Procedūra : 2005/0239(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0334/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0334/2008

Debates :

PV 23/09/2008 - 9
CRE 23/09/2008 - 9

Balsojumi :

PV 24/09/2008 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0443

IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM     ***II
PDF 381kDOC 554k
2008. gada 9. septembris
PE 407.946v02-00 A6-0334/2008

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

(5719/3/2008 – C6-0225/2008 – 2005/0239(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Dirk Sterckx

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

(5719/3/2008 – C6-0225/2008 – 2005/0239(COD))

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (5719/3/2008 – C6-0225/2008),

–   ņemot vērā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2005)0589),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu (COM(2008)0310) par kopējo nostāju, kuru pieņēmusi Padome,

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0334/2008),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

6. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(6) 1974. gada 1. novembra Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras minētās sistēmas, ar kurām var automātiski identificēt kuģus (AIS — automātiskās identifikācijas sistēma), ļauj ne vien uzlabot šo kuģu uzraudzības iespējas, bet galvenais — palielināt kuģošanas drošību situācijās, kad kuģi atrodas tuvu cits citam. Tādēļ šīs sistēmas ir iekļautas Direktīvas 2002/59/EK pamatdaļā. Ņemot vērā daudzās sadursmes, kurās iesaistītos zvejas kuģus acīmredzami nepamanīja no tirdzniecības kuģiem vai kurās zvejas kuģu apkalpes nepamanīja tuvumā esošos tirdzniecības kuģus, ir ļoti vēlams minēto pasākumu attiecināt arī uz zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus. Saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu var sniegt finansiālu palīdzību zvejas kuģu aprīkošanai ar drošības iekārtām, piemēram AIS.

 

(6) 1974. gada 1. novembra Starptautiskajā konvencijā par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras minētās sistēmas, ar kurām var automātiski identificēt kuģus (AIS — automātiskās identifikācijas sistēma), ļauj ne vien uzlabot šo kuģu uzraudzības iespējas, bet galvenais — palielināt kuģošanas drošību situācijās, kad kuģi atrodas tuvu cits citam. Tādēļ šīs sistēmas ir iekļautas Direktīvas 2002/59/EK pamatdaļā. Ņemot vērā daudzās sadursmes, kurās iesaistītos zvejas kuģus acīmredzami nepamanīja no tirdzniecības kuģiem vai kurās zvejas kuģu apkalpes nepamanīja tuvumā esošos tirdzniecības kuģus, ir ļoti vēlams minēto pasākumu attiecināt arī uz zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus. Saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu var sniegt finansiālu palīdzību zvejas kuģu aprīkošanai ar drošības iekārtām, piemēram AIS. Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) ir atzinusi, ka kuģu pārraidīto AIS datu publicēšana komercnolūkos globālajā tīmeklī vai citur varētu apdraudēt kuģu un ostu iekārtu drošību un aizsardzību, un ir mudinājusi dalībvalstu valdības atbilstoši valsts tiesību aktiem novērst iespēju, ka personas, kurām ir pieejami AIS dati, atklāj tos citām personām publicēšanai globālajā tīmeklī vai citur. Turklāt AIS datu pieejamība par kuģu maršrutiem un kravām nedrīkst ietekmēt taisnīgu konkurenci kuģniecības nozarē.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 1. Grozījuma jēga ir skaidra no teksta.

Grozījums Nr.  2

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

8. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(8) Būtu lietderīgi izpētīt, kāda ir iespējamā sinerģija starp AIS un saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku izmantotajām vietas noteikšanas un sakaru sistēmām, piemēram, tādām, kā sistēma kuģu novērošanai ar satelītu palīdzību. Šajā nolūkā Komisijai, sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jāizpēta, vai ir iespējama AIS integrācija vietas noteikšanas un sakaru sistēmās, ko izmanto saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un jāizstrādā detalizēti noteikumi šādai integrācijai. Veicot pētījumu par šo sistēmu iespējamu savstarpēju integrēšanu, būtu jāņem vērā zvejas flotes kontroles vajadzības un prasības, jo īpaši attiecībā uz pārraidīto datu drošību un konfidencialitāti.

(8) Komisijas uzdevumā veiktie pētījumi skaidri apliecinājuši, ka nav ne lietderīgi, ne iespējami iekļaut AIS tajās pozicionēšanas un komunikāciju sistēmās, ko izmanto saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Pamatojums

Apsvērums Nr.8 ir jāatjaunina. Eiropas Jūras drošības aģentūra jau ir veikusi pētījumu par iespēju integrēt AIS un t.s. „zilo kasti” Kopienas zivsaimniecības politikas vajadzībām (sk. publikāciju „Study into synergies between AIS and the positioning and communication system used in the context of the common fisheries policy (VMS)”). Pētījumā secināts, ka ieguvumi no abu sistēmu apvienošanas ir ievērojami mazāki, nekā šādas apvienošanas trūkumi (izmaksas, integrētās sistēmas izveidei nepieciešamais laiks, neskaidrība par rezultātiem u.c.).

Grozījums Nr.  3

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

8.a apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(8a) Saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK ikvienai dalībvalstij, kas to pieprasa, ir tiesības no citas dalībvalsts saņemt informāciju par kuģi un bīstamu vai piesārņojošu kravu, ko šis kuģis pārvadā. Jāuzsver, ka tas nenozīmē pastāvīgu pieprasījumu sistēmu, jo šādu informāciju var pieprasīt vienīgi kuģošanas drošības, jūras satiksmes drošības vai vides aizsardzības vārdā.

Pamatojums

Referents ir sadalījis Parlamentā pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 64 divās daļās — apsvērumā un pantā (skat. 28. grozījumu).

Grozījums Nr.  4

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

10. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(10) Atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK par apdraudējumu, ko rada ārkārtīgi slikti laika apstākļi, šķiet, ka ir jāņem vērā iespējamais apdraudējums, ko kuģošanai var radīt ledus veidošanās. Tādēļ, ja dalībvalsts norīkota kompetenta iestāde, pamatojoties uz kvalificēta meteoroloģiskās informācijas dienesta sniegtu ledus apstākļu prognozi, uzskata, ka attiecīgie kuģošanas apstākļi ir bīstami cilvēka dzīvībai vai rada ievērojumu piesārņojuma apdraudējumu, šai iestādei būtu jāinformē to kuģu kapteiņi, kas atrodas minētās iestādes kompetencē esošā zonā vai gatavojas iebraukt kādā no šīs zonas ostām vai izbraukt no šādas ostas. Attiecīgajai iestādei būtu jāspēj veikt visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības saglabāšanu jūrā un vides aizsardzību.

(10) Atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK par apdraudējumu, ko rada ārkārtīgi slikti laika apstākļi, šķiet, ka ir jāņem vērā iespējamais apdraudējums, ko kuģošanai var radīt ledus veidošanās. Tādēļ, ja dalībvalsts norīkota kompetenta iestāde, pamatojoties uz kvalificēta meteoroloģiskās informācijas dienesta sniegtu ledus apstākļu prognozi, uzskata, ka attiecīgie kuģošanas apstākļi ir bīstami cilvēka dzīvībai vai rada ievērojumu piesārņojuma apdraudējumu, šai iestādei būtu jāinformē to kuģu kapteiņi, kas atrodas minētās iestādes kompetencē esošā zonā vai gatavojas iebraukt kādā no šīs zonas ostām vai izbraukt no šādas ostas. Attiecīgajai iestādei būtu jāspēj veikt visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības saglabāšanu jūrā un vides aizsardzību. Saskaņā ar SOLAS 74 II-1. nodaļas A-1. daļas 3.1. noteikumu dalībvalstu atbildībā ir nodrošināt, lai kuģi, kas kuģo ar to karogu, būtu projektēti, konstruēti un uzturēti saskaņā ar administrāciju atzītu klasificēšanas sabiedrību paredzētajām prasībām konstrukcijai, mehānismiem un elektroiekārtām. Tāpēc dalībvalstīm ir jāizstrādā noteikumi par kuģošanu aizsalušos ūdeņos saskaņā ar to organizāciju prasībām, kuras minētas 1994. gada 22. novembra Direktīvā 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā1, vai arī atbilstoši līdzvērtīgiem valstu standartiem. Dalībvalstīm jābūt iespējai pārliecināties, vai nepieciešamie dokumenti uz kuģa apliecina, ka šis kuģis atbilst izturības un jaudas prasībām, kādas attiecīgajā reģionā noteiktas kuģošanai aizsalušos ūdeņos.

 

_______________

1 OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 4 (pārveidots variants), kas paredzēts, lai varētu izvairīties no nesaskaņām saistībā ar dažādiem noteikumiem par ledus apstākļiem.

Grozījums Nr.  5

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

11. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(11) Direktīvā 2002/59/EK ir noteikts, ka dalībvalstis izstrādā plānus, lai vajadzības gadījumā to ostās vai citās aizsargātās vietās vislabākajos pieejamajos apstākļos varētu uzņemt kuģus, kas atrodas briesmu situācijā, lai ierobežotu jūrā notikušu negadījumu sekas. Tomēr ņemot vērā Pamatnostādnes par patvēruma vietām kuģiem, kam vajadzīga palīdzība, kas pievienotas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 2003. gada 13. decembra Rezolūcijai A.949(23) (turpmāk "SJO Rezolūcija A.949(23)"), kas vēlāk iekļautas Direktīvā 2002/59/EK un kas attiecas drīzāk uz gadījumiem, kad kuģiem vajadzīga palīdzība, bet dzīvībai briesmas nedraud, nevis uz kuģiem, kas atrodas briesmu situācijā, minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza.

(11) Direktīvā 2002/59/EK ir noteikts, ka dalībvalstis izstrādā plānus, lai vajadzības gadījumā to ostās vai citās aizsargātās vietās vislabākajos pieejamajos apstākļos varētu uzņemt kuģus, kas atrodas briesmu situācijā, lai ierobežotu jūrā notikušu negadījumu sekas. Tomēr ņemot vērā Pamatnostādnes par patvēruma vietām kuģiem, kam vajadzīga palīdzība, kas pievienotas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 2003. gada 13. decembra Rezolūcijai A.949(23) (turpmāk "SJO Rezolūcija A.949(23)"), kas vēlāk iekļautas Direktīvā 2002/59/EK un kas attiecas drīzāk uz gadījumiem, kad kuģiem vajadzīga palīdzība, nevis uz kuģiem, kas atrodas briesmu situācijā, minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza. Šī direktīva neattieksies uz noteikumiem, kuri saistībā ar glābšanas operācijām paredzēti Starptautiskajā konvencijā par meklēšanu un glābšanu uz jūras, ja draud briesmas cilvēku dzīvībai. Tāpēc šo konvenciju turpinās piemērot pilnā apjomā.

