priekšlikumu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu. Tika uzskatīts, ka saskaņā ar koplēmuma procedūru iesniegtie trīs priekšlikumi, kā arī paziņojums, kura mērķis ir veicināt lokomotīvju brīvu kustību Eiropas Savienībā, ir daļa no Komisijas paketes par ritošā sastāva savstarpēju apstiprināšanu. Pagājušajā gadā pirmajā lasījumā ātri tika panākta vienošanās ar Padomi par jaunās Savstarpējas izmantojamības direktīvas priekšlikumu.
2007. gada 29. decembrī Eiropas Parlaments atbilstoši koplēmuma procedūrai pirmajā lasījumā sniedza atzinumu un pieņēma ziņojumu, ar kuru Komisijas iesniegtajā tekstā(2)2 tika ierosināti 27 grozījumi. 2008. gada 3. martā Padome saskaņā ar Līguma 251. pantu pieņēma kopējo nostāju, kuru pēc tam nosūtīja Parlamentam un Komisijai.
2.Padomes kopējās nostājas novērtējums
Padomes kopējā nostājā pilnībā, daļēji vai principā ir ietverti vairāki Parlamenta ierosinātie grozījumi, kuri tika pieņemti pirmajā lasījumā un kuri galvenokārt attiecas uz:
-tekstiem, kuri skar jauno regulatīvo kontroles procedūru (RPS) un transponēšanas pasākumu atbilstības tabulu (1., 2., 10., 11., 12., 13., 15. un 23. grozījums);
-14., 14.a panta un pielikuma satura — attiecas uz noteikumiem par atļauju nodot transportlīdzekļus ekspluatācijā — transponēšanu jaunajā Savstarpējas izmantojamības direktīvā (18., 20., 26. un 27. grozījums);
-noteikumiem attiecībā uz Valsts ritekļu reģistra un turētāju definīciju (8. un 9. grozījums).
Lai gan visas trīs iestādes veiksmīgi atrisināja jautājumu attiecībā uz to, kā jaunajā Savstarpējas izmantojamības direktīvā transponēt noteikumus par atļauju nodot transportlīdzekļus ekspluatācijā, tas neizdevās attiecībā uz noteikumiem par sertificēšanas sistēmu tehniskās apkopes jomā. Parlamenta veiktajā grozījumā aicināts izveidot obligātu sistēmu, savukārt Padomes ierosinātajā tekstā ir paredzēta brīvprātīga sistēma.
Turklāt kopējā nostājā nav ietverti šādi grozījumi: steidzamās izskatīšanas procedūras izmantošana saskaņā ar jauno RPS, valsts drošības noteikumu un pamatprasību definīcijas (5. un 7. grozījums), izmaksu un ieguvumu analīzes ieviešana attiecībā uz kopīgo drošības mērķu izstrādi (14. grozījums), iespēja pieprasīt tehnisku atzinumu no Aģentūras, ja valsts drošības iestādes pieņem negatīvu lēmumu (22. grozījums).
Jāatzīmē, ka Padomes ierosinātajā tekstā vairākās vietās Komisijas teksts ir aizstāts ar jaunu tekstu. Tas galvenokārt attiecas uz direktīvā ieviesto jauno koncepciju par struktūru, kas atbildīga par tehnisko apkopi.
3.Referenta priekšlikumi
Tā kā Padomes kopējā nostājā nav iekļauti Parlamenta ierosinātie grozījumi, jo īpaši grozījums attiecībā uz tehniskās apkopes obligātās sertifikācijas sistēmu, tiek ierosināts atjaunot Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā, vienlaikus ņemot vērā Padomes ierosināto tekstu.
Tehniskās apkopes obligātās sertifikācijas sistēma visām tirgū iesaistītajām pusēm, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītajiem, apsaimniekotājiem vai jebkurai citai struktūrai, kuru saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajiem kritērijiem un prasībām var sertificēt kā par tehnisko apkopi atbildīgu struktūru, radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Eiropas Savienībā. Tas Eiropā nodrošinās vienotu un nediskriminējošu tehniskās apkopes un drošības vadības sistēmas piemērošanu, vienlaikus uzlabojot drošību Kopienas dzelzceļos.
Inés Ayala Sender, Paolo Costa, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Timothy Kirkhope, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Willi Piecyk, Paweł Bartłomiej Piskorski, Luís Queiró, Reinhard Rack, Brian Simpson
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Nathalie Griesbeck, Zita Gurmai, Leopold Józef Rutowicz
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā