Procedūra : 2007/2285(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0256/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0256/2008

Debates :

PV 24/09/2008 - 17
CRE 24/09/2008 - 17

Balsojumi :

PV 25/09/2008 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0461

ZIŅOJUMS     
PDF 295kDOC 209k
2008. gada 18. jūnijs
PE 398.631v02-00 A6-0256/2008

par Balto grāmatu attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos

(2007/2285(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Referents: Alessandro Foglietta

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Balto grāmatu attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos

(2007/2285(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā „Balto grāmatu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos” (COM(2007)0279),

–   ņemot vērā 2007. gada 1. februāra rezolūciju par veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanu(1),

–   ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) otro Eiropas rīcības plānu par pārtikas un uztura politiku 2007.–2012. gadam, kuru PVO Eiropas reģionālā komiteja pieņēma Belgradā 2007. gada 17.–20. septembrī, kā arī Eiropas Harta par aptaukošanās novēršanu, kuru 2006. gadā pieņēma PVO reģionālais birojs,

–   ņemot vērā mērķus, kurus 2006. gada 15.–17. novembrī Stambulā notikušajā PVO Eiropas ministru konferencē pieņēma ar Eiropas Hartu par aptaukošanās novēršanu,

–   ņemot vērā Uztura, fizisko aktivitāšu un veselības globālo stratēģiju, kuru 2004. gada 22. maijā pieņēma 57.   Pasaules veselības asamblejā,

–   ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomes 2005. gada 3. jūnija secinājumus par aptaukošanos, uzturu un fizisko aktivitāti,

–   ņemot vērā secinājumus, kurus izdarīja 2007. gada 5. un 6. decembra Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padome „Eiropas stratēģijas attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, izmantošana”,

–   ņemot vērā 2006. gadā Kopenhāgenā notikušās PVO Reģionālā biroja sanāksmes secinājumus „Fiziskā aktivitāte un veselība Eiropā — fakti rīcībai”,

–   ņemot vērā Komisijas „Balto grāmatu par sportu” (COM(2007)0391),

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru” (COM(2007)0551),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0000/2008),

A. tā kā liekais svars un aptaukošanās, kā arī ar uzturu saistītas slimības jau kļūst par epidēmiju un ir galvenais nāves un saslimšanas cēlonis Eiropā;

B.  tā kā zinātniski ir pierādīts, ka vīriešus un sievietes nepareiza uztura sekas un tā izraisīto slimību smagums ietekmē atšķirīgi,

C. tā kā saskaņā ar PVO datiem vairāk nekā 50 % pieaugušo Eiropā cieš no liekā svara vai aptaukošanās;

D. tā kā no aptaukošanās cieš 5 miljoni bērnu un liekais svars ir vairāk nekā 22 miljoniem bērnu, un šie skaitļi strauji pieaug, kas nozīmē, ka līdz 2010. gadam šo bērnu skaits, kuri cieš no liekā svara un aptaukošanās, katru gadu pieaugs par 1,3 miljoniem;

E.  tā kā ES valstis ik gadu līdz 7 % no valsts veselības aprūpes budžeta tērē tādu slimību ārstēšanai, ko var saistīt ar aptaukošanos,

F.  tā kā tiek uzskatīts, ka ar aptaukošanos un lieko svaru saistītām slimībām tērē līdz pat 6 % no valsts veselības aprūpes kopējiem izdevumiem visā Eiropā; tā kā šo slimību netiešās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar mazāku produktivitāti un darbā neierašanos slimības dēļ, ir ievērojami augstākas;

G. tā kā vēdera aptaukošanās ir zinātniski atzīta kā viens no galvenajiem faktoriem, kas liecina par vairākām ar svaru saistītām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām un 2. tipa diabētu;

H. tā kā bērnībā iegūti ēšanas ieradumi bieži tiek saglabāti arī pieauguša cilvēka dzīvē, un pētījumi ir parādījuši, ka aptaukojušies bērni visbiežāk izaug par pieaugušajiem ar aptaukošanās problēmām;

I.   tā kā Eiropas iedzīvotāji dzīvo vidē, kurā pastiprināti draud aptaukošanās, jo sēdošs dzīvesveids paaugstina risku aptaukoties;

J.   tā kā neveselīgs uzturs ir galvenais riska faktors citām ar uzturu saistītām slimībām, kuras ir galvenie nāves cēloņi ES, ietverot koronāro sirds slimību, vēžus, diabētus un trieku;

K. tā kā PVO 2005. gada ziņojumā par veselību Eiropā analītiski parādīts, ka lielu skaitu nāves gadījumu un slimību izraisa septiņi galvenie riska faktori, no kuriem seši (hipertonija, holesterīns, ķermeņa masas indekss, nepietiekams augļu un dārzeņu patēriņš, fizisko aktivitāšu trūkums un pārmērīgs alkohola patēriņš) ir saistīti ar uzturu un fiziskām aktivitātēm, un tā kā šie veselību noteicošie faktori jārisina vienlaikus, cenšoties novērst lielu nāves gadījumu un slimību skaitu;

L.  uzskatot, ka fiziskai aktivitātei un veselīgam, līdzsvarotam uzturam ir jābūt galvenajam profilakses līdzeklim cīņā pret lieko svaru, un ar bažām atzīmējot, ka katrs trešais eiropietis brīvajā laikā ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas nemaz un ka vidējais eiropietis vairāk nekā 5 stundas dienā pavada sēžot, kā arī ka daudzi eiropieši nepatērē līdzsvarotu uzturu;

M. tā kā vēdera aptaukošanos eksperti pašlaik plaši atzīst par visizplatītāko sirds un vielmaiņas traucējumu cēloni, kas palielina sirds un asinsvadu slimību, kā arī 2. tipa diabētu risku;

N. tā kā sportam veltīto stundu skaits ir samazinājies pēdējā desmitgadē gan sākumskolās, gan vidusskolās un pastāv ievērojamas nesakritības dalībvalstīs attiecībā uz sporta objektiem un aprīkojumu;

O. tā kā PVO ar Eiropas Hartu par aptaukošanās novēršanu ir noteikusi mērķi gūt ievērojamus panākumus bērnu aptaukošanās apkarošanā tuvāko četru vai piecu gadu laikā un vēlākais līdz 2015. gadam panākt pretēju tendenci;

P.  tā kā par veselīgu uzturu jāuzskata uzturs, kas nodrošina noteiktas kvantitātes un kvalitātes priekšnosacījumus cilvēka vajadzībām un vienmēr stingri atbilst uztura principiem;

Q. tā kā uzturā, lai to uzskatītu par veselīgu, jāietver šādi kritēriji: 1) uzturvielu un enerģētiskais saturs (uzturvērtība), 2) veselības un toksoloģija (pārtikas nekaitīgums), 3) pārtikas produkta dabīgās īpašības („estētiskās/garšas” un „sagremojamības” īpašības), 4) pārtikas ražošanas ekoloģiskās iezīmes (ilgtspējīga lauksaimniecība);

R.  uzskatot, ka liekā svara un aptaukošanās problēma jārisina ar holistisku pieeju, šo jautājumu iekļaujot valstu politikas jomās un dažādos pārvaldes līmeņos, īpaši valsts, reģionālā un vietējā līmenī, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti;

S.  tā kā nedrīkst ignorēt alkohola, kam ir augsts kaloriju līmenis, un cigarešu nozīmi, kuru abu lietošana mazina apetīti un slāpes pēc citiem dzērieniem, kā arī ir saistīta ar vairākiem veselības riskiem,

T.  uzskatot sociālo dimensiju par problēmu, jo lielākajā vairumā gadījumu no liekā svara un aptaukošanās cieš zemāko sociālekonomisko grupu pārstāvji; ar bažām atzīmējot, ka rezultātā var pastiprināties sociālekonomiskā nevienlīdzība, jo īpaši visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, piemēram, invalīdiem;

U. tā kā sociālekonomiskā nevienlīdzība vēl vairāk pieaug izejvielu (piemēram, graudaugu produkti, sviests, piens utt.) cenu paaugstināšanās dēļ, kas ir jauna tendence gan attiecībā uz skarto produktu skaitu, gan cenu pieauguma apmēru;

V. tā kā augstākas neapstrādātu izejvielu cenas kopā ar vairumtirdzniecības noteikumu neskaidrību dažās dalībvalstīs ir novedis pie pamata pārtikas produktu, piemēram, augļu un dārzeņu, kā arī piena produktu bez cukura cenu paaugstināšanās, kas ietekmē lielākās daļas ES mājsaimniecību budžetus, un tā kā ES jāsāk risināt šis izaicinājums;

W. tā kā invalīdi veido 15 % no aktīvās sabiedrības daļas ES; tā kā turklāt pētījumi rāda, ka invalīdi pakļauti lielākam aptaukošanās riskam, cita starpā, patofizioloģisku izmaiņu enerģijas metabolismā un ķermeņa stāvokļa dēļ, kā arī muskuļu atrofijas un fiziskās bezdarbības dēļ;

X. tā kā ir jāveicina visas iniciatīvas, kurās ir iesaistītas daudzas ieinteresētās puses, lai uzlabotu dialogu, paraugprakses apmaiņu un pašregulējumu, piemēram, ES Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības rīcības platformu, kā arī Sporta un veselības darba grupu un Eiropas Veselību veicinošo fizisko aktivitāšu tīklu (HEPA);

Y. tā kā ir jāveicina dažādi tradicionālie ēdieni kā mūsu kultūras mantojuma daļa, bet vienlaikus jārīkojas, lai nodrošinātu, ka patērētāji ir informēti par to patieso ietekmi uz veselību, lai sekmētu informētu lēmumu pieņemšanu;

Z.  tā kā Eiropas patērētājiem jābūt piekļuvei nepieciešamajai informācijai, lai viņi varētu izvelēties labākos uzturvielu avotus optimālam uzturam atbilstīgi viņu individuālajam dzīves veidam un veselības stāvoklim;

AA.     tā kā pēdējās nozares iniciatīvās par pašregulācijas reklamēšanu runās par pārtikas līdzsvarotību un iezīmēm, kā arī dzērienu reklāmu; tā kā pašregulācijas pasākumos ir jāietver visi reklāmas veidi, jo īpaši internetā un citos jaunos plašsaziņas līdzekļos; tā kā apmēram puse no reklāmām, kuras televīzijā pārraida laikā, kad to skatās bērni, ir pārtikas reklāmas un ka pastāv nepārprotamas liecības, ka televīzijas reklāma ietekmē īstermiņa patēriņa iezīmes bērniem 2 līdz 11 gadu vecumā; tā kā Parlaments ar bažām atzīmē jaunu reklāmas veidu rašanos, izmantojot visas tehniskās iespējas, jo īpaši tā sauktās „reklāmspēles” mobilajos telefonos, tūlītējā ziņojumapmaiņā, videospēlēs un interaktīvajās spēlēs internetā; tā kā vairāki pārtikas ražotāji, reklāmas un mārketinga firmas, kā arī veselības un patērētāju aizsardzības apvienības jau veic ievērojamu ieguldījumu ES rīcības programmā sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai un var jau norādīt uz veiksmīgiem pētījumiem un projektiem;

AB.     tā kā nepilnvērtīgs uzturs, kas jo īpaši ietekmē vecāka gada gājuma cilvēkus, Eiropas veselības aprūpes sistēmai izmaksā līdzīgu summu tai, ko izmaksā aptaukošanās un liekā svara ārstēšana;

1.  atzinīgi vērtē Balto grāmatu par uzturu kā nozīmīgu soli vispārējā stratēģijā, lai apturētu aptaukošanās un liekā svara pieaugumu un risinātu ar uzturu saistītu hronisku slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību (arī sirds slimības un sirdslēkmes) problēmu Eiropā;

2.  atgādina aicinājumu visām dalībvalstīm atzīt aptaukošanos par hronisku slimību; uzskata, ka jāpievērš uzmanība, lai izvairītos no „kauna zīmes uzspiešanas” atsevišķiem cilvēkiem vai cilvēku grupām, kas ir pakļautas ar uzturu, lieko svaru un aptaukošanos saistītām veselības problēmām kultūras aspektu dēļ, piemēram, tādas slimības kā diabēts, vai patoloģisks pārtikas patēriņš, piemēram, anoreksija vai bulīmija, un aicina dalībvalstis nodrošināt šiem cilvēkiem pieeju atbilstošai ārstniecībai valsts veselības aprūpes sistēmā;

3.  uzskata, ka visaptveroša daudzlīmeņu pieeja ir labākais veids, kā apkarot ES iedzīvotāju aptaukošanos, un norāda, ka ir daudzas Eiropas programmas (par pētījumiem, veselību, izglītību, mūžizglītību), kas var palīdzēt risināt šo reālo postu;

4. uzskata, ka pārtikas kvalitātes nodrošināšanai paredzēta politika var veikt ievērojamu ieguldījumu veselības sekmēšanā un aptaukošanās samazināšanā un ka visaptveroša informācija marķējumos ir galvenais aspekts, lai ļautu patērētājiem izvēlēties starp labu, labāku un ne tik labu uzturu;

5.  atzinīgi vērtē Augsta līmeņa grupas pārtikas un fizisko aktivitāšu jautājumos un tādu Eiropas Uzraudzības sistēmu veselības apsekojumiem, kur tiks vākti daži fiziskie un bioloģiskie mērījumi, izveidošanu, piemēram, Veselības izmeklējumu apsekojums (HES) un Uzraudzības sistēma veselības apsekojumiem interviju veidā (EHIS), jo tie ir efektīvi politikas veidotāju un visu iesaistīto pušu instrumenti zināšanu uzlabošanai un paraugprakses apmaiņai cīņā pret aptaukošanos;

6.  prasa Komisijai nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību turpmākajā augsta līmeņa darba grupā par uzturu un fizisko aktivitāti, lai labāk varētu noteikt problēmas un piedāvāt labākos risinājumus, ņemot vērā dzimuma aspektu, proti, atsevišķi sievietēm un vīriešiem;

7.  atzīst pašregulācijas ievērojamo lomu cīņa pret aptaukošanos, un uzsver, ka ir jānosaka skaidri un konkrēti mērķi visām iesaistītajām pusēm, kā arī ar šo mērķu neatkarīga uzraudzība; atzīmē, ka dažreiz ir nepieciešams regulējums, lai nodrošinātu patstāvīgas un jēgpilnas izmaiņas visos nozares sektoros, jo īpaši tad, kad tas skar bērnus, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un augstus sabiedrības veselības standartus; ar lielu interesi atzīmē 203 pasākumus, kuri ir uzsākti saistībā ar ES rīcības programmu sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai un kuru mērķis ir produktu sastāva pārveidošana, bērniem paredzētas reklāmas samazināšana un sabalansēta uztura veicināšana, izmantojot marķējumus; uzskata, ka šī rīcības programma jāpaplašina, lai ietvertu datorspēļu un pulšu ražotājus, kā arī interneta pakalpojumu sniedzējus;

8.  tomēr prasa īstenot reālākus pasākumus, kuri ir īpaši paredzēti bērniem un riska grupām;

9.  mudina Komisiju piemērot holistiskāku pieeju uzturam un nepilnvērtīgam uzturam, ietverot aptaukošanās problēmu, kas ir galvenā prioritāte uztura un veselības jomās, to, kad vien iespējams, iekļaujot ES finansētās pētniecības iniciatīvās un ES līmeņa partnerībās;

10. uzskata, ka Eiropas patērētājiem jābūt piekļuvei informācijai, kas nepieciešama, lai viņi varētu izvēlēties vislabākos uztura avotus, kuri vajadzīgi, lai sasniegtu un uzturētu optimālu uzņemto uzturvielu daudzumu, kas ir vispiemērotākais katra individuālajam dzīvesveidam un veselībai; uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš pilsoņu izglītības veselības jautājumos uzlabošanai, lai viņi spētu pieņemt efektīvus lēmumus par viņu pašu un savu bērnu uzturu; uzskata, ka vecāku informēšana un izglītošana par uztura jautājumiem jāveic, izmantojot attiecīgos profesionāļus (skolotājus, kultūras pasākumu organizētājus, veselības nozares profesionāļus) piemērotās vietās; ir pārliecināts, ka patērētāju informēšanai, izglītošanai uztura jautājumos un pārtikas marķēšanai jāatspoguļo pašu patērētāju vēlmes;

11. šajā sakarā vērš uzmanību, cik svarīgi ir piesaistīt izstrādājamo skolas augļu programmu plašākai izglītības stratēģijai, piemēram, pamatskolā ieviešot diētas un veselības stundas;

12. uzsver sieviešu īpašo lomu izglītošanā uztura jautājumos ģimenē un viņu noteicošo ieguldījumu aptaukošanās novēršanā, jo vairumā ģimeņu sievietes ir tās, kuras tieši nosaka pārtikas produktu izvēli ģimenē;

13. aicina dalībvalstis, reģionus un pašvaldības izstrādāt fiziskām aktivitātēm paredzētas apdzīvotas vietas, īpaši saistībā ar pilsētplānošanu, lai pašvaldības savā ikdienas darbā iekļautu fizisko aktivitāšu jautājumus un radītu iespējas vietējā vidē, kuras motivētu cilvēkus brīvajā laikā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm; to var panākt, ieviešot vietējus pasākumus, kuri samazina automašīnu izmantošanu un veicina staigāšanu ar kājām, un organizēti apvienojot tirdzniecības un dzīvojamo zonu attīstību, attīstot sabiedrisko transportu, parkus un visiem pieejamas sporta iespējas, kā arī ierīkojot riteņbraucēju celiņus un gājēju pārejas; aicina pašvaldības veicināt „Pilsētas veselīgam dzīvesveidam” tīklu, kopīgi rīkojoties, lai cīnītos pret aptaukošanos;

14. mudina dalībvalstis pieņemt „aktīvo pārvietošanās veidu” jēdzienu gan skolēniem, kad darbiniekiem; mudina pašvaldības uzskatīt šo jēdzienu par prioritāti, novērtējot pilsētas transportu un plānošanu;

15. atzīmē, ka tādu teritoriju nodrošināšana, kur bērni un jaunieši var pavadīt laiku pie dabas, sniedz viņiem alternatīvu tradicionālajām izklaides nodarbēm un vienlaikus uzlabo iztēli un radošumu, kā arī vēlmi izpētīt;

16. prasa sporta asociācijām īpašu vērību veltīt tam, ka jaunas meitenes pēc pusaudžu vecuma bieži pārtrauc sporta aktivitātes; uzskata, ka šīm apvienībām ir svarīga loma, lai saglabātu jauno meiteņu un sieviešu interesi par dažādām sporta aktivitātēm;

17. uzsver to, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas galvenā loma kopējas pieejas izveidē un nodrošinot saskaņošanu un labāko praksi dalībvalstu vidū; ir pārliecināts, ka nozīmīgu pievienoto vērtību Eiropā var dot tādās jomās kā patērētāju informēšana, izglītošana uztura jautājumos, reklāma plašsaziņas līdzekļos, lauksaimniecības produktu un pārtikas marķēšana, norādot transtaukvielu saturu; prasa izstrādāt tādus Eiropas rādītājus kā vidukļa apkārtmērs un jebkurš cits riska faktors, kas saistīts ar aptaukošanos (jo īpaši vēdera aptaukošanos);

18. uzsver, ka privātajam sektoram ir jāuzņemas loma cīņā pret aptaukošanos, izstrādājot jaunus un veselīgākus produktus; tomēr uzskata, ka ir nepieciešams palielināt pamudinājumu privātajam sektoram, lai izstrādātu informācijas sistēmas un uzlabotu marķējumu, kurš ļauj patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli;

Mūsu prioritāte — bērni

19. aicina Komisiju un visas ieinteresētās puses par prioritāti noteikt cīņu pret aptaukošanos jau no dzīves pirmajiem gadiem, paturot prātā, ka ēšanas ieradumi, kas iegūti bērnībā, nereti tiek saglabāti vēl daudzus turpmākos gadus;

20. prasa organizēt informācijas kampaņas, lai nodrošinātu grūtnieču informētību par līdzsvarota un veselīga uztura un optimāla konkrētu uzturvielu patēriņa grūtniecības laikā nozīmi, kā arī sieviešu un viņu partneru informētību par to, cik svarīgi ir barot ar krūti; atgādina, ka barošana ar krūti, bērna neatradināšana no krūts vismaz līdz sešu mēnešu vecumam, bērnu iepazīstināšana ar veselīgu pārtiku un porciju lieluma kontrolēšana var palīdzēt novērst lieko svaru un aptaukošanos bērniem; tomēr uzsver, ka barošana ar krūti nav vienīgais līdzeklis cīņā ar aptaukošanos un ka līdzsvarotas ēšanas ieradumus iegūst ilgstoša laika gaitā; uzsver, ka informācijas kampaņās ir jāatgādina, ka barošana ar krūti ir privāts jautājums un ir jāņem vērā sievietes brīva griba un izvēle;

21. aicina dalībvalstis pievērst uzmanību tam, ka nepieciešams, lai valsts veselības aprūpes dienesti veicinātu īpašu uztura konsultāciju pakalpojumu attīstību, kas domāti grūtniecēm, sievietēm menopauzes periodā, jo grūtniecība un menopauze ir divi ļoti svarīgi posmi sievietes dzīvē, kuru laikā pieaug liekā svara risks;

22. mudina dalībvalstis noteikt speciālistu izstrādātās pamatnostādnes par to, kā uzlabot fiziskās aktivitātes jau pirmsskolas vecumā un kā sekmēt izglītošanu par uzturu jau tik agrā vecumā;

23. uzskata, ka galvenokārt tieši skolā ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka fiziskās aktivitātes un līdzsvarots uzturs kļūtu par bērna dzīvesveida daļu; aicina Augsta līmeņa grupu pārtikas un fizisko aktivitāšu jautājumos izstrādāt pamatnostādnes uztura politikai skolās un izglītošanas par uzturu veicināšanai, kā arī tās turpināšanai pēc skolas; prasa dalībvalstīm skolu mācību programmās ietvert līdzsvarota uztura un fizisko aktivitāšu priekšrocības;

24. turklāt aicina dalībvalstis, pašvaldības un skolu vadītājus uzraudzīt un uzlabot skolu un bērnudārzu ēdnīcās pasniegtā ēdiena kvalitāti un uzturvērtības standartus, nodrošinot īpašu apmācību un pamatnostādnes skolu ēdnīcu personālam, kvalitātes pārbaudes ēdnīcām un pamatnostādnes veselīgai pārtikai ēdnīcās; uzsver, ka ir jāpārskata porciju lielums un maltītēs jāiekļauj augļi un dārzeņi; prasa paplašināt izglītošanu par līdzsvarotu uzturu un aicina pilnīgi aizliegt skolās pārdot pārtiku un dzērienus ar lielu tauku, sāls un cukura daudzumu, kā arī ar mazu uzturvērtību; atbalsta svaigu augļu un dārzeņu lielāku pieejamību tirdzniecības vietās; aicina saskaņā ar Baltās grāmatas par sportu mērķiem atbildīgās iestādes nodrošināt, ka skolu mācību programmās vismaz trīs stundas nedēļā tiek paredzētas fiziskām aktivitātēm, prasa šīm iestādēm sagatavot plānus jaunu sabiedrisku, invalīdiem pieejamu sporta objektu celtniecībai un skolu sporta objektu aizsardzībai; atzinīgi vērtē iespējamo „Augļi skolās” projektu, ko finansiāli atbalstīs ES un kurš ir līdzīgs pašlaik notiekošajai skolu piena programmai; aicina rast risinājumus, lai turpinātu bezmaksas augļu un dārzeņu nodrošināšanu skolām un labdarības iestādēm 2008. gadā, kā to pieprasījušas dažas dalībvalstis, gaidot skolu augļu shēmas piemērošanu 2009. gada 1. janvārī;

25. aicina dalībvalstu vietējās iestādes sekmēt atpūtas centru pieejamību un cenu mērenību, kā arī sekmēt iespēju nodrošināšanu vietējā vidē, kas motivē cilvēkus brīvo laiku pavadīt aktīvi;

26. aicina dalībvalstis, vietējās iestādes un skolas pārvaldes nodrošināt, ka skolās tirdzniecības automātos ir pieejams veselīgas pārtikas piedāvājums; uzskata, ka zemas uzturvērtības tā saukto HSSF produktu sponsorēšanai un reklāmai skolu telpās ir obligāti jāprasa atļauja vai ir jāsaņem skaidri izteikta atļauja no skolas vadības, kā arī šīs darbības ir jāuzrauga skolēnu un vecāku asociācijām; uzskata, ka sporta organizācijām un komandām ir jākalpo par piemēru attiecībā uz vingrošanu un veselību uzturu; mudina visas sporta organizācijas un komandas brīvprātīgi līdzdarboties, lai veicinātu līdzsvarotu uzturu un fiziskās aktivitātes īpaši bērnu vidū; pieņem, ka visas sporta organizācijas un komandas popularizē līdzsvarotu uzturu un fiziskās aktivitātes; turklāt uzsver, ka Eiropas sporta kustība nav jāvaino par liekā svara un aptaukošanās problēmu Eiropā;

27. atzinīgi vērtē Kopējās lauksaimniecības politikas (KAP) tirgus kopīgas organizācijas reformu, ar kuru paredz skolās vairāk pasniegt augļus un dārzeņus, nodrošinot, ka tiek pārbaudīta šo produktu kvalitāte un nekaitīgums;

28. mudina ES un jo īpaši ECOFIN padomi būt elastīgākā attiecībā pret dalībvalstu rīcību, piemērojot zemākas PVN likmes sociāliem, ekonomikas, vides un ar veselību saistītiem nolūkiem; šajā saistībā aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, pazemināt PVN augļiem un dārzeņiem, atgādinot, ka Kopienas tiesību akti ļauj to darīt; turklāt aicina grozīt spēkā esošos Kopienas dokumentus, lai ļautu augļiem un dārzeņiem gūt labumu no ļoti zemas PVN likmes (zem 5 %);

29. atzinīgi vērtē tādas ES iniciatīvas kā tīmekļa vietnes „ES mazie šefpavāri” izveidošanu un „ES veselīgas pārtikas un gatavošanas dienas” sarīkošanu 2007. gada 8. novembrī; ierosina rīkot informācijas kampaņas, lai uzlabotu zināšanas par saikni starp enerģētiski bagātiem produktiem un attiecīgi nepieciešamo laiku fiziskajām aktivitātēm, kāds ir nepieciešams, lai šīs kalorijas patērētu;

Apzināta izvēle un veselīgu produktu pieejamība

30. uzskata, ka produktu piedāvājuma nomaiņa ir iedarbīgs līdzeklis, lai samazinātu tauku, cukura un sāls patēriņu uzturā, un mudina pārtikas ražotājus turpināt iesaistīties enerģētiski pārbagātu un uzturvielas nesaturošu produktu sastāva pārveidošanā, lai samazinātu tauku, cukura un sāls saturu un palielinātu šķiedrvielu, augļu un dārzeņu saturu; atzinīgi vērtē ražotāju brīvprātīgos centienus pārtikas sagatavošanā ievērot uzturvērtības kritērijus;

31. uzsver, ka uzturvērtības marķējuma jābūt obligātai prasībai un tam jābūt nepārprotamam, lai palīdzētu patērētājiem veikt veselīgas pārtikas izvēli; tādēļ iesaka uzturvērtības marķējumā izmantot 100 g/100ml mērvienības, lai ļautu patērētājiem salīdzināt uzturvielu sastāvu atšķirīgiem pārtikas produktiem;

