par tematu „2050: Nākotne sākas jau šodien — ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”

(2008/2105(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2007. gada 25. aprīļa lēmumu par Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas izveidošanu(1), kas pieņemts saskaņā ar Reglamenta 175. pantu,

–   ņemot vērā pastāvošo ES vides tiesisko regulējumu ar pozitīvu ieguldījumu klimata jomā dažādās politikas nozarēs (A pielikums), kā arī rezolūcijas par klimata pārmaiņām, īpaši tās, kas pieņemtas pašreizējā 6. pilnvaru termiņa laikā (B pielikums),

–   ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz 2 grādiem pēc Celsija — turpmākā rīcība līdz Bali konferencei par klimata pārmaiņām un pēc tam īstenojamie pasākumi (COP 13 un COP/MOP 3)(2),

–   ņemot vērā 2008. gada 31. janvāra rezolūciju par Bali konferences par klimata pārmaiņām rezultātiem (COP 13 un COP/MOP 3)(3),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Komisijas Zaļo grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti” (COM(2007)0354)(4),

–   ņemot vērā 2008. gada 21. maija rezolūciju par zinātniskajiem faktiem klimata pārmaiņu jomā: slēdzieni un ieteikumi lēmumu pieņemšanai(5),

–   Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. oktobra rezolūcija par Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošanu starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas(6),

–   ņemot vērā 2008. gada 8. jūlijā G8 samitā Tojako, Hokaido salā (Japānā), saistībā ar tēmu „Vide un klimata pārmaiņas” iesniegto deklarāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu ilgtermiņā uz pusi līdz 2050. gadam,

–   ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu četrpadsmito konferenci (COP 14) un Pušu ceturto konferenci, ko rīkoja 2008. gada 1.–12. decembrī Poznaņā (Polija) kā Kioto protokola pušu sanāksmi (COP/MOP 4),

–   ņemot vērā 2008. gada 12. un 13. jūnija pilsoņu forumu „Agora” par klimata pārmaiņām,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu 2008. gada 20. un 21. novembra kopīgo parlamentāro sanāksmi par enerģiju un ilgtspējīgu attīstību,

–   ņemot vērā rezultātus Eirobarometra īpašajai aptaujai Nr. 300 par Eiropas iedzīvotāju attieksmi pret klimata pārmaiņām,

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas atklātās uzklausīšanas un viedokļu apmaiņas ar augstu aprindu autoritātēm, kā arī delegāciju braucienu rezultātus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas ziņojumu (A6-0495/2008),

Politiskās pamatnostādnes

A. tā kā dabas un cilvēces saglabāšana ir pienākums, kas tiek nodots no vienas paaudzes nākamajai,

B.  tā kā globālo sasilšanu tagad uzskata par ļoti nopietniem, neatliekamiem un cilvēka roku radītiem draudiem, kam, līdzīgi klimata pārmaiņām, ir tūlītēja ietekme,

C. tā kā īpaši šā pilnvaru termiņa laikā Eiropas Parlamenta darbs saistībā ar klimata pārmaiņām ir bijis iedvesmas avots un pamudinājums rīkoties, lai izveidotu integrētu Eiropas politiku cīņai ar klimata pārmaiņām un saskaņotu klimata pārmaiņas ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi,

D. tā kā Parlaments kopā ar Padomi izskata likumdošanas priekšlikumus, lai ievērotu ES saistības attiecībā uz klimatu,

E.  tā kā Lisabonas līgums skaidri nosaka Eiropas Savienības mērķus un pienākumus klimata pārmaiņu jomā un ratificēšanas gadījumā stiprinās Eiropas Savienības nozīmi ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un cīņā pret klimata pārmaiņām,

F.  tā kā Eiropas Savienības nozīme starptautiskajā cīņā pret globālo sasilšanu un tās īpašā atbildība kā attīstītu valstu savienībai nostiprināt identitāti uzliek tās pilsoņiem par pienākumu ne tikai formulēt vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus attiecība uz klimata aizsardzību, bet arī tos īstenot ar tālejošiem politiskiem pasākumiem, kā arī ar politisku dialogu ar jaunattīstības valstīm,

G. tā kā Eiropas Savienības galvenais mērķis iekšpolitikā un ārējo attiecību jomā ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu un tā kā Eiropas Savienība īpaši atzīst par fundamentālām tiesības uz dzīvi, drošību, veselību, izglītību un vides aizsardzību, kā arī to cilvēku aizsardzību, kurus īpaši var apdraudēt klimata pārmaiņas, t. i., sievietes, bērnus, vecus cilvēkus un invalīdus,

H.  tā kā pašreizējiem un nākamajiem Eiropas pilsoņu parlamentāriem pārstāvjiem ne tikai tagad, bet arī nākotnē jāvadās pēc šiem klimata politikas principiem, kā arī ilgtspējības, sociālās atbildības un taisnīguma principiem starp paaudzēm un iedzīvotajiem, un viņi nedrīkst pārtraukt nepieciešamo klimata aizsardzības mērķu īstenošanu,

I.   tā kā klimata pārmaiņas īpaši nelabvēlīgi atsaucas uz dažiem apgabaliem un rada tiem lielus izdevumus, piemēram, kalnainiem un piekrastes apgabaliem,

J.    tā kā klimata pārmaiņas ir uzdevums, kam nav viena politiska risinājuma, bet, apvienojot pastāvošās iespējas un ievērojami palielinot efektivitāti visās ekonomikas un sabiedrības jomās, var būtiski pavirzīties uz priekšu resursu un sadales problēmu risināšanā, kā arī gatavot pamatu trešai rūpnieciskai revolūcijai,

K. tā kā cilvēku sabiedrībai risināmais uzdevums ir divkāršs, t. i., attiecībā uz draudiem dzīvības nodrošināšanai uz zemes, tieši saistībā ar klimata pārmaiņām, un daudzu nozīmīgu ekosistēmu pārmērīgu izmantošanu un iznīcināšanu, tā kā starp klimata sistēmu un ekosistēmām pastāv vairākas savstarpējas saiknes , jo īpaši attiecībā uz okeānu un sauszemes ekosistēmu spēju piesaistīt oglekli, un tā kā klimata pārmaiņu problēmas var efektīvi risināt tikai ar veselīgām ekosistēmām,

L.   tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras 2006. gada datiem Eiropas Savienībā enerģijas ražošana rada 30,9 % no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma, transporta nozare – 19,4 %, privātās mājsaimniecības un pakalpojumi – 14,6 %, celtniecība un rūpnieciskā ražošana – 12,9 %, lauksaimniecība – 9,2 %, rūpnieciskie procesi – 8,1 % un atkritumu nozare – 2,9 %, kā arī atlikušo emisiju daļu rada ķīmiskie šķīdinātāji un nespecifiski sadedzināšanas procesi,

M. tā kā ir jāveic neatliekami pasākumi elektroenerģijas un degvielas trūkuma problēmas risināšanai,

N. tā kā daudzās nozarēs jau tiek veikti pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un ir jau pieejamas daudzas lētas iespējas un efektivitāti uzlabojošas tehnoloģijas klimata pārmaiņu ierobežošanai, kaut arī to visaptverošu izmantošanu kavē ierobežojumi piekļuvei tirgum, birokrātiski šķēršļi un augstas finansēšanas izmaksas,

O. tā kā klimata pārmaiņu problēmu nav iespējams risināt tikai ar emisiju samazināšanu katrā atsevišķā nozarē, tā kā ir nepieciešama sistemātiska problēmas izpēte, lai rastu pārnozaru politiskus risinājumus un panāktu izmaiņas ražošanā, patēriņā un tirdzniecības sistēmā, ieviešot saskaņotu likumdošanu un pielāgojoties neizbēgamajām izmaiņām,

P.  tā kā augstākā prioritāte ir pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzes ražošanā, zemes izmantošanā un atkritumu apsaimniekošanā un tā kā ir jāatzīst arī patēriņa modeļu dzīvesveida būtiskā nozīme,

Q. tā kā klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku sabiedrību ir jau daudzviet jūtama, piemēram, Sahelā, kur zeme lielos apmēros pārvēršas par tuksnesi, Bangladešā, kur atkārtoti notiek plūdi, atsevišķās Eiropas daļās, kā arī vairākās Klusā okeāna salās, kuras, kā sagaidāms, var pazust zemūdens,

Starptautiskā dimensija — ārpolitika klimata jomā un starptautiskā tirdzniecība pēc 2012. gada

R.  tā kā sarunas par nolīgumu rīcībai pēc 2012. gada notiek ANO vadībā saskaņā ar Bali rīcības plānu šādas galvenajās jomās: emisiju apjoma samazināšana un jauni saistoši samazināšanas mērķi, pielāgošanas pasākumi, mežu izciršana, postīšana un iznīcināšana, tehnoloģiju attīstība samazināšanas un pielāgošanas pasākumiem, nepieciešamie finanšu resursi un, visbeidzot, elastīgo mehānismu pārskatīšana atbilstoši Marakešas nolīgumiem pie Kioto protokola,

S.  tā kā samazināšanas pasākumos visnotaļ jāiesaista arī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds,

T.  tā kā sarunas par nolīgumu rīcībai pēc 2012. gada ir jāpabeidz konferencē par klimata pārmaiņām, kas 2009. gada beigās noritēs Kopenhāgenā (COP 15), lai izvairītos no plaisas starp pirmo un otro saistību periodu,

U. tā kā 2008. gada pavasara augstākā līmeņa sanāksmē Padome uzsvēra nepieciešamību paātrināt sarunas par Bali rīcības plānu, lai līdz 2009. gadam pieņemtu jaunu nolīgumu par klimata pārmaiņām saskaņā ar ES noteiktajiem 2 grādiem pēc Celsija skalas,

V. tā kā pasaules vadošās rūpnieciski attīstītās valstis pagājušajā G8 samitā, kas notika Tojako, Hokaido salā (Japānā), ir apņēmušās līdz 2050. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas uz pusi un vēlas šo mērķi īstenot arī sarunās par nolīgumu rīcībai pēc 2012. gada,

W. tā kā klimata pārmaiņas var saasināt jau pastāvošo konfliktu iespējamību starptautiskajās attiecībās, piemēram, ar klimata pārmaiņu izraisītu migrāciju, teritoriju zaudēšanu un robežu strīdiem, kas radušies plūdu un krasta līniju pārvietošanās rezultātā, kā arī ar konfliktiem par resursiem, kuri radušies aramzemes samazināšanās, pieaugošā ūdens trūkuma vai mežu izciršanas rezultātā,

X.  tā kā 2008. gada pavasara augstākā līmeņa sanāksmē Padome prasīja izstrādāt Eiropas stratēģiju par pasākumu finansēšanu cīņai ar klimata pārmaiņām, lai samazinātu emisijas un pielāgotos saistībā ar zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju pētījumiem un izstrādi, kā arī ar šādu tehnoloģiju pārnešanu,

Y. tā kā emisiju samazināšanas un pielāgošanās pasākumi ir īpaši nozīmīgi, tā kā rūpnieciski attīstītās valstis vēsturiski ir atbildīgas par klimata pārmaiņām, tā kā jaunattīstības valstis mazākā mērā ir izraisījušas klimata pārmaiņas, bet cieš no tām visvairāk, tā kā pieejamais finansējums cīņai pret klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs ir nepietiekams un to vajadzētu ievērojami palielināt,

Z.   tā kā modernu vides tehnoloģiju izstrāde un pārnešana ir būtisks nosacījums, lai veiksmīgi īstenotu globālo emisiju samazināšanas un pielāgošanās stratēģijas,

AA. tā kā tehnoloģiju pārnešanu kavē bažas par intelektuālā īpašuma aizsardzību, vājas politiskās institūcijas un tiesiskuma trūkums, kā arī vispārējs kapitāla trūkums,

AB. tā kā PTO nav alternatīvs sarunu forums starptautiskiem pasākumiem klimata jomā un tā kā bez veiksmīga noslēguma sarunām par rīcību pēc 2012. gada nav sagaidāms, ka pasaules tirdzniecība palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām,

AC. tā kā ES oglekļa pēda ietver siltumnīcefekta gāzes no preču ražošanas, kuras patērē Eiropā, bet ražo kaut kur citur,

Enerģija

AD. tā kā nafta ir pasaulē svarīgākais enerģijas avots, sastādot 35 % no primārās enerģijas patēriņa, kam seko ogles ar 25 % un dabasgāze ar 21 %, tā kā tomēr lētas un pietiekamas fosilās enerģijas laikmets tuvojas beigām,

AE.     tā kā sasniegumi enerģijas tirgos palīdz īstenot mērķus klimata jomā, jo tirgus noteikti enerģijas cenu sadārdzinājumi ir nozīmīgi stimuli resursu ilgtspējīgai izmantošanai un līdz ar to zemam CO2 pēdas patēriņam,

AF. tā kā Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka pieprasījums pēc enerģijas pasaulē līdz 2030. gadam pieaugs vismaz par 60 % un šī pieprasījuma cēlonis būs arī jaunās tirgus ekonomikas valstis,

AG. tā kā nevar būt runas, ka pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas vidējā termiņā un ilgtermiņā būs iespējams segt tikai ar fosiliem kurināmiem, un tā kā lēmumi investēt turpmākajos gados noteiks enerģētikas sistēmas struktūru un dažādos enerģijas veidus nākamajos gadu desmitos,

AH.     tā kā pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas nosaka, ka jāveic vairāki savstarpēji papildinoši pasākumi, piemēram, steidzami jāmodernizē esošās spēkstacijas, ko darbina ar fosilo kurināmo, un pārvades tīkli, lai būtiski palielinātu kopējo energoefektivitāti, jāceļ jaunas spēkstacijas un plašāk jāizmanto atjaunojamie enerģijas avoti,

AI. tā kā enerģijas ietaupīšana ir ilgtermiņa ekonomiski izdevīgākais un tīrākais veids, kā ietaupīt resursus un tādējādi cīnītos pret klimata pārmaiņām, un tā kā apņēmīgi un stabili centieni veicināt Eiropas Savienības energoefektivitāti rada plašus strukturālus risinājumus visā ekonomikā, līdz ar to gatavojot pamatu zaļai zemas oglekļa emisijas ekonomikai,

AJ. tā kā neatkarīgi no urāna pieejamības attiecībā uz kodolenerģijas izmantošanu joprojām aktuāls ir jautājums par drošu kodolatkritumu gala noglabāšanu, kā arī par tehnoloģijas izplatīšanu nedemokrātiskās valstīs,

AK.    tā kā starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora projekts ir kļuvis par kapitāla intensīvas attīstības centru kodolsintēzei kā iespējamam jaunam nākotnes enerģijas avotam un tā kā jebkādu atdevi enerģijas tirgum var gaidīt tikai ļoti tālā nākotnē,

Biodegvielas

AL.     tā kā pašreizējā biodegvielu politika jāaplūko globālā perspektīvā, kur pirmkārt pieaug konkurence attiecībā uz ražīgām zemēm, otrkārt pieaug vajadzība pēc atjaunojamās enerģijas, jo īpaši transporta nozarē,

AM.    tā kā biomasas kā enerģijas avota un degvielas ražošana daudzām jaunattīstības valstīm piedāvā jaunas ekonomiskas iespējas un samazina šo valstu atkarību no enerģijas importa, ja šāda ražošana ir ilgtspējīga un nenoved, piemēram, pie monokultūrām vai konkurences attiecībā uz pārtikas ražošanu,

AN.    tā kā pēc pilna aprites cikla analīzes izrādās, ka emisiju samazināšanas potenciāls daudzām pirmās paaudzes biodegvielām salīdzinājumā ar tradicionālajām degvielām samazinās, turklāt dažos gadījumos būtiski, un tā kā joprojām nav apmierinoši atrisināti jautājumi par ilgtspējību, ietekmi uz vidi un aramzemes pieejamību, konkurējot ar pārtikas ražošanu,

AO.    tā kā ilgtspējīgai biodegvielu politikai ir jābūt vērstai gan uz to, lai noteiktu ilgtspējības kritērijus biodegvielu ražošanai, gan lai veicinātu pēc iespējas ātru otrās paaudzes biodegvielu,

AP. tā kā naftas pārstrādes rūpniecība pilnīgu vajadzīgo infrastruktūru jaunajām degvielām var izveidot tikai tad, ja ir pietiekams pieprasījums pēc biodegvielām, un tā kā autorūpniecībā ir attīstītas tehnoloģijas, kas ļauj transportlīdzeklī noteikt benzīna un biodegvielas maisījuma attiecību ar sensoru, un šāds sensors ļauj darbināt ar biodegvielu arī vecāka izlaiduma transportlīdzekļus, tādejādi panākot CO2 emisiju apjoma samazināšanos visa veida transportlīdzekļiem,

AQ.    tā kā biodegvielu potenciālu var īstenot tikai, ja šīs degvielas uzlūko par sastāvdaļu ilgtspējīgu transporta sistēmu izstrādē, paredzot izstrādāt un izmantot transportlīdzekļus ar ļoti nelielu degvielas patēriņu,

Energoefektivitāte

AR.     tā kā vairākām dalībvalstīm nav skaidras energoefektivitātes stratēģijas,

AS.     tā kā dalībvalstīm jāuzlabo un jāpaplašina energoefektivitātes sertifikātu izmantošana, kā arī jāsaista ieteikumi ar finansiāliem stimuliem,

AT.     tā kā energopatēriņa samazināšana kopā ar energoefektivitāti cilvēku un Kopienas līmenī rada jaunu ekonomiku un darba vietas, kā arī likvidē enerģijas nepietiekamību,

AU. tā kā celtniecības nozare patērē 40 % no enerģijas gala patēriņa un apbūvētā vide tādējādi rada 33 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām,

AV.     tā kā celtniecības nozarei (dzīvojamām, tirdzniecības un sabiedriskām ēkām) ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, lai samazinātu CO2 emisijas, modernizējot siltumizolāciju, apkures un dzesēšanas sistēmas, elektroierīces un ventilācijas sistēmas, kā arī uzstādot atstarotājus,

AW.    tā kā ēkas ar mazu energopatēriņu ir atraktīvas, tās pašlaik ir modē un ir ekonomiskas,

AX.     tā kā ES galvenais mērķis ir nodalīt energopatēriņa pieaugumu no ekonomiskās izaugsmes, izdarot ieguldījumus energoefektivitātē visās sabiedrības nozarēs,

AY.     tā kā ir jāizstrādā finanšu instrumenti, lai piešķirtu vajadzīgos budžeta resursus energoefektivitātes uzlabošanai, un līdz ar tirgus attīstību nepārtraukti jāpārskata un jākoriģē elektrisko un elektronisko iekārtu efektivitātes standarti un tie jāpaplašina, lai tos varētu attiecināt uz lielām rūpnieciskajām iekārtām, kā arī jāapsver iespēja ieviest aizliegumu jaunu iekārtu „dīkstāvei”,

Mobilitāte un loģistika

AZ. tā kā ES transporta politikas galvenais mērķis ir transporta pieauguma atdalīšana no vispārējās ekonomiskās izaugsmes, tomēr pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem joprojām ir pieaudzis vairāk nekā iekšzemes kopprodukts un tādejādi jau tā lielais transporta radīto emisiju īpatsvars ES siltumnīcefekta gāzu emisijās turpina pieaugt,

BA. tā kā patlaban vienu trešdaļu no ES enerģijas gala patēriņa veido transports un transporta nozare gandrīz pilnībā (līdz 97 %) ir atkarīga no degvielām, kas ražotas no naftas (benzīna un dīzeļdegvielas),

BB. tā kā, ja transporta nozarē būtu sasniegti tādi pašus emisiju samazināšanas rādītāji kā citās nozarēs, tad laika posmā no 1990. gada līdz 2005. gadam ES siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms būtu samazinājies par 14 %, nevis par 7,9 %,

BC. tā kā 80 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās, kur rodas 40 % no visām transporta emisijām, turklāt transporta sastrēgumi, kas arī koncentrējas pilsētu rajonos, izmaksā Eiropas Savienībai aptuveni 1 % no IKP,

BD. tā kā mobilitāte pilsētās, no vienas puses, ir tieši saistīta ar cilvēku dzīves kvalitāti, no otras puses, tieši individuālais transports pilsētās ievērojami palielina siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un rada citas vides problēmas, piemēram, palielina gaisa piesārņojumu un rada troksni, tātad, nevis uzlabo daudzu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet var to būtiski mazināt, negatīvi ietekmējot veselību,

BE. tā kā puse no visiem Eiropas iedzīvotāju veiktajiem braucieniem ir īsāki par 5 km,

BF. tā kā ikdienas reģionālajos un svārstpasažieru pārvadājumos 60 % visu automašīnu braucienu un 90 % visu vilcienu braucienu gadījumos attālums nav lielāks par 30 km,

BG. tā kā laika posmā no 2001. gada līdz 2006. gadam dzelzceļa un ūdensceļu kravu pārvadājumu apjoms ir samazinājies (no 18,6 % līdz 17,7 % pa dzelzceļu un no 6,5 % līdz 5,6 % pa ūdensceļiem) un sauszemes kravas pārvadājumu apjoms ir pieaudzis (no 74,9 % līdz 76,7 %),

BH. tā kā pasažieru un kravu pārvadājumi pa ūdensceļiem ir viens no energoefektīvākajiem transporta veidiem un pa ūdensceļiem pārvadāto kravu īpatsvars ES ir aptuveni 40 %,

BI. tā kā uzskata, ka energopatēriņs uz vienu tonnu preču un vienu kilometru, braucot pa iekšzemes ūdensceļiem, ir viena sestā daļa no autotransporta energopatēriņa un puse no dzelzceļa transporta energopatēriņa,

BJ. tā kā pieaug aizjūras tirdzniecība un kuģu būvniecībā vērojama tendence būvēt lielākus konteinerkuģus un pasažieru kuģus, kas patērē vairāk smago naftas produktu un tādējādi piesārņo vidi daudz vairāk nekā līdz šim, bet starptautiskā kuģniecība nepiedalās nekādos starptautiskos pasākumos, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām,

BK. tā kā pagājušajā gadu desmitā notikusī pakāpeniskā liberalizācija un ierobežojumu atcelšana aviācijas nozarē, no vienas puses, bija būtisks priekšnosacījums dinamiskai gaisa transporta attīstībai, pieaugot laika posmā no 1995. līdz 2004. gadam pasažieru gaisa pārvadājumiem Eiropas Savienībā par 49 %, tomēr, no otras puses, oglekļa dioksīda emisiju apjoms šajā nozarē laikā no 1990. līdz 2005. gadam ir palielinājies par 79 %,

BL. tā kā gaisa transporta izaugsme joprojām arvien vairāk nelabvēlīgi ietekmē vidi, kaut arī ir veikti tehniski un operatīvi uzlabojumi, bet līdz šim nav notikušas debates par saistošiem emisiju standartiem lidmašīnu dzinējiem un dzinēji ir uzlaboti tikai ierobežotā apmērā, kā arī nav veikti pētījumi par īstenošanas iespējām,

BM. tā kā Komisija un dalībvalstis ir uzsākušas kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu „Clean Sky” un Sesar, Galileo un GMES programmas, kā arī inteliģentu transporta sistēmu izpētes projektus, lai uzlabotu energoefektivitāti transporta jomā,

BN. tā kā gaisa transporta ietekmē atmosfērā nonāk ne tikai oglekļa dioksīds, bet arī slāpekļa oksīdi, ūdens tvaiki, sulfāti un kvēpu daļiņas, kas saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) aplēsēm par divām līdz četrām reizēm pastiprina kopējo aviācijas radīto emisiju ietekmi, turklāt šajās aplēsēs nav ņemta vērā papildu ietekme, ko rada spalvu mākoņu veidošanās,

BO. tā kā jāuzsver, ka efektīvākais veids, lai ilgtermiņā samazinātu transporta emisijas, ir pilnībā samazināt transporta izaugsmi, padarot sabiedrisko transportu par atraktīvāku alternatīvu vieglajiem automobiļiem, palielinot dzelzceļa transporta apjomu un nodrošinot, ka pilsētvides un infrastruktūru plānošanā tiek ņemta vērā absolūtā vajadzība samazināt vieglo automobiļu izmantošanu,

BP.     tā kā dalībvalstis ir nepietiekami izmantojušas, piemēram, Marco Polo un NAIADES programmas, lai novirzītu preču pārvadāšanu pa iekšzemes ūdensceļiem un jūrām,

BQ. tā kā attālāko reģionu iedzīvotāji un ekonomikas sakarā ar mobilitāti un attīstību ir augstākā mērā atkarīgi no gaisa transporta,

Tūrisms un kultūras mantojums

BR. tā kā pētījumā, ko veicis UNESCO Pasaules kultūras mantojuma centrs, konstatēts, ka klimata pārmaiņu ietekme apdraud vienu desmito daļu no pasaules kultūras mantojuma un kultūrvēsturiskajām ainavām,

BS. tā kā pēc ANO Pasaules tūrisma organizācijas datiem Eiropa ir pasaules reģions, ko visvairāk apmeklē tūristi un 2006. gadā to apmeklēja 55 % no visiem starptautiskajiem tūristiem,

BT. tā kā klimata pārmaiņas var radīt tūrisma plūsmas izmaiņas, kas var ekonomiski ļoti nelabvēlīgi atsaukties uz attiecīgajiem tūrisma reģioniem,

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma un rūpnieciskās emisijas

BU. tā kā Eiropas Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma ir unikāls instruments, lai maksimāli efektīvi samazinātu emisijas, un tā var būt par paraugu līdzīgām sistēmām, tomēr ir jāgarantē šo sistēmu saderība,

BV.     tā kā rūpniecības nozarēm ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Eiropas Padomes noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus, un tā kā ir jāveicina, lai šīs nozares vēl vairāk samazina to rūpnieciskās siltumnīcefekta gāzu emisijas, saglabājot konkurētspēju,

