Ziņojums - A6-0308/2008Ziņojums
A6-0308/2008

ZIŅOJUMS par Eiropas ostu politiku

14.7.2008 - (2008/2007(INI))

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Josu Ortuondo Larrea

Procedūra : 2008/2007(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0308/2008

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ostu politiku

(2008/2007(INI))

Eiropas Parlaments,

-     ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu „Paziņojums par Eiropas ostu politiku” (COM(2007)0616),

-     ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām” (COM(2006)0275),

-     ņemot vērā tā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par turpmāko Eiropas Savienības jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām[1],

-     ņemot vērā tā 2008. gada 11. marta rezolūciju par ilgtspējīgu transporta politiku Eiropā, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku[2],

-     ņemot vērā Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību[3],

-     ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[4],

-     ņemot vērā Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem[5],

-     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[6],

-     ņemot vērā EK līguma 299. panta 2. punktu,

-     ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-     ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0308/2008),

A.  tā kā jautājums par piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum ir jautājums, par ko Parlamentā notika debates, mudinot Komisiju veikt plašu apspriešanos ar iesaistītajām pusēm;

B.   tā kā iepriekš minētajā Komisijas paziņojumā par Eiropas ostu politiku netiek piedāvāti jauni pasākumi attiecībā uz piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum;

C.     tā kā šīs nozares starptautiskās dimensijas dēļ tai ir piemērota Kopienas līmeņa Eiropas ostu politika, kurā tiek izmantotas ostu relatīvās ģeopolitiskās priekšrocības;

D.     tā kā ostas ir svarīgas ne vien jūras, upju un modālajam transportam Eiropā, bet tām piemīt arī ekonomiskā nozīme, tās ir darbavietu avots un iedzīvotāju integrācijas faktors;

E.     tā kā, ņemot vērā tās mērķus palielināt jūras transporta konkurētspēju un sniegt augstas kvalitātes mūsdienīgus pakalpojumus, Eiropas ostu politikai būtu jāveicina šādu četru principu ievērošana: drošība, ātra apkalpošana, zemas izmaksas, draudzīgums pret vidi;

F.     tā kā Eiropas ostām nākotnē būs jārisina vairākas problēmas, jo īpaši tādās jomās kā vide, globalizācija, ilgtspējīga attīstība, nodarbinātība un sociālie apstākļi, jo īpaši attiecībā uz drošību un mūžizglītību, finansēm, piekļuvi tirgum un pārvaldību, kā arī pret konkurenci vērstiem un diskriminējošiem pasākumiem, ko attiecīgos ģeogrāfiskos tirgos veic valstis, kas nav Eiropas Savienībā;

G.     tā kā Eiropā nav potenciālu teritoriju ostu attīstībai, kā arī ir maz dabisko dzīvotņu un tās ir trauslas, uzsver, ka likumdevējam ir jāpanāk līdzsvars un juridiskā skaidrība attiecībā uz vides, ekonomiskajiem un sociālajiem pienākumiem;

H.     tā kā Eiropas ostu nozarē pastāv ievērojamas atšķirības un nākamajos gados ir paredzama spēcīga izaugsme;

I.      tā kā Panamas kanāla paplašināšanas rezultātā varētu pastiprināties pašreiz vērojamā tendence attiecībā uz kuģu izmēra palielināšanos;

J.      tā kā ir svarīgi, lai ostām būtu mūsdienīga infrastruktūra un efektīvi savienojumi ar iekšzemi un salām,

1. atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas paziņojumu par Eiropas ostu politiku;

2. pauž gandarījumu par Komisijas pieeju šī paziņojuma izstrādes laikā, jo īpaši par plašo apspriešanās procesu, kas tika īstenots, gatavojot paziņojumu;

3.      atzinīgi vērtē to, ka Komisija koncentrējas uz mazāk stingriem tiesiskiem pasākumiem, piemēram, vadlīniju publicēšanu un administratīvu šķēršļu atcelšanu;

4.      norāda uz ostu nozares ārkārtīgi lielo nozīmi Eiropas Savienībā ekonomiskajā, tirdzniecības, sociālajā, vides un stratēģiskajā ziņā;

5.      uzskata, ka Komisijas loma ir būtiska, lai nodrošinātu, ka visas Eiropas ostas pilnā mērā spēj sasniegt savu potenciālu;

6.      atbalsta Komisijas ieceri publicēt vadlīnijas par Kopienas ar vidi saistīto tiesību aktu piemērošanu, attīstot ostas un to infrastruktūru, ar galveno mērķi aizsargāt jūras vidi un ap ostām esošās teritorijas; mudina Komisiju publicēt šīs vadlīnijas līdz 2008. gada beigām;

7.      uzskata, ka ir iespējama ostu un dabas ilgtspējīga līdzāspastāvēšana, jo dabas izpostīšana bieži rada ekonomiskus zaudējumus citām nozarēm, piemēram, tūrismam, lauksaimniecībai un zivsaimniecībai, un tāpēc aicina transporta komisāru cieši sadarboties ar vides komisāru Eiropas ostu un vides tiesību aktu un šo vadlīniju izstrādē un ieviešanā;

8.      uzskata, ka šo vadlīniju mērķim jābūt novērst juridisko neskaidrību, ko rada dažas direktīvas vides jomā, un tādējādi patiesi risināt ar vides politiku saistītos jautājumus, ņemot vērā ostu īpašo raksturu Savienībā;

9.      uzsver nepieciešamību iesaistīt ostu un pašvaldību iestādes plānu izstrādē, lai nodrošinātu upju baseinu un jūras ostu ūdens kvalitāti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK;

10.    vērš uzmanību uz vajadzību reģionālajām iestādēm atbalstīt centienus samazināt kuģu, kā arī sauszemes un gaisa transporta radīto CO2 emisiju, izstrādājot gaisa kvalitātes nodrošināšanas plānus un ievērojot Marpol konvenciju un Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvu 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību[7];

11.    uzsver vajadzību veidot integrētu Eiropas politiku, kas, attīstot iestāžu, nozaru un reģionu partnerību, veicinās reģionu konkurētspēju un teritoriālo kohēziju visā teritorijā, ņemot vērā sociālos, vides, ekonomiskos un drošības aspektus;

12.    atzīmē, ka Komisija ir norūpējusies par jūras tirdzniecības satiksmes plūsmu sadali Eiropā, kā arī norāda uz ostu nozares dažādību un mazo un vidējo ostu izaugsmi Eiropā; turklāt uzskata, ka Komisijai ir jāņem vērā paredzamās lielās izmaiņas, ko starptautiskajos jūras pārvadājumos ienesīs tehnoloģiju un ekonomikas attīstība, Panamas kanāla paplašināšana un kuģu izmēra un jaudas palielināšana, kurām neapšaubāmi būs ievērojama ietekme uz šo nozari;

13.    vērš uzmanību uz Eiropas ostu attīstības teritoriālo dimensiju, it īpaši uz ostu blakusreģionu pārrobežu sadarbības un koordinācijas nepieciešamību; uzsver Eiropas kaimiņattiecību politikas un reģionālās stratēģijas nozīmi Vidusjūras, Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot sarakstu, kurā tiktu problemātiskās vājās vietas starp Eiropas Savienības un kaimiņvalstu ostām;

14.    aicina Komisiju sistemātiski uzraudzīt to jauno tehnoloģiju un vadības metožu attīstību, kas tiek starptautiski izmantotas ostās un kuģu apkalpošanā, kravu, pasažieru un sauszemes transporta termināļos, lai veicinātu politikas un ierosinājumus attīstīt Kopienas ostas un palielinātu to efektivitāti un ražīgumu, kas dotu labumu sev un lietotājiem;

15.    uzskata, ka ir nepieciešama tehnoloģiju nomaiņa, lai starpniekostas varētu tikt galā ar pieaugošo satiksmi, kas atstās nozīmīgu finansiālo ietekmi uz attiecīgajiem reģioniem; uzskata, ka tādēļ šiem reģioniem jādod iespēja izmantot Eiropas struktūrfondus, it īpaši, lai finansētu tehnoloģiski modernu iekārtu iegādi, radītu darba vietas jauninājumu jomā un atjaunotu pilsētu zonas, kas atbrīvojas pēc ostu darbību pārvietošanas uz teritorijām ārpus pilsētas robežām;

16.    uzskata, ka Kopienas jūrniecības nozares tiesiskā regulējuma, kas izriet no starptautiskā tiesiskā regulējuma, juridiskā noteiktība ir atkarīga no Erika III kuģniecības tiesību aktu paketes ātras pieņemšanas;

17.    aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas ostu sadarbību; šajā sakarā arī uzsver ostu lomu tām pieguļošo teritoriju ekonomikā; šajā ziņā uzsver, ka ostu saskaņota attīstība ir ES integrētas jūrniecības politikas pamatelements;

18.    uzsver to, ka ostas ietekmē iekšzemes iedzīvotāju sociālos apstākļus un kultūru, un uzskata, ka ir būtiski uzlabot sabiedrības informētību par ostu kā attīstības veicinātāju nozīmi;

19.    uzskata, ka jūras un upju transportu nevar aplūkot šķirti no sauszemes un gaisa transporta un ka saiknei ar iekšzemi ir ļoti liela nozīme ostas komerciālajām sekmēm, un tāpēc jāveido sadarbība starp ostām, iekšzemes loģistikas platformām un ,,sausajām ostām”; apzinoties to, arī uzskata, ka, lai nodrošinātu saskaņotu un patiesu transporta politiku, ostām gan Eiropas transporta tīklos, gan paredzamajos Kopienas zaļajos koridoros ir jāpiedalās ar dažādiem transporta veidiem, kas nodrošinātu transporta jaudas labāku izmantošanu kabotāžas un upju transporta jomā, kā arī to savienojumus ar sauszemes un gaisa transporta veidiem;

20.    tādēļ atbalsta Kopienas ieceri 2010. gadā Eiropas transporta tīkla vidusposma pārskatā[8] izvērtēt ostu savienojumus ar iekšzemi, lai noteiktu šā brīža stāvokli, vajadzības un ietekmi uz līdzsvarotu satiksmes plūsmu sistēmu;

21.    uzskata, ka vienam no mērķiem Eiropas transporta tīkla vidusposma pārskatam 2010. gadā jābūt jūras un upju transporta integrācijai ar sauszemes transportu caur Eiropas ostām;

22.    aicina attiecīgās reģionālās varasiestādes īstenot plašāku vairākveidu pārvadājumu politiku, lai nodrošinātu, ka papildus automaģistrālēm, vairāk pārvadājumu tiek veikti pa dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem, lai ostu teritorijas efektīvāk saistītu ar Eiropas transporta tīkliem un nodrošinātu ostām efektīvākus sakarus ar iekšzemi, jo īpaši izmantojot dzelzceļu un iekšējos ūdensceļus;

23.    atzīmē, ka ES ostas konkurē ar trešo valstu ostām, kurām bieži nav jāievēro tādi paši noteikumi kā Eiropas ostām, un arī saskaras ar diskriminējošu ekonomikas politiku, ko īsteno ES kaimiņvalstis, piemēram, piemērojot diskriminējošu tarifu politiku;

24.    aicina Komisiju no jauna izpētīt ostu drošības jautājumus un ņemt vērā pieaugošās izmaksas attiecībā uz Eiropas ostu konkurētspēju;

25.    atzinīgi vērtē Komisijas ieceri veikt pētījumu par problēmām, kas Eiropas ostām rodas šajā jomā, un aicina Komisiju apsvērt šo problēmu reģistra izveidi, lai konkrētā veidā risinātu jautājumus, kuri saistīti ar problēmām, ko rada konkurence ar to valstu ostām, kas nav ES, un pret konkurenci vērstie un diskriminējošie pasākumi, ko veic ES kaimiņvalstis;

26.    uzsver vajadzību attīstīt sadarbību ar trešajām valstīm, lai izstrādātu un iesniegtu programmas blakus esošo ostu attīstībai, koordinēšanai un zināšanu apmaiņai starp tām;

27.    uzskata, ka Komisijai būtu jāizskata iespēja izveidot Kopienas programmu attiecībā uz transporta kuģu atjaunošanu un jo īpaši to kuģu atjaunošanu, kuri paredzēti kabotāžai un upju transportam;

28.    uzskata, ka jaunās tehnoloģijas, jo īpaši informācijas tehnoloģija, ir pamatelementi, kas Eiropas ostām, kuras jau tagad izjūt spiedienu, ko rada konkurence ar trešo valstu ostām, kā arī — dažu ostu gadījumā — to, ka trūkst teritorijas ostu attīstībai, ļauj palielināt efektivitāti un rentabilitāti;

29.    mudina Komisiju un dalībvalstis ar attiecīgo struktūru palīdzību paātrināt kuģu tālvadības loča vadības sistēmu ieviešanu, lai palielinātu satiksmes vadības efektivitāti un drošību ostās, kā arī reida teritorijās;

30.    mudina Komisiju turpināt pētījumus un inovācijas šajā nozarē, īstenojot Savienības pamatprogrammas, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētījumus tādās jomās kā drošība, lai pēc iespējas samazinātu negadījumu skaitu, un loģistika, lai uzlabotu teritorijas izmantošanu ostās, kā arī vide, lai cita starpā samazinātu CO2 emisijas un atkritumu radīto piesārņojumu;

31.    aicina Komisiju un dalībvalstis Starptautiskajā jūrniecības organizācijā atbalstīt ierosinājumus, lai līdz 2020. gadam aizstātu esošo degvielu ar dīzeļdegvielu, un iespēju iekļaut jūrniecības nozari emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

32.    aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt ,,meklēšanas un glābšanas” (SAR) flotes un citu SAR struktūrvienību ostās pastāvīgu uzlabošanu saskaņā ar SOLAS (cilvēku dzīvības aizsardzība uz jūras) konvenciju un SAR konvenciju un turpināt uzlabot sadarbību starp jūras glābšanas koordinācijas centriem;

33.    uzskata, ka ir jāturpina programmu ,,tīrs kuģis” un ,,tīra osta” izstrāde;

34.    aicina Komisiju un šo nozari veicināt to, ka kuģniecības uzņēmumi samazina tukšu konteineru pārvadājumu skaitu un šo jaudu izmanto pilnībā, un atbalsta šajā nolūkā veiktās iniciatīvas (piemēram, ar pētniecības programmām), ņemot vērā klientu patiesās un īpašās vajadzības, kā arī ietekmes uz vidi samazināšanu;

35.    ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ieceri iesniegt normatīvo priekšlikumu par tādas Eiropas jūras satiksmes telpas izveidošanu, kurā nav šķēršļu, un uzskata, ka šāda priekšlikuma mērķim jābūt nodrošināt godīgu konkurenci starp jūras transportu un sauszemes transportu Eiropas Savienībā;

36.    iesaka, ka preces, kam Kopienā nokārtotas muitas formalitātes, Kopienā tuvsatiksmes kuģošanā jāatbrīvo no jebkādas muitas kontroles, un arī aicina, ciktāl iespējams, izveidot atsevišķas ostu zonas Kopienas iekšējiem pārvadājumiem un starptautiskajiem pārvadājumiem, kā arī vienkāršot iekšējo transportu, standartizēt un identificēt īpašus konteinerus;

37.    aicina Komisiju pārskatīt un uzlabot politikas, lai attīstītu un uzlabotu tuvsatiksmes kuģošanu;

38.    aicina Komisiju izskatīt iespēju konteineriem Kopienā ieviest vienotu transporta dokumentu, lai racionalizētu administratīvās procedūras;

39.    aicina Komisiju izpētīt valsts institūciju finanšu plūsmas uz Eiropas tirdzniecības ostām, lai noteiktu iespējamus konkurences kropļojumus, un vadlīnijās par valsts atbalstu izskaidrot, kuri no ostu iestādēm sniegtajiem atbalsta veidiem ir uzskatāmi par valsts atbalstu; uzskata, ka valsts iestāžu iespējamie ieguldījumi ostu attīstībā nav uzskatāmi par valsts atbalstu gadījumos, kad tie ir tieši paredzēti, lai uzlabotu vidi un mazinātu sastrēgumus, kā arī mazinātu autoceļu izmantošanu preču pārvadāšanai; jo īpaši tad, kad to uzskata par būtisku, lai nodrošinātu ekonomisku, sociālu un teritoriālu vienotību (piemēram, salās), izņemot gadījumus, kad tas dod labumu tikai vienam lietotājam vai operatoram;

40.    mudina Komisiju 2008. gadā publicēt vadlīnijas par valsts atbalstu ostām un uzskata, ka šajās vadlīnijās ir jāiekļauj pati ostu teritorija, nodalot pieejas infrastruktūru no aizsardzības infrastruktūras, ar projektiem saistītu infrastruktūru no suprastruktūras, bet nenodalot dažādas ostu kategorijas;

41.    atbalsta to, ka tiks paplašināti pienākumi nodrošināt pārredzamību, kurus nosaka Komisijas 2006. gada 16. novembra Direktīva 2006/111 par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību[9], taču aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt mazāku gada ieņēmumu minimālo slieksni, nevis absolūtu pienākumu;

42.    īpaši atzīmē Komisijas veikto analīzi par ostu koncesijām un aicina Komisiju ņemt vērā to, ka ostu iestādēm šajā jomā ir nepieciešama zināma elastība, jo īpaši attiecībā uz to koncesiju pagarināšanu, kuras saistītas ar lieliem ieguldījumiem, tomēr uzskata, ka šo elastību nedrīkst izmantot, lai ostās kavētu konkurenci;

43.    uzskata, ka ir ļoti svarīgi saglabāt līdzsvaru starp pakalpojumu brīva apriti un ostu īpašajām prasībām, tajā pašā laikā uzverot vajadzību valsts un privātajam sektoram sadarboties ostu modernizēšanā;

44.    mudina izmantot saskaņā ar kohēzijas politiku paredzētās Eiropas teritoriālās sadarbības programmas, kā arī saskaņā ar ES kaimiņattiecību un paplašināšanās politiku paredzētās sadarbības programmas, bet arī mudina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās reģionālās iestādes pēc iespējas īstenot pārrobežu stratēģiju, lai, līdzfinansējot ostu infrastruktūras attīstību, izmantotu esošo jaudu;

45.    ļoti atbalsta nozīmi, kāda ir bezpeļņas tresta ostām ar vietēju kapitālu, un mudina vietējās, reģiona, valsts un Eiropas iestādes rīkoties, lai nepieļautu to nolaistību, jo sociālās, rekreatīvās un tūrisma priekšrocības, ko ostas sniedz apkārtējām kopienām, pārsniedz to sākotnējo ekonomisko funkciju;

46.    vēlas īpaši uzsvērt, ka jebkurās diskusijās par Eiropu un tās jūrniecības politiku, lai tās būtu sekmīgas, ir jāapspriež Eiropas izklaides un atpūtas nozares lielā nozīme saistībā ar vietējās ekonomikas attīstību, jo ostas ir ne tikai skatlogs uz iekšzemi un iedarbīgs līdzeklis, kas aicina apskatīt ostu un tās apkārtni, bet arī būtisks vietējās uzņēmējdarbības veicinātājs;

47.    atzinīgi vērtē uzsvaru uz dialogu ostu nozarē; mudina izveidot Eiropas sociālā dialoga komiteju un uzskata, ka tai būtu jāizskata ar ostām saistīti jautājumi, tostarp attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām, koncesijām un Starptautiskās Darba organizācijas 1979. gada Konvenciju Nr. 152 par drošību un higiēnu ostas kravu apstrādes darbos;

48.    uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt ostu darbinieku apmācību un nodrošināt to visaugstākajā iespējamajā līmenī; atbalsta Komisijas vēlmi nodrošināt ostu darbiniekiem savstarpēji atzītu pamatkvalifikāciju, lai šajā nozarē veicinātu elastību; turklāt vispirms vajadzētu salīdzināt dažādās spēkā esošās ostas darbinieku profesionālās kvalifikācijas sistēmas; tomēr uzskata, ka šī pamatkvalifikācija nedrīkst dalībvalstī samazināt ostas darbinieku kvalifikācijas vidējo līmeni;

49.    ierosina risināt profesionālās kvalifikācijas un mūžizglītības tēmu kopā ar veidojamās Eiropas sociālā dialoga komitejas sociālajiem partneriem;

50.    mudina Komisiju veicināt labas prakses vispārēju apmaiņu ostu nozarē, bet jo īpaši attiecībā uz inovācijām un darbinieku apmācību, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, konkurētspēju un investīciju piesaistīšanu;

51.    atzinīgi vērtē Eiropas jūras dienas noteikšanu 20. maijā, jo īpaši atbalsta „atvērto durvju” dienas noteikšanu, kas sabiedrībai ļautu labāk izprast ostu nozares darbu un nozīmi;

52.    mudina Komisiju saskaņā ar Parlamenta 2008. gada 8. maija Rezolūciju par Transatlantisko Ekonomikas padomi[10] turpināt centienus nodrošināt, ka ASV noteikums veikt 100 % ASV paredzēto kravu skenēšanu tiktu mainīts, lai nodrošinātu tādu sadarbību, kas pamatojas uz ,,atzīto uzņēmēju” un drošības standartu, kurus ir apstiprinājusi Pasaules muitas organizācija (C-TPAT, SAFE), abpusēju atzīšanu; aicina Komisiju izvērtēt potenciālās izmaksas, kuras uzņēmējiem un ES ekonomikai radītu 100 % ASV paredzēto jūras kravu konteineru skenēšana, kā arī tā potenciālo ietekmi uz muitas darbību;

53.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

  • [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0343.
  • [2]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0087.
  • [3]  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.
  • [4]  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
  • [5]  OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.
  • [6]  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
  • [7]  OV L 296, 21.11.1996., 55. lpp.
  • [8]  Salīdziniet. 19. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā. (OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.).
  • [9]  OV L 318, 17.11.2006., 17. lpp.
  • [10]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0192.

PASKAIDROJUMS

Konteksts

Šis paziņojums ir pieņemts pēc plašas apspriešanās, ko Komisija īstenoja par Eiropas ostu politiku. Šī apspriešanās tika veikta pēc tam, kad šajā jomā tika nesekmīgi piedāvātas divas direktīvas. Paziņojums ir daļa no Eiropas Savienības preču transporta darba kārtības, kas ietver arī paziņojumus par rīcības plānu loģistikas jomā, par dzelzceļa tīklu, kurā prioritāte ir kravu pārvadājumiem, un par jūras transporta maģistrālēm.

Par ostu svarīgumu Eiropā liecina intensīvās debates par abām direktīvām, ko Eiropas Parlaments nesen noraidīja. Šis svarīgums ir saistīts ne vien ar ekonomiskajiem faktoriem, bet arī ar ostu lomu sabiedrībā. Plašais apspriešanās process, ko Komisija īstenoja, gatavojot šo paziņojumu, liecina par jaunu pieeju, kā arī par tās ieinteresētību attiecībā uz šo nozari.

Ostu nozarē ir vērojama liela izaugsme. Jūras transports ir kritiski svarīgs Eiropas un pasaules tirdzniecībai. Turklāt tā ir nozare, ko jo sevišķi skar globalizācija, tādēļ viena no tās iezīmēs ir tās starptautiskais aspekts: dažas koncesijas Eiropas ostās pārvalda trešo valstu uzņēmumi vai pat ostu iestādes. Tāpat arī dažas Eiropas ostas pārvalda trešo valstu iestādes vai uzņēmumi.

Komisijas paziņojums

Paziņojumam ir sešas galvenās daļas. Pirmā attiecas uz ostu darbu un iekšzemes savienojumiem. Starptautiskā tirdzniecība pieaug, taču lielai daļai pašreizējo Eiropas ostu trūkst teritoriju to apkārtnē, tāpēc labākais risinājums ir uzlabot to darbu. Savienojumam ar iekšzemi ostai ir vitāli svarīga nozīme. Šī ziņojuma izstrādes laikā referentam bija iespēja doties uz Antverpenes ostu, un šis apmeklējums apstiprināja iekšzemes savienojumu svarīgumu. Savukārt Komisija jautājumu par darba uzlabošanu paredz atstāt dalībvalstu iestāžu un tirgus apstākļu ziņā. Komisija ir iecerējusi šo jautājumu izvērtēt, pārskatot Eiropas transporta komunikāciju tīklu 2010. gadā.

Otrā daļa attiecas uz vides respektēšanu, vienlaikus paplašinot ostu jaudu. Komisija atgādina, ka Eiropas ostas ne vienmēr atrodas vietās, kas ir piemērotas to attīstībai, lai gan jūrniecības nozarē tai ir vitāli svarīga nozīme. Komisija atzīst, ka dažas ieinteresētās personas uzskata, ka pastāv juridiskā neskaidrība attiecībā uz šajā jomā pieņemtajiem tiesību aktiem, proti, attiecībā uz „putnu” direktīvu un „dabisko dzīvotņu” direktīvu. Lai šo problēmu novērstu, Komisija ir iecerējusi publicēt vadlīnijas par Kopienas ar vidi saistīto tiesību aktu piemērošanu šajā jomā.

Runājot par atkritumu apsaimniekošanu, šo jautājumu Kopienas līmenī regulē Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām kuģu atkritumu uzņemšanai. Komisija uzskata, ka šīs direktīvas īstenošana joprojām ir mērķis, kas vēl ir jāsasniedz. Komisija apspriedīsies ar ieinteresētajām personām un iesniegs priekšlikumu par direktīvas esošā mehānisma pilnveidošanu. Tā sniegs ieguldījumu arī darbā, ko Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) veic saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir ostās samazināt piesārņojošās emisijas.

Paziņojuma iedaļā par modernizāciju Komisija norāda uz saziņas uzlabošanu starp kuģiem un krastu, ko tā paredz saistībā ar tādām jaunām tehnoloģijām kā SafeSeaNet, AIS (automātiskā identifikācija) un LRIT (tāldarbības identifikācijas un uzraudzības sistēmas). Savā ziņojumā par iniciatīvu attiecībā uz mazo kabotāžu (2004/2161(INI)) Eiropas Parlaments aicināja samazināt administratīvās formalitātes, nekaitējot drošības aspektiem, kā arī muitas kontrolei.

Arī Komisija vēlas samazināt administratīvās formalitātes un vienkāršot mazās kabotāžas procedūras. Pašlaik Eiropas Savienībā jūras transports starp Savienības dalībvalstīm ir pakļauts muitas uzraudzībai, jo Eiropas ostas pieder Savienības ārējai robežai. Tāpēc jūras transports ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, tā kā uz tiem Savienības iekšienē neattiecas tādi paši nosacījumi. Komisija paredz 2008. gada oktobrī publicēt normatīvo priekšlikumu par Eiropas jūras transporta satiksmes telpas izveidošanu, kurā nav šķēršļu. Šāda normatīvā priekšlikuma mērķis būs vienkāršot administratīvos pasākumus un, kad tas būs iespējams, atbrīvot no šiem pasākumiem kuģus, kas pārvadā preces, kuras ir atmuitotas visai Kopienai. Komisija jau ir ierosinājusi izveidot bezpapīra muitas un tirdzniecības vidi, kā arī paredzēt visu nepieciešamo ziņu sniegšanu vienviet.

Komisija arī vēlas uzlabot kuģu administratīvo apstrādi. Tā ir paredzējusi 2009. gadā publicēt politikas dokumentu par „e-jūras” pakalpojumu izvēršanu. Tā cer, ka tehnoloģiskais progress informācijas un komunikācijas jomā izraisīs Eiropas ostu efektivitātes palielināšanos. Tādējādi Komisija 2009. gadā izstrādās indikatoru sistēmu visiem transporta veidiem. Šie indikatori būs praktiski rīki, ar kuriem varēs veicināt pakalpojuma kvalitātes analīzi, kā arī novērtēt šī transporta veida ietekmi uz vidi.

Paziņojuma ceturtajā daļā ir aplūkotas Eiropas ostu darbības un noteikumi, kas tās reglamentē. Mērķis ir panākt, lai Eiropā būtu vienlīdzīgi noteikumi — pretēji tam, kā ir pašlaik. Šajā sakarībā ir vēlreiz jāuzsver atšķirības, kas pastāv Eiropas ostu nozarē un kas izpaužas veidā, kā šo nozari pārvalda dalībvalstu iestādes. Arī attiecībā uz šo jautājumu Komisija 2008. gada oktobrī pieņems pamatnostādnes par valsts atbalstu ostām.

Runājot par ostu iestāžu lomu, Komisija apraksta šajā nozarē pastāvošās atšķirības. Tā skaidro, ka Eiropas ostas pārvalda vai nu pilnībā privāti uzņēmumi, vai valsts struktūras vai uzņēmumi. Tomēr Komisijai nav nodoma iejaukties šajā nozarē, lai saskaņotu ostu dažādo praksi attiecībā uz kravu apstrādes pakalpojumiem un tehniskajiem navigācijas pakalpojumiem. Komisija atgādina Līguma noteikumus un noteikumus par konkurenci un iekšējo tirgu, kuri attiecas uz visai tautsaimniecībai svarīgiem pakalpojumiem, kā arī noteikumus par iekšējo tirgu, jo īpaši tos, kuri attiecas uz dibinājumbrīvību un pakalpojumu brīvu sniegšanu.

Ar mērķi palielināt ostu nozares pārredzamību Komisija ir paredzējusi uz visām tirdzniecības ostām bez izņēmumiem attiecināt noteikumus, ko paredz direktīva par pārredzamību (2006/111/EK). Pašlaik minētā direktīva attiecas tikai uz tām ostām, kuru ieņēmumi pārsniedz 40 miljonus eiro gadā.

Ostu koncesiju jomā Komisija uzsver to, ka uz tām attiecas Līguma noteikumi un principi. Tā šajā sakarībā piemin Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, kas nosaka, ka koncesijas ir pakļautas pārredzamības un konkurences pienākumiem saistībā ar koncesijas piešķiršanu un ka piešķiršanas procedūras var kontrolēt attiecībā uz objektivitāti/neitralitāti. Lai šajā jomā nodrošinātu konkurenci, koncesiju ilgums jānosaka tādā veidā, lai neierobežotu brīvu konkurenci. Tomēr ir jāmazina risks, ko uzņemas koncesionārs, un tam jādod iespēja nodrošināt pamatotu peļņu. Svarīgs ir jautājums, kas saistīts ar koncesiju pagarināšanu. Ir skaidrs, ka ir nepieciešama konkurence, taču koncesiju, kurai beidzies termiņš, ostas iestādes pilnīgi dabīgi vēlēsies pagarināt saskaņā ar vienkāršotu administratīvo procedūru.

Turklāt Komisija vēlas palīdzēt izplatīt pārredzamības labas prakses piemērus saistībā ar ostu nodevām un apkopot informāciju par problēmām, kas Eiropas ostām radušās ar trešo valstu ostām. Kā jau minēts, uz kaimiņvalstu ostām bieži vien neattiecas tādi paši noteikumi un prasības kā uz Eiropas ostām, un šis apstāklis tām var radīt noteiktas priekšrocības, salīdzinot ar Eiropas ostām.