Pamatojums

Pamatojoties uz SJO vadlīnijām par patvēruma vietām kuģiem, kam vajadzīga palīdzība, Padome šajā direktīvā vēlas aizvietot tekstu „kuģi, kas atrodas briesmu situācijā” ar tekstu „kuģi, kam vajadzīga palīdzība”. Referents tam var piekrist, taču vēlas precīzāk norādīt saistību ar SAR konvenciju. Padomes formulējums rada iespaidu, ka cilvēku dzīvības glābšana ir nesvarīga. SJO vadlīnijas gan nosaka, ka cilvēku dzīvības glābšana ir svarīgākais uzdevums, tāpēc jāievieš atsauce uz SAR konvenciju (1979).

Grozījums Nr.  6

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

13.a apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(13a) Lai panāktu, ka kuģu kapteiņi un apkalpes pilnībā sadarbojas un uzticas, ir jānodrošina, ka kapteiņi un apkalpe var paļauties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pienācīgu un taisnīgu attieksmi. Šajā sakarā ir vēlams, lai dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem piemērotu SJO vadlīnijas par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījumā.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 10 (nedaudz pārveidots variants). Pieaugošā tendence attiekties pret kuģu apkalpēm kā pret iespējamiem noziedzniekiem neveicina drošību jūrā. Kuģu kapteiņi bieži izvairās no palīdzības meklēšanas, lai netiktu apcietināti, dažkārt mēģinot sasniegt tādas piekrastes valsts teritoriālos ūdeņus, kas ir iecietīgāka pret šādiem negadījumiem, tādējādi vēl vairāk palielinot draudus sabojāt kuģi un izraisīt katastrofu jūrā. SJO pieņemtās vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā.

Grozījums Nr.  7

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

14. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(14) Ja kādam kuģim vajadzīga palīdzība, var pieņemt lēmumu par šā kuģa novietošanu patvēruma vietā. Tādēļ attiecīgajai iestādei būtu jāveic iepriekšējs situācijas novērtējums, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta attiecīgajā plānā kuģu novietošanai patvēruma vietā.

(14) Ja kādam kuģim vajadzīga palīdzība, var pieņemt lēmumu par šā kuģa novietošanu patvēruma vietā. Tas ir īpaši svarīgi, ja jūrā rodas briesmu situācija, proti, situācija, kuras rezultātā varētu notikt kuģa bojāeja vai rasties apdraudējums videi vai kuģošanas drošībai. Ikvienā šādā gadījumā jābūt iespējai vērsties pie neatkarīgas iestādes katrā dalībvalstī vai reģionā — atkarībā no dalībvalsts struktūras —, kurai ir pilnvaras un kompetence, lai pieņemtu jebkādus nepieciešamos lēmumus par palīdzības sniegšanu briesmu situācijā nonākušam kuģim, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un vidi, kā arī samazinātu ekonomiskos zaudējumus. Vēlams, lai kompetentās iestādes savus pienākumus pildītu pastāvīgi. Šādai iestādei ir jābūt pilnvarotai pieņemt neatkarīgu lēmumu par briesmu situācijā nonākuša kuģa uzņemšanu patvēruma vietā. Tādēļ tai būtu jāveic iepriekšējs situācijas novērtējums, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta attiecīgajā plānā kuģu novietošanai patvēruma vietā.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 5 (nedaudz pārveidots variants). Ar šo grozījumu tiek precizēts, kurai iestādei ir pilnvaras novietot kuģi patvēruma vietā.

Grozījums Nr.  8

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

15. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(15) Plānos tādu kuģu uzņemšanai, kuriem vajadzīga palīdzība, būtu precīzi jāapraksta lēmumu pieņemšanas secība attiecībā uz trauksmes izsludināšanu un attiecīgo situāciju risināšanu. Būtu precīzi jāapraksta atbilstīgās iestādes un to uzdevumi, kā arī iesaistīto pušu sazināšanās līdzekļi. Piemērojamām procedūrām būtu jānodrošina, ka atbilstīgu lēmumu var pieņemt ātri, pamatojoties uz speciālām zināšanām un attiecīgu informāciju, kas pieejama kompetentajai iestādei.

(15) Plānos tādu kuģu uzņemšanai, kuriem vajadzīga palīdzība, būtu precīzi jāapraksta lēmumu pieņemšanas secība attiecībā uz trauksmes izsludināšanu un attiecīgo situāciju risināšanu. Būtu precīzi jāapraksta atbilstīgās iestādes un to uzdevumi, kā arī iesaistīto pušu sazināšanās līdzekļi. Piemērojamām procedūrām būtu jānodrošina, ka tādu avārijas situāciju risināšanā, kad var rasties smagas sekas, atbilstīgu lēmumu var pieņemt ātri, pamatojoties uz speciālām kuģniecības speciālistu zināšanām un attiecīgu informāciju, kas pieejama kompetentajai iestādei.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 6.

Grozījums Nr.  9

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

17.b apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(17b) Finanšu garantiju vai apdrošināšanas neesamība neatbrīvo dalībvalsti no saistībām palīdzēt briesmu situācijā nonākušam kuģim un uzņemt to patvēruma vietā, ja tādējādi var samazināt apdraudējumu kuģa apkalpei un videi. Lai gan kompetentā iestāde drīkst pārliecināties par to, vai kuģis ir apdrošināts un vai ir kādas citas finanšu garantijas, kas ļaus pienācīgi kompensēt radušās izmaksas un nodarīto kaitējumu saistībā ar kuģa uzņemšanu patvēruma vietā, šādas informācijas pieprasīšana nedrīkst aizkavēt glābšanas operāciju.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 8. Padome ir atteikusies gan no Parlamenta grozījumiem, gan Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz finanšu garantijām. Referents tās atkal ierosina ar šo grozījumu. Tajā uzsvērts, ka apdrošināšanas neesamība neatbrīvo dalībvalsti no saistībām uzņemt briesmu situācijā nonākušu kuģi. Ja neapdrošinātam kuģim pie Eiropas krastiem radušās problēmas un var notikt katastrofa, tam jāsniedz patvērums kā jebkuram citam kuģim.

Grozījums Nr.  10

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

17.c apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(17c) Ostām, kuras uzņem kuģi, kam vajadzīga palīdzība, ir jābūt iespējai saņemt drīzu kompensāciju par izmaksām un jebkuru nodarīto kaitējumu saistībā ar šo operāciju. Tāpēc ir svarīgi, lai tiktu piemērota ne tikai Eiropas Parlamenta un Padomes .. Direktīva 2007/.../EK [par kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantijām] un regula par Starptautisko fondu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensēšanai, bet arī 1996. gada Starptautiskā konvencija par atbildību un zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru (HNS konvencija), 2001. gada starptautiskā konvencija par civiltiesisko atbildību attiecībā uz bunkuru degvielas piesārņojuma izraisītiem postījumiem („Bunkuru degvielas konvencija”) un 2007. gada konvencija par kuģu vraku aizvākšanu („Vraku konvencija”). Tādēļ dalībvalstīm iespējami ātri ir jāratificē šīs konvencijas. Īpašos gadījumos dalībvalstis nodrošina izdevumu un ekonomisko zaudējumu atlīdzināšanu, kuri ostai radušies no kuģa uzņemšanas, jo īpaši, ja šādi izdevumi un ekonomiskie zaudējumi nav iekļauti kuģu īpašnieku finanšu garantijās un citos spēkā esošos kompensāciju mehānismos.

Pamatojums

Osta, kura uzņem briesmu situācijā nonākušu kuģi, var saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu saskaņā ar HNS konvenciju (pieņemta 1996. g., ratificējušas tikai trīs dalībvalstis), Bunkuru degvielas konvenciju (ratificējušas 12 dalībvalstis), Starptautisko fondu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensēšanai un nesen pieņemto konvenciju par kuģu vraku aizvākšanu. Pat ja šīs konvencijas tiek piemērotas, tomēr daļa zaudējumu netiek segti (piemēram, bijusi aizņemta kuģu piestātne vai bijusi ierobežota piekļuve ostai). Šādos gadījumos attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesaistās kā pagaidu kompensētājai, lai atlīdzinātu nodarīto kaitējumu tiem, kuriem tas ir radies, un vēlāk tā varētu atgūt konkrēto summu no atbildīgajiem par nodarīto.

Grozījums Nr.  11

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

19. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(19) Atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK dalībvalstis un Komisija ir daudz sasniegušas elektroniskās datu apmaiņas procedūru saskaņošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz bīstamu vai piesārņojošu kravu pārvadājumiem. SafeSeaNet, kuras izstrāde sākta 2002. gadā, tagad būtu jāpadara par atsauces sistēmu Kopienas mērogā.

(19) Atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK dalībvalstis un Komisija ir daudz sasniegušas elektroniskās datu apmaiņas procedūru saskaņošanas jomā, jo īpaši attiecībā uz bīstamu vai piesārņojošu kravu pārvadājumiem. SafeSeaNet, kuras izstrāde sākta 2002. gadā, tagad būtu jāpadara par atsauces sistēmu Kopienas mērogā. Svarīgi ir nodrošināt, ka tā rezultātā nepalielinās nozares administratīvais slogs vai nepieaug izmaksas, ka notiek saskaņošana ar starptautiskajiem noteikumiem, kā arī tiek nodrošināta konfidencialitāte attiecībā uz jebkuriem iespējamiem komerciāliem aspektiem.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 12. Sistēma SafeSeaNet ir nozīmīgs panākums, bet svarīgi ir arī nodrošināt komerciālo konfidencialitāti un atbilstību starptautiskajiem noteikumiem, kā arī izvairīties no pārlieku liela sloga nozarei.

