ar Komisijas ieteikumiem par Eiropas autentisko dokumentu

(2008/2124(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 192. panta otro ievilkumu,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 10. maija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem. Partnerība Eiropas atjaunošanai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā” (COM(2005)0184),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas salīdzinošo pētījumu par autentiskajiem instrumentiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0451/2008),

A.  tā kā saistībā ar iepriekš minēto paziņojumu par Hāgas programmu Komisija attiecībā uz savām prioritātēm pauda viedokli, ka ir jānodrošina patiesa Eiropas telpa civiltiesību jomā un it īpaši attiecībā uz tiesas lēmumu atzīšanu un izpildi; tā kā, lai vairotu savstarpējo uzticēšanos Eiropas Savienībā, šī programma kā svarīgāko prioritāti turpmākajiem gadiem paredzēja savstarpējās atzīšanas principa turpmāku īstenošanu, kas ir konkrēts līdzeklis, lai aizsargātu pilsoņu tiesības un garantētu tā piemērošanu ārpus Eiropas robežām;

B.   tā kā Hāgas programma paredz, ka savstarpējas atzīšanas programmas īstenošana ir īpaši svarīga prioritāte un ka šī īstenošana ir jāpabeidz līdz 2011. gadam,

C.  tā kā pilsoņu brīva kustība Eiropas Savienība pastāvīgi palielinās; tā kā tas rada noteiktus juridiskus apstākļus saistībā ar divām vai vairākām dalībvalstīm,

D.  tā kā Komisija iepriekš minētajā paziņojumā par Hāgas programmu par īpaši svarīgu problēmu civillietu jomā, kas jārisina, ir atzinusi publisko aktu atzīšanu; tā kā šajā sakarībā ir steidzami jāveicina autentisko dokumentu atzīšana un izpilde, kā to paredz spriedums Unibank lietā(1),

E.   tā kā Kopienas tiesību aktu uz nozari orientēta un neviendabīga pieeja šajā jomā ir neapmierinoša(2),

F.   tā kā ir jāaizsargā Eiropas pilsoņu ģimenes un mantojuma tiesības ārpus ES robežām,

G. tā kā uzņēmumiem ir aizvien vairāk iestāžu ārvalstīs un darbību Kopienas iekšienē, kas palielina autentisko dokumentu apriti attiecībā uz uzņēmumu izveidi un darbību,

H.  tā kā ir īpaši būtiski Eiropas Savienībā izveidot skaidru un pilnīgu juridisko pamatu, kas garantētu pilsoņiem un uzņēmējiem drošību un juridisko situāciju un valsts varas pārstāvju veikto darījumu paredzamību,

I.    tā kā patiesas Eiropas juridiskās telpas izveide strīdu gadījumā pamatojas uz tiesas vai administratīvās iestādes nolēmumu pārrobežu atzīšanu, bet ar tiesvedību nesaistītos gadījumos – uz pārrobežu atzīšanu autentiskiem dokumentiem, ko sagatavojusi vai reģistrējusi tiesu iestāde vai valsts ierēdņi, kas nozīmēti juridisko dokumentu apstiprināšanai,

J.   tā kā tiesu iestāžu lēmumu savstarpējās atzīšanas jomā pastāvošās regulas piemēro autentiskajiem dokumentiem, ja tos izdod valsts iestādes,

K.  tā kā autentiskā dokumenta akta būtiska iezīme ir lielāks pierādījuma spēks nekā privātam līgumam un tā kā šis pierādījuma spēks tiesnesim ir jāņem vērā, jo to viņam regulāri uzliek par pienākumu dalībvalstu tiesību akti, ņemot vērā uzticēšanos attiecīgi pilnvarota valsts ierēdņa vai valsts iestādes sastādītajiem juridiskajiem aktiem(3),

L.   tā kā autentiskā dokumenta pierādījuma spēka priekšnoteikums ir tā autentiskuma atzīšana, ja šo dokumentu izdevis valsts ierēdnis, kas ir pilnvarots sastādīt autentiskos dokumentus, vai valsts iestāde, un tā kā savstarpēja uzticība dalībvalstu tiesību sistēmām pamato autentiskuma pārbaudi saistīto procedūru turpmāku piemērošanu tikai būtisku šaubu gadījumā par dokumenta ticamību,

M.  tā kā tās dalībvalsts tiesību aktu ievērošanai, kurā dokuments ir jāuzrāda lietošanas nolūkā, tomēr ir jārada pārliecība, ka pierādījuma spēka atzīšana nenozīmē, ka ārvalsts autentiskajam dokumentam piemīt lielāks pierādījuma spēks, nekā šīs dalībvalsts autentiskajiem dokumentiem; tā kā pieprasītās regulas materiālās piemērošanas jomai ir jāattiecas uz būtisku civiltiesību un komerctiesību daļu, izņemot konkrētas precīzi noteiktas jomas,

N. tā kā publisko reģistru sistēmu atšķirības attiecībā uz struktūru un organizāciju nekustamā īpašuma jomā, kā atšķirības attiecībā uz tiem piešķirtās sabiedrības uzticības raksturu un mērogiem liek izslēgt nekustamā īpašuma tiesību pārnešanu no Kopienas nākotnes instrumenta, ņemot vērā tiešo sakarību starp autentiska dokumenta izstrādes veidu un uzskaiti publiskajā reģistrā,

O.  tā kā tiesu iestāžu nolēmumu atzīšanas jomā visā Eiropas Savienībā šāda izslēgšana nozīmētu ekskluzīvas kompetences piešķiršanu to valstu tiesām, kur atrodas nekustamais īpašums, izskatot visas prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesību izmantošanu un tiesām teritorijā, kur atrodas publiskais reģistrs, attiecībā uz jebkuru prasību par publiskā reģistrā ierakstu derīgumu(4),

P.  tā kā autentiskā dokumenta institūcija nepastāv angļu–amerikāņu tiesību sistēmās, it īpaši Anglijas, Velsas un ziemeļvalstu tiesībās; tā kā, lai gan Anglijā un Velsā pastāv solicitor profesija, kuras pārstāvji darbojas kā valsts dienesta notāri, un scrivener notāri, šie juristi nevar sastādīt autentiskos dokumentus, bet var vienīgi sertificēt parakstus, un līdz ar to, pieņemot jebkādus jaunus tiesību aktus attiecībā uz Eiropas autentiskajiem dokumentiem, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka šajā sakarībā nerodas pārpratumi; tā kā tādēļ ir jāveic visi piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka autentiskos dokumentus nevar izmantot valstīs, kurās šādus dokumentus nevar sastādīt to valstspiederīgie, lai apietu procedūras, kas noteiktas šo valstu tiesību sistēmās (t.i., pierādījuma sniegšana); tā kā, lai palielinātu informētību juridisko profesiju pārstāvju vidū tajās dalībvalstīs, kurās autentiskie dokumenti nepastāv, Komisijai būtu arī jāuzsāk atbilstīga informācijas kampaņa un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi angļu–amerikāņu sistēmas juristi ir informēti par ierēdņu darbu kontinentālo tiesību sistēmā un iespējamiem to klientu ieguvumiem it īpaši attiecībā uz juridisko noteiktību autentisko dokumentu izmantošanas darījumos, ko tie ierosina slēgt valstīs, kurās šis instruments tiek izmantots; tā kā ar to Parlamenta Juridiskās komiteja bieži pauž nepieciešamību pēc praktizējošu juristu Eiropas tīkla, informācijas kampaņām un materiāliem, kā arī kopējām mācībām, kuras veicināt tiek aicināta Komisija,

Q.  tā kā pieprasīto regulu nevar piemērot ne jautājumiem attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem, uz kuriem attiecas citi Kopienas instrumenti, ne jautājumiem attiecībā uz valsts iestāžu un ierēdņu kompetenci, organizāciju un struktūru, tostarp autentifikācijas procedūru, kas ir dalībvalstu kompetencē,

1. uzskata, ka savstarpēja uzticība tiesību jomā Kopienā pamato to, ka nākotnē būtu atceļamas procedūras saistībā ar autentiskā dokumenta pārbaudi un ticamību pārrobežu jomā; uzskata, ka šādu autentiskā dokumenta atzīšanu, lai to izmantotu attiecīgajā dalībvalstī, var noraidīt tikai tad, ja pastāv būtiskas šaubas un pamatojums attiecībā uz tā autentiskumu, vai arī tad, ja atzīšana ir pretrunā ar attiecīgās dalībvalsts sabiedrisko kārtību;

2. prasa Komisijai, pamatojoties uz EK līguma 65. panta a) apakšpunktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu, iesniegt Parlamentam tiesību akta priekšlikumu, lai paredzētu autentisko dokumentu savstarpēju atzīšanu un izpildi;

3. uzsver, ka atzīšana nevar piešķirt ārvalsts dokumentam lielāku spēku nekā attiecīgās valsts dokumentam;

4. uzskata, ka pieprasītā regula attiecas uz visiem autentiskajiem dokumentiem civiltiesību un komerctiesību jomā, izņemot tos dokumentus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu un kuri jāreģistrē vai kurus var reģistrēt, vai arī norādīt publiskajā reģistrā;

5. tā kā pieprasīto regulu nedrīkst piemērot jautājumiem attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem, ko piemēro autentiskajam dokumentam, un jautājumiem attiecībā uz valsts iestāžu un ierēdņu kompetenci, organizāciju un struktūru, tostarp autentifikācijas procedūru;

6. konstatē, ka šajā sakarībā šajā rezolūcijā ir ievērots subsidiaritātes un proporcionalitātes princips un pilsoņu pamattiesības;

7. uzskata, ka prasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pievienotos detalizētos ieteikumus Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) Tiesas 1999. gada 17. jūnija spriedums lietā C-260/97, Recueil, 3715. lpp. (2) Padomes Regula Nr. 44/2001/EK, (OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.); Padomes Regula (EK) Nr. 805/2004 (OV L 143, 30.4.2004., 15. lpp.). (3) Ģenerāladvokāta A. La Pergola 1999. gada 2. februāra secinājumi iepriekš minētās Unibank lietas 7. punkts (4) Skatīt Regulas 44/2001 22. panta 1) un 2. punktu.

1.   Savstarpēja uzticība tiesību jomā Kopienā pamato, ka nākotnē būtu atceļamas procedūras saistībā ar autentiskā dokumenta pārbaudi un ticamību pārrobežu jomā.

2.   Šādu autentiskā dokumenta atzīšanu, lai to izmantotu attiecīgajā dalībvalstī, var noraidīt tikai tad, ja pastāv būtiskas un pamatotas šaubas attiecībā uz tā autentiskumu vai arī tad, ja atzīšana ir pretrunā ar attiecīgās dalībvalsts sabiedrisko kārtību.

3.   Parlaments prasa Komisijai, pamatojoties uz EK līguma 65. panta a) apakšpunktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu, tam iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai paredzētu autentisko dokumentu savstarpēju atzīšanu un izpildi.

4    Tiesību akts, kas attiecas uz tiesību akta priekšlikumu, ir jāpiemēro visiem autentiskajiem dokumentiem civiltiesību un komerctiesību jomā, izņemot tos dokumentus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu un kuri jāreģistrē vai kurus var reģistrēt, vai arī norādīt publiskajā reģistrā. Tas nav jāpiemēro jautājumiem saistībā ar piemērojamiem tiesību aktiem, ko piemēro autentiskajam dokumentam, un jautājumiem attiecībā uz valsts iestāžu un ierēdņu kompetenci, organizāciju un struktūru, tostarp autentifikācijas procedūru.

I. Situācijas apraksts

Patlaban Eiropas robežas paplašinās, un tas eiropiešus mudina kļūt aizvien mobilākiem šajā nepārtraukti augošajā telpā. Tomēr iedzīvotāju pārvietošanos Eiropas Savienībā apgrūtina autentisko dokumentu sarežģītā aprite.

Autentisko dokumentu sistēma darbojas lielākajā daļā dalībvalstu. Dalībvalstis, kas atrodas Eiropas kontinentā, atzīst tādu kontinentālo sistēmu, kuras pamatā ir divu pīlāru sistēma. Pretstatā anglosakšu un skandināvu valsts tiesību sistēmas praksei dalībvalsts neiejaucas tikai ex post attiecībā uz tiesas lēmumiem („strīdus situāciju tiesvedība”). Faktiski tādiem tiesību aktiem, kas rada nozīmīgas personiskās vai mantiskās sekas, dalībvalsts preventīvi piemēro obligātu likumības pārbaudi saistībā ar tiesību akta autentifikāciju, ko veic valsts ierēdnis vai valsts iestāde („preventīvā tiesvedība”, „bezstrīdus tiesvedība”). Tādējādi preventīvā tiesvedība eksistē paralēli un neatkarīgi no strīdus situāciju tiesvedības. Autentiskais dokuments ir paredzēts, lai novērstu strīdus, kas vēlāk var rasties par attiecīgo tiesību aktu, vienlaikus tiesvedības gadījumā tiesnesim atvieglojot lēmuma pieņemšanu ar autentiskā dokumenta saistošo pierādījuma spēku.

Līdz šim attiecībā uz citu dalībvalstu autentisko dokumentu atzīšanu Eiropas Savienības valstīs situācija bijusi ļoti atšķirīga. Iedzīvotājs, kuram ir autentisks dokuments un kurš vēlas, lai to atzītu citā valstī (ne tajā, kurā tas izdots), var saskarties ar vairākiem gadījumiem — tas var būt 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijā paredzētais apliecinājums (apostille) vai atbrīvojums no apostille izmantošanas, ja to nosaka divpusēji nolīgumi.

Attiecībā uz autentiskā dokumenta pierādījuma spēku un izpildi citā dalībvalstī, kas nav reģistrējusi šo dokumentu, atsevišķās dalībvalstīs ārvalsts dokuments ir izpildāms tikai tad, ja dalībvalsts tiesa to ir pasludinājusi par izpildāmu pēc tam, kad šī tiesa ir pārbaudījusi ārvalsts iestādes kompetenci, piemēroto tiesību aktu un lēmuma atbilstību starptautiskajai sabiedriskajai kārtībai saistībā ar pamatprasībām un procedūras prasībām.