BW.    tā kā ir reāli jāīsteno Tīrās attīstības mehānisma (TAM) un Kopīgo īstenošanas (KĪ) idejas, jo īpaši izplatot modernas un efektīvas tehnoloģijas; tā kā TAM un KĪ vajadzētu attiecināt tikai uz augstvērtīgiem projektiem, kas nodrošina dokumentētu siltumnīcefekta gāzu emisiju papildu samazināšanos,

Lauksaimniecība un lopkopība

BX. tā kā mērķis izmaiņām lauksaimniecības praksē, Eiropas vides tiesību aktiem un nesenajām strukturālajām reformām kopējā lauksaimniecības politikā ir ilgtspējība, kas netieši veicina emisiju samazināšanos, labāk izmantojot pieejamos resursus,

BY. tā kā lauksaimniecība rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī veicina šo emisiju samazināšanos, kā arī lauksaimniecību tieši ietekmē negatīvās klimata pārmaiņas, kurām ir dažādas ekonomiskās un sociālās sekas visos Eiropas reģionos,

BZ. tā kā pieaugušais gaļas un zivju patēriņš atstāj iespaidu uz klimata pārmaiņas, kā arī tas citos veidos ietekmē vidi un var radīt pretrunas saistībā ar labāku zemes un resursu izmantošanu, ar mērķi mazināt pasaulē izsalkumu,

CA. tā kā lauksaimniecībā pietrūkst specifisku klimata aizsardzības mērķu, piemēram, saistošu noteikumu par metāna un slāpekļa(I) oksīda emisiju samazināšanu, kā arī veicinošu sistēmu, lai varētu izmantot jau pastāvošo emisiju samazināšanas potenciālu,

CB. tā kā plaša apmēra lopbarības audzēšana lopkopībai rada ievērojamu daļu no lauksaimniecības kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma,

CC. tā kā mājlopu audzēšana pēc iespējas dabiskos apstākļos labvēlīgi ietekmē vidi, jo tiek sakopta ainava un saglabātas ganības, kā arī tiek patērēts mazāk enerģijas un rodas mazāk emisiju,

CD. tā kā mājlopu skaits ir jāpielāgo pieejamajām platībām un zemes eroziju var novērst, izmantojot ilgtspējīgu ganību praksi,

Meži

CE. tā kā mežiem ir liela nozīme attiecība uz biosfēru un tiem ir daudz funkciju globālajā ekosistēmā,

CF.     tā kā mežiem klimata pārmaiņu mazināšanā ir trīs dimensijas — tie ir oglekļa krājumi, ja mežus ilgtspējīgi izmanto un aizsargā, meži piesaista oglekli, ja veic apmežošanas pasākumus, un ar mežiem kā ar atjaunojamu izejvielu var aizstāt fosilos kurināmos un fosilos produktus,

CG. tā kā vairāk nekā 30 % pasaules zemes platību klāj meži, kur mājo vairāk nekā divas trešdaļas no dzīvnieku sugām, kas dzīvo uz zemes, un tā kā meži piesaista apmēram 30 % no ikgadējām siltumnīcefekta gāzu emisijām,

CH. tā kā mežiem, no vienas puses, ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu ierobežošanā, tomēr, no otras puses, vismaz vienu trešdaļu no visas pasaules mežiem skar klimata pārmaiņu sekas,

CI. tā kā mežu iznīcināšanas lielākā problemātika ir saistīta ar sociāli ekonomiskajiem faktoriem, piemēram, nabadzību un atpalicību, vājām politiskām iestādēm un tiesiskuma trūkumu, kā arī prettiesiskām īpašumattiecībām un korupciju, kas cita starpā var novest pie nelikumīgas atmežošanas un mežu izciršanas,

CJ. tā kā mežu platības iet bojā karstuma viļņu izraisītos ugunsgrēkos, plūdos vai mežus izcērtot,

CK.    tā kā joprojām trūks stratēģiju un programmu izcirsto mežu atjaunošanai,

CL.     tā kā lielais izcirsto meža platību apjoms būtiski palielina CO2 emisijas,

CM.

     tā kā esošā mežu platību struktūra Eiropas Savienībā neatbilst tam, kā būtu jāizskatās Eiropas raksturīgajām dabiskajām jaukto mežu platībām,

Augsnes aizsardzība

CN.    tā kā Eiropas augsnei ātrāk kā jebkad agrāk tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums un klimata pārmaiņas pastiprina šā kaitējuma apmērus,

CO.    tā kā mūžīgā sasaluma slāņa kušana izmaina augsnes raksturu ziemeļu puslodē un vēl izraisa ievērojama metāna daudzuma noplūdi atmosfērā,

Ūdens apsaimniekošana

CP.     tā kā ūdens resursu pieejamība, nodrošināšana ar dzeramo ūdeni un jebkuru citu ūdeni, ūdens patēriņš un notekūdeņu attīrīšana ir cieši saistīti ar ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem,

CQ. tā kā klimata pārmaiņas vēl vairāk pastiprina Eiropā pastāvošās reģionālās atšķirības attiecībā uz pieejamajiem ūdens resursiem, kā arī plūdu un sausuma periodiem,

Zivsaimniecība

CR. tā kā zivis un gliemji ir svarīgs pārtikas avots un okeāns ir pasaules lielākais oglekļa piesaistītājs, kā arī biomasas un izejvielu avots,

CS.     tā kā pārtikā izmantojamie jūras resursi jau tiek pārizmantoti,

Atkritumu apstrāde un resursu apsaimniekošana

CT. tā kā atkritumu daudzums diemžēl turpina pieaugt, neskatoties uz visiem centieniem to samazināt,

CU. tā kā Eiropas Savienības tiesību akti par atkritumiem jau veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos no atkritumu nozares, kaut arī šis potenciāls vēl netiek pilnība izmantots,

CV. tā kā atkritumu hierarhija ir pamatprincips, lai samazinātu klimata pārmaiņas atkritumu nozarē,

CW. tā kā ir jāatzīst, ka inovācijām atkritumu apglabāšanā un plašākai pārstrādāto produktu izmantošanai ir pozitīva ietekme uz vidi,

Adaptācijas pasākumi

CX. tā kā visa veida adaptācijas pasākumi ir garantija nākotnei, lai mazinātu kaitējumu no iepriekšējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un ar to saistīto temperatūras paaugstināšanos,

CY. tā kā ar adaptācijas pasākumu attīstības izmaksu un ieguvumu analīzi vien nepietiek, lai nodrošinātu vajadzīgo minimālo aizsardzību visām iedzīvotāju grupām; tā kā, lai nodrošinātu šādus pasākumus, steidzami jāveic klimata pārmaiņu vietējās ietekmes analīze,

CZ. tā kā saskaņā ar Tūkstošgades ekosistēmas novērtējuma ziņojumu dabisko resursu patēriņš šobrīd apdraud jau divas trešdaļas no visām ekosistēmām, palielina neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un tādējādi vēl mudina pēc iespējas ātrāk izstrādāt adaptācijas pasākumus,

DA.     tā kā EVA (Eiropas Vides aģentūras), KPC (Kopīgā pētniecības centra) un PVO (Pasaules Veselības organizācijas) ziņojumā „Eiropas klimata izmaiņu ietekme” ir vērsta uzmanība uz faktu, ka neaizsargātība pret klimata pārmaiņām Eiropā lielā mērā mainās pa reģioniem un nozarēm, skarot smagāk kalnu reģionus, piekrastes zonas, Vidusjūras un Arktikas reģionus, un uzsvērts, ka papildus globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai jāveic proaktīvi adaptācijas pasākumi Eiropas un dalībvalstu līmenī, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi,

Veselība

DB.     tā kā klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību lielākoties ir iespējams novērst, piemēram, kā minēts PVO ziņojumā, sagatavojot un nostiprinot veselību, veicot atbilstošus profilakses pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot tropisko slimību izplatībai un sabiedrības informēšanas kampaņām, īpaši vēršoties pie īpaši uzņēmīgām grupām, piemēram, grūtniecēm, zīdaiņiem, bērniem un veciem cilvēkiem,

DC.     tā kā Eiropas Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam pilnībā nav aplūkota vides ietekme uz veselību, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām,

Izaugsme un nodarbinātība

DD. tā kā 2007. gada pavasara augstākā līmeņa sanāksmē noteiktie klimata politikas mērķi ir tehniski un ekonomiski īstenojami un piedāvā unikālas darījumu iespējas tūkstošiem Eiropas uzņēmumu,

DE. tā kā daudzi uzņēmumi vēl nav pietiekamā apmērā apzinājuši ar klimata pārmaiņām saistīto iespēju un risku jomu,

DF. tā kā veiktie pasākumi cīņā ar klimata pārmaiņām ir savietojami ar ilgstošu ekonomikas izaugsmi un labklājību, tā kā šie pasākumi varētu nozīmēt efektīvas investīcijas ar nozīmīgu pretlejupslīdes funkciju un tie ir jāuzlūko kā uzdevums plašām strukturālām izmaiņām, kuru galamērķis ir patiesi zaļas ekonomikas attīstīšana,

DG. tā kā darba vietu pārstrukturizēšana visdrīzāk notiks noteiktu nozaru ietvaros, nevis starp dažādām nozarēm,

Nākotnes tehnoloģiju veicināšana

DH. tā kā emisiju kvotu tirdzniecība ir būtiska Eiropas klimata pārmaiņu programmas sastāvdaļa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, paaugstinot energoefektivitāti,

DI. tā kā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai ir nepieciešami attiecīgi finanšu vadības mehānismi, lai veicinātu energoefektīvu un tīru tehnoloģiju izstrādi un pielietošanu,

DJ. tā kā ilgtspējīga dzīvojamo ēku celtniecība nozīmē milzīgu potenciālu darbavietu izveidei,

DK. tā kā tehnoloģisku revolūciju neizraisīs tikai energoefektivitāte, bet ir vajadzīga integrēta stratēģija Eiropas Savienības, dalībvalstu un vietējā līmenī, lai paātrinātu pētniecību un attīstību inovatīvu un modernu tehnoloģiju un procesu izstrādē, kā arī veicinātu to pārņemšanu,

DL. tā kā ar emisiju kvotu tirdzniecību vien nepietiek, lai rastu CO2 krīzes risinājumu un izraisītu plašu revolūciju zema CO2 satura tehnoloģiju jomā,

DM. tā kā oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (CCS) nelielos mērogos pielieto jau dažādās jomās, piemēram, naftas un gāzes ražošanā, tā joprojām ir agrīna stadija lielākai tehnoloģijai, ar kādu būtu iespējams cīnīties pret klimata pārmaiņām,

DN.    tā kā izmaksas un riski pagaidām joprojām ir lielāki par ekonomiskajām priekšrocībām un spēkstaciju efektivitāte, izmantojot CCS, samazinās, kaut arī tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas,

DO.    tā kā CCS tehnoloģija kā pārejas tehnoloģija ceļā uz energosistēmas dekarbonizēšanu sniedz risinājumu iespējas spēkstaciju CO2 emisiju samazināšanai un tā varētu būt par papildinājumu atjaunojamo enerģijas avotu tehnoloģijām, bet tā kā CCS ir tehnoloģija, ko izmanto procesa noslēguma posmā,

Inteliģentas datorsistēmas un IST

DP. tā kā IST nozare pašlaik rada 2 % CO2 no globālā emisiju daudzuma, bet rūpniecība potenciāli spēj ne tikai samazināt savas emisijas, bet arī izstrādāt inovatīvus un energoefektīvākus pielietojumus visā ekonomikā,

Finansēšana un budžeta jautājumi

DQ.    tā kā ar pašreizējo ES budžetu nepietiek klimata aizsardzības mērķu īstenošanai, jo klimata pārmaiņu apturēšanas politiskajai prioritātei nav vēl nodrošinātas vajadzīgās budžeta apropriācijas,

DR.     tā kā nākamajā finanšu shēmā budžeta apropriācijas ir jāpiešķir klimata pārmaiņu apturēšanai un Eiropas adaptācijas politikas izveidošanai, lai nodrošinātu pietiekamu ES „klimata pārmaiņu budžetu” nākamajam budžeta periodam pēc 2013. gada,

DS.     tā kā visā ES politikā ir jāņem vērā cīņa ar klimata pārmaiņām; tā kā līdz ar to ES nevar vairs tikai pārdalīt esošos resursus, bet tai ir jāveicina jaunu resursu izveide, lai finansētu pārnozaru raksturu cīņai ar klimata pārmaiņām,

Izglītība, apmācība, ziņošana, marķēšana un sabiedrības izpratnes veidošana

DT. tā kā ekonomikas un sociālās politikas pasākumi cīņai ar klimata pārmaiņām nes līdzi kulturālas izmaiņas, kas maina ieradumus un dzīvesveidu, bet tā kā visās sabiedrības jomās nav iespējams sasniegt tiešām ilgtspējīgu izejvielu patēriņu un izmantošanu, nemainot domāšanu un uzvedību, kuru dēļ ir jāizstrādā jauni patēriņa un dzīvesveida modeļi,

DU. tā kā klimata pārmaiņas paātrina tehnoloģiju modernizāciju, kuras ekonomiskās iespējas būs iespējams izmantot tikai tādā gadījumā, ja darba tirgū būs pietiekams daudzums kvalificētu speciālistu,

DV. tā kā Eirobarometra īpašā aptauja (Eirobarometra īpašā aptauja Nr. 300) skaidri parāda, ka vairums no aptaujas dalībniekiem Eiropā uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu, bet tā kā daudzi no aptaujātajiem sūdzas par informācijas trūkumu un tā kā personīgās iniciatīvas klimata pārmaiņu apturēšanai aprobežojas ar tādiem vienkāršiem pasākumiem kā, piemēram, atkritumu šķirošana vai mazāks enerģijas un ūdens patēriņš, kuri neprasa būtiski izmainīt ikdienas dzīvi,

DW. tā kā ir pieejama nepieciešamā informācija, lai noteiktu mobilitātes ieradumus, piemēram, saistībā ar privāto vieglo automašīnu izmantošanu un alternatīviem pārvietošanās veidiem (iešanu kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu),

DX. tā kā Eiropas klimata aizsardzības mērķi un likumi vietējiem un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem palīdz uzlabot dzīves kvalitāti daudzās Eiropas Savienības pilsētās un ar vietējām iniciatīvām lielpilsētu rajonos tiek veicināta CO2 emisiju samazināšana Eiropas Savienībā,

DY. tā kā ne tikai mazumtirdzniecības uzdevums ir veicināt klientos alternatīvus iepirkšanās ieradumus, tā kā uzņēmumiem kopumā ar saviem darījumu modeļiem un ražošanas procesiem ir jābūt par paraugu ilgtspējībai un resursu efektivitātei un tā kā ar savu darbinieku palīdzību tie var ievērojami vairot klimatam draudzīgu darbību,

DZ. tā kā visumā patērētājiem trūkst informācijas par lauksaimniecības produktu ietekmi uz klimatu, bet mērķtiecīgas informēšanas kampaņas var ietekmēt patērētāju iepirkšanās ieradumus un tādējādi panākt arī veselības politikas mērķus,

EA. tā kā klimata pārmaiņu problēmu nevar risināt, visur pasaulē plaši neiesaistot vietējos iedzīvotājus, un tā kā tādēļ viens no galvenajiem uzdevumiem ir jebkuriem līdzekļiem nodrošināt iedzīvotājiem vajadzīgo informāciju, lai palīdzētu risināt problēmas un arī viņus aizsargātu, kad neizbēgami rodas adaptācijas problēmas,

2050. gads — Nākotne sākas šodien

EB. tā kā pasaules iedzīvotāju vajadzības pēc resursiem jau šobrīd par vienu ceturto daļu pārsniedz zemeslodes dabiskās reģenerācijas spējas, tādējādi atņemot nākamajām paaudzēm dzīves pamatelementus,

EC. tā kā nākotnes ražošanas veidu un patērētāju uzvedības pamati tiek likti ar šā laika politiskajiem lēmumiem, kuri prasa tālredzību un politisku vadību, tomēr tā kā ilgtspējīgs dzīvesveids nav iespējams bez ekonomikas, zinātnes, plašsaziņas līdzekļu, organizētas pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdarbības,

ED. tā kā klimata pārmaiņas ir globāla vides problēma, kuras cēloņi pēc rakstura ir strukturāli,

Vadošās politikas idejas

1.  piemin iepriekš minēto 2008. gada 21. maija rezolūciju un jo īpaši to, ka visiem emisiju samazināšanas centieniem jābūt pakļautiem mērķim ierobežot globālās temperatūras pieaugumu zem 2°C, ņemot vērā, ka šāda mēroga sasilšana jau ļoti nopietni ietekmētu mūsu sabiedrību un indivīdu dzīvesveidu, kā arī ievērojamas pārmainītu ekosistēmas un ūdens resursus; pauž dziļas bažas, ka klimata pārmaiņas notiek arvien ātrāk un šo pārmaiņu sekas ir daudz nopietnākas, nekā prognozēts iepriekš, kā to parāda arī nesen veiktie zinātniskie pētījumi; tādēļ aicina Komisiju stingrāk novērot un analizēt jaunākos zinātniskos atklājumus, lai novērtētu, vai ar ES noteiktajiem 2°C var panākt šā mērķa īstenošanu, t. i., izvairīties no bīstamām klimata pārmaiņām;

2.  uzsver, ka, izmantojot horizontālu pieeju, steidzami visās jomās un politikā kā jauni parametri jāiekļauj globālā sasilšana un no tās izrietošās klimata pārmaiņas, kā arī jāņem vērā globālās sasilšanas cēloņi un sekas visās nozīmīgās ES tiesību aktu jomās;

3.  īpaši piemin galvenos mērķus klimata pārmaiņu apkarošanā un saskaņā ar IPCC ceturtajā novērtējuma ziņojumā (AR4) un Bali konferences nostājā iekļautajiem ieteikumiem uzsver ES un citu rūpnieciski attīstīto valstu grupas vidēja termiņa mērķi līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25 %–40 %, kā arī ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vismaz 80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, neatkāpjoties no mērķa ierobežot globālo temperatūras paaugstināšanos 2°C robežās salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta, tādējādi sasniedzot 50% varbūtību šā mērķa īstenošanai;

4.  uzsver, ka ikvienas valsts ietekme uz klimatu neaprobežojas ar fiziskajām emisijām; mudina ES veikt steidzamus iekšējus pasākumus un saistībā ar starptautiskām sarunām, lai izstrādātu grāmatvedības principus, kuros būtu pilnībā ņemts vērā patēriņš, kā arī starptautiskā aviācija;

5.  aicina Komisiju ņemt vērā nākamo Eiropas politikas iniciatīvu oglekļa pēdas, lai nodrošinātu Eiropas noteikto klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu, kā arī nodrošinot augstu aizsardzības līmeni videi un sabiedrības veselībai;

6.  uzsver politiskos pasākumus un sadarbību starptautiskajā līmenī (ieskaitot reģionālus daudzpusējus nolīgumus), kā arī ES un dalībvalstu līmenī, ko atkārtoti piedāvā Parlaments cīņai ar klimata pārmaiņām;

7.  atkārtoti pauž savu nostāju [pieņemšanas datums plenārsesijā] nostāju likumdošanas procesa ietvaros par „klimata un enerģijas paketi”;

8.  atbalsta Eiropas Savienības vadošo lomu starptautiskajās sarunās ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros COP un MOP līmenī, kā arī attiecībā pret citiem starptautiskiem forumiem, piemēram, PTO, Pasaules Banku un Starptautiskos Valūtas fondu; uzsver arī, ka ES un dalībvalstīm jārealizē Kioto protokola mērķi, lai patiesi īstenotu šo vadošo lomu;

9.  piekrīt, ka modernu vides tehnoloģiju izstrāde, pielietošana un eksports vienlaicīgi veicina Lisabonas stratēģijas un Kioto protokola, kā arī citu ar klimatu saistīto mērķu sasniegšanu, un norāda, ka pretenciozu ekoloģisku mērķu un ekonomiskās izaugsmes sasniegšanai ir pilnībā jāintegrē Lisabonas stratēģija un klimata un enerģijas pakete;

10. saistībā ar minēto uzsver, ka klimata pārmaiņu apkarošana izraisa sociālas pārmaiņas, kas palīdz radīt jaunas darba vietas un rūpniecības nozares, cīnīties ar enerģijas trūkumu un atkarību no fosilās degvielas importa un nodrošina sociālās garantijas iedzīvotājiem; uzsver, ka šī mērķa veiksmīgai sasniegšanai ir būtiski svarīga sadarbība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī;

11. turklāt ir pārliecināts, ka ar klimata pārmaiņām iespējams veiksmīgi cīnīties tikai tad, ja šajā procesā ir pilnībā iesaistīti iedzīvotāji, kā arī aizsargāti pārejas periodā uz oglekļa emisijas neradošu ekonomiku; tādēļ uzsver, ka mazināšanas un adaptācijas politika virza Eiropas Savienību uz jaunu ilgtspējīgas attīstības modeli, kam vajadzētu veicināt sociālo raksturu, lai nodrošinātu sociālo vienprātību;

12. uzsver, ka sākotnēji ir ievērojami jāuzlabo energoefektivitāte visās ikdienas dzīves jomās un paralēli jāuzsāk ilgtspējīgs ražošanas un patērēšanas modelis ar apzinātu resursu saglabāšanu, balstoties uz atjaunojamiem enerģijas avotiem;

13. uzsver šajā sakarībā nepieciešamību pārskatīt Eiropas Savienības budžeta un pašreizējo, kā arī nākotnes finansēšanas instrumentu saderību ar Eiropas klimata aizsardzības politikas mērķiem un vajadzības gadījumā tos pielāgot;

14. uzsver, ka veiksmīga pētniecības un attīstības politika ir iespējama, tikai praktiski piemērojot jaunas tehnoloģijas, izmantojot drošus pieejas punktus tirgum;

15. prasa veikt pētījumus par klimata izraisītās migrācijas potenciālām tendencēm un to ietekmi uz vietējiem pakalpojumiem, lai būtu iespējams veikt ilgtermiņa plānošanu, kā arī plānot riska pārvaldību;

16. uzsver, ka gandrīz puse planētas iedzīvotāju nav sasnieguši 25 gadu vecumu un šodienas lēmumiem par klimata politiku būs tālejošas sekas cilvēces vēsturē lielākajai jauniešu paaudzei;

Starptautiskā dimensija — ārpolitika klimata jomā un starptautiskā tirdzniecība pēc 2012. gada

17. aicina Komisiju un nākamās Padomes prezidentūras uzņemties vadošo lomu starptautiskajās sarunās par nolīgumu rīcībai pēc 2012. gada un pabeigt tās līdz 2009. gadam, lai atliktu pietiekami daudz laika ratificēt nākotnes nolīgumu par klimata aizsardzību un izvairītos no pārrāvumiem starp saistību periodiem;

18. uzsver, ka jauno klimata pārmaiņu nolīgumu vajadzētu iekļaut ANO sistēmas „kopēja, bet diferencēta atbildība” principos, kur rūpnieciski attīstītās pasaules valstis uzņemtos vadību savu iekšzemes emisiju samazināšanā, tajā pašā laikā jaunattīstības valstis apņemtos veikt pasākumus saskaņā ar Bali rīcības plānu, kas paredz veikt valstīm piemērotus ierobežojošus pasākumus ilgtspējīgas attīstības kontekstā izmērāmā, pārskatāmā un pierādāmā veidā, atbalstot un dodot iespēju izmantot rūpnieciski attīstīto valstu tehnoloģijas, finansējumu un palielinātu veiktspēju;

19. uzsver, ka nolīgums par rīcību pēc 2012. gada ir jāsaskaņo ar citiem Apvienoto Nāciju un Eiropas Savienības politiskās dienaskārtības mērķiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tūkstošgades attīstības mērķiem un drošības jautājumiem, lai varētu izmantot politikas sinerģijas;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ārpolitiku klimata pārmaiņu jomā un atkārtoti vērst uzmanību uz ES mērķiem attiecībā uz klimatu Eiropas Savienības un dalībvalstu diplomātiskajās misijās; apņemas no savas puses atkārtoti runāt par ES mērķiem attiecībā uz klimata pārmaiņām un aizstāvēt šos mērķus, kontaktējoties ar parlamentāriešiem no citām valstīm;

21. aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt attīstības palīdzības programmās emisiju samazināšanas prasības un pasākumus, kas paredz adaptāciju klimata pārmaiņu sekām, un/vai norādīt starptautiskajām attīstības palīdzības programmu aģentūrām, lai tās, pieņemot lēmumus, ņemtu vērā šīs vajadzības, un tādējādi ar partnerattiecību palīdzību iesaistītu attiecīgo valstu vai reģionu privāto sektoru, valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas; uzsver, ka jāmobilizē papildu resursi, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm tikt galā ar uzdevumiem saistībā ar klimata pārmaiņām, un ka visas iniciatīvas šajā kontekstā formāli jāsaista ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām procesu un Tūkstošgades attīstības mērķiem; atzinīgi vērtē Pasaules klimata pārmaiņu alianses (PKPA) izveidi, lai atbalstītu adaptāciju klimata pārmaiņām nabadzīgās jaunattīstības valstīs, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, un tādēļ piemin iepriekšminēto 2008. gada 21. oktobra rezolūciju;

22. pievienojas ieteikumiem Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās un Komisijas ziņojumā „Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība” un uzsver nepieciešamību izveidot atbilstošu daudzpusēju preventīvu ES „klimata diplomātiju”, lai starptautisko attiecību veidošanā vairāk integrētu klimata politikas aspektus saistībā ar citiem starptautisko attiecību faktoriem, tādiem kā iedzīvotāju skaita pieaugums un klimata izraisīta migrācija, urbanizācija, pieprasījums pēc enerģijas, enerģijas cenu pieaugums, kā arī pārtikas un ūdens trūkums;

23. aicina ES un dalībvalstis saistībā ar Eiropas drošības stratēģiju un Eiropas drošības un aizsardzības politiku novērst, uzraudzīt un veikt pasākumus, lai mazinātu sekas, ko civilajai aizsardzībai un cilvēku drošībai rada klimata pārmaiņas un no tām izrietošās dabas katastrofas, kā arī iespējamos konfliktus, ko izraisa izmaiņas ūdens un zemes sadalījumā klimata pārmaiņu rezultātā;

24. aicina ES un dalībvalstis pastiprināt esošās klimata partnerattiecības ar mērķa jaunattīstības valstīm un veidot jaunas partnerattiecības, kur tādu šobrīd nav, nodrošinot būtiski lielāku finansiālu atbalstu tehnoloģiju attīstībai un pārnesei, intelektuālā īpašuma aizsardzībai un iestāžu veiktspējas palielināšanai;

25. aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt augstāko prioritāti energoefektivitātei un atjaunojamiem resursiem attīstības sadarbības kontekstā;

26. aicina Komisiju PTO sarunu raunda un procesa rīcībai pēc 2012. gada ietvaros īstenot savstarpēji saskaņotas sarunu stratēģijas tirdzniecības un vides politikas jomā, lai nosūtītu sarunu partneriem ticamu informāciju par Eiropas klimata aizsardzības mērķiem un instrumentiem šo mērķu sasniegšanai un lai kliedētu bažas par tirdzniecības barjerām vai citiem nelabvēlīgiem apstākļiem tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, kurām nav saistošu mērķu attiecībā uz klimatu, kā arī īstenotu savstarpības principu, globāli cīnoties pret klimata pārmaiņām;

27. aicina Komisiju, prezidentūras un dalībvalstis uzņemties divpusējā līmenī starpnieka lomu sarunās par nolīgumu par rīcību pēc 2012. gada, lai nodrošinātu panākumus sarunām par klimatu, kuru mērķis ir ierobežot temperatūras pieauguma 2°C robežās;

Enerģija

28. uzver, ka Eiropai vajadzīga tālejoša, kopīga enerģētikas politika gan ES, gan ārpus tās, lai nodrošinātu augsta līmeņa energoapgādes drošību, kas atbilst ilgtspējības nosacījumiem, resursu efektivitātei un klimata neitralitātei;

29. aicina ES izveidot Eiropas atjaunojamās enerģijas kopienu, lai veicinātu šajā jomā turpmākus pētījumus un pilotprojektus, kā arī izstrādātu tīklu atjaunojamo energoresursu optimālai integrācijai;

30. aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt:

– Eiropas enerģijas transporta infrastruktūras (arī tā saucamo supertīklu) attīstīšanu un attiecīgas investīcijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu ES enerģijas avotu daudzveidību;

– tekošos pētījumus un pilotprojektu izstrādi saistībā ar IST tehnoloģijām, decentralizētu ražošanu un citu jaunu tehnoloģiju izstrādi;

31. aicina ES un dalībvalstis ar valsts iestāžu atbalstu dalībvalstīs un ES līmenī, kā arī pēc iespējas austāku sadarbības līmeni ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām nodrošināt dažādiem enerģijas veidiem politiski virzītu un uzņēmējdarbības vadītu pārejas fāzi, kuras laikā tiktu pakāpeniski atbalstīta atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, kas savukārt samazinātu un aizstātu fosilo kurināmo izmantošanu;

32. aicina dalībvalstis atbalstīt personiskās atbildības sajūtu reģionu un pilsoņu vidū un ar juridiskām un fiskālām iniciatīvām veicināt lielāku vietēji pieejamo atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu;

33. aicina dalībvalstis, izmantojot amortizācijas sistēmas un nodokļu stimulus, dot elektroenerģijas piegādātājiem motivāciju veikt nepieciešamo modernizāciju spēkstacijās, ko darbina ar fosilo kurināmo, lai panāktu būtiskus efektivitātes uzlabojumus tradicionālajā elektroenerģijas ražošanā;

34. aicina dalībvalstis nodrošināt pieeju enerģijas, gāzes un elektrības tīklam no decentralizētiem avotiem, likvidēt tirgus piekļuves šķēršļus inovatīviem elektroenerģijas piegādātājiem atjaunojamo enerģijas avotu nozarē, kā arī paātrināt vietējās koģenerācijas un triģenerācijas izplatību, vadoties pēc vidēja termiņa mērķiem;

35. ierosina Eiropas enerģētikas ārpolitikas ietvaros veidot partnerattiecības saules enerģijas jomā ar trešām Vidusjūras reģiona valstīm, kuras sākuma fāzē plāno ģenerēt saules enerģiju un pārsūtīt to pa augstsprieguma vadiem uz Eiropas Savienību, bet kas otrajā fāzē varētu būt par pamatu elektrības un ūdeņraža ražošanai un tādējādi nozīmētu pāreju uz ekonomiku, kura balstītos uz atjaunojamiem enerģijas avotiem;

36. aicina ES, dalībvalstis un uzņēmēju kopienu:

– investēt saules enerģijas un ūdeņraža ražošanas, transporta un uzglabāšanas infrastruktūrā, tīklos un vados;

– piedāvāt trešām valstīm, izmantojot partnerattiecības enerģētikas jomā, programmas nepieciešamo institūciju, infrastruktūru un apmācību programmu izveidei vietējiem speciālistiem un pieeju tīkliem viņu vajadzībām;

37. aicina dalībvalstis atbilstoši vietējām un reģionālām iespējām palielināt vēja enerģijas daļu dažādos enerģijas veidos, kas, pateicoties intensīvam atbalstam, jau kļuvusi par stabilu enerģijas ģenerēšanas veidu, kā arī hidroenerģijas un ģeotermisko apkures sistēmu daļu, un turpināt izmantot esošo attīstības potenciālu, izmantojot cita starpā Eiropas pētījumu iniciatīvas un koordināciju pa ekselences tīkliem;

38. uzsver ievērojamo biomasas ilgtspējīgo potenciālu enerģijas ražošanā, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu emisijas, un prasa izstrādāt Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai biomasas izmantošanai elektrības un gāzes ražošanā, apkurē un dzesēšanā;

39. aicina Komisiju iesniegt visaptverošu analīzi par visām emisijām, kas rodas atsevišķu bioenerģijas avotu pilna dzīves cikla laikā, lai noteiktu, kāda nozīme nākotnē kā enerģijas avotam varētu būt biomasai no atliekām un piemērotām kultūrām; uzskata, ka neatkarīgi no rezultātiem jāveic pētījumi par audzēšanas inovāciju piedāvātajām priekšrocībām un trūkumiem, kā arī par biotehnoloģijas izmantošanu biomasas siltumietilpības uzlabošanai;

40. uzskata siltuma un strāvas koģenerāciju par efektīvu, ekonomisku un videi draudzīgu izvēli;

41. pieņem zināšanai dažādas dalībvalstu metodes attiecībā uz kodolenerģiju un tādēļ mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību radioaktīvajiem atkritumiem un to pilnam ciklam, nolūkā uzlabot drošību;

42. uzskata, ka pētījumi par kodolsintēzes tehnoloģiskajām īstenošanas iespējām starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktorā ir pirmie soļi ceļā uz šā enerģijas veida komerciālu izmantošanu, un uzsver, ka šā mērķa sasniegšana ir augstākā mērā atkarīga no ilgtermiņa garantijām, kas piešķirtas šādu pētījumu finansēšanai;

Biodegvielas

43. norāda, ka atsevišķi biodegvielu ražošanas veidi var ietekmēt pārtikas cenas, mazināt bioloģisko daudzveidību un mežu izciršanu, un tajā pašā laikā norāda, ka biodegvielas jāražo atbildīgā veidā, kā arī jāizmanto uzraugāms ilgtspējīgs process;

44. ierosina Komisijai pārskatīt biodegvielu kvotu koncepciju un izstrādāt elastīgu politiku, kurā būtu ņemts vērā biodegvielas ražošanas kompleksais raksturs, ieskaitot dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas un visu netiešo ietekmju novērtējums;

45. uzskata par nepieciešamu iesaistīt jaunattīstības valstis ilgtermiņa biodegvielu attīstības un ražošanas stratēģijā, lai izvērtētu to ekonomiskās plānošanas un ienesīguma iespējas, lai nodrošinātu pārtikas pieejamību un ražošanu, lai atrisinātu jautājumus par šo degvielu ekoloģisko ilgtspējību un arī ļautu veikt sociālo attīstību un nepārtraukti palielināt uzkrājumus, kā arī lai nodrošinātu, ka jaunattīstības valstis saņem nepieciešamo apmācību, kas atbilstu ES ilgtspējības kritērijiem;

46. aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt modernāko biodegvielu pētniecību un attīstību, lai nodrošinātu tām vajadzīgā finansējuma piešķiršanu un to sasaisti ar noteiktajiem attīstības mērķiem;

47. aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot pieredzi, kas gūta ilgtspējības kritēriju izstrādē Eiropas Savienībā, lai aktīvi veicinātu globāla biodegvielu standarta izstrādi;

Energoefektivitāte

48. aicina Komisiju ierosināt saistošu 20 % energoefektivitātes mērķi līdz 2020. gadam un pievienot šim ierosinājumam konkrētus pagaidu samazināšanas mērķus;

49. prasa veikt plašu, vietējā līmeņa sabiedrības informēšanas kampaņu, lai palielinātu decentralizētu energoefektivitāti, kuras ietvaros māju un dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvātas termiskie attēli un informācija par viņu īpašumu energoefektivitāti, kā arī izteikti finansēšanas priekšlikumi iespējamiem modernizēšanas pasākumiem pēc mikrokredītu parauga;

50. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus, lai palielinātu izpratni par informācijas un sakaru tehnoloģiju nozīmi energoefektivitātes, ilgtspējīgas attīstības un ES pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanai;

51. prasa ar tirdzniecības izstādēm, atvērto durvju dienam un semināriem panākt sinerģiju starp nekustamo īpašumu īpašniekiem, finanšu pakalpojumu sniedzējiem, amatniekiem un citiem nekustamā īpašuma nozares dalībniekiem;

52. prasa īstenot skaidru Eiropas koordinēšanu elektrības koģenerācijas un triģenerācijas izplatīšanai un integrēšanai rūpnieciskajās iekārtās, lai nodrošinātu vietējas vai reģionālas izejas pozīcijas klimata aizsardzības pasākumiem un vienlaikus energopatēriņa efektivitātes palielināšanai;

53. aicina Ekonomikas un finanšu padomi (ECOFIN) ieviest pazeminātas PVN likmes atjaunojamai enerģijai un precēm un pakalpojumiem, ko izmanto enerģijas taupības nolūkos; ierosina dalībvalstīm izstrādāt modernizēšanas iniciatīvas, pazeminot PVN likmes modernizēšanas darbiem un šim nolūkam izmantotajām ierīcēm, piemērojot zemes vai nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši ēku energoefektivitātei un pilnībā ieviešot un reklamējot energoefektivitātes sertifikātus;

54. ierosina kā iniciatīvu īrētā īpašuma modernizācijai samazināt nodokļu likmi ieņēmumiem par īri līdz ar ieguldījumiem atjaunojamās apkures un elektrības sistēmās, kā arī enerģijas taupīšanā;

55. ņemot vērā ēku ilgo kalpošanas laiku, atzīmē īpašo nozīmi nodrošināt, ka jaunas ēkas pēc iespējas tiek būvētas atbilstoši augstākajiem energoefektivitātes standartiem, ka esošās ēkas tiek modernizētas atbilstoši pašreizējiem standartiem un ka visās jaunās un izremontētās ēkās izmanto vismaz minimālu daļu enerģijas no atjaunojamiem enerģijas avotiem;

56. ierosina, ka dalībvalstis uzlabo un paplašina energoefektivitātes sertifikātu izmantošanu un saista ieteikumus ar finansiālām iniciatīvām;

57. prasa noteikt minimālus ES energoefektivitātes standartus jaunām un izremontētām ēkām; aicina attiecīgās vietējās iestādes un profesionālās apvienības dalībvalstīs ieviest energoefektivitātes kritērijus, vadlīnijas un valsts tiesību aktus vai administratīvos lēmumus jaunām ēkām kā vadmotīvu arhitektiem un celtniecības inženieriem, paredzot arī celtniecības noteikumus attiecībā uz jaunu ēku energoefektivitāti un lielākiem renovācijas darbiem, kā arī lai nodrošinātu iekštelpās tīru un veselīgu gaisu;

58. uzsver nepieciešamību iekļaut minimālos energoefektivitātes kritērijus visaptverošā publiskā iepirkuma politikā attiecībā uz sabiedriskām ēkām un pakalpojumiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī, izmantojot to par inovāciju veicināšanas līdzekli jaunās tehnoloģijās un nodrošinot šo tehnoloģiju piekļuvi tirgum;

59. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt aktīvu atbalstu pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei saistībā ar apgaismojuma tehnoloģijām un inteliģentu apgaismošanas lietošanu, lai stingrāk veicinātu energoefektīvāku apgaismojuma ieviešanu gan telpās, gan sabiedriskās vietās ārpus telpām, īpašu uzmanību pievēršot augsti efektīvām gaismas diodēm;

60. atzīmē, ka augstceltņu renovācija un energoefektivitātes uzlabošana, jo īpaši valstīs, kur šādas ēkas sastāda lielāko dzīvokļu tirgus daļu, ir vieglākais veids, kā ietaupīt enerģiju un samazināt CO2 emisijas; aicina Komisiju pārskatīt un palielināt pašlaik noteikto struktūrfondu 2 % robežu, ko piemēro dotācijām augstceltņu renovācijai;

61. atzīmē, ka ilgtermiņa mērķim celtniecības nozarē Eiropā jābūt neto energoefektivitātei vienādai ar nulli līdz 2015. gadam jaunās dzīvojamās ēkās un līdz 2020. gadam jaunās tirdzniecības un sabiedriskajās ēkās, un uzskata, ka šis mērķis ilgtermiņā jāattiecina arī uz renovētām ēkām;

62. aicina Komisiju ik pēc pieciem gadiem pielāgot tirgus attīstībai energoefektivitātes noteikumus visa veida elektriskām un elektroniskām iekārtām pēc „vislabākā risinājuma” principa, lai modernizētu esošās marķēšanas programmas vai efektivitātes klasifikācijas un tādējādi izvairītos no patērētāja maldināšanas;

63. aicina Komisiju noteikt stingrus ES mērķus un ieviest integrētu rūpniecības politiku, lai nodrošinātu piekļuvi tirgum un pārņemtu energoefektīvas tehnoloģijas, paredzot tajā kopēju tehnoloģisko mērķu (piemēram, pasīvo ēku) izstrādi, plašāku integrētās politikas stratēģiju, piemēram, pirmtirgus un zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu un piemērot noteikumus par produkta dizainu un minimālajiem standartiem;

64. aicina Komisiju konsekventi ieviest aizliegumu iekārtam ar augstiem dīkstāves zudumiem un kā nākamo Ekodizaina direktīvas(7) īstenošanas soli apsvērt iespēju ieviest obligātu prasību, lai iekārtām būtu izslēgšanas funkcija, un ieviest obligātu prasību par automātisku izslēgšanos un enerģijas taupīšanas režīmiem pat iekārtām ar lieliem motoriem, kā arī rūpnieciskām iekārtām un mehānismiem;

65. mudina savlaicīgi un stingri īstenot 2006. gada prasības attiecībā uz strāvas skaitītāju uzstādīšanu, lai patērētājam būtu informācija par patērēto enerģiju un enerģijas piegādātāji varētu efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu;

Mobilitāte un loģistika

66. norāda, ka Eiropas ekonomikas un sociālais modelis pamatojas uz to, lai nodrošinātu personu un preču mobilitāti un pieejamību, dodot priekšroku laika efektivitātei, bet ne resursu efektivitātei, un tādēļ nākotnē būs vajadzīga kombinēta pieeja, kurā ietverti abi faktori;

67. aicina Eiropas Investīciju banku un tās riska kapitāla filiāli Eiropas Investīciju fondu būtiski palielināt atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamās enerģijas izstrādei;

68. atgādina iesaistītajām personām, ka arī transporta nozarē ir jāīsteno prasības, ko paredz ES mērķi samazināt CO2 emisijas līdz 2020. gadam vismaz par 20 % un, ja pastāv starptautisks nolīgums, vismaz par 30 %, salīdzinot ar 1990. gadu, tajā pat laika periodā palielinot energoefektivitāti par 20 %;

69. prasa veikt izsmeļošus savstarpēji atbalstošus pasākumus, lai izstrādātu ilgtspējīgu transporta politiku, kas ietvertu transportlīdzekļu tehnoloģiju (ekoefektīvu inovāciju) izstrādi, plašāku alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu transporta vajadzībām, tīru degvielu izplatīšanas tīklu izveidi, alternatīvu piedziņas veidu plašāku izmantošanu, inteliģentu satiksmes vadību, izmaiņas braukšanas stilā un vieglo automobiļu izmantošanā, uzlabotu loģistiku, „zaļos koridorus” un IST transporta vajadzībām, CO2 nodokli un sabiedriskā transporta modernizāciju, lai sasniegtu nulles emisiju mērķi, neierobežojot pieaugošās prasības pēc mobilitātes; norāda, ka to visu varētu panākt, skaidri apzinot prioritātes publiskajā iepirkumā;

70. uzskata, ka īpaša prioritāte jāpiešķir principa „maksā piesārņotājs" piemērošanai, un prasa pilnībā iekļaut visus transporta veidus to ārējo izmaksu internalizācijā; norāda, ka šā mērķa sasniegšanai vajadzīga atbilstoša ekonomiskā vide, un tādēļ aicina dalībvalstis pārskatīt attiecīgos nodokļus un nodevas;

71. atzinīgi vērtē Komisijas pārskatu par zaļāka transporta jomā veiktajiem pasākumiem (Greening Transport Inventory), kurā minēti gan esošie, gan nepieciešamie tiesību akti ilgtspējīgai transporta nozares izaugsmei;

72. uzsver infrastruktūras projektu nozīmi transporta nozarē, tomēr prasa nākotnē ņemt vērā iespējamo klimata ietekmi uz plānošanu, dizainu un celtniecību;

73. aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot satelītnavigācijas sistēmas, lai palielinātu energoefektivitāti transporta jomā, uzlabojot satiksmes plūsmu vadību un organizāciju, sniedzot reālā laika informāciju par preču un personu kustību un optimizējot maršrutu un transporta veidu izvēli;

74. pauž nožēlu, ka daudzviet pilsētplānošanā gandrīz nemaz vai pārāk vēlu, vai tikai daļēji ir risināti uzdevumi saistībā ar no transporta viedokļa efektīvas un videi draudzīgas pilsētvides plānošanu ar gājēju zonām, veloceliņiem un to elastīgu sasaisti ar vietējo sabiedrisko transportu;

75. aicina Eiropas pilsētas un pašvaldības piedāvāt elastīgas un savstarpēji saskaņotas vieglo automobiļu izmantošanas alternatīvas un paplašināt mobilitātes piedāvājumus, piemēram, sasaistīt ciešāk esošos centrālos un perifēros vietēja transporta tīklus un, regulējot satiksmi pilsētas centrā, paredzēt prioritāti sabiedriskajam transportam;

76. uzsver dzelzceļa transporta kā energoefektīva transporta veida ar nelielām oglekļa emisijām potenciālo nozīmi gan tāliem kravu pārvadājumiem, gan īsa un vidēja attāluma reģionāliem pasažieru pārvadājumiem un pārvadājumiem saistībā ar svārstmigrāciju, un prasa atspoguļot šīs prioritātes kritērijos, lai saņemtu atbalstu no reģionāliem fondiem un Kohēzijas fonda;

77. atzinīgi vērtē Eiropas transporta tīklu (TEN-T) izveidi un paplašināšanu ES valstīs, kā arī kaimiņvalstīs, un aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz pabeigt prioritāros, jo īpaši videi draudzīgos, jo tie ir būtiski nozīmīgi kravu pārvadājumu loģistikai un ilgtspējīgai Eiropas transporta politikai;

78. uzsver iekšzemes ūdensceļu nozīmi kravu pārvadājumiem; uzsver šīs nozares videi draudzīgo raksturu un lielo rezerves kravnesību;

79. pauž nožēlu, ka ieguldījumi dzelzceļu tīkla paplašināšanai pēdējo desmit gadu laikā ir kritušies, kaut arī visas transporta nozares interesēs būtu veikt lielu kravu daļu modālu pārnesi uz dzelzceļiem un iekšzemes ūdensceļiem;

80. aicina dalībvalstis un vietējās iestādes ar cenu politiku veicināt modālu pāreju no vieglajiem automobiļiem uz sabiedrisko pasažieru transportu un no autotransporta uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem un veikt būtiskus ieguldījumus vajadzīgajā infrastruktūrā, lai ievērojami paplašinātu un uzlabotu piedāvājumu, padarot sabiedrisko transportu pievilcīgāku; prasa pārejas periodā uzlabot privāto/individuālo pārvadājumu integrāciju pasažieru/kravu integrētā loģistikā un sabiedriskā/kolektīvā transporta sistēmās; pauž pārliecību, ka ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā iet kopsolī ar labākiem dzelzceļa pakalpojumiem;

81. uzver inteliģentu transporta sistēmu nozīmi komodalitātes interesēs un to iekļaušanu Kopienas, dalībvalstu, reģionālajā un vietējā transporta politikā, jo šīs sistēmas veicina drošākas un videi draudzīgākas transporta nozares izveidi; prasa attīstīt un izmantot inteliģentas transporta sistēmas satiksmes regulēšanai un sastrēgumu mazināšanai;

82. aicina dalībvalstis veicināt komodalitāti, ieviešot nomaināmas numuru plāksnes kopā līdz ar pašreizējo praksi, lai iedzīvotājiem gariem braucieniem labprāt izmantotu dzelzceļa transportu un, sākot braucienu un sasniedzot galamērķi, viņu rīcībā būtu vieglie automobiļi, kuriem ir neliels enerģijas patēriņš;

83. aicina ES un tās dalībvalstis cieši sadarboties ar rūpniecības nozari, lai radītu nepieciešamos tirgus politikas nosacījumus, lai transporta vadībā iekļautu inteliģentas transporta sistēmas, īpaši attiecība uz loģistiku un drošības vadību (ERTMS, RIS, eCall);

84. atbalsta Komisijas plānu kopā ar dalībvalstīm noteikt īpašas „jūras maģistrāles” un ļoti cer, ka gaidāmā „Eiropas jūras transporta telpa bez šķēršļiem” veicinās jūras transporta attīstību un paātrinās tā efektivitāti;

85. atbalsta Komisijas priekšlikumus palielināt ostu maksas un maksas par tauvošanas darbu izpildi, pamatojoties uz kuģu izplūdes gāzu emisiju līmeni, un nodrošināt ostā elektroapgādi kuģiem no krasta, nevis no ģeneratoriem, kas atrodas uz paša kuģa;

86. uzskata, ka kuģu būvētavām un kuģu būvētājiem jāpievērš lielāka uzmanība jaunām energoefektīvām tehnoloģijām, piemēram, buru izmantošanai, gaisa dobumu sistēmai (Air Cavity System), atkritumu latentā siltuma izmantošanai elektroenerģijas ražošanai, efektīvākiem dzinējiem, labākiem virsbūves un stūres profiliem, precīzākām meteoroloģiskām prognozēm kursa koriģēšanai un iespējām ietaupīt degvielu sakarā ar labāku virsbūves krāsojumu;

87. aicina Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) noteikt emisiju samazināšanas mērķi kuģniecības nozarē un minimālos standartus šo moderno tehnoloģiju izmantošanai jaunu kuģu būvēšanā; aicina Komisiju noteikt emisiju samazināšanas mērķi jūras transportam, ja tas izrādītos nepieciešami;

88. uzskata, ka aviācijas nozarē ir nepieciešama integrēta pieeja, kas noteiktu aviācijas rūpniecībai visā pasaulē, aviosabiedrībām un lidostu operatoriem pienākumu līdz 2020. gadam mērķi samazināt emisiju apjomu, neapšaubot emisiju kvotu tirdzniecību instrumentu energoefektivitātes palielināšanai;

89. mudina ES un tās dalībvalstis līdz emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas aizsākšanai šajā nozarē pēc iespējas efektīvāk īstenot un paplašināt vienotas Eiropas gaisa telpas koncepciju un SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētījumu) projektus (Single European Sky Air Traffic Management Research), prioritāri izveidojot funkcionālus un elastīgus gaisa telpas blokus, kā arī elastīgi izmantojot gaisa telpu kopumā, lai uzreiz varētu izmantot pieejamos emisiju samazināšanas potenciālus un samazināt gaisa kuģu degvielas patēriņu līdz pat 12 %;

90. aicina transporta nozares piedziņas sistēmu un dzinēju ražotājus kopīgiem spēkiem īstenot pastāvīgu savu mašīnu energoefektivitātes uzlabošanu atbilstoši Euro 6 standartiem, taču arī ārpus tiem, noteikt nozares iekšējos mērķus nozīmīgai energoefektivitātes palielināšanai un turpināt pētīt alternatīvu degvielu izmantošanas iespējas, lai veicinātu ilgtspējīgāku nozares izaugsmi;

91. aicina vieglo automobiļu ražotājus pārorientēt savus parkus uz mazākiem, vieglākiem, energoefektīvākiem modeļiem, lai nodrošinātu personīgo mobilitāti laikā, kad jādomā par klimata pārmaiņām un ir ierobežoti naftas resursi;

92. aicina militāro rūpniecību pievērsties arī tās dzinēju un piedziņas sistēmu energoefektivitātes palielināšanai un veikt pētījumus par alternatīvu degvielu izmantošanas iespējām;

93. aicina dalībvalstis un ES iestādes piešķirt vajadzīgo atbalstu pētniecībai un attīstībai attiecībā uz jaunām, piemēram, ūdeņraža, elektrības, degvielas elementu, hibrīdu vai modernu biodegvielu tehnoloģijām;

94. aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis pieņemt īpašu atbalsta sistēmu ūdeņradim, pamatojoties uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai nodrošinātu ūdeņraža transportlīdzekļu ražošanas strauju pieaugumu; uzskata, ka ar šo sistēmu jārisina jautājumi par atbalsta palielināšanu no ES budžeta ūdeņraža gala izmantošanai, par atbalsta nodrošināšanu no dalībvalstu puses ūdeņraža specifiskai pielietošanai, piemēram, ar nodokļu atvieglojumiem, un par agrīnu tirgu izveidi, izmantojot nulles emisiju transportlīdzekļu iepirkšanu valsts dienestos;

95. aicina Komisiju līdz 2010. gadam sagatavot ziņojumu par ierobežojumiem, kuri vēl pastāv attiecībā uz kabotāžu, un citiem faktoriem Eiropas Savienībā, kas iekšējā tirgū izraisa braucienus bez kravas un efektivitātes zudumus; uzskata, ka efektīva kravu loģistika, ko izmanto ka neatņemamu ES transporta sistēmas daļu, ir noteicošais faktors ilgtspējīgai mobilitātei Eiropā, ekonomikas efektivitātei un konkurencei, optimālai energoresursu izmantošanai, darbavietu radīšanai, vides aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām;

Tūrisms un kultūras mantojums

96. pauž bažas, ka ārkārtējas dabas parādības un ilgtermiņa klimata pārmaiņas apdraud Eiropā kultūras mantojumu un tradicionālās ainavas, un aicina dalībvalstis sagatavot Eiropas līmenī saskaņotu kopēju sarakstu ar Eiropas kultūras mantojuma vietām, ko apdraud klimata pārmaiņas;

97. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus veikt plašus adaptācijas un preventīvus pasākumus sezonu tūrisma rajonos, ko apdraud klimata pārmaiņas un kuros netiek piedāvātas reālas alternatīvas, piemēram, ūdensapgādes nodrošināšanu, aizsardzību pret mežu ugunsgrēkiem, aizsardzības pasākumus pret ledāju kušanu un vai piekrastes aizsardzības uzlabošanai, lai ņemtu vērā tūrisma ekonomisko nozīmi un nepieciešamo infrastruktūru darbavietām un ienākumiem, kā arī lai novērstu būtiskus ekonomiskus kaitējumus visā vērtību ķēdē;

98. uzskata, ka atsevišķos reģionos tūrisma nozares tālākā paplašināšana ir ekonomiski un ekoloģiski pamatojama tikai tad, ja, spriežot par konkrētās vietas attīstību, ņem vērā iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, būtisku ūdens trūkumu, sniega trūkumu vai ledāju izzušanu;

99. aicina tūrisma nozari kopā ar vietējām pašvaldībām un ekonomiskajām apvienībām izstrādāt integrētas stratēģijas, lai samazinātu šajā nozarē emisijas un uzlabotu energoefektivitāti, jo īpaši attiecībā uz transportu un izmitināšanu, kā arī plānot pasākumus ekotūrisma veicināšanai un tūrisma vietu aizsardzībai pret ekstrēmiem laika apstākļiem;

100.    iesaka izstrādāt ekoloģiskākus tūrisma veidus, piemēram, sociālo tūrismu, sporta vai kultūras tūrismu, un uzsver, ka labākajiem tūrisma galamērķiem jābūt tādiem, kur respektē un aizsargā vidi;

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma un rūpnieciskās emisijas

101.    prasa uzņēmumu pārskatu standartos iekļaut darba vietas klimata pārmaiņu revīzijas, lai veicinātu pārredzamību „zaļākas” politikas un emisiju samazināšanas uzraudzībā;

102.    prasa visām komerciālām un nekomerciālām iestādēm katru gadu publiski ziņot par emitēto siltumnīcefekta gāzu daudzumu, par pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, par pasākumiem nodarbināto pārkvalificēšanai (gadījumā, ja iestādi slēdz sakarā ar pierādītu oglekļa noplūdi) un ieņēmumiem, kas gūti no emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas darbības; aicina Komisiju uzraudzīt šos pasākumus un ziņot Parlamentam par rūpniecības nozaru progresu, samazinot emisijas;

Lauksaimniecība un mājlopu audzēšana

103.    aicina Komisiju neatkarīgi no rezultāta apsvērt lauksaimniecības nepārprotamo iekļaušanu turpmākajā integrētajā Eiropas klimata politikā un siltumnīcefekta gāzu emisiju saistošu samazināšanas mērķu izstrādāšanu šajā nozarē, ieskaitot metānu un slāpekļa(I) oksīdu no lauksaimniecības nozares, izmantojot visu jau pieejamo potenciālu;

104.    norāda, ka optimizēta zemes apsaimniekošana palielina augsnes humusa saturu un apstrādājamām platībām var būt lielāka nozīme oglekļa piesaistei nekā līdz šim, ja uzlabo apstrādāšanas vadību un izvairās no neapstādītām papuvēm;

105.    uzskata, ka optimizēta minerālmēslu uzglabāšana un izmantošana var ievērojami veicināt slāpekļa(I) oksīda emisiju samazināšanos; aicina šajā sakarībā mēslošanai minerālmēslu vietā izmantot organisko mēslojumu;

106.    prasa veikt ekonomiskas analīzes par atsevišķi reģionālu audzēšanas prakšu rentabilitāti pie dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, lai noteiktu adaptācijas iespējas un veicinātu pāreju uz citām šķirnēm;

107.    prasa veikt pētījumus par jaunām tehnoloģijām un šo tehnoloģiju izstrādi, kas ietver biotehnoloģiju sēklu un augu selekcijai un zaļajai gēnu tehnoloģijai, un intensificēt augu aizsardzību, lai ieviestu klimata aizsardzības politiku lauksaimniecībā; prasa arī finansēt jaunu un videi draudzīgāku audzēšanas un lauksaimniecības vadības metožu izpēti un izstrādi un ieviest šīs metodes kā pilotprojektus, kuros būtu iekļauti semināri un apmācības programmas jauniem un jau esošajiem lauksaimniekiem, lai palīdzētu adaptēt lauksaimniecību klimata pārmaiņām;

108.    uzskata, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņas lauksaimniecības praksē, ir nepieciešamas jaunas zemes un ūdens apsaimniekošanas prasmes un jaunu lauksaimnieku profesionālajā apmācībā jāiekļauj jautājumi par klimata pārmaiņu ietekmi vai lauksaimnieciskās ražošanas nozīmi attiecībā uz klimatu;

109.    atzīst, ka graudaugu un sojas audzēšana lopbarības vajadzībām rada būtiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas; piemin ziņojumu „Lopkopības garā ēna” (Livestock’s Long Shadow), ko 2006. gada novembrī izdeva ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un kurā konstatēts, ka lopkopība rada 18 % no pasaules kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām; uzskata, ka jāveicina pāreja no intensīvas lopkopības uz ekstensīvām ilgtspējīgām sistēmām, kā arī jāsamazina kopējais gaļas patēriņš, jo īpaši rūpnieciski attīstītajās valstīs;

110.    prasa piena un gaļas ražotājiem pārskatīt un vajadzības gadījumā uzlabot barības devas, lai panāktu metāna veidošanās samazināšanos atgremotāju spureklī; prasa veikt ietekmes novērtējumu uz dzīvnieku veselību un labturību, kurš attiektos uz dzīvnieku barošanu vai audzēšanu lopkopības nozarē, kā arī neieviest pasākumus, kas nelabvēlīgi ietekmē dzīvniekus;

111.    atzīst, ka biogāzes iekārtu izstrāde, lai iegūtu enerģiju, pārstrādājot kūtsmēslus, var būt ekonomiski īstenojams un no vides viedokļa nozīmīgs solis, lai samazinātu metāna emisijas no lopkopības;

Meži

112.    uzskata, ka turpmākās Eiropas klimata politikas mērķim ir jābūt gan tropisko lietus mežu un atlikušo boreālo mežu saglabāšanai, gan arī Eiropas mežu kopšanai un atjaunošanai; norāda, ka liela nozīme var būt mežu zemes aizsargjoslām ap lielām pilsētu teritorijām un rūpniecības centriem;

113.    uzskata, ka faktiskai emisiju apjoma samazināšanai, izvairoties no mežu iznīcināšanas, ar ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām palīdzību jāizveido ilgtspējīga mežkopības kompensācija shēma, un prasa izveidot skaidrus ekonomiskus stimulus ilgtermiņa pirmmežu un lielu mežu platību saglabāšanai, izmantojot mežus ilgtspējīgi, turklāt praktiskā vērtībā daudz lielākā mērā ir jāvērtē pēc tā, kādi „ekoloģijas pakalpojumi” un sociālās funkcijas tiek īstenoti;

114.    prasa valstīs, kurās vēl ir lielas dabisko mežu platības, globālā CO2 tirgus ietvaros īpaši ekonomiski stimulēt to saglabāšanu, apzinot katru gadu piesaistīto oglekli rūpīgi saglabātā mežā; ierosina apsvērt jautājumu, vai šajā sakarā ir lietderīgi orientēties tikai uz tropiskiem lietus mežiem;

115.    aicina ES sadarbībā ar starptautisko sabiedrību izveidot gaisa un satelītnovērošanas sistēmas un nepieciešamās infrastruktūras īpaši ilgtermiņa tropisko mežu saglabāšanai; prasa izveidot Pasaules Bankas aizgādībā globālu fondu satelītnovērošanas sistēmu izveidei;

116.    uzskata, ka globālu satelītnovērošanas sistēmu mežu aizsardzībai veiksmi var nodrošināt tikai tad, ja ir nodrošināts iestāžu atbalsts, kā arī izveidotas un ilgtermiņā uzturētas pārvaldes iestādes ar kvalificētu personālu;

117.    šajā sakarībā uzsver, ka Eiropas mežiem vajadzīgas novērošanas programmas, kas ļauj savlaicīgi noteikt kaitējuma iespējas, kā arī riska zinātniska modelēšana attiecībā uz mežu rajoniem, kurus var skart karstuma viļņi, mežu ugunsgrēki un sausums, lai būtu iespējams veikt atbilstošus preventīvus pasākumus meža aizsardzībai;

118.    uzskata, ka dalībvalstu mežu uzskaitījums ir būtisks informācijas avots, lai varētu izanalizēt Eiropas mežu kopējo stāvokli un to nozīmi kā CO2 piesaistītājiem; aicina Komisiju ne tikai paātrināt dalībvalstu iesniegto datu sagatavošanu un izvērtēšanu, bet arī izmantot šobrīd labāko praksi dalībvalstīs;

119.    atzīmē, ka, pamatojoties uz dzīves cikla datiem, koks ir „zaļāka” izvēle celtniecībā nekā tērauds un betons, jo koks piesaista oglekļa dioksīdu un tā ražošana prasa mazāk enerģijas nekā tā alternatīvas, un no koka blakusproduktiem var iegūt atjaunojamo enerģiju; atzīmē arī, ka koka būvmateriālu izmantošana var palīdzēt izņemt no oglekļa cikla nepārtraukti oglekļa emisijas un aizstāt materiālus, kuri prasa lielu enerģijas patēriņu, piemēram, betonu;

120.    uzsver, ka Eiropas Savienībā jāievieš mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, izvirzot plašus mērķus sociālajā, ekonomikas un vides jomā; atzīmē, ka mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas mērķis paredz ilgtermiņā palielināt oglekļa daudzumu, ko piesaista meži; atzīmē arī, ka jauni, augoši un efektīvi apsaimniekoti meži ir labi oglekļa piesaistītāji, un tādēļ uzskata, ka vietās, kur izcērt mežus, izcirsto koku vietā jāstāda jauni koki; uzskata, ka vienlaikus ir jāaizsargā vecāki meži, jo tiem ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;

Augsnes aizsardzība

121.    iesaka paplašināt zinātniskos pētījumus un augsnes stāvokļa uzraudzību, lai savlaicīgi varētu novērst eroziju, kā arī lauksaimniecības zemju un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

122.    aicina Padomi apstiprināt tās kopējo nostāju par Augsnes aizsardzības pamatdirektīvu, lai ieviestu reāli Kopienas instrumentu, ar kura palīdzību būtu iespējams cīnīties pret mežu izciršanas, erozijas un pārtuksnešošanās sekām;

123.    aicina dalībvalstis izstrādāt politiku augsnes aizsardzībai ar atbilstošām augsnes apstrādes metodēm, ņemot vērā organisko vielu nozīmi augsnes auglības vairošanai, ūdens uzņemšanas spēju un spēju piesaistīt oglekli, kā arī apsvērt biokokogļu izmantošanas iespējas;

124.    šajā sakarībā uzsver ekosistēmiskas pieejas nozīmi augsnes erozijas, mūžīgā sasaluma izkušanas, pārtuksnešošanās, invazīvu svešu sugu un mežu ugunsgrēku novēršanā un mazināšanā;

Ūdens apsaimniekošana

125.    uzskata, ka stratēģiska plānošana un integrēti ūdens resursi, pamatojoties uz piegādes pasākumiem un ūdens izmantošanas hierarhiju, ir būtiski, lai veiksmīgi cīnītos ar klimata pārmainu ietekmi uz ūdens resursu pieejamību un daudzveidību;

126.    uzskata, ka integrētā ūdens apsaimniekošanā ir jāietver stratēģijas ūdens izmantošanas efektivitātes uzlabošanai, ūdens taupīšanai, ūdens patēriņa racionalizēšanai un ierobežošanai, kā arī patērētāju labākai informētībai par ilgtspējīgu ūdens patēriņu, un tādējādi jāsniedz atbildes gan uz jautājumiem par potenciālu lietus ūdens savākšanu un uzglabāšanu dabiskos un mākslīgos rezervuāros, gan arī uz jautājumiem par sausuma izraisītiem riskiem un ietekmi; uzskata, ka jāveicina pasākumi, izveidotu efektīvu ūdens resursu izmantošanas veidu hierarhiju, un atgādina, ka ūdens resursu apsaimniekošanā priekšroka jādod uz pieprasījumu orientētai pieejai;

127.    aicina Komisiju ūdens apsaimniekošanas jomā uzņemties būtisko pārrobežu koordinatora lomu, jo īpaši veidojot tīklus un finansējot inovatīvu tehnoloģiju pētījumus saistībā ar jūras ūdens atsāļošanu, jaunām apūdeņošanas sistēmām un lauksaimniecības un pilsētu ūdens patēriņu, kā arī saistībā ar pilotprojektiem sausuma vai plūdu radīto kaitējumu mazināšanai; prasa nekavējoties izveidot Eiropas sausuma, pārtuksnešošanās, plūdu un citu klimata pārmaiņu izraisīto dabas parādību novērošanas centru, lai apkopotu informāciju un nodrošinātu efektīvāku reaģēšanu, izmantojot agrās brīdināšanas sistēmu;

128.    uzskata, ka, lai nodrošinātu attiecīgas iniciatīvas ūdens resursu efektīvai izmantošanai, dalībvalstīm ūdens resursu politikā jāņem vērā ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanas princips un princips „maksā piesārņotājs”;

Zivsaimniecība

129.    uzsver, ka pašreizējā zivsaimniecības prakse vēl vairāk samazina zivju un jūras dzīvo resursu spēju pretoties klimata pārmaiņu ietekmei;

130.    uzstāj, ka ir nepieciešams visaptverošs pamatplāns jūrām, kā to paredz direktīva par jūras vides stratēģiju(8), lai nodrošinātu labāku un ilgtspējīgāku jūras vides un resursu apsaimniekošanu; brīdina, ka pretējā gadījumā aizsargātās jūras teritorijas var kļūt par pēdējām bioloģiskās daudzveidības oāzēm neapdzīvotā un tukšā okeānā;

131.    atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu palielināt zivju un visas jūras ekosistēmas pretošanās spēju, nosakot rūpnieciskajai zvejai nozvejas kvotas atbilstoši ilgtspējības kritērijiem;

132.    uzskata, ka klimata pārmaiņu radīto vides izmaiņu rezultātā var būt nepieciešams pārvietot akvakultūras, kas attiecīgajās teritorijās radītu ekonomisku kaitējumu; tomēr brīdina, ka akvakultūru pārvietošana var negatīvi ietekmēt minētās ekosistēmas un aicina šajā sakarībā obligāti veikt ietekmes novērtējumus;

Atkritumu un resursu apsaimniekošana

133.    atzīst atkritumu hierarhiju par galveno stūrakmeni Eiropas atkritumu apsaimniekošanas politikā; aicina Komisiju ierosināt procentos izteiktus samazināšanas mērķus attiecībā uz atkritumu samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un otrreizēju pārstrādi; prasa šos mērķus pēc vajadzības pārskatīt un precizēt;

134.    norāda, ka atkritumu novēršana, piemēram, ar mazāku iepakojumu daudzumu, ir labākais veids, kā samazināt šās nozares tiešās emisijas; tomēr uzsver, ka atkritumu ilgtermiņa novēršanai ir jāmaina ražošanas metodes un ierastais patērēšanas veids;

135.    uzsver, ka atsevišķa bioatkritumu savākšana un materiālu otrreizējā pārstrāde būtiski samazina tiešās emisijas no poligoniem;

136.    uzskata, ka atkritumu nozares tiešo emisiju ierobežošanai ir lietderīgi izvairīties no nešķirotu atkritumu pārvadāšanas lielos attālumos; uzskata, ka tādēļ līdz minimumam jāsamazina nešķirotu sadzīves atkritumu pārrobežu pārvadāšana Eiropas Savienībā; uzskata, ka jācīnās pret otrreizējai pārstrādei piemērotu atkritumu nelegālu eksportu, lai izvairītos no „emisiju eksporta” un saglabātu vērtīgas izejvielas Eiropas Savienībā;

137.    uzskata, ka dalībvalstīm pēc pakāpeniskas pārejas perioda vidējā termiņā pilnībā jāatsakās no nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanas, jo labāka pastāvošo otrreizējās pārstrādes sistēmu izmantošana vai pilnīgi jaunu sistēmu izveide uzlabo kopumā atkritumu pārstrādi un izmanto visu šobrīd esošo tehnoloģiju potenciālu siltumnīcefekta gāzu samazināšanai; aicina šajā sakarībā veikt esošajos poligonos obligātu metāna uztveršanu siltuma mežošanai;

138.    uzskata, ka enerģijas reģenerācija no šķirotiem atkritumiem īpašās rūpnīcās, kur no atkritumiem iegūst enerģiju, un enerģijas reģenerācija no iepriekš šķirotiem atkritumiem, jo īpaši koģenerācijas iekārtās ar stingru emisiju kontroli, ir potenciāli ļoti efektīvs enerģijas reģenerācijas veids, ko var droši izmantot netiešu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un fosilo degvielu aizstāšanai;

139.    uzskata, ka ir vitāli svarīga pētījumu un attīstības veicināšana attiecībā uz atkritumu apstrādi un resursu apsaimniekošanu, un uzsver, ka šajā jomā nekavējoties jāizmanto jaunas inovatīvas tehnoloģijas;

140.    atzīst, ka sakarā ar sarunām par nolīgumu rīcībai pēc 2012. gada un trešo valstu iesaistīšanu sistemātiskāka Eiropas atkritumu apstrādes standartu piemērošana ir iespēja saistīt attīstības mērķus, piemēram, labāku cilvēku veselības un vides aizsardzību, ar jaunām ekonomiskām iespējām, kā arī pozitīvu devumu cīņā pret globālām klimata pārmaiņām;

141.    aicina Komisiju veikt pētījumu par atkritumu apsaimniekošanas nozares iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā un saderību ar CDM projektiem;

Adaptācijas pasākumi

142.    atkārto prasību iepriekšminētajā 2008. gada 10.aprīļa rezolūcijā un aicina Komisiju nekavējoties publicēt apsolīto Balto grāmatu, ar ko izveido koordinētu visaptverošu ES sistēmu adaptācijas pasākumu plānošanai;

143.    uzsver, ka ir attiecīgi jāievēro subsidiaritātes princips un jāatzīst reģionālo un vietējo iestāžu nozīme, jo īpaši neaizsargātos, piemēram, kalnu un piekrastes reģionos, un ir jāveic pasākumi ES līmenī, lai palielinātu bioloģiskās daudzveidības pretestības spēju, attīstot Natura 2000 tīklu un iekļaujot efektīvus adaptācijas pasākumus ES kohēzijas, lauksaimniecības, ūdens un jūras politikā;

144.    atkārtoti uzsver, ka ES līmenī nepieciešama adaptācijas pasākumu saskaņotība un integrēta koordinācija, kā arī jāmeklē iespējamās sinerģijas, tostarp starptautiski nolīgumi par specifiskiem reģioniem vai teritorijām, kuras daļēji iekļaujas Eiropas Kopienā; atkārtoti prasa izveidot visaptverošu ES sistēmu adaptācijas pasākumu plānošanai;

145.    uzsver, ka ir svarīgi publicēt Komisijas Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju, kurā uzsvērts, ka nozaru politikām vajadzīga integrēta pieeja, lai uzlabotu ES politiku, kā arī valstu un reģionālo politiku kopējo teritoriālo ietekmi; tādēļ prasa uzlabot procedūras saistībā ar struktūrfondiem šo fondu plašākai izmantošanai klimata aizsardzības pasākumiem;

Veselība

146.    uzsver, ka zaļās zonas pilsētu teritorijās ir nozīmīgas sabiedrības veselībai, gaisa kvalitātei un oglekļa piesaistei, ka arī cīņai ar klimata pārmaiņām; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās iestādes saglabāt pilsētu teritorijās zaļās zonas un paplašināt jau esošās zonas;

147.    uzver ES koordinējošo nozīmi, jo īpaši automātiskas vai nepārtrauktas darbības piesārņotāju uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmu izveidē attiecībā uz karstuma viļņiem, ilgstošu salu un plūdiem, kā arī uzlabojot veselības, meteoroloģisko. vides un statistisko datu apkopošanu;

148.    uzsver, ka klimata pārmaiņām ir būtiska nozīme atsevišķu slimību izplatībā, jo neizbēgami mainās ekosistēmu raksturs, un šīs izmaiņas cita starpā skar dzīvniekus, augus, insektus, protozojus, baktērijas un vīrusus;

149.    uzsver, ka sevišķi svarīgi ir iegūt specifisku pieredzi par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību, jo īpaši saistībā ar dažām infekciju un parazitārām slimībām;

150.    uzsver, ka jāorientējas arī uz atsevišķiem jauniem uzdevumiem veselības jomā un jāreaģē uz vides faktoriem, ko rada klimata pārmaiņas, lai gan sabiedrības veselības programmas 2008.–2013. gadam galvenais mērķis ir reaģēt uz faktoriem, kas tradicionāli ietekmē veselību (diēta, smēķēšana, alkohola patēriņš un narkotiku lietošana);

151.    uzsver ES un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra koordinējošo nozīmi, konsultējot plašu sabiedrību par to, kā izvairīties no insektu pārnēsātām slimībām, īpaši izmantojot aizsargtērpus, moskītu tīklus, kā arī repelentus un insekticīdus;

152.    atzīmē, ka iespējamie pasākumi varētu būt datu par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību apkopošana un novērtēšana, labāka sagatavotība dabas katastrofām, sabiedrības veselības dienesti un ārkārtas pasākumu plānošana, pasākumi veselības uzlabošanai visās nozarēs, kā arī pasākumi zināšanu uzlabošanai, jo īpaši cilvēku informēšana par jauna veida veselības apdraudējumiem, brīdinājumi un konkrēti padomi, lai izvairītos no kaitīgās iedarbības, ar īpašām norādēm par insektu pārnēsātām slimībām un karstuma viļņiem;

153.    uzsver, ka augstākos platuma un garuma grādos varētu parādīties tropiskās slimības, ko pārnēsā parazīti, moskīti un citi patogēni aģenti, kādus parasti sastop tropu rajonos, un tas būtu jauns apdraudējums cilvēkiem;

154.    uzskata, ka medicīnā un farmācijas nozarē jāveic pētījumi, lai izstrādātu jaunajām slimībām zāles un vakcīnas, kas par pieņemamu cenu būtu pieejamas visiem cietušajiem;

Izaugsme un nodarbinātība

155.    uzskata, ka globālā skatījumā Eiropai ir lieliska izejas pozīcija, cenšoties ieviest zemu emisiju ekonomiku, un šis stāvoklis ir jāizmanto, lai paātrinātu inovācijas, kas radītu jaunus un konkurētspējīgus uzņēmumus un darbavietas tīru tehnoloģiju, atjaunojamo enerģiju un zaļu uzņēmumu un zaļu prasmju jomās, lai pilnīgā atbilstībā Lisabonas stratēģijai kompensētu iespējamo darbavietu zudumu nozarēs, kur ir lielas CO2 emisijas; aicina Komisiju un dalībvalstis apzināt strukturālās izmaiņas, kādas varētu būt klimata pārmaiņu politikas īstenošanas rezultātā, un aicina Komisiju periodiski ierosināt pasākumus smagāk cietušo iedzīvotāju grupu atbalstam;

156.    brīdina par iespējamo pesimismu, kura rezultātā netiktu izmantotas klimata pārmaiņu piedāvātās izdevības un netiktu veikti politiski pasākumi, lai ar tām cīnītos, un uzsver optimisma nepieciešamību no sociālo partneru puses, kuri tieši iesaistīti ekonomikas stimulēšanā, kā arī to darbinieku pārskološanas un pārņemšanas iespējas, kuri cietuši no klimata pārmaiņu adaptācijas un mazināšanas; uzskata, ka valsts un sabiedrības konsenss ir būtiski svarīgs, lai saglabātu globālās pozīcijas ceļā uz efektivitāti, inovācijām, izejvielām un nākotnes tehnoloģijām, kā arī tirgiem;

157.    uzskata, ka izaugsmes un nodarbinātības potenciālu pilnībā var izmantot tikai tad, ja vienlaikus ir nodrošināti piekļuves punkti tirgiem un likvidēti birokrātiskie šķēršļi pieejamo tehnoloģiju izmantošanai;

158.    aicina dalībvalstis pārbaudīt pastāvošo tiesību normu saderību ar klimata politikas mērķiem un izstrādāt iniciatīvas, kas veicinātu pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku;

159.    aicina sociālos partnerus dalībvalstīs un ES līmenī izstrādāt katrai nozarei kopēju ekonomisku stratēģiju, lai apzinātu pieejamo potenciālu un to stratēģiski izmantotu;

Nākotnes tehnoloģiju veicināšana

160.    uzskata, ka jāuzsāk un jāattīsta kombinēta pieeja, kurā būtu ietverta emisiju samazināšana un atsevišķs tehnoloģiskās atjaunotnes process integrētas Eiropas klimata politikas ietvaros, lai nodrošinātu resursus nākamajām paaudzēm;

161.    uzskata, ka tieši sakarā ar ES pieejas tehnoloģisko neitralitāti ir aktīvi jāapspriež jautājums par CCS ekoloģiski drošu izmantošanu, iesaistot ieinteresētās privātās un valsts personas neatkarīgi no rezultāta; atbalsta starptautiskas sadarbības attīstīšanu, lai veicinātu tehnoloģiju pārnesi, jo īpaši ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, kas joprojām kā kurināmo izmanto vietējos ogļu resursus;

162.    uzskata, ka ilgtermiņa pētniecībai un attīstībai ir nepieciešams ievērojams finansiāls atbalsts, lai radītu nākamās paaudzes tehnoloģijas un attiecīgi palielināt to mērogu;

163.    mudina ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstis atzīt CCS par tehnoloģijas pārnesi saskaņā ar tīras attīstības mehānismu, ko nosaka Marakešas nolīgums saistībā ar Kioto protokolu;

164.    aicina ES un tās dalībvalstis veikt pētniecības un sabiedrības informēšanas pasākumus, reaģējot uz iespējamo skepticismu vai bažām par CCS pielietošanu;

165.    ierosina, ka integrētajai Eiropas klimata politikai ir jāpievēršas priekšlikumiem par pamata stimuliem un veicinošiem pasākumiem, lai varētu aizsākt nepieciešamo tehnoloģiju atjaunošanu, samazināt tekošās izmaksas par dārgām, taču jaunām tehnoloģijām un nākotnē noteikt un īstenot stingrākus samazināšanas mērķus;

166.    iesaka dalībvalstīm apsvērt veidu, kā paātrināt tīru un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu, piemēram, ar tiešām subsīdijām patērētājiem, kuri iegulda līdzekļus tehnoloģijās, piemēram, saules kolektoros, zemes siltumsūkņos, gaisa siltumsūkņos, ūdens siltumsūkņos un krāsnīs, kur izmantota tīrās sadegšanas tehnoloģija;

167.    šajā nolūkā ierosina veikt paralēlus pasākumus, piemēram, ekonomistu, inženieru un privātuzņēmumu iesaistīšanu institucionalizētā un paralēlā „Kioto plus procesā”, kas salīdzināms ar veiksmīgo metodi Monreālas protokolā par ozona slāņa aizsardzību;

168.    prasa izveidot Eiropas Klimata fondu un/vai atbilstošus fondus dalībvalstīs, ko uzskata par kapitāla uzkrāšanas veidu nākotnes klimata politikas finansēšanai, ņemot vērā, ka pastāv ierobežojumi plānošanas termiņos individuālu pasākumu veikšanai un tiem nepieciešamajiem līdzekļiem un solidaritātei;

169.    ierosina izmantot šos pamatfondus kapitāla tirgū, lai nodrošinātu ekonomikas dalībniekiem līdzekļu atgūšanu un atkārtotu ieguldīšanu nākotnes tehnoloģijās un tādejādi atstāt tirgus ziņā, kādas tehnoloģijas nākotnē izmantot, lai īstenotu vidēja un ilgtermiņa klimata aizsardzības mērķus, nevis to stingri reglamentēt ar likumu;

170.    konsekventi uzsver, ka ilgtermiņā efektīvus klimata pārmaiņu problēmas risinājumus piedāvās arī zinātniskas inovācijas enerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas jomā, kā arī citās saistītajās jomās, kas efektīvi ierobežos siltumnīcefekta gāzu veidošanos, neradot papildu problēmas videi;

171.    uzsver Septītās pētniecības pamatprogrammas nozīmi zaļu enerģijas avotu attīstīšanai un aicina Padomi un Komisiju atbalstīt šo prioritāti arī turpmākajās pētniecības pamatprogrammās;

Inteliģentas datorsistēmas un informācijas un sakaru tehnoloģijas

172.    ierosina turpmākajām Padomes prezidentūrām padarīt par prioritāti nākotnes jautājumu par informācijas un sakaru tehnoloģijām un to nozīmi klimata pārmaiņu apturēšanā un adaptācijā;

173.    aicina ES un tās dalībvalstis veicināt pārbaudes, validēšanu, ieviešanu un tālāku izplatīšanu metodēm, kas pamatojas uz datorsistēmām un IST sistēmām un ir paredzētas dematerializācijai un energoefektivitātes uzlabošanai, jo īpaši sadarbībā ar rūpniecības nozari, patērētājiem, iestādēm, augstskolām un pētniecības iestādēm uzlabojot kravu pārvadājumu loģistiku, nomainot reālus braucienus ar tele- un videokonferencēm, uzlabojot elektrotīklus, ēku energoefektivitāti un inteliģentas apgaismojuma sistēmas;

Finansēšana un budžeta jautājumi

174.    uzskata, ka atbilstoši Savienības solidaritātes principam Eiropas Savienībai finansiāli jāiesaistās gan tādās pamatjomās kā tehnoloģiju veicināšana un izstrāde klimata pārmaiņu apturēšanai un klimata attīstības atbalstam, gan arī jāatbalsta pārrobežu adaptācijas pasākumi, energoefektivitātes palielināšana un palīdzība katastrofu gadījumos;

175.    aicina Komisiju sastādīt uzskaitījumu pastāvošajiem finanšu instrumentiem un to nozīmei Eiropas klimata aizsardzības mērķiem un, pamatojoties uz „klimata auditu”, izstrādāt priekšlikumus turpmākajai finansēšanas shēmai, lai varētu pielāgot ES budžeta vadlīnijas klimata politikas prasībām, neizslēdzot jaunu fondu izveides iespēju un tādējādi piešķirot tiem jaunus resursus;

176.    aicina Padomi izskatīt jautājumu par ES budžeta neizmantotajām mērķdotācijām, piešķirot šos līdzekļus klimata politikas mērķu īstenošanai, ja tas ir nepieciešams;

177.    kā budžeta iestāde kopā ar Padomi uzsver, ka nākamajā finanšu plānā augstākā prioritāte jāpiešķir klimata pārmaiņām un pasākumiem to apturēšanai;

Izglītība, apmācība, ziņošana, marķēšana un sabiedrības izpratnes veicināšana

178.    aicina dalībvalstu kompetentās iestādes veidot jaunas profesijas un pielāgot ne tikai praktisko arodapmācību, bet atbilstoši nodarbinātības specifiskajām prasībām arī profesionālās apmācības koledžas un kursus tehniskajās koledžās un universitātēs ekonomiskās struktūras pārmaiņām, ko paātrina klimata pārmaiņas un to ietekme;

179.    atzīst nodarbināto un viņu pārstāvju nozīmi valstu un starpvalstu līmenī, padarot zaļākus savus uzņēmumus un darbavietas, un prasa no Kopienas atbalstu paraugprakses attīstīšanai, apmaiņai un izplatīšanai;

180.    aicina Komisiju izrādāt sakaru stratēģijas, lai izplatītu plašai sabiedrībai informāciju par klimata pārmaiņu zinātni (pamatojoties uz jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes atklājumiem), enerģijas taupīšanas stratēģiju, energoefektivitātes pasākumiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu; turklāt ierosina orientēt ES jauniešu apmaiņas programmas uz izglītojošiem projektiem par vispārējām klimata pārmaiņām un tādēļ aicina Komisiju veikt ikgadējas Eirobarometra aptaujas, lai uzzinātu, kāda ir iedzīvotāju attieksme un uztvere attiecībā uz klimata pārmaiņām, kā arī prasa ieviest visās ikdienas dzīves jomās vispārējus un vienkāršus efektivitātes standartus un izstrādāt, piemēram, fiskāla rakstura iniciatīvas apzinīgam enerģijas patēriņam;

181.    aicina dalībvalstis kopā ar elektroenerģijas piegādātājiem uzsākt dialogu ar iedzīvotājiem, lai saistībā ar enerģētikas un klimata politiku pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību palielināt energoefektivitāti modernām fosilā kurināmā spēkstacijām, paredzot arī CCS apspriešanu;

182.    aicina Komisiju sniegt iedzīvotājiem un dalībvalstīm informāciju par veiksmīgiem projektiem, piemēram, par projektu „Diena bez auto” Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros, un uzsver, ka iedzīvotājiem jādod viela pārdomām par pilsētu mobilitāti, lai noskaidrotu viņu rīcību kā satiksmes dalībniekiem viņu un neierobežotu jēdzienu „individuālā mobilitāte”, saprotot ar to ne tikai personīgā vieglā automobiļa izmantošanu, bet arī visus individuālās pārvietošanās veidus pilsētās un konurbācijās, piemēram, staigāšanu, riteņbraukšanu, automašīnu koplietošanu, izvadāšanu pa mājām, taksometrus un vietējo sabiedrisko transportu;

183.    atzinīgi vērtē lielāko pasaules pilsētu apvienošanos C40 ietvaros, lai šajā forumā globālā līmenī apmainītos ar pieredzi par pārbaudītiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un būtu iespēja citam no cita mācīties;

184.    īpaši uzsver, ka iedzīvotāji jāinformē, jākonsultē uz vietas un tiem jāļauj piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, un mudina pilsētu centrus, reģionus un lielāku pilsētu teritorijas noteikt specifiskus samazināšanas mērķus un tos īstenot, izmantojot valsts iestāžu atbalstītas vietējas vai reģionālas inovatīvas finansēšanas programmas;

185.    aicina dalībvalstis sabiedrības informēšanas nolūkos iekļaut attiecīgajos būvnoteikumos noteikumu, lai iedzīvotāji, pieprasot plānošanas atļauju, saņemtu izsmeļošu informāciju par vietējām atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas iespējām;

186.    ierosina vietējām un reģionālām iestādēm, rajoniem, apgabaliem un padomēm, pašvaldībām un jo īpaši valsts iestādēm, skolām un bērnu un jauniešu aprūpes iestādēm rīkot „enerģijas taupīšanas konkursus”, kā arī valsts un ES līmenī finansētas vietējas kampaņas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par enerģijas taupīšanas potenciālu, tādējādi panākot iedzīvotāju iesaistīšanos un izglītošanos;

187.    ierosina Komisijai pasludināt Eiropas enerģijas un resursu efektivitātes gadu, lai visos politikas līmeņos palielinātu iedzīvotāju informētību par efektīvāku resursu izmantošanu un saistībā ar klimata pārmaiņām sarīkotu dzīvas debates par resursu pieejamību un izmantošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret enerģijas nepietiekamību, kā arī garantētu ūdens taupīšanas kultūras attīstību un ar izglītojošām programmām palielinātu iedzīvotāju informētību par ūdens taupīšanu; aicina Komisiju apsvērt iespēju veicināt kāda pilsētu tīklu ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, lai apmainītos ar paraugpraksi un kopīgi realizētu pilotprojektus un demonstrācijas projektus;

188.    uzskata, ka reklāma un informācija par produktiem ir būtisks instruments, lai veicinātu patērētāju informētību par patēriņa preču vides izmaksām un mainītu patērētāju rīcību; tomēr brīdina par zaļmazgāšanās (greenwashing) risku un aicina Komisiju un dalībvalstis, konsultējoties ar Eiropas rūpniecības apvienībām, izveidot savām nozarēm reklāmas un marķēšanas kodeksu, lai piemērotu atbilstošas sankcijas maldinošām reklāmām un kļūdainai informācijai par produktu ietekmi uz vidi, kā arī respektētu pastāvošās Eiropas Savienības tiesību normas reklāmas un marķēšanas jomā;

189.    uzskata, ka dialogā ar iedzīvotājiem un mazumtirgotājiem jāorientējas uz reģionālu un sezonas produktu reklāmu un jāizmanto informācija patērētājiem, jo īpaši obligātā marķēšana par gaļas ražošanas metodi, lai patērētājam būtu vieglāk izšķirties, kā arī lai uzsvērtu intensīvas lopkopības ietekmi uz klimatu;

190.    uzskata, ka iedzīvotāji labāk jāinformē par to, ka gaļas un piena produktu ražošanas samazināšana samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī samazina risku saslimt ar atsevišķiem vēža veidiem, sirds slimībām un aptaukošanos;

191.    uzskata, ka informācijas trūkums sabiedrībā par pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām ir ievērojama problēma; tādēļ aicina ES, tās dalībvalstis, kā arī reģionālās un pašvaldību iestādes un institūcijas kopīgiem spēkiem izveidot koncepciju un īstenot visā Eiropā informatīvu kampaņu par klimata pārmaiņu un resursu samazināšanās cēloņiem un ietekmi, orientējoties uz atsevišķiem veidiem, kā mainīt ieradumus ikdienas dzīvē, kā arī labāk un saprotamāk atspoguļojot ES un dalībvalstu iestāžu darbu saistībā ar pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām;

192.    atzinīgi vērtē lielo uzņēmumu iniciatīvas, iesaistot organizācijas un vidējos piegādes uzņēmumus, īstenot uzņēmumu iekšējos emisiju samazināšanas mērķus un, izmantojot sakaru stratēģiju, reklamēt ilgtspējīgus ražošanu un patēriņa modeļus; mudina ekonomiskās organizācijas dalībvalstīs un Eiropas līmenī uzsvērt ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi kā vienīgo vērtību konkurences apstākļos;

2050. gads — Nākotne sākas šodien

193.    prasa izstrādāt darbakārtību pasākumiem klimata pārmaiņu apkarošanai laika posmam no 2009.–2014. gadam, kas tiktu ieviesta šādā secībā:

a) Komisijai un dalībvalstīm ES līmenī:

– jārīko sarunas vietējā un globālā līmenī par pasākumiem klimata pārmaiņu pakarošanai,

– jāizstrādā, jāfinansē un jāievieš visā ES kopēju supertīkls, kas būtu pieejams visa veida elektroenerģijas piegādātājiem,

– jāveicina un jāfinansē efektīva un ilgtspējīga transporta infrastruktūra, lai samazinātu oglekļa emisijas, ieskaitot ūdeņraža tehnoloģiju un ātrgaitas dzelzceļus,

– jāizstrādā jaunas saziņas stratēģijas, lai izglītotu iedzīvotājus un stimulētu tos samazināt emisijas īstenojamā veidā, piemēram, izstrādājot informāciju par oglekļa saturu produktos un pakalpojumos,

– jāizstrādā atbilstoši likumdošanas instrumenti, lai veicinātu visu rūpniecības nozaru aktīvu iesaistīšanos klimata pārmaiņu apkarošanā, sākot ar pārredzamības attiecībā uz oglekļa emisijām,

– jāievieš ciešākas saiknes starp Lisabonas stratēģiju, sociālo programmu un klimata pārmaiņu politiku;

b) jāveicina labākās prakses un to apmaiņa vietējā un reģionālā līmenī, jo īpaši:

– energoefektivitātes pasākumi cīņai pret enerģijas nepietiekamību, cenšoties panākt neto nulles energoefektivitāti privātās, komerciālās un sabiedriskās ēkās,

– atkritumu otrreizēja pārstrāde un atkārtota izmantošana, piemēram, attīstot savākšanas punktu infrastruktūras,

– infrastruktūru attīstīšana zemu emisiju pasažieru automobiļiem, kas izmanto atjaunojamos enerģijas avotus, iniciatīvu ieviešana bezemisiju transportlīdzekļu izstrādei sabiedriskajam transportam,

– ilgtspējīgākas mobilitātes veicināšana pilsētās un lauku rajonos,

– klimata pārmaiņu adaptācijas pasākumu pieņemšana un ieviešana;

194.    uzsver nepieciešamību risināt klimata pārmaiņu un to ietekmes problēmas ar politiskiem un izglītības pasākumiem, kas pamatotos uz ilgtermiņa perspektīvām, un konsekventi īstenojot lēmumus par īstenošanu, nepakārtojot tos īstermiņa politiskiem mērķiem; aicina veicināt dzīvesveida un patēriņa modeļus, kas veicina ilgtspējīgu attīstību;

195.    uzsver nepieciešamību nepadoties klimata pārmaiņu problēmas sarežģītības priekšā, bet gan paust nākotnes prasībām atbilstošu gribu un spēju uzņemties vadību politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā, reaģējot uz ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem un sociālajiem uzdevumiem, ko izvirza enerģētikas un klimata pārmaiņu politika sakarā ar izejvielu samazināšanos;

196.    uzver nepieciešamību, pamatojoties uz Eiropas Savienības dibināšanas ideāliem, pieņemt lēmumus ar pārliecību, ka tie ir nepieciešami un pareizi, un izmantot unikālo iespēju veidot mūsu sabiedrības nākotni ar stratēģisku rīcību;

197.    aicina Parlamenta dienestus trīs mēnešu laikā pēc šā ziņojuma pieņemšanas sagatavot un publicēt tā versiju šā ziņojuma versiju plašam lasītāju lokam;

o

o       o

198.    uzdod priekšsēdētājam prezidentam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu nodot to tālāk visām līgumslēdzējam pusēm, kas nav ES dalībvalstis, un konvencijā minētajiem novērotājiem.

A PIELIKUMS:

IZVēLēTI es TIESīBU AKTI VIDES JOMā ATBALSTAM CīņAI PRET KLIMATA PāRAMIņāM

Spēkā esošie tiesību akti:

–      Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti(9)

–      Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(10) un ar to saistītie tiesību akti

–       Padomes 1993. gada 23. marta Direktīva 93/12/EEK par sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā(11) un ar to saistītie tiesību akti,

–      Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli(12) un ar to saistītie tiesību akti

–       Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK(13), kā arī ar to saistītie tiesību akti

–      Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(14)

–       Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām(15) un ar to saistītie tiesību akti

–      Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti(16)

–      Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK(17), kā arī ar to saistītie tiesību akti

–      Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. decembra Direktīva 2003/105/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kas saistīti ar bīstamām vielām(18)

–      Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīva 2004/12/EK, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu(19)

–      Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā(20)

–      Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīva 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK(21)

–       Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/40/EK par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK(22) un ar to saistītie tiesību akti

–      Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(23)

–       Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem („Euro 5” un „Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai(24), kā arī ar to saistītie tiesību akti

Ierosinātie tiesību akti:

–      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK tā, lai iekļautu aviācijas darbības Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai (2008/0013 (COD)) (COM(2008) 0016)

–      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (2008/0014 (COD)) (COM(2008) 0017)

–      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par ģeoloģisko oglekļa dioksīda uzglabāšanu un Padomes Direktīvu 85/337/EEK un 96/61/EK, Direktīvu 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK un Regulas (EK) Nr. 1013/2006 grozīšanu (2008/0015 (COD) – COM(2008) 0018)

–      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu (2008/0016 (COD) – COM(2008) 0019)

–      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju mazināšanai no vieglajiem automobiļiem, nosaka emisijas standartus jauniem pasažieru automobiļiem (2007/0297 (COD) – COM(2007) 0856)

B PIELIKUMS:

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PAR KLIMATA PĀRMAIŅĀM UN ENERĢĒTIKU

–   2004. gada 17. novembra rezolūcija par Eiropas Savienības stratēģiju Buenosairesas konferencei par klimata pārmaiņām (COP-10)(25)

–   2005. gada 13. janvāra rezolūcija par klimata pārmaiņām veltītās Buenosairesas konferences rezultātiem(26)

–   2005. gada 12. maija rezolūcija par valdības ekspertu semināru par klimata pārmaiņām(27)

–   2005. gada 16. novembra rezolūcija par stratēģiju cīņai ar klimata pārmaiņām pasaulē(28)

–   2006. gada 18. janvāra rezolūcija par klimata pārmaiņām(29)

–    2006. gada 1. jūnija rezolūcija par Zaļo grāmatu „Energoefektivitāte vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu”(30)

–   2006. gada 4. jūlija rezolūcija par aviācijas radīto klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanu(31)

–   2006. gada 26. oktobra rezolūcija par Eiropas Savienības stratēģiju Nairobi konferencē par klimata pārmaiņām (COP 12 un COP/MOP 2)(32)

–   2006. gada 14. decembra rezolūcija par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata(33)

–   2007. gada 14. janvāra rezolūcija par klimata pārmaiņām(34)

–   2008. gada 21. oktobra rezolūcija par Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošanu starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas(35)

PASKAIDROJUMS

Esi tāds, kādu vēlies redzēt pasauli

Mahatma Gandhi

Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas izveide ir Eiropas Parlamenta atbilde un ieguldījums, lai padarītu klimata pārmaiņu jautājumus par Eiropas un starptautiskās darbakārtības prioritāti. Pēc 2007. gada 19. aprīļa priekšsēdētāju konferences lēmuma piedāvāt Parlamentam izveidot Klimata pārmaiņu pagaidu komiteju un pēc Parlamenta 25. aprīļa lēmuma par šādas pagaidu komitejas izveidi 2007. gada 22. maijā notika Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas dibināšanas sēde. Parlaments 2008. gada 18. februārī nolēma pagarināt Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas pilnvaru laiku līdz 2009. gada 9. februārim. Parlaments 2008. gada 21. maijā plenārsēdē pieņēma Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas starpposma ziņojumu par zinātniskajiem faktiem klimata pārmaiņu jomā: slēdzieni un ieteikumi lēmumu pieņemšanai.

Šajā galīgajā ziņojumā ir ieteikumi par turpmāko integrēto ES klimata pārmaiņu politiku zemu oglekļa emisiju ekonomikas izveidei, kā arī ar šo ziņojumu ir mēģināts saskaņot Parlamenta nostāju sarunās par gaidāmo starptautisko nolīgumu par klimata pārmaiņām.

Šā ziņojuma pamatā ir visa Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas apkopotā informācija un premisa, ka tagad pastāv pamatots zinātnisks konsenss par to, kā antropogēnas siltumnīcefekta gāzu emisijas ietekmē pasaules klimatu, un ņemot vērā pašreizējo riska novērtējumu, jārīkojas ir nekavējoties.

Jūsu referents ir pārliecināts, ka cīņai pret klimata pārmaiņām nav vienas pareizas metodes, bet klimata pārmaiņu noteiktu uzdevumu risināšanai mums vispirms būtiski jāpalielina resursu apsaimniekošanas efektivitāte, kā arī jābūt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Runa nav par dabiskām klimata izmaiņām vai svārstībām, bet par globālās vidējās temperatūras paaugstināšanos, ko izraisījuši cilvēki ar savu dzīvesveidu, iznīcinot resursus, nevis tos saglabājot, un tādējādi nenotiek virzība uz ilgtspējīgu attīstību, kas atbilst mūsdienu paaudzes vajadzībām, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas.

Šajā galīgajā ziņojumā ir aplūkoti 22 temati:

1.  Vadošās politikas idejas

Klimata politikas principi un pamatnostādnes Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas galīgajā ziņojumā pamatojas uz Eiropas Parlamenta viedokli, kas jau izklāstīts 13 rezolūcijās par klimata pārmaiņām pašreizējā 6. pilnvaru termiņa laikā. Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka klimata pārmaiņas jāsaprot kā horizontāla politika, kas jāņem vērā visos tiesību aktu priekšlikumos.

Šajos principos pirmkārt un galvenokārt ir iekļauti galvenie mērķi, attiecībā uz kuriem ir panākta vienošanās un par kuriem daudz runāts, t. i., globālo klimata pārmaiņu ierobežošana līdz 2°C, emisiju samazināšana līdz 2020. gadam par 20 % zem 1990. gada līmeņa (vai par 30 %, ja rūpnieciski attīstītās valstis apņemas samazināt emisijas līdzīgos apjomos) vai līdz 2050. gadam par 60 %–80 %.

ES vadošā saliedējošā loma starptautiskajā cīņā pret globālo sasilšanu nozīmē Eiropas iedzīvotājiem pienākumu ne tikai formulēt vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus klimata pārmaiņu jomā, bet arī tos īstenot ar tālejošiem politiskiem pasākumiem, un prasa ne tikai pašreizējiem, bet arī nākamajiem Eiropas pilsoņu vadīties pēc šiem klimata politikas principiem un nepārtraukt vajadzīgo globālo klimata aizsardzības mērķu īstenošanu praksē.

2.  Starptautiskā dimensija — ārpolitika klimata jomā un starptautiskā tirdzniecība pēc 2012. gada

Sarunas par nolīgumu rīcībai pēc 2012. gada ir veiksmīgi jāpabeidz konferencē par klimata pārmaiņām, kas notiks Kopenhāgenā 2009. gada beigās (COP 15), lai izvairītos no pārrāvumiem starp pirmo un otro saistību periodu. Starptautiskās saistības ir nozīmīgas arī tādēļ, ka klimata pārmaiņas var vēl palielināt konfliktu iespējas starptautiskajās attiecībās, piemēram, ar klimata pārmaiņu izraisītu migrāciju, ar teritoriju zaudēšanu un robežu strīdiem, kas radušies plūdu un krasta līniju pārvietošanās rezultātā, ar konfliktiem par resursiem, kuri radušies lauksaimniecības zemes samazināšanās vai pieaugoša ūdens trūkuma rezultātā.