Grozījums Nr.  12

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

20. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(20) Jauno tehnoloģiju attīstība, jo īpaši tādu ar kosmosu saistītu izmantojumu attīstība kā uz radiobojām izvietotas kuģu uzraudzības sistēmas, attēlu veidošanas sistēmas vai Globālās navigācijas satelītu sistēma (GNSS), ļauj izvērst satiksmes uzraudzību tālāk atklātā jūrā un tādējādi nodrošināt plašāku pārklājuma zonu Eiropas ūdeņos, ietverot kuģu tāldarbības identifikācijas un uzraudzības sistēmas (LRIT). Lai garantētu minēto rīku pilnīgu integrāciju kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmā, kas izveidota ar Direktīvu 2002/59/EK, būs jānodrošina pilnīga sadarbība Kopienas mērogā.

(20) Jauno tehnoloģiju attīstība, jo īpaši tādu ar kosmosu saistīto izmantojumu attīstība kā satelītos izvietotas kuģu uzraudzības sistēmas, attēlu veidošanas sistēmas vai Galileo, ļauj izvērst satiksmes uzraudzību tālāk atklātā jūrā un tādējādi nodrošināt plašāku pārklājuma zonu Eiropas ūdeņos. Turklāt SJO ir grozījusi SOLAS konvenciju par kuģošanas drošību, jūras satiksmes drošību un jūras vides aizsardzību, lai izveidotu sistēmas globālai kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos (LRIT). Saskaņā ar SJO apstiprināto sistēmas uzbūvi, kas dod iespēju izveidot reģionālos LRIT datu centrus, kā arī ņemot vērā pieredzi, kas iegūta, īstenojot SafeSeaNet projektu, ir jāizveido Eiropas LRIT datu centrs LRIT informācijas apkopošanai un pārvaldīšanai. Lai iegūtu LRIT datus, dalībvalstīm būs nepieciešams pieslēgums Eiropas LRIT datu centram.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 13.

Grozījums Nr.  13

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

20.a apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(20a) Lai ietaupītu līdzekļus un bez vajadzības nebūtu jāaprīko arī tie kuģi, kuri veic pārvadājumus AIS monitoringa staciju pārklājuma zonā, AIS dati ir jāintegrē LRIT sistēmā. Tāpēc dalībvalstīm un Komisijai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, jo īpaši Starptautiskajā jūrniecības organizācijā.

Pamatojums

Grozījums saistīts ar Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu Nr. 14, taču vairāk ņemta vērā pašreizējā situācija. Nav iemesla prasīt LRIT sistēmu obligātu ierīkošanu arī uz tiem kuģiem, kuri kuģo tikai reģionos ar pilnīgu AIS pārklājumu.

Grozījums Nr.  14

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

22.a apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(22a) Saskaņā ar šo Direktīvu apkopoto informāciju var izplatīt un izmantot tikai lai novērstu situācijas, kas rada draudus cilvēku dzīvībai uz jūras un jūras vides aizsardzībai. Tādēļ ir vēlams, lai Komisija sadarbībā ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru izpēta, kā risināt jebkādas tīkla un informācijas drošības problēmas.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 15 (pārveidots variants). Noteikumi attiecībā uz AIS sistēmu un SafeSeaNet sistēmu iesaistītajām pusēm izraisa vairākus jautājumus par konfidencialitāti, jo rodas bažas, ka pa šiem tīkliem pārraidītā informācija nav pietiekami aizsargāta pret komercpārkāpumiem un spiegošanu. Referents vēlas, lai Komisija sīkāk izpēta šo problēmu.

Grozījums Nr.  15

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

25.b apsvērums (jauns)

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

(25b) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Komisijai jo īpaši jābūt pilnvarām grozīt I, III un IV pielikumu atbilstoši iegūtajai pieredzei, noteikt prasības par LRIT iekārtu uzstādīšanu uz kuģiem, kuri veic pārvadājumus dalībvalstīs izvietoto AIS bāzes staciju pārklājuma zonā, kā arī noteikt politiku un principus attiecībā uz piekļuvi informācijai Eiropas LRIT datu centrā un grozīt definīcijas, atsauces vai pielikumus, lai pielāgotu tos Kopienas vai starptautiskajiem tiesību aktiem. Tā kā bieži vien šādu pasākumu darbības joma ir vispārēja un ar tiem groza nebūtiskus Direktīvas elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 57. Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai.

Grozījums Nr.  16

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

28. apsvērums

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

(28) Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

svītrots

Pamatojums

Komisija sākotnēji ierosināja noteikt prasību katrai dalībvalstij izstrādāt atbilstības tabulas, kurās skaidri norādīt, ar kādiem noteikumiem katra Direktīvas prasība ir transponēta valsts tiesību aktos. Šīs tabulas ir vajadzīgas, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai dalībvalstis precīzi transponē un ievieš Direktīvu.

Grozījums Nr.  17

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants - -1. punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

Virsraksts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

-1) Nosaukumu aizstāj ar šādu:

 

„Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un noteikumus attiecībā uz kuģu īpašnieku civiltiesisko atbildību un finanšu garantijām un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  18

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – -2. punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

1. pants – 1. punkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

-2) direktīvas 1. panta 1. punktu aizvieto šādi:

 

„Direktīvas mērķis ir izveidot Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu, lai uzlabotu jūras satiksmes drošību un efektivitāti, kā arī ostu un jūras drošību, palielinot atbildīgo iestāžu reaģēšanas spēju negadījumos vai iespējami bīstamās situācijās jūrā, tostarp meklēšanas un glābšanas operācijās, un sniedzot ieguldījumu, lai efektīvāk novērstu un atklātu kuģu radīto piesārņojumu.”

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 16.

Grozījums Nr.  19

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – -3. punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

1. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

-3) direktīvas 1. pantā pēc pirmās daļas pievieno šādu daļu:

 

„Ar šo direktīvu arī nosaka normas, kas piemērojamas saistībā ar dažiem jūras transporta tīkla uzņēmēju pienākumiem civiltiesiskās atbildības jomā, un ievieš piemērotu jūrnieku finansiālo aizsardzību darba zaudēšanas gadījumā.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  20

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – -1.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

2. pants – 1. punkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

-1a) direktīvas 2. panta 1. punktu aizvieto šādi:

 

“1. Šī direktīva attiecas uz:

 

– kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 tonnu un vairāk (ja nav noteikts citādi), un

– dalībvalstu jurisdikcijā esošajām jūras zonām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  21

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

1a) Direktīvas 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizvieto šādi:

 

„c) kuģu tilpnes un iekārtas izmantošanai uz kuģiem.”

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 62. Šīs direktīvas darbība jāattiecina arī uz gadījumiem, ja bunkuru degvielas ir mazāk par 5 000 tonnu.

Grozījums Nr.  22

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna)

Direktīva 2002/59/EK

3. pants – a apakšpunkts – ievilkums (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

ia) aiz ceturtā ievilkuma pievieno šādu ievilkumu:

 

„–„1996. gada konvencija” — Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 1976. gadā pieņemtās Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām kopsavilkuma teksts, kas grozīts ar 1996. gada protokolu;”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  23

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ib daļa (jauna)

Direktīva 2002/59/EK

3. pants – a apakšpunkts – ievilkums (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

ib) rezolūcijas 3.a punktam pievieno šādu ievilkumu:

 

„–„SJO Rezolūcija A.930(22)” — Starptautiskās Jūrniecības organizācijas asamblejas un Starptautiskās Darba organizācijas valdes rezolūcija „Finansiālā nodrošinājuma sniegšanas noteikumi gadījumā, kad jūrnieki zaudē darbu”.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  24

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii daļa

Direktīva 2002/59/EK

3. pants – a apakšpunkts – ievilkums (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Rezolūcijas 3.a punktam pievieno šādu ievilkumu:

 

„– SJO Juridiskās komitejas 2006. gada 27. aprīļa rezolūcija LEG. 3(91) par vadlīniju pieņemšanu saistībā ar taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījumā;”

Pamatojums

Papildināts Parlamenta pirmā lasījuma grozījums Nr. 18. Pieaugošā tendence attiekties pret kuģu apkalpēm kā pret iespējamiem noziedzniekiem neveicina drošību jūrā. Kuģu kapteiņi bieži izvairās no palīdzības meklēšanas, lai netiktu apcietināti, tādējādi vēl vairāk palielinot draudus sabojāt kuģi un palielinot jūras negadījuma draudus. Nesen pieņemtās SJO vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā.

Grozījums Nr.  25

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2.ba punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

3. pants – ka apakšpunkts (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

ba) pievieno šādu punktu:

 

„ka) „kuģa īpašnieks” — kuģa īpašnieks vai jebkāda cita organizācija vai persona, piemēram, kuģa operators, aģents vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kam kuģa īpašnieks ir uzticējis atbildību par kuģa ekspluatāciju un kas, pārņemot šo atbildību, ir piekritis pārņemt visus no tā izrietošos pienākumus un saistības;”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  26

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2002/59/EK

3. pants – v apakšpunkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

v) „kuģis, kam vajadzība palīdzība” ir kuģis situācijā, kad papildus tam, ka ir vajadzīga palīdzība cilvēkiem, kas atrodas uz kuģa, pastāv kuģa bojāejas draudi vai tas rada apdraudējumu videi vai navigācijai;

v) „kuģis, kam vajadzība palīdzība” ir kuģis situācijā, kad pastāv kuģa bojāejas draudi vai tas rada apdraudējumu videi vai navigācijai. Ja nepieciešama uz kuģa esošo cilvēku glābšana, to veic saskaņā ar SAR konvenciju, kas ir pārāka par šīs Direktīvas noteikumiem.

Pamatojums

Padome ieviesusi šo jauno definīciju attiecībā uz „kuģi, kam vajadzība palīdzība”, pamatojoties uz SJO vadlīnijām saistībā ar patvēruma vietām kuģiem, kurās izmantots šāds formulējums. Referents tam var piekrist, taču uzskata, ka Padomes izvēlētais formulējums rada neveiksmīgu iespaidu, ka uz kuģa esošo cilvēku glābšana nav svarīga. Jāprecizē, ka uz kuģa esošo cilvēku glābšanu prioritāri nosaka Konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras (1979).

Grozījums Nr.  27

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2.c punkts

Direktīva 2002/59/EK

3. pants – va apakšpunkts (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

va) „civiltiesiskā atbildība” 1996. gada konvencijas izpratnē nozīmē atbildību, saskaņā ar kuru jūras transporta operācijas trešā puse, kas ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, ir tiesīga iesniegt prasījumu, uz ko attiecas šīs Konvencijas 2. pantā noteiktais ierobežojums, izņemot prasījumus, ko nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. ../2007 [par pasažieru pārvadātāju pa jūru un ūdensceļiem atbildību nelaimes gadījumos];

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  28

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2002/59/EK

3. pants – ua apakšpunkts (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

ua) „LRIT” ir sistēma kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos, kas automātiski pārraida informāciju saskaņā ar V nodaļas 19. noteikumu SOLAS konvencijā par kuģošanas drošību, jūras satiksmes drošību, kā arī jūras vides aizsardzības nolūkā.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 20.

Grozījums Nr.  29

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

4.a pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

2a) Aiz 2.a punkta iekļauj šādu 2.aa punktu:

 

2.aa Pievieno šādu pantu:

 

„4.a pants

 

Izņēmumi

 

1. Dalībvalstis var atbrīvot no 4. pantā noteiktajiem pienākumiem pārvadātājus, kas veic regulārus reisus starp ostām to teritorijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

 

a) sabiedrība, kas nodrošina iepriekš minētos regulāros reisus, izveido un atjaunina attiecīgo kuģu sarakstu un iesniedz šo sarakstu atbilstošajai kompetentajai iestādei;

 

b) pēc kompetentās iestādes pieprasījuma nodod tās rīcībā I pielikuma 1. punktā norādīto informāciju par katru veikto pārvadājumu. Sabiedrībai ir jāizveido iekšēja sistēma, kas 24 stundas dienā nodrošina šīs informācijas elektronisku pārraidi kompetentajai iestādei tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas, kā tas noteikts 4. panta 1. punktā;

 

c) atbilstīgi 4. pantam galamērķa ostai ziņo par visām novirzēm no paredzētā ienākšanas laika galamērķa ostā vai loču stacijā, ja šīs novirzes ir sešas stundas vai vairāk;

 

d) izņēmumu attiecina tikai uz dažiem kuģiem, kas veic noteiktus reisus;

 

e) reiss ir uzskatāms par regulāru, ja to paredz nodrošināt vismaz vienu mēnesi;

 

f) atbrīvojumu no 4. pantā minētajiem pienākumiem attiecina tikai uz pārvadājumiem, kuru paredzamais ilgums nepārsniedz divpadsmit stundas.

 

2. Ja regulāru starptautisku reisu nodrošina starp divām vai vairākām valstīm, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts, ikviena ieinteresētā dalībvalsts var pieprasīt pārējām dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumu šim reisam. Visas ieinteresētās dalībvalstis, tostarp piekrastes valstis, savstarpēji sadarbojas, piešķirot attiecīgajam reisam atbrīvojumu saskaņā ar 1. punktā minētajiem nosacījumiem.

 

3. Dalībvalstis periodiski pārliecinās, ka tiek ievēroti 1. un 2. punktā paredzētie nosacījumi. Ja vismaz viens no nosacījumiem vairs netiek ievērots, dalībvalstis nekavējoties atsauc attiecīgajam uzņēmumam piešķirto atbrīvojumu.

 

4. Dalībvalstis nosūta Komisijai to sabiedrību un kuģu sarakstu, kam nepiemēro šo pantu, un paziņo par katru saraksta atjauninājumu.”

Pamatojums

Direktīvas 4. pantā ir noteikts, ka kuģiem, kas dodas uz kādas dalībvalsts ostu, pirms ienākšanas ostā ir jāpaziņo I pielikuma 1. punktā norādītā informācija. Kuģiem, kas nodrošina regulārus reisus kādā dalībvalstī, šāds pienākums uzliek pārlieku slogu. Nav saprātīgi pieprasīt ostas iestādēm lejuplādēt dalībvalsts kuģu satiksmes uzraudzības sistēmā iepriekšējus paziņojumus par tādu kuģu ienākšanu ostās, kuri nodrošina regulārus pārvadājumus, lai vēlāk tos pārsūtītu uz Kopienas sistēmu SafeSeaNet.

Grozījums Nr.  30

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

6.b pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

3a) Iekļauj šādu 6.b pantu:

 

„6.b pants

 

LRIT sistēmas izmantošana kuģu identifikācijai un uzraudzībai lielos attālumos

 

1. Kuģi, kuri veic starptautiskos pārvadājumus un dodas uz kādu no dalībvalstu ostām, ir jāaprīko ar LRIT sistēmu saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 19. noteikumu un SJO pieņemtajiem darbības standartiem un funkcionālajām prasībām.

 

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm atbilstoši 28. panta 2. punktā minētajai regulatīvajai kontroles procedūrai nosaka kārtību un prasības LRIT iekārtu uzstādīšanai uz tiem kuģiem, kuri veic pārvadājumus dalībvalstīs izvietoto AIS bāzes staciju pārklājuma zonā, un informē SJO par visiem atbilstošajiem pasākumiem.

 

2. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izveidotu LRIT Eiropas datu centru, kurā apkopos informāciju par kuģu identifikāciju un uzraudzību lielos attālumos.

 

Eiropas LRIT datu centrs ir iekļauts Eiropas jūras lietu informācijas un datu apmaiņas sistēmā SafeSeaNet. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas rodas mainot SafeSeaNet sistēmas valsts elementus tā, lai sistēmā iekļautu LRIT informāciju.

 

Dalībvalstis izveido pieslēgumu Eiropas LRIT datu centram un uztur šo pieslēgumu.

 

3. Komisija saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru nosaka politiku un principus attiecībā uz piekļuvi informācijai Eiropas LRIT datu centrā."

Pamatojums

Atkārtoti iesniegts Parlamentā pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 59, ieviešot tajā vairākas izmaiņas, lai ņemtu vērā jaunākās norises. Grozījuma nolūks ir atspoguļot Kopienas tiesību aktos tos panākumus, kādi SJO gūti attiecībā uz LRIT sistēmu.

Grozījums Nr.  31

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2002/59/EK

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

Kuģiem, neatkarīgi no to lieluma, nedrīkst piedāvāt pārvadāt vai iekraut kuģī bīstamas vai piesārņojošas kravas dalībvalsts ostā, ja vien kapteinim vai operatoram nav iesniegta deklarācija ar šādu informāciju:

Kravas nosūtītāji, kuri piedāvā pārvadāt bīstamas vai piesārņojošas kravas dalībvalsts ostā, neatkarīgi no kuģa lieluma, pirms kravu iekraušanas kuģī sniedz kuģa kapteinim vai operatoram deklarāciju ar šādu informāciju:

 

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 25. Ir svarīgi precizēt, ka kravas nosūtītājs ir galvenokārt atbildīgs par pareizas informācijas sniegšanu par kravu kuģa kapteinim vai operatoram.

Grozījums Nr.  32

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2002/59/EK

12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

b) attiecībā uz MARPOL Konvencijas I pielikumā minētajām vielām — drošības rādītāju saraksts, kurā norādītas produktu fiziskās un ķīmiskās īpašības, tostarp viskozitāte, ko izsaka cSt 50ºC, un blīvums 15ºC;

 

b) attiecībā uz MARPOL Konvencijas I pielikumā minētajām vielām — drošības rādītāju saraksts, kurā norādītas produktu fiziskās un ķīmiskās īpašības (attiecīgos gadījumos), tostarp viskozitāte, ko izsaka cSt 50ºC, un blīvums 15ºC, kā arī citi rādītāji, kuri ir iekļauti drošības rādītāju sarakstā saskaņā ar SJO rezolūciju MSC.150 (77);

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 26 (nedaudz pārveidots variants). Vēlams nodrošināt, lai rādītāji atbilstu ar SJO saskaņotajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  33

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2002/59/EK

12. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Pēc c) apakšpunkta pievieno šādu jaunu 1.a punktu:

 

„1.a Kuģiem, kuri ierodas no ostas ārpus Kopienas un kuri dodas uz dalībvalsts ostu vai noenkurojas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, un uz kuriem ir bīstamas vai piesārņojošas vielas, ir jābūt kravas nosūtītāja deklarācijai ar šādu informāciju:

 

a) informācija, kas uzskaitīta I pielikuma 3. iedaļā;

 

b) informācija, kas prasīta šī panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.”

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 27. Kravas nosūtītājam jānodrošina kuģa kapteinim vai operatoram rādītāju saraksts, kurā norādītas pārvadājamo minerāleļļu fiziskās un ķīmiskās īpašības un viskozitāte. Apspriežoties ar nozares pārstāvjiem noskaidrojās, ka šāda informācija ir ļoti svarīga, ja kuģim rodas problēmas. Tāpēc referents uzskata, ka šādai informācijai ir jābūt uz kuģiem, kuri ierodas no ostām ārpus Kopienas un dodas uz kādu no Eiropas ostām.

Grozījums Nr.  34

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 2002/59/EK

12. pants – 1. punkts – nobeiguma daļa

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Nobeiguma daļas tekstu no 12. panta 1. punkta izdala atsevišķā 1.b punktā un groza šādi:

Kravas nosūtītāja pienākums ir iesniegt kapteinim vai operatoram šādu deklarāciju un nodrošināt, ka pārvadāšanai paredzētā krava patiešām ir tā krava, kas deklarēta, ievērojot šā panta pirmo daļu.

Kravas nosūtītāja pienākums un atbildība ir nodrošināt, ka pārvadāšanai paredzētā krava patiešām ir tā krava, kas deklarēta, ievērojot 1. un 1.a punktu.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 28. Nepieciešams arī precizēt, ka kuģa kapteinis vai operators nav atbildīgs, ja kravas nosūtītājs sniedz „neatbilstošu aprakstu” un neprecīzu vai nepareizu informāciju par kravu. Pēdējam ievilkumam ir jābūt atsevišķam 12. panta punktam, jo tas attiecas uz abiem iepriekšējiem punktiem.