32. prasa visā ES aizliegt mākslīgās transtaukskābes un mudina ES dalībvalstis ievērot paraugpraksi pārtikas satura (piemēram, sāls satura) kontrolē un prasa Komisijai izstrādāt programmu paraugprakses apmaiņai starp ES dalībvalstīm; norāda, ka īpaši izņēmumi ir jānodrošina ACN (aizsargātiem cilmes nosaukumiem) un AĢN (aizsargātām ģeogrāfiskām norādēm) un GTĪ (garantētas tradicionālās īpatnības), kā arī citiem tradicionālo produktu veidiem, lai saglabātu oriģinālreceptes; šajā nolūkā liek lielas cerības uz topošo Zaļo grāmatu par kvalitātes politiku lauksaimniecībā saistībā ar labāku ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu kvalitāti;

33. aicina analizēt, cik liela nozīme ir garšas pastiprinātājiem, piemēram, glutamātiem, guanilātiem un inozinātiem, kurus lielā daudzumā var atrast neskaitāmos pārtikas produktos, jo īpaši jau lietošanai gatavajos ēdienos un rūpnieciski apstrādātajos pārtikas produktos, lai noteiktu to ietekmi uz patēriņa modeļiem;

34. uzsver pašreizējo zinātnisko zināšanu mācību, ka pārmērīgs transtaukskābju patēriņš (pārsniedzot 2 % no kopējā enerģētisko vielu patēriņa) ir saistīts ar ievērojami augstāku sirds un asinsvadu slimību risku; tādēļ izsaka dziļu nožēlu, ka līdz pat šim brīdim neviena Eiropas valsts valdība nav rīkojusies, lai samazinātu Eiropas patērētāju kopīgo risku saistībā ar transtaukskābju un piesātināto taukskābju klātbūtni vairākos apstrādātos produktos ar zemu uzturvērtību;

35. uzsver, ka rūpnieciski apstrādātas transtauksābes rada nopietnus, plaši dokumentētus un nevajadzīgus draudus eiropiešu veselībai un ka to jautājums jārisina ar piemērotu likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir efektīvi likvidēt rūpnieciski apstrādātas transtauksābes no pārtikas produktiem;

36. aicina pārtikas uzņēmumus pārskatīt vienai personai paredzēto porciju lielumu, piedāvājot plašāku klāstu mazāku porciju;

37. atzinīgi vērtē Komisijas jauno priekšlikumu pārskatīt Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīvu 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu; mudina Komisiju nodrošināt, ka patērētājam marķējumi ir redzami, skaidri un viegli saprotami, ietverot obligātu uzturvielu marķējumu pakas priekšējā daļā, izmantojot krāsu kodus;

38. turklāt aicina Komisiju uzņemties veikt visaptverošu pārskatu par KLP ietekmi uz veselību, lai novērtētu, vai varētu veikt politikas izmaiņas, kas sekmētu uzlabojumus uzturā Eiropā;

Plašsaziņas līdzekļi un reklāma

39. aicina visus plašsaziņas līdzekļus, sadarbojoties ar dalībvalstīm un sporta organizācijām, radīt papildu stimulus fiziskām aktivitātēm un iekļaut sportu visos plašsaziņas līdzekļos;

40. ir informēts, ka plašsaziņas līdzekļiem ir liela loma patērētāju informēšanā, izglītošanā un pārliecināšanā par veselīgu un līdzsvarotu uzturu, kā arī atgādina to lomu stereotipu par ķermeni radīšanā; uzskata, ka direktīvā par „Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem bez robežām” pieņemtā brīvprātīgā pieeja par pārtikas ar zemu uzturvērtību reklamēšanu bērniem ir solis pareizā virzienā, kas ir īpaši jāuzrauga, un aicina Komisiju ierosināt stingrākus priekšlikumus, ja 2010. gada direktīvas pārskatā atklātos, ka brīvprātīgā pieeja nav izdevusies; aicina dalībvalstis un Komisiju mudināt plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksus attiecībā uz nepiemērotu audiovizuālo komerciālo saziņu, kas saistīta ar pārtikas un dzērienu produktiem un mudina tirgus dalībniekus ierosināt konkrētu rīcību valsts līmenī, lai īstenotu vai stiprinātu šo direktīvu;

41. aicina pārtikas uzņēmumus pievērst īpašu uzmanību, reklamējot pārtikas produktus, kas paredzēti bērniem; prasa ierobežot laiku, kurā tiek pārraidītas neveselīgas pārtikas reklāmas, kuru mērķauditorija ir bērni, kā arī aizliegt šādas reklāmas; šāds aizliegums ietver arī tādus plašsaziņas līdzekļu jaunos veidus kā tiešsaistes spēles, uznirstošie dialogi un īsziņas;

Veselības aprūpe un izpēte

42. atzīst, ka veselības jomas profesionāļi, īpaši pediatri un farmaceiti, ir jāinformē par nozīmīgo lomu, kāda viņiem ir, lai agrīni konstatētu, kuriem cilvēkiem draud liekais svars un kardiovaskulāra slimība, un uzskata, ka viņiem jābūt galvenajiem, kas cīnās pret aptaukošanās epidēmiju un nelipīgajām slimībām; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt Eiropas antropometriskos rādījumus un pamatnostādnes par kardiometaboliskajiem riskiem, kas saistīti ar aptaukošanos; uzsver, ka ir svarīgi veikt sistemātiskus rutīnveida mērījumus saistībā ar citu kardiometabolisko riska faktoru pārbaudi, lai novērtētu liekā svara/aptaukošanās blakus saslimšanas pirmajā veselības aprūpes posmā;

43. vērš uzmanību uz nepilnvērtīga uztura problēmu, stāvokli, kurā trūkumam, pārmērībai vai nelīdzsvarotībai uzturā ir ievērojama negatīva ietekme uz audiem, ķermeņa formu un ķermeņa funkcijām; atzīmē arī, ka nepilnvērtīgs uzturs ir smaga nasta gan indivīda labklājībai, gan sabiedrībai, jo īpaši veselības aprūpes sistēmai, un ka tas noved pie saslimšanas gadījumu skaita palielināšanās, garākiem slimnīcā uzturēšanās periodiem, smagākiem sarežģījumiem un samazinātas dzīves kvalitātes pacientiem; atgādina, ka papildu dienas slimnīcā un nepilnvērtīga uztura dēļ radušos sarežģījumu ārstēšana valsts budžetā izmaksā miljardus eiro katru gadu;

44. uzsver aprēķinus, kas rāda, 40 % slimnīcu pacientu un apmēra 40 un 80 % vecāka gada gājuma cilvēku aprūpes mājās saņem nepilnvērtīgu uzturu; aicina dalībvalstis uzlabot slimnīcu un aprūpes māju pārtikas kvantitāti un kvalitāti, kas novedīs pie slimnīcā pavadīta laika samazināšanās;

45. ir pārliecināts, ka pilnīgi jāatzīst tādu medicīnas speciālistu kā diētas ārstu un uztura speciālistu kvalifikācija;

46. aicina Komisiju veicināt medicīnas paraugpraksi, piemēram, izmantojot ES Veselības forumu un informācijas kampaņas par aptaukošanās draudiem un īpaši vēdera aptaukošanos, īpaši uzmanību uz sirds un asinsvadu slimībām; mudina Komisiju izplatīt informāciju par pašrocīgu diētu radītajiem draudiem, īpaši, ja šajās diētās lieto pretaptaukošanās zāles bez ārsta norādījuma; aicina Komisiju veltīt vairāk uzmanības nepietiekamam un nepilnvērtīgam uzturam, kā arī dehidrācijai;

47. prasa dalībvalstīm pienācīgi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem(2);

48. aicina Komisiju un dalībvalstis finansēt pētījumus par saiknēm starp aptaukošanos un tādām hroniskām slimībām kā vēzis un diabēts, jo epidemioloģiskajiem pētījumiem jānosaka faktori, kas visbiežāk ir saistīti ar aptaukošanās gadījumu skaita palielināšanos, piemēram, daudzvariāciju biorādītāju priekšmetu apakšgrupās identificēšana un novērtēšana, lai parādītu bioloģisko mehānismu, kurš izraisa aptaukošanos; aicina arī veikt pētījumus, kuri salīdzina un novērtē dažādu iejaukšanos efektivitāti, tostarp psiholoģisko izpēti; aicina dalībvalstis izveidot sistēmu, lai nodrošinātu piekļuvi preventīviem pakalpojumiem un to piegādes kvalitāti, kā arī lai nodrošinātu liekā svara, aptaukošanās un saistīto hronisko slimību pārbaudi un pārvaldību;

49. atzinīgi vērtē, ka diabēts un aptaukošanās kā prioritāras jomas ir ietvertas Septītās pamatprogrammas veselības sadaļā;

50. mudina veikt turpmākus zinātniskus pētījumus par vēdera aptaukošanos, kā arī to uzraudzīt saistībā ar ES 7. pētniecības pamatprogrammu;

51. aicina Komisiju visa Eiropā veikt informācijas kampaņas, kuru mērķauditorija būtu plaša sabiedrība, jo īpaši, mediķi, lai sekmētu informētību par vēdera aptaukošanās radītajiem riskiem;

52. prasa uztura jautājumam piešķirt svarīgu nozīmi visās Eiropas politikas jomās un virzienos;

0

0 0

53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem un Pasaules Veselības organizācijai.

(1)

OV C 250 E, 25.10.2007., 93. lpp.

(2)

OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.


PASKAIDROJUMS

Visā pasaulē izplatītā liekā svara un aptaukošanās problēma ir sasniegusi epidēmijai līdzīgus apmērus, radot nopietnus riskus cilvēku veselībai.

Tieši tāpēc mums jāveic skaidri noteikti pasākumi visos līmeņos, lai risinātu šo problēmu. Cīņai ar lieko svaru, it īpaši bērnu vidū, jākļūst par starptautiska, Eiropas, valsts un vietējā līmeņa prioritāti, kuras īstenošanā jāapvienojas pašvaldībām, skolām un ģimenēm, piesaistot arī rūpniecības speciālistus un veselības un labklājības darbiniekus.

Aptaukošanās ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem, un tā ir saistīta ar daudzām hroniskām slimībām, arī 2. tipa diabētu, sirds un asinsvadu saslimšanām, augstu asinsspiedienu, koronāro sirds slimību un dažādu veidu audzējiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņām vairāk nekā 1000 miljoniem cilvēku ir liekais svars un pāri par 300 miljoniem cilvēku cieš no aptaukošanās. Eiropā šīs parādības mērogs ir vēl biedējošāks — liekais svars ir vairāk nekā pusei Eiropas iedzīvotāju, un apmēram 6 % no visiem ar veselību saistītajiem izdevumiem ir tieša saistība ar aptaukošanos.

Aptaukošanās bērnu vidū aug ļoti strauji (Eiropā ir 22 miljoni bērnu ar lieko svaru), tādēļ jāpievērš vajadzīgā uzmanība PVO mērķim turpmākajos četros vai piecos gados apturēt aptaukošanās izplatības pieauguma tempus, lai līdz 2015. gadam panāktu pretēju tendenci.

Esmu pārliecināta, ka Eiropa spēj sniegt pievienoto vērtību, koordinējot aptaukošanās apkarošanas politiku Eiropā, un paraugprakses apzināšana un apmaiņa Eiropas līmenī ir viens no veidiem, kā gūt ievērojamus panākumus šajā jomā.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas nodomu izstrādāt vienotu pieeju aptaukošanās problēmas risināšanai, kas aptvertu visas politikas jomas un dažādus pārvaldes līmeņus. Privātā sektora līdzdalība arī ir būtiska, lai efektīvi risinātu šo problēmu.

Tomēr es uzskatu, ka Baltās grāmatas teksts varēja būt konkrētāks, jo īpaši aprakstot Eiropas tiesību aktus, kas varētu palīdzēt cīnīties ar aptaukošanos, ja būtu skaidrāk noformulēti, un šajā jautājumā man nav mazsvarīgs arī Parlamenta viedoklis, kurš izteikts rezolūcijā par Zaļo grāmatu (P6_TA (2007)19).

Es pievienojos uzskatam, ka, uzsākot daudznozaru sadarbību ar ražotājiem, var tikt panākts būtisks izrāviens. Komisijas atbalstītais variants, proti, ES rīcības programma sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai, neapšaubāmi palīdzēs iesaistīt attiecīgos uzņēmumus tādu pasākumu īstenošanā, kuri varētu ļaut rūpīgāk izvērtēt produktu kaloriju daudzumu. No otras puses, izteiktajiem priekšlikumiem, pēc manām domām, trūkst vēriena. „Dzīvosim, redzēsim” attieksme, kuras dēļ ierosinātās pieejas efektivitāte tiks izvērtēta 2010. gadā, neatbilst mērķim samazināt bērnu aptaukošanos nākamajos piecos gados, ko PVO ir izvirzījusi savā otrajā Eiropas pārtikas un uztura politikas rīcības plānā 2007.–2012. gadam.

Saskaņā ar ES rīcības programmas 2007. gada pārskatu programmas 31 dalībnieks ir apņēmies īstenot 203 politikas pasākumus. Starp saistībām, ko uzņēmušies dalībnieki (34 % uzņēmušies ražotāji, 24 % NVO un 14 % izplatīšanas nozare), visvairāk ir tādu, kas attiecas uz „veselīga dzīvesveida veicināšanu”, „izglītību un uzturu” un „fiziskajām aktivitātēm.”

Saistības attiecībā uz uzturvērtības marķēšanu (17 %) un reklāmu un tirdzniecību (11 %) ir nozīmīgas, un es uzskatu, ka šajā sakarā varētu rasties interesanti priekšlikumi par to, kādam jābūt pamatam, uz kura tiks veidoti Eiropas saistošie tiesību akti par izmaiņām uzturvērtības marķēšanā un reklāmā, kuru izstrādāšanu vairs nevar ilgāk atlikt.

Kā to ir norādījuši paši Komisijas pārstāvji, Eiropas rīcības programmā jāpiedalās arī sporta organizācijām, iespējams, apsolot atteikties no sponsordarbības, kas ir saistīta ar tādiem produktiem, kuros ir ļoti daudz kaloriju.

Turpinot apspriest brīvprātīgo pieeju, jūsu referente atzinīgi vērtē Augsta līmeņa grupas pārtikas un fizisko aktivitāšu jautājumos izveidošanu, jo tā ļaus dalībvalstīm apmainīties ar pieredzi un sekmēt paraugprakses izmantošanu. Jāpieliek visas pūles, lai veicinātu politiku, kas ir vērsta uz tādu uzturvielu daudzuma samazināšanu, kuras var būt kaitīgas veselībai, ja tiek patērētas pārāk lielā daudzumā, — šeit es domāju 2003. gadā pieņemto Dānijas likumu, ar kuru hidrogenēto tauku daudzums pārtikas produktos tika ierobežots līdz 2 % un kuru daudzi Eiropas Parlamenta deputāti ir vairākkārt minējuši kā mērķi, kas būtu jāsasniedz ikvienai dalībvalstij. Vēl viens piemērs ir sāls daudzuma pazemināšanas politika (piemēram, Īrijā, kur to atbalsta vietējā pārtikas nekaitīguma iestāde — FSAI), kuras mērķis ir līdz 2010. gadam panākt dienas devas samazināšanos līdz 6 gramiem. Augsta līmeņa grupā visas dalībvalstis varēs dalīties šāda veida pieredzē un izplatīt informāciju par to.

Sociālais aspekts

Ar neveselīgu vai nepietiekamu uzturu un aptaukošanos ir saistīta vesela virkne faktoru, un starp tiem pilnīgi noteikti jāņem vērā tādi faktori kā cena, pieejamība un informētība. Jāatceras, ka daudzos gadījumos pārtikas produkta cena ir apgriezti proporcionāla tā kvalitātei.

Tā nav sagadīšanās, ka nabadzīgāko iedzīvotāju vidū aptaukošanās ir sastopama sešas reizes biežāk nekā starp pārtikušajiem, it īpaši, ja runa ir par sievietēm.

Nevar noliegt, ka izvēli par labu pārtikai ar ļoti lielu kaloriju daudzumu, bet zemu uzturvielu līmeni bieži vien diktē ekonomiskais izdevīgums.

Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka būtu jāsniedz palīdzība personām, kas iekļautas maznodrošināto kategorijā, piešķirot tām kuponus. Papildus būtu jāuzceļ pārtikas tirgi, it īpaši nabadzīgajos rajonos, lai tur pārdotu veselīgus dabiskus produktus (jo sevišķi augļus un dārzeņus) par „sociālām” cenām, vienlaikus sniedzot visas nepieciešamās garantijas par kvalitāti un pārtikas nekaitīgumu.

Bērni

Bērnu aptaukošanās samazināšanai jābūt vienai no Baltās grāmatas prioritātēm. Ir svarīgi, lai mūsu pēcnācējiem būtu veselīga nākotne.

Barošana ar krūti, izglītība uztura izvēles jautājumos un pirmām kārtām fizisko nodarbību uzsākšana pirmsskolas vecumā ir izšķiroši faktori veselīgas attīstības nodrošināšanā.

Attiecībā uz izglītošanu, arī uztura jautājumos, vislielākā nozīme ir vecākiem un ģimenei, tādēļ tie būtu jāatbalsta ar konkrētām plaša mēroga informācijas kampaņām, ko organizētu valsts veselības iestādes, vietējie veselības dienesti un dažādas rūpniecības nozares.

Taču jāņem vērā arī tas, ka pieaugot bērni aizvien vairāk laika pavada skolā, tādēļ kopīgajos centienos apkarot aptaukošanos skolām varētu pievērst īpašu uzmanību.

Vispirms dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu bērniem obligātās fiziskās aktivitātes — 30 minūtes dienā — atbilstoši PVO ieteikumam. Tāpēc katru dienu jāparedz pietiekami ilgs laiks fiziskajai audzināšanai.

Tāpat jāveic arī citi pasākumi, piemēram, jāpārskata porciju lielums un jāpārbauda skolu ēdienu kvalitāte un uzturvērtība, jāizmanto skolu ēdnīcas, lai veicinātu izpratni par pareizu uztura izglītību, jānodrošina plašas iespējas, kas sekmētu fiziskas nodarbības starpbrīžos (rotaļu laukumi un sporta zāles, kurām jābūt pieejamām arī pēc stundām), jāizstrādā zinātņu mācību programmas, iekļaujot tajās arī mācības un izpratnes iegūšanu par uzturu un ar to saistītajiem procesiem, jāaizliedz pārdot pārtiku ar pārāk lielu tauku, sāls vai cukura daudzumu skolu kafejnīcās un jo īpaši uzkodu tirdzniecības automātos un jāorganizē skolas pavadoņu dienests, lai pavadītu skolēnus ceļā uz skolu un atpakaļ uz mājām.

Turklāt skolās, kā arī darbavietās būtu jāstrādā uztura speciālistam vai diētas ārstam.

Es uzskatu, ka ir būtiski svarīgi nepieļaut neko, kas varētu veicināt neveselīgu pārtikas produktu reklāmu, arī pasākumu sponsorēšanu vai šādu produktu izdalīšanu ārpus skolas ēkām, pasniedzot tos kā dāvanas vai bezmaksas paraugus.

No otras puses, jūsu referente ir nobažījusies par gadījumiem, lielākoties gan valstīs ārpus Eiropas, kad dažas skolas ir gājušas pat tik tālu, ka iekļauj bērna mācību galīgajā novērtējumā ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Es uzskatu, ka šī doma neatbilstoši padara aptaukošanos par apkaunojumu un sekmē nesamērīgu diskrimināciju pret bērniem, kuriem liekā svara dēļ var būt socializēšanās problēmas.

Daudz lietderīgāk būtu rosināt bērnus pievērsties pozitīvai attīstībai, iedrošinot viņus ēst pareizi.

Turklāt rūpniecībai būtu brīvprātīgi jāapņemas samazināt galvenokārt bērniem paredzētu produktu kaloriju daudzumu vai porciju lielumu.

Visbeidzot, runājot par regulu par veselīguma norādēm, es vēlētos izmantot iespēju šajā ziņojumā atkārtoti uzsvērt, ka zinātniska novērtējuma veikšanai attiecībā uz veselīguma norādēm uz bērnu pārtikas ir jākļūst par EPNI un Komisijas absolūtu prioritāti, lai nepieļautu, ka produktus ar nesabalansētu uzturvērtību reklamē, izmantojot nepamatotas norādes par to veselīgumu.

Veci cilvēki un invalīdi

Referente ir cieši pārliecināta, ka jāveic īpaši pasākumi, lai parūpētos par neaizsargātām grupām, piemēram, veciem cilvēkiem, it īpaši tādiem, kas dzīvo vieni un cieš no problēmām, kuras ir saistītas ar nepilnvērtīgu uzturu, dehidratāciju u.c. Jāorganizē kampaņas, lai pievērstu it īpaši menopauzes vecuma sieviešu uzmanību nepieciešamībai kontrolēt savu svaru, lai nodrošinātu, ka ar hormonu lietošanu saistītie tauku nogulsnējumi nepārvēršas galvenokārt vēdera taukos, jo tie rada nopietnu risku veselībai.

Invalīdiem jābūt pieejamiem uzticamiem dienestiem, aprīkojumam un programmām, lai viņi cita starpā varētu nodarboties ar sportu un motoriskām darbībām.

Vietējās iestādes

Aptaukošanās profilakse jebkurā dzīves posmā nav tikai veselības problēma — tai ir būtiskas kultūras un sociālas sekas, kuras nav iespējams ignorēt.

Šī iemesla dēļ globāla pieeja jāīsteno daudzos līmeņos, kuros darbotos vietējās iestādes un politikas veidotāji.

Jāveic izmaiņas pilsētu plānošanā, piešķirot prioritāti parkiem, pašvaldību sporta zālēm un sporta laukumiem, velosipēdistu celiņiem vai aktīviem pārvietošanās veidiem un tādējādi nodrošinot iespējas katru dienu veikt regulāras fiziskās aktivitātes.

Iespējams, varētu eksperimentēt arī ar paņēmieniem, kā regulēt ātro uzkodu ēstuvju koncentrāciju konkrētā rajonā, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo platību nelielām mazumtirdzniecības vietām, kur pārdotu organiskos vai tradicionālos produktus.

Tādējādi vietējās iestādes aktīvi atbalstītu veselīgu dzīvesveidu, kas vērsts uz informētu patēriņu. ES turklāt būtu jāatbalsta sadarbības tīklu izveidošana starp pilsētām, kas cenšas pārliecināt savus iedzīvotājus par veselīga uztura un fizisko aktivitāšu priekšrocībām.

Palīdzība MVU

Jāņem vērā MVU un citu lauksaimniecības pārtikas preču nozares dalībnieku vajadzības.

Reāls progress, it īpaši attiecībā uz jaunu veselīgu, barojošu produktu izpēti un izstrādi, nav iespējams, ja šādu izmaiņu galvenie virzītāji nav nodrošināti ar nepieciešamajiem līdzekļiem, ne tikai ar naudu, lai panāktu šīs izmaiņas.

Tādēļ es ierosinu veikt konkrētus atbalsta pasākumus, lai iedrošinātu un atbalstītu tādus MVU, kas cenšas uzlabot savus produktus pēc būtības vai patērētāju informētību par šo produktu uzturvērtību.

Sports

Visiem Eiropas pilsoņiem jābūt iespējai nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ievērojot PVO ieteikumu veltīt fiziskām nodarbībām vismaz 30 minūtes dienā. Baltajā grāmatā par sportu paredzētajām iniciatīvām un sadarbībai ar sporta asociācijām būtu jādod ES iespēja izstrādāt efektīvas pamatnostādnes par fiziskajām aktivitātēm un iekļaut tās visas ES finansētajās programmās, proti, Septītajā izpētes pamatprogrammā, veselības programmā 2008.–2013. gadam, programmā „Jaunatne darbībā”, programmā „Aktīvs pilsoniskums” un arī programmā LIFE+, lai veicinātu fiziskās nodarbības dabas vidē.

Kā jau minēts vairākās nodaļās, ir būtiski svarīgi, lai sporta organizācijas būtu plašāk pārstāvētas ES rīcības programmā sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai.

Izpēte

Referente atzinīgi vērtē to, ka „diabēts un aptaukošanās” ir ietverti Septītajā pamatprogrammā kā viena no prioritārajām izpētes jomām. Vissvarīgāk ir noteikt aptaukošanās cēloņus, to, iespējams, veicinošos vīrusus un ģenētiskos faktorus, kā arī konkrētu vielu (piemēram, nātrija glutamāta) nozīmi.

Starp citām izpētes jomām var minēt medicīnisko ārstēšanu un klīniskās procedūras aptaukošanās profilaksei un ārstēšanai, kas jāizstrādā, noteikti nodrošinot pacienta veselības vislabāko iespējamo aizsardzību.

Reklāma

Daudzos pētījumos ir noskaidrots, ka viens no cēloņiem kas veicina aptaukošanos, it īpaši bērnu vidū, ir tādu produktu reklāma, kuri satur daudz tauku, cukura vai sāls. Bērniem paredzētās reklāmas pārraida ne tikai televīzijā, tās atrodas mobilajos tālruņos un internetā un var izpausties arī kā sporta vai kultūras pasākumu sponsorēšana. Lai izplatītu reklāmas vēstījumu, bieži tiek izmantoti animācijas filmu varoņi vai slavenības. Es novērtēju rūpniecības un plašsaziņas līdzekļu pašregulācijas centienus, taču nedomāju, ka direktīvā „Televīzija bez robežām” paredzētais kompromiss var tikt uzskatīts par apmierinošu. Es vēlētos redzēt ierobežojumus attiecībā uz bērniem adresētu reklāmu un laika intervāliem, kuros šādu reklāmu drīkst pārraidīt.

Es ceru, ka Komisija vēlēsies pārskatīt stratēģiju cīņai pret aptaukošanos, lai risinātu konkrētus ar reklāmu un tirdzniecību saistītus jautājumus.

Tradicionālo produktu aizsardzība

Aplūkojot plašo jautājumu par tradicionālo produktu aizsardzību, es uzskatu par savu pienākumu norādīt, ka šie produkti jāaizsargā, jo tie ir daļa no Eiropas tautu tradicionālā kultūras mantojuma. Tieši tāpēc es uzskatu, ka tradicionālās receptes ir jāsaglabā pat tad, ja produktus ir paredzēts pārveidot, lai cīnītos ar aptaukošanos.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinums (9.4.2008)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Balto grāmatu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos

(2007/2285(INI))

Atzinumu sagatavoja: Małgorzata Handzlik

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā liekais svars un aptaukošanās izraisa daudzas hroniskas slimības, tostarp sirds un asinsvadu slimības, paaugstinātu asinsspiedienu, otrā tipa diabētu, insultu, dažādus vēža veidus u.tml.; tā kā paredzams, ka līdz 2020. gadam hroniskas slimības izraisīs gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem nāves gadījumiem,

B.   tā kā īpaša uzmanība jāpievērš bērnu un pusaudžu aptaukošanās jautājumiem, lai nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu, kā arī ekonomiski neaizsargātākajām sociālajām grupām, kuras atrodas bīstamākā situācijā nevienlīdzīgo veselības aprūpes un sociālo apstākļu dēļ un kurām bieži vien netiek nodrošināts kvalitatīvs un sabalansēts uzturs,

C.  tā kā ES valstis ik gadu līdz 7 % no valsts veselības aprūpes budžeta tērē tādu slimību ārstēšanai, ko var saistīt ar aptaukošanos,

1.   atzinīgi vērtē Baltajā grāmatā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos (COM(2007)0279) izklāstīto Komisijas pieeju, piedāvājot ražotājiem iespēju ar pašregulācijas ierosmēm dot savu ieguldījumu, lai samazinātu ar lieko svaru un aptaukošanos saistītās saslimšanas; tomēr aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt un veicināt ražotāju iniciatīvas par atbildīgu reklāmu, kā arī sāls, tauku un cukura līmeņa samazināšanu pārtikas produktos, lai vēlākais līdz 2010. gadam varētu pārskatīt pašreizējo situāciju;

2.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (COM(2008)0040), jo uz iepakojuma ir nepieciešama vienkārša, saprotama un labi salasāma marķējuma veidā sniegta skaidra informācija par produkta uzturvērtību, lai attiecībā uz pārtiku varētu izdarīt veselīgu un apzinātu izvēli;

3.   atzīst, ka patērētāji, jo īpaši neaizsargātākās sabiedrības grupas, var neizprast, ko nozīmē veselīgs uzturs; tādēļ aicina dalībvalstis sadarbībā ar ražotājiem un patērētāju organizācijām izmantot novatoriskas informācijas metodes un valdības rīkotas reklāmas kampaņas, lai motivētu patērētājus izvēlēties veselīgu pārtiku; īpaši aicina dalībvalstis izstrādāt izglītības programmas par veselīgu uzturu pirmsskolas iestādēm un pamatskolām, ņemot vērā paraugpraksi, kas izstrādāta saistībā ar Eiropas Veselību veicinošo skolu tīklu;

4.   ar bažām norāda, ka aptaukošanās ir pārrobežu parādība, kas skar visas dalībvalstis, un aptaukošanās strauji palielinās jaunajās dalībvalstīs; tādēļ mudina Komisiju uzskatīt sabiedrības veselību par prioritāti dažādās politikas jomās, jo īpaši attiecībā uz izglītību, jauniešiem, kultūru, sportu un lauksaimniecību, pastiprinātu uzmanību pievēršot problēmas sociālajam aspektam; aicina Komisiju arī izstrādāt kopīgus projektus veselīga uztura un veselīga dzīvesveida sekmēšanai, kā arī izveidot ES veselības uzraudzības sistēmu; aicina arī dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veicināt paraugprakses un pieredzes apmaiņu, jo īpaši attīstot atsauces centru tīklus un attiecīgajām iesaistītajām pusēm sadarbojoties vietējā, reģionālajā un valsts līmenī, lai veicinātu aktīvu sociālo dzīvi un iesaistīšanos fiziskās nodarbībās;

5.   aicina dalībvalstis ieviest oficiālas apmācības vai profesionālu kvalifikāciju attiecībā uz diabēta aprūpi un pārvaldi, tostarp ar diabēta ārstēšanu nesaistītu veselības speciālistu mācības par šo slimību.

6.   prasa dalībvalstīm pienācīgi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem(1);

7.   uzsver bērnu aptaukošanās problēmu un prasa Komisijai veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai to novērstu, jo īpaši stingri kontrolējot bērniem un jauniešiem paredzētās reklāmas par pārtikas produktiem ar augstu tauku, sāls un cukura saturu;

8.   prasa uztura jautājumam piešķirt svarīgu nozīmi visās Eiropas politikas jomās un virzienos.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

8.4.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

20

13

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Cristian Silviu Buşoi, Charlotte Cederschiöld, Gabriela Creţu, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Anna Hedh, Iliana Malinova Iotova, Pierre Jonckheer, Alexander Lambsdorff, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Toine Manders, Arlene McCarthy, Nickolay Mladenov, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Zita Pleštinská, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler, Marian Zlotea

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Emmanouil Angelakas, Colm Burke, Giovanna Corda, Bert Doorn, Brigitte Fouré, Olle Schmidt, Gary Titley, Janusz Wojciechowski

(1)

OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinums (1.4.2008)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Balto grāmatu attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos

(2007/2285(INI))

Atzinumu sagatavoja: Czesław Adam Siekierski

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   norāda uz kopējās lauksaimniecības politikas lielo nozīmi veselīgas pārtikas nodrošināšanā, jo ir nepieciešami visaptveroši pasākumi cīņai pret lieko svaru un aptaukošanos; uzsver, cik liela loma šīs problēmas risināšanā ir Eiropas lauksaimniekiem un ražotājiem, kuri, piegādājot atbilstošas kvalitātes veselīgus pārtikas produktus un pielietojot videi nekaitīgas ražošanas metodes, palīdz risināt šīs problēmas un saglabāt bioloģisko daudzveidību;

2.   uzskata, ka attīstot KLP, jo īpaši kopīga tirgus organizācijas, lielāka vērība jāveltī saražotās pārtikas ietekmei uz veselību un tam, ka, piemēram, skolas pienam un augļu un dārzeņu izplatīšanai paredzētās KLP subsīdijas vairāk jāpiešķir produkcijai, kas ir svaiga, nepārstrādāta un ar iespējami zemāku tauku un cukura saturu;

3.   aicina Komisiju nekavējoties iesniegt likumdošanas priekšlikumu par skolas augļiem paredzētas sistēmas ieviešanu, kā to 2007. gada 20. jūnijā pieprasīja Padome un 2007. gada 13. decembrī — Parlaments;

4.  aicina noteikt ierobežojumus attiecībā uz piesātināto taukskābju, trans-taukskābju, sāls un cukura satura līmeni pārtikas produktos, jo pārāk augsts šo vielu daudzums izraisa sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu un aptaukošanos; atgādina arī, ka strauji un plaši pārveidojot produkciju, ir jāņem vērā šīs produkcijas kvalitāte, kā arī lauksaimnieku un pārtikas rūpniecības tehniskās un ekonomiskās iespējas;

5.   aicina analizēt, cik liela nozīme ir garšas pastiprinātājiem, piemēram, glutamātiem, guanilātiem un inozinātiem, kurus lielā daudzumā var atrast neskaitāmos pārtikas produktos, jo īpaši jau lietošanai gatavajos ēdienos un rūpnieciski apstrādātajos pārtikas produktos, lai noteiktu to ietekmi uz patēriņa modeļiem;

6.   aicina steidzami turpināt pārtikas rūpniecības uzsāktos pētījumus par produkciju, kurai var pievienot tādas veselīgas sastāvdaļas kā A un D vitamīnu, lai veicinātu patērētāju izvēles brīvību un apzināti veicinātu dažu ar taukiem bagātu pārtikas produktu, piemēram, sviesta, patēriņu;

7.  uzsver, cik nozīmīga ir valsts un privātā sektora partnerība, kā arī visu iesaistīto pušu — sākot no Kopienas līmeņa līdz vietējām — sadarbība Baltajā grāmatā izvirzīto mērķu īstenošanai;

8.   atbalsta vecākiem paredzētas plašas informatīvās programmas, lai viņi labāk izprastu savu atbildību piedāvāt bērniem līdzsvarotu uzturu, kā arī bērnu un jauniešu izglītošanai paredzētas programmas, kas popularizē veselīgu uzturu un fiziskas aktivitātes,

9.   atbalsta skolu medicīniskajam personālam, kā arī personām, kuras ir tieši atbildīgi par bērnu un jauniešu uzturu skolās, paredzētu informatīvo programmu izstrādāšanu un veicināšanu;

10. aicina dalībvalstis, pašvaldības un skolu vadītājus nodrošināt skolu ēdnīcās pasniegtā ēdiena kvalitātes atbilstību mūsdienu pārtikas zinātnes atzinumiem; aicina, lai atbilstīgi šiem atzinumiem tiktu nodrošināts noteiktām lietotāju grupām piemērots līdzsvarots uzturs; mudina nodrošināt svaigu augļu un dārzeņu pieejamību tirdzniecības automātos un piegādāt plaša sortimenta piena produkciju; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai skolas programmās vairāk mācību stundu tiktu atvēlēts fiziskiem vingrinājumiem;

11. šajā sakarā vērš uzmanību, cik svarīgi ir piesaistīt izstrādājamo skolas augļu programmu plašākai izglītības stratēģijai, piemēram, pamatskolā ieviešot diētas un veselības stundas;

12. uzskata, ka skolās ir noteikti jāaizliedz jebkāda tādu produktu sponsorēšana un reklāma, kuros ir pārmērīgs cukura, sāls un tauku saturs;

13. vērš uzmanību uz skolu, varasiestāžu, slimnīcu, sporta klubu un jauniešu centru atbildību par to, lai mudinātu bērnus un jauniešus atturēties no neveselīgu uzkodu lietošanas, nodrošinātu veselīgu pārtiku un veicinātu veselīgas ēšanas paradumus;

14. uzskata, ka svarīgi ir sniegt informāciju par līdzsvarotu uzturu ar nelielu sāls, cukura vai tauku saturu un atbalstīt iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai palielinātu augļu un dārzeņu, olīveļļas un piena produktu patēriņu jauniešu un maznodrošinātu iedzīvotāju grupu, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku un sieviešu ar bērniem uzturā; tādēļ mudina Komisiju paātrināt skolas augļiem paredzētas Eiropas mēroga sistēmas izveidi;

15. uzskata, ka ir jāveicina un jāatbalsta informatīvas kampaņas un jānovērš augsta riska ēšanas paradumi, piemēram anoreksija un bulīmija;