Piektajā daļā ir aplūkotas attiecības starp ostām un pilsētām. Komisija atgādina, ka tā ir ierosinājusi rīkot Eiropas jūras dienu. Turklāt Komisija vēlas ierosināt „atvērto durvju” dienu, lai aicinātu sabiedrību iepazīties ar ostām un labāk izprast to nozīmi savā valstī. Komisija noskaidros finansējuma avotus, lai veicinātu ostu integrāciju pilsētās, ar kurām tās ir saistītas. Komisija paredz arī izvērtēt pastāvošo drošības pasākumu ietekmi, lai nodrošinātu līdzsvaru starp šiem pasākumiem un ostu teritoriju pieejamību.

Visbeidzot, paziņojuma pēdējā daļā, Komisija pievēršas darbam ostās. Tā ir iecerējusi ostu nozarei aicināt izveidot Eiropas nozaru dialoga komiteju. Komisija uzņemsies arī izveidot savstarpēji atzītu apmācības sistēmu ostu darbinieku sagatavošanai. Attiecībā uz arodveselību un darba drošību Komisija atgādina pastāvošos noteikumus, kā arī savus iepriekšējos paziņojumus par šo tematu. Tā sekos tam, kā tiek ievēroti pastāvošie noteikumi, kā arī statistikas vākšanai par nelaimes gadījumiem, šim nolūkam izmantojot Eurostat.

Referenta atzinums — galvenie aspekti

Referents Komisijas paziņojumu vērtē atzinīgi. Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā jo īpaši tiek uzsvērts šīs nozares svarīgums Eiropā, kā arī tajā pastāvošās atšķirības.

Attiecībā uz pamatnostādņu publicēšanu par Kopienas vides tiesību aktu īstenošanu šajā nozarē referents norāda, ka ir svarīgi, lai būtu kopējs redzējums attiecībā uz vidi un ostu attīstību. Pievēršoties vides politikai no likumdevēja perspektīvas, ir nepieciešams ņemt vērā ostu nozares īpašo raksturu.

Savienojumiem ar iekšzemi ostām un to attīstībai ir ļoti svarīga nozīme. Osta, kas atrodas labā vietā, nespēs realizēt savu potenciālu, ja tai nebūs labu savienojumu. Turklāt pret jūras transportu jāizturas tāpat kā pret citiem transporta veidiem. Tāpēc referents aicina Komisiju tās priekšlikumā par jūras transportu bez šķēršļiem šai nozarei nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus. Mazā kabotāža Eiropā nedrīkst būt neizdevīgā situācijā, un precēm, kuras ir atmuitotas Kopienai, nevajadzētu piemērot jaunu muitas pārbaudi Eiropā.

Attiecībā uz tehnoloģiju ziņojumā ir uzsvērta jauno tehnoloģiju lielā nozīme šajā nozarē. Jaunās tehnoloģijas var palīdzēt ostām pārvarēt spiedienu, ko rada konkurence ar trešām valstīm un teritoriju trūkums to attīstībai, kā arī palielināt to efektivitāti un rentabilitāti. Konkurence ar trešo valstu ostām rada noteiktas bažas, jo uz tām neattiecas tādi paši pienākumi un noteikumi, ko paredz mūsu Kopiena, un tās tāpēc var gūt priekšrocības no tā apstākļa, ka pastāv mazāk stingrs tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts atbalstu un vidi.

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (16.4.2008)

Transporta un tūrisma komitejai

par Eiropas ostu politiku
2008/2007(INI))

Atzinumu sagatavoja: Pierre Pribetich

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atbalsta Komisijas vēlmi palīdzēt modernizēt Eiropas ostas, ievērojot vides normas un dodot priekšroku stimulējošām vadlīnijām, nevis mēģinājumiem uzspiest saskaņojošus noteikumus, ko būtu grūti īstenot, ņemot vērā Eiropas ostu atšķirīgās prakses; cer, ka šādas vadlīnijas nodrošinās lielāku juridisko noteiktību vajadzīgo investīciju veikšanai, lai atrisinātu problēmas saistībā ar jūras transporta izmantošanas sagaidāmo pieaugumu; tādējādi aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas ostu sadarbību; šajā sakarā arī uzsver ostu lomu tām pieguļošo teritoriju ekonomikā; šajā ziņā uzsver, ka ostu saskaņota attīstība ir ES integrētas jūrniecības politikas pamatelements;

2.   uzsver vajadzību veidot integrētu Eiropas politiku, kas, attīstot iestāžu, nozaru un reģionu partnerību, veicinās reģionu konkurētspēju un teritoriālo kohēziju visā teritorijā, ņemot vērā sociālos, vides, ekonomiskos un drošības aspektus;

3.   uzstāj uz to, ka Komisijai jāpalīdz veidot iesaistīto pušu un pilsētu strukturētu dialogu, lai uzlabotu ostu tēlu un tās labāk integrētu pilsētā un pilsētas dzīvē; proti, jānodrošina ostu darbības ilgtspējība; turklāt norāda, ka dzīves un darba vietas atrašanās blakus ir izdevīga ilgtspējības ziņā (samazinās transporta izmantošana), kā arī pilsētas un apkārtējo reģionu dzīves kvalitātes ziņā;

4.   vērš uzmanību uz Eiropas ostu attīstības teritoriālo dimensiju, it īpaši uz ostu blakusreģionu pārrobežu sadarbības un koordinācijas nepieciešamību; uzsver Eiropas kaimiņattiecību politikas un reģionālās stratēģijas nozīmi Vidusjūras, Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot sarakstu ar sastrēgumiem starp Eiropas Savienības un kaimiņvalstu ostām;