Grozījums Nr.  35

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

14. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

4a) Šādi jāaizvieto 14. panta 2. punkta c apakšpunkts:

 

"c) katrai dalībvalstij ir jābūt spējīgai pēc pieprasījuma un bez kavēšanās nosūtīt citas dalībvalsts valsts un vietējām kompetentām iestādēm SafeSeaNet informāciju par kuģi un bīstamām vai piesārņojošām kravām uz tā, ja šāda informācija ir pilnīgi nepieciešama kuģošanas drošībai, jūras satiksmes drošībai vai vides aizsardzībai.”

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 64 (nedaudz pārveidots variants). Pašreizējā direktīvā 2002/59/EK ir dažas neskaidrības par šā panta piemērošanu. Ar šo grozījumu referents cenšas uzsvērt, ka kuģiem nevar prasīt sniegt šādu informāciju regulāri, un ka informāciju ir nepieciešams sniegt tikai noteiktās situācijās. Šajā sakarā skatīt arī 3. grozījumu.

Grozījums Nr.  36

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 5. punkts

Direktīva 2002/59/EK

16. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

d) kuģi, kas nav paziņojuši vai kuriem nav apdrošināšanas sertifikāta vai finanšu garantiju atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem vai starptautiskiem noteikumiem;

 

d) kuģi, kas nav paziņojuši vai kuriem nav apdrošināšanas sertifikāta vai finanšu garantiju atbilstīgi šai direktīvai un starptautiskiem noteikumiem;

Pamatojums

Padome atteikusies no norādes uz minēto priekšlikumu direktīvai COM(2005)0593 un COM(2007)0674, jo tā priekšlikumu neatbalsta. Tā kā Eiropas Parlaments cenšas panākt šīs Direktīvas pieņemšanu, ir vēlams tekstā iekļaut atsauci uz to.

Grozījums Nr.  37

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts

Direktīva 2002/59/EK

18.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

b) neskarot pienākumu palīdzēt kuģiem, kam vajadzīga palīdzība, un citas saistības atbilstīgi attiecīgiem starptautiskiem noteikumiem, tās var prasīt, lai kuģi, kuri atrodas attiecīgajā zonā un gatavojas iebraukt ostā vai terminālī vai izbraukt to tā, vai atstāt enkurvietu, atbilstu izturības un jaudas prasībām, kas ir samērīgas ar ledus apstākļiem attiecīgajā zonā.

b) neskarot pienākumu palīdzēt kuģiem, kam vajadzīga palīdzība, un citas saistības atbilstīgi attiecīgiem starptautiskiem noteikumiem, tās var prasīt, lai kuģi, kuri atrodas attiecīgajā zonā un gatavojas iebraukt ostā vai terminālī vai izbraukt to tā, vai atstāt enkurvietu, dokumentāli apstiprina, ka tie atbilst izturības un jaudas prasībām, kas ir samērīgas ar ledus apstākļiem attiecīgajā zonā.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 30. Atbildīgās iestādes nedrīkst aizliegt kuģiem iebraukt ostā vai atstāt ostu u.tml., pamatojoties uz patvaļīgu lēmumu. Ir jābūt pietiekamam dokumentālam apstiprinājumam, lai pamatotu lēmumu.

Grozījums Nr.  38

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2002/59/EK

19. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Šādu 3.a punktu pievieno 19. pantā:

 

„3.a Atbilstoši valsts tiesību aktiem, dalībvalstīm ir jāievēro SJO vadlīnijas par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem negadījumā uz jūras, jo īpaši attiecībā pret tāda kuģa kapteini un apkalpi, kam vajadzīga palīdzība attiecīgās valsts teritoriālajos ūdeņos.”

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 35 (nedaudz pārveidots variants). Vadlīnijas tika izstrādātas, ņemot vērā pieaugošo tendenci izturēties pret kuģu kapteiņiem un apkalpi kā pret noziedzniekiem. Kuģu „Erika” un „Prestige” kapteiņus arestēja, kaut gan nebija pierādījumu par nepareizu rīcību. Dažreiz bailes no aresta noved pie tā, ka kuģa kapteinis pēc jūras negadījuma cenšas nogādāt bojāto kuģi citas dalībvalsts ūdeņos, tādējādi riskējot izraisīt vēl lielākus kuģa bojājumus.

Grozījums Nr.  39

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

19.a pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

7a) Pievieno šādu 19.a pantu:

 

„19.a pants

 

Kompetentās iestādes tādu kuģu uzņemšanai, kam vajadzīga palīdzība:

 

1. Ikviena dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kura ir neatkarīga un kurai ir nepieciešamās kompetences un pilnvaras, lai glābšanas operācijas laikā pieņemtu patstāvīgus lēmumus attiecībā uz kuģu, kas nonākuši briesmu situācijā, uzņemšanu patvēruma vietā, ņemot vērā:

 

   cilvēku dzīvības aizsardzību;

 

   piekrastes aizsardzību;

 

   jūras vides aizsardzību;

 

   kuģu satiksmes drošību;

 

   ekonomisko zaudējumu samazināšanu.

 

2. Iestāde, kura minēta 1. punktā, uzņemas atbildību par 20.a pantā norādīto plānu īstenošanu.

 

3. Kompetentā iestāde, kas norādīta 1. punktā, var:

 

a)  ierobežot kuģa pārvietošanos vai likt tam ievērot konkrētu maršrutu. Šī prasība neietekmē kuģa kapteiņa atbildību par drošu kuģa vadību;

 

b)  sniegt oficiālu paziņojumu kuģa kapteinim, lai novērstu apdraudējumu videi vai kuģošanas drošībai;

 

c)  apmeklēt kuģi vai nosūtīt novērtēšanas grupu uz to, lai novērtētu kuģa bojājumus un apdraudējuma pakāpi, kā arī palīdzēt kuģa kapteinim novērst avārijas situāciju un par to sniegt informāciju kompetentajam krasta dienestam;

 

d)  nepieciešamības gadījumā uzaicināt un nosūtīt glābšanas speciālistus;

 

e) noteikt, vai kuģis ir jāvada locim vai jāvelk tauvā.”

 

 

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Nr. 31, 32 un 33. Grozījuma nolūks ir precizēt, cik lielā mērā kompetentajai iestādei ir jābūt neatkarīgai un kādi ir citi tās uzdevumi attiecībā uz lēmumu uzņemt kuģi patvēruma vietā. Daudzi no šiem uzdevumiem ir izklāstīti pašreizējās uzraudzības direktīvas 2002/59/EK IV pielikuma sarakstā, kurš gan nav pilnīgs. Referents uzskata, ka ir vēlams iekļaut minēto sarakstu šajā pantā.

Grozījums Nr.  40

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2002/59/EK

20. pants – 1. punkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Tāda kuģa, kam vajadzīga palīdzība, uzņemšana patvēruma vietā vai noraidīšana ir atkarīga no iepriekšēja situācijas novērtējuma, kuru veic, pamatojoties uz 20.a pantā minēto plānu, un no kompetentas iestādes lēmuma.

 

1. Iestāde, kas minēta 19.a pantā, pieņem lēmumu par kuģa uzņemšanu patvēruma vietā. Šī iestāde nodrošina, ka attiecībā uz kuģiem ārkārtas situācijā tiek veikts iepriekšējs situācijas novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz 20.a pantā minēto plānu, un tos uzņem patvēruma vietā, ja tādējādi var samazināt saistītos riskus vai novērst tos.

Pamatojums

Referents uzskata, ka kuģi ir jāuzņem patvēruma vietā, ja tādējādi var mazināt kaitējumu. Tomēr dažos noteiktos gadījumos, piemēram, ja pastāv eksplozijas draudi, ir skaidrs, ka eksplozija atklātā jūrā mazāk apdraudētu cilvēku dzīvību un vidi, nekā eksplozija kuģa patvēruma vietā. Tāpēc nav viennozīmīgi skaidrs, ka kuģa uzņemšana patvēruma vietā vienmēr ir labākais risinājums.

Grozījums Nr.  41

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2004/49/EK

20.a pants – 1. punkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Dalībvalstis izstrādā plānus, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz apdraudējumu, ko to jurisdikcijā esošos ūdeņos rada kuģi, kuriem vajadzīga palīdzība.

 

1. Dalībvalstis izstrādā plānus, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz apdraudējumu, ko to jurisdikcijā esošos ūdeņos rada kuģi, kuriem vajadzīga palīdzība, kā arī lai nodrošinātu kuģu uzņemšanu un cilvēku dzīvības aizsardzību.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 36.

Grozījums Nr.  42

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2002/59/EK

20.a punkts – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

c) tādu informāciju par dalībvalstu piekrastes līniju, kas palīdzēs novērtēt kuģi, kam vajadzīga palīdzība, patvēruma vietā, tostarp vides, ekonomisko un sociālo faktoru un dabas apstākļu aprakstu;

c) tādu informāciju par dalībvalstu piekrastes līniju un visiem elementiem, kas palīdz ātri novērtēt un ātri pieņemt lēmumu par kuģa, kam vajadzīga palīdzība, patvēruma vietas izvēli, tostarp vides, ekonomisko un sociālo faktoru un dabas apstākļu aprakstu;

Pamatojums

Padome ir mainījusi Komisijas tekstu. Ar šo grozījumu referents vēlas tekstu precizēt. Ir jāizveido skaidra un analītiska piekrastes līnijas karte, lai reālā situācijā varētu ātri pieņemt lēmumu par patvēruma vietu. Nepietiek tikai ar informāciju par piekrastes līniju.

Grozījums Nr.  43

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2002/59/EK

20.a pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

3. Dalībvalstis publicē 20. panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu nosaukumus, kā arī to iestāžu nosaukumus, kas norīkotas trauksmes signālu saņemšanai un reaģēšanai uz tiem.

3. Dalībvalstis publicē 19.a pantā minēto kompetento iestāžu nosaukumus, kā arī to iestāžu nosaukumus, kas norīkotas trauksmes signālu saņemšanai un reaģēšanai uz tiem, un šo iestāžu kontaktinformāciju.

Pamatojums

Ar šo grozījumu daļēji tiek atjaunots Komisijas sākotnējais teksts un tas tiek saskaņots ar 32. grozījumu.

Grozījums Nr.  44

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.b pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9a) Pievieno šādu pantu:

 

„20.b pants

 

Atbildības un finanšu garantiju režīms

 

Dalībvalstis nosaka kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības režīmu un pārliecinās, ka kuģu īpašnieku tiesības ierobežot savu atbildību regulē visi 1996. gada konvencijas noteikumi.

 

Ikviena dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai visiem kuģu īpašniekiem, kas kuģo ar šīs valsts karogu, būtu civiltiesiskās atbildības finanšu garantijas atbilstīgi 1996. gada konvencijā noteiktajai maksimālajai robežai.

 

Ikviena dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai visiem kuģu īpašniekiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, būtu finanšu garantijas saskaņā ar pirmās daļas prasībām, kolīdz šie kuģi ienāk attiecīgās valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā. Šis finanšu garantijas ir spēkā vismaz trīs mēnešus, sākot no datuma, kad tās ir pieprasītas.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  45

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.b punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.c pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9b) Pievieno šādu pantu:

 

„20.c pants

 

Finanšu garantija, jūrniekiem zaudējot darbu

 

Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai visiem kuģu īpašniekiem, kas kuģo ar šīs valsts karogu, būtu finanšu garantijas saskaņā ar SJO Rezolūciju A.930(22), kas paredzēts uz kuģa nodarbināto vai nolīgto jūrnieku aizsardzībai, viņiem zaudējot darbu.

 

Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai visiem kuģu īpašniekiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu, būtu finanšu garantijas saskaņā ar pirmās daļas prasībām, kolīdz šie kuģi ienāk attiecīgās valsts jurisdikcijā esošā ostā vai jūras terminālī vai izmet enkuru šīs valsts jurisdikcijā esošā zonā.

 

Dalībvalstis pārliecinās par finanšu garantiju sistēmas pieejamību gadījumos, kad jūrnieki zaudē darbu, atbilstīgi SJO Rezolūcijai A.930(22).”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  46

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.c (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.d pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9c) Pievieno šādu pantu:

 

„20.d pants

 

Finanšu garantijas sertifikāti

 

1. Direktīvas 20.b un 20.c pantā paredzēto finanšu garantiju esamību un derīgumu apliecina viens vai vairāki sertifikāti.

 

2. Sertifikātus izsniedz dalībvalstu kompetentās iestādes pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās, ka kuģa īpašnieks ievēro šajā direktīvā noteiktās prasības. Izsniedzot sertifikātus, kompetentās iestādes arī ņem vērā, vai nodrošinātājs veic saimniecisku darbību Eiropas Savienībā. Ja kuģis ir reģistrēts kādā dalībvalstī, sertifikātus izsniedz vai apstiprina kuģa reģistrācijas valsts kompetentā iestāde. Ja kuģis ir reģistrēts trešā valstī, sertifikātus var izsniegt un apstiprināt jebkuras dalībvalsts kompetentā iestāde.

 

3. Sertifikātu izsniegšanas un derīguma nosacījumus, jo īpaši piešķiršanas kritērijus un kārtību, kā arī pasākumus, kas skar finanšu garantiju sniedzējus, nosaka Komisija. Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, tostarp to papildinot, nosaka saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

 

4. Sertifikātos norāda šādu informāciju:

 

a) kuģa nosaukums un reģistrācijas osta;

 

b) īpašnieks un galvenā saimnieciskās darbības vieta;

 

c) garantijas veids;

 

d) apdrošinātājs vai cits garants un viņa galvenā saimnieciskās darbības vieta, vajadzības gadījumā arī uzņēmējdarbības vieta, kurā slēgts apdrošināšanas vai citas garantijas līgums;

 

e) sertifikāta derīguma termiņš, kas nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas vai garantijas derīguma termiņu.

 

5. Sertifikāti ir izsniedzējas valsts oficiālajā(s) valodā(s). Ja sertifikāts nav angļu vai franču valodā, tekstam pievieno tulkojumu kādā no šīm valodām.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  47

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.d punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.e pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9d) Pievieno šādu pantu:

 

„20.e pants

 

Paziņošana par finanšu garantijas sertifikātu

 

1. Sertifikāts atrodas uz kuģa, bet sertifikāta kopija glabājas iestādē, kuras pārziņā ir kuģa reģistra dati, vai, ja kuģis nav reģistrēts kādā no dalībvalstīm, kopiju glabā tās valsts iestāde, kurā ir izdots vai apstiprināts šis sertifikāts. Minētā iestāde nosūta sertifikācijas dokumentu kopiju Kopienas birojam, kura izveide ir paredzēta 20.i pantā, lai šos dokumentus pievienotu reģistram.

 

2. Kuģa operators, aģents vai kapteinis, kuģim ienākot kādas dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai tai līdzvērtīgā zonā, 20.b pantā minētajos gadījumos paziņo šīs dalībvalsts iestādēm par finanšu garantijas sertifikāta atrašanos uz kuģa.

 

3. Ja kuģa galamērķis ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā esoša osta vai jūras terminālis vai tam jāizmet enkurs kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā zonā, kuģa operators, aģents vai kapteinis 20.c pantā minētajos gadījumos paziņo šīs dalībvalsts iestādēm par finanšu garantijas sertifikāta atrašanos uz kuģa.

 

4. Dalībvalstu kompetentās iestādes var apmainīties ar 1. punktā minēto informāciju, izmantojot Kopienas jūrniecības informācijas apmaiņas sistēmu SafeSeaNet.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums                 48

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.e punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.f pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9e) Pievieno šādu pantu:

 

„20.f pants

 

Soda sankcijas

 

Dalībvalstis uzrauga šajā direktīvā izklāstīto noteikumu ievērošanu un nosaka sankcijas par šo noteikumu pārkāpumiem. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  49

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.f punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.g pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9f) Pievieno šādu pantu:

 

„20.g pants

 

Finanšu garantijas sertifikātu savstarpēja atzīšana dalībvalstu starpā

 

Ikviena dalībvalsts atzīst citas dalībvalsts izsniegtus vai apstiprinātus sertifikātus, piemērojot 20.d pantu atbilstīgi visiem šīs direktīvas mērķiem, un uzskata šos sertifikātus par līdzvērtīgiem pašas izsniegtiem vai apstiprinātiem sertifikātiem, pat ja attiecīgais kuģis nav reģistrēts kādā no dalībvalstīm.

 

Dalībvalsts jebkurā brīdī var pieprasīt valstij, kas ir izsniegusi vai apstiprinājusi sertifikātu, apmainīties ar informāciju, ja tā uzskata, ka apdrošinātājs vai nodrošinātājs nav finansiāli spējīgs pildīt ar šo direktīvu noteiktās saistības.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  50

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.g punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.h pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9g) Pievieno šādu pantu:

 

„20.h pants

 

Tiešas prasības pret civiltiesiskās atbildības finanšu garantijas sniedzēju

 

Visas prasības par kuģa izraisītā kaitējuma atlīdzināšanu var celt tieši pret īpašnieka civiltiesiskās atbildības finanšu garantijas sniedzēju.

 

Finanšu garantijas sniedzējs ir tiesīgs izmantot tādus pašus aizstāvības līdzekļus kā īpašnieks, izņemot gadījumus, kad īpašnieks paziņo par bankrotu vai uzsāk likvidāciju.

 

Finanšu garantijas sniedzējs var atsaukties uz to, ka kaitējums nodarīts īpašnieka apzinātas rīcības rezultātā. Tomēr viņš nevar izmantot nekādus aizstāvības līdzekļus, ko īpašnieks varētu izmantot tiesvedībā pret viņu.

 

Finanšu garantijas sniedzējs jebkurā gadījumā var pieprasīt kuģa īpašnieka pieaicināšanu kā lietas dalībnieku.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  51

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.h punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.i pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9h) Pievieno šādu pantu:

 

„20.i pants

 

Kopienas birojs

 

Izveido Kopienas biroju, kura pārziņā ir visu izsniegto sertifikātu reģistra uzturēšana, uzraudzība un to derīguma atjaunināšana, kā arī trešās valstīs reģistrētu finanšu garantiju esamības pārbaude.”

Pamatojums

Komisijas priekšlikumi izveidot Kopienā satiksmes uzraudzības un kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības sistēmu kā divi atsevišķi elementi ietilpst „Trešajā kuģošanas drošības tiesību aktu paketē” un veido savstarpēji saistītu priekšlikumu kopu.

Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 62. panta 2. punktu, šī grozījuma mērķis ir jo īpaši ņemt vērā jauno tiesisko situāciju, kāda izveidojusies laikā kopš pirmā lasījuma, proti, Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 24. jūnija spriedumu lietā C-188-07.

Grozījums Nr.  52

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.i punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.j pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9i) Pievieno šādu 20.j panta 1. un 2. punktu:

 

"20.j pants

 

Finansiāls nodrošinājums un kompensācija

 

1. Apdrošināšanas vai finanšu garantijas neesamība neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma veikt situācijas iepriekšēju novērtējumu un pieņemt lēmumu kā minēts 20. pantā, un tas nav pietiekams iemesls, lai dalībvalsts atteiktu uzņemt kuģi patvēruma vietā.

 

2. Neņemot vērā 1. punktu, dalībvalsts pirms kuģa uzņemšanas patvēruma vietā var pieprasīt kuģa operatoram, aģentam vai kapteinim uzrādīt apdrošināšanas polisi vai finanšu garantiju šīs direktīvas izpratnē, ar ko sedz atbildību par kuģa izraisīto kaitējumu. Apliecinājuma pieprasīšana nedrīkst aizkavēt briesmu situācijā nonākuša kuģa uzņemšanu patvēruma vietā.”

Pamatojums

Parlamentā pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Nr. 39 un 40. Padome pavisam atteikusies no 20.b punkta attiecībā uz finanšu garantijām un no Parlamenta izdarītajiem grozījumiem tajā. Referents atkārtoti iesniedz 20. pantu un uzsver, ka apdrošināšanas polises neesamība nedrīkst nozīmēt, ka briesmu situācijā nonācis kuģis nesaņem palīdzību vai patvērumu. Dalībvalsts var pieprasīt apliecinājumu vai pārbaudīt apdrošināšanas polisi, lai tās rīcībā būtu visi dokumenti, taču tas nedrīkst kavēt glābšanas operācijas, cilvēku dzīvības glābšanu un vides katastrofas novēršanu.