3. Enerģija

Saskaņā ar 2006. gada Pasaules enerģētikas perspektīvu” nafta ir pasaulē svarīgākais enerģijas avots, sastādot 35 % no primārās enerģijas patēriņa, kam seko ogles ar 25 % un dabasgāze ar 21 %. Spriežot pēc enerģijas avotiem un prognozēm, pieprasījums pasaulē pēc enerģijas līdz 2020 gadam un vēlāk būtiski pieaugs. Piemēram, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognoze, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģijas līdz 2030. gadam pieaugs vismaz par 60 %. Tas ir saistīts ar pieaugošajām sadales problēmām, jo pieaugošais enerģijas pieprasījums jaunajās tirgus ekonomikas valstīs tuvākajā laikā vēl vairāk saasinās konkurenci attiecībā uz drošu piekļuvi fosilajiem enerģijas avotiem, jo īpaši tādēļ, ka lēto un pārpilno fosilo enerģijas avotu laikmets tuvojas beigām.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, pasaules kopienai jārisina lieli uzdevumi. Maz ticams, ka, pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, pieaugošo enerģijas pieprasījumu var apmierināt tikai ar efektivitātes uzlabojumiem. Līdz ar to lēmumi par investīcijām, ko pieņems tuvākajos gados, noteiks energosistēmas struktūru un dažādus enerģijas veidus nākamajiem gadu desmitiem.

4. Biodegvielas

Pašreizējā biodegvielas politika ir nonākusi mērķu pretrunās, kas izpaužas, no vienas puses, kā pārtikas trūkums un pieaugošas pārtikas cenas un, no otras puses, kā pieaugošs pieprasījums pēc enerģijas un alternatīvu degvielu meklējumi; Tai pat laikā jautājums par ilgtspējīgu biodegvielu politiku kļūst arvien aktuālāks, un šai politikai ir jābūt vērstai gan uz to, lai noteiktu ilgtspējības kritērijus pirmās paaudzes biodegvielām, gan lai izstrādātu otrās paaudzes biodegvielas neatkarīgi no ideoloģijas.

5. Energoefektivitāte

Pašreizējie zinātniski dati runā par sevi, t. i., lēš, ka celtniecības nozare patērē 40 % no enerģijas gala patēriņa un rada 33 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Līdz ar to gan dzīvojamo ēku, gan komerciālo un sabiedrisko ēku celtniecības nozarei ir milzīgs un ekonomisks CO2 samazināšanas potenciāls, modernizējot siltumizolāciju, kā arī sildīšanas un dzesēšanas sistēmas, elektroiekārtas un ventilācijas sistēmas. Šajā sakarībā aktuāls ir jautājums, kādas iniciatīvas var tikt izstrādātas, lai veiktu šos tik nepieciešamos un apjomīgos modernizācijas pasākumus.

6. Mobilitāte un loģistika

Kaut arī ES transporta politikas galvenais mērķis ir transporta pieauguma atdalīšana no vispārējās ekonomiskās izaugsmes, tomēr pieprasījums pēc transporta pakalpojumiem joprojām ir pieaudzis vairāk nekā iekšzemes kopprodukts un tādejādi jau tā lielais transporta radīto emisiju procentuālais īpatsvars siltumnīcefekta gāzu emisijās ES turpina pieaugt. Šobrīd transports sastāda vienu trešdaļu no ES gala enerģijas patēriņa veido, un transporta nozare gandrīz pilnībā (97%) ir atkarīga no degvielām, kas ražotas no naftas (benzīna un dīzeļdegvielas).

Pilsētu mobilitāte no vienas puse ir cieši saistīta ar personiskās dzīves kvalitāti, no otra puses individuālā satiksme pilsētās rada lielu daļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī citas vides problēmas, piemēram, gaisa piesārņojumu un troksni. Šī mobilitāte var iedzīvotāju dzīves kvalitāti nevis uzlabot, bet to būtiski pazemināt, negatīvi ietekmējot veselību.

Arī te mēs nedrīkstam vairīties no problēmu risināšanas. Visbeidzot arī transporta nozarē ir jāīsteno prasības, ko paredz ES mērķi samazināt CO2 emisijas līdz 2020. gadam vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gadu, tajā pat laika periodā palielinot energoefektivitāti par 20 %. Tādēļ mums ir jārod kopīga atbilde uz jautājumu, kā saskaņot Eiropas ekonomisko un sociālu modeli, kura pamatā ir cilvēku, preču un pakalpojumu pieejamība, dodot priekšroku laika efektivitātei, ar ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamo resursu efektivitāti.

7. Tūrisms un kultūras mantojums

Pēc UNESCO datiem klimata pārmaiņu ietekmē ir apdraudēta viena desmitā daļa no pasaules kultūras mantojuma un kultūrvēsturiskajām ainavām. Tas nozīmē, ka Eiropā tiek smagi traumēta tūrisma nozare, jo pēc ANO Pasaules tūrisma organizācijas datiem Eiropa ir pasaules reģions, ko visvairāk apmeklē tūristi, kas 2006. gadā izpaudās kā 55 % no visiem starptautiskajiem tūristu apmeklējumiem. Labi zināms, ka klimata pārmaiņas var radīt tūrisma plūsmas izmaiņas, kas var ekonomiski ļoti nelabvēlīgi atsaukties uz minētajiem tūrisma reģioniem.

8. Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma un rūpnieciskās emisijas

Eiropas Savienība ar Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu ir izveidojusi unikālu instrumentu maksimāli efektīvai emisiju samazināšanai. Pirmā starpvalstu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī. Tā kā šī ir pasaulē pirmā šāda veida sistēma, tā potenciāli var kalpot par modeli mūsu starptautiskajiem partneriem.

Komisija 2008. gada 23. janvārī iesniedza priekšlikumu direktīvai, ar ko groza emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un kurā, formulējot turpmākos emisijas kvotu tirdzniecības mērķus, jāņem vērā investīciju cikli (jaunu ražošanas procesu veidu pieejamība, vajadzīgais kapitāls, laika faktors).

9. Lauksaimniecība un lopkopība

Sakarā ar klimata pārmaiņām lauksaimniecībai Eiropā un pasaulē jārisina vairāki vienāda apjoma uzdevumi. Vispirms jāsamazina pašas lauksaimniecības emisijas un jāizstrādā adaptācijas stratēģijas klimatisko apstākļu maiņai. Tā kā lauksaimniecībā tiek ražota biomasa un materiāli biodegvielām, šī nozare piegādā galvenos izejmateriālus jaunākajiem enerģijas avotiem. Vienlaikus pietiekamā daudzumā ir jāražo pārtika, lai pabarotu pasaulē joprojām pieaugošo iedzīvotāju skaitu. Šajā sakarībā īpaša nozīme ir lopkopībai. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) prognoze, ka gaļas ražošana pieaugs no 229 miljoniem tonnu šobrīd līdz 465 tonnām 2050. gada un piena ražošana — attiecīgi no 580 līdz 1043 miljoniem tonnu. Tas nozīmē, ka lopkopības nozare pieaugs ātrāk par jebkuru citu lauksaimnieciskās ražošanas nozari. Pēc vērtību ķēdes lopkopība turklāt rada 18 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir vairāk nekā transporta nozarē!

Izmaiņas lauksaimniecības praksē, Eiropas vides tiesību akti un nesenās strukturālās reformas kopējā lauksaimniecības politikā, lai panāktu ilgtspējību, bez šaubām netieši veicina emisiju samazināšanos, labāk izmantojot pieejamos resursus. Tomēr nedrīkst ignorēt to, ka nav speciālu mērķu klimata jomā attiecībā uz lauksaimniecību, kā arī iniciatīvu pašreizējā emisiju samazināšanas potenciāla izmantošanai. Līdzīgi citam nozarēm arvien lielāka nozīme ir mūsdienīgai profesijai ar skaidru klimata profilu. Lai lauksaimniecības prakse būtu draudzīga no klimata viedokļa, nepieciešama jaunu zināšanu pārnese augsnes apsaimniekošanā, un, apmācot jaunos lauksaimniekus, jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme un lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz klimatu, lai stātos pretī uzdevumiem, kādus klimata pārmaiņas uzliek lauksaimniecībai un lopkopībai.

10. Meži

Nav šaubu par mežu nozīmi attiecībā uz mūsu biosfēru. Meži klāj 30 % no pasaules zemes virsas, un mežos dzīvo divas trešdaļas no visam uz zemes sastopamajām dzīvnieku sugām. Turklāt meži piesaista 30 % no ikgadējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Mežiem var būt milzīga nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām. Kaut arī mežu funkcijas globālajā ekosistēmā ir tik dažādas, tiem joprojām nav kopējas tirgus cenas. Turklāt vismaz trešo daļu no pasaules mežiem jau skar klimata pārmaiņu radītās sekas. Mums ir jāatzīst mežu veiktie ekopakalpojumi un sociālās funkcijas, vai, dzejiskāk izsakoties, jāsaprot, ka mežs nav tikai koku summa.

11. Augsnes aizsardzība

Augsne ir svarīgākais telpiskais pamats ekonomiskajai darbībai. Augsne pirmkārt ir pamats, lai saražotu 90 % no visas pārtikas, kopbarības, tekstilizstrādājumu un degvielu. Sakarā ar pieaugošajām un bieži pretrunīgajām prasībām, ko augsnei uzliek gandrīz visas ekonomikas nozares, ieskaitot lauksaimniecību, mājokļus, rūpniecību un tirdzniecību, transportu un tūrismu, augsne straujāk nekā jebkad ir pakļauta neatgriezeniskam kaitējumam, ko rada augsnes impregnēšanās un erozija, organisko vielu samazināšanās, piesārņojums, sāļu uzkrāšanās augsnē, blietēšana, bioloģiskās daudzveidības zudums, plūdi un zemes nogruvumi.

Starp klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, vides kvalitāti un augsnes degradāciju pastāv nepārprotama saistība. Klimata pārminas ietekmē augsni, un šīs pārmaiņas var radīt augsnes turpmāku degradāciju. Tajā pat laikā sakarā ar humusvielu dinamiku augsnei ir liela nozīme atmosfēras oglekļa piesaistē. Augsnes degradācijas rezultātā pazeminās organisko vielu saturs augsnē (arī organiski saistītais ogleklis), kas savukārt pazemina augsnes spēju piesaistīt oglekli.

Tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai izstrādātu politiku augsnes aizsardzībai ar atbilstošām augsnes apstrādes metodēm, ņemot vērā organisko vielu nozīmi augsnes auglības vairošanai, ūdens uzņemšanas spēju un spēju piesaistīt oglekli.

12. Ūdens apsaimniekošana

Tā kā klimata pārmaiņas un reizēm nemākulīga ūdens apsaimniekošana negatīvi atsaucas uz ūdens kvalitāti, ES ūdens kvalitāte nepavisam nav apmierinoša. Ūdens kvalitāti īpaši apdraud dažādi faktori, tostarp, bīstamu vielu noplūdes, emisijas un zudumi. Cilvēku darbība tik dziļi ietekmē globālās hidroloģijas struktūru, ka nav iespējama ūdens reģenerācija. Tomēr ūdenim ir īpaša nozīme attiecībā uz klimata pārmaiņām, jo tas ne tikai izraisa klimata pārmaiņu procesus (piemēram, ar ledus kušanu), bet pārmaiņas skar pašu ūdeni. Klimata pārmaiņu ietekme uz hidroloģisko ciklu var savukārt izraisīt domino efektu uz daudzām ekonomikas nozarēm, piemēram, lauksaimniecību (lielākas prasības pēc laistīšanas), enerģētiku (zemāks hdorelektriskais potenciāls un samazināta dzesēšanai paredzētā ūdens pieejamība), cilvēku veselību (sliktāka ūdens kvalitāte), brīvo laiku un atpūtu (ierobežotas tūrisma iespējas), zivsaimniecību un kuģniecību, kā arī negatīvi ietekmēt jau tagad apdraudēto bioloģisko daudzveidību.

Mūsu galvenais uzdevums ir, pamatojoties uz pašreizējām un turpmākajām prasībām attiecībā uz ūdeni, risināt jautājumu par ūdens apsaimniekošanu, kas ir būtisks, lai veiksmīgi atrisinātu jautājumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz pieejamajiem ūdens resursiem.

13. Zivsaimniecība

Pēdējo simts gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir pieaugusi par apmēram 0,6 °C un jūru ūdens līmenis — par 0,17 m. Šajā periodā jūras ūdens un saldūdens sistēmas ir uzsilušas par 0,04 °C, kamēr virsmas temperatūra — par 0,6 °C.

Sagaidāms, ka klimata pārmaiņas radīs Eiropas Savienībā būtiskas izmaiņas jūras zvejā un jūras akvakultūrā. Piemēram, temperatūras celšanās un līdz ar to arī jūras līmeņa celšanās ir sagaidāma, jo notiek izmaiņas Atlantijas okeāna termohalīnajā riņķojumā, izmaiņas sāļumā un organismu ģeogrāfiskajā izplatībā, novirzes zivju populācijās, kā arī kvantitatīva fitoplanktona samazināšanās. Līdz ar to klimata pārmaiņas tieši ietekmē izdzīvošanas biežumu, izplatību, auglību un atsevišķu dzīvnieku uzvedību, kā arī rūpniecisko zivju krājumu izplatību.

Tādēļ, lai nodrošinātu labāku un ilgtspējīgāku jūras teritoriju un resursu apsaimniekošanu, mums ir vajadzīgs visaptverošs rīcības plāns attiecībā uz jūrām.

14. Atkritumu apstrāde un resursu apsaimniekošana

Mūsu atkritumu un resursu apsaimniekošanā jārisina būtiski uzdevumi. Pirmkārt, ir skaidrs, ka Eiropas tiesību akti par atkritumiem jau veicina neto siltumnīcefekta gāzu samazināšanos no atkritumu nozares. Šie panākumi ir neapšaubāmi. Kaut arī esam darījuši visu iespējamo, ar nožēlu jāatzīst, ka atkritumu daudzumi joprojām pieaug. Arī prognozēs sola, ka šī tendence turpināsies, piemēram, Eiropas Vides aģentūra prognozē, ka starp 2005. gadu un 2020. gadu sadzīves atkritumu daudzums palielināsies par 25 %. Tā pati aģentūra tomēr prognozē, ka emisijas no atkritumu nozares, salīdzinot ar 20. gadsimta 80-to gadu beigām, būtiski samazināsies (vairāk par 80 %).

Tādēļ, lai izvairītos no tiešām emisijām no poligoniem, mums vairāk jāpaļaujas uz iepriekšēju bioloģisko šķirošanu un materiālu otrreizējo pārstrādi. Turklāt enerģijas rekuperācija no atkritumiem kopā ar koģenerācijas sistēmām ļauj būtiski izvairīties no netiešajām emisijām, jo tādējādi tiek aizstāts fosilais kurināmais elektroenerģijas un siltuma ģenerēšanai. Tāpat, lai ierobežotu tiešās emisijas no atkritumu nozares, noteikti būtu lietderīgi konsekventi piemērot tuvuma principu un izvairīties no atkritumu pārvadāšanas lielos attālumos.

15. Adaptācijas pasākumi

Eiropas Parlaments savā 2008. gada 10. aprīļa rezolūcijā par Komisijas Zaļo grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti” (COM(2007) 354) jau ir sīki izklāstījis savu viedokli par šo tematu. Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas galīgajā ziņojumā ir vēlreiz uzsvērta adaptācijas pasākumu saskaņotības un integrētas koordinācijas nepieciešamība ES līmenī un atkārtoti pausta Parlamenta prasība izveidot visaptverošu ES sistēmu adaptācijas pasākumu plānošanai, attiecīgi ievērojot subsidiaritātes principu, jo reģionālās un vietējās iestādes Eiropā, pamatojoties uz savu pieredzi, spēj labāk rast politiskus risinājumus.

16. Veselība

Klimata pārmaiņas ietekmē cilvēku veselību gan ar mainīgiem laika apstākļiem (piemēram, ar intensīvākiem un biežākiem ārkārtējiem laika apstākļiem), gan netieši ar pārmaiņām, kas ietekmē ūdens kvalitāti un daudzumu, gaisu un pārtiku, kā arī ekosistēmas, lauksaimniecību, iztiku un infrastruktūras. PVO atzīmē, ka klimatiskie apstākļi ietekmē slimības, ko pārnēsā ar ūdeni vai atsevišķiem pārnēsātājiem, piemēram, moskītiem. Te jāmin dizentērija, malārija un metaboliskās slimības, kas rodas no nepareiza uztura. Šīs slimības īpaši smagi skar Āfriku. Turklāt klimata pārmaiņas ietekmē alergēnu izdalīšanos, kā arī palielina ultravioleto radiāciju.

Pēc PVO datiem klimata pārmaiņu rezultātā katru gadu mirst 150 000 cilvēku un vēl pieci miljoni saslimst. Īpaši smagi ir klimata pārmaiņu netiešie rezultāti ar plūdiem, augsnes izžūšanu, neražām, faunas un floras izmaiņām, kā arī bojāeju laika apstākļu rezultātā.

Mūsu uzdevums šajā jomā ir divkāršs. Pirmkārt, mums jānostiprina mūsu veselības sistēmas, jo tā var atvairīt daudzu klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Otrkārt, tik atšķirīgiem riskiem saistībā ar klimata pārmaiņām ir nepieciešami atbilstoši profilaktiskie pasākumi.

17. Izaugsme un nodarbinātība

Eiropai ir lieliska izejas pozīcija, cenšoties ieviest zemu emisiju ekonomiku. Šo stāvokli vajadzētu izmantot, lai paātrinātu inovācijas, kas radītu jaunus un konkurētspējīgus uzņēmumus un jaunas darbavietas tīru tehnoloģiju jomā pilnīgā atbilstībā Lisabonas stratēģijai. Šī ir reāla ekonomiska izdevība, ko piedāvā klimata pārmaiņas un politiskie pasākumi, lai ar tām cīnītos, un to nevajadzētu ignorēt, aizbildinoties ar pesimismu.

Tādēļ mums vajadzētu uzskatīt par svarīgu tirgus piekļuves veicināšanu efektīvām, inovatīvām tehnoloģijām, birokrātisko šķēršļu likvidēšanu un tajā pat laikā iniciatīvu izstrādāšanu, lai viecinātu pāreju uz zema oglekļa ekonomiku, izmantojot visas iespējas globālajā konkurencē par efektivitāti, inovācijām, izejvielām un nākotnes tehnoloģijām, kā arī tirgiem.

18. Nākotnes tehnoloģiju veicināšana

Lielāka efektivitāte ir nepieciešams, bet nepietiekams priekšnosacījums cīņai ar klimata pārmaiņām. Efektivitātes uzlabojumi vieni paši nevar izraisīt vajadzīgo tehnoloģisko revolūciju izejai no oglekļa strupceļa.

Kaut arī emisiju kvotu tirdzniecība ir būtiska Eiropas klimata pārmaiņu programmas sastāvdaļa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, paaugstinot energoefektivitāti, ar to, domājams, var tikai atbalstīt tās tehnoloģijas un procesus, kas jau izstrādāti un gatavi tirgum. Tas nav veids, kā samazināt izmaksas pilnīgi jaunu un līdz ar to dārgu tehnoloģiju izstrādei, nedz arī veicināt pašreizējo tehnoloģiju iekļūšanu tirgū, kas tomēr ir steidzami vajadzīgas ilgtermiņa klimata aizsardzības mērķu īstenošanai.

Tādēļ mums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai izveidotu fundamentālus iniciatīvu mehānismus un atbalstītu pasākumus vajadzīgās tehnoloģiskās atjaunotnes uzsākšanai, dārgo, bet jauno tehnoloģiju tekošo izmaksu samazināšanai, kā arī noteikt un nākotnē sasniegt stingrākus emisiju samazināšanas mērķus.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra sagaida, ka līdz 2030. gadam pieprasījums pasaulē pēc enerģijas pieaugs par vismaz 60 %. Arī tagad termoelektrocentrāles rada 24 % no CO2 emisijām Eiropas Savienībā. Jautājums nav par to, kā atteikties no oglēm, bet kā pāriet uz tīrām oglēm.

ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) savā „Īpašajā ziņojumā par oglekļa dioksīda uztveršanu un glabāšanu” pauž viedokli, ka līdz gadsimta beigām CCS tehnoloģija varētu veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos par 15 līdz 55 %, kā arī papildus veicināt atjaunojamo enerģijas avotu izstrādi. Tomēr izmaksas un riski joprojām neatsver ekonomiskās priekšrocības. Piemēram, CCS patērē enerģiju, un spēkstacija ar CCS patērē par 10 līdz 40 % vairāk primārās enerģijas, lai saražotu tādu pašu daudzumu elektrības.

Paliek arī neatbildēti jautājumi par uzglabāšanas vietām. Oglekļa dioksīdu var uzglabāt vismaz 800 m dziļumā izsmeltos vai gandrīz tukšos naftas vai gāzes laukos, akmenssāls ģeoloģiskajās slāņkopās vai dziļās sālsūdens dzīslās. Tiek pētītas arī iespējas uzglabāt CO2 minerālā veidā. Tomēr pastāv reāls risks, ka uzglabāšanas vietās rodas noplūde un atmosfērā pakāpeniski nonāk nelieli vai lieli CO2 daudzumi. Turklāt ne katra augsne atbilst potenciālas uzglabāšanas vietas prasībām. Visbeidzot, ir arī nopietni jāizvērtē plašas sabiedrības skepticisms vai bažas par CCS izmantošanu. Kopumā svarīgi, ņemot vērā ES pieejas tehnoloģisko neitralitāti, atklāti apspriest jautājumu par CCS neatkarīgi no rezultāta.

19. Inteliģentas datorsistēmas un informācijas un sakaru tehnoloģijas

IST nozare šobrīd rada 2 % no globālā CO2 emisiju daudzuma. Tomēr rūpniecība varētu ne tikai samazināt savas CO2 emisijas, bet arī izstrādāt inovatīvus un energoefektīvākus pielietošanas veidu visai ekonomikai. Līdz ar to steidzami jāorientējas vairāk uz pārbaudēm, validēšanu, ieviešanu un tālāku izplatīšanu metodēm, kas pamatojas uz datorsistēmām un IST sistēmām.

20. Finansēšana un budžeta jautājumi

Pašreizējais ES budžets ir nepietiekams klimata aizsardzības mērķu sasniegšanai. Tomēr atbilstoši solidaritātes principam Eiropas Savienībai ir finansiāli jāiesaistās galvenajās jomās, lai atbalstītu un izstrādātu tehnoloģijas cīņai ar klimata pārmaiņām un klimata attīstības atbalstu, kā arī atbalstītu pārrobežu adaptācijas pasākumus, energoefektivitātes palielināšanu un palīdzību dabas katastrofu gadījumos. Pirmais solis pareizajā virzienā būtu uzskaites sastādīšana par pastāvošajiem finansēšanas instrumentiem un to nozīmi Eiropas klimata aizsardzības mērķiem un, pamatojoties uz šo „klimata auditu”, izstrādāt priekšlikumus turpmākajiem finanšu plāniem, lai varētu pielāgot budžeta vadlīnijas attiecīgajām klimata politikas prasībām. Turklāt klimata politikas mērķu īstenošanai vajadzības gadījumā varētu piešķirt neizmantotās mērķdotācijas no ES budžeta.

21. Izglītība, apmācība un sabiedrības izpratnes veicināšana

Mūsu ikdienas dzīvē vajadzētu biežāk runāt par energoefektivitātes tematiku. Pirmais solis pareizajā virzienā varētu būt vienkāršu un elastīgu energoefektivitātes standartu ieviešana visās ikdienas dzīves jomās. Mums vajadzētu arī steidzami adaptēt ne tikai praktisko arodapmācību, bet atbilstoši nodarbinātības specifiskajām prasībām arī profesionālās apmācības koledžas un kursus tehniskajās koledžās un universitātēs ekonomiskās struktūras pārmaiņām, ko paātrina klimata pārmaiņas un to ietekme. Te jāmin „ar klimatu saistītu profesiju” izveide. Šajā nobeiguma ziņojumā ir norādīts, ka viens no iespējamiem izpratni veidojošiem pasākumiem varētu būt Eiropas enerģijas un resursu efektivitātes gads, lai palielinātu informētību par efektīvāku resursu izmantošanu un izmantotu jautājumu par klimata pārmaiņām par sākumpunktu debatēm par resursu pieejamību un izmantošanu.

22. 2050. gads — Nākotne sākas šodien

Klimata pārmaiņas ir globāla vides problēma, kuras cēloņiem ir strukturāls raksturs. Viens no šiem cēloņiem noteikti ir nepārdomāta mūsu resursu izmantošana. Pieprasījums pasaulē pēc resursiem jau par vienu ceturtdaļu pārsniedz dabīgo atjaunošanās spēju. Mēs ar savu dzīvesveidu atņemam nākamajām paaudzēm iztikas līdzekļus. Tādēļ ir būtiski cīnīties pret klimata pārmaiņām un to ietekmi ar politiskiem pasākumiem, pamatojoties uz ilgtermiņa perspektīvām, un konsekventi īstenot ilgtermiņa lēmumus par šo perspektīvu īstenošanu, nepakārtojot tos īstermiņa politiskiem mērķiem.

Ilgtspējīgāks dzīvesveids nav iespējams bez ekonomikas, zinātnes, plašsaziņas līdzekļu, organizētas pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju dalības. Tādēļ svarīgi nepadoties, saskaroties ar problēmas sarežģītību. Mums ir jāizrāda nākotnes prasībām atbilstoša griba un spēja uzņemties vadību politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā, reaģējot uz ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem un sociālajiem uzdevumiem, ko izvirza enerģētikas un klimata pārmaiņu politika sakarā ar izejvielu samazināšanos. Mums ir jārīkojas šodien, jo mūsu šodienas rīcība noteiks mūsu nākotni.

1. PIELIKUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU PAGAIDU KOMITEJASDARBA PROGRAMMA

· Otrdien, 17.07.2007, 15.00–18.30

v Viedokļu apmaiņa ar komisāru Stavros Dimas

· Ceturtdien, 06.09.2007, 10.00–12.00

v Debates par COP 13 rezolūcijas projektu

· Pirmdien, 10.09.2007, 15.00–18.30

Pirmā tematiskā sesija: Dažādu sasilšanas līmeņu ietekme uz klimatu

· Pirmdien, 01.10.2007, 15.00–18.30 — Otrdien, 02.10.2007, 9.00–12.30

Kopīga parlamentāriešu tikšanās par klimata jautājumiem, ko organizējis Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Portugāles Parlamenta priekšsēdētājs

· Ceturtdien, 04.10.2007, 09.00–12.30

v Grozījumu izskatīšana COP 13 rezolūcijas projektam

v Viedokļu apmaiņa ar Eiropas Parlametna priekšsēdētāju Hans-Gert Poettering

· Ceturtdien, 04.10.2007, 15.00–18.30

Otrā tematiskā sesija: Klimata aizsardzības uzdevums pēc 2012. gada

· Pirmdien, 22.10.2007, 19.00–20.30

v Balsošana par COP 13 rezolūcijas projektu

· Pirmdien, 05.11.2007 — Trešdien, 07.11.2007

           Delegācijas vizīte Ķīnā

· Pirmdien, 19.11.2007, 15:00–18:30

Trešā tematiskā sesija: Sociālā un ekonomikas dimensija, P&A, jaunās tehnoloģijas, tehnoloģiju tālāknodošana, jauninājumi un stimuli

· Trešdien, 12.12.2007 — Ceturtdien, 15.12.2007

EP delegācija ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu trīspadsmitajā konferencē (COP 13), Bali, Indonēzija

· Pirmdien, 17.12.2007, 15.00–18.30

v Bali COP 13 rezultāti — Viedokļu apmaiņa

· Trešdien, 23.01.2008, 15.00–18.30

v Viedokļu apmaiņa ar Slovēnijas Vides ministru Janez Podobnik

v Pieņemšanai iesniegtā rezolūcijas projekta izskatīšana

v Rezolūcijas projekta par COP 13 pieņemšana

· Pirmdien, 28.01.2008, 15.00–18.30

v Karl-Heinz Florenz starpposma ziņojuma projekta izskatīšana

· Trešdien, 29.01.2008, 15.00–18.30

Ceturtā tematiskā sesija: Klimata pārmaiņas un pasaules ūdens resursi, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgai attīstībai, zemes izmantošanai, zemes izmantošanas pārmaiņām un mežiem

· Pirmdien, 04.02.2008 — Piektdien, 08.02.2008

           Delegācijas vizīte Indijā un Bangladešā

· Pirmdien, 18.02.2008, 19.00–20.00

v Grozījumu izskatīšana pieņemšanai iesniegtajā rezolūcijas projektā

· Pirmdien, 3.03.2008, 15.00–18.30

Piektā tematiskā sesija: Emisiju avoti no rūpniecības un enerģētikas nozares un transporta emisijas globālā līmenī

· Pirmdien, 10.03.2008, 21.00–22.30

v Grozījumu izskatīšana Karl-Heinz Florenz starpposma ziņojuma projektā

· Trešdien, 26.03.2008, 15.30–19.00

Sestā tematiskā sesija: Kā iesaistīt citus galvenos faktorus — klimata pārmaiņas, adaptācija trešās valstīs un globālā drošība

· Ceturtdien, 27.03.2008, 9.00–12.30

v Balsošana par pieņemšanai iesniegto rezolūcijas projektu

· Otrdien, 1.04.2008, 9.00–12.30

v Balsošana par Karl-Heinz Florenz starpposma ziņojuma projektu

· Pirmdien, 28.04.2008 — Trešdien, 30.04.2008

           Delegācijas vīzīte ASV

· Ceturtdien, 29.05.2088

· Septītā tematiskā sesija:        Klimata saistību izpilde — konkurētspējas, tirdzniecības, finansēšanas un ilgtspējīgas nodarbinātības jautājumu risināšana Eiropas un pasaules līmenī

· Ceturtdien, 12.06.2008 — Piektdien, 13.06.2008

Pilsoņu forums „Agora” par klimata pārmaiņām

· Pirmdien, 23.06.2008, 15.00–18.30

· Astotā tematiskā sesija: Ievērojama CO2 emisijas samazinājuma sasniegšana īsā laikā: mācīšanās no labākās prakses saistībā ar veiksmīgu politiku un tehnoloģijām

· Otrdien, 24.06.2008, 9.00–12.30

v Komisijas ziņojums par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ad hoc darba grupas sarunu procesu

v Pirmā viedokļu apmaiņa bez dokumenta par Karl-Heinz Florenz ziņojuma projektu

· Pirmdien, 14.07.2008, 15.00–18.30

v Otrā viedokļu apmaiņa bez dokumenta par Karl-Heinz Florenz ziņojuma projektu

· Ceturtdien, 17.07.2008, 11.00–12.30

v Viedokļu apmaiņā ar Francijas Vides, enerģētika un ilgtspējīgas attīstības ministru Jean-Louis Borloo

· Pirmdien, 15.09.2008, 15.00–18.30

v Karl-Heinz Florenz ziņojuma projekta pirmā izskatīšana

v Eirobarometra aptaujas rezultāti par ES iedzīvotāju attieksmi pret klimata pārmaiņām

· Ceturtdien, 18.09.2008, 9.00–12.30

v Karl-Heinz Florenz ziņojuma projekta otrā izskatīšana

· Trešdien, 8.10.2008, 16.00–18.30

v Viedokļu apmaiņa ar Dānijas Klimata pārmaiņu un enerģētikas ministri Connie Hedegaard

· Pirmdien, 20.41.2008, 21.00–22.30

v Grozījumu izskatīšana Karl-Heinz Florenz ziņojuma projektā

o Pirmdien, 27.10.2008 — Trešdien, 29.10.2008

§ Delegācijas vizīte Krievijā

· Otrdien, 04.11.2008, 9.30–12.30

v Grozījumu izskatīšana Karl-Heinz Florenz ziņojuma projektā

v Viedokļu apmaiņa ar Īrijas Parlamenta Klimata pārmaiņu un energodrošības apvienotās komitejas locekļu delegāciju

· Ceturtdien, 20.11.2008 — Piektdien, 21.11.2008 (Strasbūrā)

Kopīga parlamentāriešu tikšanās par enerģētiku un ilgtspējīgu attīstību

· Otrdien, 2.12.2008, 15.00–18.30

v Karl-Heinz Florenz ziņojuma projekta pieņemšana

v Komisāra Stavros Dimas brīfings, gatavojoties COP 14

· 9-13.12.2008

EP delegācija ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu četrpadsmitajā konferencē (COP 14), Poznaņa, Polija

· Ceturtdien, 18.12.2008, 10.00–12.00

v Viedokļu apmaiņa par COP 14 rezultātiem

***

Nākamā, 2009. gada februāra sesija — Balsošana par Karl-Heinz Florenz nobeiguma ziņojumu plenārsesijā

2. PIELIKUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU PAGAIDU KOMITEJASTEMATISKĀS SESIJAS

Pirmā tematiskā sesija „Dažādu sasilšanas līmeņu ietekme uz klimatu”, pirmdien, 10.09.2007, 15.00–18.30

Tēmas vadītājs: Vittorio Prodi

Galvenais runātājs:

Prof. Hans Joachim SCHELLNHUBER

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētniecības institūta direktors, Vācija

Eksperti:

Prof. Dr. Richard LINDZEN

Masačūsetsas Tehnoloģijas institūta meteoroloģijas profesors    

Michel JARRAUD

Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs, Šveice

Prof. Javier MARTIN VIDE

Barselonas Universitāte

Dr. Malte MEINSHAUSEN

Klimata pārmaiņu pētniecības institūts, Vācija

Dott.ssa Cristina SABBIONI

Atmosfēras un klimata zinātņu institūts, Itālija

Prof. Sir Brian HOSKINS                 

Redingas Universitātes Meteoroloģijas departaments, Apvienotā Karaliste

Prof. Jean-Pascal VAN YPERSELE

ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes II darba grupas priekšsēdētāja vietnieks,

Lēvenas Katoļu Universitāte, Beļģija

Prof. Dr. Robert WATSON

Vides zinātņu skola,

Austrumanglijas Universitāte, Apvienotā Karaliste

OTRĀ TEMATISKĀ SESIJA, "Klimata aizsardzības uzdevums pēc 2012. gada”, otrdien, 4.10 2007, 15.00–18.30

Tēmas vadītājs: Satu Hassi

Galvenais runātājs:

John Ashton

AK Ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis klimata pārmaiņu jautājumos

Yvo De Boer

ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām izpildsekretārs

Eksperti:

Viņa Ekselence Takekazu KAWAMURA

Vēstnieks, Japānas pārstāvniecība ES, Brisele, Beļģija

Viņa Ekselence C. Boyden Gray

Vēstnieks, ASV pārstāvniecība ES, Brisele, Beļģija

Ronglai Zhong

Ministra padomnieks, Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība ES, Brisele, Beļģija

Karsten NEUHOFF

Ekonomikas fakultāte

Kembridžas Universitāte

Nick Campbell

Starptautiskās Tirdzniecības palātas Īpašu uzdevumu grupas priekšsēdētājs, Parīze, Francija

Katherine Watts

Klimata rīcības tīkla (KRT) pārstāve, Brisele, Beļģija

Chris Mottershead

Enerģijas un vides departamenta goda padomnieks, BP, Apvienotā Karaliste

Andrei Marcu

Starptautiskās emisiju tirdzniecības asociācijas (SETA) izpilddirektors, Brisele, Beļģija

TREŠĀ TEMATISKĀ SESIJA, „Sociālā un ekonomikas dimensija, P&A, jaunās tehnoloģijas, tehnoloģiju tālāknodošana, jauninājumi un stimuli”, pirmdien, 19.11.2007, 15.00–18.30

Tēmas vadītājs: Philippe Busquin

Galvenais runātājs:

Prof. Carlo RUBBIA

Nobeļa balvas laureāts fizikā

Günter VERHEUGEN

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Eksperti:

Kevin ANDERSON

Mančestras Universitātes Tyndall centra profesors

Stefan MARCINOWSKI

BASF AG izpilddirektoru valdes loceklis

Graeme SWEENEY

Shell priekšsēdētaja vietnieks jautajumos par nākotnes degvielām un CO2

Bernard FROIS

Atomenerģijas komiteja (CEA), Grenoble

Milan NITZSCHKE

Vācijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (BEE) izpilddirektors

A/S Solarworld pilnvarotais pārstāvis

CETURTĀ TEMATISKĀ SESIJA, "Klimata pārmaiņas un pasaules ūdens resursi, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgai attīstībai, zemes izmantošanai, zemes izmantošanas pārmaiņām un mežiem", otrdien, 29.01.2008, 15.00–18.30

Tēmas vadītājs: Cristina Gutiérrez-Cortines

Galvenais runātājs:

Kaveh ZAHEDI

ANO Vides programmas direktora vietnieks un klimata pārmaiņu koordinators

Eksperti:

Dr. Franz Fischler

Eiropas Ekoloģiski sociālā foruma priekšsēdētājs

Dr. Henning Steinfeld

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) lopkopības nozares analīzes un politikas nodaļas priekšsēdētājs

John Lanchbery

Karaliskās Putnu aizsardzības biedrības galvenais padomnieks klimata jautājumos

Prof. Riccardo Petrella

Pasaules līguma par ūdeni starptautiskā komiteja

Prof. John A. DRACUP

Kalifornijas Universitāte, Berklija

Prof. Seppo Kellomaki

Joensu Universitātes Mežkopības fakultātes dekāns

PIEKTĀ TEMATISKĀ SESIJA, "Emisiju avoti no rūpniecības un enerģētikas nozares un transporta emisijas globālā līmenī", pirmdien, 3.3.2008, plkst. 15.00 –18.30

Tēmas vadītāja: Etelka Barsi-Pataky

Eksperti:

Gordon McInnes

Eiropas Vides aģentūras direktora vietnieks

Philippe EYDALEINE

Air France – KLM vecākais priekšsēdētāja vietnieks Eiropas lietās

Matthias WISSMANN

Vācijas autotransporta asociācijas (VDA) priekšsēdētājs

Jos DINGS

Eiropas Transporta un vides federācijas (T&E) direktors

Christian AZAR

Kalmāras Tehnoloģijas universitātes Enerģijas un vides zinātņu, Ilgtspējīga rūpnieciskā metabolisma profesors

Lars Göran JOSEFSSON

Vattenfall izpilddirektors

Felix MATTHES

Dr. rer.pol., Dipl.-Ing., Öko-Institut (Pielietojamās ekoloģijas institūts)

SESTĀ TEMATISKĀ SESIJA, "Kā iesaistīt citus galvenos faktorus — klimata pārmaiņas, adaptācija trešās valstīs un globālā drošība", trešdien, 26.3.2008, plkst. 15.30–19.00

Tēmas vadītājs: Justas Vincas Paleckis

Galvenais runātājs:

Dr. Rajendra K. PACHAURI

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) priekšsēdētājs, 2007. gada Nobeļa miera prēmijas laureāts

Eksperti:

Prodipto GHOSH

Indijas premjerministra vadītās Nacionālās Padomes klimata pārmaiņu jautājumos loceklis, bijušais Indijas Vides un mežu ministrijas sekretārs, Indija

Rubens BORN

Vitae Civilis, Brazīlija

Amjad ABDULLA

Vides ministrija, Maldīvija

Frank ACKERMAN

Stokholmas Vides institūts un Globālās attīstības un vides institūts, Taftu Universitāte

Tapani VAAHTORANTA

Somijas Starptautisko attiecību institūts, Helsinki

SEPTĪTĀ TEMATISKĀ SESIJA, "Klimata saistību izpilde — konkurētspējas, tirdzniecības, finansēšanas un ilgtspējīgas nodarbinātības jautājumu risināšana Eiropas un pasaules līmenī", ceturtdien, 29.05.2008, plkst. 15.00–18.30

Tēmas vadītāji: Lambert van Nistelrooij un Robert Goebbels

Galvenais runātājs:

Pascal LAMY

Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors

Eksperti:

Matthew STILWELL

Pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības institūta Eiropas nodaļas direktors

René van Sloten

Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes (CEFIC) Rūpniecības politikas izpilddirektors

Adam Jackson

Tesco Klimata pārmaiņu direktors

John Monks

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretārs

Michele De Nevers

Pasaules Bankas Vides nodaļas augstākā līmeņa vadītāja

Mike Mathias

Politikas foruma Concord priekšsēdētājs

ASTOTĀ TEMATISKĀ SESIJA, "Ievērojama CO2 emisijas samazinājuma sasniegšana īsā laikā: mācīšanās no labākās prakses saistībā ar veiksmīgu politiku un tehnoloģijām", pirmdien, 23.06.2008, plkst. 15.00–18.30

Tēmas vadītāja: Bairbre de Brún

Galvenais runātājs:

Ken LIVINGSTONE

Bijušais Londonas mērs

Eksperti:

Frederic XIMENO I ROCA

Katalonijas pašvaldības Vides politikas un ilgtspējības ģenerāldirektors

Mark HARBERS

Pilsētas domnieks no Roterdamas Klimata iniciatīvas

Gösta GUSTAVSSON

Linčēpingas vicemērs, Zviedrija

Carin Ten Hage

TNT programmas „Planet Me” direktore

Neil HARRIS

CISCO Europe Zaļās IT un ilgtspējības vadītājs

Franco MIGLIETTA

Itālijas Nacionālās pētniecības padomes (CNR) Biometeoroloģijas institūta Kodolfizikas un teorētiskās fizikas departamenta izpētes direktors, asociētais profesors, Florence

***

Visi dokumenti saistībā ar tematiskajām sesijām atrodami:

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/hearingsCom.do?language=EN&body=CLIM

3. PIELIKUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU PAGAIDU KOMITEJAS DELEGĀCIJU VIZĪTES

Visi dokumenti saistībā ar delegāciju vizītēm, ieskaitot kopsavilkuma ziņojumu, atrodami:

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/publicationsCom.do?language=EN&body=CLIM

4. PIELIKUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU PAGAIDU KOMITEJAS DALĪBA PARLAMENTA DELEGĀCIJU DARBĀ

5. PIELIKUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU PAGAIDU KOMITEJASPRESES PASĀKUMI

6. PIELIKUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU PAGAIDU KOMITEJASCITI PASĀKUMI

7. PIELIKUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU PAGAIDU KOMITEJASPIEPRASĪTIE PĒTĪJUMI UN BRĪFINGA DOKUMENTI

Kopīga parlamentāriešu tikšanās par klimata pārmaiņām un tiesību aktiem saistībā ar klimata pārmaiņām

Dalībvalstu tiesību akti un dalībvalstu iniciatīvas un programmas (kopš 2005. gada) par jautājumiem saistībā ar klimata pārmaiņām

Eiropas Vides politikas institūts, 03.09.2007

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=17631

Šajā pētījumā ir runa par dalībvalstu tiesību aktiem, iniciatīvam un programmām, ko ES dalībvalstis un EEZ valstis uzsākušas cīņai ar klimata pārmaiņām. Kā redzams no ES paraugprakses un centieniem apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un cīnīties pret klimata pārmaiņām, šīs iniciatīvas nav bijušas veiksmīgas pamatā tādēļ, ka tās ir nepilnīgi īstenotas (piemēram, sakarā ar finanšu resursu trūkumu) un pietrūcis politiskās gribas. Ar aptaujas anketām, ko Eiropas Parlaments izsūtīja pa Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centra tīklu dažādu dalībvalstu parlamentiem, tika apkopoti dažādi tiesību akti, iniciatīvas un programmas. Šis tīkls ir īpaši paredzēts, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu. Viss materiāls ir apstrādāts, galvenie rezultāti apkopoti salīdzinošās tabulās, kā arī īsumā apspriesta informācija šajās tabulās un interesējošās prakses.

Klimata pārmaiņu tiesību akti un iniciatīvas ES līmenī

Copenhagen Economics, 01.10.2007

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=18835

Pētījuma mērķis bija pārskatīt pašreizējos un perspektīvos ES tiesību aktus un iniciatīvas saistībā ar klimata politiku un sniegt ieteikumus turpmākajai politikai. Pētījumā novērtēta pašreizējā veiktspēja un ierosinātas izvēles iespējas reformai periodā pēc 2012. gada. Attiecībā uz politiskajiem pasākumiem saistību periodā līdz 2012. gadam ir uzsvērtas trīs prioritātes klimata politikas rentabilitātes uzlabošanai — jāizveido labāk funkcionējošs enerģētikas tirgus, selektīvāk jāņem vērā reglamentējošie enerģētikas standarti un jāizmanto vairāk uz tirgu pamatoti mehānismi autotransporta emisiju samazināšanai. Periodā pēc 2012. gada uzsvērti divi jautājumi — Eiropas Elektrosakaru standarta reforma un uzdevumi saistībā ar emisiju samazināšanas mērķu sadalījumu starp dalībvalstīm.

Klimata pārmaiņu tiesību akti un iniciatīvas starptautiskajā līmenī, kā arī un dizaina varianti gaidāmajai starptautiskajai klimata politikai

Ecofys, 05.12.2007

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=18491

Šajā pētījumā ir pamatinformācija Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās klimata pārmaiņu konvencijas (UNFCCC) Pušu konferencei (COP), kā arī Pušu konferencei, kas kalpo kā Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme (COP/MOP) 2007. gada decembrī Bali, Indonēzijā. Pētījumā aplūkoti galvenie apspriežamie jautājumi, sākot oficiālās sarunas par starptautisku pamatnolīgumu rīcībai pēc 2012. gada, ko ierosināja COP/MOP sanāksmē Bali un kurš ir jānoslēdz līdz 2009. gadam. Pētījumā ir dots pārskats, novērtējums par pieejām, kādas jāparedz gaidāmajā starptautiskajā nolīgumā par klimata pārmaiņām. Pētījumā iekļauts pārskats par klimata pārmaiņu politikām lielākajās valstīs (Eiropas Savienībā, ASV, Japānā, Krievijā, Ķīnā, Indijā un Brazīlijā), par privāta rakstura un nevalstiskām iniciatīvām, kā arī līmenis, kādā šīs valstis īsteno savas saistības saskaņā ar Kioto protokolu. Papildus Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās klimata pārmaiņu konvencijai gaidāmā starptautiskā klimata politika ir apspriesta dažādos starptautisko procesos, ieskaitot Glenīglzas G8 plus 5 procesu, Āzijas un Klusā okeāna partnerattiecības (AP6), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsta līmeņa sarunas par klimata pārmaiņām, ASV lielāko emitentu iniciatīvu un Grenlandes, Dienvidāfrika un Zviedrijas ministru dialogu par klimata pārmaiņām.

Sociālā un ekonomikas dimensija, P&A, jaunās tehnoloģijas, tehnoloģiju tālāknodošana, jauninājumi un stimuli

Saistību slogs — klimata pārmaiņu mazināšanas politikas ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību

Eiropas Vides politikas institūts, 15.03.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19998

Ziņojumā ir dota sintēze un pārskats par veiktajiem pētījumiem par klimata pārmaiņu mazināšanas politikas ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību dažādās ekonomikas nozarēs (enerģētikā, dzelzs un tērauda, cementa rūpniecībā, transportā un celtniecībā). Aplūkoti rezultāti dažādiem klimata pārmaiņu mazināšanas scenārijiem līdz 2020. gadam un vēl tālākā nākotnē. Pētījumā parādīts, ka saskaņā ar daudziem literatūras avotiem klimata pārmaiņu mazināšanas politika nodrošinās jaunas darbavietas atsevišķās nozarēs (piemēram, saistībā ar radioiekārtām un sistēmām, energoefektivitāti, CCS u. tml.), bet citās nozarēs zināmas darbavietas tiks likvidētas (piemēram, saistībā ar fosilajiem kurināmiem un neefektīvu produktu ražošanu). Visumā pētījumā uzsvērts, ka kopējais neto efekts paredzams pozitīvs, jo darbavietas mazāk darbietilpīgās nozarēs varētu tikt aizstātas ar darbavietām nozarēs ar lielāku darbietilpību vai nozarēs ar garākām vērtību ķēdēm. Turklāt izskatās, ka mazināšanas pasākumu vidējās izmaksas parasti tiek uzskatītas par salīdzinoši nelielām, ne lielākām par 1 % no IKP, kaut gan atkarībā no pieņēmumiem šis skaitlis var būt mazliet lielāks vai mazāks. ES kopējais IKP varētu pat nedaudz palielināties sakarā ar ekonomikas pozitīvu pārstrukturēšanu, piemēram, atverot jaunus tirgus, kas nes peļņu (piemēram, saistībā ar radioiekārtām un sistēmām, CCS tehnoloģijām un no degvielas viedokļa efektīviem transportlīdzekļiem).

Klimata pārmaiņas un pasaules ūdens resursi, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgai attīstībai, zemes izmantošanai, zemes izmantošanas pārmaiņām un mežiem

Klimata pārmaiņu izraisīta pārmērīga ūdens resursu noslodze un tās ietekme uz dabīgajām un vadītajām ekosistēmām

Eiropas Vides politikas institūts, 07.01.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19073

Šajā pētījumā parādīts, ka ūdens režīmu maiņas ietekme liela mērā var būt tāda pati, kādu sagaida klimata pārmaiņu rezultātā. Vienkāršojot varētu teikt, ka dažās vietās būs pārāk daudz ūdens, citās — nepietiekami. Bet problēma ir daudz sarežģītāka. Iespējamas nobīdes virszemes noteces ūdeņos sakarā ar pāragru sniegu kušanu, palielināts vidējais ikgadējo nokrišņu daudzums, kas nokrīt ziemā, nevis augšanas perioda laikā, mijiedarbība ar pieaugošajiem CO2 līmeņiem un temperatūrām, kas var būt labvēlīga atsevišķām augu sugām, bet tikai līdz zināmai robežai. Lai sagatavotos un reaģētu uz klimata pārmaiņu ietekmi, jāpārskata pieeja dabīgajām un vadītajām ekosistēmām, piemēram, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju, kurā lielāks uzsvars likts uz veselīgām ekosistēmām, kā arī izmantojot ilgtspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi, kas var veicināt klimata pārmaiņu elastību un sugu veselību, nevis tai pretdarboties.

Mežsaimniecība un klimata pārmaiņas — oglekļa piesaistes potenciāls

Goossens, A politikas departaments

(tikai iekšējai lietošanai, pieejams uz pieprasījumu)

Ziņojuma mērķis ir sniegt atsevišķus precīzus skaitļus un datus, cita starpā, par globālajiem mežu resursiem, mežu izciršanu un oglekļa uzkrāšanos veģetācijā, ar kuriem papildina pētījumu, ko Eiropas Parlaments pieprasīja un pasūtīja Eiropas Vides politikas institūtam par tematu „Klimata pārmaiņu izraisīta pārmērīga ūdens resursu noslodze un tās ietekme uz dabīgajām un vadītajām ekosistēmām”. Brīfinga piezīmēs uzsvērts mežsaimniecības potenciāls ar oglekļa piesaisti veicināt klimata pārmaiņu mazināšanos.

Emisiju avoti no rūpniecības un enerģētikas nozares un transporta emisijas globālā līmenī

Pārskats par globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un turpmākajiem emisiju samazināšanas scenārijiem

Eiropas Vides politikas institūts, 15.02.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19411

Šajā pētījumā runa pamatā ir par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām no fosiliem kurināmiem. Aktivitāte, ekonomika, enerģētikas un emisiju intensitāte ir galvenie faktori attiecībā uz šīm emisijām. Tā kā klimata politikas mērķis nav samazināt IKP vai iedzīvotāju skaitu, galvenais veids, kā ietekmēt emisiju apmērus, ir pēdējo divu faktoru izmaiņas, t. i., vajadzīgā enerģijas daudzuma samazināšana uz IKP un degvielu maisījuma dekarbonizācija. Pētījumā ir mēģināts noteikt pašreizējo siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu un paredzēt to turpmāko attīstību, jo tie svarīgi analītiski izejas dati politikas veidošanai.

Kā iesaistīt citus galvenos faktorus — klimata pārmaiņas, adaptācija trešās valstīs un globālā drošība

Pašreizējais stāvoklis pēc Bali sarunām

Ecofys, 15.03.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19955

Ziņojumā apkopotas ziņas par sarunu statusu pēc 2007. gada decembra Bali sanāksmes (COP 13/CMP) un izklāstīti apspriežamie jautājumi par gaidāmā klimata nolīguma saturu. Attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu tie ir „valstīm piemēroti ierobežojoši pasākumi un saistības izmērāmā, pārskatāmā un pierādāmā veidā” rūpnieciski attīstītajām valstīm (no kurām lielākā daļa turpina īstenot emisiju samazināšanas mērķus saistībā ar Kioto protokolu), attiecībā uz adaptāciju ir grūti precīzi noteikt, kādus adaptācijas pasākumus vajadzētu atbalstīt ar starptautisko sistēmu un kā jaunattīstības valstis varētu pieprasīt atbalstu, attiecībā uz tehnoloģiju ir pieņemts lēmums par visaptverošu sistēmu tehnoloģiju pārnesei un pašlaik strādā pie metodikas, kā novērtēt tehnoloģiju pārneses efektivitāti, attiecībā uz finansēm ir jāizveido nemainīga finanšu resursu plūsma, kas būtu būtiski lielāka par šobrīd pieejamiem līdzekļiem un neatkarīga no valdību budžetiem.

Jaunattīstības valstu iesaistīšana sarunās par klimata pārmaiņām

Eiropas Vides politikas institūts, 26.03.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=20148

Arvien svarīgāks un steidzamāks kļūst jautājums par jaunattīstības valstu iesaistīšanu. Šajā dokumenta ir pētīti iespējamie veidi, kā piesaistīt jaunattīstības valstis jautājumu risināšanai attiecībā uz klimata pārmaiņām un šo valstu radīto emisiju samazināšanu. Dokumentā aplūkoti jautājumi ir šādi. Pasaules sadalījums I pielikuma B daļas valstīs un valstīs, ka nav I pielikuma B daļas valstis, globālu saistību trūkums, lai noteiktu ilgtermiņā, kad klimata pārmaiņas kļūst bīstamas zemei, un rastu ceļu šāda ilgtermiņa mērķa sasniegšanai, ierobežoti resursi dažādos fondos, jo īpaši adaptācijai, tīras attīstības mehānisms (CDM), tehnoloģiju pārneses un veiktspējas palielināšanas lēnie tempi, zemes izmantošana un mežu izciršana, kā arī adaptācija. Dokumentā skatāma „ēdienkarte” ar politikas izvēlnēm un vairāki ieteikumi attiecībā uz ilgtermiņa mērķiem, politiku un pasākumiem.

Jauno tirgus ekonomikas valstu iesaistīšana — barjeru likvidēšana sadarbībai tehnoloģiju jomā

Vupertāles institūts, 26.03.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19911

Tehnoloģiju pārnese ir būtiski svarīga jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, lai nodrošinātu stabilu energoapgādi to straujajai ekonomiskai attīstībai. Šajās valstīs, jo īpaši Indijā un Ķīnā strauji pieaug pieprasījums pēc enerģijas. Lai nodrošinātu, ka ekonomiskajai izaugsmei neseko liels siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums, ir būtiska zema oglekļa tehnoloģiju pārnese un tehnoloģija, kas ļautu izvairīties no negatīvas ietekmes uz adaptāciju. Brīfingā dots galveno partnerattiecību pārskats, kā arī norādīti šķēršļi tehnoloģiju pārnesei un doti piemēri attiecīgiem instrumentiem, kas var palīdzēt šos šķēršļus pārvarēt un veicināt tehnoloģiju pārnesi un ar klimata pārmaiņām saistītus projektus.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sasaiste ar citām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām

Vupertāles institūts, 26.03.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19802

Šajā ziņojumā kvantitatīvi un kvalitatīvi novērtētas dažādas iespējas, kā sasaistīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ar citām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, kā arī šādas sasaistes ietekme uz ekonomiku un vidi un plānošanas ietekme. Ekonomiskā analīze rāda, ka ir svarīgi noteikt robežas un globālo emisiju ierobežojumus ekonomiskajai ietekmei no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sasaistes starptautiskā mērogā. Iestāžu analīze parāda, ka vairāku jauno sistēmu plānošana kombinētā sistēmā rada problēmas attiecībā uz taisnīgumu, ekonomisko un ekoloģisko efektivitāti. Ziņojuma beigās tiek secināts, ka problemātiskie jautājumi pamatā rodas no valstu ambīciju līmeņa attiecībā uz klimata aizsardzību un par sistēmu sasaisti tādēļ vajadzētu runāt tikai starp valstīm ar salīdzināmām ambīcijām klimata politikas perspektīvā.

ASV un citu rūpnieciski attīstīto valstu iesaistīšana — ASV klimata pārmaiņu politika

Pasaules resursu institūts, 26.03.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19959

Amerikas Savienoto Valstu kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums joprojām ir ierindojams starp pasaulē augstākajiem rādītājiem, ko apsteidz tikai Ķīna ar savu ikgadējo emisiju pieaugumu. Sakarā ar vadības trūkumu federālajā līmenī ASV joprojām nav visaptveroša plāna emisiju samazināšanai. Tā kā iztrūkst vadība no valsts puses, daudzi reģioni, pavalstis un pašvaldības ir sākušas uz savu roku īstenot politiku emisiju samazināšanai, saskaņojot to ar citiem reģioniem, pavalstīm un pašvaldībām. Šajā ziņojumā ir minētas politikas, kas attiecas uz daudzām nozarēm, jo īpaši uz elektroenerģijas un transporta nozari, un šo politiku mērķis pārsvarā ir palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Papildus šiem centieniem tiek veikti pasākumi privātajā un nevalstisko organizāciju sektorā, kā arī no vietējo un uzņēmējdarbības iniciatīvu puses iesniegti jauni tiesību aktu priekšlikumi ASV kongresam. Dokumentā ir runa arī par ASV prezidentūras kandidātu politikas perspektīvām klimata pārmaiņu jomā.

Klimata saistību izpilde — konkurētspējas, tirdzniecības, finansēšanas un ilgtspējīgas nodarbinātības jautājumu risināšana Eiropas un pasaules līmenī

Konkurences izkropļojumi un informācijas noplūde pasaulē, kur ir dažādas oglekļa cenas

Dažādu autoru brīfinga piezīmju apkopojums, 04.07.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=21551

Efektīva klimata Eiropā prasa savlaicīgi uzņemties saistības attiecībā uz ambicioziem emisiju samazināšanas mērķiem, nosakot stingras emisiju robežas un strauji virzoties uz emisiju kvotu izsoli. Tādējādi notiek pāreja uz zema oglekļa ekonomiku, tiek nodrošinātas izaugsmes iespējas inovatīvam nozarēm un tehnoloģijām, kā arī izrādīta vadība starptautiskajai klimata politikai. Neatkarīgi no tā, vai 2009. gadā Kopenhāgenā tiks vai netiks parakstīts nolīgums, maz ticams, ka prevalēs vienota globālā cena attiecībā uz oglekli. Bieži tiek izteiktas bažas, ka valstis ar stingru klimata politiku nostādīs iekšzemes ražošanu neizdevīgā stāvoklī attiecībā uz konkurentiem valstīs, kur klimata politikas ir mazāk ambiciozi. Šis pētījumu apkopojums ir mēģinājums parādīt, kāda ir pieejamo politiku izvēle šajā gaidāmajā situācijā, kad klimata politikā būs dažādi ambīciju līmeņi. Dažādi autori 5 nodaļās runā par šiem jautājumiem no atšķirīgiem viedokļiem, kā arī akadēmiskā skatījumā. Apkopojumā tiek uzdots jautājums, vai pasaulē, kur ir atšķirīgas oglekļa cenas, konkurences izkropļojumi un informācijas noplūde attiecībā uz CO2 vai nodarbinātību var nozīmēt reālus draudus.

Klimata pārmaiņu finansēšana jaunattīstības valstīs

Dažādu autoru brīfinga piezīmju apkopojums

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studiesCom/download.do?file=21631#search=%20Climate%20change%20financing%20in%20developing%20countries%20

Ziņojuma pirmajā daļā vērtēta mijiedarbība starp klimata pārmaiņu finansēšanu un attīstības palīdzību — kāda tagad ir šo politiku ietekme un kādas ir potenciālās neatbilstības attīstības palīdzības dažādās intervences jomās attiecībā uz adaptācijas un ierobežošanas mērķiem, kā arī attīstības mērķiem. Otrajā daļā ir dots pārskats par EK programmām un EK finansētām starptautiskām iniciatīvām, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm klimata pārmaiņu samazināšanas un adaptācijas jomā (mērķi, piešķirtie budžeti un finansēšanas mehānismi), un ieteikumiem, lai uzlabotu dažādu EK mehānismu vienotību un efektivitāti. Trešajā daļā vērtēts adaptācijas un klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu iesaistīšanas mehānisms attīstības politikā un programmās ES un starptautiskā līmenī, kā arī mehānisms riska novērtēšanai saistībā ar klimata pārmaiņām un ieteikumi uzlabojumiem (ES un devējas valsts perspektīva). Ceturtajā daļā vērtēts adaptācijas un klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu iesaistīšanas mehānisms valsts un vietēja līmeņa attīstības projektos un ieteikumi uzlabojumiem (saņēmēju valstu perspektīva).

Ievērojama CO2 emisijas samazinājuma sasniegšana īsā laikā: mācīšanās no labākās prakses saistībā ar veiksmīgu politiku un tehnoloģijām

Ilgtspējīgas pilsētas — Paraugprakse attiecībā uz CO2 samazināšanu pilsētu teritorijā — Celtniecības efektivitāte, mājsaimniecības emisijas un enerģijas izmantošana

Vupertāles institūts, 23.06.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies.do?language=EN

Eiropā ir skatāmi daudzi paraugprakses piemēri attiecībā uz emisiju samazināšanu pilsētās. Daudzās pilsētās ir īstenoti vietējie rīcības plāni enerģētikas jomā, sasniegti vietējie emisiju samazināšanas mērķi vai pat realizēti plāni, lai radītu ekonomiku, kas nerada oglekļa emisijas. Šajos mērķos parasti ir iekļauta vesela dažādu pasākumu un instrumentu pakete. Turpmākā apkopojuma mērķis ir apzināt vidēja mēroga piemērus, kas ir inovatīvi, kuros īslaicīgi samazinātas emisijas un kurus varētu atkārtot citu pilsētu teritorijās visā Eiropā. Uzsvērta energoefektivitāte ēkās, mājsaimniecību emisijas un enerģijas izmantošana.

Delegācijas

Ķīna un klimata pārmaiņas — Ietekmes un politikas atbildes

Prof. Robert Ash, Londonas Universitāte, 01.07.2007

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=18039

Informatīvajā ziņojumā mēģināts parādīt, ka Ķīnai sakarā ar klimata pārmaiņām jārisina reāli uzdevumi. Globālās sasilšanas sekas ir jau skaidri redzamas. Ķīnas un starptautisko iestāžu pētījumos iegūtie zinātniski pierādījumi pārliecinoši norāda, ka pastiprināsies draudi Ķīnas turpmākās sociālās un ekonomiskās attīstības ilgtspējībai, kā arī trauslajām ekosistēmām. Nav šaubu, ka Ķīnas valdība apzinās mērogu problēmām, ar kādām Ķīna saskaras klimata pārmaiņu rezultātā, jo tā ir apņēmusies risināt šīs problēmas un uzstāj, ka rūpnieciski attīstītās valstis ir lielākā mērā atbildīgas par problēmu risināšanu sakarā ar globālo sasilšanu. Šaubas tomēr ir par jautājumu, vai Pekinas līdz šim īstenotā politika spēs viena pati apturēt un pretdarboties Ķīnas joprojām nepielūdzami pieaugošajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Ķīnas enerģētikas politika klimata pārmaiņu kontekstā un varianti sadarbībai ar ES

Prof. Jonathan Holslag, 01.10.2007

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=18035

Šajā dokumentā īsumā aplūkota Ķīnas jaunā visaptverošā energoapgādes drošības politika. Līdz ar to paskaidrots, kā Eiropas Savienība cenšas šo politiku izmantot, pastiprinot savus centienus veicināt zaļo enerģētiku un vienlaikus iekļūt Ķīnas milzīgajā tirgū. Tālāk ir novērtēti ES pieejas panākumi attiecībā uz vēja un saules enerģiju, tīru ogļu tehnoloģijām, dabasgāzi, hidroenerģiju un biodegvielām, kā arī doti ieteikumi ES politikai šajā jomā.

Klimata pārmaiņas un Indija — Ietekmes, politikas atbildes un pamats ES un Indijas sadarbībai

Dr. Ritu Kumar, TERI-Europe, 24.01,2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19208

Brīfinga piezīmēs dots īss pārskats par klimata pārmaiņu ietekmi uz Indijas ekonomiku, par valdības politiku adaptācijas pasākumiem klimata pārmaiņām pa nozarēm, par Indijas ieguldījumu pašreizējos globālo siltumnīcefekta gāzu samazināšanas centienos un par provizoriskām sadarbības jomām starp ES un Indiju attiecībā uz adaptāciju klimata pārmaiņām, kā arī emisiju samazināšanas centieniem.

Klimata pārmaiņu ietekmes un atbildes Bangladešā

Dr. Saleemul Huq, Starptautiskais Vides un attīstības institūts, 24.01.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19195

Bangladeša sakarā ar tās neizdevīgo ģeogrāfisko stāvokli ir viena no tām valstīm, kas pret klimata pārmaiņām ir visneaizsargātākās. Bangladeša ir līdzenumu zeme un tai ir zema topogrāfija, liels iedzīvotāju blīvums, augsts nabadzības līmenis, iztika valstī ir atkarīga no nozarēm, kas, savukārt, atkarīgas no klimata, jo īpaši lauksaimniecības un zivsaimniecības, kā arī neefektīvi institucionālie aspekti. Sagaidāmā negatīvā klimata pārmaiņu ietekme lielā mērā pastiprinās jau esošo spriedzi, kas jau kavē attīstību Bangladešā, jo īpaši pazeminot ūdens un pārtikas drošību, kā arī graujot galveno infrastruktūru. Brīfinga piezīmēs aprakstītas valsts īpatnības, kuru dēļ valsts ir īpaši neaizsargāta pret klimata pārmaiņām, iepriekš ieskicējot galveno klimata pārmaiņu ietekmi, kas rada bažas. Šī ietekme aplūkota saistībā ar negatīvajām sekām uz dažādām nozarēm. Visbeidzot ir ieskicētas valstu un starptautiskās politikas atbildes cīņai ar šo ietekmi.

ASV un citu rūpnieciski attīstīto valstu iesaistīšana — ASV klimata pārmaiņu politika

Pasaules resursu institūts, 26.03.2008

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=19959

Amerikas Savienoto Valstu kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums joprojām ir ierindojams starp pasaulē augstākajiem rādītājiem, ko apsteidz tikai Ķīna ar savu ikgadējo emisiju pieaugumu. Sakarā ar vadības trūkumu federālajā līmenī ASV joprojām nav visaptveroša plāna emisiju samazināšanai. Tā kā iztrūkst vadība no valsts puses, daudzi reģioni, pavalstis un pašvaldības ir sākušas uz savu roku īstenot politiku emisiju samazināšanai, saskaņojot to ar citiem reģioniem, pavalstīm un pašvaldībām. Šajā ziņojumā ir minētas politikas, kas attiecas uz daudzām nozarēm, jo īpaši uz elektroenerģijas un transporta nozari, un šo politiku mērķis pārsvarā ir palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Papildus šiem centieniem tiek veikti pasākumi privātajā un nevalstisko organizāciju sektorā, kā arī no vietējo un uzņēmējdarbības iniciatīvu puses iesniegti jauni tiesību aktu priekšlikumi ASV kongresam. Dokumentā ir runa arī par ASV prezidentūras kandidātu politikas perspektīvām klimata pārmaiņu jomā.

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām — COP 14 Poznaņā (2008. gada decembris)

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=23435

Brīfings tika sagatavots kā vispārēja informācija EP delegācijai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām COP 14 sanāksmei par klimata pārmaiņām 2008. gada decembrī Poznaņā, Polijā. Iepriekšējā gada sanāksmē Bali, Indonēzijā, tika panākta vienošanās par laikā izplānotām sarunām rīcībai pēc 2012. gada, lai 2009. gada decembrī Kopenhāgenā parakstītu nolīgumu. Poznaņas konference bija kā pakāpiens ceļā no Bali un Kopenhāgenu iezīmēja pagrieziena punktu pārejai no analīzes un debatēm uz sarunu posmu.

Poznaņas konferencē tika izskatīti četri galvenie jeb „karstie” jautājumi: i) sektoriāla pieeja, ii) tīras attīstības mehānisms (CDM) un zemes izmantošana, zemes izmantošanas pārmaiņas un mežsaimniecība (LULUCF); iii) emisiju samazināšana no mežu izciršanas jaunattīstības valstīs (REDD); kā arī iv) finansēšana un attīstība.

Citi galvenie jautājumi ir ASV dalība starptautiskā nolīgumā par klimata pārmaiņām, neatkarīgi no tā, vai jaunās tirgus ekonomikas valstis ir vai nav apņēmušās pildīt saistošas emisiju samazināšanas saistības, kā arī jautājums par dažādības noregulēšanu jaunattīstības valstu vidū ne tikai pēc šo valstu ekonomiskajām spējām, pieejamajiem dabas resursiem un neaizsargātības pret klimata pārmaiņām, bet arī pēc šo valstu prioritātēm. Kopenhāgenas nolīgumam jārada „dalīts skatījums” ar zināmu ambīciju līmeni un jānosūta no visu lielāko ekonomiku kopīgās vadības stiprs signāls tirgum, uzņēmējdarbībai, zinātniekiem un iedzīvotājiem.

Starptautiskā mežsaimniecības politika — Integrētas klimata un mežsaimniecības politikas iespējas. Oglekļa finansēšanas ietekme uz kopienas mežsaimniecību, kas orientēta uz nabadzīgo cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanu — Kādi mežsaimniecības politikas instrumenti jāizstrādā, lai kopīgi sasniegtu klimata pārmaiņu, vides un attīstības mērķus?

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=23272

Pētījumā ir runa par integrētas klimata un mežsaimniecības politikas iespējām jaunattīstības valstīs, uzsverot oglekļa finansēšanas ietekmi uz Kopienas mežsaimniecību, kas orientēta uz nabadzīgo cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanu. Pētījumā īpaši dota atbilde uz jautājumu, „kā mēs izstrādājam mežsaimniecības politikas instrumentus, lai kopīgi sasniegtu klimata pārmaiņu, vides un attīstības mērķus”.

Ziņojumā dots pārskats par oglekļa finanšu iniciatīvām un priekšlikumiem, analizētas oglekļa finanšu iniciatīvas un priekšlikumi attiecībā uz mežiem klimata pārmaiņu samazināšanas, bioloģiskās daudzveidības, citu vides jautājumu un attīstības perspektīvā. Doti ieteikumi attiecībā uz pasākumiem, lai veicinātu uz nabadzīgo cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanu orientētu mežsaimniecības darbakārtību sarunām par ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, uz to, kā izlietot ieņēmumus no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumos ES, kā arī uz citiem piemērotiem procesiem. Uzsvars likts uz tropiskajiem mežiem, jo tiem ir vislielākā nozīme siltumnīcefekta gāzu samazināšanā un tie ir cieši saistīti ar Kopienas mežsaimniecību darbakārtību, kas orientēta uz nabadzīgo cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanu.

Pētījumā aplūkoti CDM apmežošanas un meža atjaunošanas projekti, emisiju samazināšana no mežu izciršanas jaunattīstības valstīs (projekti saistībā ar REDD), kā arī brīvprātīgi projekti.

Enerģētika un klimata pārmaiņas Krievijā

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/download.do?file=21815

Brīfings tika sagatavots kā pamatmateriāls EP CLIM delegācijai uz Krieviju 2008. gada oktobrī. Ziņojumā ir runa par klimata pārmaiņu ietekmi Krievijā, ieskaitot sagaidāmo ietekmi uz ekosistēmām, un analizēta Krievijas naftas un gāzes rūpniecības ietekme uz klimata pārmaiņām pasaulē.

Brīfingā minētas galvenās iespējas, kā Krievijā samazināt klimata pārmaiņas, īstenojot kopīgas izpildes (JI) projektus, veicot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas pārmaiņu un mežsaimniecības (LULUCF) pasākumus, piedaloties starptautiskajā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (IET) vai pielietojot zaļo investīciju sistēmas (GIS), orientējoties uz valsts potenciālu samazināt emisijas globālajā oglekļa tirgū.

Ziņojumā dots pamats sadarbībai starp ES un Krieviju, piemēram, partnerības un sadarbības nolīgums, ES un Krievijas dialogs enerģētikas jomā un debates par Enerģētikas hartas nolīguma ratificēšanu no Krievijas puses. Visbeidzot minētas iespējas, kā veicināt ES un Krievijas sadarbību klimata pārmaiņu jomā.

Informācijas apkopošanu un ārējo ekspertu uzklausīšanuorganizējis EP Politikas departaments A

8. PIELIKUMS. KLIMATA PĀRMAIŅU PAGAIDU KOMITEJASDARBA DOKUMENTI SAISTĪBĀ AR KOMITEJAS PASĀKUMIEM

Darba dokumenti par tematiskajām sesijām

Nr. 1      par tematu „Dažādu sasilšanas līmeņu ietekme uz klimatu”, tēmas vadītājs Vittorio Prodi

              par tematu „Klimata aizsardzības uzdevumi pēc 2012. gada”, tēmas vadītājs Satu Hassi

Nr. 3      par tematu „Sociālā un ekonomikas dimensija, P&A, jaunās tehnoloģijas, tehnoloģiju tālāknodošana, jauninājumi un stimuli”, tēmas vadītājs Philippe Busquin

Nr. 4      par tematu „Klimata pārmaiņas un pasaules ūdens resursi, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgai attīstībai, zemes izmantošanai, zemes izmantošanas pārmaiņām un mežiem”, tēmas vadītāja Cristina Gutiérrez-Cortines

Nr. 5      par tematu „Emisiju avoti no rūpniecības un enerģētikas nozares un transporta emisijas globālā līmenī”, tēmas vadītāja Etelka Barsi-Pataky

Nr. 6      par tematu „Kā iesaistīt citus galvenos faktorus — klimata pārmaiņas, adaptācija trešās valstīs un globālā drošību”, tēmas vadītājs Justas Vincas Paleckis

Nr. 7      par tematu „Klimata saistību izpilde — konkurētspējas, tirdzniecības, finansēšanas un ilgtspējīgas nodarbinātības jautājumu risināšana Eiropas un pasaules līmenī”, tēmas vadītāji Lambert van Nistelrooij un Robert Goebbels

Nr. 8      par tematu „Ievērojama CO2 emisijas samazinājuma sasniegšana īsā laikā: mācīšanās no labākās prakses saistībā ar veiksmīgu politiku un tehnoloģijām”, tēmas vadītāja Bairbre de Brún

Referenta Karl-Heinz Florenz darba dokumenti

Nr. 9      par atkritumu apstrādi un resursu apsaimniekošanu ka klimata aizsardzības stratēģijas daļu

Nr. 10    par ūdeni

Nr. 11    par zivsaimniecību

Nr. 12    par veselību

Nr. 13    par adaptāciju klimata pārmaiņu sekām

Nr. 14    par lauksaimniecību

Nr. 15    par lopkopību

Nr. 16    par transportu

Nr. 17    par mežsaimniecību

Nr. 18    par izaugsmi un nodarbinātību.

Nr. 19    par oglekļa dioksīda uztveršanu un glabāšanu (CCS)

Nr. 20    par augsnes aizsardzību

Nr. 21    par energoefektivitāti celtniecības nozarē

Nr. 22    par enerģētiku

Nr. 23    par finansēšanu un budžeta jautājumiem

***

Visi darba dokumenti atrodami:

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/homeCom.do?language=EN&body=CLIM

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) OV C 74 E, 20.3.2008., 652. lpp.; sk. arī 7. punktu 2008. gada 18. februāra plenārsēdes protokolā. (2) OV C 282 E, 6.12.2008., 437. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0032. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0125. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0223. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0491. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīva 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp). (9) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. (10) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. (11) OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp. (12) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. (13) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp. (14) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (15) OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp. (16) OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp. (17) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. (18) OV L 345, 31.12.2003., 97. lpp. (19) OV L 47, 18.2.2004., 26. lpp. (20) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp. (21) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp. (22) OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp. (23) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp. (24) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp. (25) OV C 210 E, 18.8.2005., 81. lpp. (26) OV C 247 E, 6.10.2005., 144. lpp. (27) OV C 92 E, 20.4.2006., 384. lpp. (28) OV C 280 E, 18.11.2006., 120. lpp. (29) OV C 287 E, 24.11.2006., 182. lpp. (30) OV C 298 E, 8.12.2006., 273. lpp. (31) OV C 303 E, 13.12.2006., 119. lpp. (32) OV C 313 E, 20.12.2006., 439. lpp. (33) OV C 317 E, 23.12.2006., 876. lpp. (34) OV C 287 E, 29.11.2007., 344. lpp. (35) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0491.