5.   atgādina, ka ES galvenās ostas kopumā ir labi aprīkotas un efektīvas, bet tomēr aprīkojuma un tehnoloģiju jomā ir ievērojamas atšķirības starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm;

6.   uzskata, ka ir nepieciešama tehnoloģiju nomaiņa, lai starpniekostas varētu tikt galā ar pieaugošo satiksmi, kas radīs nozīmīgu finansiālo slogu uz attiecīgajiem reģioniem; uzskata, ka tādēļ šiem reģioniem jābūt spējīgiem izmantot Eiropas struktūrfondus, it īpaši, lai finansētu tehnoloģiski modernu iekārtu iegādi, radītu darba vietas jauninājumu jomā un kompensētu pilsētu zonām zaudējumus, ko rada ostu darbību pārvietošana ārpus pilsētām;

7.   vienlaikus mudina izmantot kohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības programmas, kā arī ES kaimiņattiecību un paplašināšanās politikas sadarbības programmas, bet arī mudina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās reģionālās iestādes pēc iespējas īstenot pārrobežu stratēģiju, lai, līdzfinansējot ostu infrastruktūras attīstību, izmantotu esošo jaudu;

8.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Kopienas līmenī noteikt kopīgas prasības ostu darbinieku profesionālajai izglītībai, lai uzlabotu viņu mobilitāti, ieviešot kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un ostu saskaņotu attīstību;

9.   aicina attiecīgās reģionālās iestādes īstenot multimodālu transporta politiku, kas paralēli autotransportam ļautu attīstīt dzelzceļa un ūdens transportu, kā arī efektīvi savienotu ostu teritorijas ar transeiropas transporta tīkliem un ostām piegulošajām teritorijām, it īpaši izmantojot dzelzceļu un iekšējos jūras ceļus, un turklāt aicina Komisiju lietderīgi izmantot 2010. gada starpposma pārskatīšanu un atvēlēt vairāk līdzekļu starpniekostu plašākai izmantošanai, pārkraujot kravas vairākos posmos, lai atslogotu galvenās ostas un to apkārtni un lai kravas pievestu pēc iespējas tuvāk saņēmējam; tādējādi uzstāj, ka būtu lietderīgi vairāk dažādot izkraušanas vietas, lai ievērojami samazinātu ceļu satiksmi un reaģētu uz sastrēgumiem ostu apkārtnē; vienlaikus aicina ostu plānošanas laikā precīzi novērtēt, vai mazākās, bet galamērķim tuvākās izkraušanas vietas tomēr ir gatavas apstrādāt lielāku kravu daudzumu, galvenokārt to infrastruktūras un ceļu tīkla dēļ, lai neveicinātu šīs problēmas pārvietošanu arī uz citām ostu teritorijām;

10. uzsver nepieciešamību iesaistīt ostu un pašvaldību iestādes plānu izstrādē, lai nodrošinātu upju baseinu un jūras ostu ūdens kvalitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[1]; vērš uzmanību uz vajadzību reģionālajām iestādēm atbalstīt centienus samazināt kuģu, kā arī sauszemes un gaisa transporta radīto CO2 emisiju, izstrādājot gaisa kvalitātes nodrošināšanas plānus un ievērojot Marpol konvenciju un Padomes 1996. gada 27. septembra Direktīvu 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību[2];

11. prasa izveidot Kopienas tīklu paraugprakses apmaiņai starp ES ostām; aicina ES dalībvalstu un trešo valstu reģionālās organizācijas, piemēram, Melnās jūras ekonomiskās sadarbības organizāciju pieņemt atbilstošas procedūras un praksi, kas atvieglinātu reģionālo tirdzniecību un samazinātu izmaksas;

12. vēlas īpaši atgādināt, ka, domājot par Eiropu un tās jūrniecības politiku, Eiropas izklaides un atpūtas nozare ir ļoti nozīmīga saistībā ar vietējās ekonomikas attīstību, jo atpūtnieku apmeklētās ostas no vienas puses ir skatlogs un tūrisma instruments, kas aicina atklāt pārējo teritoriju, bet no otras puses arī būtisks vietējās uzņēmējdarbības veicinātājs.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.4.2008

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

48

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emmanouil Angelakas, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Victor Boştinaru, Antonio De Blasio, Petru Filip, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Gábor Harangozó, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Rumiana Jeleva, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Sérgio Marques, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Pierre Pribetich, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Lambert van Nistelrooij, Vladimír Železný

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bernadette Bourzai, Jan Březina, Brigitte Douay, Den Dover, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Madeleine Jouye de Grandmaison, Ramona Nicole Mănescu, Ljudmila Novak, Mirosław Mariusz Piotrowski, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Manfred Weber

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Gauzès, Jacques Toubon

  • [1]  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
  • [2]  OV L 296, 21.11.1996., 55. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.6.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

41

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Paweł Bartłomiej Piskorski, Reinhard Rack, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Margrete Auken, Philip Bradbourn, Nathalie Griesbeck, Lily Jacobs, Elisabeth Jeggle, Maria Eleni Koppa, Helmuth Markov, Rosa Miguélez Ramos, Vural Öger, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Corien Wortmann-Kool

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Ioannis Gklavakis, Helmut Kuhne, Maria Petre