16. uzskata, ka arī Kopienas līmenī Kopienai jāveic pasākumi veselīgas pārtikas, piemēram, dārzeņu, augļu un piena produktu, patēriņa veicināšanai, tostarp nodrošinot tiem pieņemamas cenas, veicinot veselīgas pārtikas pieejamību skolu un darbavietu ēdnīcās un finansējot veselīga uztura veicināšanai paredzētus projektus;

17. atbalsta prasību, ka informācijai par produktiem jābūt saprotamai vidusmēra patērētājam, jo īpaši sniedzot skaidru informāciju par produktu pamatsastāvdaļām, kā arī vienotu un viegli atpazīstamu logo, kas norāda uz to, cik lielā mērā konkrētais produkts atbilst veselīga uztura kritērijam;

18. uzskata, ka no trešām valstīm ievestajiem pārtikas produktiem jāatbilst tikpat augstām kvalitātes prasībām un kritērijiem, izsekojamības prasībām, kā arī dzīvnieku veselības, labturības un apkārtējās vides aizsardzības un bioloģiskā daudzveidības saglabāšanas standartiem, kādi izvirzīti ES dalībvalstīs ražotajiem pārtikas produktiem.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.4.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

38

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Peter Baco, Bernadette Bourzai, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Mairead McGuinness, Véronique Mathieu, Rosa Miguélez Ramos, James Nicholson, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Alyn Smith, Petya Stavreva, Dimitar Stoyanov, Csaba Sándor Tabajdi, Jeffrey Titford, Donato Tommaso Veraldi, Janusz Wojciechowski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alessandro Battilocchio, Katerina Batzeli, Ilda Figueiredo, Gábor Harangozó, Wiesław Stefan Kuc, Esther De Lange, Brian Simpson, Struan Stevenson

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinums (4.3.2008)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par Balto grāmatu "Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos"

(2007/2285(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anna Záborská

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā zinātniski ir pierādīts, ka vīriešus un sievietes nepareiza uztura sekas un tā izraisīto pataloģiju smagums ietekmē atšķirīgi,

1.   pauž nožēlu par to, ka Komisija Baltajā grāmatā izstrādājusi attiecībā uz dzimumu neitrālu pieeju, un prasa Komisijai un rīcības platformā uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā ņemt vērā atšķirību starp vīriešiem un sievietēm, jo īpaši

- datu vākšanā, ierosmju rezultātu aspektā visos līmeņos, lai tos salīdzinātu Eiropas mērogā;

- izplatot paraugpraksi, lai vairāk ņemtu vērā cilvēku individuālās atšķirības un padarītu efektīvākas un precīzāk orientētas informācijas un izglītošanas kampaņas;

- attīstot informācijas stratēģijas, jo īpaši tās, kas domātas grupām, kurām ir vislielākais risks ātri pieņemties svarā (agrākie smēķētāji, grūtnieces vai mātes, kas baro ar krūti);

- uzturot dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm (agrorūpniecību un pārtikas ražošanu, ātrās ēdināšanas ķēdēm, skolu iestādēm, vecāku pārstāvjiem vai bērniem utt.);

2.   uzsver, ka tādi pakalpojumi, kas ņem vērā dzimuma aspektu, ir ļoti svarīgi, lai samazinātu dzimumu nevienlīdzību, ārstējot veselības problēmas, kas radušās nepareiza uztura, liekā svara vai aptaukošanās dēļ; tāpēc uzskata, lai sievietes varētu piekļūt ārstēšanai visos līmeņos, sākot ar pamataprūpi līdz speciālai aprūpei, šiem pasākumiem jāatbilst viņu vajadzībām; aicina dalībvalstis nodrošināt pilsoņiem, it īpaši sievietēm un jaunām meitenēm, uz kurām neattiecas valstu veselības apdrošināšanas shēmas, paredzēt drošības pasākumus attiecībā uz ārstēšanu;

3.   aicina dalībvalstis pievērst uzmanību tam, ka nepieciešams, lai valsts veselības aprūpes dienesti veicinātu īpašu uztura konsultāciju pakalpojumu attīstību, kas domāti grūtniecēm, sievietēm menopauzes periodā, jo grūtniecība un menopauze ir divi ļoti svarīgi posmi sievietes dzīvē, kuru laikā pieaug liekā svara risks;

4.   prasa Komisijai un dalībvalstīm sekmēt to, lai primārās aprūpes centros veicinātu krūts barošanu;

5.   konstatē, ka bērnu aptaukošanās ātri plešas plašumā gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis, cieši sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām un skolām, privāto un reklāmas sektoru, izpētīt vairākas iespējas, lai:

- piedāvātu līdzsvarotus un katram vecumam piemērotus uztura režīmus skolu ēdnīcās un kopienās,

- piedāvātu vecākiem un bērniem izglītību un informāciju par dzīves higiēnu, par sporta labvēlīgo ietekmi un par atbildīgu rīcību ģimenē, jo īpaši attiecībā uz jaunām meitenēm, kuras jāsagatavo nākamajai mātes lomai;

- veicinātu neaizsargāto grupu piekļuvi veselīgam uzturam,

6.   prasa Komisijai un dalībvalstīm sekmēt speciālas izglītības un informatīvas kampaņas, kā arī aizsardzības pasākumus attiecībā uz riskiem, kādus bērniem rada pārmērīga jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, īpaši datorspēļu izmantošana, kas var mazināt bērnu fizisko un sporta aktivitāti, kā rezultātā tiek veicināta liekā svara veidošanās;

7.   mudina dalībvalstis vienoties ar uzņēmumiem un modes radītājiem, lai vienādotu izmērus un rosinātu modei veltītu sarīkojumu organizatorus pieņemt darbā modeļus, kuru ķermeņa masas indekss ir lielāks par Pasaules Veselības organizācijas ieteikto indeksu 18, lai izvairītos no tā, ka tiek izplatīti tādi skaistuma kritēriji, kas saistīti ar īpaši vāju ķermeni un kas var radīt veselības traucējumus, piemēram, anoreksiju vai bulīmiju;

8.   prasa Komisijai nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību turpmākajā augsta līmeņa darba grupā par uzturu un fizisko aktivitāti, lai labāk varētu noteikt problēmas un piedāvāt labākos risinājumus, ņemot vērā dzimuma aspektu, proti, atsevišķi sievietēm un vīriešiem;

9.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu 2010. gadā izvērtēt nozares apzinātos centienus attiecībā uz Rīcības kodeksu saistībā ar komerciālo komunikāciju par bērniem paredzētu pārtiku un dzērieniem; aicina rīkoties tāpat attiecībā uz grūtniecēm un mātēm, kas baro ar krūti;

10. aicina dalībvalstis, reģionālās un vietēja līmeņa iestādes, kā arī sporta asociācijas uzņemties iniciatīvu, lai veidotu laukumus nodarbībām svaigā gaisā, kas domāti jauniem cilvēkiem, kā arī fiziskās un sporta aktivitātes padarīt pieejamas visiem, veicināt un sekmēt tās jau no mazām dienām, jo īpaši skolā, kā arī ņemt vērā sieviešu un vīriešu eventuāli atšķirīgās prioritātes; uzsver, ka profesionālās prasības un sieviešu mājas rūpes var traucēt regulāri nodarboties ar kādu no šīm aktivitātēm;

11. prasa sporta asociācijām īpašu vērību veltīt tam, ka jaunas meitenes pēc pusaudžu vecuma bieži pārtrauc sporta aktivitātes; uzskata, ka šīm apvienībām ir svarīga loma, lai saglabātu jauno meiteņu un sieviešu interesi par dažādām sporta aktivitātēm;

12. aicina savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības un apdrošinātājus izstrādāt tādu tarifu politiku, kas sekmētu to veselības problēmu novēršanu, kas saistītas ar uzturu, lieko svaru un aptaukošanos, pilnībā ņemot vēra atšķirības starp vīriešiem un sievietēm šajā jomā;

13. uzsver sieviešu īpašo lomu izglītošanā uztura jautājumos ģimenē un viņu noteicošo ieguldījumu aptaukošanās novēršanā, jo vairumā ģimeņu sievietes ir tās, kuras tieši nosaka pārtikas produktu izvēli ģimenē;

14. aicina uz vērienīgu kampaņu, kas palīdzēs Eiropas Savienībai vairāk apzināties tos riskus, ko izraisa aptaukošanās un izveidos informācijas centru, kur sabiedrība, jo īpaši sievietes varēs griezties un kur varēs saņemt padomu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.2.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

31

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Emine Bozkurt, Hiltrud Breyer, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Roselyne Lefrançois, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Teresa Riera Madurell, Eva-Britt Svensson, Anne Van Lancker, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ana Maria Gomes, Donata Gottardi, Anna Hedh, Elisabeth Jeggle, Marusya Ivanova Lyubcheva, Maria Petre

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Kinga Gál, Małgorzata Handzlik, Tunne Kelam, Manolis Mavrommatis


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.5.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

54

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Pilar Ayuso, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Alessandro Foglietta, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Jules Maaten, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Kathalijne Maria Buitenweg, Philip Bushill-Matthews, Bairbre de Brún, Umberto Guidoni, Johannes Lebech, Alojz Peterle, Bart Staes, Lambert van Nistelrooij

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Salvatore Tatarella

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 20. augustsJuridisks paziņojums