par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm

(2008/2149(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Saloniku 2003. gada 19.–20. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kuros visām Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās nākotnē pievienosies Eiropas Savienībai,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu un ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2005. gada 15.–16. jūnija, 2006. gada 14.–15. decembra un 2008. gada 19.–20. jūnija secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 3. oktobrī pieņemto lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Horvātiju,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu „Rietumbalkāni. Eiropas perspektīvas stiprināšana” (COM(2008)0127),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244,

–   ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par Kosovas nākotni un ES lomu(1),

–   ņemot vērā 2006. gada 12. oktobra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības sniegšanu Kosovai(2),

–   ņemot vērā 2008. gada 23. jūlija rezolūciju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu(3),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Horvātijas 2007. gada progresa ziņojumu(4),

–   ņemot vērā 2007. gada 15.marta ieteikumu Padomei par Bosniju un Herzegovinu(5),

–   ņemot vērā 2007. gada 25. oktobra ieteikumu Padomei par attiecībām starp Eiropas Savienību un Serbiju(6),

–   ņemot vērā 2006. gada 6. septembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses un Albānijas Republiku, no otras puses(7),

–   ņemot vērā 2007. gada 13. decembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses un Melnkalnes Republiku, no otras puses(8),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 31. janvāra ziņojumu „Eiropas transporta tīkla lielāko virzienu paplašināšana kaimiņvalstīs. Transporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos” (COM(2007)0032),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu par rezultātiem, kas sasniegti izpētes sarunās par sadarbību ar kaimiņvalstīm transporta jomā (COM(2008)0125),

–   ņemot vērā 2005. gada 25. oktobrī Atēnās parakstīto Līgumu par ES un Dienvidaustrumeiropas Enerģētikas Kopienas izveidi,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 6. novembra paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2007.–2008. gadam (COM(2007)0663),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 16. marta rezolūciju par Komisijas paplašināšanās stratēģijas dokumentu — 2005(9) un 2006. gada 13. decembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007. gadam(10),

–   ņemot vērā visas iepriekšējās rezolūcijas par Rietumbalkānu valstīm,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Reģionālās attīstības komiteja atzinumus (A6-0489/2008),

A. tā kā Saloniku Eiropadome skaidri formulēja Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu un norādīja, ka stabilizācijas un asociācijas process veidos vispārējo sistēmu Eiropas attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm;

B.  tā kā Horvātija patlaban risina iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību, un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai 2005. gadā tika piešķirts kandidātvalsts statuss;

C. tā kā Rietumbalkānu stabilizācijas un asociācijas procesā izšķirošā nozīme bija ES tirdzniecības koncesijām un ES finansiālajai palīdzībai,

D.  tā kā Horvātija ir guvusi panākumus virzībā uz pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā, prognozējot sarunu noslēgšanu 2009. gadā, un turpina pildīt Kopenhāgenas politiskos un ekonomiskos kritērijus, un ir atzīts, ka Horvātijā ir funkcionējoša tirgus ekonomika, kas varētu būt pozitīvs piemērs citām šā reģiona valstīm;

E.  tā kā Kosovas Asambleja 2008. gada 17. februārī pieņēma rezolūciju, kurā deklarēja Kosovas neatkarību; tā kā Padome18. februārī piekrita, ka dalībvalstis saskaņā ar valsts praksi un starptautiskajām tiesību normām pieņems lēmumu par savām attiecībām ar Kosovu; tā kā paredzams, ka ES kopējā palīdzība Kosovai laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam pārsniegs EUR 1 000 000 000, ietverot atbalstu Kosovas politiskajai un ekonomiskajai attīstībai un finansējumu ES ieguldījumam starptautiskajai klātbūtnei Kosovā;

F.  tā kā ekonomiskā labklājība un pilnīga integrācija ES iekšējā tirgū un pasaules tirdzniecības sistēmā ir būtiski priekšnoteikumi visa Rietumbalkānu reģiona ilgtermiņa stabilitātei un ilgtspējīgai ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei;

G.  tā kā sagaida, ka pārdomāta pakāpeniska tirgus atvēršana Rietumbalkānu valstīs, tostarp individuālas pieejas piemērošana katrai valstij, kā arī pirmām kārtām reģionāla tirgus izveides veicināšana, dos ievērojamu ieguldījumu šī reģiona politiskās un ekonomiskās stabilizācijas procesā;

H. tā kā plašāka ekonomiskā sadarbība Rietumbalkānu reģionā sniedz arī pozitīvas perspektīvas ES dienvidaustrumu reģiona dalībvalstu ekonomikai un padziļinās to integrāciju vienotajā tirgū;

I.   tā kā Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīgumā (CEFTA) apvienoja 32 Dienvideiropas reģionā noslēgtos divpusējos brīvās tirdzniecības līgumus vienā visaptverošā reģionālā brīvās tirdzniecības nolīgumā, kas palielina šajā reģionā pastāvošo liberalizācijas līmeni, ieviešot objektīvu, pārredzamu un paredzamu noteikumu vienotu tīklu;

J.   tā kā Rietumbalkānu valstīs ekonomiskā izaugsme ievērojami atšķiras, 2006. gadā tā svārstījās no 3 % Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā līdz 10,3 % Melnkalnē; tā kā atšķiras arī bezdarba līmenis — 2007. gadā augstākais rādītājs bija Kosovā (40 %), bet zemākais — Melnkalnē (11,9 %);

K. tā kā Rietumbalkānu reģiona valstu ekonomika ir ļoti atkarīga no ārējās tirdzniecības un tā kā kopējais importa un eksporta apjoms sastāda ievērojamu daļu no to iekšzemes kopprodukta; tā kā 61 % no reģionālajām tirdzniecības plūsmām ir saistīts ar Eiropas Savienību gan šīs plūsmas ir tikai 2 % no ES ārējās tirdzniecības kopapjoma;

L.  tā kā transporta infrastruktūra un veicināšana izšķiroši ietekmē ekonomisko attīstību, sociālo kohēziju un integrāciju;

M. tā kā Rietumbalkānu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir nepieciešams lielāks atbalsts, lai garantētu ilgspējīgu ekonomisko izaugsmi, darbavietu radīšanu un eksportu;

N. tā kā pakalpojumu nozare, jo īpaši tūrisms, ir nozīmīga Rietumbalkānu valstu ekonomikā;

O.  tā kā tādos mazos tirgos, kādi pastāv dažās Rietumbalkānu valstīs, ir īpaši liela nosliece veidot karteļus, noteikt konkurences ierobežojumus vai ļaunprātīgi izmantot tirgus spēju, kas var spēcīgi ietekmēt reģiona ekonomisko attīstību, bezdarba līmeni un sociālo attīstību;

P.  tā kā Rietumbalkānu valstu ekonomika ir ļoti neviendabīga un atšķirīga, piemēram, Albānija, Horvātija un Melnkalne atšķiras no citām Rietumbalkānu valstīm, jo to ekonomikā tūrismam ir izšķiroša nozīme;

Q. tā kā visas Rietumbalkānu valstis ir noslēgušas stabilizācijas un asociācijas nolīgumus ar ES;

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē stabilizācijas un asociācijas procesā panākto progresu, jo īpaši nesen parakstītos stabilizācijas un asociācijas nolīgumus ar Bosniju un Hercegovinu un Serbiju; aicina dalībvalstis pabeigt visu stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ratifikāciju, cik drīz vien iespējams; atzinīgi vērtē gūtos panākumus pagaidu nolīgumu izpildē un aicina Rietumbalkānu valstis turpināt centienus šajā jomā; uzsver, cik svarīgi ir vēl vairāk veicināt stabilizācijas un asociācijas procesa daudzpusējo dimensiju, lai pilnībā atsāktu reģionālo sadarbību visās jomās;

2.  atkārtoti norāda uz Rietumbalkānu valstu „Eiropas perspektīvu”, ko skaidri formulēja Saloniku Eiropadome; tomēr norāda, ka Rietumbalkānu valstu turpmākā pievienošanās Eiropas Savienībai ir pilnībā atkarīga no tā, kā tiek izpildīti visi nosacījumi un prasības, ko noteikusi Eiropas Savienība, tostarp Kopenhāgenas līdzdalības kritēriji, un vai ir sekmīgi īstenots stabilizācijas un asociācijas process, kurā ietilpst reģionālā sadarbība, labas kaimiņattiecības un pilnīga sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai;

3.  uzsver, ka nopietnas izredzes uz līdzdalību ES Rietumbalkānu valstīm var kalpot par katalizatoru, mudinot to iedzīvotājus un valdības atmest regresīvo nacionālismu, vardarbību starp dažādām iedzīvotāju grupām un virzīties uz integrāciju ar pārējām Eiropas valstīm; turklāt Eiropas Savienībā tas uzlabos daļēji negatīvo priekšstatu par Rietumbalkānu valstīm, ko ietekmējuši nesen notikuši kari un pēdējo gadu desmitu laikā vērojamās politiskās nesaskaņas, kas savukārt stimulēs Es uzņēmumus palielināt saimniecisko darbību šajā reģionā;

4.  mudina Eiropas Savienību pastāvīgi izrādīt apņemšanos sadarboties ar Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši šajā politiski delikātajā periodā; mudina Komisiju un Padomi apzināties, ka ne Eiropas Savienības, ne arī Rietumbalkānu interesēs nav veidot „melno caurumu” Kosovā; tādēļ aicina ES iestādes aktīvi iesaistīties, lai nepieļautu saspīlējumu;

5.  uzskata, ka ir būtiski, lai attiecībā uz Rietumbalkāniem pieņemtajā vispārējā pieejā tiktu ņemts vērā tas, ka šā reģiona valstīs ir atšķirīgi ekonomiskās attīstības un atbilstības ES acquis un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem līmeņi; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir noteikt katrai Rietumbalkānu valstis individuālu ceļu uz līdzdalību ES, pamatojoties arī uz to, cik lielā mērā katra no tām ir īstenojusi Kopenhāgenas kritērijus un Eiropas Savienības izvirzītos nosacījumus un prasības;

6.  atzinīgi vērtē nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem un personu atpakaļuzņemšanu, kuri stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, un dialogu par ceļvežiem vīzu režīma pakāpeniskai liberalizācijai attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm; uzskata, ka ir noteikti jāuzlabo un jāizveido labi funkcionējošs muitas režīms, lai veicinātu tirdzniecības plūsmas un nodrošinātu ciešāku zinātnisko, ekonomisko un tirdzniecības sadarbību; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu piedāvāt lielāku skaitu stipendiju Rietumbalkānu valstu studentiem Erasmus Mundus programmā;

PTO un Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgums (CEFTA)

7.  aicina Komisiju un Padomi veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai veicinātu ātrāku Rietumbalkānu integrāciju pasaules tirdzniecības un ekonomikas sistēmā, jo īpaši, sekmējot to šā reģiona valstu iestāšanos PTO, kas vēl nav šīs organizācijas dalībnieces; atzinīgi vērtē to, ka Albānija, Horvātija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau ir PTO dalībnieces; uzsver, ka tirdzniecības liberalizācijai jānotiek ciešā saistībā ar nabadzības un bezdarba līmeņa samazināšanu, veicinot ekonomiskās un sociālās tiesības un ievērojot vides aizsardzību;

8.  uzsver reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību pozitīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību šajā reģionā un būtisko CEFTA nozīmi šajā procesā; uzsver, ka CEFTA var būt arī liela nozīme šā reģiona turpmākajā integrācijā ES, stiprinot ES un Rietumbalkānu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības; tādēļ uzskata, ka CEFTA ievērojami palīdz Rietumbalkānu valstīm sagatavoties līdzdalībai Eiropas Savienībā;

9.  aicina Rietumbalkānu valstu valdības turpināt pētīt iespēju īstenot plašākus tirdzniecības liberalizācijas pasākumus jomās, kuras līdz šim netika aptvertas, un izveidot mehānismus, lai sistemātiski apkarotu jebkādus starptautisko intelektuālo tiesību un rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumus; aicina arī šīs valdības veikt valstu tiesību aktu saskaņošanu ar Kopienas acquis un veikt darbības, lai izbeigtu praksi un pasākumus, kas rada šķēršļus beztarifu tirdzniecībai;

Eiropas atbalsts un Rietumbalkānu atbildība par reformu procesu

10. atbalsta Rietumbalkānu valstu centienus ar Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta palīdzību īstenot reformas un reģionālo sadarbību; uzsver, ka Rietumbalkānu valstis pašas ir atbildīgas par reformu procesa gaitu; mudina Rietumbalkānu valstis uzņemties atbildību un, ieņemot aktīvāku pozīciju un negaidot uz Eiropas iniciatīvām, pašām formulēt pietiekamu skaitu tālejošu projektu, lai varētu izmantot pieejamos Eiropas līdzekļus;

11. uzsver reģionu nozīmi tautsaimniecības un sociālajā attīstībā un tādēļ arī Pirmsiestāšanās palīdzības instrumenta (PPI) svarīgo lomu, lai atbalstītu Rietumbalkānu valstis demokratizācijas un tautsaimniecības un sociālās pārveides procesā, kā arī lai šīs valstis tuvinātu Eiropas standartiem un Eiropas Savienības struktūrām;

12. prasa Komisijai un dalībvalstīm piešķirt PPI papildu finanšu līdzekļus, kas nepieciešami, lai īstenotu atbilstīgi patiesajām vajadzībām izstrādātus projektus, kā arī lai sniegtu efektīvu un pastiprinātu atbalstu vietējā un reģionālajā līmenī; uzsver, ka ļoti svarīgi ir projekti, kuros sadarbojas konkrēti cilvēki un kuri var būt īpaši piemēroti, lai vietējiem iedzīvotājiem liktu apzināties to pievienoto vērtību, ko sniedz Eiropas Savienība;

13. atzinīgi vērtē to, ka viena no PPI prioritātēm ir veicināt Rietumbalkānu valstu institucionālo un administratīvā veiktspēju gan valsts, gan reģionu līmenī; mudina Komisiju stiprināt šo darbības jomu, lai sekmētu pārvaldības attīstību un šīs valstis un reģionus sagatavotu struktūrfondu izmantošanas atbilstīgai uzsākšanai, kā arī veicinātu to pielāgošanos ES standartiem, ņemot vērā to iespējamo turpmāko pievienošanos; aicina Komisiju iestāžu izveides laikā nodrošināt paaugstinātu pārredzamību un veikt piemērotus korupcijas novēršanas pasākumus;

14. aicina Padomi un Komisiju sadarbībā ar starptautiskām un reģionālajām organizācijām, kas nodarbojas ar Rietumbalkānu ekonomikas jautājumiem, sniegt šī reģiona valstīm ekonomisko un administratīvi tehnisko palīdzību, nodrošinot atbilstīgi kvalificētu personālu, lai stiprinātu vietējās sabiedriskās struktūras, izveidotu efektīvāku un daudzveidīgāku ekonomisko pamatu un uzlabotu vietējo izstrādājumu spēju iekļūt ārvalstu, un jo īpaši Eiropas Savienības, tirgos;

15. iesaka dalībvalstīm piedāvāt Rietumbalkānu valstīm tā sauktās „valdība valdībai” programmas, kas dotu šīm valstīm konkrētu atbalstu, teorētiski un praktiski apmācītu šo valstu struktūrvienības jomās, kurās to skaidri pieprasa Rietumbalkānu valstu iestādes; uzsver, ka šīs programmas var būt ļoti nozīmīgas ES aquis īstenošanai šajā reģionā, jo tās dod Rietumbalkānu valstīm iespēju konkrēti noteikt, kādas atbalsta formas tām nepieciešamas;

16. aicina Komisiju savlaicīgi iesniegt Parlamentam apstiprināšanai visus jaunos priekšlikumus par ārkārtas budžeta atbalsta sniegšanu Rietumbalkānu valstīm; uzsver, ka turpmākā finansiālā palīdzība Rietumbalkāniem (jo īpaši Kosovai) jābūt atkarīgai no tā, vai ar starptautisko finanšu iestāžu palīdzību tiks izstrādāts visaptverošs un pamatots ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plāns;

17. uzskata, ka vietējām un reģionālajām iestādēm ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā, nosakot valsts un Kopienas prioritātes projektos, kas veido partnerību ar valsts un privātā sektora dalībniekiem;

18. uzsver pārrobežu un valstu sadarbības nozīmi, izstrādājot kopīgus projektus un veidojot noturīgus kontaktus, gan starp Rietumbalkānu valstu reģioniem, gan starp šiem reģioniem un dalībvalstu reģioniem; uzsver arī, ka no šādas sadarbības iegūst ne tikai tautsaimniecība, tai ir arī politiska un humāna dimensija, kas tuvina tautas un valdības, kā arī ilgtermiņā nodrošina šī reģiona stabilitāti un uzplaukumu;

19. mudina Eiropas Savienības reģionus izrādīt iniciatīvu pārrobežu projektu īstenošanā ar Rietumbalkānu valstu reģioniem, lai veidotu ciešu un ilgstošu sadarbību reģionālajā līmenī, kā arī pieredzes un paraugprakses apmaiņai saistībā ar Eiropas reģionālās sadarbības tīkliem; uzskata, ka sadarbību šajā reģionā var veicināt, stiprinot Reģionālās sadarbības padomi;

Ekonomiskas politika, enerģija, transports un vide

20. mudina šī reģiona valstis ciešā sadarbībā ar Komisiju un citām atbilstīgām starptautiskām finanšu iestādēm saglabāt un paplašināt sasniegumus, kas panākti nodrošinot makroekonomikas stabilitāti, jo tā ir priekšnoteikums ilgstošai ekonomiskajai izaugsmei, īstenojot saprātīgu nodokļu un monetāro politiku; mudina šīs valstis paātrināt strukturālo reformu gaitu, jo īpaši nodokļu politikas, muitas un pārvaldes jomā, veicinot pārredzamības un pārskatatbildības principu, kā arī atbalstot valsts sektora pārdomātu vadību;

21. uzsver, ka vairāk jāatbalsta reģiona privātā sektora attīstība un ieguldījumi infrastruktūrā, citstarp pastiprinot sadarbību ar Eiropas Investīciju banku, kā arī ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un citām starptautiskām finanšu iestādēm;

22. uzskata, ka reģiona ekonomiskajai attīstībai būtiski ir radīt labvēlīgus investīciju apstākļus, un aicina Komisiju un Rietumbalkānu valstis darboties ekonomisko reformu paātrināšanas virzienā, izstrādājot stratēģiskus attīstības plānus, lai īstenotu visam reģionam kopumā nozīmīgus investīciju projektus;

23. izsaka atzinību Rietumbalkānu valstu valdībām par līdz šim panākto progresu ekonomikas jomā, vienlaikus saglabājot makroekonomisko stabilitāti; atzinīgi vērtē valdību īstenoto nodokļu politiku un fiskālās disciplīnas politiku, kā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi;

24. uzsver, cik svarīgi šajā reģionā ir turpināt sadarbību enerģētikas attīstības jomā, it sevišķi atjaunojamās enerģijas resursu attīstībā, izveidojot atvērtus, uzticamus un konkurētspējīgus tirgus un uzlabojot vispārējos nosacījumus enerģētikas infrastruktūras paplašināšanai reģionā, tostarp iekļaujot paplašinātas starpsavienojumu jaudas starp blakus atrodošajām ES dalībvalstīm un partnervalstīm; uzsver nozīmīgumu, kāds šā mērķa sasniegšanā ir Enerģētikas Kopienai;

25. uzskata, ka Horvātijas Rijekas ostas attīstība ir Eiropas Savienībai īpaši svarīgs projekts; pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības interesēs ir šo attīstību turpināt pēc iespējas drīz;

26. uzsver, ka vides aizsardzība ir svarīga Rietumbalkānu reģiona ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa; uzskata, ka ir nepieciešams, lai Komisija un Rietumbalkānu valstu valdības veicinātu pārdomātu vides politiku un stratēģijas, kas atbilst ES vides tiesību aktiem;

27. uzskata, ka ir svarīgi, lai Rietumbalkānu valstis piemērotu ES kopējās jūrniecības politikas principus un pamatnostādnes, un uzsver, ka Donava jāizmanto efektīvi un videi draudzīgā veidā atbilstīgi ES tiesību aktiem, jo tā ir svarīgs transporta koridors un vērtīgu resursu avots; saistībā ar to atbalsta pašreizējās reģionālās iniciatīvas un organizācijas (un jo īpaši Starptautisko Donavas upes aizsardzības komisiju — ICPDR), kuras darbojas vides aizsardzībā, lai Donavā labāk izmantotu iekšējo ūdensceļu transporta jaudu un nodrošinātu augstāku katastrofu profilakses līmeni;

28. atgādina, ka jāpaplašina lauksaimniecības preču tirdzniecība arī ar Horvātiju, lai tad, kad Horvātija pievienosies ES, tā varētu pēc iespējas vienmērīgi saskaņot valsts tiesību aktus ar kopējo lauksaimniecības politiku;

29. atzīst šā reģiona īpašo ģeogrāfisko stāvokli un tā stratēģisko izvietojumu, kas padara to par vispiemērotāko preču tirdzniecības, jo īpaši enerģētikas produktu izejvielu (jēlnaftas un dabasgāzes), tranzīta ceļu starp Eiropu un Āziju; atzinīgi vērtē tādu būtisku apakšreģionālu projektu uzsākšanu kā „Dienvidu–austrumu ass”, kas praktiski veicinās Rietumbalkānu valstu iekļaušanu plašākā enerģētikas cauruļvadu tīklā, kurš savieno ES ar Turciju un Kaukāza valstīm; aicina Komisiju un Rietumbalkānu valstis atvēlēt pietiekamus finanšu līdzekļus infrastruktūras modernizēšanai, īpašu uzmanību pievēršot loģistikai, un veikt nepieciešamās reformas, lai padarītu šo nozari konkurētspējīgāku un dinamiskāku;

30. uzsver, ka mazumtirdzniecībā jānovērš administratīvie šķēršļi, kas traucē tirgū ienākt konkurētspējīgākiem pārtikas tirgotājiem, jo pārtikas tirdzniecības neefektivitāte kavē Eiropas ražotāju centienus piekļūt šim tirgum;

31. uzsver, to, ka lielāks atbalsts jāsniedz MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazo uzņēmumu hartu, kuru ir atbalstījušas visas Rietumbalkānu valstis; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt MVU piekļuvi ES struktūrfondiem un sniegt labāku finansējumu ar MVU saistītiem projektiem; aicina Komisiju izveidot iestāžu sistēmu, lai veicinātu sadarbību starp Kopienu un Rietumbalkānu valstu privāto sektoru, kura nodrošinās Kopienas līdzekļu atbilstīgu izlietojumu;

32. uzsver, ka starp Eiropas Savienību un Rietumbalkānu valstīm jāpaplašina sadarbība izglītības un zinātnes jomā, ar ko radīs apstākļus ekonomikas attīstībai un izaugsmei reģionā, tādējādi sekmējot Rietumbalkānu valstu integrāciju kopējā ekonomikas telpā, kopējā pētniecības un izglītības telpā, kā arī to līdzdalību darba tirgū saskaņā ar ES noteikumiem un prasībām;

33. ņemot vērā to, ka starptautiskā finanšu krīze ir sasniegusi Eiropu un varētu netieši ietekmēt tirdzniecību un ārvalstu ieguldījumus Rietumbalkānu valstīs, aicina Komisiju uzraudzīt tendences un vajadzības gadījumā pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai garantētu stabilizācijas un asociācijas procesa vienmērīgu turpinājumu, kas ir svarīgs stabilitātes faktors reģionā un atbilst arī pašas ES būtiskajām interesēm;

Finanšu pakalpojumi, muita, cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

34. uzskata, ka šā reģiona valstu ekonomiskās attīstības nodrošināšanai būtiski ir, lai tās ievērojami reformētu banku un apdrošināšanas sistēmas, izveidotu efektīvu mikrokredītu sistēmu un uzlabotu banku darbības reglamentēšanu un pārraudzību, tādējādi radot pamatu pakāpeniskai savu finanšu tirgu atvēršanai;

35. prasa šā reģiona valstīm, kuru civildienestā pastāv korupcija, veikt visus atbilstošos pasākumus, lai to apkarotu un nodrošinātu, ka to muitas dienesti darbojas labāk un pārredzamāk, atbilstīgi ES un Pasaules Muitas organizācijas noteiktajiem standartiem;

36. uzsver nepieciešamību aktivizēt muitas kontroli un padarīt to stingrāku, lai apkarotu kontrabandu, viltošanu un preču pirātismu, jo šīs darbības ne vien samazina ienākumus, bet arī būtiski apdraud gan ES, gan Rietumbalkānu valstu iedzīvotāju veselību;

37. atzinīgi vērtē uzlaboto uzņēmējdarbības klimatu un pasākumus, lai samazinātu juridiskos un administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības uzsākšanai; tomēr pauž bažas par karteļu pastāvēšanu un tā saucamo „magnātu” un uzņēmumu, kuri tirgū ieņem dominējošu stāvokli, īstenoto tirgus spējas ļaunprātīgu izmantošanu dažās Rietumbalkānu valstīs; mudina Rietumbalkānu valstu valdības pastiprināt cīņu pret korupciju un izstrādāt atbilstīgu konkurences politiku, kurā jāiekļauj arī valsts uzņēmumi;

38. aicina Rietumbalkānu valstis attīstīt nodarbinātību un izstrādāt fiskālās politikas nostādnes, lai risinātu tādas problēmas kā bezdarbs, salīdzinoši augstas algas un ēnu ekonomikas plašā izplatība;

39. uzsver, ka godīga un pārredzama reģionāla pārrobežu konkurence publiskā iepirkuma jomā ir nozīmīga patiesi integrēta reģionālā tirgus izveides sastāvdaļa; aicina Rietumbalkānu valstis novērtēt publiskā iepirkuma iespējas ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības stabilizēšanai un vairot centienus izveidot integrētāku un efektīvāku reģionālu valsts pasūtījumu sistēmu, kurā izmantotu nediskriminēšanas principu attiecībā uz vietējiem un reģionāliem piegādātājiem;

o

o        o

40. uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un attiecīgo valstu valdībām un parlamentiem.

(1)      OV C 27 E, 31.1.2008., 207. lpp. (2)      OV C 308 E, 16.10.2008., 141. lpp. (3)      Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0172. (4)      Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0120. (5)      OV C 301 E, 13.12.2007., 224. lpp. (6)      OV C 263 E, 16.10.2008., 626. lpp. (7)      OV C 305 E, 14.12.2006, 141. lpp. (8)    Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0617. (9)    OV C 291 E, 30.11.2006., 402. lpp. (10)    OV C 317 E, 23.12.2006., 480. lpp.

Ievads

Pirms 90. gadu kariem daudzi Dienvidslāviju uzskatīja par iespējamu kandidāti dalībai Eiropas Kopienā. Tagad, desmit gadus pēc Dienvidslāvijas kariem, Eiropas uzskatu sistēma ir būtiski mainījusies. Tikai Slovēnija, bagātākā un attīstītākā republika, spēja izmantot paplašināšanās iespēju un 2004. gadā kļūt par ES dalībvalsti, kā arī par eirozonas dalībnieci 2007. gadā. Pārējās bijušajās Dienvidslāvijas republikās kari radīja ne tikai lielus cilvēku upurus, bet arī nopietnu ekonomikas un infrastruktūras lejupslīdi gan saistībā ar karadarbību, gan būtisku investīciju nepietiekamību infrastruktūrā un tās uzturēšanas pasākumu trūkumu.

No ekonomiskā viedokļa tas ir salīdzināms ar situāciju Albānijā, ņemot vērā, ka valsts atpalikušais stāvoklis apvienojumā ar komunistu valdības traģiskajiem ekonomiskajiem lēmumiem izraisīja situāciju, ka Envera Hodžas režīma beigās Albānija bija kļuvusi par valsti, kurai nepieciešama pilnīga atjaunošana.

ES ir bijusi vadošā loma politiskās un ekonomiskās atjaunošanas procesā bijušās Dienvidslāvijas valstīs. Grieķijas pilsētā Salonikos Padome 2003. gadā skaidri definēja Eiropas skatījumu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm. Horvātija un Maķedonija ir oficiālas ES kandidātvalstis, un tiek atzīts pārējo Rietumbalkānu valstu kā potenciālo ES kandidātvalstu statuss.

ES ir uzņēmusies milzīgu atbildību attiecībā uz Rietumbalkāniem, un tās veicamais uzdevums ir grūts. To vēl vairāk sarežģī apstāklis, ka reģions vēl nav pilnībā nostabilizējies. Vēl joprojām pastāv saspīlējuma momenti un slēptie konflikti, kas, ja netiks rasts atbilstīgs risinājums, var kaitēt miera procesam Balkānu valstīs un nelabvēlīgi ietekmēt, aizkavēt vai pat uz laiku apturēt to iestāšanās iespējas Eiropas Savienībā.

Šā ziņojuma nolūks ir sniegt pārskatu par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm un radīt izpratni par to, kā, izmantojot ES rīcībā esošos ekonomiskos un finanšu instrumentus, iespējams veicināt reģiona stabilizāciju, valstu labāku attīstību un to iedzīvotāju augstāku dzīves līmeni, lai šīs valstis varētu iestāties ES.

ES uzdevums

ES ir būtiska loma Rietumbalkānu atgūšanās norisēs. Stabilizācijas un sadarbības process vēl aizvien ir tā politiskā bāze, uz kuras balstās ES un Rietumbalkānu attiecības. Šajā kontekstā stabilizācijas un asociācijas līgumi, tirdzniecības preferences, kā arī tehniskais un finansiālais atbalsts vēl joprojām ir tie trīs pīlāri, uz kuru pamata ES cer stabilizēt reģionu un ciešāk iesaistīt Balkānu valstis tās tiesību un ekonomiskajā sistēmā.

Attīstības līmenis un acquis communautaire pārņemšanas pakāpe visās reģiona valstīs nav vienāda, tāpēc ir nepieciešama nevis viena kopēja stratēģija, bet gan specifiskas, īpaši pielāgotas pieejas.

Visbeidzot, jāpiezīmē, ka iestāšanās sarunu virzībai (vai potenciālo kandidātvalstu gadījumā — to uzsākšanai) ar Rietumbalkānu valstīm jābūt atkarīgai no to pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem, kā arī no demokrātijas un cilvēktiesību principu bezierunu ievērošanas.

Dalība PTO

Rietumbalkānu valstu attīstības būtisks priekšnoteikums ir to dalība PTO. Horvātija, Albānija un Maķedonija jau ir PTO dalībvalstis, savukārt Bosnija un Hercegovina, Serbija un Melnkalne ir ieguvušas novērotāju statusu un ir sākušas iestāšanās sarunas.

Dalība PTO ir nepieciešama, lai šīs valstis integrētu pasaules tirdzniecības sistēmā un nodrošinātu tām iespēju izmantot globalizācijas piedāvātās iespējas attiecībā uz ekonomisko attīstību un tiešajām ārvalstu investīcijām.

Referents uzskata, ka Komisijai jāturpina atbalstīt šo valstu centienus sarunās ar PTO un jāpiedāvā tām atbilstīga tehniskā palīdzība un diplomātiskais atbalsts.

Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgums (CEFTA)

CEFTA, kura dalībvalstis ir visas Rietumbalkānu valstis, ir atjaunots un kalpo par svarīgu pagrieziena punktu ceļā uz reģionāla iekšējā tirgus izveidošanu.

Lai gan ES ir kļuvusi par visu Rietumbalkānu valstu galveno tirdzniecības partneri, plaša reģionāla sadarbība vēl joprojām ir būtiska prioritāte ekonomikas un tirdzniecības kontekstā gan no ekonomiskā, gan politiskā viedokļa.

Šajā sakarā referents, atzinīgi novērtējot ES ārējo atbalstu CEFTA izveidei, uzskata, ka Komisijai būtu vēlams uzstāt uz īsteni reģionālas ekonomiskās kopienas radīšanu, kas labi darbojas un iespēju robežās atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Stabilizācijas un asociācijas līgumi

Stabilizācijas un asociācijas līgumi, kā uzsvērts iepriekš, ir stūrakmeņi mūsu attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm. Jaunākie stabilizācijas un asociācijas līgumi tika parakstīti 2007. gadā ar Melnkalni un 2008. gada sākumā ar Serbiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Ne visi stabilizācijas un asociācijas līgumi ir stājušies spēkā, taču Komisija ir izmantojusi pagaidu līgumus, lai nodrošinātu iepriekš minēto līgumu tirdzniecības nosacījumu paātrinātu stāšanos spēkā.

Šie stabilizācijas un asociācijas līgumi veido būtisku elementu Rietumbalkānu valstu virzībā uz Eiropas Savienību. Tomēr referents uzsver, ka šādu nolīgumu noslēgšana nedrīkst beigties ar neapvaldāmu traukšanos pretī pievienošanai, kas nebalstītos uz iepriekšminētajiem Kopenhāgenas kritērijiem.

Rietumbalkānu jaunā stratēģiskā loma

Balkāni pārāk ilgi ir bijuši attāls Eiropas priekšpostenis, kas ir radījis būtisku attīstības plaisu un novedis pie tādas loģistikas, enerģētikas un transporta sistēmas ieviešanas, kas neatbilst reģiona vajadzībām, kā arī kaitē visa reģiona un, iespējams, pat visas Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai.

Šajā sakarā referents, atzīstot, ka reģiona infrastruktūras modernizēšanā ir sasniegts ievērojams progress, tomēr uzskata, ka vēl lielāks uzsvars būtu liekams uz Rietumbalkānu pilnīgu integrēšanu ES ekonomiskajā sistēmā, nodrošinot Eiropas konkurences noteikumu pilnīgu ievērošanu.

Reģionālās transporta sistēmas attīstīšana Rietumbalkānos ne tikai nodrošinātu labākus apstākļus reģionālai ekonomiskajai attīstībai, bet arī dotu iespēju efektīvāk un lētāk savienot visu Dienvidaustrumeiropu un Turciju ar Centrāleiropas un Rietumeiropas tirgiem.

Tomēr Balkānu reģiona attīstību nevar uzskatīt par drošu, ja papildus tādu lielo transporta savienojumu izveidei kā ātrgaitas autoceļi, dzelzceļa līnijas, ostas un lidostas netiks izveidota efektīva labi uzturētu otrās šķiras ceļu sistēma.

Rietumbalkānu valstīm svarīgs jautājums ir enerģētika. Galu galā nevienai no šīm valstīm nav lielu enerģijas rezervju, kas enerģijas piegādes ziņā tās padara atkarīgas no trešām valstīm. Labākais risinājums ir Rietumbalkānu enerģētikas jautājumus skatīt topošās Eiropas enerģētikas politikas kontekstā. Tas nozīmē, ka Rietumbalkānu valstis neimportē naftu un gāzi tikai no Krievijas, bet tām ir arī svarīga loma Eiropas mērķa sasniegšanā attiecībā uz piegādātāju lielāku dažādošanu, importējot enerģiju no Kaukāza un Centrālāzijas.

Ekonomiskā un valdības reforma Rietumbalkānu valstīs

Viena no postošajām problēmām, kas Balkānu valstīs turpina radīt ievērojamu kaitējumu, ir salīdzinoši vājā valdību vara. Lai gan valstu valdības un ES šajā ziņā īsteno ievērojamus centienus, vēl ir nepieciešams veikt daudz darba, lai izveidotu efektīvas, modernas pārvaldes sistēmas. Šajā sakarā referents ierosina ES dalībvalstīm izveidot „valdība — valdībai” programmas, lai Rietumbalkānu valstis saņemtu to vajadzībām departamentu līmenī piemērotu atbalstu un palīdzību.

Pirmkārt, jāreformē nodokļu sistēma, jāstiprina visu Rietumbalkānu valstu muitas departamenti un efektīvi jāapkaro korupcija un organizētā noziedzība kopumā. Referents ir pārliecināts, ka pretējā gadījumā šie traucēkļi būtiski aizkavēs ekonomisko izaugsmi Balkānu valstīs un to ciešāku saišu veidošanu ar ES. Ir arī vēlams rūpīgi pārbaudīt banku un apdrošināšanas sistēmas, lai tādējādi nodrošinātu labāku ekonomikas pārvaldību, atvieglotu kredītu pieejamību vietējiem uzņēmumiem un efektīvu naudas atmazgāšanas apkarošanu.

Rūpniecības, lauksaimniecības un pakalpojumu politika

Rietumbalkānu valstu ekonomiskā izaugsme šobrīd vēl ir diezgan stabila un vieš cerības nākotnei. Taču makroekonomiskā līmenī vēl ir daudz problēmu, kurām nepieciešams rast risinājumus. Nopietnais tirdzniecības deficīts (piemēram, ar ES), nepiemērota, iznīkstoša rūpniecība, ekonomikas pārmērīga fragmentācija, kurā dominē MVU un bieži vien mikrouzņēmumi, un bezdarba līmenis, kas dažos gadījumos ir aptuveni 50 % no darbaspēka, ir tie faktori, kas var apdraudēt reģiona valstu ekonomisko izaugsmi un tādējādi to virzību uz iestāšanos ES.

Tomēr referents uzskata, ka šos mērķus var sasniegt, ievērojot vides prasības, kā arī Kopienas un starptautiskos tiesību aktus sociālajā jomā attiecībā uz darba aizsardzību, tajā pašā laikā visām etniskajām minoritātēm nodrošinot vienādu piekļuvi darba tirgum un augstākajai izglītībai.

Nobeiguma piezīmes

Rietumbalkānu politiskā integrācija Eiropas Savienībā var notikt tikai labākas un aktīvākas reģionālās un starptautiskās ekonomiskās sadarbības rezultātā. Rietumbalkānu valstu pievienošanās notiks ātrāk, ja šīs valstis varēs apliecināt efektīvas pārvaldības sistēmas un stabilas, dinamiskas ekonomikas esamību. Šajā procesā Savienībai ir jāizrāda Rietumbalkāniem patiesa apņemšanās. Visbeidzot, daļa ekonomisko problēmu šajā reģionā ir saistītas ar tā slikto tēlu. Šis tēls ievērojami uzlabosies, ja Savienība parādīs patiesu apņemšanos izpildīt savu solījumu, nodrošinot šīm valstīm iespēju iestāties ES plānotajā laikā.

ES kā atbalstu periodam no 2007. līdz 2010. gadam ir piešķīrusi gandrīz 8 miljardus eiro, tomēr, neīstenojot attiecīgu sadarbību un neradot sajūtu, ka visi strādā kopīga mērķa sasniegšanai, cerētie rezultāti netiks sasniegti. Tāpēc ir vēlams, lai Rietumbalkānu valstis justos atbildīgas par savu reformu procesu. Šai atbildībai ir jāizpaužas pietiekami labu projektu izstrādē, lai varētu iespējami efektīvi izmantot pieejamo ES finansējumu. ES un pārējiem reģionālajiem dalībniekiem savukārt ir jācenšas rast galīgu risinājumu reģionā vēl joprojām pastāvošajiem strīdiem, un šajā procesā ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme un vienlīdzīgas attīstības iespējas visām Rietumbalkānu iedzīvotāju grupām.

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē stabilizācijas un asociācijas procesu un jo īpaši nesen parakstīto stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Bosniju un Hercegovinu, kā arī ar Serbiju; aicina dalībvalstis pabeigt visu stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ratifikāciju, cik drīz vien iespējams; atzinīgi vērtē gūtos panākumus pagaidu nolīgumu izpildē un aicina Rietumbalkānu valstis turpināt centienus šajā jomā; uzsver, cik svarīgi ir vēl vairāk veicināt stabilizācijas un asociācijas procesa daudzpusējo dimensiju, lai pilnībā atsāktu reģionālo sadarbību visās jomās;

2.  atgādina par Saloniku 2003. gada 19.–20. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumiem, kuros visām Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās nākotnē pievienosies Eiropas Savienībai, kā arī par ES un Rietumbalkānu deklarāciju, kuru apstiprināja 2006. gada 11. martā Zalcburgā un kurā atkārtoti norādīta labu kaimiņattiecību nozīme un nepieciešamība saglabāt mieru un veicināt stabilitāti un drošību Rietumbalkānos;

3.  uzsver, cik svarīga Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem ir vienkārša piekļuve Eiropas Savienībai, un to vajadzētu veicināt ar atbilstīgu vīzu režīmu; saistībā ar to atzinīgi vērtē nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem un personu atpakaļuzņemšanu, kuri stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī; taču uzsver, ka šo valstu pilsoņi joprojām saskaras ar problēmām ES valstu vīzu saņemšanā; aicina Komisiju veltīt visus centienus, lai turpinātu dialogu ar šā reģiona valstīm un īstenotu pamatnostādnes, kuru mērķis ir izveidot bezvīzu režīmu, līdzko šīs valstis būs izpildījušas nepieciešamos kritērijus;

4.  norāda, ka jāveicina ciešāka reģionāla integrācija un iekšreģionāla sadarbība, it īpaši cilvēku kapitāla, telekomunikāciju un enerģētikas jomā; rosina Rietumbalkānu valstis pastiprināt tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, lai izveidotu reģionālu darba tirgu; uzsver būtisko lomu, kāda var būt reģionālām organizācijām un jo īpaši Reģionālās sadarbības padomei, kā arī reģionālās sadarbības iniciatīvām, jo īpaši Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīgumam (CEFTA), reģionā veicinot sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā; aicina Komisiju turpināt atbalstīt to pasākumus; uzsver, ka jāveicina divpusēja un reģionāla sadarbība reģionā, lai nodrošinātu pašuzturošu progresu; uzskata, ka reģionālu tirgu izveide un nostiprināšana var labāk palīdzēt Rietumbalkānu valstīm sagatavoties to tirgu atvēršanai Eiropas tirgum un līdzsvarot šā procesa ietekmi;

5.  uzsver, ka ir trūkumi infrastruktūrā un attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un ka neatliekams jautājums ir tirdzniecības ceļu uzlabošana reģionā;

6.  aicina Komisiju nodrošināt turpmāku institucionālu atbalstu Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši saistībā ar kvalitātes sertifikāciju un eksporta veicināšanu, vienlaikus atkārtoti aicinot Rietumbalkānu valstis uzlabot savas institucionālās spējas;

7.  aicina visas reģiona varas iestādes turpināt nepieciešamos pūliņus, lai izveidotu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, ar kuru palielina pārredzamību uzņēmējdarbības vadībā un nodokļu tiesību aktos, vienlaikus ievērojot visus noteikumus, kuru mērķis ir ilgtspējīgas attīstības veicināšana, kā arī pievērst īpašu uzmanību privātā sektora attīstības sekmēšanai, mazo un vidējo uzņēmumu nostiprināšanai un inovatīvo spēju palielināšanai, izveidojot saikni starp uzņēmējdarbību un augstākās izglītības sistēmu; saistībā ar to uzsver, ka jāpastiprina korupcijas un krāpšanas izskaušana visos līmeņos un jāuzlabo tiesiskums;

8.  pauž bažas par kvalifikācijas līmeņu atšķirībām un nepietiekamo sociālo kohēziju Rietumbalkānu reģionā; uzsver to, ka stabilitāte un ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība ir jāpanāk, veicot gan ekonomiskas, gan sociālas reformas, kā arī izveidojot augstus vides aizsardzības standartus;

9.  norāda, cik svarīga Rietumbalkānu valstu tautsaimniecībā ir ekoloģiskā dimensija; uzsver, ka nodomu deklarācijas vides jomā ir jāatbalsta ar praktiskiem pasākumiem un efektīvām struktūrām; mudina Rietumbalkānu valstu valdības attīstīt atjaunojamās enerģijas avotus, uzlabot atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanu un turpināt ekoloģiskā ziņā ilgtspējīga tūrisma veicināšanu, lai saglabātu īpaši skaisto dabas un arhitektūras mantojumu;

10. atzīmē, ka reģionā ir pieauguši starptautisko uzņēmumu ieguldījumi, sevišķi enerģētikas, tūrisma un dabas resursu jomā; uzsver ārvalstu kapitālieguldījumu, jo īpaši ārvalstu tiešo ieguldījumu, labvēlīgo ietekmi uz valstu ekonomiku šajā reģionā; taču uzsver, ka šādiem ieguldījumiem būtu jābūt pilnīgi pārredzamiem un ar vienādiem noteikumiem visiem investoriem un ka to nevajadzētu saistīt ne ar kādu politisku spiedienu uz investoriem no to valstu valdību puses;