Visbeidzot, ja tā ir taisnība, ka pastāv vairāki Kopienas instrumenti („Briseles I” regula, „Briseles IIa” regula, regula par Eiropas izpildes rīkojumu) vai patlaban tādi tiek izstrādāti (darbs saistībā ar uzturēšanas pienākumu, mantošanu un laulāto mantiskajām attiecībām), tad tie ir saistīti ar ne pārāk piemēroto nozaru pieeju. Turklāt procedūras, kas līdz šim ieviestas ar Kopienas regulām, nav identiskas. Taču saskaņošanas trūkums rada kaitējumu ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo ir sarežģīti droši noteikt, kāda ir piemērojamā procedūra, un tādējādi saprast, kādi pasākumi jāveic autentiskā dokumenta izpildei ārvalstīs.

Vienotības trūkuma sekas ir autentisko dokumentu sarežģītā un ierobežotā aprite gan saistībā ar dokumentu veidu, gan skaitu. Tomēr iedzīvotāji un ekonomiskajā darbībā iesaistītās personas cer, ka autentisko dokumentu aprite kļūs efektīvāka lielākai drošības garantijai saistībā ar darījumiem. Reformai būtu trīs ieguvumi — laika ietaupījums, samazinātas izmaksas un vienkāršotas procedūras.

II. Par savstarpējās atzīšanas un autentisko dokumentu izpildes ieviešanu

1. Saturs

Izveidojot vienotu sistēmu autentisko dokumentu savstarpējai atzīšanai un publisko aktu pareizai un vienotai izpildei visās dalībvalstīs, būs iespējams mainīt valstu praksi un atvieglot iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi, jo īpaši samazinot legalizācijas un apostille formalitātes un atvieglojot ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi.

Autentiskais dokuments ir definēts Kopienas tiesību aktos, Jenard-Möller ziņojumā par Lugāno konvenciju(1), turklāt šo definīciju apstiprina Eiropas Kopienu Tiesas spriedums Unibank lietā(2). No šiem dokumentiem izriet, ka autentiskais akts ir tāds dokuments, kura autentiskumu jānosaka, pirmkārt, tiesu iestādei vai valsts ierēdņiem, un, otrkārt, kura autentiskumu apliecina ne tikai paraksts, bet arī saturs. Turklāt izpildāmajam autentiskajam dokumentam jābūt izpildāmam pašam par sevi tajā dalībvalstī, kurā tas izdots.

Savstarpējā uzticēšanās Kopienā nozīmē, ka turpmāk tiks atceltas procedūras, kas saistītas ar autentiskā dokumenta ticamības starpvalstu līmeņa pārbaudi.

Tā kā pastāv locus regit actum noteikums un procesuālās normas, kas reglamentē iekļaušanu būtiskākajos valsts reģistros, tiem aktiem, kuri attiecas uz nekustamo īpašumu, nevar piemērot šo atcelšanu. Gan nekustamā īpašuma nozares valsts reģistru sistēmu struktūras un organizācijas atšķirības, gan dokumentam piešķirtā apliecinājuma rakstura un mēroga atšķirības nosaka, ka no turpmākajiem Kopienas instrumentiem tiek izslēgta nekustamā īpašuma tiesību nozare, jo pastāv cieša saistība starp to, kādā veidā tiek izstrādāts publisks akts, no vienas puses, un to, kā tas tiek iekļauts valsts reģistrā, no otras puses.

Papildus šim izņēmumam autentiska dokumenta autentiskuma, pierādījuma spēka un izpildes atzīšanu, kas pieprasīta, lai šo aktu varētu izmantot nepieciešamajā dalībvalstī, var noraidīt tikai tad, ja ir nopietnas un pamatotas šaubas par tā autentiskumu vai ja šāda atzīšana ir pretrunā ar attiecīgās dalībvalsts sabiedrisko kārtību.

Savstarpējā uzticēšanās tiesas spriedumos Kopienā nozīmē, ka procedūrai, kas paredzēta kādā dalībvalstī izpildāma autentiskā dokumenta izpildes nodrošināšanai citā dalībvalstī, jābūt efektīvai un ātrai.

Saistībā ar šo ziņojuma projektu referentam ir tiesības iesniegt grozījumus atkarībā no pētījuma rezultātiem, kas būs pieejami oktobrī.

(1) OV C 189, 28.7.1992., 57. lpp., 72. punkts. (2) EKT 1999. gada 17. jūnija spriedums lietā C-260/97.