Grozījums Nr.  53

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9.j punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

20.k pants (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

9j) Pievieno šādu 20.k panta 3. punktu:

 

"20.k pants

 

3. Dalībvalstis nodrošina to izdevumu un iespējamā ekonomiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kuri ostai radušies, pieņemot lēmumu atbilstoši 20. panta 1. punktam, un ja kuģa īpašnieks vai operators nav noteiktā laikā atlīdzinājis izdevumus vai nodarīto kaitējumu saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar spēkā esošiem finanšu kompensācijas mehānismiem.”

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 41. Referents atkārtoti iesniedz 20.b pantu ar Parlamenta pirmajā lasījumā ierosinātajiem grozījumiem. Kuģa uzņemšana ostā var radīt kaitējumu un papildu izmaksas. Parlaments vairākkārt rosinājis izveidot kompensācijas sistēmu ostām un patvēruma vietām. Pašreizējie finanšu mehānismi un konvencijas (no kurām lielākā daļa vēl nav stājusies spēkā) vairumā gadījumu nesedz ostu finansiālos zaudējumus. Referents aicina izveidot kompensācijas sistēmu šādu ārkārtas izdevumu gadījumā.

Grozījums Nr.  54

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10. punkts

Direktīva 2002/59/EK

22.a pants – 3. punkts

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

3. Lai garantētu šajā direktīvā minētās informācijas efektīvu apmaiņu, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts vai vietējā mēroga sistēmas, kas izveidotas, lai vāktu, apstrādātu un saglabātu minēto informāciju, ir savietojamas SafeSeaNet. Komisija nodrošina, ka SafeSeaNet darbojas 24 stundas diennaktī.

3. Lai garantētu šajā direktīvā minētās informācijas efektīvu apmaiņu, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts vai vietējā mēroga sistēmas, kas izveidotas, lai vāktu, apstrādātu un saglabātu minēto informāciju, ir savietojamas SafeSeaNet. Komisija nodrošina, ka SafeSeaNet darbojas 24 stundas diennaktī. SafeSeaNet pamatprincipi noteikti III pielikumā.

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 58 (pārveidots variants). Pēc notikušajām konsultācijām šķiet pareizāk grozīt 22.a pantu, nevis SafeSeaNet definīciju (skat. 58. grozījumu). SafeSeaNet principus var noteikt III pielikumā, ko izstrādās sadarbībā ar Komisiju.

Grozījums Nr.  55

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10. punkts

Direktīva 2002/59/EK

22.a pants – 3.a punkts (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Pievieno šādu jaunu 22.a panta 3.a punktu:

 

„3.a punkts

 

Sadarbojoties reģionālo nolīgumu ietvaros, vai arī saskaņā ar pārrobežu starpreģionāliem vai starptautiskiem projektiem, dalībvalstis nodrošina, ka to izstrādātās informācijas sistēmas vai tīkli atbilst šīs direktīvas prasībām un ir savietojami un saslēgti ar Eiropas jūras lietu informācijas un vadības sistēmu SafeSeaNet.”

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtais grozījums Nr. 42.

Grozījums Nr.  56

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants– 12.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

24. pants – 1.a punkts (jauns) un 1.b punkts (jauns)

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

12a) Pievieno šādu jaunu 24. panta 1.a un 1.b punktu:

 

„1.a Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina, ka kuģu pārraidīto AIS un LRIT datu publiska pieejamība nerada draudus drošībai un vides aizsardzībai, kā arī neietekmē konkurenci starp kuģu operatoriem. Jo īpaši tās nedrīkst atļaut publiski izplatīt informāciju attiecībā uz kravu un personām uz kuģa, ja vien kuģa kapteinis vai operators tam nav piekritis.

 

1.b Komisija veic tīkla un informācijas iespējamo drošības problēmu analīzi, nepieciešamības gadījumā veicot pasākumus, kas paredzēti šajā Direktīvā, jo īpaši tās 6., 6.a, 14. un 22. pantā, un ierosina nepieciešamos grozījumus III pielikumā, lai uzlabotu tīkla drošību.”

Pamatojums

Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Nr. 66 un 49 (pārveidots variants). Šī direktīva, un jo īpaši tās noteikumi attiecībā uz AIS un SafeSeaNet sistēmu iesaistītajām pusēm rada vairākus jautājumus par konfidencialitāti, jo rodas bažas, ka pa šiem tīkliem pārraidītā informācija nav pietiekami aizsargāta pret komercpārkāpumiem un spiegošanu. Dalībvalstīm ir svarīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus.

Grozījums Nr.  57

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 12.b punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

27. pants

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Šādi aizstāj 27. pantu:

 

„Grozījumu izdarīšanas procedūra

 

1. Definīcijas 3. pantā, norādes uz Kopienas un SJO instrumentiem un pielikumus var grozīt saskaņā ar 28. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru, lai panāktu to atbilstību Kopienas vai starptautisko tiesību aktiem, kas pieņemti, grozīti vai stājušies spēkā, ciktāl šādi grozījumi nepaplašina šīs direktīvas darbības jomu.

 

2. Turklāt šīs direktīvas I, III un IV pielikumu var grozīt atbilstoši iegūtajai pieredzei un saskaņā ar 28. panta 2. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru, ciktāl šādi grozījumi nepaplašina šīs direktīvas darbības jomu.”

Pamatojums

Atbilstoši iegūtajai pieredzei pielikumus var grozīt, taču tas jādara saskaņā ar jauno regulatīvo kontroles procedūru, lai Parlaments nepieciešamības gadījumā varētu izteikt savus iebildumus.

Grozījums Nr.  58

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 13.a punkts (jauns)

Direktīva 2002/59/EK

I Pielikums – 4. punkts – X ievilkums

 

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

 

Šādi aizvieto I pielikuma 4. punkta X ievilkumu:

 

„– X Dažādi:

 

– bunkura degvielas aptuveno daudzumu un tās rādītājus par visiem kuģiem, kuri to pārvadā;

 

– navigācijas statuss.”

Grozījums Nr.  59

Padomes kopējā nostāja – normatīvs grozījumu akts

2. pants – 1. punkts

Padomes kopējā nostāja

Grozījums

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz .. izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais divpadsmit mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu, iesniedzot arī tabulu par noteikumu atbilstību šai direktīvai.

Pamatojums

Komisijas sākotnējais ierosinājums, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij prasīts izstrādāt atbilstības tabulas, tajās skaidri norādot, ar kādiem noteikumiem katra direktīvas prasība ir transponēta valsts tiesību aktos. Šīs tabulas ir nepieciešamas, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai dalībvalstis precīzi transponē un ievieš direktīvu.

(1)

Pieņemtie teksti, 25.4.2007., P6_TA(2007)0146.


PASKAIDROJUMS

Ievads.

Kuģu „Erika” un „Prestige” katastrofas 1999. gada decembrī un 2002. gada novembrī parādīja trūkumus Eiropas politikā un dalībvalstu rīcībā saistībā ar negadījumiem uz jūras.

Tāpēc Komisija, Padome un Eiropas Parlaments pēdējos gados ir daudz paveikuši, lai pastiprinātu politiku attiecībā uz drošību jūrā. Nepilnos trijos gados ir pieņemti divi pasākumu kopumi.

Komisija 2005. gada 23. novembrī apstiprināja trešo pasākumu kopumu, kurā ir septiņi pasākumi. Viena no šo pasākumu darbībām ir uzraudzības direktīvas pārskatīšana. Šeit sniegts īss pārskats par līdz šim paveikto, lai parādītu, cik svarīgi ir pārskatīt uzraudzības direktīvu.

Pirmo uzraudzības direktīvu (2002. gadā) izstrādāja pēc tam, kad pie Francijas krastiem avarēja naftas tankkuģis „Erika”. Tā kā kuģim „Erika” radās problēmas, kad to uzņēma patvēruma vietā, Komisija nolēma, ka ir nepieciešams izstrādāt Eiropas politiku attiecībā uz ostām, kuras sniedz patvērumu avarējušiem kuģiem un sistēmu, lai uzlabotu to kuģu uzraudzību, kuri kuģo gar Eiropas krastiem.

Debatēs par uzraudzības direktīvu referents pirmām kārtām centās pārliecināt par kuģu obligātas apdrošināšanas nepieciešamību, bet otrām kārtām — par kompensāciju sistēmas izveidi, lai atlīdzinātu izmaksas un citu kaitējumu ostām, kuras uzņem briesmu situācijā nonākušu kuģi. Tobrīd bija pamatoti ierosināt tiesību aktus par šo jautājumu. Tomēr tika nolemts izskatīt abus priekšlikumus. Direktīvu pieņēma 2002. gada 27. jūnijā Spānijas prezidentūras laikā. Dalībvalstīm tika pieprasīts transponēt šos noteikumus līdz 2004. gada februārim.

2002. gada novembrī, nepilnus sešus mēnešus pēc tam, kad Padome bija piekritusi šim tiesiskajam regulējumam par briesmu situācijā nonākušu kuģu uzņemšanu, notika kuģa „Prestige” katastrofa. Lai gan nesen bija pieņemts šis tiesiskais regulējums, Spānijas varas iestādes nolēma, ka kuģim jāpaliek jūrā. No kuģa izplūda 77 000 tonnu jēlnaftas, piesārņojot galvenokārt Spānijas krastus.

Šīs dabas katastrofas rezultātā dalībvalstis nolēma noteikt laika periodu, kādā jāiesniedz plāni par briesmu situācijā nonākušu kuģu uzņemšanu. Eiropas Parlaments nolēma izveidot Pagaidu komiteju drošības uzlabošanai jūrā (MARE). Tā rezultātā 2004. gada 21. aprīlī tika pieņemta rezolūcija, kurā Parlaments aicināja:

- dalībvalstīm pilnībā īstenot pašreizējos noteikumus, kas reglamentē briesmu situācijā nonākušu kuģu uzņemšanu;

- izveidot vienu struktūru lēmumu pieņemšanai un rīcības vadīšanai, lai risinātu ārkārtas situācijas uz jūras un neatkarīgu iestādi, kurai ir pilnvaras un spējas pieņemt nepieciešamos lēmumus, jo īpaši attiecībā uz kuģa ārkārtas pietauvošanās vietas vai ostas izvēli un obligātu rīkojumu izdošanu šajā sakarā;

- Komisijai pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumus par patvēruma vietai nodarītā kaitējuma finansiālu kompensēšanu;

- veikt izpēti par iespēju ieviest obligāto apdrošināšanu kuģiem Eiropas ūdeņos.

Komisija 2005. gada 23. novembrī apstiprināja priekšlikumu, ar kuru groza Direktīvu 2009/59/EK, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un dažādu ieinteresēto pušu ieteikumus par šādiem jautājumiem:

- stingrāku politiku attiecībā uz briesmu situācijā nonākušu kuģu uzņemšanu;

- neatkarīgu kompetentu iestāžu izraudzīšanu dalībvalstīs briesmu situācijā nonākušu kuģu uzņemšanai;

- pasākumiem, kuri veicami, ja jūrā ir ledus;

- rīcību attiecībā uz neapdrošinātiem kuģiem;

- sistēmas SafeSeaNet attīstīšanu, lai Eiropas mērogā apmainītos ar informāciju par kuģu satiksmi.

Komisija arī iesniedza vairākus jaunus priekšlikumus:

- noteikt obligātu AIS sistēmas izmantošanu uz zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus;

- kravu nosūtītājiem izvirzīt stingrākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu.

Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pilnībā atbalstīja Komisijas priekšlikumu. Parlamenta grozījumi nedaudz precizēja Komisijas priekšlikumu un skaidrāk iezīmēja dažus principus. Precizējumi jo īpaši attiecās uz:

- ekspertu neatkarību un par briesmu situācijā nonākušu kuģu uzņemšanu atbildīgo iestāžu uzdevumiem;

- SJO vadlīniju ieviešanu attiecībā uz taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījumā;

- neapdrošinātu kuģu uzņemšanu patvēruma vietās. Neapdrošināti kuģi ir jāuzskata par aizdomās turamiem kuģiem. Tomēr tas, ka kuģis nav apdrošināts, nedrīkst kavēt patvēruma sniegšanu;

- informāciju, kāda kravas nosūtītājam jāsniedz par ikvienu kuģi, kurš ienāk jebkurā Eiropas ostā. Kravas nosūtītāja uzdevums un atbildība ir sniegt precīzu informāciju;

- kompensācijām ostām un patvēruma vietām gadījumos, ja izdevumus nevar segt saskaņā ar spēkā esošām starptautiskām konvencijām;

- konfidencialitātes prasībām attiecībā uz AIS un SafeSeaNet informāciju un nepieciešamību papildus noskaidrot, kā labāk nodrošināties pret datu nelikumīgu izmantošanu.

Eiropas Parlaments arī vēlējās nodrošināt lielāku elastību, piemēram, attiecībā uz zvejas kuģu aprīkošanu ar AIS. Parlaments neuzskata, ka ar AIS būtu jāaprīko zvejas kuģi, kas īsāki par 24 metriem, un aicina noteikt arī elastīgāku grafiku, kā arī nodrošināt garantijas attiecībā uz AIS datu konfidencialitāti un to, ka šos datus izmantos vienīgi drošības vajadzībām.

Padomes kopējās nostājas novērtējums

Transporta Padomes sanāksmē 2006. gada 8.-9. jūnijā Padome pieņēma vispārējās pamatnostādnes attiecībā uz priekšlikumu, kurā ir visi Padomes kopējās nostājas elementi.

Eiropas Parlaments 2007. gada 25. aprīlī pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā. Citiem vārdiem sakot, Padome nav ņēmusi vērā Parlamenta viedokli, un tas arī atspoguļojas dokumentā. Faktiski Padome ir pieņēmusi tikai piecus Parlamenta grozījumus.

Referenta ieteikumi otrajam lasījumam

Referents ir cieši pārliecināts, ka sākotnējais Komisijas ierosinājums, kā arī Parlamenta grozījumi pirmajā lasījuma veido labu pamatu, lai nostiprinātu Eiropas politiku attiecībā uz briesmu situācijā nonākušu kuģu uzņemšanu. Tā kā Padome nav ņēmusi vērā Parlamenta viedokli pirmajā lasījumā, kā arī atteikusies no vairākiem Komisijas ierosinājumiem, referents iesaka gandrīz pilnībā atgriezties pie stāvokļa pēc Parlamenta pirmā lasījuma.

Neatkarīgas kompetentās iestādes norīkošana

Neatkarīgas kompetentās iestādes norīkošana attiecībā uz briesmu situācijā nonākušu kuģu uzņemšanu allaž bijusi tēma, kam Parlaments pievērsis lielu uzmanību, un šajā ziņā saņēmis arī pilnīgu Komisijas atbalstu. Kārtējās katastrofas un katastrofu situācijas pierāda, ka bieži vien daudz laika tiek zaudēts tāpēc, ka nav skaidrs, kas ir atbildīgs par katru atsevišķo darbību, vai tāpēc, ka kompetentajām iestādēm, lai pieņemtu lēmumu, ir jāuzaicina ekspertu grupa, kura nereti ir īpaši jāizveido šādai situācijai.

Padomes noteikumi par šo jautājumu ir neskaidri un neradīs praktiskās situācijas uzlabošanos.

Referenta ierosinātie grozījumi dalībvalstīm neprasa pilnībā atteikties no to iekšējām struktūrām. Ar tiem mēģināts nodrošināt, lai kompetentām iestādēm būtu nepieciešamā neatkarīgā kompetence kuģošanas lietās, un lai tās negadījuma reizē spētu neatkarīgi lemt, kāda būtu pareizākā rīcība, lai izvairītos no katastrofas vai arī panāktu, ka tās sekas ir iespējami nelielas.

Apzīmējums „kuģis, kam vajadzīga palīdzība” pretstatā apzīmējumam „kuģis, kas atrodas briesmu situācijā”

Komisija ir lietojusi apzīmējumu „kuģis, kas atrodas briesmu situācijā”, un to atbalsta arī Eiropas Parlaments. Baltoties uz SJO vadlīnijām par tādu kuģu uzņemšanu, kam vajadzīga palīdzība, Padome izmantojusi apzīmējumu „kuģi, kam vajadzīga palīdzība”. Referents var piekrist Padomes nostājai, taču nav apmierināts ar Padomes definīciju, kurā šķietami nav ņemts vērā cilvēku dzīvības svarīgums brīžos, kad kuģim radušās problēmas. Jāprecizē saistība ar Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras 1979 (SAR).

Taisnīga attieksme pret kuģu kapteiņiem un apkalpi negadījumā uz jūras

Referents aicina dalībvalstis īstenot SJO vadlīnijas par taisnīgu attieksmi pret kuģu komandām. Padome šo tēmu nav pieminējusi. Pieaugošā tendence attiekties pret kuģu apkalpēm kā pret iespējamiem noziedzniekiem neveicina drošību jūrā. Bieži vien kuģu kapteiņi, baidoties no aresta, nelūdz palīdzību, tādējādi zaudējot tik dārgo laiku.

Sekas, ja nav apdrošināšanas polises vai finanšu garantiju

Novērtējot un pieņemot lēmumu par briesmu situācijā nonākuša kuģa uzņemšanu patvēruma vietā ir jāņem vērā finanšu nodrošinājuma neesamība. Saprotams, ka problēmas rodas, ja briesmu situācijā nonākušais kuģis nav (atbilstoši) apdrošināts. Taču nav vēlams, lai patvēruma vietā tiktu uzņemti vienīgi apdrošināti kuģi.

Padome nolēmusi vienkārši atteikties no Komisijas priekšlikuma 20.b panta un likvidējusi arī visas atsauces uz Direktīvu par kuģu īpašnieku finanšu garantijām (COM(2005)0593 un COM(2007)0674, Savary ziņojums).

Kompensāciju sistēma kuģu patvēruma vietām un ostām

Īpašos gadījumos kuģa uzņemšana ostai var radīt kaitējumu un zaudējumus, kurus nevar segt, izmantojot pastāvošos finanšu mehānismus un konvencijas. Parlaments iepriekšējos gados vairākkārt aicinājis izstrādāt kompensāciju sistēmu šādos gadījumos. Kompensāciju sistēma varētu palīdzēt mazināt ostu nevēlēšanos sniegt patvērumu kuģiem.

Automātisko identifikācijas sistēmu uzstādīšana uz zvejas kuģiem

Pirmajā lasījumā Parlaments aicināja ieviest mazāk saspringtu grafiku attiecībā uz zvejas kuģiem, taču Padome šo ierosinājumu neatbalstīja. Šis ir viens no nedaudzajiem punktiem, kur Padomes priekšlikums ir striktāks, nekā Parlamenta ierosinājums. Referents piekrīt Padomes nostājai. AIS nepārprotami dos labumu arī mazajiem zvejas kuģiem, jo īpaši tāpēc, ka šīs kategorijas kuģi bieži iekļūst negadījumos ar letālām sekām.

Secinājums

Neraugoties uz to, ka gadījumos ar kuģiem „Erika” and the „Prestige” viena no svarīgākajām problēmām bija patvēruma sniegšana grūtībās nonākušam kuģim, Padome nesniedz skaidru definīciju attiecībā uz iestādi, kurai katastrofas gadījumā būs jāpieņem lēmumi. Referents aicina dalībvalstis vēlreiz parādīt politisko apņēmību un spert vēl vienu soli Eiropas kuģošanas drošības jomā. Negaidīsim, lai to mums liktu darīt vēl viena kuģa katastrofa.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma

Atsauces

05719/3/2008 – C6-0225/2008 – 2005/0239(COD)

1. lasījuma datums EP – P numurs

25.4.2007                     T6-0146/2007

Komisijas priekšlikums

COM(2005)0589 - C6-0004/2006

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu

19.6.2008

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

19.6.2008

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Dirk Sterckx

24.6.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

14.7.2008

25.8.2008

4.9.2008

 

Pieņemšanas datums

4.9.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Reinhard Rack, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Yannick Vaugrenard, Roberts Zīle

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luigi Cocilovo, Zita Gurmai, Lily Jacobs, Anne E. Jensen, Rosa Miguélez Ramos, Vladimír Remek, Dominique Vlasto, Corien Wortmann-Kool

Iesniegšanas datums

9.9.2008

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 15. septembrisJuridisks paziņojums