Procedūra : 2007/0143(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0413/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0413/2008

Debates :

PV 22/04/2009 - 4
CRE 22/04/2009 - 4

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.35
CRE 22/04/2009 - 6.35
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     ***I
PDF 754kWORD 1151k
2008. gada 16. oktobra
PE 400.648v02-00 A6-0413/2008

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (pārstrādāta redakcija)

(COM(2008)0119 – C6-0231/2007 – 2007/0143(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: Peter Skinner

(Pārstrādāta redakcija – Reglamenta 80.a pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Juridiskās komitejas atzinums
 PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (pārstrādāta redakcija)

(COM(2008)0119 – C6-0231/2007 – 2007/0143(COD))

(Koplēmuma procedūra — pārstrādāta redakcija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0361) un grozīto priekšlikumu (COM(2008)0119),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniegusipriekšlikumu (C6-0231/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 80. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0413/2008),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta vienkārši spēkā esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem (un kurā iekļauti Juridiskās komitejas apstiprinātie tehniskie grozījumi) un satur turpmāk norādītos grozījumus;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu un 55. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, kā arī 55. un 95. pantu,

Pamatojums

Ar šo grozījumu nodrošina, ka Komisija, pamatojoties uz šo pamatdirektīvu, varēs ierosināt gan 2. līmeņa īstenošanas direktīvu, gan 2. līmeņa īstenošanas regulu.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Šajā direktīvā atsaucēm uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām ir jāattiecas arī uz kaptīvajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, ja vien uz šīm sabiedrībām neattiecas īpašs noteikums.

Pamatojums

Lai ņemtu vērā kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Apdrošinājuma ņēmēju aizsardzība paredz, ka uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām attiecas maksātspējas prasības. Ņemot vērā tirgus attīstību, pašreizējā sistēma vairs nav atbilstīga. Tādēļ jāievieš jauns tiesiskais regulējums.

(10) Apdrošinājuma ņēmēju aizsardzība paredz, ka uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām attiecas maksātspējas prasības. Ņemot vērā tirgus attīstību, pašreizējā sistēma vairs nav atbilstīga. Tādēļ jāievieš jauns tiesiskais regulējums, kas optimizē kapitāla efektivitāti Eiropas Savienībā, nodrošinot pienācīgus apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības pasākumus.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Jaunajam maksātspējas režīmam nav jābūt pārāk apgrūtinošam mazām un vidējām apdrošināšanas sabiedrībām.

(12) Jaunajam maksātspējas režīmam nav jābūt pārāk apgrūtinošam mazām un vidējām apdrošināšanas sabiedrībām. Viens no līdzekļiem šā mērķa panākšanai ir proporcionalitātes principa pareiza piemērošana. Šīs princips ir jāpiemēro gan attiecībā uz prasībām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, gan attiecībā uz uzraudzības pilnvaru īstenošanu.

Pamatojums

Uzraudzības iestādes pilnvaru proporcionāla īstenošana ir proporcionalitātes principa pamatelements.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Maksātspējas II režīmā īpaši jāņem vērā kaptīvo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību īpatnības. Tā kā šīs sabiedrības sedz tikai tos riskus, kas saistīti ar rūpniecisko vai komerciālo grupu, pie kuras tās pieder, ir jānodrošina atbilstoša pieeja, ievērojot proporcionalitātes principu, lai tādējādi atspoguļotu šo sabiedrību darbības īpatnības, apjomu un sarežģītību.

Pamatojums

Ņemot vērā šo sabiedrību uzņēmējdarbības apjomu un veidu, kā arī konkrētos riskus, kurus tās apdrošina vai pārapdrošina, kaptīvajām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām bieži vien trūkst pietiekamu datu un pietiekami kvalitatīvas informācijas, kas tām ļautu apkopot tipiskus radušos zaudējumu gadījumus un piemērot ticamu aktuāra metodi. Ir acīmredzama nepieciešamība vienkāršot kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības. Tomēr ierosinātajā vienkāršošanā attiecībā uz „kopējām” apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nav ņemta vērā kaptīvo apdrošināšanas sabiedrību darbības īpatnības.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Sagaidāms, ka Maksātspējas II režīms vēl labāk aizsargās visas ieinteresētās puses, un, lai to panāktu, dalībvalstīm būs jānodrošina pienācīgi resursi atbildīgajām finanšu uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) Balstot uzraudzību uz kvalitatīviem un kvantitatīviem riska pārvaldības principiem, iespējams, būs jāpalielina uzraudzībai paredzētie resursi.

Pamatojums

Lai ievērotu tādas saskaņā ar 2. un 3. pīlāru ieviestas uzraudzības prasības kā iekšējo modeļu apstiprināšana, to uzraudzība un regulāra pārskatīšana un rezultātā ciešāka sadarbība ar citām uzraudzības iestādēm un sabiedrībām, valstu uzraudzības iestādēm, iespējams, būs vajadzība pēc lielākiem resursiem, lai pienācīgi izpildītu savus paplašinātos pienākumus.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14b) Pārapdrošināšanas uzraudzībā vajadzētu ņemt vērā pārapdrošināšanas uzņēmējdarbības īpatnības, jo īpaši tās vispārējo būtību, un to, ka paši apdrošinājuma ņēmēji ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības.

Pamatojums

Tādējādi ar Maksātspējas II direktīvas ieviešanu izzūd RID mērķis radīt pārapdrošināšanai īpaši piemērotu sistēmu. Maksātspējas II direktīvā it būtiski uzvērt pārapdrošināšanas īpatnības. Jāiekļauj atsauce uz IAIS standartu par pārapdrošināšanas pārraudzību. Ar jauno atsauci precizē, ka, lai ievērotu proporcionalitātes principa, jāņem vērā pārapdrošināšanas uzņēmējdarbības specifika.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Jāsekmē uzraudzības konverģence ne tikai attiecībā uz uzraudzības līdzekļiem, bet arī attiecībā uz uzraudzības praksi. Šajā ziņā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisija Lēmumu 2004/6/EK, jāuzņemas svarīga loma un regulāri jāziņo par sasniegto.

(23) Jāsekmē uzraudzības konverģence ne tikai attiecībā uz uzraudzības līdzekļiem, bet arī attiecībā uz uzraudzības praksi. Šajā ziņā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisija Lēmumu 2004/6/EK, jāuzņemas svarīga loma un regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai par sasniegto.

Pamatojums

Svarīgi, lai Parlamentu kā likumdevēju iestādi pilnīgi informētu par jaunākajām izmaiņām, kas skar šīs direktīvas efektīvu un iedarbīgu piemērošanu.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29a) Atbilstoši pašreizējai praksei Kopienā apdrošināšanas sabiedrības pārdod dzīvības apdrošināšanas produktus apdrošinājuma ņēmējiem, un atlīdzības saņēmēji veic iemaksas sabiedrības riska kapitāla fondā apmaiņā pret visu vai daļu no peļņas, ko rada šīs iemaksas. Šī uzkrātā peļņa veido rezerves kapitālu, kas ir tās juridiskās personas īpašums, kurā šī peļņa ir radīta. Grupas atbalsta sistēmas ietvaros rezerves kapitāls nav pārnesams citām šīs grupas juridiskām personām.

Pamatojums

Šajā direktīvā ievieš rezerves kapitāla definīciju, lai atspoguļotu produktspecifisku uzņēmējdarbības modeli, kurš ir zināms visā Eiropā. Turklāt apsvērumā precizēts, ka rezerves kapitālu tā juridiskās būtības dēļ nevar izmantot kā grupas atbalstu.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Uzraudzības režīmā jāiekļauj prasība ņemt vērā risku, kuras pamatā ir perspektīvs aprēķins, lai nodrošinātu precīzu un savlaicīgu uzraudzības iestāžu iejaukšanos, (maksātspējas kapitāla prasība) un minimālais drošības līmenis, par kuru finanšu resursu summa nedrīkst kļūt mazāka (minimālā kapitāla prasība). Abas kapitāla prasības jāsaskaņo visā Kopienā, lai nodrošinātu vienādu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni.

(35) Uzraudzības režīmā jāiekļauj prasība ņemt vērā risku, kuras pamatā ir perspektīvs aprēķins, lai nodrošinātu precīzu un savlaicīgu uzraudzības iestāžu iejaukšanos, (maksātspējas kapitāla prasība) un minimālais drošības līmenis, par kuru finanšu resursu summa nedrīkst kļūt mazāka (minimālā kapitāla prasība). Minimālā kapitāla prasība jāsaista ar maksātspējas kapitāla prasību. Abas kapitāla prasības jāsaskaņo visā Kopienā, lai nodrošinātu vienādu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni. Lai Maksātspējas II režīms labi darbotos, ir jābūt atbilstošam intervences posmam starp minimālā kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību.

Pamatojums

Maksātspējas kapitāla prasības mērķis ir laikus brīdināt gan uzraudzības iestādes, gan uzņēmējsabiedrības, ka pārkāpuma gadījumā tiks pastiprināta uzraudzības iestāžu iesaistīšanās. Minimālā kapitāla prasība darbojas kā pēdējā līmeņa iejaukšanās, no kuras, cerams, varēs izvairīties, pateicoties brīdinājumam, ko nodrošinās maksātspējas kapitāla prasība. Tai vajadzētu būt vērstai uz riska apzināšanu, lai pienācīgi atspoguļotu uzņēmējsabiedrības patieso risku un tādējādi arī risku, kam pakļauti apdrošinājuma ņēmēji, un vislabāko riska aprēķinu nodrošina maksātspējas kapitāla prasība.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

35.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35a) Lai novērstu procikliskumu, jo īpaši vērtspapīru tirgos finansiālu grūtību gadījumos, uzraudzības iestādei ir nepieciešams piešķirt lielāku elastīgumu uzraudzības pasākumu noteikšanā un īstenošanā. Šāds lielāks elastīgums tomēr ir jāizmanto tikai izņēmuma gadījumā, lai stabilizētu, nevis palielinātu finanšu krīzes negatīvo ietekmi.

Pamatojums

Finanšu krīzes gadījumā bieži vien vajadzīgas elastīgas uzraudzības pieejas, kas pielāgotas specifiskām izmaiņām, tādējādi atkāpjoties no direktīvas vispārējās pieejas. Tomēr iejaukšanās jāīsteno tikai finanšu krīzes gadījumā, un to jāuzskata par pagaidu pasākumu.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43) Minimālā kapitāla prasība jāaprēķina pēc vienkāršas formulas, pamatojoties uz datiem, par ko var veikt revīziju.

(43) Minimālā kapitāla prasība jāaprēķina pēc vienkāršas formulas, kas atbilst uz risku orientētai maksātspējas kapitāla prasībai un pamatojas uz datiem, kurus var pārbaudīt revidenti. Maksātspējas kapitāla prasībai jānodrošina minimālais līmenis, un finanšu resursu apjoms nedrīkst būt mazāks par šo līmeni. Minimālā kapitāla prasība un maksātspējas kapitāla prasība jāsaskaņo visā Kopienā, lai nodrošinātu vienādu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni.

Pamatojums

Mums jāpanāk, ka minimālā kapitāla prasības aprēķināšana ir saskaņā ar direktīvas vispārējo ekonomisko pieeju, ka minimālā kapitāla prasība atspoguļo uzņēmuma riska profilu un ka minimālā kapitāla prasība un maksātspējas kapitāla prasība ir saskanīgas dažādos uzņēmumos.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

65.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(65a) Konsolidētajā maksātspējas kapitāla prasībā grupai jāņem vērā risku globālā diversifikācija, kas pastāv visās šās grupas apdrošināšanas sabiedrībās, lai tādējādi pienācīgi atspoguļotu šās grupas pakļautību riskam.

Pamatojums

Saskaņā ar Komisiju(1), konsolidēti aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, direktīva ļauj ņemt vērā diversifikācijas ietekmi visā grupā un ne tikai Eiropas Savienībā. Apsvērumā ir uzsvērts, ka diversifikācijas priekšrocības nedrīkst patvaļīgi izslēgt no apdrošināšanas darījumiem ārpus ES.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

69.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69a) Galvenajām uzraudzības iestādēm Kopienas līmenī jādarbojas, nepieļaujot diskrimināciju. Turklāt attiecībā uz prasību apmierināšanu un sabiedrību likvidāciju gadījumos, kad pastāv vienošanās par grupas atbalstu, aktīvi jāpiešķir visiem attiecīgajiem apdrošinājuma ņēmējiem, ievērojot taisnīguma principu un neatkarīgi no to valstspiederības vai pastāvīgās dzīvesvietas.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, ka apdrošināšanas ņēmējiem visās dalībvalstīs ir taisnīgas un vienlīdzīgas tiesības gadījumā, ja apdrošināšanas sabiedrība kļūst maksātnespējīga.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70) Jānodrošina, lai pašu kapitāls grupā tiktu atbilstīgi sadalīts un būtu pieejams, lai vajadzības gadījumā aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jābūt pietiekamam pašu kapitālam, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, ja vien mērķi aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus nevar sasniegt citādi. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jāļauj segt maksātspējas kapitāla prasību ar grupas atbalstu, par ko noteiktos apstākļos deklarē mātesuzņēmums. Lai novērtētu vajadzību pēc grupas atbalsta režīma iespējamas turpmākas pārskatīšanas un tai sagatavotos, Komisijai jāziņo par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi šajā jomā.

(70) Jānodrošina, lai pašu kapitāls grupā tiktu atbilstīgi sadalīts un būtu pieejams, lai vajadzības gadījumā aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jābūt pietiekamam pašu kapitālam, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, ja vien mērķi aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus nevar sasniegt citādi. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jāļauj segt maksātspējas kapitāla prasību ar grupas atbalstu, par ko noteiktos apstākļos deklarē mātes sabiedrība. Lai novērtētu vajadzību pēc grupas atbalsta režīma iespējamas turpmākas pārskatīšanas un tai sagatavotos, Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi šajā jomā.

Pamatojums

Svarīgi, lai Parlamentu kā likumdevēju iestādi pilnīgi informētu par jaunākajām izmaiņām, kas skar šīs direktīvas efektīvu un iedarbīgu piemērošanu.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

70.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70a) Dalībvalstīm jānodrošina, ka tad, kad uzraudzības iestāde darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, tās darbība par tādu tiek atzīta bez diskriminācijas. Likumīgas darbības, tostarp arī kapitāla pārvedumus, ko uzraudzības iestāde veic kā grupas uzraudzības iestāde, pamatojoties uz uzraudzības iestādei piešķirto dalībvalsts pilnvarojumu, tādēļ nevajag uzskatīt par tādām, kas būtu pretrunā šīs dalībvalsts vai dalībvalsts apdrošinājuma ņēmēju interesēm.

Pamatojums

Grozījums, lai ņemtu vērā kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

70.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70b) Visām uzraudzības iestādēm, kas iesaistītas grupas uzraudzībā, ir jāizprot pieņemtie lēmumi, jo īpaši ja šos lēmumus pieņēmusi grupas uzraudzības iestāde. Tādēļ ar būtisku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama vienai no uzraudzības iestādēm, tūlīt jāapmainās ar pārējām uzraudzības iestādēm, lai visām uzraudzības iestādēm būtu savs viedoklis, kura pamatā būtu vienāds informācijas daudzums. Ja attiecīgās uzraudzības iestādes nespēj vienoties, ir jālūdz CEIOPS kvalificēts padoms, lai atrisinātu radušos situāciju.

Pamatojums

Grupas atbalsta mehānisma pamatā ir savstarpēja uzticība. Tomēr ir jāveicina to iesaistīto uzraudzības iestāžu līdzdalība, kuras nav grupas uzraudzības iestādes. Visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm jānodrošina iespēja izvērtēt situāciju, pamatojoties uz vienādu informācijas daudzumu. Ja attiecīgās uzraudzības iestādes nevar vienoties, ir lietderīgi saņemt kvalificētu ieteikumu no trešās puses, kura var sniegt neatkarīgu viedokli.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

70.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70c) Saistībā ar iekšējo modeļu apstiprināšanu un grupas atbalsta režīma darbību direktīvā paredzēts, ka CEIOPS veic konsultatīvas funkcijas. Šās procedūras ietvaros uzraudzības iestādei, kura ir pilnvarota pieņemt galīgo lēmumu, ir pilnībā jāņem vērā CEIOPS ieteikums, tādējādi īstenojot mehānismu „ievēro vai paskaidro”.

Pamatojums

Mehānismam „ievēro vai paskaidro” ir jābūt pamatprincipam, kas nosaka grupas atbalsta režīma darbību.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

74. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74) Visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupām, kam piemēro grupas uzraudzību, jābūt pakļautām grupas uzraudzības iestādei, kura izraudzīta no iesaistīto uzraudzības iestāžu vidus. Grupas uzraudzības iestādes tiesībās un pienākumos jāiekļauj atbilstīgas koordinēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Iestādēm, kas iesaistītas pie vienas un tās pašas grupas piederošu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībā, jānosaka koordinēšanas pasākumi.

(74) Visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupām, kam piemēro grupas uzraudzību, jābūt pakļautām grupas uzraudzības iestādei, kura izraudzīta no iesaistīto uzraudzības iestāžu vidus. Grupas uzraudzības iestādes tiesībās un pienākumos jāiekļauj atbilstīgas koordinēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Iestādēm, kas iesaistītas pie vienas un tās pašas grupas piederošu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībā, jāizveido uzraudzības iestāžu kolēģijas kā koordinēšanas mehānisms.

Pamatojums

Lai uzlabotu uzraudzības iestāžu iesaistīšanos pārrobežu apdrošināšanas grupu uzraudzībā, ir jāizveido uzraudzības iestāžu kolēģijas. Tādējādi tiek izveidota pastāvīga, bet elastīga organizācija uzraudzības iestāžu sadarbībai un koordinācijai. Tās regulāri tiekas ar mērķi veicināt informācijas apmaiņu, dodot uzraudzības iestādēm iespēju veidot kopēju izpratni par grupu riska profiliem, panākt darbību saskaņošanu un koordinēt atsevišķu iestāžu pieņemtos lēmumus.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75) Uzraudzības iestādēm jābūt pieejamai visai informācijai, kas ir svarīga grupu uzraudzības veikšanai. Jāizveido sadarbība to iestāžu starpā, kuras atbild par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, kā arī sadarbība starp minētajām iestādēm un iestādēm, kas atbild par tādu uzņēmējsabiedrību uzraudzību, kas darbojas citās finanšu nozarēs.

(75) Ar uzraudzības iestāžu kolēģijas starpniecību grupu uzraudzības veikšanā jāiesaistās uzraudzības iestādēm no visām dalībvalstīm, kurās ir reģistrēta grupā iekļauta uzņēmējsabiedrība. Jānodrošina to pastāvīga piekļuve dokumentācijai, un tām dinamiski jāiesaistās lēmumu pieņemšanā. Jāizveido sadarbība to iestāžu starpā, kuras atbild par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, kā arī sadarbība starp minētajām iestādēm un iestādēm, kas atbild par tādu uzņēmējsabiedrību uzraudzību, kas darbojas citās finanšu nozarēs.

Pamatojums

Uzraudzības iestādes veidos kolēģiju.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

75.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75a) CEIOPS atzinums grupas uzraudzības iestādei nav saistošs, tai pieņemot lēmumu. Pieņemot lēmumu, grupas uzraudzības iestāde pilnībā ņem vērā minēto ieteikumu un paskaidro ikvienu būtisku atkāpi no tā. Šo ieteikumu uzraudzības iestādes nedrīkst neievērot.

Pamatojums

Finanšu krīzes gadījumā bieži vien vajadzīgas elastīgas uzraudzības pieejas, kas pielāgotas specifiskām izmaiņām, tādējādi atkāpjoties no direktīvas vispārējās pieejas. Tomēr iejaukšanās jāīsteno tikai finanšu krīzes gadījumā, un to jāuzskata par pagaidu pasākumu.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

93.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(93a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību 17. panta 2. punktā ir atsauce uz spēkā esošajiem tiesību aktiem par maksātspējas normām. Status quo nodrošināšanas nolūkos šīs atsauces ir jāsaglabā. Komisijai iespējami ātri jāpārskata Direktīva 2003/41/EK atbilstoši šās direktīvas 21. panta 4. punktam. Komisijai ar CEIOPS atbalstu ir jāizstrādā pienācīga maksātspējas noteikumu sistēma saistībā ar pensiju nodrošināšanu, vienlaikus pilnībā ņemot vērā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību būtiskās atšķirības.

 

_______________

1 OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām tiesiskais regulējums paliktu nemainīgs, ņemot vērā to, ka Komisija drīz pārskatīs attiecīgo direktīvu.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

95.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(95a) Tā kā aizvien pieaug pārrobežu apdrošināšana, turpmāk jāstrādā pie apdrošināšanas garantijas shēmām Eiropas Savienībā un pēc iespējas jāsamazina atšķirības starp dalībvalstu režīmiem, ņemot vērā uzraudzības struktūras. Lai gan šis darbs netiks īstenots šās direktīvas ietvaros, ir nepieciešams paplašināt Komisijas jau veiktajos pētījumos ieteiktos pasākumus un, cik vien iespējams drīz, ieteikt Eiropas Savienības līmeņa apdrošināšanas garantiju mehānismu, jo īpaši attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu. Šādam mehānismam ir jānodrošina apdrošināšanas ņēmējiem saskaņota augsta līmeņa aizsardzība.

Pamatojums

Apdrošināšanas garantiju sistēmas ir ārkārtīgi svarīgas apdrošinājuma ņēmējiem apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā. Pašlaik šajā jomā trūkst saskaņotības, tāpēc vēl daudz jāpaveic, lai panāktu vienādu aizsardzības līmeni visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot 5. līdz 10. pantu, šo direktīvu nepiemēro apdrošināšanas sabiedrībām, kuru gada ieņēmumi no prēmijām nepārsniedz 5 miljonus EUR.

1. Neskarot 3. un 5. līdz 10. pantu, šo direktīvu nepiemēro apdrošināšanas sabiedrībām, ja:

 

a) sabiedrības gada ieņēmumi no prēmijām nepārsniedz EUR 5 miljonus;

 

b) sabiedrības kopējais tehnisko rezervju bruto summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, kā noteikts 75. pantā, nepārsniedz EUR 25 miljonus;

 

c) grupas kopējais tehnisko rezervju bruto summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, nepārsniedz EUR 25 miljonus;

 

d) šādu apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbība neietver apdrošināšanas pārapdrošināšanas darbības, kas saistītas ar atbildības risku, kredītrisku un galvojuma apdrošināšanas risku, ja vien tas nav papildrisks 16. panta 1. punkta nozīmē;

 

e) sabiedrības pārapdrošināšanas saistības nepārsniedz EUR 0,5 miljonu vai 10 % no tās parakstīto prēmiju bruto ienākumiem, vai 10 % no tās kopējām tehniskajām rezervēm.

2. Ja 1. punktā noradītā summa tiek pārsniegta trīs secīgu gadu laikā, šo direktīvu piemēro no ceturtā gada.

2. Ja 1. punktā noradītās summas tiek pārsniegtas triju secīgu gadu laikā, šo direktīvu piemēro no ceturtā gada.

 

2.a Ja triju secīgu gadu laikā apdrošināšanas sabiedrības gada ienākumi no prēmijām strauji samazinās un ir zemāki par 1. punkta a) apakšpunktā noteikto summu, apdrošināšanas sabiedrība vairs neietilpst šās direktīvas darbības jomā.

 

2.b Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi neliedz nevienai uzņēmējsabiedrībai pieprasīt licenci vai saglabāt licenci saskaņā ar šo direktīvu.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a) „kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība” ir apdrošināšanas sabiedrība, kura pieder vai nu citam finanšu uzņēmumam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupai, uz ko attiecas šās direktīvas III  iedaļa, vai nefinanšu uzņēmumam, kura mērķis ir apdrošināšanas seguma nodrošināšana tikai tās sabiedrības vai to sabiedrību riskiem, pie kā tas pieder, vai arī grupas sabiedrībai vai sabiedrībām, kuras dalībniece ir kaptīvā apdrošināšanas sabiedrība.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt kaptīvo apdrošināšanas sabiedrību definīciju, precizējot, ka tās ir apdrošināšanas sabiedrības, uz kurām attiecas pašreizējā direktīva.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a) „specializētais pārapdrošinātājs” ir apdrošinātājs, ja:

 

a) tā apdrošināšanas uzņēmējdarbība aprobežojas ar cedenta (sindikāta vai uzņēmuma, kas nodod riskus specializētajam pārapdrošinātājam) pārapdrošināšanu un cedenta meitasuzņēmumu pārapdrošināšanu, pamatojoties uz nosacījumiem, kas ļauj cedentam jebkurā laikā anulēt pārapdrošināšanas nolīgumu un pēc ikvienas šādas anulēšanas pārapdrošinātāja aktīvus un pasīvus nekavējoties nodod cedentam un

 

b) tieši vai netieši:

 

i) tas pilnībā pieder cedentam vai cedenta dalībniekiem vai

 

ii) tam pilnībā pieder cedents;

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 10. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10) dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, ir jebkura no turpmāk norādītajām dalībvalstīm no nedzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas:

10) dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, ir jebkura no turpmāk norādītajām dalībvalstīm:

Pamatojums

Grozījums ļauj izvairīties no netīšas nodokļu ietekmes.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 11. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) saistību dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā atrodas vai nu

11) saistību dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā atrodas:

Pamatojums

Grozījums ļauj izvairīties no netīšas nodokļu ietekmes.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 15.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.a) „grupas iekšējie darījumi” ir visi darījumi, ar kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tieši vai netieši paļaujas, ka citas šās pašas grupas sabiedrības vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas cieši saistīta ar šās grupas sabiedrībām, izpildīs saistības, neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas līgumā un vai tas notiek par samaksu vai nē. Šie darījumi jo īpaši attiecas uz:

 

a) aizņēmumiem;

 

b) garantijām un ārpusbilances darījumiem;

 

c) elementiem, kas izmantojami maksātspējas rezerves nodrošināšanai;

 

d) ieguldījumiem;

 

e) pārapdrošināšanas darījumiem un

 

f) nolīgumiem par izmaksu dalīšanu.

Pamatojums

Grupas iekšējie darījumi ir svarīga uzraudzības joma apdrošināšanas uzņēmējdarbības tipiskā invertā ražošanas cikla dēļ, jo tas var izraisīt interešu konfliktu starp uzraudzāmo sabiedrību un tās partneriem. Tā kā Komisijas priekšlikums šajā sakarā nav pilnīgs, mums ir jāpievieno grupas iekšējo darījumu definīcija.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Direktīvas 4. panta  noteikumi neliedz uzņēmējsabiedrībai pieprasīt licenci vai palikt licencētai saskaņā ar šo direktīvu.

svītrots

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uzraudzības galvenais mērķis

Uzraudzības galvenais mērķis saskaņā ar šo direktīvu

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir sniegti vajadzīgie līdzekļi, ar ko panākt uzraudzības galveno mērķi, proti, apdrošinājuma ņēmēju un atlīdzības saņēmēju aizsardzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir sniegti vajadzīgie līdzekļi un tām ir attiecīgā pieredze, kapacitāte un pilnvaras, lai panāktu uzraudzības galveno mērķi, proti, apdrošinājuma ņēmēju un atlīdzības saņēmēju aizsardzību atbilstoši Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem.

Pamatojums

Lai ievērotu tādas saskaņā ar 2. un 3. pīlāru ieviestas uzraudzības prasības kā iekšējo modeļu apstiprināšana, to uzraudzība un regulāra pārskatīšana un rezultātā ciešāka sadarbība ar citām uzraudzības iestādēm un sabiedrībām, valstu uzraudzības iestādēm, iespējams, būs vajadzība pēc lielākiem resursiem, lai pienācīgi izpildītu savus paplašinātos pienākumus.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā izklāstītās prasības piemēro proporcionāli apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidam, sarežģītībai un pakāpei.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā izklāstītās prasības piemēro proporcionāli apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidam, sarežģītībai un pakāpei un ar mērķi saglabāt visas Kopienas finanšu stabilitāti, jo īpaši finanšu krīzes laikā.

Pamatojums

Uzņēmējdarbība ir jāregulē neatkarīgi no uzņēmējsabiedrības lieluma, jo nepilnību radītās sekas ne vienmēr ir proporcionālas pašas uzņēmējsabiedrības lielumam, bet ir atkarīgas no tās piedāvātā apdrošināšanas veida un darbības ģeogrāfiskajiem rādītājiem.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija nosaka īstenošanas pasākumus saistībā ar 3. punktu, precizējot direktīvas samērīgu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz ļoti mazām apdrošināšanas sabiedrībām. Šos pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu šās direktīvas nebūtiskus elementus, nosaka saskaņā ar 304. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatojums

Ar īstenošanas pasākumu palīdzību jāprecizē proporcionalitātes princips.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Finanšu uzraudzībā, kas paredzēta 1. punktā, ietilpst uzdevums pārbaudīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visu uzņēmējdarbību, tās maksātspēju, tehnisko rezervju izveidošanu un izmantojamo pašu kapitālu saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem vai praksi atbilstīgi Kopienas mērogā pieņemtiem noteikumiem.

Finanšu uzraudzībā, kas paredzēta 1. punktā, ietilpst uzdevums pārbaudīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visu uzņēmējdarbību, tās maksātspēju, tehnisko rezervju nodrošinājumu, tās aktīvus un izmantojamo pašu kapitālu saskaņā ar dalībvalsts noteikumiem vai praksi atbilstīgi Kopienas mērogā pieņemtiem noteikumiem.

Pamatojums

Supervision of investments is an essential piece of solvency assessment. There is no rationale to omit a reference to the supervision of assets, since they are an essential part of insurance activity. Since this article corresponds to recasting and the reference to assets is in the current directives, such a reference should be maintained due its importance Supervision of assets is fully compatible with the freedom of investments and the prudent person principle stated in he proposal of Solvency 2 directive. Furthermore such supervision becomes more crucial when Solvency 2 come into force, having in mind the maximum degree of freedom provided to insurers regarding this point.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ea) visi kvantitatīvie līdzekļi, kas izstrādāti uzraudzības pārskatīšanas gaitā.

Pamatojums

Direktīvas 34. pants dod uzraudzības iestādēm iespēju izstrādāt „kvantitatīvos līdzekļus saskaņā ar uzraudzības pārbaudes procesu, lai novērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību spēju pārvarēt tādus iespējamus notikumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt to vispārējo finanšu stāvokli”; tas var izraisīt saskaņotības trūkumu uzraudzības darbībās un pieprasīto kapitāla prasību vai intervences līmeņa un pakāpeskropļošanu.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, papildus maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam vajadzības gadījumā, ir pilnvarotas izstrādāt kvantitatīvos līdzekļus saskaņā ar uzraudzības pārbaudes procesu, lai novērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību spēju pārvarēt tādus iespējamus notikumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt to vispārējo finanšu stāvokli. Uzraudzības iestādes pieprasa, lai šādus testus veic uzņēmējsabiedrības.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka izņēmuma gadījumos uzraudzības iestādes, papildus maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam, ja nepieciešams, ir pilnvarotas izstrādāt kvantitatīvos līdzekļus saskaņā ar uzraudzības pārbaudes procesu, lai novērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību spēju pārvarēt tādus iespējamus notikumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt to vispārējo finanšu stāvokli. Uzraudzības iestādes pieprasa, lai šādus testus veic uzņēmējsabiedrības.

Pamatojums

Uzraudzības iestādes nedrīkst pašas uzņemties tiesības piemērot apdrošināšanas sabiedrībām kvantitatīvos līdzekļus papildus maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam. Šādi līdzekļi jāpiemēro tika izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Uzraudzības pilnvaras piemēro savlaicīgi un samērīgi.

6. Uzraudzības pilnvaras piemēro savlaicīgi un samērīgi. Uzraudzības iestādes ņem vērā darbības, kuras var būt procikliskas visaptverošu tirgus svārstību gadījumos, vienmēr pilnībā ievērojot apdrošinājuma ņēmēju intereses.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Uzraudzības iestādes var ņemt vērā to, kā riska un aktīvu pārvaldīšanu ietekmē brīvprātīgie rīcības kodeksi un pārredzamības principi, kurus ievēro attiecīgās iestādes, kas veic darījumus ar nereglamentētiem vai alternatīviem ieguldījumu instrumentiem.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, atļauj apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm pašām vai ar šim nolūkam izraudzītu personu starpniecību veikt pārbaudes klātienē pakalpojuma sniedzēja telpās, vispirms par to informējot savas attiecīgās iestādes. Neuzraudzītas struktūrvienības gadījumā attiecīgā iestāde ir uzraudzības iestāde.

2. Dalībvalsts, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, atļauj apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm pašām vai ar šim nolūkam izraudzītu personu starpniecību veikt pārbaudes klātienē pakalpojuma sniedzēja telpās, vispirms par to informējot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību un savas attiecīgās iestādes. Neuzraudzītas struktūrvienības gadījumā attiecīgā iestāde ir uzraudzības iestāde.

Pamatojums

Papildinātās frāzes nolūks ir aizsargāt sabiedrības tiesības saņemt informāciju pārbaudes procesā un saglabāt uzraudzības pārredzamību.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Pakalpojumu nodošana ārējiem pakalpojumu sniedzējiem trešās valstīs ir atļauta saskaņā ar 1. un 2. punkta nosacījumiem.

Pamatojums

Jaunais punkts ir svarīgs, tā mērķis ir precizēt, ka pakalpojumu nodošana ārējiem pakalpojumu sniedzējiem trešās valstīs nekādā gadījumā netiks ierobežota, pat ja iepriekšējie 1. un 2. punkts tiek stingri interpretēti.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Funkcija ir iekšējā spēja veikt konkrētu uzdevumu. Veids, kā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības īsteno pārvaldības funkcijas, kas noteiktas 43., 45., 46. un 47. pantā, ir atstāts pašu sabiedrību ziņā.

Pamatojums

Tekstā nav precizēts, ka minētās funkcijas attiecas tikai uz kompetences jomām, nevis organizatoriskajām struktūrām. Iepriekšminētais nozīmētu iejaukšanos sabiedrības pārvaldes struktūrās, un tādējādi sabiedrībām, jo īpaši mazajām, to būtu ārkārtīgi grūti īstenot. Funkcijas definīcijas iekļaušana ir svarīga MVU. Pretējā gadījumā jauno struktūrvienību izmaksas būtu jāsedz ar lielākām apdrošinājuma ņēmēju prēmijām.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

42. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) viņu profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze atbilst tam, lai nodrošinātu stabilu un piesardzīgu vadību (atbilstība);

a) viņu profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze atbilst tam, lai nodrošinātu stabilu un piesardzīgu vadību (atbilstība); lai novērtētu nepieciešamo kompetences līmeni, kā papildfaktorus var ņemt vērā augstākā vadības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi;

Pamatojums

Papildinājuma nolūks ir pastiprināt un precizēt profesionālās prasības, kas nepieciešamas, lai vadītu apdrošināšanas sabiedrību.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir efektīva riska vadības sistēma, kurā ietvertas stratēģijas, metodes un ziņojumu sniegšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai pastāvīgi uzraudzītu un pārvaldītu esošos vai iespējamos atsevišķos riskus vai šādu risku apkopojumus un to mijiedarbību, kā arī ziņotu par tiem.

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir efektīva riska vadības sistēma, kurā ietvertas stratēģijas, metodes un ziņojumu sniegšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai atklātu, izvērtētu, pastāvīgi uzraudzītu un pārvaldītu esošos vai iespējamos atsevišķos riska faktorus vai šādu faktoru apkopojumus un to mijiedarbību, kā arī ziņotu par tiem.

Pamatojums

Risku nav iespējams novērtēt, ja tas nav noteikts. Piecas darbības „atklāt”, „novērtēt”, „pārvaldīt”, „uzraudzīt” un „ziņot” šādā kombinācijā ietilpst Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejas (CEIOPS) ieteikumu pirmajā kārtā.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētā riska vadības sistēma ir labi integrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības organizatoriskajā struktūrā. Tajā ir ietverti ārkārtas rīcības plāni.

Minētā riska pārvaldības sistēma ir efektīva un labi integrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības organizatoriskajā struktūrā un pienācīgi apsvērta augstākajā vadības līmenī. Tajā ir ietverti ārkārtas rīcības plāni.

 

Pamatojums

Riska pārvaldībai jābūt integrētai un efektīvai, un augstākajai vadībai tā pienācīgi jāizprot un jāņem vērā.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) pastāvīga atbilstība kapitāla prasībām, ka noteikts VI nodaļas 4. un 5. iedaļā, un prasībām saistībā ar tehniskajām rezervēm, kā norādīts VI nodaļas 2. iedaļā;

b) pastāvīga atbilstība kapitāla prasībām, ka noteikts VI nodaļas 4. un 5. iedaļā, un prasībām saistībā ar tehniskajām rezervēm, kā norādīts VI nodaļas 2. iedaļā;

Pamatojums

Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) apmērs, kādā attiecīgās uzņēmējsabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pamatā, kā norādīts 101. panta 3. punktā, aprēķinot pēc standarta formulas saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļu vai pēc tās daļējā vai pilnīgā iekšējā modeļa saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu.

c) cik būtiski attiecīgās uzņēmējsabiedrības riska profils atšķiras no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pamatā, kā norādīts 101. panta 3. punktā, aprēķinot pēc standarta formulas saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļu vai pēc tās daļējā vai pilnīgā iekšējā modeļa saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību, iespējamo atkāpju no standarta formulas analizēšana ir nozīmīgs pasākums. Vārds „apmērs” c) apakšpunktā apzīmē kvantitatīvas prasības, kas neatbilst pašu riska un maksātspējas novērtējuma kvalitatīvajam mērķim.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pirmā punkta a) apakšpunkta vajadzībām attiecīgās uzņēmējsabiedrības rīcībā ir metodes, kas ļauj tai pareizi noteikt un novērtēt riskus, ar kurām tā saskaras īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī noteikt iespējamos notikumus vai turpmākās pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tās vispārējo finanšu stāvokli. Uzņēmējsabiedrība uzskatāmi parāda metodes, kas izmantotas, lai noteiktu tās maksātspējas vispārējās vajadzības.

svītrots

Pamatojums

Maksātspējas kapitāla prasības kvantitatīvi novērtē atbilstoši standarta formulai vai iekšējam modelim. Pašu riska un maksātspējas novērtējums nedrīkst negatīvi ietekmēt šos rezultātus un radīt papildu kapitāla prasības. Patiesībā pašu riska un maksātspējas novērtējumā jākoncentrējas uz iespējamo risku aktīvu apzināšanu un risku pielaides izskatīšanu.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Neskarot iepriekš minēto, vienīgie maksātspējas līmeņi, kas ir jāievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, ir tie, kas noteikti ar standarta formulu vai, attiecīgā gadījumā, izmantoto iekšējo modeli saskaņā ar šās direktīvas noteikumiem, neņemot vērā kapitāla rezerves.

Pamatojums

Como se menciona en la presente Directiva (artículos 74 a 129), el requerimiento de capital de solvencia (SCR) y el requerimiento mínimo de capital (MCR) según fórmula estándar, deben ser considerados como los únicos requerimientos de capital necesarios y/o exigidos por las autoridades de supervisión. En ningún caso, los supervisores pueden acogerse a su poder para exigir una valoración individualizada u ORSA (Own Risk Solvency Assesment), conforme a lo dispuesto en este artículo, que obligue alas empresaes a desarrollar un modelo interno de capital económico que desvirtúe la necesaria separación entre el Pilar I y el Pilar II de esta Directiva.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aktuāra funkcijas pilda personas ar pietiekamām zināšanām aktuāra un finanšu matemātikas jomā, kas vajadzības gadījumā ar piemērojamiem profesionālajiem un citiem standartiem spēj uzskatāmi parādīt savu attiecīgo pieredzi un speciālās zināšanas.

2. Aktuāra funkcijas pilda personas ar pietiekamām zināšanām apdrošināšanas un finanšu matemātikas jomā, kuru kompetence ir atbilstoša attiecīgās uzņēmējsabiedrības uzbūves sarežģītībai un riska struktūrai un kuri spēj uzskatāmi parādīt savu attiecīgo pieredzi.

Pamatojums

Šis grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu piemērotu resursu un zināšanu izmantošanu.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

49. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) direktīvas 41., 43., 45. un 46. pantā minēto sistēmu elementi un jo īpaši jomas, uz kurām jāattiecina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aktīvu-pasīvu vadība un ieguldījumu nostādne, kā norādīts 43. panta 2. punktā;

(1) direktīvas 41., 43., 44., 45. un 46. pantā minēto sistēmu elementi un jo īpaši jomas, uz kurām jāattiecina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aktīvu-pasīvu vadība un ieguldījumu nostādne, kā norādīts 43. panta 2. punktā;

Pamatojums

La Directiva debe garantizar una armonización máxima en las prácticas y procedimientos de los distintos supervisores europeos, con el fin de evitar tratamientos desiguales, al mismo operador, en los diferentes Estados Miembros. En este sentido se propone que sea en la Comisión Europea mediante medidas de desarrollo (Nivel 2 Lamfalussy) donde se establezcan los principios generales armonizados que deben tener en cuenta los supervisores nacionales. En consecuencia y dado que el ORSA tal y como viene definido por el artículo 44, es un elemento clave en el Pilar II, se hace imprescindible contar con una definición armonizada a escala europea del alcance y la metodología a utilizar.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

49. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4.a) pašu riska un maksātspējas novērtēšanas joma un metodes, kā tas noteikts 44. pantā.

Pamatojums

Level 2 implementing measures are needed in this field since it could comprise a major part of the changes that companies need to develop in order to get ready for Solvency II. A harmonised definition of the scope and methodology used for the assessments on a European level will create consistency and avoid the use of different supervisory practices. Implementing measures should, among other things, clarify that ORSA (Own Risk and Solvency Assessment) must not be used to undermine the principle that the SCR and the MCR, as calculated under Article. 101, are the only relevant solvency levels.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

51. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja sniedz Komisijai 2. punktā norādīto informāciju, kā arī ziņojumu, kurā aprakstīta uzraudzības konverģences pakāpe, ar kādu dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādes izmanto kapitāla palielinājumu.

3. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai 2. punktā norādīto informāciju, kā arī ziņojumu, kurā aprakstīta uzraudzības konverģences pakāpe, ar kādu dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādes izmanto kapitāla palielinājumu.

Pamatojums

Svarīgi, lai Eiropas Parlamentu un Padomi kā likumdevējas iestādes pilnīgi informētu par izmaiņām, kas skar šīs direktīvas efektīvu un iedarbīgu īstenošanu.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

51.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

51.a pants

 

Lēmumu pieņemšana Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejā

 

Visus CEIOPS lēmumus saistībā ar šo direktīvu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

Pamatojums

Lēmumu ātrai un konstruktīvai pieņemšanai ir nepieciešama balsošana ar kvalificētu balsu vairākumu.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ja, atklājot šādu informāciju, uzņēmējsabiedrības konkurenti gūst ievērojamas, nepelnītas priekšrocības;

a) ja, atklājot šādu informāciju, uzņēmējsabiedrībai tiktu nodarīts pārmērīgs komerciāls kaitējums;

Pamatojums

Kritērijam vajadzētu būt uzņēmējsabiedrībai nodarītajam kaitējumam. Šādu kaitējumu var radīt negodīga konkurence vai kas cits.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

53. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Otrās daļas a) apakšpunktā norādītajos gadījumos uzraudzības iestādes attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai pieprasa nekavējoši atklāt informāciju par neatbilstības apjomu, kā arī paskaidrot tās izcelsmi un sekas, tostarp norādīt jebkurus veiktos novēršanas pasākumus. Ja, neraugoties uz sanācijas plānu, kas sākotnēji uzskatīts par īstenojamu, neatbilstība minimālā kapitāla prasībai nav novērsta divu mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā perioda beigām, kā arī paskaidro tās izcelsmi un sekas, tostarp norāda jebkurus veiktos novēršanas pasākumus.

Otrās daļas a) apakšpunktā norādītajos gadījumos uzraudzības iestādes attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai pieprasa nekavējoši atklāt informāciju par neatbilstības apjomu, kā arī paskaidrot tās izcelsmi un sekas, tostarp norādīt jebkurus veiktos novēršanas pasākumus. Ja, neraugoties uz sanācijas plānu, kas sākotnēji uzskatīts par īstenojamu, neatbilstība minimālā kapitāla prasībai nav novērsta triju mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā perioda beigām, kā arī paskaidro tās izcelsmi un sekas, tostarp norāda jebkurus turpmākos novēršanas pasākumus.

Pamatojums

Lai panāktu atbilstību 136. pantā noteiktajam grafikam.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

53. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Otrās daļas b) apakšpunktā norādītajā gadījumā uzraudzības iestādes attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai pieprasa nekavējoši atklāt informāciju par neatbilstības apjomu, kā arī paskaidrot tās izcelsmi un sekas, tostarp norādīt jebkurus veiktos novēršanas pasākumus. Ja, neraugoties uz sanācijas plānu, kas sākotnēji uzskatīts par īstenojamu, būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai nav novērsta četru mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā perioda beigām, kā arī paskaidro tās izcelsmi un sekas, tostarp norāda jebkurus veiktos novēršanas pasākumus.

Otrās daļas b) apakšpunktā norādītajā gadījumā uzraudzības iestādes attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai pieprasa nekavējoši atklāt informāciju par neatbilstības apjomu, kā arī paskaidrot tās izcelsmi un sekas, tostarp norādīt jebkurus veiktos novēršanas pasākumus. Ja, neraugoties uz sanācijas plānu, kas sākotnēji uzskatīts par īstenojamu, neatbilstība minimālā kapitāla prasībai nav novērsta sešu mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā perioda beigām, kā arī paskaidro tās izcelsmi un sekas, tostarp norāda jebkurus turpmākos novēršanas pasākumus.

Pamatojums

Lai panāktu atbilstību 135. pantā noteiktajam grafikam.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

70. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes piedalās Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas darbībās saskaņā ar 2. panta otrā daļas noteikumiem Komisijas Lēmumā 2004/6/EK.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes piedalās Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas darbībās saskaņā ar 2. panta otrās daļas noteikumiem Komisijas Lēmumā 2004/6/EK un ka dalībvalsts pilnvarojums netraucē uzraudzības iestādēm pildīt minētās komitejas locekļu pienākumus vai šajā direktīvā noteiktos pienākumus.

Pamatojums

CEIOPS ieteikumiem jābūt taisnīgiem un godīgiem, nepieļaujot politisku ietekmi. Tāpēc valstu uzraudzības iestādēm jāspēj savstarpēji sazināties un pilnīgi sadarboties. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība „Equitable Life” izmeklēšanas komitejas ieteikumiem.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

70. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

CEIOPS nepieciešamības gadījumā sniedz šās direktīvas un tās īstenošanas noteikumu kopēju interpretāciju, lai tādējādi veicinātu uzraudzības metožu konverģenci. CEIOPS regulāri ziņo par uzraudzības konverģences rezultātiem Kopienā.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir izstrādāt uzraudzības iestāžu valstu pilnvarojuma un CEIOPS lomas definīciju.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

75. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tehnisko rezervju aprēķinu pamato ar to pašreizējo izejošo vērtību.

2. Tehniskās rezerves aprēķina objektīvā, uzticamā un ar tirgu saskanīgā veidā.

Pamatojums

Termins „izejošā vērtība”, kurš nav noteikts šajā direktīvā, varētu radīt neskaidrības un nepareizu piemērošanu.

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

75. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Tehnisko rezervju aprēķināšanā izmanto konsekventu informāciju, kas iegūta finanšu tirgos, un vispārīgi pieejamus datus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tehniskajiem riskiem (tirgus konsekvence).

3. Tehnisko rezervju aprēķināšanā izmanto konsekventu informāciju, kas iegūta finanšu tirgos, un vispārīgi pieejamus datus par parakstīšanas riskiem (tirgus konsekvence).

Pamatojums

Tehnisks skaidrojums, lai precizētu šo punktu.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

75. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Tehniskās rezerves aprēķina piesardzīgi, ticami un objektīvi.

svītrots

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

76. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Visprecīzākais novērtējums atbilst nākotnes naudas plūsmu prognozētajam vidējam aritmētiskajam, ņemot vērā naudas vērtību laikā (nākotnes naudas plūsmas sagaidāmā pašreizējā vērtība) un izmantojot attiecīgo procentu likmju nulles riska termiņstruktūru.

2. Visprecīzākais novērtējums ir saskanīgs ar nākotnes naudas plūsmu prognozēto vidējo aritmētisko, ņemot vērā naudas vērtību laikā (nākotnes naudas plūsmas sagaidāmā pašreizējā vērtība) un izmantojot attiecīgo procentu likmju nulles riska termiņstruktūru, lai pazeminātā likme atbilstu tādu konstatējamu naudas plūsmu tirgus cenām, kuru īpašības ilguma, valūtas un likviditātes ziņā, cita starpā, ir līdzīgas pasīvu īpašībām.

Pamatojums

La expresión propuesta coincide con la recogida en el párrafo 63 del DP Fase II IFRS4 del IASB y por tanto, proporciona la necesaria convergencia con los principios contables internacionales. Además daría una mayor cabida al inciso ii) de la letra b) del apartado 1 del artículo de la Directiva 2002/83/CE, sobre el seguro de vida, que se desarrolló en algunos Estados miembros. En aquellos países en los que se ha hecho uso de la opción prevista en la anteriormente mencionada Directiva, la utilización de un tipo de descuento más acorde con la realidad económica ha permitido dotar al seguro de vida de un alto grado de avance, especialización y competitividad a nivel internacional.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

76. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visprecīzākā novērtējuma aprēķinu pamato ar aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem un veic, izmantojot piemērotas aktuāra metodes un statistikas metodes.

Visprecīzākā novērtējuma aprēķinu pamato ar aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem un veic, izmantojot piemērotas, lietojamas un atbilstīgas aktuāra metodes un statistikas metodes.

Pamatojums

Formulējums „piemērotas” ir nepietiekams, ņemot vēra to, ka 83. pantā ir iekļauts formulējums „lietojamība un būtiskums”.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

76. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Riska rezerve ir pietiekama, lai varētu nodrošināt to, ka tehnisko rezervju vērtība atbilst summai, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, iespējams, varētu pieprasīt, lai pārņemtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības un atbilstu tām.

3. Riska rezerve ir pietiekama, lai varētu nodrošināt to, ka tehnisko rezervju vērtība atbilst summai, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, iespējams, varētu pieprasīt, lai pārņemtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības un atbilstu tām, pienācīgi ņemot vērā diversifikācijas ietekmi.

Pamatojums

Aprēķinot riska rezervi, jāņem vērā diversifikācijas ietekme. Šos riski iespējams pārnest uz uzņēmējsabiedrībām, kuras ir pienācīgi diversificētas vai kuras var gūt labumu no diversifikācijas, uzņemoties šīs saistības.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

76. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr, ja turpmāko naudas plūsmu, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, var aizvietot, izmantojot finanšu instrumentus, kuru tirgus vērtība ir nosakāma tieši, tehnisko rezervju vērtību nosaka, pamatojoties uz minēto finanšu instrumentu tirgus vērtību. Šādā gadījumā nav vajadzīgi atsevišķi aprēķini par visprecīzāko novērtējumu un riska rezervi.

Tomēr, ja turpmāko naudas plūsmu, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, var droši aprēķināt, izmantojot finanšu instrumentus, kuru tirgus vērtība ir nosakāma tieši, tehnisko rezervju vērtību nosaka, pamatojoties uz minēto finanšu instrumentu tirgus vērtību, pat ja precīza atveidošana nav iespējama. Šādā gadījumā nav vajadzīgi atsevišķi aprēķini par visprecīzāko novērtējumu un riska rezervi. Lai veiktu šo novērtējumu, var piemērot arī saprātīgu interpolāciju un ekstrapolāciju no tieši nosakāmas tirgus vērtības.

Pamatojums

Svarīgi, lai par pamatnorādi izmantotu vislabāko tirgus atsauci (to, ka ir vistuvākā ekonomiskajai tirgus vērtībai).

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

76. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Likme, kas izmantota, nosakot šāda izmantojamā pašu kapitāla apjoma nodrošināšanas izmaksas (kapitāla vērtības likme), ir vienāda visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Likme, kas izmantota, nosakot šāda izmantojamā pašu kapitāla apjoma nodrošināšanas izmaksas (kapitāla vērtības likme), ir vienāda visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, un to regulāri pārskata, lai ņemtu vērā tirgus nosacījumus.

Pamatojums

Šim pasākumam jāsedz ar neierobežojamiem riskiem saistītā kapitāla vērtība un nevis vispārējā uzņēmējsabiedrības kapitāla vērtība. Grozījumā uzmanība vērsta uz saistībām, kas tam jāsedz.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

76. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Izmantotā kapitāla vērtības likme ir vienāda ar papildu likmi virs attiecīgās procentu likmes bez riska, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai ir izmantojamais pašu kapitāls, kā norādīts 3. iedaļā, kas atbilst maksātspējas kapitāla prasībai, kas rastos, uzturot šo kapitālu.

Izmantotā kapitāla vērtības likme ir vienāda ar papildu likmi virs attiecīgās procentu likmes bez riska, kas rastos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kurai ir izmantojamais pašu kapitāls, kā norādīts 3. iedaļā, kas atbilst maksātspējas kapitāla prasībai, kas nepieciešama apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pildīšanai šo saistību darbības laikā.

Pamatojums

Šim pasākumam jāsedz ar neierobežojamiem riskiem saistītā kapitāla vērtība un nevis vispārējā uzņēmējsabiedrības kapitāla vērtība. Grozījumā uzmanība vērsta uz saistībām, kas tam jāsedz.

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

80. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprēķinot tehniskās rezerves uzņēmumam, ko pārapdrošinājis specializēts pārapdrošinātājs, specializētā pārapdrošinātāja aktīviem un pasīviem piemēro tādus pašus noteikumus kā pārapdrošinātā uzņēmuma aktīviem un pasīviem, turklāt neveic pielāgojumus attiecībā uz laika atšķirību starp atlīdzināšanu un tiešajiem maksājumiem vai paredzamajiem zaudējumiem partnera pienākumu neizpildes dēļ saistībā ar specializētā pārapdrošinātāja līgumsaistībām ar pārapdrošināto uzņēmumu.

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

85. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) vajadzības gadījumā vienkāršotas metodes un paņēmienus, ar ko aprēķināt tehniskās rezerves, lai nodrošinātu to, ka a) punktā minētās akturāra metodes un statistikas tehnikas ir pielāgotas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību risku veidam, pakāpei un sarežģītībai.

h) vajadzības gadījumā vienkāršotas metodes un paņēmienus, ar ko aprēķināt tehniskās rezerves, lai nodrošinātu to, ka a) punktā minētās akturāra metodes un statistikas tehnikas ir pielāgotas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, tostarp kaptīvo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, risku veidam, pakāpei un sarežģītībai

Pamatojums

Kaptīvo sabiedrību gadījumā tehnisko rezervju aprēķināšanā jāizmanto īpaša vienkāršota kārtība. Tas atbilst vispārīgai nostājai, kāda pieņemta attiecībā uz mazām un vidējām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Veicot QIS 4, varēs noskaidrot šīs vienkāršošanas ietekmi. Ierosinātais direktīvas grozījums radīs pamatu, lai vajadzības gadījumā varētu īstenot šādu īpašu vienkāršošanu.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

90. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1. Rezerves kapitālu uzskata par uzkrāto peļņu, ko piešķir apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem turpmāko aplēses gratifikāciju veidā.

Ja tas ir atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, realizēto peļņu, kas obligātajos gada pārskatos uzrādās kā rezerves kapitāls, neuzskata par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, ja minēto rezerves kapitālu var izmantot, lai segtu jebkurus zaudējumus, kas var rasties, un ja tie nav darīti pieejami izdalīšanai apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem.

2. Ja tas ir atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ja rezerves kapitāls nav individuāli piešķirts apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem un nav pieejams sadalīšanai apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, to neuzskata par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, ja minētais kapitāls atbilst 94. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Rezerves kapitālam piemēro 237. panta 1. punktā noteikto ierobežojumu.

Pamatojums

Šās direktīvas mērķiem, kā arī jebkādu radušos zaudējumu segšanai tiek ieviesta rezerves kapitāla definīcija.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

96. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1) vismaz pusi no turpmākajām prasībām par papildu ieguldījumu veikšanu, kuras savstarpējām apvienībām vai savstarpēja veida apvienībām ar mainīgiem ieguldījumiem var būt pret to dalībniekiem attiecīgajā finanšu gadā, iedala 2. līmenī;

Pamatojums

Dažās valstīs apdrošināšanas grupas ir strukturētas tā, ka juridiska persona pārvalda tādu uzņēmējsabiedrību grupu, kuras ir saistītas ar ilgstošām finansiālām attiecībām. Grozījuma mērķis ir precizēt, ka pusi no to pašu kapitāla klasificēs 2. līmenī.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

96. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1) rezerves kapitālu, uz kuru attiecas 90. pants, klasificē 1. līmenī;

1) rezerves kapitālu, uz kuru attiecas 90. panta 2. punkts, klasificē 1. līmenī;

Pamatojums

Tā kā rezerves kapitāls nevar visos gadījumos pilnībā segt jebkādus zaudējumus, tā atzīšana uzraudzības nolūkā, šķiet, ir jāierobežo.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

96. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3) jebkādas turpmākās prasības, kas aizsardzības un atlīdzības apvienībām var būt pret saviem dalībniekiem, pieprasot papildu ieguldījumus finanšu gada laikā, klasificē 2. līmenī.

3) jebkādas turpmākās prasības par papildu ieguldījumu veikšanu, kas savstarpējām apvienībām vai savstarpēja veida apvienībām ar mainīgiem ieguldījumiem var būt pret saviem dalībniekiem turpmāko 12 mēnešu laikā, klasificē 2. līmenī.

Pamatojums

Jāprecizē, ka prasības, kas šādam uzņēmumam var būt pret saviem dalībniekiem, var rasties arī nākamajā gadā, jo īpaši ja pārbaudes datums ir tuvu kārtējā finanšu gada beigām.

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

97. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka:

1. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka:

a) ja vajadzīgs nodrošināt pašu kapitāla vispārējo kvalitāti un starpnozaru konsekvenci, līmeņu iedalīšanu apakšlīmeņos;

 

b) kritērijus, ko izmanto, lai klasificētu pašu kapitāla posteņus a) apakšpunktā norādītajos apakšlīmenos, pamatojoties uz 93. pantā izklāstītajām pazīmēm;

 

c) pašu kapitāla to posteņu sarakstu, ko uzskata par atbilstošiem 94. pantā un šā punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem; šajā sarakstā katram pašu kapitāla postenim ir precīzs to pazīmju apraksts, kas noteica tā klasifikāciju;

a) pašu kapitāla to posteņu (tostarp arī 96. pantā minēto) sarakstu, ko uzskata par atbilstošiem 94. pantā izklāstītajiem kritērijiem; šajā sarakstā katram pašu kapitāla postenim ir precīzs to pazīmju apraksts, kas noteica tā klasifikāciju;

d) metodes, ko izmanto uzraudzības iestādes, apstiprinot novērtēšanas un klasificēšanas metodes pašu kapitāla posteņiem, kas nav iekļauti c) apakšpunktā norādītajā sarakstā.

b) metodes, ko izmanto uzraudzības iestādes, apstiprinot novērtēšanas un klasificēšanas metodes pašu kapitāla posteņiem, kas nav iekļauti a) apakšpunktā norādītajā sarakstā.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 304. panta 3. punktā.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 304. panta 3. punktā.

2. Komisija regulāri pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punkta c) apakšpunktā minēto sarakstu, ņemot vērā notikumu attīstību tirgū.

2. Komisija regulāri pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punkta a) apakšpunktā minēto sarakstu, ņemot vērā notikumu attīstību tirgū.

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

98. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja skarta maksātspējas kapitāla prasība, uz 2. līmeņa un 3. līmeņa posteņu summām attiecas šādi ierobežojumi:

svītrots

a) lai nodrošinātu to, ka 1. līmeņa posteņu proporcija izmantojamajā pašu kapitālā ir lielāka par vienu trešdaļu no kopējā izmantojamā pašu kapitāla, 2. līmeņa izmantojamo summu kopā ar 3. līmeņa atbilstošo summu ierobežo līdz divkāršai 1. līmeņa posteņu kopsummai;

 

b) lai nodrošinātu to, ka 3. līmeņa posteņu proporcija izmantojamajā pašu kapitālā ir mazāka par vienu trešdaļu no kopējā izmantojamā pašu kapitāla, 3. līmeņa izmantojamo summu ierobežo līdz pusei no kopsummas, ko veido 1. līmeņa posteņu kopsumma un 2. līmeņa posteņu izmantojamā summa.

 

2. Ja skarta minimālā kapitāla prasība, lai nodrošinātu to, ka 1. līmeņa posteņu proporcija izmantojamajā pamata pašu kapitālā ir lielāka nekā puse no kopējā izmantojamā pamata pašu kapitāla, izmantojamo summu pamata pašu kapitāla posteņiem, ar ko sedz minimālā kapitāla prasību un kas klasificēti 2. līmenī, ierobežo līdz 1. līmeņa posteņu kopsummai.

 

3. Ja saskaņā ar 97. panta 1. punkta a) apakšpunktu ieviesti apakšlīmeņi, šajos apakšlīmeņos klasificēto pašu kapitāla posteņu summai piemēro īpašus ierobežojumus.

 

4. Pašu kapitāla izmantojamā summa, ar ko segt 100. pantā norādīto maksātspējas kapitāla prasību, ir vienāda ar 1. līmeņa summas, 2. līmeņa izmantojamās summas un 3. līmeņa izmantojamās summas kopsummu.

 

5. Pamata pašu kapitāla izmantojamā summa, ar ko segt 126. pantā norādīto minimālā kapitāla prasību, ir vienāda ar 1. līmeņa summas un 2. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņu izmantojamās summas kopsummu.

 

Pamatojums

Klasificēšana un ierobežojumi ir vēlami, lai nepieļautu, ka uzņēmumus nepiemērotā veidā finansē ar salīdzinoši zemas kvalitātes kapitālu. Tomēr 98. pantā ieteiktie atbilstības kritēriji ir pārmērīgi, patvaļīgi un ekonomiski nepamatoti. Rezerves kapitālu saskaņā ar 90. panta 2. punktu drīkst izmantot zaudējumu segšanai tikai tad, ja uzņēmums nav izpildījis maksātspējas kapitāla prasību, nevis tad, ja nav izpildīta minimālā kapitāla prasība. Un tas nav atkarīgs no kapitāla klasifikācijas līmeņa.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

99. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka īpašus ierobežojumus, kas piemērojami apakšlīmeņiem, ja tie ir ieviesti.

Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, ar ko ierobežo 2. un 3. līmeņa kapitālu līdz summām, kuras var būt nepieciešamas, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību apdrošinājuma ņēmējiem.

Pamatojums

Kā sīkāk paskaidrots 98. panta grozījumā, uz jebkuriem papildu ierobežojumiem saistībā ar pašu kapitālu, kuru varētu izmantot, lai segtu minimālā kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību, var attiecināt 2. līmeņa īstenošanas pasākumus. Ja ir jānosaka ierobežojumi 2. līmeņa kapitālam, tiem vajadzētu atbilst 98. pantā noteiktajam vispārējam mērķim. Apakšlīmeņi nav nepieciešami.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

104. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vajadzības gadījumā katra riska modeļa uzbūvē vērā ņem diversifikācijas efektus.

Vajadzības gadījumā katra riska modeļa uzbūvē vērā ņem diversifikācijas vai specializācijas efektus.

Pamatojums

Līdzās diversifikācijas efektiem būs arī specializācijas efekti, kuri ir jāņem vērā.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

105. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Specializētās pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvus un pasīvus uzskata par tā uzņēmuma aktīviem un pasīviem, kura pārapdrošināšanu tas veicis, tāpēc, aprēķinot pārapdrošinātās sabiedrības maksātspēju, neveic korekcijas saistībā ar darījumu partnera saistību neizpildes risku vai tirgus riska koncentrāciju, ņemot vērā specializētās pārapdrošināšanas sabiedrības līgumsaistības ar pārapdrošināto sabiedrību. Tomēr aprēķinot pārapdrošinātās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību, ņem vērā 101. panta 4. punktā minētos riska faktorus, kas ietekmē specializēto pārapdrošināšanas sabiedrību.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

107. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Direktīvas 103. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītie pielāgojumi tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai atspoguļo neparedzamo zaudējumu potenciālo kompensāciju, vienlaikus samazinot tehniskās rezerves un atliktos nodokļus.

Direktīvas 103. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītie pielāgojumi tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai atspoguļo neparedzamo zaudējumu potenciālo kompensāciju, samazinot tehniskās rezerves vai atliktos nodokļus, vai abu kombināciju, ja vien tos neatzīst par rezerves kapitālu saskaņā ar 90. panta 2. punktu.

Pamatojums

Saskaņošana ar izmaiņām 90. pantā.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

108. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var izmantot vienkāršotu aprēķinu īpašam apakšmodulim vai riska modulim, ja risku, ar kurām tās saskaras, veids, apjoms un sarežģītība to attaisno un ja būtu nesamērīgi pieprasīt visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemērot standartizētu aprēķina metodi.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var izmantot vienkāršotu aprēķinu īpašam apakšmodulim vai riska modulim, ja risku, ar kurām tās saskaras, veids, apjoms, sarežģītība vai specializācija to attaisno un ja būtu nesamērīgi pieprasīt visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemērot standartizētu aprēķina metodi.

Pamatojums

Radīsies specializācijas efekti, kuri arī ir jāņem vērā.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

109. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) korelācijas parametri;

c) korelācijas parametri un procedūras šo parametru atjaunināšanai;

Pamatojums

Nesenie finanšu satricinājumi norāda uz to, ka var rasties nepieciešamība ātri koriģēt korelācijas parametrus.

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums

109. pants – 1. punkts – 1. daļa – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja) īpašu apakšmoduļu un riska moduļu vienkāršoti aprēķini, kā arī kritēriji, kas jāievēro kaptīvajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, lai tās būtu tiesīgas izmantot katru no šiem vienkāršošanas veidiem, kā norādīts 108. pantā.

Pamatojums

Kaptīvo sabiedrību gadījumā maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanā jāizmanto īpaša vienkāršota kārtība. Tas atbilst vispārīgai nostājai, kāda pieņemta attiecībā uz mazām un vidējām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Veicot QIS 4, varēs noskaidrot šīs vienkāršošanas ietekmi. Ierosinātais direktīvas grozījums radīs pamatu, lai vajadzības gadījumā varētu īstenot šādu īpašu vienkāršošanu.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

110. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Uzraudzības iestādes apstiprina pieteikumu tikai tad, ja tās ir pārliecinātas, ka attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska uzraudzības un vadības sistēmas ir atbilstošas un iekšējais modelis atbilst 3. punktā izklāstītajām prasībām.

5. Uzraudzības iestādes apstiprina pieteikumu tikai tad, ja tās ir pārliecinātas, ka attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska atklāšanas, izvērtēšanas, uzraudzības, vadības un ziņojumu sniegšanas sistēmas ir atbilstošas un iekšējais modelis atbilst 3. punktā izklāstītajām prasībām.

Pamatojums

Lai uzraudzītu un pārvaldītu riska faktorus vai par tiem ziņotu, pirms ziņošanas tie ir jāatklāj un jānovērtē.

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

110. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Divu gadu laikā pēc tam, kad saņemts uzraudzības iestāžu apstiprinājums par iekšējā modeļa izmantošanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm iesniedz novērtējumu maksātspējas kapitāla prasībai, kas noteikta saskaņā ar 2. apakšiedaļā norādīto standarta formulu.

7. Ne ilgāk kā divu gadu laikā pēc tam, kad saņemts uzraudzības iestāžu apstiprinājums par iekšējā modeļa izmantošanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām var pieprasīt iesniegt uzraudzības iestādēm novērtējumu maksātspējas kapitāla prasībai, kas noteikta saskaņā ar 2. apakšiedaļā norādīto standarta formulu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir izvairīties no ilgstošas maksātspējas kapitāla prasības paralēlas aprēķināšanas, izmantojot gan standarta pieeju, gan iekšējo modeli. Uzraudzības iestādēm jābūt pilnvarām to pieprasīt, taču tām tas nav obligāti jādara. Reālāks risinājums būtu dot uzraudzības iestādēm lielāku brīvību attiecībā uz paralēlu pārskatu pieprasīšanu.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

111. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Novērtējot pieteikumu daļēja iekšējā modeļa izmantošanai, kas attiecas tikai uz specifiskā riska moduļa konkrētiem apakšmoduļiem vai uz dažām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības struktūrvienībām saistībā ar specifiskā riska moduli, vai uz abām daļām, uzraudzības iestādes var pieprasīt attiecīgajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām iesniegt reālistisku pārejas plānu modeļa piemērošanas jomas paplašināšanai.

svītrots

Pārejas plānā norāda veidu, kādā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paredzējušas paplašināt modeļa piemērošanas jomu ar citiem apakšmoduļiem vai struktūrvienībām, lai nodrošinātu to, ka modelis aptver apdrošināšanas darījumu dominējošo daļu saistībā ar šo specifiskā riska moduli.

 

Pamatojums

Daudzām sabiedrībām izmaksu ziņā efektīvāks risinājums būtu daļējā modeļa izmantošana apvienojumā ar standarta pieeju, nevis iekšējā modeļa izmantošana pilnā apjomā, jo tā pieejamos resursus var labāk koncentrēt uz svarīgākajiem riskiem. Šī iespēja ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu samērīgu attieksmi pret mazām un vidējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

117. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja nav piemēroti aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, kā norādīts šīs iedaļas 2. apakšiedaļā, jo attiecīgo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību riska profils ievērojami atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, uzraudzības iestādes ar lēmumu, norādot iemeslus, var pieprasīt attiecīgajām uzņēmējsabiedrībām izmantot iekšējo modeli, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, vai tā saistītos riska moduļus.

Ja nav piemēroti aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, kā norādīts 2. apakšiedaļā, jo attiecīgo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību riska profils ievērojami atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, uzraudzības iestādes ar lēmumu, norādot iemeslus, var ārkārtējos apstākļos pieprasīt attiecīgajām uzņēmējsabiedrībām izmantot iekšējo modeli, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, vai tā saistītos riska moduļus.

Pamatojums

Atbilstoši 37. pantam uzraudzības iestādes var pieprasīt sabiedrībām izstrādāt iekšējo modeli tikai izņēmuma gadījumos, ja to „riska profils ievērojami atšķiras no standarta pieejas pamatā esošajiem pieņēmumiem”.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

119. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz piemērotām aktuāra un statistikas metodēm un atbilst metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu tehniskās rezerves.

2. Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz piemērotām, lietojamām un atbilstīgām aktuāra un statistikas metodēm un saskanēt ar metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu tehniskās rezerves.

Pamatojums

Formulējums „piemērotas” ir nepietiekams, ņemot vēra to, ka 83. pantā ir iekļauts formulējums „lietojamība un būtiskums”.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

119. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Iekšējā modeļa aprēķināšanai izmantotie dati ir precīzi, pilnīgi un atbilstoši.

3. Iekšējā modeļa aprēķināšanai izmantotie dati ir atbilstoši un pietiekami precīzi un vispusīgi, lai varētu pamatot to izmantošanu.

Pamatojums

Prasība pēc „pilnīgiem” datiem varētu radīt neatbilstošus šķēršļus iekšējo modeļu izstrādē, tāpēc tā vietā skaidri jānosaka standarti attiecībā uz tiem datiem, kurus izmanto iekšējā modeļa aprēķināšanai.

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

127. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Minimālā kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

1. Minimālā kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

a) to aprēķina skaidri un vienkārši, nodrošinot, ka aprēķinam var veikt revīziju;

a) to aprēķina skaidri un vienkārši, nodrošinot, ka aprēķinam var veikt revīziju;

b) minimālā kapitāla prasība atbilst izmantojamā pamata pašu kapitāla summai, zem kuras apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji būtu pakļauti nepieņemamam riska līmenim, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu atļauts turpināt savus darījumus;

b) atbilst izmantojamā pamata pašu kapitāla summai, zem kuras apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji būtu pakļauti nepieņemamam riska līmenim, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu atļauts turpināt savus darījumus;

 

ba) to aprēķina kā šādu mainīgu lielumu kopu vai apakškopu lineāru funkciju: sabiedrības tehniskās rezerves, parakstītās prēmijas, riska kapitāls, atliktie nodokļi un administratīvie izdevumi; izmantotos mainīgos lielumus aprēķina tīrā izteiksmē, bez pārapdrošinājuma;

c) minimālā kapitāla prasības līmeni kalibrē atbilstīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakļautajai vērtībai, uz ko attiecas ticamības līmenis 80 % līdz 90 % diapazonā viena gada laikā;

c) minimālo un maksimālo vērtību aprēķina kā procentus no maksātspējas kapitāla prasības, kuru kalibrē atbilstīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakļautajai vērtībai, uz ko attiecas vidējais ticamības līmenis 80 % līdz 90 % diapazonā viena gada laikā;

d) tās absolūtā minimālā vērtība ir EUR 1 000 000 nedzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un EUR 2 000 000 dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām.

d) tās absolūtā minimālā vērtība ir:

 

i) EUR 2 200 000 nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tostarp kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot gadījumus, ja tiek segti visi vai daļa no riskiem, kas minēti I pielikuma A punkta 10. līdz 15. apdrošināšanas veidā — šādā gadījumā tā ir ne mazāka par EUR 3 200 000;

 

ii) EUR 3 200 000 dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, tostarp kaptīvām apdrošināšanas sabiedrībām;

 

iii) EUR 3 000 000 pārapdrošināšanas sabiedrībām, izņemot kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības — šādā gadījumā minimālā kapitāla prasībai jābūt ne mazākai par EUR 1 200 000;

 

iv) tām apdrošināšanas sabiedrībām, kas minētas 72. panta 2. un 5. punktā — i) un ii) punktā minēto vērtību summa.

 

da) tai pilnībā jāatbilst uz risku orientētai maksātspējas kapitāla prasībai, lai būtu iespējams pakāpeniski palielināt uzraudzības iestāžu iejaukšanos.

 

1.a Neskarot 1. punkta d) apakšpunktu, minimālā kapitāla prasība nav mazāka par 25 % un lielāka par 45 % no sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. vai 3. apakšiedaļu, un ietverot visus kapitāla palielinājumus, kas noteikti saskaņā ar 37. pantu.

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā kapitāla prasību aprēķina vismaz reizi ceturksnī un šā aprēķina rezultātus paziņo uzraudzības iestādēm.

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā kapitāla prasību aprēķina vismaz reizi ceturksnī, un aprēķinu rezultātus dara zināmus uzraudzības iestādēm.

 

2.a Komisija piecus gadus pēc 310. panta 1. punktā minētās dienas sniedz Eiropas Parlamentam un CEIOPS pārskatu par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi, kas ir izstrādāta saskaņā ar 1., 1.a un 2. punktu. Šajā ziņojumā īpaša uzmanība tiek pievērsta 1.a punktā noteikto minimālo un maksimālo vērtību izmantojumam un līmenim, kā arī problēmām, ar kurām šā panta piemērošanā saskaras uzraudzības iestādes un sabiedrības.

Pamatojums

Pārapdrošināšanas direktīvā šobrīd tiek atzīta kaptīvo apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības riska īpašā struktūra un noteikts, ka, lai ņemtu vērā šo sabiedrību īpatnības, jāizstrādā noteikumi, kas ļaus piederības dalībvalstij noteikt, ka attiecībā uz kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām minimālā garantiju fonda mazākais apjoms ir EUR 1 miljons. Arī šobrīd pastāv tie paši iemesli, kas pirms vairākiem gadiem dalībvalstīm Pārapdrošināšanas direktīvā lika iekļaut īpašus noteikumus attiecībā uz kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām.

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums

130. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Attiecībā uz visu aktīvu portfeli apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iegulda tikai tajos aktīvos un instrumentos, kuru riskus attiecīgā uzņēmējsabiedrība var pienācīgi uzraudzīt, vadīt un kontrolēt.

2. Attiecībā uz visu aktīvu portfeli apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iegulda tikai tajos aktīvos un instrumentos, kuru riskus attiecīgā uzņēmējsabiedrība var pienācīgi atklāt, izvērtēt, uzraudzīt, vadīt, kontrolēt, kā arī ziņot par tiem.

Pamatojums

Lai uzraudzītu un pārvaldītu riska faktorus vai par tiem ziņotu, pirms ziņošanas tie ir jāatklāj un jānovērtē.

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

130. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aktīvus, ar kuriem sedz tehniskās rezerves, arī iegulda atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību veidam un ilgumam. Minētos aktīvus iegulda saskaņā ar apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju interesēm.

Aktīvus, ar kuriem sedz tehniskās rezerves, arī iegulda atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību veidam un ilgumam. Minētos aktīvus iegulda apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju vispārēja labuma interesēs, ņemot vērā visus izziņotos politikas mērķus, piemēram, ētiskus vai videi draudzīgus ieguldījumus.

Pamatojums

Risku nav iespējams kontrolēt. To var pārvaldīt, un ar pārvaldības palīdzību mazināt to ietekmi. Intereses ir grūti definēt. Skaidrs, ka ieguldījumiem jābūt apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju interesēs, taču jādod arī iespēja izvēlēties konkrētus ieguldījumus.

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

131. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmā daļa neskar iespējamās dalībvalstu uzraudzības iestāžu noteiktās prasības par saistībām attiecībā uz privātiem ieguldītājiem un saistībā ar aktīviem vai atsauces vērtībām, ar kurām var būt saistītas polišu priekšrocības, ja ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs.

Pamatojums

Šis punkts veltīts patērētāju aizsardzībai. Šobrīd saskaņā ar konsolidēto Dzīvības apdrošināšanas direktīvu uzraudzības iestādes var izstrādāt noteikumus par to, kādus aktīvus var piesaistīt mainīga daļu kapitāla apdrošināšanas līgumiem, piemēram, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) radītiem produktiem. Ir svarīgi saglabāt šo saistību, lai izvairītos no ietekmes, ko rada nozaru atšķirības, ja, piemēram, PVKIU piemēro stingrākus noteikumus nekā ieguldījumu shēmām, kas nav PVKIU, atkarībā no tā, kam šīs vienības ir piesaistītas.

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums

132. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz Kopienā esošiem apdrošināšanas riskiem dalībvalstis nodrošina, ka aktīvi, ar kuriem paredzēts segt tehniskās rezerves saistībā ar šiem riskiem, atrodas Kopienas teritorijā. Dalībvalstis apdrošināšanas sabiedrībām nepieprasa izvietot minētos aktīvus kādā konkrētā dalībvalstī.

1. Attiecībā uz Kopienā esošiem apdrošināšanas riskiem dalībvalstis nepieprasa, ka aktīviem, ar kuriem paredzēts segt tehniskās rezerves saistībā ar šiem riskiem, jāatrodas Kopienas teritorijā vai kādā konkrētā dalībvalstī.

Tomēr attiecībā uz atgūstamajām summām no pārapdrošināšanas līgumiem ar uzņēmējsabiedrībām, kuras licencētas saskaņā ar šo direktīvu vai kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kuras maksātspējas režīms uzskatāms par atbilstīgu saskaņā ar 170. pantu, dalībvalstis nepieprasa izvietot Kopienas teritorijā aktīvus, kas veido šīs atgūstamās summas.

Attiecībā uz atgūstamajām summām no pārapdrošināšanas līgumiem ar uzņēmējsabiedrībām, kuras licencētas saskaņā ar šo direktīvu vai kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kuras maksātspējas režīms uzskatāms par atbilstīgu saskaņā ar 170. pantu, dalībvalstis arī nepieprasa izvietot Kopienas teritorijā aktīvus, kas veido šīs atgūstamās summas.

Aktīvu atrašanās vietas prasība , kā norādīts pirmajā daļā,  nav saistīta ar prasību, lai kustamu īpašumu deponē vai uz nekustamu īpašumu attiecina ierobežojošus pasākumus, piemēram, hipotēku reģistrēšanu. Aktīvus, ko veido prasības pret parādniekiem, uzskata par aktīviem, kas atrodas dalībvalstī, kurā tie realizējami.

 

Pamatojums

Prasība izvietot aktīvus Eiropas Savienībā ir pretrunā piesardzīgas ieguldīšanas principam un krīzes gadījumos pat var kaitēt apdrošinājuma ņēmēju interesēm. Tā kā tas var palielināt risku, tā novēršanai ir paredzēta MSKP.

Grozījums Nr. 95

Direktīvas priekšlikums

136. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības informē uzraudzības iestādes, tiklīdz tās konstatē, ka vairs nav ievērota atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, vai pastāv risks, ka turpmākajos trīs mēnešos sagaidāma neatbilstība.

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nekavējoties informē uzraudzības iestādes, tiklīdz tās konstatē, ka vairs nav ievērota atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, vai pastāv risks, ka turpmākajos trīs mēnešos sagaidāma neatbilstība.

2. Divu mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzraudzības iestādei iesniedz reālistisku sanācijas plānu, lai saņemtu apstiprinājumu.

2. Divu mēnešu laikā pēc tam, kad novērota būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzraudzības iestādei iesniedz reālistisku sanācijas plānu, lai saņemtu apstiprinājumu.

3. Uzraudzības iestāde attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pieprasa veikt vajadzīgos pasākumus, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, panāktu maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanu vai tās riska profila samazināšanu, nodrošinot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

3. Uzraudzības iestāde attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pieprasa veikt vajadzīgos pasākumus, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad novērota būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, panāktu maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanu vai tās riska profila samazināšanu, nodrošinot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā šo laika posmu var pagarināt par trīs mēnešiem.

Uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā šo termiņu var pagarināt par trīs mēnešiem.

 

3.a Lai novērstu prociklisku ietekmi un finanšu tirgu destabilizēšanu, pieprasot uzņēmumiem deviņu mēnešu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas nodrošināt atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai, uzraudzības iestādes var trīs reizes par papildu trim mēnešiem pagarināt otrajā daļā noteikto laika posmu.

4. Izņēmuma gadījumos, ja uzraudzības  iestāde uzskata, ka attiecīgās  uzņēmējsabiedrības finansiālā situācija turpinās pasliktināties, tā var arī ierobežot vai aizliegt brīvu rīcību ar minētās uzņēmējsabiedrības  aktīviem. Minētā uzraudzības iestāde  informē uzņēmēja  dalībvalstu uzraudzības  iestādes par visiem pasākumiem, kādus tā veikusi. Pēc piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes  lūguma šīs iestādes  veic tādus pašus pasākumus. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecas.

4. Panta 3. punktā norādītā laika posma pagarināšana ir atkarīga vismaz no šādu prasību izpildes:

 

a) ik pēc trim mēnešiem jāiesniedz progresa ziņojums uzraudzības iestādei; un

 

b) pēdējo triju mēnešu laikā pirms ierosinātā pagarinājuma ir panākta ievērojami labāka atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai.

Pamatojums

Ar šo grozījumu nosaka īstenošanas pasākumus, kas nodrošina uzraudzības iestādes pilnvaru un veikto pasākumu samērību ar riska pakāpi, lai aizsargātu attiecīgo sabiedrību apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus.

Grozījums Nr.  96

Direktīvas priekšlikums

139. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minētie pasākumi atspoguļo attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas stāvokļa pasliktināšanās līmeni un ilgumu.

Minētie pasākumi atspoguļo attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas stāvokļa pasliktināšanās līmeni un ilgumu, un tiem jābūt samērīgiem ar to risku, kāds rodas apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju aizsardzībai.

Pamatojums

Šādi uzraudzības iestādēm tiek dotas pilnvaras veikt visus vajadzīgos pasākumus apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzībai. Šīs neierobežotās pilnvaras šķiet pārāk plašas un tālejošas. Uzraudzības iestāžu pilnvarām jābalstās uz principiem, tām jābūt samērīgām un jāpalielinās atbilstoši kapitāla prasību pārkāpumiem. Uzraudzības iestādēm jāapzinās iespēja, ka sabiedrības kapitāla pozīcija nākotnē var pasliktināties un jāņem vērā arī problēmu mazināšanas darbības, ko sabiedrība veikusi vai grasās veikt tuvākajā nākotnē.

Grozījums Nr.  97

Direktīvas priekšlikums

141. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija nosaka īstenošanas pasākumus, norādot nosacījumus intervencei, ko veic 136. panta 3. un 4. punktā minētajā veidā, un precizējot 139. pantā minēto principu piemērošanu.

Pamatojums

Ir ļoti svarīgi ar šo Direktīvu, cik vien iespējams, veicināt dažādu Eiropas uzraudzības iestāžu procedūru un metožu saskaņošanu, lai pret vienu un to pašu uzņēmēju dažādās dalībvalstīs būtu vienāda attieksme. Tāpēc tiek ierosināts, ka Komisija atbilstoši attīstības pasākumiem (Lamfalussy procesa 2. līmenis) nosaka saskaņotus vispārējos principus, kas jāievēro valstu uzraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  98

Direktīvas priekšlikums

164. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Šādos gadījumos pieņem, ka no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas glabā dalībvalstī, kurā veic darbību, un tādā apjomā, ciktāl tās atbilst atgūstamām summām no pārapdrošināšanas līgumiem attiecībā uz:

 

a) uzņēmumiem, kas licencēti saskaņā ar šo direktīvu;

 

b) specializētām pārapdrošināšanas sabiedrībām vai

 

c) uzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kuras maksātspējas režīms uzskatāms par līdzvērtīgu saskaņā ar 170. pantu.

Grozījums Nr.  99

Direktīvas priekšlikums

170. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija saskaņā ar 304. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru pieņem lēmumus, vai maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešajā valstī, ir līdzvērtīgs šajā direktīvā noteiktajam.

1. Komisija var pieņemt lēmumus, vai maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešajā valstī, ir līdzvērtīgs I sadaļas VI nodaļā noteiktajam.

Minētos lēmumus regulāri pārskata.

Minētos lēmumus, ar ko paredzēts grozīt šās direktīvas nebūtiskos elementus, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 304. panta 3. punktā. Tos regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas izmaiņas I sadaļas VI nodaļā noteiktajā maksātspējas režīmā un attiecīgās trešās valsts maksātspējas režīmā.

Pamatojums

Lēmums par trešās valsts standartu līdzvērtību ir politisks lēmums, turklāt attieksmei pret likumdevējām iestādēm jābūt vienādai. Tāpēc 304. panta 2. punktā paredzētā konsultāciju procedūra ir novecojusi.

Grozījums Nr.  100

Direktīvas priekšlikums

170. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lēmums, kas minēts 1. punktā, var stāties spēkā tikai tad, ja attiecīgā trešā valsts ir atzinusi, ka šajā direktīvā noteiktais maksātspējas režīms ir līdzvērtīgs šīs valsts maksātspējas režīmam (savstarpēja atzīšana).

Pamatojums

Šāda punkta iekļaušana ir pamatota sakarā ar 263. un 170. pantā paredzēto līdzvērtības novērtēšanu. Jo īpaši attiecībā uz pārapdrošināšanas uzraudzības sistēmu atzīšanu jau gadiem norisinās sarunas ar atšķirīgas jurisdikcijas iestādēm, lai izveidotu attiecīgus standartus. Ja valstis vēlas ieviest nodrošinājuma sistēmas, ES nevajadzētu tās atzīt bez papildu prasību noteikšanas.

Grozījums Nr.  101

Direktīvas priekšlikums

183. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Turklāt sniedz konkrētu informāciju, lai radītu patiesu izpratni par saistītajiem riska faktoriem, kādus uzņemas apdrošinājuma ņēmējs, slēdzot līgumu.

Pamatojums

Šis grozījums, kā arī 180 un 181. pants ir iecerēts, lai stiprinātu Komisijas priekšlikuma noteikumus attiecībā uz apdrošināšanas ņēmēju aizsardzību un informēšanu.

Grozījums Nr.  102

Direktīvas priekšlikums

183.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

183.a pants

 

Informācija apdrošinājuma ņēmējiem — rezerves kapitāls

 

Papildus informācijai, kas minēta 183. pantā, pirms dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējam saistībā ar maksātspējas prasību paziņo arī par rezerves kapitāla izmantošanu saskaņā ar 90. panta 2. punktu.

Pamatojums

Ja nav ievērota kapitāla standartprasība, apdrošinājuma ņēmējiem, pirms noslēgt līgumu, papildus citai informācijai paziņo par kolektīvi piešķiramas realizētās peļņas izmantošanu. Par to, cik tam ir liela nozīme, varēja pārliecināties, izmeklējot sabiedrības „Equitable Life” lietu.

Grozījums Nr.  103

Direktīvas priekšlikums

208. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas slēdz ierobežotas pārapdrošināšanas līgumus vai veic ierobežotas pārapdrošināšanas darījumus, spēj pienācīgi uzraudzīt, vadīt un kontrolēt no šiem līgumiem vai darījumiem izrietošos riskus, kā arī ziņot par tiem.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas slēdz ierobežotas pārapdrošināšanas līgumus vai veic ierobežotas pārapdrošināšanas darījumus, spēj pienācīgi atklāt, izvērtēt, uzraudzīt, vadīt un kontrolēt no šiem līgumiem vai darījumiem izrietošos riskus, kā arī ziņot par tiem.

Pamatojums

Pirms novērtēt risku, tas vispirms jāatklāj. Piecas darbības „atklāt”, „novērtēt”, „pārvaldīt”, „uzraudzīt” un „ziņot” šādā kombinācijā ietilpst Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejas (CEIOPS) ieteikumu pirmajā kārtā.

Grozījums Nr.  104

Direktīvas priekšlikums

210. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) „grupa” ir uzņēmējsabiedrību grupa, kura sastāv no dalības sabiedrības, tās meitas sabiedrībām un struktūrvienībām, kurās dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībām ir līdzdalība, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kas ar citām uzņēmējsabiedrībām ir saistītas attiecībās, kas norādītas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā;

c) „grupa” ir uzņēmējsabiedrību grupa:

 

i) kas sastāv no dalības sabiedrības, tās meitas sabiedrībām un struktūrvienībām, kurās dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībām ir līdzdalība, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kas ar citām uzņēmējsabiedrībām ir saistītas attiecībās, kuras norādītas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā; vai

 

ii) kas balstās uz visu minēto uzņēmumu stipru un ilgstošu finanšu saikņu līgumisku vai citu materiālo atzīšanu un var ietvert savstarpējās apdrošināšanas apvienības vai tamlīdzīgas apvienības, ar nosacījumu, ka

 

– centralizētai koordinācijai faktiski ir dominējoša ietekme uz visu grupā iesaistīto uzņēmumu lēmumiem, arī lēmumiem par finansējumu; un

 

– šādu attiecību nodibināšanu vai pārtraukšanu saistībā ar šo sadaļu iepriekš apstiprina grupas uzraudzības iestāde.

 

Uzskata, ka centralizētu koordināciju veic dalības sabiedrība vai, ja vajadzīgs, mātes sabiedrība, un visas pārējās sabiedrības ir uzskatāmas par saistītām sabiedrībām vai, attiecīgā gadījumā, par meitas sabiedrībām;

Pamatojums

Komisijas ierosinātajā tekstā grupas uzraudzības tiesības un pienākumi attiecas tikai uz mātes/meitas sabiedrību grupām. Tomēr ir tādas uz līgumattiecībām balstītas apdrošināšanas grupas un/vai jauktas darbības apdrošināšanas (kontrolakciju) sabiedrības, kurās ir līdzīga situācija. Grupas uzraudzību vajadzētu piemērot arī šīm grupām.

Grozījums Nr.  105

Direktīvas priekšlikums

210. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) „uzraudzības iestāžu kolēģija” ir pastāvīga, bet elastīga institūcija, kas nodrošina attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbību un koordināciju;

Pamatojums

Lai izveidotu uzraudzības iestāžu kolēģiju, kas ir juridiska prasība pārrobežu apdrošināšanas grupu uzraudzībai, Pamatdirektīvā ir jāietver attiecīga definīcija.

Grozījums Nr.  106

Direktīvas priekšlikums

212. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja grupas uzraudzības iestāde kādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību neiekļauj grupas uzraudzībā saskaņā ar vienu no gadījumiem, kas minēti pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, tās dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurā minētā uzņēmējsabiedrība atrodas, var lūgt grupas galvenajai uzņēmējsabiedrībai jebkādu informāciju, kas var atvieglot attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

Ja grupas uzraudzības iestāde uzskata, ka kāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nav jāiekļauj grupas uzraudzībā saskaņā ar vienu no gadījumiem, kas minēti pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, tā, pirms pieņemt lēmumu, apspriežas ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kurā minētā uzņēmējsabiedrība atrodas. Tās dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurā minētā uzņēmējsabiedrība atrodas, var lūgt grupas galvenajai uzņēmējsabiedrībai jebkādu informāciju, kas var atvieglot attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

Pamatojums

Grupas atbalsta mehānisma pamatā ir savstarpēja uzticība. Tomēr ir jāveicina to iesaistīto uzraudzības iestāžu līdzdalība, kuras nav grupas uzraudzības iestādes. Visām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm ir jānodrošina iespēja izvērtēt situāciju, pamatojoties uz vienādu informācijas daudzumu. Ja iesaistītās uzraudzības iestādes nevar vienoties, ir lietderīgi saņemt kvalificētu padomu no trešās personas, tai paužot neatkarīgu viedokli. Līdz ar to būs atrisināta ar aģentūrām/pārvaldību saistītā problēma, kas parādījās sākotnējā priekšlikumā.

Grozījums Nr.  107

Direktīvas priekšlikums

220. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, aprēķinā var iekļaut tikai šādas summas, ja tās ir izmantojamas, lai segtu attiecīgās saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību:

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, jebkuru parakstīto, bet neapmaksāto kapitālu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja, aprēķinā var iekļaut tikai tad, ja tas ir izmantojams, lai segtu attiecīgās saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību.

(a) peļņas rezerves un paredzamā peļņa dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja;

 

(b) jebkurš parakstītais, bet neapmaksātais kapitāls apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja.

 

(c) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības jebkurš parakstītais, bet neapmaksātais kapitāls, kas ir tās pašas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības potenciālā saistība.

 

Pamatojums

Peļņas rezerves un paredzamā peļņa ir grāmatvedības principi, kas neatbilst reālistiskiem novērtēšanas principiem, kurus atbilstoši šai direktīvai piemēro sabiedrībām. Tāpēc tie ir jāsvītro.

Grozījums Nr.  108

Direktīvas priekšlikums

220. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja uzraudzības iestādes uzskata, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības, kas nav minēta 2. punktā, maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamais konkrētais pašu kapitāls nav faktiski pieejams, lai segtu tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas prasību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja, minēto pašu kapitālu aprēķinā var iekļaut tikai tad, ja tas ir izmantojams saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla segšanai.

3. Gadījumos, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības, kas nav minēta 2. punktā, maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamais konkrētais pašu kapitāls nav faktiski pieejams, lai segtu tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas prasību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja, minēto pašu kapitālu aprēķinā var iekļaut tikai tad, ja tas ir izmantojams saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla segšanai.

Grozījums Nr.  109

Direktīvas priekšlikums

225. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kas ir dalības sabiedrība trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, minēto trešās valsts uzņēmējsabiedrību tikai aprēķina vajadzībām uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību.

1. Aprēķinot saskaņā ar 231. pantu tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kas ir dalības sabiedrība trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, minēto trešās valsts uzņēmējsabiedrību tikai aprēķina vajadzībām uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību.

Pamatojums

Saskaņā ar Komisijas apgalvojumu SCR aprēķinos, ko veic, pamatojoties uz konsolidētu bāzi, minētā direktīva ļauj ņemt vērā diversifikācijas ietekmi ne tikai ES iekšienē, bet arī visā grupā. No otras puses, lai SCR aprēķināšanai varētu izmantot atskaitīšanas un summēšanas metodi, pirms diversifikācijas ietekmes ņemšanas vērā trešai valstij jābūt līdzvērtīgai. Šis grozījums nošķir abas aprēķinu metodes, viešot skaidrību attiecībā uz to, ka, izmantojot konsolidēšanas metodi, diversifikācijas ietekmei nedrīkst patvaļīgi noteikt robežas.

1 Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD ģenerāldirektora Jorgen Holmquist 2008. gada 23. janvāra vēstule Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejas priekšsēdētājam Thomas Steffen.

Grozījums Nr.  110

Direktīvas priekšlikums

225. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirms pieņemt lēmumu par līdzvērtību grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju.

To veicot, grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un CEIOPS.

Pamatojums

Panta 2. punktā ir noteikts, ka lēmumu par līdzvērtību pieņem grupas uzraudzības iestāde, savukārt atbilstoši 3. punktam šis uzdevums ir uzticēts Komisijai. Lai precizētu, ka tas ir Komisijas pienākums, ir jāizdara grozījums 2. punktā.

Grozījums Nr.  111

Direktīvas priekšlikums

225. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pēc apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju un saskaņā ar 304. panta 2. punktā izklāstīto procedūru Komisija pieņem lēmumu par to, vai trešās valsts maksātspējas režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā norādītajam.

3. Komisija saskaņā ar savstarpējas atzīšanas principu var pieņemt lēmumu par to, vai trešās valsts maksātspējas režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā norādītajam.

Šos lēmumus regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas maksātspējas režīmā, kas norādīts I sadaļas VI nodaļā, un trešās valsts maksātspējas režīmā.

Šādus lēmumus, ar ko paredzēts grozīt šās direktīvas nebūtiskos elementus, pieņem saskaņā ar 304. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Tos regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas maksātspējas režīmā, kas norādīts I sadaļas VI nodaļā, un trešās valsts maksātspējas režīmā.

Pamatojums

Lēmums par trešās valsts standartu līdzvērtību ir politisks lēmums, turklāt attieksmei pret likumdevējām iestādēm jābūt vienādai. Tāpēc 304. panta 2. punktā paredzētā konsultāciju procedūra ir novecojusi.

Grozījums Nr.  112

Direktīvas priekšlikums

225. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Gadījumos, kad Komisija nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, pieņem, ka trešās valsts režīms nav līdzvērtīgs šajā direktīvā un tās īstenošanas noteikumos paredzētajam režīmam. Šāds pieņēmums ir atspēkojams.

Pamatojums

Šis grozījums balstās uz atspēkojaus pieņēmumu, ka trešās valsts režīms var būt nelīdzvērtīgs.

Grozījums Nr.  113

Direktīvas priekšlikums

225. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja lēmumā, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, konstatēta līdzvērtība trešās valsts maksātspējas režīmam, 2. punktu nepiemēro.

svītrots

Pamatojums

Skatīt pamatojumu Sánchez Presedo ierosinātajam 225. panta 2. punkta otrās daļas grozījumam.

Grozījums Nr.  114

Direktīvas priekšlikums

228. pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību minimālā kapitāla prasības proporcionālā daļa.

b) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību minimālā kapitāla prasības proporcionālā daļa.

Pamatojums

Tehnisks pielāgojums, lai parādītu, ka jāpievieno gan apdrošināšanas, gan pārapdrošināšanas sabiedrību proporcionālā daļa un ka nepastāv izvēle, par kuru varētu liecināt vārds „vai”.

Grozījums Nr.  115

Direktīvas priekšlikums

229. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja notikusi apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju, iesaistītās uzraudzības iestādes pirms sava kopīgā lēmuma pieņemšanas pienācīgi apsver tās ieteikumu.

4. Ja attiecīgās uzraudzības iestādes sešu mēnešu laikā pēc grupas uzraudzības iestādes pilnīgi sagatavota pieteikuma saņemšanas nav pieņēmušas kopīgu lēmumu, grupas uzraudzības iestāde lūdz CEIOPS turpmāko desmit nedēļu laikā visām attiecīgajām uzraudzības iestādēm sniegt nesaistošu ieteikumu, kas pieņemts ar šīs komitejas locekļu kvalificētu balsu vairākumu.

Grupas uzraudzības iestāde paziņo pieteikuma iesniedzējam 2. punktā minēto kopīgo lēmumu dokumentā, kurā izklāstīts pilnībā pamatotais lēmums un skaidrojums par būtiskām novirzēm no Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas pieņemtās nostājas.

Grupas uzraudzības iestāde triju nedēļu laikā pēc minētā ieteikuma nosūtīšanas pieņem lēmumu, pilnībā ņemot vērā šo ieteikumu. Grupas uzraudzības iestādes lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā izklāstīts lēmuma sīks pamatojums, un tajā ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības iestāžu pausto viedokli.

Šo kopīgo lēmumu atzīst par noteicošo un piemēro iesaistītās uzraudzības iestādes.

Grupas uzraudzības iestāde savu lēmumu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam un pārējām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Iesaistītās uzraudzības iestādes ievēro minēto lēmumu.

Pamatojums

Jāveicina to attiecīgo uzraudzības iestāžu iesaistīšana, kuras nav grupas uzraudzības iestāde. Visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm jābūt spējīgām izvērtēt situāciju, pamatojoties uz vienādu informāciju. Ja attiecīgās uzraudzības iestādes nevar vienoties, ir lietderīgi saņemt kvalificētu ieteikumu no trešās personas, tai paužot neatkarīgu viedokli.

CEIOPS ieteikums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, jo gan iekšējā, gan ārējā uzraudzības iestāde abas ir CEIOPS locekles.

Grozījums Nr.  116

Direktīvas priekšlikums

III nodaļa – II sadaļa – 1. nodaļa – 6. apakšiedaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. APAKŠIEDAĻA –– GRUPAS ATBALSTS

1.a IEDAĻA –– GRUPAS ATBALSTS

Pamatojums

Grupas atbalsts ir koncepcija, ko var piemērot neatkarīgi no piemērojamām metodēm, lai nepieļautu, ka grupa to izmanto vairākkārt.

Grozījums Nr.  117

Direktīvas priekšlikums

234. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka 236. līdz 241. panta noteikumus pēc apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma piemēro visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

Dalībvalstis nodrošina, ka 236. līdz 241. panta noteikumus piemēro visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) meitas sabiedrība, attiecībā uz kuru grupas uzraudzības iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 212. panta 2. punktu, ir iekļauta grupas uzraudzībā, ko veic grupas uzraudzības iestāde mātes sabiedrības līmenī saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem;

a) meitas sabiedrība nav izslēgta no 212. panta 2. punkta darbības jomas un ir iekļauta grupas uzraudzībā, ko veic grupas uzraudzības iestāde mātes sabiedrības līmenī saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem;

b) uz meitas sabiedrību attiecas mātes sabiedrības riska vadības procesi un iekšējās kontroles mehānismi, un mātes sabiedrība atbilst iesaistīto uzraudzības iestāžu prasībām par meitas sabiedrības piesardzīgu vadību;

b) uz meitas sabiedrību attiecas mātes sabiedrības riska vadības procesi un iekšējās kontroles mehānismi, un mātes sabiedrība atbilst iesaistīto uzraudzības iestāžu prasībām par meitas sabiedrības piesardzīgu vadību;

c) mātes sabiedrība rakstiski, juridiski saistošā dokumentā, ko grupas uzraudzības iestādes apstiprinājušas saskaņā ar 237. panta noteikumiem, ir paziņojusi savas garantijas tam, ka saskaņā ar 98. panta 5. punktu izmantojamais pašu kapitāls vajadzības gadījumā tiek pārnests saskaņā ar ierobežojumu, kas izriet no 237. panta noteikumu piemērošanas;

c) mātes sabiedrība rakstiski, juridiski saistošā dokumentā, ko grupas uzraudzības iestāde un cita iesaistītā uzraudzības iestāde apstiprinājušas saskaņā ar 237. panta noteikumiem, ir paziņojusi savas garantijas tam, ka attiecīgais pašu pamatkapitāls atbilstīgu aktīvu veidā, ātri un neizvirzot nekādus nosacījumus, tiks pārvietots uz vajadzīgo vietu pēc grupas uzraudzības iestādes vai citas iesaistītās uzraudzības iestādes pieprasījuma un saskaņā ar ierobežojumu, kas izriet no 237. panta noteikumu piemērošanas;

 

ca) mātes sabiedrība ievēro kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitas sabiedrības piesardzīgu pārvaldību un ar uzraudzības iestādes piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē to saistību izpildi, kuras uzņēmusies meitas sabiedrība;

 

cb) ja grupas atbalstu sniedz no resursiem, kas pieejami meitas sabiedrībā, grupas atbalsta galvenais avots ir pašu kapitāls, ko mātes sabiedrība nodevusi meitas sabiedrībai, un ir noslēgti juridiski izpildāmi līgumi, kas ļauj nodot izmantojamo pašu kapitālu; un

d) mātes sabiedrība ir iesniegusi pieteikumu atļaujas saņemšanai atbilstīgi 236. līdz 241. panta noteikumiem, un par šādu pieteikumu ir pieņemts labvēlīgs lēmums saskaņā ar 235. pantā norādīto procedūru.

d) mātes sabiedrība un attiecīgā meitas sabiedrība ir kopīgi iesniegušas pieteikumu atļaujas saņemšanai atbilstīgi 236. līdz 241. panta noteikumiem, un par šādu pieteikumu ir pieņemts labvēlīgs lēmums saskaņā ar 235. pantā norādīto procedūru.

Pamatojums

Svītrotie vārdi rada tikai neskaidrības saistībā ar šā panta d) punktu attiecībā uz to, kas lūdz grupas atbalstu.

Grozījums Nr.  118

Direktīvas priekšlikums

235. pants – 2., un 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iesaistītās uzraudzības iestādes dara visu savu pilnvaru robežās, lai panāktu kopīgu lēmumu par pieteikumu sešu mēnešu laikā no pilnībā aizpildīta pieteikuma saņemšanas grupas uzraudzības iestādē.

2. Iesaistītās uzraudzības iestādes savu pilnvaru robežās dara visu, lai panāktu kopīgu lēmumu par pieteikumu triju mēnešu laikā no pilnībā aizpildīta pieteikuma saņemšanas grupas uzraudzības iestādē.

Grupas uzraudzības iestāde pilnībā aizpildīto pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

Grupas uzraudzības iestāde pilnībā aizpildīto pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

Kopīgo lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatotais lēmums, un pieteikuma iesniedzējam to nodod grupas uzraudzības iestāde. Iepriekš minēto kopīgo lēmumu atzīst par noteicošo un piemēro attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādes.

Kopīgo lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatotais lēmums, un pieteikuma iesniedzējam to nodod grupas uzraudzības iestāde. Iepriekš minēto kopīgo lēmumu ievēro attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādes.

3. Ja uzraudzības iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopīgu lēmumu, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par piemērošanu. Lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatotais lēmums, un tajā ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti sešu mēnešu laikā. Grupas uzraudzības iestāde lēmumu nodod pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Šo lēmumu atzīst par noteicošo un piemēro iesaistītās uzraudzības iestādes.

3. Ja iesaistītās uzraudzības iestādes trīs mēnešu laikā kopš dienas, kad grupas uzraudzības iestāde saņēmusi pilnīgi sagatavoto pieteikumu, nepieņem kopīgu lēmumu, grupas uzraudzības iestāde lūdz CEIOPS turpmāko divu mēnešu laikā visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm darīt zināmu ieteikumu, kas pieņemts ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu.

 

Grupas uzraudzības iestāde vienas nedēļas laikā pēc CEIOPS ieteikuma nosūtīšanas pieņem lēmumu, pilnība ņemot vērā minēto ieteikumu un pārējo iesaistīto uzraudzības iestāžu viedokli.

 

Grupas uzraudzības iestādes lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā sīki izklāstīti lēmuma pieņemšanas iemesli, cita starpā sniedzot skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no pārējo iesaistīto uzraudzības iestāžu nostājas vai CEIOPS ieteikuma.

 

Grupas uzraudzības iestāde savu lēmumu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam un pārējām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas savukārt var ar šo informāciju iepazīstināt citus šīs grupas uzņēmumus, kuri atrodas to pārraudzībā. Visas iesaistītās uzraudzības iestādes ievēro šo lēmumu.

Pamatojums

Grupas atbalsta mehānisma pamatā ir savstarpēja uzticība. Tomēr ir jāveicina to iesaistīto uzraudzības iestāžu līdzdalība, kuras nav grupas uzraudzības iestādes. Visām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm ir jānodrošina iespēja izvērtēt situāciju, pamatojoties uz vienādu informācijas daudzumu. Ja attiecīgās uzraudzības iestādes nevar vienoties, ir lietderīgi saņemt kvalificētu ieteikumu no trešās personas, tai paužot neatkarīgu viedokli. Līdz ar to būs atrisināta ar aģentūrām/pārvaldību saistītā problēma, kas parādījās sākotnējā priekšlikumā.

Grozījums Nr.  119

Direktīvas priekšlikums

236. pants – 2. līdz 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz iekšējo modeli, kas grupas līmenī apstiprināts saskaņā ar 229. pantu, un uzraudzības iestādes, kas ir licencējušas meitas sabiedrību, uzskata, ka riska profils ievērojami atšķiras no minētā iekšējā modeļa, un kamēr šī uzņēmējsabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde 37. pantā minētajos gadījumos var ierosināt grupas uzraudzības iestādei noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas izriet no šāda modeļa piemērošanas, vai izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nav piemērots, pieprasīt uzņēmējsabiedrībai aprēķināt tās maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu. Uzraudzības iestāde paziņo šādu ierosinājumu pamatojumu gan meitas sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei.

2. Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz iekšējo modeli, kas grupas līmenī apstiprināts saskaņā ar 229. pantu, un uzraudzības iestādes, kas ir licencējušas meitas sabiedrību, uzskata, ka riska profils ievērojami atšķiras no minētā iekšējā modeļa, un kamēr šī uzņēmējsabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde 37. pantā minētajos gadījumos var ierosināt grupas uzraudzības iestādei noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas izriet no šāda modeļa piemērošanas, vai izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nav piemērots, var ierosināt, ka grupas uzraudzības iestāde pieprasa uzņēmējsabiedrībai aprēķināt tās maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu. Uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, pamato šādus ierosinājumus gan meitas sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei. Ja grupas uzraudzības iestāde tam piekrīt, ierosinājumu iesniegusī uzraudzības iestāde kopā ar grupas uzraudzības iestādi pieņem lēmumu noteikt kapitāla palielinājumu attiecīgās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai saskaņā ar 37. panta 2. līdz 5. punktu vai ārkārtējos apstākļos pieprasa šai meitas sabiedrībai aprēķināt savu maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu.

3. Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība ir aprēķināta, pamatojoties uz standarta formulu, un uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, uzskata, ka tās riska profils ievērojami atšķiras no standarta formulas pamatā esošajiem pieņēmumiem, un kamēr šī uzņēmējsabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde 37. pantā minētajos gadījumos var ierosināt grupas uzraudzības iestādei noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

3. Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība ir aprēķināta, pamatojoties uz standarta formulu, un uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, uzskata, ka tās riska profils ievērojami atšķiras no standarta formulas pamatā esošajiem pieņēmumiem, un kamēr šī uzņēmējsabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde 37. pantā minētajos gadījumos var ierosināt grupas uzraudzības iestādei noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

4. Uzraudzības iestāde paziņo šāda ierosinājuma pamatojumu gan meitas sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei.

Uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, pamato šādu ierosinājumu gan meitas sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei. Ja grupas uzraudzības iestāde tam piekrīt, ierosinājumu iesniegusī uzraudzības iestāde kopā ar grupas uzraudzības iestādi pieņem lēmumu noteikt kapitāla palielinājumu attiecīgās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai saskaņā ar 37. panta 2. līdz 5. punktu.

Ja uzraudzības iestāde un grupas uzraudzības iestāde nav vienisprātis vai ja viena mēneša laikā no uzraudzības iestādes priekšlikuma grupas uzraudzības iestāde nav pieņēmusi lēmumu, jautājumu nodod apspriešanai Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejā, kura savu ieteikumu sniedz divu mēnešu laikā.

4. Ja iesaistītās uzraudzības iestādes trīs mēnešu laikā nav pieņēmušas kopīgu lēmumu, grupas uzraudzības iestāde lūdz CEIOPS turpmāko divu mēnešu laikā visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm sniegt ieteikumu, kas pieņemts ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu.

Grupas uzraudzības iestāde pienācīgi apsver šādu ieteikumu pirms pieņem savu galīgo lēmumu. Grupas uzraudzības iestāde lēmumu nodod meitas sabiedrībai un uzraudzības iestādei.

Grupas uzraudzības iestāde vienas nedēļas laikā pēc CEIOPS ieteikuma nosūtīšanas pieņem lēmumu, pilnība ņemot vērā minēto ieteikumu un pārējo iesaistīto uzraudzības iestāžu viedokli.

Ja grupas uzraudzības iestāde viena mēneša laikā no Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas ieteikuma saņemšanas dienas nav pieņēmusi galīgo lēmumu, uzraudzības iestādes priekšlikumu uzskata par pieņemtu.

Grupas uzraudzības iestādes lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā sīki izklāstīti lēmuma pieņemšanas iemesli, cita starpā sniedzot skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no pārējo iesaistīto uzraudzības iestāžu nostājas vai CEIOPS ieteikuma.

 

Grupas uzraudzības iestāde savu lēmumu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam un pārējām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas savukārt var ar šo informāciju iepazīstināt citus šīs grupas uzņēmumus, kuri atrodas to pārraudzībā. Visas iesaistītās uzraudzības iestādes ievēro šo lēmumu.

Pamatojums

No juridiskā viedokļa grupas uzraudzības iestādei nav pilnvaru meitas sabiedrības dalībvalstī. Tāpēc juridiskās noteiktības nolūkā ir jāparedz, ka kapitāla palielinājumu meitas sabiedrībai nosaka tās uzraudzības iestāde vai šī uzraudzības iestāde pieprasa attiecīgajai meitas sabiedrībai izmantot standarta formulu. Abos gadījumos kā priekšnoteikums ir vajadzīga grupas uzraudzības iestādes piekrišana.

Grozījums Nr.  120

Direktīvas priekšlikums

237. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atkāpjoties no 98. panta 4. punkta noteikumiem, meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības jebkādu starpību sedz vai nu ar atbilstīgi 98. panta 4. punkta noteikumiem izmantojamo pašu kapitālu, vai grupas atbalstu, vai jebkuru to kombināciju.

1. Atkāpjoties no 98.panta 4.punkta noteikumiem, meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības jebkādu starpību sedz vai nu ar atbilstīgi 98.panta 4. punkta noteikumiem izmantojamo pašu līdzekļus, vai grupas atbalstu, vai jebkuru to kombināciju.

Lai klasificētu pašu kapitālu līmeņos saskaņā ar 93. līdz 96. panta noteikumiem, grupas atbalstu uzskata par papildu pašu kapitālu.

Lai noteiktu pašu kapitāla līmeni saskaņā ar 93. līdz 96. panta noteikumiem, grupas atbalstu uzskata par 2. līmeņa kapitālu.

 

Rezerves kapitāls saskaņā ar 90. pantu nav pārnesams grupas atbalsta nodrošināšanai.

2. Atbalsts grupai ir grupas uzraudzības iestādes deklarācijas formā, kas izteikta juridiski saistošā dokumentā un sastāv no saistībām pārnest saskaņā ar 98. panta 5. punkta noteikumiem izmantojamo pašu kapitālu.

2. Grupas atbalsts izpaužas kā grupas uzraudzības iestādes un iesaistītās uzraudzības iestādes akceptēta mātes sabiedrības deklarācija meitas sabiedrībai, kas izteikta juridiski saistošā dokumentā, kurš neatkarīgi no attiecīgo uzņēmējdarbības tiesību noteikumiem ietver saistības pārnest saskaņā ar 98. panta 5. punkta noteikumiem izmantojamo pašu kapitālu attiecīgajai meitas sabiedrībai, ievērojot noteikto ierobežojumu.

 

2.a Grupas atbalstu nodrošina no izmantojamā pašu kapitāla, kas pieejams mātes sabiedrībā vai citā meitas sabiedrībā, ja ir skaidri pierādījumi tam, ka neradīsies nekādi juridiski šķēršļi, tostarp arī krīzes gadījumā, pašu kapitāla pārnešanai no šīs meitas sabiedrības.

3. Pirms pieņemt 2. punktā minēto deklarāciju, grupas uzraudzības iestādes pārbauda, vai

3. Pirms pieņemt 2. punktā minēto deklarāciju, grupas uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāde, kas piešķīrusi licenci meitas sabiedrībai, sadarbojoties pārbauda, vai

a) grupai ir pietiekams izmantojamais kapitāls, ar ko segt tās konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību;

a) grupai ir pietiekams izmantojamais kapitāls, ar ko segt tās konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību;

 

aa) ka grupa saglabā pienācīgu likviditātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu iespējamo nepieciešamību pārnest finanšu līdzekļus;

b) nav tādu pašreizēju vai paredzamu būtisku, praktisku vai juridisku traucēkļu, kas kavētu 2. punktā minētā izmantojamā pašu kapitāla ātru pārnešanu;

b) nav tādu pašreizēju vai paredzamu būtisku, praktisku vai juridisku traucēkļu, kas kavētu 2. punktā minētā izmantojamā pašu kapitāla ātru pārnešanu;

c) dokuments, kurā ir grupas atbalsta deklarācija, atbilst visām mātes sabiedrības normatīvo aktu prasībām, lai to varētu atzīt kā juridiskas saistības, un vai vēršanās juridiskajā vai pārvaldes institūcijā nerada atliekošu iedarbību.

c) dokuments, kurā ir grupas atbalsta deklarācija un visi vajadzīgie pievienotie instrumenti, atbilst visām prasībām, kas noteiktas tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā atrodas sabiedrība, kas sniedz grupas atbalstu, un vai vēršanās juridiskajā vai pārvaldes institūcijā nerada atliekošu iedarbību, cita starpā grupas atbalsta noteikšana līdz visnesenākajā deklarācijā noteiktai robežai vai kā attiecīgā gadījumā noteikts 244. panta 1. punktā un sadalīšana grupās atbilstīgi apdrošināšanas ņēmēju prasījumiem, tostarp reorganizācijas, darbības paplašināšanas, pārņemšanas vai jebkādu citu administratīvo procedūru apstākļos.

 

3.a Ja iesaistītās uzraudzības iestādes trīs mēneša laikā kopš dienas, kad grupas uzraudzības iestāde saņēmusi pilnīgi sagatavoto pieteikumu, nesniedz kopīgu akceptu, grupas uzraudzības iestāde lūdz CEIOPS turpmāko divu mēnešu laikā visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm darīt zināmu ieteikumu, kas pieņemts ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu.

 

Grupas uzraudzības iestāde vienas nedēļas laikā pēc CEIOPS ieteikuma nosūtīšanas pieņem lēmumu, pilnībā ņemot vērā šo ieteikumu un pārējo iesaistīto uzraudzības iestāžu viedokli.

 

Grupas uzraudzības iestādes lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā sīki izklāstīti lēmuma pieņemšanas iemesli, cita starpā sniedzot skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no pārējo iesaistīto uzraudzības iestāžu nostājas vai CEIOPS ieteikuma.

 

Grupas uzraudzības iestāde savu lēmumu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam un pārējām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kas savukārt var ar šo informāciju iepazīstināt citus šīs grupas uzņēmumus, kuri atrodas to pārraudzībā. Visas iesaistītās uzraudzības iestādes ievēro šo lēmumu.

Pamatojums

Papildu pašu kapitāls var būt gan 2. līmeņa, gan 3. līmeņa kapitāls, tāpēc tas nav tik precīzs formulējums kā 2. līmeņa kapitāls.

Grozījums Nr.  121

Direktīvas priekšlikums

238. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atkāpjoties no 136. panta noteikumiem, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, neatbild par tās maksātspējas kapitāla prasības ieviešanu, veicot pasākumus meitas sabiedrības līmenī.

1. Atkāpjoties no 136. panta 2. un 3. punkta noteikumiem, gadījumos, kad nav ievērota maksātspējas kapitāla prasība, piemēro 2. līdz 4.a punktā noteiktās procedūras.

Tomēr šī uzraudzības iestāde turpina uzraudzīt meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību, kā norādīts 2. un 3. punktā.

 

2. Ja maksātspējas kapitāla prasība vairs pilnībā netiek segta ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu savienojumā ar grupas atbalsta summu, kas deklarēta saskaņā ar 237. pantu, bet saskaņā ar 98. panta 5. punktu izmantojamais pašu kapitāls ir pietiekams, lai segtu minimālā kapitāla prasību, uzraudzības iestāde var pieprasīt mātes sabiedrībai sniegt jaunu deklarāciju, iegūstot grupas atbalstam vajadzīgo summu un nodrošinot to, ka maksātspējas kapitāla prasība atkal ir segta pilnībā.

2. Ja konstatē, ka maksātspējas kapitāla prasība vairs pilnībā netiek segta ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu savienojumā ar grupas atbalsta summu, kas deklarēta saskaņā ar 237. pantu, meitas sabiedrība divu mēnešu laikā iesniedz uzraudzības iestādei plānu atbilstības atjaunošanai maksātspējas kapitāla prasībai, paaugstinot izmantojamā pašu kapitāla līmeni, saņemot jaunu grupas atbalsta deklarāciju vai samazinot riska pakāpi (riska mazināšana), ko tā apstiprina trīs mēnešu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas.

 

Uzraudzības iestāde nekavējoties informē grupas uzraudzības iestādi un nosūta tai šo plānu.

3. Ja maksātspējas kapitāla prasība vairs pilnībā netiek segta ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu savienojumā ar grupas atbalsta summu, kas deklarēta saskaņā ar 237. pantu, un saskaņā ar 98. panta 5. punktu izmantojamais pašu kapitāls nav pietiekams, lai segtu minimālā kapitāla prasību, uzraudzības iestāde var pieprasīt mātes sabiedrībai pārnest saskaņā ar 98. panta 5. punktu izmantojamo pašu kapitālu vajadzīgajā apjomā, nodrošinot to, ka minimālā kapitāla prasība atkal ir segta, un sniegt jaunu deklarāciju, iegūstot grupas atbalstam vajadzīgo summu un nodrošinot to, ka maksātspējas kapitāla prasība atkal ir segta pilnībā.

3. Pirms apstiprināt plānu, uzraudzības iestāde nodrošina to, ka jebkuru grupas atbalsta summu, kas var būt norādīta plānā, deklarē saskaņā ar 237. pantu.

4. Pirms pieņemt jaunu deklarāciju, kas minēta 2. vai 3. punktā, grupas uzraudzības iestāde pārbauda, vai ir ievēroti 237. pantā minētie nosacījumi. Ja mātes sabiedrība nesagatavo pieprasīto jauno deklarāciju vai pieprasītā jaunā deklarācija nav pieņemta, pārstāj piemērot 236. un 237. pantā un 1. punktā paredzētās atkāpes.

4. Ja plānu neapstiprina un meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības līmenis nav atjaunots 2. punktā minētajā laikposmā, pārstāj piemērot 236. un 237. pantā un šā panta 1. punktā paredzētās atkāpes un mātes sabiedrība viena mēneša laikā pārnes pašu kapitālu, kas atrunāts pēdējā pieņemtajā deklarācijā, ko veido 98. panta 4. punktā noteiktās sastāvdaļas.

Uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, atgūst pilnu atbildību par meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla noteikšanu un atbilstošu pasākumu veikšanu, nodrošinot, ka to pienācīgi sedz ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr mātes sabiedrība netiek atbrīvota no saistībām, kas izriet no jaunākās pieņemtās deklarācijas.

Uzraudzības iestādes, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, veic atbilstošus pasākumus, nodrošinot, ka maksātspējas kapitāla prasību pienācīgi sedz ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Mātes sabiedrību tomēr neatbrīvo no saistībām, kas izriet no pēdējās pieņemtās deklarācijas.

 

4.a Ja maksātspējas kapitāla prasība vairs pilnībā netiek segta ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu savienojumā ar grupas atbalsta summu, kas deklarēta atbilstīgi 237. pantam, un saskaņā ar 98. panta 5. punktu izmantojamais pašu kapitāls nav pietiekams, lai segtu minimālā kapitāla prasību papildus 137. pantā norādītajām pilnvarām, uzraudzības iestāde var aicināt mātes sabiedrību pārnest saskaņā ar 98. panta 5. punktu izmantojamo pašu kapitālu vajadzīgajā daudzumā, nodrošinot to, ka minimālā kapitāla prasība atkal ir segta, sasniedzot grupas atbalsta robežu, kas izriet no pēdējās pieņemtās deklarācijas.

Pamatojums

This paragraph is inconsistent with the responsibilities as laid down in Article 262(1), where it is said that the group supervisor is not responsible enforcement of compliance by insurance and reinsurance undertakings. Splitting monitoring and enforcement for supervision does not improve the effective supervision. By deleting this paragraph is sufficient clear that the monitoring and enforcement of subsidiary insurance or reinsurance undertakings is the task and responsibility of the local supervisory This also enables the local supervisory authority to uphold its accountability towards national parliaments in case of a bankruptcy.

Grozījums Nr.  122

Direktīvas priekšlikums

239. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja meitas sabiedrība tiek likvidēta un ir atzīta par maksātnespējīgu, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, pēc savas iniciatīvas vai pēc citas uzraudzības iestādes, kas kompetenta likvidācijas procesa jautājumos, pieprasījuma, piemērojot IV sadaļas noteikumus, pieprasa mātes sabiedrībai pārnest izmantojamo pašu kapitālu uz meitas sabiedrību, ja tas vajadzīgs saistību izpildei attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējiem, līdz grupas atbalsta ierobežojuma apmēram, kas izriet no jaunākās pieņemtās deklarācijas.

Ja meitas sabiedrība ir atzīta par maksātnespējīgu un tiek likvidēta, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, pēc savas iniciatīvas vai pēc citas uzraudzības iestādes, kas kompetenta likvidācijas procesa jautājumos, pieprasījuma, piemērojot IV sadaļas noteikumus, pieprasa mātes sabiedrībai pārnest izmantojamo pašu kapitālu uz meitas sabiedrību, ja tas vajadzīgs visu saistību izpildei līdz grupas atbalsta ierobežojuma apmēram, kas izriet no jaunākās pieņemtās deklarācijas.

Pamatojums

Būtisku izmaiņu nav — precizējums.

Grozījums Nr.  123

Direktīvas priekšlikums

240. pants – 1. un 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Uzraudzības iestāde 238. un 239. pantā minētajos gadījumos savu pieprasījumu adresē mātes sabiedrībai un nekavējoties informē grupas uzraudzības iestādi.

1. Uzraudzības iestāde 238. un 239. pantā minētajos gadījumos savu pieprasījumu adresē mātes sabiedrībai un nekavējoties informē grupas uzraudzības iestādi.

Ja mātes sabiedrība uzreiz nepārnes izmantojamo pašu kapitālu meitas sabiedrībai, grupas uzraudzības iestāde izmanto visas savas pilnvaras, tostarp tās, kas pieejamas saskaņā ar 142. pantu, lai nodrošinātu to, ka grupa pieprasīto pārnešanu veic, cik ātri iespējams.

Ja mātes sabiedrība uzreiz un jebkurā gadījumā vismaz viena mēneša laikā pēc pirmā pieprasījuma, nepārnes izmantojamo pašu kapitālu meitas sabiedrībai, grupas uzraudzības iestāde izmanto visas savas pilnvaras, tostarp tās, kas pieejamas saskaņā ar 142. pantu, lai nodrošinātu to, ka mātes sabiedrība pieprasīto pārnešanu veic, cik ātri iespējams, bet jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc pirmā pieprasījuma.

2. Atbalstu grupai nodrošina ar izmantojamo pašu kapitālu, kas pieejams mātes sabiedrībā vai kādā meitas sabiedrībā, ja tā ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai ir lielāks minimālā kapitāla prasības segšanai izmantojamais pašu kapitāls nekā vajadzīgs. Uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi minēto meitas sabiedrību, nekavē šāda pārsniegta izmantojamā pašu kapitāla pārnešanu.

2. Atbalstu grupai galvenokārt nodrošina ar izmantojamo pašu kapitālu, kas pieejams mātes sabiedrībā. To var nodrošināt ar izmantojamo pašu kapitālu, kas pieejams kādā meitas sabiedrībā saistībā ar grupas atbalsta shēmu, ja tā ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai ir lielāks minimālā kapitāla prasības segšanai izmantojamais pašu kapitāls nekā vajadzīgs. Uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi minēto meitas sabiedrību, nekavē šāda pārsniegta izmantojamā pašu kapitāla pārnešanu.

Tomēr, ja ar šādu pārnešanu vairs netiktu ievērota minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība, uz to attiecina mātes sabiedrības deklarāciju par grupas atbalsta vajadzīgo līmeni un grupas uzraudzības iestādes apstiprinājumu.

Tomēr, ja ar šādu pārnešanu vairs netiktu ievērota minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība, pašu kapitālu var pārnest vienīgi tad, ja ir sniegta mātes sabiedrības deklarācija par grupas atbalsta vajadzīgo līmeni, un to ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde un uzraudzības iestāde, kas piešķīrusi licenci attiecīgajai meitas sabiedrībai saskaņā ar 237. pantu.

Pamatojums

Direktīvā ir jānorāda skaidri termiņi grupas atbalsta pārnešanai. Šāda juridiskā noteiktība ir arī svarīga saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām vērsties tiesā.

Grozījums Nr.  124

Direktīvas priekšlikums

241. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Informāciju ar grupas atbalsta deklarāciju esību un to izmantošanu publisko gan mātes sabiedrība, gan attiecīgā meitas sabiedrība.

Informāciju par grupas atbalsta deklarācijām, to galvenajiem principiem un izmantošanu, norādot summas, publisko gan mātes sabiedrība, gan attiecīgā meitas sabiedrība.

Pamatojums

Ir jānodrošina pārredzamība un direktīvas noteikumu pieejamība patērētājiem.

Grozījums Nr.  125

Direktīvas priekšlikums

242. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja pārtrauc piemērot 236., 237. un 238. pantā minētās atkāpes, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, atgūst pilnu atbildību par meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla noteikšanu un atbilstošu pasākumu veikšanu, nodrošinot, ka to pienācīgi sedz ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr mātes sabiedrība netiek atbrīvota no saistībām, kas izriet no jaunākajām deklarācijām, kas pieņemtas saskaņā ar 237., 238. un 240. panta noteikumiem.

2. Ja pārtrauc piemērot 236., 237. un 238. pantā minētās atkāpes, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, veic attiecīgus pasākumus, lai panāktu meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības izpildi un nodrošinātu, ka to pienācīgi sedz ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr mātes sabiedrība netiek atbrīvota no saistībām, kas izriet no jaunākajām deklarācijām, kas pieņemtas saskaņā ar 237., 238. un 240. panta noteikumiem.

Pamatojums

Tas saskan ar skaidrojumu saistībā ar 238. pantu par grupas uzraudzības iestādes un tās uzraudzības iestādes nozīmi un pienākumiem, kura licencējusi meitas sabiedrību.

Grozījums Nr.  126

Direktīvas priekšlikums

243. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja pārtrauc piemērot 236., 237. un 238. pantā minētās atkāpes, uzraudzības iestādes, kas ir licencējušas kādu meitas sabiedrību, uz kuru attiecas 236. līdz 241. panta noteikumi, atgūst pilnu atbildību par šo meitas sabiedrību maksātspējas kapitāla noteikšanu un atbilstošu pasākumu veikšanu, nodrošinot, ka to pienācīgi sedz ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr mātes sabiedrība netiek atbrīvota no saistībām, kas izriet no jaunākajām deklarācijām, kas pieņemtas saskaņā ar 237., 238. un 240. panta noteikumiem.

3. Ja pārtrauc piemērot 236., 237. un 238. pantā minētās atkāpes, uzraudzības iestādes, kas ir licencējušas kādu meitas sabiedrību, uz kuru attiecas 236. līdz 241. panta noteikumi, veic attiecīgus pasākumus, lai panāktu meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības izpildi un nodrošinātu, ka to pienācīgi sedz ar atbilstīgi 98. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr mātes sabiedrība netiek atbrīvota no saistībām, kas izriet no jaunākajām deklarācijām, kas pieņemtas saskaņā ar 237., 238. un 240. panta noteikumiem.

Pamatojums

Tas saskan ar skaidrojumu saistībā ar 238. pantu par grupas uzraudzības iestādes un tās uzraudzības iestādes nozīmi un pienākumiem, kura licencējusi meitas sabiedrību.

Grozījums Nr.  127

Direktīvas priekšlikums

244. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja mātes sabiedrībai un grupas uzraudzības iestādei saskaņā ar 238. vai 239. pantu ir adresēti vairāki pieprasījumi pārnest izmantojamo pašu kapitālu un grupai nav pietiekama izmantojamā pašu kapitāla, ar ko izpildīt visus šos pieprasījumus, vajadzības gadījumā samazina summas, kas izriet no jaunākajām pieņemtajām deklarācijām.

1. Ja mātes sabiedrībai un grupas uzraudzības iestādei saskaņā ar 238. vai 239. pantu ir adresēti vairāki pieprasījumi pārnest izmantojamo pašu kapitālu un grupai nav pietiekama izmantojamā pašu kapitāla, ar ko izpildīt visus šos pieprasījumus, piemēro šādus noteikumus:

 

a) visas mātes sabiedrības meitas sabiedrības kopā ar mātes sabiedrību ir atbildīgas par summām, kas izriet no jaunākajām deklarācijām, kuras pieņemtas par katru meitas sabiedrību, uz ko attiecas 236. līdz 241. panta noteikumi;

Samazinājumu aprēķina katrai meitas sabiedrībai, nodrošinot to, ka uz katru meitas sabiedrību attiecas vienāda attiecība starp tās pieejamo aktīvu summu un jebkuru pārnesumu no grupas, no vienas puses, un tās tehnisko rezervju un minimālās kapitāla prasības summu, no otras puses.

b) vajadzības gadījumā samazina summas, kas minētas a) apakšpunktā, attiecinot samazinājumu vispirms uz tiešo apdrošināšanu un tikai tad uz pārapdrošināšanu. Samazinājumu aprēķina katrai meitas sabiedrībai, nodrošinot to, ka uz katru meitas sabiedrību un mātes sabiedrību attiecas vienāda attiecība starp tās pieejamo aktīvu summu un jebkuru pārnesumu no grupas vai par labu grupai, no vienas puses, un tās tehnisko rezervju un minimālās kapitāla prasības summu, no otras puses.

 

Mātes sabiedrību tomēr neatbrīvo no saistībām pārnest summas pilnā apmērā, kas izriet no jaunākās pieņemtās deklarācijas, ja vien nenovēro maksātnespēju grupas mērogā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībām, kas izriet no mātes sabiedrības noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, netiek piemēroti labvēlīgāki nosacījumi nekā saistībām, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem, ko noslēgusi kāda meitas sabiedrība, uz kuru attiecas 236. līdz 241. panta noteikumi.

2. Neatkarīgi no 277. panta dalībvalstis nodrošina, ka saistībām, kas izriet no mātes sabiedrības noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, netiek piemēroti vairāk vai mazāk labvēlīgi nosacījumi nekā saistībām, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem, ko noslēgusi kāda meitas sabiedrība, uz kuru attiecas 236. līdz 241. panta noteikumi. Komisija nosaka īstenošanas noteikumus, norādot procedūras, saskaņā ar kurām laika gaitā ir jāpanāk grupas atbalsta pienācīga un taisnīga sadale maksātnespējas gadījumā grupas mērogā, ņemot vērā apdrošināšanas prasību prioritāro secību, kas noteikta 277. pantā, lai nodrošinātu vienādu piemērošanu Kopienā. Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 304. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatojums

Vajag nodrošināt taisnīgu attieksmi pret apdrošinājuma ņēmējiem un nepieļaut atliekošo efektu uz kapitāla pārnešanu likvidācijas gadījumā (277. pants). Rezerves kapitāls ir maksātspējas kapitāls attiecīgajā sabiedrībā, un tas nav atvietojams, tādēļ tas ir jāņem vērā pirms pārdales. Citas likumā noteiktas nozares vai ar nodokļiem saistītas garantijas shēmas nevajadzētu uzskatīt par kapitālu un pievērsties tām pirms kapitāla sadales. Ja maksātnespēja iestājas grupas mērogā, ir jāmēģina vismaz daļēji koordinēt aktīvu sadali.

Grozījums Nr.  128

Direktīvas priekšlikums

245. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) precizē līdzekļus, kas jāizmanto, atklājot 241. pantā minēto informāciju;

c) precizē principus un līdzekļus, kas jāizmanto, atklājot 241. pantā minēto informāciju;

Pamatojums

Atkāpes saistībā ar galīgo lēmumu par kapitāla palielinājumu ir jāierobežo un sīkāk jāizklāsta 2. līmeņa īstenošanas pasākumos.

Grozījums Nr.  129

Direktīvas priekšlikums

246. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejai vēlākais piecus gadus pēc 310. panta 1. punktā minētās dienas paziņo dalībvalstu noteikumus un uzraudzības iestāžu praksi, kas pieņemti atbilstoši šai apakšiedaļai.

Komisija vēlākais piecus gadus pēc 310. panta 1. punktā minētās dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejai ziņojumu par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi, ko tās īsteno atbilstoši šai apakšiedaļai.

Minētajā ziņojumā jo īpaši iztirzā pašu kapitāla piemēroto līmeni, kas meitas sabiedrībai ir jāuztur, ja tā pieder grupai, kura pilda šīs apakšiedaļas nosacījumus, grupas atbalstam noteikto formu, pieļaujamo grupas atbalsta summu un pašu kapitāla līmeni, kurā pārstāj piemērot 236., 237. un 238. pantā paredzētās atkāpes.

Minētajā ziņojumā jo īpaši iztirzā izmantojamā pašu kapitāla kvalitāti, kas vajadzīgs grupai, lai turpinātu piemērot 236. līdz 241. pantā paredzētos noteikumus, pašu kapitāla piemēroto līmeni, kas meitas sabiedrībai ir jāuztur, ja tā pieder grupai, kura pilda šīs apakšiedaļas nosacījumus, grupas atbalstam noteikto formu, pieļaujamo grupas atbalsta summu un pašu kapitāla līmeni, kurā pārstāj piemērot 236., 237. un 238. pantā paredzētās atkāpes.

Pamatojums

Svarīgi, lai Parlamentu kā likumdevēju iestādi pilnīgi informētu par jaunākajām izmaiņām, kas skar šīs direktīvas efektīvu un iedarbīgu piemērošanu.

Grozījums Nr.  130

Direktīvas priekšlikums

251. pants – 3. līdz 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Īpašos gadījumos attiecīgās uzraudzības iestādes var atkāpties no 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ja to piemērošana nebūtu piemērota, ņemot vērā grupas struktūru un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darījumu relatīvo nozīmi dažādās valstīs, un par grupas uzraudzības iestādi izraudzīties citu uzraudzības iestādi.

3. Īpašos gadījumos attiecīgās uzraudzības iestādes pēc jebkuras iestādes pieprasījuma var pieņemt kopīgu lēmumu atkāpties no 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ja to piemērošana ir neatbilstīga, ņemot vērā grupas struktūru un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darījumu relatīvo nozīmi dažādās valstīs, un par grupas uzraudzības iestādi izraudzīties citu uzraudzības iestādi.

Šajā nolūkā jebkura no attiecīgajām uzraudzības iestādēm var pieprasīt diskusiju uzsākšanu par to, vai 2. punktā norādītie kritēriji ir piemēroti. Šāda diskusija nenotiek biežāk kā reizi gadā.

 

Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu savu pilnvaru robežās, lai panāktu kopīgu lēmumu par grupas uzraudzības iestādes izvēli trīs mēnešu laikā no diskusijas pieprasījuma. Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgās uzraudzības iestādes dod grupai iespēju izteikt savu viedokli.

Attiecīgās uzraudzības iestādes savu pilnvaru robežās dara visu, lai panāktu kopīgu lēmumu par grupas uzraudzības iestādes izvēli trīs mēnešu laikā.

 

3.a Šā panta 3. punktā minētajā laika posmā jebkura no iesaistītajām uzraudzības iestādēm var pieprasīt apspriešanos ar CEIOPS. Ja notikusi apspriešanās ar CEIOPS, 3. punktā minēto laika posmu pagarina par diviem mēnešiem.

 

3.b Ja notikusi apspriešanās ar CEIOPS, iesaistītās uzraudzības iestādes pirms kopīga lēmuma pieņemšanas pienācīgi ņem vērā CEIOPS ieteikumu. Kopīgajam lēmumam ir jābūt sīki pamatotam, un tajā jāietver skaidrojums par ikvienu būtisku atkāpi no CEIOPS paustās nostājas.

4. Ja trīs mēnešu laikā netiek pieņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestādes uzdevumu veic tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā grupai ir vissvarīgākie apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumi.

4. Ja netiek pieņemts kopīgs lēmums par atkāpšanos no 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, grupas uzraudzības iestādes uzdevumu veic uzraudzības iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar minētā punkta noteikumiem.

Ja tomēr šo rezultātu noraida citu attiecīgo uzraudzības iestāžu vairākums, grupas uzraudzības iestādes izraudzīšanu viena mēneša laikā pēc izraudzīšanas saskaņā ar standarta procedūru galīgā lēmuma pieņemšanai uzdod Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kura savu lēmumu sniedz viena mēneša laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai.

 

5. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja vismaz reizi gadā informē Komisiju par visām nozīmīgākajām grūtībām 2., 3. un 4. punkta noteikumu piemērošanā.

5. CEIOPS vismaz reizi gadā informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par visām nozīmīgākajām grūtībām 2. un 3. punkta noteikumu piemērošanā.

 

Ja rodas šādas nopietnas grūtības, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, precizējot minētos kritērijus.

 

Šādus pasākumus, kas paredzēti šās direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 304. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Grozījums Nr.  131

Direktīvas priekšlikums

252. pants – 1. punkts – e un f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) ja rodas uzraudzības problēmsituācijas un ārkārtas situācijas, darbību plānošana un koordinēšana regulārās sapulcēs vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem sadarbībā ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm;

e) ja rodas uzraudzības problēmsituācijas un ārkārtas situācijas, darbību plānošana un koordinēšana regulārās sapulcēs, kuras rīko vismaz reizi gadā, vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem sadarbībā ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm;

f) citi uzdevumi, pasākumi un lēmumi, kas ar šo direktīvu vai, atkāpjoties no tās, noteikti grupas uzraudzības iestādei, jo īpaši vadot jebkāda iekšējā modeļa apstiprināšanas procesu grupas līmenī, kā norādīts 229. un 231. pantā, un vadot grupas atbalsta piešķiršanas procesu, kā norādīts 235. pantā.

f) citi uzdevumi, pasākumi un lēmumi, kas ar šo direktīvu vai, atkāpjoties no tās, noteikti grupas uzraudzības iestādei, jo īpaši:

i) vadot jebkāda iekšējā modeļa apstiprināšanas procesu grupas līmenī, kā norādīts 229. un 231. pantā,

ii) vadot grupas atbalsta piešķiršanas procesu, kā norādīts 235. pantā, kā arī

iii) nosakot maksātspējas kapitāla prasību attiecībā uz iespēju piemērot kapitāla palielinājumu, kā noteikts 236. pantā.

Pamatojums

Grozījums Nr.  132

Direktīvas priekšlikums

252. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Lai veicinātu grupas uzraudzību, grupas uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes izmanto koordinēšanas pasākumus.

2. Lai veicinātu grupas uzraudzību, izveido uzraudzības iestāžu kolēģiju, ko vada grupas uzraudzības iestāde, tādējādi sekmējot 253., 254. un 255. punktā minēto uzdevumu izpildi.

 

Uzraudzības iestāžu kolēģija nodrošina kolēģijas sastāvā esošo uzraudzības iestāžu sadarbības, informācijas apmaiņas un apspriešanās efektīvu īstenošanu saskaņā ar šīs direktīvas III sadaļu. Ar šādiem koordinēšanas pasākumiem, neskarot nevienu atbilstīgi šai direktīvai noteikto pasākumu, precizē kārtību, kādā iesaistītās uzraudzības iestādes pieņem lēmumus, kā noteikts 236. pantā, un sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm.

 

Uzraudzības iestādes veido kolēģiju, lai sekmētu attiecīgo lēmumu konverģenci un cieši sadarbotos, veicot uzraudzību visā grupā atbilstoši saskaņotiem kritērijiem.

 

Kolēģijas darbā piedalās visu to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kurās atrodas meitas sabiedrību galvenie biroji.

 

Neskarot nevienu saskaņā ar šo direktīvu noteikto pasākumu, kolēģijas izveide un darbs pamatojas uz visu kolēģijas locekļu vienošanos, kurā atrunā vajadzīgās procedūras tās mērķu sasniegšanai, tostarp arī kārtību, kādā apstiprina grupas iekšējo modeli un grupas atbalsta sistēmas darbību.

 

Ja ir nodrošināta pienācīga sadarbība, konverģence un informācijas apmaiņa, kolēģijas darba kārtībai ir jābūt pietiekami elastīgai, lai uzraudzības iestādes varētu savstarpēji vienoties gadījumos, kad var panākt rezultatīvāku grupas uzraudzību un kad kolēģijas locekļu veiktā uzraudzība nemazina viņu tiešo atbildību.

Ar šiem koordinēšanas pasākumiem grupas uzraudzības iestādei var uzticēt papildu uzdevumus un, neskarot atbilstīgi šai direktīvai pieņemtos pasākumus, var precizēt procedūras lēmumu pieņemšanas procesā starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kā norādīts 211. panta 3. punktā, 212. panta 2. punktā, 213. panta 2. punktā, 214., 215., 217. pantā, 218. panta 2. punktā, 219. panta 2. punktā, 225. panta 2. punktā, 236., 248., 249. pantā, 251. panta 3. un 4. punktā, 254., 263. un 264. pantā, kā arī sadarbībai ar citām uzraudzības iestādēm.

Ar uzraudzības iestāžu kolēģiju apspriežas par ikvienu koordinācijas pasākumu, pirms tās locekļi vienojas par šo pasākumu, jo īpaši gadījumos, kad šādu koordinācijas pasākumu īstenošanas rezultātā grupas uzraudzības iestādei vai citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm tiek uzticēti papildu uzdevumi vai ja minētie pasākumi ir saistīti ar 211. panta 3. punkta, 212. panta 2. punkta un 213. panta 2. punkta, 214., 215. un 217. panta, 218. panta 2. punkta, 219. panta 2. punkta un 225. panta 2. punkta, 248. un 249. panta, 251. panta 3. un 4. punkta, 254., 263. un 264. panta noteikumu piemērošanu praksē.

 

Grupas uzraudzības iestāde reizi gadā nosūta CEIOPS ziņojumu par uzraudzības iestāžu kolēģijas darbību, jauniem darba paņēmieniem un konstatētajām grūtībām.

Pamatojums

Attiecībā uz 252. panta 2. punkta otrās daļas sākotnējo priekšlikumu nav loģiski uzdevumus deleģēt tikai grupas uzraudzības iestādei. Ir jāparedz, ka grupas uzraudzības iestādes uzdevumus var deleģēt citām uzraudzības iestādēm, jo tādējādi uzraudzība var kļūt efektīvāka un var uzlaboties savstarpējā uzticēšanās. Ņemot vērā praktisko pieredzi banku sektorā, uzdevumu deleģēšana ir jāatļauj abos virzienos.

Grozījums Nr.  133

Direktīvas priekšlikums

253. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Par grupas atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās iestādes un grupas uzraudzības iestāde cieši sadarbojas, tostarp gadījumos, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nonāk finansiālās grūtībās.

1. Par grupas atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās iestādes un grupas uzraudzības iestāde cieši sadarbojas, jo īpaši gadījumos, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nonāk finansiālās grūtībās.

 

Par grupas atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās iestādes un grupas uzraudzības iestāde regulāri rīko sanāksmes. Uzraudzības iestādes vienojas par to, cik bieži šīs sanāksmes jārīko, ņemot vērā visu grupā esošo sabiedrību uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidu, sarežģītību un apmērus.

Neskarot minēto iestāžu attiecīgos pienākumus, tās, neatkarīgi no tā, vai ir reģistrētas vienā dalībvalstī, viena otrai sniedz visu būtisko vai svarīgo informāciju, kas var ļaut vai veicināt citu iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo direktīvu. Šajā sakarā attiecīgās uzraudzības iestādes un grupas uzraudzības iestāde pēc pieprasījuma paziņo visu svarīgo informāciju un pēc savas iniciatīvas paziņo visu būtisko informāciju.

Lai nodrošinātu vienādu informācijas daudzumu uzraudzības iestādēm, tostarp grupas uzraudzības iestādei, tās, neskarot to attiecīgos pienākumus un neatkarīgi no tā, vai ir reģistrētas vienā dalībvalstī, viena otrai sniedz visu pieejamo informāciju, lai tādējādi ļautu un veicinātu citu iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo direktīvu Šajā sakarā iesaistītās uzraudzības iestādes un grupas uzraudzības iestāde nekavējoties paziņo viena otrai visu informāciju, līdzko tā ir pieejama. Šajā daļā minētā informācija ietver informāciju par grupas un uzraudzības iestāžu pasākumiem un grupas sniegto informāciju, tomēr neaprobežojas tikai ar to.

Otrajā daļā minēto informāciju uzskata par būtisku, ja tā varētu nozīmīgi ietekmēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu stabilitātes novērtēšanu.

 

 

1.a Par grupas atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās iestādes un grupas uzraudzības iestāde var nekavējoties sasaukt visu grupas uzraudzībā iesaistīto uzraudzības iestāžu sanāksmi vismaz šādos gadījumos:

 

a) ja ir konstatēts atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības vai minimālā kapitāla prasības pārkāpums; vai

 

b) ja grupas līmenī konstatē maksātspējas kapitāla prasības pārkāpumu, ko aprēķina pamatojoties uz konsolidētiem datiem vai summēto grupas maksātspējas kapitāla prasību atkarībā no tā, kuru III sadaļas II nodaļas 1. iedaļas 4. apakšiedaļā minēto metodi izmanto;

 

c) ja rodas vai ir radušies citi ārkārtēji apstākļi.

Pamatojums

Grupas atbalsta mehānisma pamatā ir savstarpēja uzticība. Tomēr ir jāveicina to iesaistīto uzraudzības iestāžu līdzdalība, kuras nav grupas uzraudzības iestādes. Visām uzraudzībā iesaistītām iestādēm jānodrošina iespēja izvērtēt situāciju, pamatojoties uz vienādu svarīgas vai būtiskas informācijas daudzumu. Ja attiecīgās uzraudzības iestādes nevar vienoties, ir lietderīgi saņemt kvalificētu ieteikumu no trešās personas, kura var sniegt neatkarīgu viedokli.

Grozījums Nr.  134

Direktīvas priekšlikums

254. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja lēmums ir svarīgs citu uzraudzības iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, attiecīgās uzraudzības iestādes pirms šāda lēmuma pieņemšanas savstarpēji apspriežas par šādiem jautājumiem:

1. Ja lēmums ir svarīgs citu uzraudzības iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, attiecīgās uzraudzības iestādes pirms šāda lēmuma pieņemšanas savstarpēji apspriežas uzraudzības iestāžu kolēģijā par šādiem jautājumiem:

Pamatojums

Lai sekmētu uzraudzības iestāžu iesaistīšanos pārrobežu apdrošināšanas grupu uzraudzībā, ir jāizveido uzraudzības iestāžu kolēģijas. Tās veido pastāvīgu, bet elastīgu organizāciju uzraudzības iestāžu sadarbībai un koordinācijai. Tās regulāri rīko sanāksmes ar mērķi veicināt informācijas apmaiņu, dodot uzraudzības iestādēm iespēju rast kopēju izpratni par grupu riska profilu, panākt saskaņotu darbību un koordinēt atsevišķu iestāžu pieņemtos lēmumus.

Grozījums Nr.  135

Direktīvas priekšlikums

262.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

262.a pants

 

CEIOPS ziņojumi

 

CEIOPS katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par III sadaļā noteiktās uzraudzības norisi, jo īpaši par:

 

a) grupas atbalsta izmantošanu, tostarp deklarāciju izmantošanas biežumu un tajās norādītajām summām, kā arī kapitāla pārnešanas pieprasījumu biežumu un tajos norādītajām summām;

 

b) uzraudzības iestāžu sadarbību, uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, galvenās uzraudzības iestādes noteikšanu, galveno uzraudzības iestāžu skaitu un atrašanās vietu;

 

c) uzraudzības iestāžu līdzdalību un saistībām, ja tās nav izraudzītas par galvenajām uzraudzības iestādēm; kā arī

 

d) aktīvu sadalījumu grupās, kuras saņem grupas atbalstu.

Pamatojums

Tā kā grupas atbalsts ir jauns jēdziens, ir svarīgi tieši informēt likumdevēju par uzkrāto pieredzi.

Grozījums Nr.  136

Direktīvas priekšlikums

263. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pārbaudi veic tā uzraudzības iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja būtu jāpiemēro 251. panta 2. punkta kritēriji, pēc mātes sabiedrības vai jebkuru Kopienā licencētu apdrošināšanas sabiedrību pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas. Pirms pieņemt lēmumu uzraudzības iestāde apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju.

Pārbaudi veic tā uzraudzības iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja būtu jāpiemēro 251. panta 2. punkta kritēriji, pēc mātes sabiedrības vai jebkuru Kopienā licencētu apdrošināšanas sabiedrību pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas. To veicot, grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un CEIOPS.

Pamatojums

Panta 2. punktā ir noteikts, ka lēmumu par līdzvērtību pieņem grupas uzraudzības iestāde, savukārt atbilstoši 3. punktam šis uzdevums ir uzticēts Komisijai. Lai precizētu, ka tas ir Komisijas pienākums, ir jāizdara grozījums 2. punktā.

Grozījums Nr.  137

Direktīvas priekšlikums

263. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pēc apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju un saskaņā ar 304. panta 2. punktā izklāstīto procedūru Komisija var pieņemt lēmumu par to, vai trešās valsts konsultatīvās uzraudzības režīms grupu uzraudzībai atbilst šajā sadaļā izklāstītajam. Šos lēmumus regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas šajā sadaļā izklāstītajā konsultatīvās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai un trešās valsts konsultatīvās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai.

2. Komisija var pieņemt lēmumus par to, vai trešās valsts konsultatīvās uzraudzības režīms grupu uzraudzībai atbilst šajā sadaļā izklāstītajam. Šādus lēmumus, ar ko paredzēts grozīt šās direktīvas nebūtiskus elementus, pieņem saskaņā ar 304. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Tos regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas šajā sadaļā izklāstītajā konsultatīvās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai un trešās valsts konsultatīvās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai, kā arī jebkādas citas izmaiņas noteikumos, kas var ietekmēt lēmumu par līdzvērtīgumu.

Pamatojums

Lēmums par trešās valsts standartu līdzvērtību ir politisks lēmums, turklāt attieksmei pret likumdevējām iestādēm jābūt vienādai. Tāpēc 304. panta 2. punktā paredzētā konsultāciju procedūra ir novecojusi.

Grozījums Nr.  138

Direktīvas priekšlikums

263. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Panta 2. punktā minētos lēmumus var pieņemt tikai tad, ja attiecīgā trešā valsts garantē Kopienai kapitāla pārnešanas brīvību jebkādos apstākļos.

Pamatojums

Group supervision and in particular group support may work within the Community because of the whole legislative framework, including the Treaty, which has been built up during the last 50 years, some of the provisions which may not have any connection with a supervisory regime. Nonetheless, some of these provisions are vital in order for the whole system to work properly. This is particularly the case with the possibility to transfer funds, the liberalisation of which is laid down in the Treaty and became effectively enforceable in 1986. Such a provision may not be part of the verification by supervisors and therefore needs specific mentioning.

Grozījums Nr.  139

Direktīvas priekšlikums

263. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Panta 2. punktā minētie lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja attiecīgās trešās valstis ir atzinušas, ka Kopienas konsultatīvās uzraudzības režīms ir līdzvērtīgs attiecīgo valstu režīmam saskaņā ar savstarpējas atzīšanas principu.

Pamatojums

Ir tikai godīgi nodrošināt savstarpēju atzīšanu, kas ir arī ES uzraudzības režīma pamatā un faktiski ir līdzvērtīguma apliecinājums.

Grozījums Nr.  140

Direktīvas priekšlikums

263.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

263.a pants

 

Mātes sabiedrības ārpus Kopienas — līdzvērtība

 

1. Ja pastāv līdzvērtīga uzraudzība atbilstīgi 263. panta prasībām, dalībvalstis apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām attiecīgi piemēro 216. līdz 262. pantu.

 

2. Direktīvas 216. līdz 262. pantā norādītos vispārējos principus un metodes piemēro apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības līmenī.

 

3. Tikai grupas maksātspējas aprēķināšanas vajadzībām mātes sabiedrību uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas, 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas noteikumi par maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu un viena no šādām prasībām:

 

a) maksātspējas kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar 224. panta principiem, ja tā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība; vai

 

b) maksātspējas kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar 225. panta principiem, ja tā ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība.

Pamatojums

Direktīvā nekas nav teikts par situāciju, kad līdzvērtība jau ir noteikta. Ar šo jauno pantu situācija tiek precizēta, jo īpaši saistībā ar grupas atbalstu, kas būtu īstenojams, ja var garantēt kapitāla faktisku pārnešanu no trešās valsts uz Kopienu pie jebkādas notikumu attīstības.

Grozījums Nr.  141

Direktīvas priekšlikums

284. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Visām 1. punktā minētajām  prasībām, ko pieteikuši kreditori, piemēro tos pašus noteikumus un nodrošina to pašu novērtējumu kā līdzvērtīgām prasībām, ko var iesniegt  kreditori, kuru pastāvīgā  dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas piederības dalībvalstī.

2. Visām 1. punktā minētajām prasībām, ko pieteikuši kreditori, piemēro tos pašus noteikumus un nodrošina to pašu novērtējumu kā līdzvērtīgām prasībām, ko var iesniegt  kreditori, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas piederības dalībvalstī. Tādēļ galvenajām uzraudzības iestādēm Kopienā jāatturas no diskriminācijas. Turklāt attiecībā uz prasību apmierināšanu un sabiedrību likvidāciju gadījumos, kad izmanto grupas atbalsta pasākumus, aktīvi jāpiešķir visiem attiecīgajiem apdrošinājuma ņēmējiem neatkarīgi no valstspiederības vai pastāvīgās dzīvesvietas, ievērojot taisnīguma principu.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt apdrošināšanas ņēmējiem visās dalībvalstīs taisnīgas un vienlīdzīgas tiesības gadījumā, ja apdrošināšanas sabiedrība kļūst maksātnespējīga.

Grozījums Nr.  142

Direktīvas priekšlikums

303. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu ik pēc diviem gadiem no šīs direktīvas stāšanās spēkā  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu  par summām, kas šajā direktīvā izteiktas euro, ņemot vērā Kopienas ekonomiskā un monetārā stāvokļa attīstību , vajadzības gadījumā pievienojot nepieciešamos priekšlikumus  .

Sākot ar 2012. gada 1. janvāri, summas, kas šajā direktīvā izteiktas eiro, katru gadu pielāgo, ņemot vērā izmaiņas saskaņotajā patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eiropas Kopienu Statistikas birojs. Minētās summas pielāgo automātiski, palielinot eiro valūtā izteikto bāzes summu par indeksa izmaiņu procentu daļu laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz pārskata datumam noapaļojot to līdz daudzkārtnim 100 000 EUR. Ja procentuālās izmaiņas kopš pēdējās pielāgošanas ir mazākas par 5 %, pielāgošanu neveic. Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pielāgošanu un pielāgotājām summām.

2. Attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu  ik pēc pieciem gadiem no šīs direktīvas stāšanās spēkā  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei  pārskatu par  summām, kas šajā direktīvā uzrādītas euro, ņemot vērā pārmaiņas Kopienas ekonomiskajā un monetārajā stāvoklī , vajadzības gadījumā pievienojot nepieciešamos priekšlikumus  .

 

Pamatojums

Automātiska pielāgošana jau ir paredzēta spēkā esošajās direktīvās, un tā ir apmierinoša. Tas palīdz izvairīties no situācijas, kad uzņēmumiem pēkšņi nosaka augstāku minimālo summu, jo pieredze liecina, ka Komisija ne vienmēr pilda savus pārskatīšanas pienākumus. Automātisks mehānisms palīdz izvairīties no šīs problēmas.

Grozījums Nr.  143

Direktīvas priekšlikums

304. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

svītrots

Pamatojums

Lēmums par trešās valsts standartu līdzvērtību ir politisks lēmums, turklāt attieksmei pret likumdevējām iestādēm jābūt vienādai. Tāpēc 304. panta 2. punktā paredzētā konsultāciju procedūra ir novecojusi.

Grozījums Nr.  144

Direktīvas priekšlikums

311. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Atkāpjoties no 1. punkta, Direktīvas 2002/83/EK 27. un 28. pants joprojām ir spēkā attiecībā uz papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām saskaņā ar Direktīvas 2003/41/EK 17. pantu.

Pamatojums

Jaunajā punktā ir precizēts Komisijas nodoms pašlaik vēl nepiemērot Maksātspējas II direktīvu papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām.

(1)

Tirgus ĢD ģenerāldirektora Jorgen Holmquist 2008. gada 23. janvāra vēstule Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas priekšsēdētājam Thomas Steffen.


PASKAIDROJUMS

Priekšlikuma pamatojums

Ar šo jauno maksātspējas sistēmu, ko dēvē arī par „Maksātspēju II”, kā tas izklāstīts direktīvas priekšlikumā („direktīvas projekts”) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (COM(2008)0119 galīgā redakcija), Komisija plāno ieviest uz risku orientētu un riska pārvaldību stimulējošu pieeju. Šī pieeja palīdzēs rast labāku (optimālu) kapitāla sadalījumu, ņemot vērā tirgum atbilstīgu aktīvu un pasīvu novērtējumu. Tā arī pieskaņo maksātspējas noteikumus reālajam vērtējumam atbilstīgi pašreizējam uzņēmuma aktīvu un pasīvu tirgus novērtējumam.

Juridiskā forma paredz pārstrādāšanu un kodificēšanu, kad 80 % vecā teksta pārstrādā „jaunā” tekstā (ko pārbauda Juridiskā komiteja), savukārt pārējais teksts ir jauns un ar to ievieš jaunos „Maksātspēja II” noteikumus. Jaunais teksts ir uz principiem balstīta un ar Lamfalisī (Lamfalussy) procesu saskaņota pieeja, kas dod pamatu īstenošanas pasākumu noteikšanai 2. līmenī un instrukcijas uzraudzības darbam Lamfalisī procesa 3. līmenī.

Tas ir strukturēts triju pīlāru veidā. I pīlāra prasību galvenais mērķis ir nodrošināt, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vajadzības gadījumā ir spējīgas viena gada laikā izpildīt saistības ar 0,5 % maksātnespējas varbūtību. Tādēļ Maksātspējas II sistēma ir strukturēta kā holistiska „kopsavilkuma bilances pieeja”, kurā ir līdzsvaroti visi pasīvi un aktīvi, kam jābūt sabiedrības īpašumā, un bilances posteņi netiek vērtēti atsevišķi.

Tādēļ sabiedrību īpašumā ir jābūt pietiekamiem aktīviem, lai nodrošinātu: maksātspējas kapitāla prasības (SCR), minimālā kapitāla prasības (MCR) un tehniskās rezerves (visprecīzākais nākotnes prasību novērtējums, kā arī riska rezerve plus risks, ko var neitralizēt (ierobežojamais risks)).

I pīlārs

Minimālā kapitāla prasība (MCR)

Minimālā kapitāla prasības aprēķiniem izmanto trīs atšķirīgas pieejas — modulāro pieeju, kompakto pieeju un lineāro pieeju.

· Ar modulāro pieeju MCR aprēķina, summējot dažādos riska moduļus (tirgus risks un apdrošināšanas risks), lai iegūtu kopējo skaitli. Būtībā tā ir ievērojami vienkāršota SCR versija, tomēr tas ir neatkarīgs prasības aprēķins.

· Ar kompakto pieeju MCR nosaka kā SCR procentuālo daļu; tas ir vienkārši, bet neļauj sasniegt neatkarīga MCR aprēķina kritērijus, lai gan nav pierādīts, ka šāda neatkarība ir vajadzīga, lai panāktu atbilstību visiem šīs direktīvas projektā noteiktajiem kritērijiem.

· Ar lineāro pieeju MCR aprēķina kā apdrošinātāja tehnisko rezervju noteiktu procentuālo daļu. Šī pieeja ir kaut kas vidējs starp abām iepriekš aplūkotajām pieejām. Tā nav uz risku orientēta, tādēļ nav saderīga ar direktīvas vispārējo mērķi. Tomēr to pārbaudīs kā daļu no ceturtā kvantitatīvās ietekmes pētījuma (QIS4), ko 2008. gadā veiks Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzības iestāžu komiteja (CEIOPS).

Maksātspējas kapitāla prasība (SCR)

Grupas maksātspēju (tā noteikta kā starpība starp pieejamo pašu kapitālu un SCR (maksātspējas kapitāla prasību) var aprēķināt, izmantojot 3 metodes:

1.  grāmatvedības konsolidācijas metode (1. metode), kurā pieejamais pašu kapitāls un konsolidētā SCR ir pamatota ar konsolidētajiem pārskatiem;

2.  atskaitīšanas un summēšanas metode (2. metode), kurā SCR ir visu grupas sabiedrību SCR summa;

3.  1. un 2. metodes apvienojums, kurā 1. metodes vienas pašas izmantošana nebūtu pieņemama.

Ja uzraudzības iestādes nelemj citādi, ir jāizmanto 1. metode. 2. metode nenodrošina diversifikācijas priekšrocības grupām. Pašas metodes ir pamatotas ar pašreiz spēkā esošajiem tiesību aktiem (Maksātspēja I).

Konsolidēto SCR (1. metode) un sabiedrību grupas SCR (2. metode) var aprēķināt ar standartformulu vai ar apstiprinātu (daļēju) iekšējo modeli. Kapitāla palielinājums ir iespējams, ja grupas riska profils nav pienācīgi atspoguļots standartformulā vai (daļējā ) iekšējā modelī.

Ja grupa vēlas izmantot (daļēju) iekšējo modeli grupas konsolidētās SCR aprēķināšanai, iesaistītajām uzraudzības iestādēm ir jāsadarbojas, lai izlemtu — piešķirt atļauju vai nepiešķirt. Kopīgs lēmums ir jāpieņem 6 mēnešu laikā. Ja šajā laikā kopīgs lēmums nav pieņemts, grupas uzraudzības iestāde pieņem savu lēmumu. Grupa vai jebkura iesaistītā uzraudzības iestāde var pieprasīt CEIOPS konsultāciju, tādējādi šo laika posmu pagarinot par 2 mēnešiem.

II pīlārs

II pīlārs nosaka konsultatīvās uzraudzības kontroles sistēmu, vēršot uzmanību uz iekšējiem procesiem un darbības riska aspektiem, ietverot efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, riska pārvaldības sistēmas, aktuāru darbību, iekšējo revīziju un ārpakalpojumu noteikumus. Šis priekšlikums uzlabo uzraudzības līdzekļus, tostarp uzraudzības pilnvaru noteikšanu, noteikumus sadarbībai starp uzraudzības iestādēm, kā arī uzraudzības konverģenci. Ņemot vērā darba daudzumu, kas paredzēts uzraudzības līmenī (3. līmenis), uzraudzības iestāžu atbildība un to darbības pārredzamība ir jānodrošina 1. līmenī. Ir svarīgi, lai šie noteikumi būtu saskaņā ar noteikumiem vērtspapīru un banku nozarē un tādējādi nodrošinātu starpnozaru konsekvenci un konverģenci.

III pīlārs

III pīlāra galvenais mērķis ir informācijas atklāšana, lai sekmētu tirgus disciplīnu, uzraudzības pārskatīšanu un pārredzamības prasības. Attiecībā uz uzraudzību tas veicina uzraudzītāju sadarbību un konverģenci, paaugstina CEIOPS nozīmi, ievieš agrīnās brīdināšanas mehānismu un ieskicē efektīvākas grupu uzraudzības sistēmu. Ir jākonverģē uzraudzības pārskatu noteikumi, lai panāktu salīdzināmu formātu un saturu, kas ir īpaši svarīgi attiecībā uz grupu uzraudzību, kā arī uz saistībām sniegt pārskatus CEIOPS ar valstu iestāžu starpniecību. Priekšlikumā šo jautājumu sīki neiztirzā, un ir jānoskaidro, vai atsevišķu uzņēmumu vadīšana 3. līmenī ir pietiekams līdzeklis, lai garantētu šādu konverģenci un varbūt pat novestu pie kopīgas uzraudzības pārskatu datubāzes izveides.

Grupu uzraudzība un grupu atbalsta sistēma

Grupu uzraudzība un grupu atbalsta sistēma ir vissvarīgākie elementi pamatdirektīvas projektā. Vietējai uzraudzības iestādei būs būtiska nozīme ārzemju sabiedrību vai meitas sabiedrību ikdienas uzraudzīšanā. Grupas uzraudzības iestāde būs grupas „mājas regulators”, kas garantē, ka grupai ir kapitāls, un sniedz grupai atbalstu. Tas ļaus izveidot daudz efektīvāku un ekonomiskāku pieeju kapitāla izmantošanai. Tas ir sevišķi svarīgi, jo atļauj brīvi izmantot aktīvu diversifikāciju. Mātes sabiedrībai būs jānodrošina jebkāda pieprasītā kapitāla pieejamība, par ko vienojusies vietējā uzraudzības iestāde ar grupas uzraudzības iestādi, un šīs pieejamības noteiktība ir būtiska. Turklāt priekšlikums paredz iespēju piešķirt meitas sabiedrību grupai atbalstu no citas meitas sabiedrības līdzekļiem. Uzņēmējdarbības tiesību aktos var noteikt, ka pārskaitījumus tik vienkārši nevar ietekmēt un ka tie var nebūt tik savlaicīgi, kā prasīts. Apdrošināšanas uzraudzības iestādes nav tiesīgas izdarīt vērtējošu spriedumu par juridisku iespējamību veikt līdzekļu pārskaitījumus starp sabiedrībām, kas var būt pakļautas dažādai jurisdikcijai.

Referenta viedoklis

Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu kā pozitīvu soli, lai ieviestu skaidrību un juridisku noteiktību starp regulatoriem un nozari. Tas nodrošinās daudz efektīvāku aizsardzību pret iespējamām kļūmēm ar savu principiālo un ekonomiski pamatoto pieeju, kas padara riska pārvaldību par vienu no galvenajiem līdzekļiem, kuri sabiedrībām jāizmanto uzņēmējdarbības veikšanā. Tādējādi referents pauž atbalstu Komisijas priekšlikumiem.

Tomēr referents vēlas pievērst uzmanību vairākiem jautājumiem, kas, pēc viņa domām, šajā priekšlikumā ir tālāk jānoskaidro:

· finanšu tiesību aktos nevar ignorēt patērētājus procesa sarežģītības dēļ. Tomēr referents atzīst, ka pakāpeniska patērētāju aizsardzības ieviešana arī nav lietderīga. Tādēļ Komisijai vislabāk būtu iesniegt priekšlikumu uzlabot pašreizējās patērētāju tiesības horizontālā līmenī. Ar piemērotu apspriešanu un attīstot labu praksi, var ievērojami uzlabot patērētāju zināšanas, izpratni un lēmumu pieņemšanas procesu;

· pēc tam, kad 3. kvantitatīvās ietekmes pētījuma (QIS 3) rezultāti par modulāro pieeju MCR aprēķiniem izrādījās neapmierinoši, tika izteikts priekšlikums pārbaudīt tā dēvēto „lineāro pieeju” kā alternatīvu QIS 4 ietvaros. Pēc referenta domām, MCR svarīgākais mērķis ir nodrošināt, ka mēs ieviešam MCR vērtības, kas ir saprātīgas un nodrošina piemērotu drošības tīklu, kā arī pareizu saistību ar SCR. Tādējādi referents uzskata, ka kompaktā pieeja ir vispiemērotākā metode šā mērķa sasniegšanai. Kompaktā pieeja ir vienīgā līdz šim pārbaudītā metode, kas ir pilnībā uz risku orientēta. Tā arī atbilst Komisijas mērķiem, lai MCR būtu vienkārša, viegli aprēķināma un pārbaudāma. Kompakto pieeju var sekmīgi un plaši izmantot, un tā ir pielāgojama visiem apdrošināšanas nozares uzņēmumiem;

· pieejamajam pašu kapitālam ir jābūt pamatotam, ņemot vērā konkurētspējas un zaudējumu kompensācijas apsvērumus. Attiecīgie panti ir jāpielāgo, lai atspoguļotu šo praksi, ja tie nav ietverti Komisijas tekstā. Jo īpaši ir vajadzīga rezerves kapitāla definīcija, ko izmanto tikai dažās ES dalībvalstīs;

· taisnīgas vērtības aprēķināšana vēl joprojām nav iekļauta konsekventas tirgus vērtības definīcijā, un referents uzskata, ka noteikums, kas nodrošina, lai tā būtu adekvāta uz risku orientētas pieejas uzdevumam, ir pieņemts laikus;

· koncepcijai par atsevišķu uzņēmumu pārraudzības iestādi var būt vajadzīga turpmāka uzmanība;

· ar šo priekšlikumu ieviesīs noteikumus par trešo valstu maksātspējas režīmu līdzvērtību, kas būs aktuāla grupām ar meitas sabiedrībām Eiropas Savienībā vai ārpus tās. Par līdzvērtību var vienoties tikai ar suverēnām valstīm, bet ne ar šādu valstu daļām. Ja trešās valsts vienas pašas maksātspējas režīms ir vismaz līdzvērtīgs ES režīmam, grupas maksātspējas aprēķinos attiecībā uz šīs trešās valsts (pār)apdrošināšanas meitasuzņēmumiem ir jāņem vērā SCR un pieejamais pašu kapitāls, kāds noteikts šajā trešā valstī. Grupas uzraudzības iestāde veic līdzvērtības pārbaudi un pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm, kā arī ar CEIOPS . Komisija izlemj, vai trešās valsts maksātspējas režīms ir līdzvērtīgs. Tomēr to var nolemt tikai ar regulatīvo kontroles procedūru ar Eiropas Parlamenta līdzdalību.

Referents ierosina noskaidrot šos jautājumus grozītajā tekstā atbilstīgi iepriekš minētajiem apsvērumiem.


Juridiskās komitejas atzinums (2.7.2008)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (pārstrādāta redakcija)

(COM(2008)0119 – C6-0231/2007 – 2007/0143(COD))

Atzinumu sagatavoja: Sharon Bowles

· ĪSS PAMATOJUMS

Maksātspēja II ir direktīva, ar kuru atjaunina 14 spēkā esošās direktīvas par apdrošināšanu un pārapdrošināšanu. Tā ir sagatavota pārstrādātā redakcijā, tādēļ grozījumi ir izdarīti tikai no jauna sagatavotajās daļās.

Direktīvas galvenais mērķis ir panākt, lai kapitāla vai maksātspējas prasības būtu atkarīgas no riska, ko analizē, ņemot vērā visu uzņēmējsabiedrības darbību. Tas attiecas gan uz kvalitatīvām, gan kvantitatīvām prasībām. Jāatzīmē, ka apdrošināšanas sabiedrības ir pakļautas riskam ne tikai attiecībā uz pasīviem, bet arī attiecībā uz aktīviem, kas tām nepieciešami, lai segtu šos pasīvus. Ja apdrošināšanas sabiedrības darbība ir neveiksmīga, visbiežāk tajā vainojamas problēmas tieši ar aktīviem, nevis pasīviem.

Riska analīzi veic, izmantojot modeļus. Var izmantot standarta modeļus, taču no lielajām sabiedrībām tiek gaidīts, ka tās spēs izstrādāt savus iekšējos modeļus, kuru izmantošanai dos atļauju uzraudzības iestāde. Grupas var arī pieprasīt grupas uzraudzību, jo tām ir izdevīgāk, ja riska aprēķinos ņem vērā plašāku diversifikāciju, un tādā gadījumā noteiktā kapitāla prasība būs zemāka par katrai sabiedrībai atsevišķi noteikto prasību summu.

Kapitālu iedala minimālā kapitāla prasībā (MCR), kas ir kapitāla daudzums, kādam vienmēr jābūt uzņēmējsabiedrības rīcībā, lai tā varētu turpināt darbību pilnā apmērā saskaņā ar licenci. Maksātspējas kapitāla prasība (SCR) ir lielāks kapitāls, kādam parasti jābūt uzņēmējsabiedrības rīcībā, un šīs prasības neievērošana kalpo kā agrīns brīdinājums uzraudzības iestādēm, ka nepieciešama iejaukšanās. SCR papildu aktīvus, kas pārsniedz MCR, var glabāt grupas līmenī (mātes sabiedrībā vai pārvaldītājsabiedrībā). Ja meitas sabiedrības kapitāls kļūst mazāks par MCR (un parasti vēl pirms tā notiek), uzraudzības iestādes pieprasīs kapitāla pārvietošanu uz meitas sabiedrību.

Grupu uzraudzības procesu sekmīgas īstenošanas priekšnosacījums ir valsts uzraudzības iestāžu sadarbība ar meitas sabiedrībām uzņēmējās valstīs un ar mātes sabiedrību piederības valstī. Mātes sabiedrības piederības valsts uzraudzības iestādei ir īpaša nozīme kā „grupas uzraudzības iestādei”. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai (CEIOPS) arī ir sava nozīme strīdu risināšanā starp uzraudzības iestādēm un regulējuma konverģences nodrošināšanā.

Attiecībā uz šiem jautājumiem ir vairākas jomas, kurām Eiropas Parlamentam būtu vēlams pievērst īpašu uzmanību.

Apdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzība

Ir skaidrāk jānosaka, ka grupu uzraudzībā piedalās visas uzraudzības iestādes, ka tām visām vienmēr jānodrošina piekļuve dokumentiem un tām dinamiski jāiesaistās lēmumu pieņemšanā.

Līdzekļu pārvietošana, izmantojot grupas atbalsta sistēmu

Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt līdzekļu pārvietošanu starp uzņēmējsabiedrībām. Ja brīvie līdzekļi atrodas mātes sabiedrībā vai pārvaldītājsabiedrībā, tad ir daudz vienkāršāk izveidot šādai pārvietošanai nepieciešamo juridisko struktūru, turklāt vismaz pirmajā gadījumā tas varētu būt vislabākais variants. Taču ir zināms, ka grupas pārvieto līdzekļus starp meitas sabiedrībām, tādēļ ir paredzēts juridiski īstenojams mehānisms arī šādai darbībai. Šķiet, ka šim nolūkam ir vajadzīgs līgums starp abām attiecīgajām meitas sabiedrībām.

Valsts uzraudzības resursi un atbildība

Jaunais uzraudzības režīms prasa padziļinātu izpratni par risku saistībā gan ar aktīviem, gan ar pasīviem. Lēmumi attiecas gan uz kvantitāti, gan kvalitāti. Ir ļoti svarīgi, lai uzraudzības iestādēm būtu resursi pilnvērtīgai darbībai visās uzņēmējsabiedrībās, nevis tikai tajās, kuru darbību uzskata par izšķirošu faktoru tirgus stabilitātes nodrošināšanai.

Ir arī jāprecizē, ka valsts uzraudzības iestāžu pilnvaras, veicot grupas uzraudzības iestādes pienākumus, ir lielākas nekā valsts uzraudzības iestādei, kas darbojas tikai konkrētajā valstī, un to pienākums ir aizsargāt visu apdrošinājuma ņēmēju intereses. Pienācīgi veikta grupas uzraudzības iestādes darbība nedrīkst novest pie tiesvedības par to, ka, veicot šo darbību, notiek iejaukšanās dalībvalsts kompetencē.

Juridiskas personas statusa piešķiršana CEIOPS

Patlaban CEIOPS nav juridiska persona, bet gan viena no Komisijas konsultatīvajām komitejām. Tā kā daļu šo konsultāciju sniedz speciālisti, pēc būtības tie ir lēmumi, lai kā arī tos nesauktu. Ja CEIOPS būtu juridiskas personas statuss, no tās varētu prasīt lielāku atbildību par šādu konsultāciju sniegšanu. To varētu izdarīt, pieņemot regulu, kas stātos spēkā vēlākais vienlaikus ar šīs direktīvas ieviešanu, ja vien tas netiks paveikts kādā citā veidā, piemēram, īstenojot Lamfalisī pārskatu. EKT 2006. gada 2. maija lieta C-217/04, kurā norādīts, ka 95. pants var būt pamats iestādes izveidošanai, paplašināti varētu attiekties arī uz 47. pantu, kurš ir viens no šīs direktīvas pamatiem.

Vienota ES pieeja attiecībā uz uzraudzības iestāžu atbildību

Kopumā ES nostāja attiecībā uz atbildību ir labvēlīga regulatoram, un parasti prasības par zaudējumu atlīdzināšanu var iesniegt tikai rupjas nolaidības vai ļaunprātīgas rīcības gadījumā, lai gan šādu pārkāpumu noteikšanai dažādas valstis piemēro atšķirīgus kritērijus. Saskaņā ar EKT šāda pieeja nav pretrunā ES tiesību aktiem. Peter Paul lietā EKT nolēma, ka dalībvalsts var (kā to izdarīja Vācija) pieņemt tiesību aktu, nosakot, ka uzraudzības iestādes veic pienākumus tikai sabiedrības interesēs un tālab privātpersonas nevar pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem, ko radījusi nepietiekama uzraudzība.

Tātad šis ir politisks jautājums par to, vai mēs vēlamies atzīt tiesības pieprasīt no uzraudzības iestādēm zaudējumu atlīdzināšanu. Parlaments noteikti tā uzskatīja, balsojot par apdrošināšanas sabiedrības Equitable Life lietas izmeklēšanu, un, tā kā grupas uzraudzības funkcijas kļūst par pārrobežu darbību, noteikti šķiet loģiski panākt lielāku saskaņotību (tas patiešām varētu būt juridiskā pamata avots).

Garantiju sistēmas

Tā kā aizvien vairāk attīstās pārrobežu apdrošināšanas uzņēmējdarbība, un tas pats attiecas arī uz uzraudzību, būtu lietderīgi izveidot arī pārrobežu garantiju sistēmas, kas būtu vismaz pielīdzināmas valsts sistēmām un ņemtu vērā uzraudzības struktūras. Pie šā jautājuma vēl ir jāstrādā, lai gan reāli vairs nepastāv iespēja iekļaut to šajā direktīvā.

Pārstrādāšanas metode

Saskaņā ar 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas metodes strukturētāku izmantošanu un jo īpaši šā nolīguma 9. pantu konsultatīvā darba grupa, kurā ietilpst Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgo juridisko dienestu pārstāvji, tikās 2008. gada 13. martā, lai izskatītu Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šīs izskatīšanas rezultātā konsultatīvā darba grupa, savstarpēji vienojoties, secināja, ka priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu, kas nebūtu attiecīgi apzīmēti. Attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta neizmainīto normu kodifikāciju kopā ar būtiskajiem grozījumiem konsultatīvā darba grupa secināja, ka priekšlikumā iekļautais ir spēkā esošā teksta vienkārša kodifikācija, kas nemaina tā būtību.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu un 55. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, kā arī 55. un 95. pantu,

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek nodrošināts, ka Komisija, pamatojoties uz šo pamatdirektīvu, spēs piedāvāt 2. līmeņa īstenošanas direktīvu vai 2. līmeņa īstenošanas regulu.

Grozījums Nr.  2

Normatīvās rezolūcijas projekts

A apsvērums (jauns)

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

 

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta vienkārši spēkā esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību,

Grozījums Nr.  3

Normatīvās rezolūcijas projekts

1. punkts

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums

1. apstiprina Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem, kas saskaņots ar Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiskā dienesta konsultatīvās grupas ieteikumiem;

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Jaunais maksātspējas režīms vēl labāk aizsargās visas ieinteresētās puses; lai to panāktu, dalībvalstīm būs jānodrošina pienācīgi resursi atbildīgajām finanšu pārraudzības iestādēm.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Balstot uzraudzību uz kvalitatīviem un kvantitatīviem riska pārvaldības principiem, paredzams, ka būs nepieciešams palielināt uzraudzības resursus.

Pamatojums

Lai ievērotu tādas saskaņā ar 2. un 3. pīlāru ieviestas uzraudzības prasības kā iekšējo modeļu apstiprināšana, to uzraudzība un regulāra pārskatīšana un rezultātā ciešāka sadarbība ar citām uzraudzības iestādēm un uzņēmējsabiedrībām, valstu uzraudzības iestādēm, iespējams, būs nepieciešams vairāk resursu, lai pienācīgi izpildītu savus paplašinātos pienākumus.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Jāsekmē uzraudzības konverģence ne tikai attiecībā uz uzraudzības līdzekļiem, bet arī attiecībā uz uzraudzības praksi. Šajā ziņā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisija Lēmumu 2004/6/EK, jāuzņemas svarīga loma un regulāri jāziņo par sasniegto.

(23) Jāsekmē uzraudzības konverģence ne tikai attiecībā uz uzraudzības līdzekļiem, bet arī attiecībā uz uzraudzības praksi. Šajā ziņā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisija Lēmumu 2004/6/EK, jāuzņemas svarīga loma un regulāri jāziņo par sasniegto. Šai komitejai jānodrošina tiesisks pamats un juridiskas personas statuss, pieņemot jaunu regulu, kura stātos spēkā vienlaicīgi ar šo direktīvu.

Pamatojums

CEIOPS tiek piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, piemēram, risināt strīdus, kas saistīti ar grupas atbalstu. Gadījumos, kad jebkādu šādu lēmumu apstrīd, ir vēlams un tiek nodrošināta lielāka pārskatatbildība, ja CEIOPS pati piedalās jebkādos procesos, nevis to pārstāv Komisija. Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 2. maija lietā C-217/04 nolēma, ka 95. pants var būt par pamatu iestādes izveidošanai. Paplašinot šo lēmumu, līdzīgu secinājumu var izdarīt attiecībā uz 47. pantu.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Uzraudzības režīmā jāiekļauj prasība ņemt vērā risku, kuras pamatā ir perspektīvs aprēķins, lai nodrošinātu precīzu un savlaicīgu uzraudzības iestāžu iejaukšanos, (maksātspējas kapitāla prasība) un minimālais drošības līmenis, par kuru finanšu resursu summa nedrīkst kļūt mazāka (minimālā kapitāla prasība). Abas kapitāla prasības jāsaskaņo visā Kopienā, lai nodrošinātu vienādu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni.

(35) Uzraudzības režīmā jāiekļauj prasība ņemt vērā risku, kuras pamatā ir perspektīvs aprēķins, lai nodrošinātu precīzu un savlaicīgu uzraudzības iestāžu iejaukšanos, (maksātspējas kapitāla prasība) un minimālais drošības līmenis, par kuru finanšu resursu summa nedrīkst kļūt mazāka (minimālā kapitāla prasība). Minimālā kapitāla prasības aprēķinam jābūt skaidram un vienkāršam, nodrošinot iespēju aprēķinam veikt revīziju. Tam jāatbilst izmantojamā pamata pašu kapitāla summai, zemāk par kuru apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji būtu pakļauti nepieņemamam riskam, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ļautu turpināt darījumus. Attiecībā uz minimālā kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību ticamības līmenim jābūt 80 % līdz 90 % robežās viena gada laikā. Abas kapitāla prasības jāsaskaņo visā Kopienā, lai nodrošinātu vienādu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

70. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70) Jānodrošina, lai pašu kapitāls grupā tiktu atbilstīgi sadalīts un būtu pieejams, lai vajadzības gadījumā aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jābūt pietiekamam pašu kapitālam, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, ja vien mērķi aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus nevar sasniegt citādi. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jāļauj segt maksātspējas kapitāla prasību ar grupas atbalstu, par ko noteiktos apstākļos deklarē mātesuzņēmums. Lai novērtētu vajadzību pēc grupas atbalsta režīma iespējamas turpmākas pārskatīšanas un tai sagatavotos, Komisijai jāziņo par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi šajā jomā.

(70) Jānodrošina, lai pašu kapitāls grupā tiktu atbilstīgi sadalīts un būtu pieejams, lai vajadzības gadījumā aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jābūt pietiekamam pašu kapitālam, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, ja vien mērķi aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus nevar sasniegt citādi. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jāļauj segt maksātspējas kapitāla prasību ar grupas atbalstu, par ko noteiktos apstākļos deklarē mātesuzņēmums. Lai vienlīdzīgi aizsargātu visus apdrošināšanas ņēmējus, dalībvalstīm jānodrošina brīva aktīvu un pasīvu aprite, lai maksātspējas kapitālu un izmantojamo pašu kapitālu varētu pārstrukturēt grupas iekšienē grupas atbalsta vajadzībām un bez atlikšanas riska. Dalībvalstīs, kur šāda aprite vēl nav garantēta, grupas atbalstā pārejas posmā papildus jāiekļauj instrumenti vai citi mehānismi, kas nepieciešami kapitāla laicīgai nodošanai. Dalībvalstīm arī jānodrošina, ka prasījumi no grupas atbalsta saistībām tiek izskatīti tāpat kā apdrošināšanas prasījumi. Lai novērtētu vajadzību pēc grupas atbalsta režīma iespējamas turpmākas pārskatīšanas un tai sagatavotos, Komisijai jāziņo par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi šajā jomā.

Pamatojums

The group supervision and support regimes should operate on an overall economic basis allowing intra group transfer. Group support to restore of MCR can be other than a transfer of funds, for example a reduction of liabilities, what is needed is the ability to reconfigure solvency capital to meet circumstances. In some Member States there may presently be some legal obstruction or uncertainty to transfers, for which additional safeguards could be implemented in the interim. This should not remain the long term method of operation. In the event of winding up, or other administrative procedures, the ranking of group support as equivalent to policyholder claims needs to be established.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75) Uzraudzības iestādēm jābūt pieejamai visai informācijai, kas ir svarīga grupu uzraudzības veikšanai. Jāizveido sadarbība to iestāžu starpā, kuras atbild par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, kā arī sadarbība starp minētajām iestādēm un iestādēm, kas atbild par tādu uzņēmējsabiedrību uzraudzību, kas darbojas citās finanšu nozarēs.

(75) Grupu uzraudzības veikšanā jāiesaistās uzraudzības iestādēm no visām dalībvalstīm, kurās ir nodibināta grupā iekļauta uzņēmējsabiedrība. Tām visām jābūt regulāri pieejamai dokumentācijai un dinamiski jāiesaistās lēmumu pieņemšanā. Jāizveido sadarbība to iestāžu starpā, kuras atbild par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, kā arī sadarbība starp minētajām iestādēm un iestādēm, kas atbild par tādu uzņēmējsabiedrību uzraudzību, kas darbojas citās finanšu nozarēs.

Pamatojums

Būtībā uzraudzības iestādes darbotos kā kolēģija.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

95.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(95a) Tā kā aizvien pieaug pārrobežu apdrošināšana, ir atbilstoši strādāt pie tā, lai apdrošināšanas garantijas būtu spēkā visā Eiropā, ņemot vērā uzraudzības struktūras. Šis darbs tiks pabeigts ārpus šīs direktīvas darbības jomas, jo jaunajās maksātspējas prasībās tiks piedāvāts augsts saskaņotas apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmenis.

Pamatojums

Precizējošs grozījums. Šajā stadijā ir lietderīgi atklāti strādāt pie apdrošināšanas garantijas režīmiem, kas darbotos visā Eiropā. Šie režīmi papildina maksātspējas II direktīvu, kas jau nodrošinās apdrošinājuma ņēmēju augsta līmeņa un saskaņotu aizsardzību.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot 5. līdz 10. pantu, šo direktīvu nepiemēro apdrošināšanas sabiedrībām, kuru gada ieņēmumi no prēmijām nepārsniedz 5 miljonus EUR.

1. Pirmajos trijos gados pēc datuma, kas minēts 310. panta 1. punktā, neskarot 5. līdz 10. pantu, šo direktīvu nepiemēro apdrošināšanas sabiedrībām, kuru gada ieņēmumi no prēmijām nepārsniedz EUR 5 miljonus.

2. Ja 1. punktā noradītā summa tiek pārsniegta trīs secīgu gadu laikā, šo direktīvu piemēro no ceturtā gada.

 

Pamatojums

Ir saprātīgi no direktīvas darbības jomas pagaidām izslēgt mazas sabiedrības. Vēl jānosaka un jāīsteno uz proporcionalitātes principa balstīti atvieglojumi. Tādējādi pirmos trīs gadus jāsaglabā slieksnis. Pēc tam būs izstrādāti proporcionalitātes noteikumi un sabiedrībām būs pietiekams laiks pielāgoties jaunajiem noteikumiem. Ilgtermiņā mazākas apdrošināšanas sabiedrības arī vēlas ieviest maksātspējas II kvalitātes standartus.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

27. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir sniegti vajadzīgie līdzekļi, ar ko panākt uzraudzības galveno mērķi, proti, apdrošinājuma ņēmēju un atlīdzības saņēmēju aizsardzību.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir sniegti vajadzīgie līdzekļi un tām ir attiecīgā pieredze un spējas, ar ko panākt uzraudzības galveno mērķi, proti, apdrošinājuma ņēmēju un atlīdzības saņēmēju aizsardzību.

Pamatojums

Lai ievērotu tādas saskaņā ar 2. un 3. pīlāru ieviestas uzraudzības prasības kā iekšējo modeļu apstiprināšana, to uzraudzība un regulāra pārskatīšana un rezultātā ciešāka sadarbība ar citām uzraudzības iestādēm un uzņēmējsabiedrībām, valstu uzraudzības iestādēm, iespējams, būs vajadzība pēc vairāk resursiem, lai pienācīgi izpildītu savus paplašinātos pienākumus.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā izklāstītās prasības piemēro proporcionāli apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidam, sarežģītībai un pakāpei.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā izklāstītās prasības piemēro proporcionāli apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidam, sarežģītībai un pakāpei pat tad, ja konkrētā uzņēmējsabiedrība nav nozīmīga tirgus vispārējai finansiālai stabilitātei.

Pamatojums

Uzņēmējdarbība ir jāregulē neatkarīgi no sabiedrības lieluma, jo trūkumu radītās sekas ne vienmēr ir proporcionālas pašas sabiedrības lielumam, bet ir atkarīgas no sabiedrības piedāvātā apdrošināšanas veida un darbības ģeogrāfiskajiem rādītājiem.

Grozījums      14

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Aktuāra funkcijas pilda personas ar pietiekamām zināšanām aktuāra un finanšu matemātikas jomā, kas vajadzības gadījumā ar piemērojamiem profesionālajiem un citiem standartiem spēj uzskatāmi parādīt savu attiecīgo pieredzi un speciālās zināšanas.

2. Aktuāra funkcijas pilda personas ar pietiekamām zināšanām aktuāra un finanšu matemātikas jomā, kuru kompetence ir atbilstoša konkrētās sabiedrības uzbūves sarežģītībai un riska struktūrai un kuri vajadzības gadījumā ar piemērojamiem profesionālajiem un citiem standartiem spēj uzskatāmi parādīt savu attiecīgo pieredzi un speciālās zināšanas.

Pamatojums

Šis grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu piemērotu resursu un zināšanu izmantošanu.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) ja, atklājot šādu informāciju, uzņēmējsabiedrības konkurenti gūst ievērojamas, nepelnītas priekšrocības;

a) ja, atklājot šādu informāciju, uzņēmējsabiedrība ciestu nesamērīgu komerciālu zaudējumu;

Pamatojums

Formulējumā vajadzētu iekļaut vārdu „zaudējums”. Šādu zaudējumu var radīt negodīga konkurence vai kas cits.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

70. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes piedalās Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas darbībās saskaņā ar 2. panta otrā daļas noteikumiem Komisijas Lēmumā 2004/6/EK.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes piedalās Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas darbībās saskaņā ar 2. panta otrā daļas noteikumiem Komisijas Lēmumā 2004/6/EK un ka dalībvalstu piešķirtās pilnvaras nekavē uzraudzības iestādēm pildīt šīs komitejas locekļu pienākumus vai šajā direktīvā noteiktos pienākumus.

Pamatojums

CEIOPS ieteikumiem jābūt taisnīgiem un godīgiem, nepieļaujot politisku ietekmi. Tāpēc valstu uzraudzības iestādēm jāspēj savstarpēji sazināties un pilnībā sadarboties.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

76. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visprecīzākā novērtējuma aprēķinu pamato ar aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem un veic, izmantojot piemērotas aktuāra metodes un statistikas metodes.

Visprecīzākā novērtējuma aprēķinu pamato ar aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem un veic, izmantojot piemērotas, lietojamas un atbilstīgas aktuāra metodes un statistikas metodes.

Pamatojums

Formulējums „piemērotas” ir nepietiekams, ņemot vēra to, ka 83. pantā ir iekļauts formulējums „lietojamība un būtiskums”.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

109. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) korelācijas parametri;

c) korelācijas parametri un procedūras šo parametru atjaunināšanai;

Pamatojums

Kā bija redzams nesenās finanšu krīzes gadījumā, var būt nepieciešams ātri koriģēt korelāciju parametrus.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

119. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz piemērotām aktuāra un statistikas metodēm un atbilst metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu tehniskās rezerves.

2. Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz piemērotām, lietojamām un atbilstīgām aktuāra un statistikas metodēm un atbilst metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu tehniskās rezerves.

Pamatojums

Formulējums „piemērotas” ir nepietiekams, ņemot vēra to, ka 83. pantā ir iekļauts formulējums „lietojamība un būtiskums”.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

130. pants – 4. punkts – 5.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Uzraudzības iestādes var ņemt vērā to, kā aktīvu pārvaldīšanu ietekmē brīvprātīgie rīcības kodeksi un pārredzamības principi, kurus ievēro attiecīgās iestādes, kas veic darījumus ar nereglamentētiem vai alternatīviem ieguldījumu instrumentiem.

Pamatojums

Precizējošs grozījums. Uzraudzības iestādes neņems vērā, vai tieši iestādes izmanto kodeksus vai nē, bet ņems vērā tos kodeksus, ko vispār izmanto, ja tādi vispār ir, un to ietekmi uz apdrošināšanas sabiedrību veikto aktīvu pārvaldīšanu.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

142. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde anulē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtu licenci šādos gadījumos:

1. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde, turpinot jebkādu nepieciešamo uzraudzību, anulē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtu licenci šādos gadījumos:

Pamatojums

Atzīstot, ka gadījumos, kad tiek pārkāpta minimālā kapitāla prasība, ir nepieciešama spēcīgāka uzraudzības iestāžu iejaukšanās (tāpēc arī „var anulēt” tiek aizstāts ar „anulē”), ir svarīgi precizēt, ka pilnīga licences anulēšana attiecas uz jaundibinātām uzņēmējsabiedrībām un ka attiecībā uz citām uzņēmējsabiedrībām uzraudzības iestādēm būtu jāspēj veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nosargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses un pārapdrošināšanas līgumos paredzētās saistības tādos gadījumos kā likvidācija u.c.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

142. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) uzņēmējsabiedrība neievēro minimālā kapitāla prasību, un uzraudzības iestādes uzskata, ka iesniegtā finanšu shēma ir nepārprotami neatbilstīga, vai attiecīgā uzņēmējsabiedrība neievēro apstiprināto shēmu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība minimālā kapitāla prasībai.

c) uzņēmējsabiedrība neievēro minimālā kapitāla prasību, un uzraudzības iestādes uzskata, ka iesniegtā finanšu shēma ir nepārprotami neatbilstīga, vai attiecīgā uzņēmējsabiedrība neievēro apstiprināto shēmu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība minimālā kapitāla prasībai; šādos apstākļos pēc licences anulēšanas uzraudzība netiek pārtraukta, lai sargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses un pārraudzītu jebkādus likvidācijas, pārņemšanas vai līdzīgus procesus.

Pamatojums

Atzīstot, ka gadījumos, kad tiek pārkāpta minimālā kapitāla prasība, ir nepieciešama spēcīgāka uzraudzības iestāžu iejaukšanās (tāpēc arī „var anulēt” tiek aizstāts ar „anulē”), ir svarīgi precizēt, ka pilnīga licences anulēšana attiecas uz jaundibinātām uzņēmējsabiedrībām un ka attiecībā uz citām uzņēmējsabiedrībām uzraudzības iestādēm būtu jāspēj veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nosargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses un pārapdrošināšanas līgumos paredzētās saistības tādos gadījumos kā likvidācija u.c.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

234. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) primārais grupas atbalsta avots ir pašu kapitāls, kas nodots no mātes sabiedrības meitas sabiedrībai; ja grupas atbalstu var sniegt no resursiem, kas pieejami meitas sabiedrībā, jābūt noslēgtiem juridiski izpildāmiem līgumiem vai citiem mehānismiem, lai varētu nodot izmantojamo pašu kapitālu;

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

237. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atbalsts grupai ir grupas uzraudzības iestādes deklarācijas formā, kas izteikta juridiski saistošā dokumentā un sastāv no saistībām pārnest saskaņā ar 98. panta 5. punkta noteikumiem izmantojamo pašu kapitālu.

2. Atbalsts grupai izpaužas deklarācijas formā uzraudzības iestāžu kolēģijai, izmantojot grupas uzraudzības iestādi un vajadzības gadījumā iekļaujot pierādījumus no juridiski izpildāmiem instrumentiem, kas veido saistības pārnest izmantojamo pašu kapitālu saskaņā ar 98. panta 5. punkta noteikumiem.

Pamatojums

Paziņojumi par grupas atbalstu iekļauj visu grupu, tāpēc tie jāziņo kolēģijai. Pasīvu samazināšana ir vēl viens veids, kā veikt grupas atbalstu.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

237. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) dokuments, kurā ir grupas atbalsta deklarācija, atbilst visām mātes sabiedrības normatīvo aktu prasībām, lai to varētu atzīt kā juridiskas saistības, un vai vēršanās juridiskajā vai pārvaldes institūcijā nerada atliekošu iedarbību.

c) dokuments, kurā ir grupas atbalsta deklarācija un jebkāds nepieciešamais pievienotais instruments, atbilst visām prasībām, kas noteiktas tās dalībvalsts spēkā esošajos tiesību aktos, no kuras ir sabiedrība, kas sniedz grupas atbalstu, un vēršanās juridiskā vai pārvaldes institūcijā nerada atliekošu iedarbību, kā arī iekļaujot grupas atbalsta izveidi līdz visnesenākajā deklarācijā noteiktai robežai vai kā attiecīgam gadījumam noteikts 244. panta 1. punktā un grupējot līdzīgi kā apdrošināšanas ņēmēju prasījumiem, ņemot vērā reorganizācijas, darbības paplašināšanas, iekļaušanas vai jebkuru citu administratīvo procedūru apstākļus.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt grupas atbalstu, iekļaujot papildu pagaidu noteikumus juridisku neskaidrību gadījumiem (skatīt 70. apsvērumu), un izveidot grupas atbalsta grupējumu.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

244. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: grupas atbalstu samazināšana

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: vienlīdzīga attieksme

1. Ja mātes sabiedrībai un grupas uzraudzības iestādei saskaņā ar 238. vai 239. pantu ir adresēti vairāki pieprasījumi pārnest izmantojamo pašu kapitālu un grupai nav pietiekama izmantojamā pašu kapitāla, ar ko izpildīt visus šos pieprasījumus, vajadzības gadījumā samazina summas, kas izriet no jaunākajām pieņemtajām deklarācijām.

1. Ja mātes sabiedrībai un grupas uzraudzības iestādei saskaņā ar 238. vai 239. pantu ir adresēti vairāki pieprasījumi pārnest izmantojamo pašu kapitālu un grupai nav pietiekama izmantojamā pašu kapitāla, ar ko izpildīt visus šos pieprasījumus, piemēro šādus noteikumus:

 

a) visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ir meitas sabiedrības, kopīgi ar mātes sabiedrību ir atbildīgas līdz summai, kas izriet no jaunākajām deklarācijām, kuras pieņemtas par katru meitas sabiedrību, uz ko attiecas 236.–241. panta noteikumi;

Samazinājumu aprēķina katrai meitas sabiedrībai, nodrošinot to, ka uz katru meitas sabiedrību attiecas vienāda attiecība starp tās pieejamo aktīvu summu un jebkuru pārnesumu no grupas, no vienas puses, un tās tehnisko rezervju un minimālās kapitāla prasības summu, no otras puses.

b) summu, kas minēta a) apakšpunktā vajadzības gadījumā samazina. Samazinājumu aprēķina katrai meitas sabiedrībai, nodrošinot to, ka uz katru meitas sabiedrību attiecas vienāda attiecība starp tās pieejamo aktīvu summu un jebkuru pārnesumu no grupas, no vienas puses, un tās tehnisko rezervju un minimālās kapitāla prasības summu, no otras puses.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībām, kas izriet no mātes sabiedrības noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, netiek piemēroti labvēlīgāki nosacījumi nekā saistībām, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem, ko noslēgusi kāda meitas sabiedrība, uz kuru attiecas 236. līdz 241. panta noteikumi.

2. Neatkarīgi no 277. panta dalībvalstis nodrošina, ka saistībām, kas izriet no mātes sabiedrības noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, netiek piemēroti labvēlīgāki nosacījumi nekā saistībām, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem, ko noslēgusi kāda meitas sabiedrība, uz kuru attiecas 236. līdz 241. panta noteikumi.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

251. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad uzraudzības iestāde darbojas kā grupas uzraudzības iestāde, tās darbība par tādu tiek atzīta bez diskriminācijas; tādējādi grupas uzraudzības iestādes likumīgas darbības, tai skaitā arī kapitāla pārvedumi, pamatojoties uz uzraudzības iestādei piešķirto dalībvalsts pilnvarojumu, netiks uzskatītas kā pretējas šīs dalībvalsts vai dalībvalsts apdrošinājuma ņēmēju interesēm.

Pamatojums

Grupas uzraudzības iestādei savā dalībvalstī ir pienākums darboties grupas interesēs. Valsts uzraudzības iestādēm nevajadzētu uztraukties par to, ka, pieņemot lēmumus uz šāda pamata, tās iesūdzētu tiesā attiecīgās valsts apdrošinājuma ņēmēji, uzskatot, ka iestāžu rīcība ir viņiem radījusi zaudējumus.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

262. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Ja kontrolakciju sabiedrība vai mātes sabiedrība nepilda grupas atbalsta prasības, grupas uzraudzības iestāde var izlemt izbeigt grupas uzraudzību.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek paredzētas sankcijas par visu kapitāla priekšrocību, ko sniedz darbība grupā, zaudēšanu, ja netiek pildītas grupas atbalsta saistības.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

304. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Neatkarīgi no 1. punkta un ņemot vērā 251. panta 4. punktā paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru un 23. apsvērumā minētos uzdevumus, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejai (CEIOPS) ar regulu, kas stāsies spēkā vienlaicīgi ar šo direktīvu, tiek piešķirts juridiskas personas statuss.

Pamatojums

CEIOPS tiek piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, piemēram, risināt strīdus, kas saistīti ar grupas atbalstu. Gadījumos, kad jebkādu šādu lēmumu apstrīd, ir vēlams un tiek nodrošināta lielāka pārskatatbildība, ja CEIOPS pati piedalās jebkādos procesos, nevis to pārstāv Komisija. Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 2. maija lietā C-217/04 nolēma, ka 95. pants var būt par pamatu iestādes izveidošanai. Paplašinot šo lēmumu, līdzīgu secinājumu var izdarīt attiecībā uz 47. pantu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Apdrošināšana un pārapdrošināšana - Maksātspēja II

Atsauces

COM(2008)0119 – C6-0231/2007 – COM(2007)03612007/0143(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

24.9.2007

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Sharon Bowles

19.11.2007

 

 

Izskatīšana komitejā

19.12.2007

8.4.2008

 

 

Pieņemšanas datums

25.6.2008

 

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

21

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Carlo Casini, Titus Corlăţean, Marek Aleksander Czarnecki, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Neena Gill, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Sharon Bowles, Georgios Papastamkos, Michel Rocard, Gabriele Stauner, József Szájer


PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS DARBA GRUPAS ATZINUMS

Briselē, 2008. gada 10.aprīlī

ATZINUMS

           ADRESĀTI:                              EIROPAS PARLAMENTS

                                                                 PADOME

                                                                 KOMISIJA

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

COM(2005)119 galīgā redakcija, 26.2.2008 – 2007/0143 (COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un jo īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, ko attiecīgi veido Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridiskā dienesta pārstāvji, tikās 2008. gada 13. martā, lai izskatītu iepriekšminēto Komisijas priekšlikumu.

Minētajā sanāksmē(1) izskatīja priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru pārstrādā Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmo direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana, Padomes 1978. gada 30. maija Direktīvu 78/473/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju Kopienas līdzapdrošināšanas jomā, Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvu 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu, Padomes 1988. gada 22. jūnija Otro direktīvu 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem Direktīvā 73/239/EEK, Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvu 98/78/EK par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvu 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem.

Šīs izskatīšanas rezultātā konsultatīvā darba grupa, savstarpēji vienojoties, secināja, ka priekšlikumā nav citu būtisku grozījumu, kas nebūtu attiecīgi apzīmēti. Attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta neizmainīto normu kodifikāciju kopā ar būtiskajiem grozījumiem konsultatīvā darba grupa secināja, ka priekšlikumā iekļautais ir spēkā esošā teksta vienkārša kodifikācija, kas nemaina tā būtību.

      C. PENNERA                            J.-C. PIRIS                           M. PETITE

      juriskonsults                                juriskonsults                           ģenerāldirektors

(1)

Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikums angļu, franču un vācu valodā, un tā strādāja ar angļu tekstu, kas bija apspriežamā teksta oriģinālvaloda.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Apdrošināšana un pārapdrošināšana - Maksātspēja II (pārstrādāta versija)

Atsauces

COM(2008)0119 – C6-0231/2007 – COM(2007)03612007/0143(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

26.2.2008

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

24.9.2007

Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

24.9.2007

 

 

 

Referents

       Iecelšanas datums

Peter Skinner

4.7.2006

 

 

Izskatīšana komitejā

11.4.2007

2.10.2007

18.12.2007

26.2.2008

 

1.4.2008

15.7.2008

22.9.2008

 

Pieņemšanas datums

7.10.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

7

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Mariela Velichkova Baeva, Paolo Bartolozzi, Pervenche Berès, Sebastian Valentin Bodu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, Christian Ehler, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Andrea Losco, Astrid Lulling, Gay Mitchell, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Salvador Domingo Sanz Palacio, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Ieke van den Burg, Cornelis Visser

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Piia-Noora Kauppi, Werner Langen, Thomas Mann, Bilyana Ilieva Raeva, Karl von Wogau

 

 

Pēdējā atjaunošana - 2008. gada 10. novembraJuridisks paziņojums