11. ņemot vērā to, ka starptautiskā finanšu krīze ir sasniegusi Eiropu un varētu netieši ietekmēt tirdzniecību un ārvalstu ieguldījumus Rietumbalkānu valstīs, aicina Komisiju uzraudzīt tendences un vajadzības gadījumā pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai garantētu stabilizācijas un asociācijas procesa vienmērīgu turpinājumu, kas ir svarīgs stabilitātes faktors reģionā un atbilst arī pašas ES būtiskajām interesēm;

12. atzinīgi vērtē Rietumbalkānu valstu iekļaušanu Erasmus Mundus un Tempus programmās; aicina šīs valstis izveidot valstu aģentūras, kas nepieciešamas dalībai tādās mūžizglītības programmās (LLL) kā Comenius, Erasmus un Leonardo da Vinci; aicina Komisiju izmantot Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta (IPA) līdzekļus, lai atbrīvotu Rietumbalkānu valstis no pilnas dalības maksas LLL programmās, kā tas jau ir saistībā ar Erasmus Mundus un Tempus programmām; prasa paplašināt sadarbību un uzlabot Rietumbalkānu valstu un Eiropas Savienības studentu, skolotāju un pētnieku pārrobežu apmaiņas iespējas, lai Rietumbalkānu valstu iedzīvotājus un iestādes iepazīstinātu ar ES darba programmām un pilnveidotu prasmes izglītības jomā; taču norāda, ka Rietumbalkānu valstīs notiek masveida jauniešu intelektuālā darbaspēka emigrācija, un uzsver, ka jāveicina reemigrācija;

13. aicina Rietumbalkānu valstis attīstīt nodarbinātību un izstrādāt fiskālās politikas nostādnes, lai risinātu tādas problēmas kā bezdarbs, salīdzinoši augstas algas un ēnu ekonomikas plašā izplatība;

14. norāda, ka ES ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar atsevišķām Rietumbalkānu valstīm ir ievērojami atšķirīgas; tādēļ, pamatojoties uz līdzšinējo paplašināšanās procesā gūto pieredzi, prasa izdarīt nepieciešamos secinājumus un izmantot IPA dažādos komponentus, lai elastīgāk, koncentrētāk un atbilstošāk faktiskajām vajadzībām veicinātu attiecīgā reģiona ilgtspējīgu attīstību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver reģionu nozīmi tautsaimniecības un sociālajā attīstībā, tāpēc Pirmsiestāšanās palīdzības instrumentam (PPI) ir svarīga loma, atbalstot Rietumbalkānu valstis demokratizācijas un tautsaimniecības un sociālās pārveides procesā, kā arī lai šīs valstis tuvinātu Eiropas standartiem un tuvinātu Eiropas Savienības struktūrām;

2. vērš uzmanību uz to, ka attiecības tautsaimniecības un tirdzniecības jomā ar katru no Rietumbalkānu valstīm ievērojami atšķiras; tāpēc prasa atbilstīgi līdz šim gūtajai pieredzei paplašināšanās jomā izdarīt atbilstošus secinājumus un Pirmsiestāšanās atbalsta instrumenta daļas elastīgāk un mērķtiecīgāk pielāgot vajadzībām atbilstošāk un aktīvāk vēršot tās uz reģionu ilgtspējīgu attīstību;

3. neatlaidīgi prasa, lai prioritāri tiktu atbalstītas tās valstu attīstības programmas, kurās tiek ņemta vērā gan pilsētu, gan lauku teritoriju attīstība; uzsver šajā kontekstā attiecīgo apmācības, izglītības un kvalifikācijas celšanas programmu īpašo nozīmi;

4. prasa Komisijai un dalībvalstīm piešķirt PPI papildu finanšu līdzekļus, kas nepieciešami, lai īstenotu projektus, kuros ņem vērā pašreizējās vajadzības, kā arī lai sniegtu efektīvu un pastiprinātu atbalstu vietējā un reģionālajā līmenī; uzsver, ka ļoti svarīgi ir projekti, kuros sadarbojas konkrēti cilvēki un kuri ir īpaši piemēroti, lai vietējiem iedzīvotājiem nodotu to pievienoto vērtību, ko sniedz Eiropas Savienība;

5. uzskata, ka vietējām un reģionālajām iestādēm ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgā attīstībā un pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā, nosakot valsts un Kopienas prioritātes projektos, kas veido partnerību ar valsts un privātā sektora dalībniekiem;

6. pauž gandarījumu par to, ka viena no PPI prioritātēm ir veicināt Rietumbalkānu valstu institucionālo un administratīvo kapacitāti valsts un reģionu līmenī; mudina Komisiju stiprināt šo darbības jomu, lai sekmētu pārvaldības attīstību un sagatavotu šīs valstis un reģionus struktūrfondu izmantošanai, kā arī veicinātu to pielāgošanos Eiropas standartiem, ņemot vērā to iespējamo pievienošanos nākotnē; neatlaidīgi aicina Komisiju iestāžu izveides laikā nodrošināt paaugstinātu pārredzamību un veikt piemērotus korupcijas novēršanas pasākumus;

7. uzsver pārrobežu un valstu sadarbības nozīmi, īstenojot kopīgus projektus un veidojot noturīgus kontaktus, gan starp Rietumbalkānu valstu reģioniem, gan starp šiem reģioniem un dalībvalstu reģioniem; uzsver arī, ka no šādas sadarbības iegūst ne tikai tautsaimniecība, tai ir arī politiska un humāna dimensija, kas tuvina tautas un valdības, kā arī ilgtermiņā nodrošina šī reģiona stabilitāti un uzplaukumu;

8. mudina Eiropas Savienības reģionus izrādīt iniciatīvu pārrobežu projektu īstenošanā ar Rietumbalkānu valstu reģioniem, lai veidotu ciešu un ilgstošu sadarbību reģionālajā līmenī, kā arī pieredzes un paraugprakses apmaiņai saistībā ar Eiropas reģionālās sadarbības tīkliem; uzskata, ka Reģionālās sadarbības padomes veicinās sadarbību šajā reģionā;

9. uzsver, ka ir jāņem vērā sadarbības attīstība tautsaimniecības un tirdzniecības jomā Donavas īpašajā zonā, lai veicinātu šīs teritorijas, kura ir Eiropas Savienības un Rietumbalkānu saskares punkts, potenciāla izmantošanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS