Procedūra : 2007/0216(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0500/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0500/2008

Debates :

PV 13/01/2009 - 12
CRE 13/01/2009 - 12

Balsojumi :

PV 14/01/2009 - 4.1
CRE 14/01/2009 - 4.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0015

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 214kDOC 247k
2008. gada 15. decembris
PE 405.718v02-00 A6-0500/2008

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulaiar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos

(COM(2007)0619 – C6-0359/2007 – 2007/0216(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Carlos Coelho

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos

(COM(2007)0619 – C6-0359/2007 – 2007/0216(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0619),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0359/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0500/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  apstiprina tam pievienotos kopīgos paziņojumus;

3.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

PARLAMENTA GROZĪJUMI(1)*

attiecībā uz Komisijas priekšlikumu

Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS  PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(2),

tā kā:

(1)      Saloniku Eiropadome ir apliecinājusi, ka Eiropas Savienībā vajadzīga vienota attieksme pret biometriskiem identifikatoriem vai biometriskiem datiem trešo valstu pilsoņiem izdotos dokumentos, ES pilsoņu pasēs un informācijas sistēmās (VIS un SIS II);

(2)      Šajā sakarā Padome 2004. gada 13. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos(3), tādējādi sperot būtisku soli pretim jaunu elementu izmantošanai, kas palielina ceļošanas dokumentu drošību un iedibina uzticamāku saikni starp pases turētāju un pasi, kas ir svarīgs solis, lai nodrošinātu tās aizsardzību pret izmantošanu krāpnieciskos nolūkos.

(3)      Regulā (EK) iekļauts vispārīgs pienākums nodot pirkstu nospiedumus, ko uzglabās bezkontakta mikroshēmā pasē. Tomēr kā liecina testos gūtā pieredze, nepieciešami izņēmumi. Īstenojot eksperimentālos projektus dažās dalībvalstīs, radās iespaids, ka bērniem, kas nav sasnieguši 6 gadu vecumu, noņemtie pirkstu nospiedumi nav pietiekami kvalitatīvi, lai veiktu identitātes pārbaudi viens pret vienu. Turklāt tie ievērojami mainās, tādēļ tos ir grūti pārbaudīt visā pases derīguma laikā.

(4)      Izņēmumu no prasības noņemt pirkstu nospiedumus saskaņošana ir būtiska, lai saglabātu kopīgus drošības standartus, kā arī nolūkā vienkāršot robežkontroli. Gan juridisku, gan drošības apsvērumu dēļ nevajadzētu atstāt valstu likumdošanas ziņā izņēmumu noteikšanu attiecībā uz pienākumu nodot pirkstu nospiedumus ievietošanai dalībvalstu izsniegtās pasēs un citos ceļošanas dokumentos.

(4a)    Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2252/2004 biometriskos datus ir jāapkopo un jāglabā tikai pasu un ceļošanas dokumentu uzglabāšanas līdzeklī minēto dokumentu izsniegšanai. Tas neskar iespēju šos datus izmantot vai uzglabāt saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Regula neparedz tiesisku pamatu tādu datu bāžu izveidošanai vai uzturēšanai, kurās uzglabāt šos datus dalībvalstīs, jo to regulē valstu tiesību akti.

(5)      Turklāt kā papildu drošības pasākums un, lai nodrošinātu bērnu papildu aizsardzību, būtu jāievieš princips „viena persona – viena pase”. To iesaka arī Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO), un tas nodrošina, ka pase un biometriskie elementi ir saistīti tikai ar personu, kas ir pases turētāja. Ir drošāk, ja katrai personai ir sava pase.

(5a)    Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm būs pienākums izsniegt atsevišķas pases nepilngadīgajām personām un ka dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz bērniem, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, varētu būt ļoti atšķirīgi, Komisijai ir jāizpēta, vai vajadzīgi pasākumi kopējas pieejas nodrošināšanai attiecībā uz noteikumiem par to bērnu aizsardzību, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas.

(6)      Tā kā dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt šīs regulas mērķus un to var vieglāk izdarīt tikai Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(7)      Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, tādējādi Dānijai tā neuzliek saistības un nav tai jāpiemēro. ▌Tā kā šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas būtu jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(8)      Šī regula papildina Šengenas acquis, kur Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā(4). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās tās pieņemšanā, un tā nav Apvienotajai Karalistei saistoša un neattiecas uz to.

(9)      Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās, saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā(5). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav Īrijai saistoša un neattiecas uz to.

(10)    Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula turpina attīstīt Šengenas acquis noteikumus - kā definēts Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumā par abu minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā(6), piemērošanā un izstrādē, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai(7).

(11)    Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to skatot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK(8) un Padomes Lēmumā 2008/149/TI(9).

(11a)  Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, — šī regula ir to Šengenas acquis(10) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/261/EK 3. pantu(11).

(12)    Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2252/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

▌Regulu (EK) Nr. 2252/2004 groza šādi.

(1)       1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„1.       Dalībvalstu izsniegtās pases un ceļošanas dokumenti atbilst pielikumā izklāstītajiem obligātajiem drošības standartiem.

Tos izsniedz kā individuālus dokumentus.

Komisija ne vēlāk kā ...(12)* sagatavo ziņojumu par prasībām attiecībā uz bērniem, kas ceļo vieni paši vai citu personu pavadībā un šķērso dalībvalstu ārējās robežas, kā arī vajadzības gadījumā ierosina atbilstīgas iniciatīvas kopējas pieejas nodrošināšanai attiecībā uz noteikumiem par to bērnu aizsardzību, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas.

(1a)     1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2.      Pasēs un ceļojuma dokumentos iestrādā ļoti drošu informācijas nesēju, kurā ir sejas attēls. Dalībvalstis arī iekļauj divus plakaniski noņemtus pirkstu nospiedumus savstarpēji savietojamos formātos. Dati ir aizsargāti, un informācijas nesējs ir pietiekami ietilpīgs un spējīgs garantēt datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.”

(2)       Regulas 1. pantā iekļauj 2.a punktu ▌:

„2.a     Pirkstu nospiedumu noņemšanas prasība neattiecas uz šādām personām:

a)        bērni, kas nav sasnieguši 12 gadu vecumu;

           12 gadu vecuma robeža ir pagaidu noteikums. Regulas 5.a pantā minētajā ziņojumā ir paredzēta vecuma robežas pārskatīšana, un vajadzības gadījumā tai pievienots vecuma robežas grozījuma priekšlikums.

           Neskarot 5. a panta piemērošanas sekas, dalībvalstis, kuru tiesību aktos, kas pieņemti pirms ...(13)**, paredzēta vecuma robeža līdz 12 gadiem, var piemērot minēto vecuma robežu pārejas periodā, kas nepārsniedz 4 gadus pēc ...**. Tomēr pārejas perioda vecuma robeža nedrīkst būt mazāka par 6 gadu vecumu;

b)        personām, kurām pirkstu nospiedumu noņemšana nav fiziski iespējama.”

(2a)     Regulas 1. pantā iekļauj 2.b punktu:

„2.b    Ja īslaicīgi nav iespējams noņemt izraudzīto pirkstu nospiedumus, dalībvalsts atļauj noņemt citu pirkstu nospiedumus. Ja īslaicīgi nav iespējams noņemt citu pirkstu nospiedumus, tās izsniedz pagaidu pasi, kuras derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus.”

(2b)     Regulā iekļauj šādu 1.a pantu:

„1.a pants

1.        Biometriskos identifikatorus ņem kvalificēti un attiecīgi pilnvaroti to valstu iestāžu darbinieki, kuras ir atbildīgas par pasu un ceļošanas dokumentu izsniegšanu.

2.        Dalībvalstis apkopo pieteikuma iesniedzēja biometriskos identifikatorus, ievērojot tiesības, kas noteiktas Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērnu tiesībām. Dalībvalstis nodrošina, ka, sastopoties ar grūtībām identifikatoru apkopošanā, ir izveidotas piemērotas procedūras, ar kurām nodrošina cieņas pilnu attieksmi pret attiecīgo personu.”

(2c)     Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru pasēm un ceļošanas dokumentiem atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, tostarp Starptautiskā civilās aviācijas organizācijas ieteikumiem, nosaka papildu tehniskās specifikācijas attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)        papildu drošības elementi un prasības, paredzot arī paaugstinātus standartus viltošanas, atdarināšanas un falsificēšanas novēršanai;

b)        biometrisko elementu tehniskās specifikācijas un to aizsardzība, tostarp neatļautas piekļuves novēršana;

c)        kvalitātes prasības un kopīgu tehnisku standartu prasības, kas jāievēro attiecībā uz sejas attēliem un pirkstu nospiedumiem.

(2d)     Regulas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3.      Biometriskos datus apkopo un glabā tikai pasu un ceļošanas dokumentu uzglabāšanas līdzeklī minēto dokumentu izsniegšanai. Piemērojot šo regulu, biometriskos elementus pasēs un ceļošanas dokumentos izmanto vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu:

a) dokumenta autentiskumu;

b) dokumenta turētāja identitāti, izmantojot tieši pieejamus salīdzināmus elementus, ja pases vai ceļošanas dokumenta uzrādīšana ir noteikta ar likumu.

Papildu drošības elementu pārbaudi veic, neskarot Regulas (EK) Nr. 562/2006 (Šengenas Robežu kodeksa) 7. panta 2. punktu. Neveiksmīga salīdzināšana pati par sevi neietekmē pases derīgumu ārējo robežu šķērsošanai.”

(2e)     Regulā iekļauj šādu 5.a pantu:

„5.a pants

Komisija ne vēlāk kā ...(14)* iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kas balstīts uz neatkarīgas iestādes veiktu un Komisijas pārraudzītu plaša mēroga padziļinātu pētījumu, kurā izvērtēts, tostarp veicot darbojošos sistēmu precizitātes novērtējumu, cik uzticama un tehniski īstenojama ir 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu izmantošana identifikācijas un pārbaudes vajadzībām, un kurā iekļauts kļūdainu atteikumu rādītāju salīdzinājums katrā dalībvalstī, kā arī — pamatojoties uz šī pētījuma rezultātiem — analīze par kopīgu noteikumu nepieciešamību saistībā ar saskaņošanas procesu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs regulas pielāgošanu.”

(2f)     Regulas 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

„Dalībvalstis piemēro šo regulu:

a)        attiecībā uz sejas attēlu — vēlākais 18 mēnešu laikā;

b)        attiecībā uz pirkstu nospiedumiem — vēlākais 36 mēnešu laikā

pēc tam, kad pieņemti 2. pantā minētie pasākumi. Taču tas neietekmē jau izdoto pasu un ceļošanas dokumentu derīgumu.

Regulas 1. panta 1. punkta otro teikumu īsteno ne vēlāk kā ...*. Taču tas neietekmē dokumentu sākotnējo derīgumu turētājam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā                           Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                               priekšsēdētājs

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums attiecībā uz nepieciešamību palielināt pasu un ceļošanas dokumentu drošību, izmantojot drošus avota dokumentus

Neierobežojot dalībvalstu pilnvaras izsniegt pases un citus ceļošanas dokumentus, Eiropas Parlaments un Padome uzsver, ka pasu drošības pastiprināšanas mērķis var būt apdraudēts, ja pases izsniedz, pamatojoties uz neuzticamiem avota dokumentiem.

Pase pati par sevi ir tikai viena saikne drošības ķēdē, kas sākas ar avota dokumentu iesniegšanu un biometrisko datu ievākšanu un beidzas ar salīdzināšanu robežkontroles punktos. Šīs ķēdes drošums ir atkarīgs no tās vājākā posma drošuma.

Eiropas Parlaments un Padome atzīmē, ka dalībvalstīs pastāv liela situāciju un procedūru dažādība attiecībā uz to, kuri avota dokumenti ir jāuzrāda, lai pieprasītu pases izsniegšanu, un ka parasti šiem dokumentiem ir mazāk drošības iezīmju nekā pašai pasei, un ir lielāka iespēja, ka tos var viltot un atdarināt.

Tādēļ Padome dalībvalstīm sagatavos aptauju, lai varētu salīdzināt procedūras un to, kuri dokumenti katrā dalībvalstī tiek pieprasīti, lai izsniegtu pasi vai ceļošanas dokumentu. Šajā analīzē jāizvērtē, vai ir vajadzība izstrādāt kopējus principus vai pamatnostādnes par paraugpraksi šajā jomā.

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums attiecībā uz 5. a punktā minēto pētījumu

Eiropas Parlaments un Padome atzīmē, ka Komisija veiks vienreizēju pētījumu saskaņā ar šīs regulas 5. a pantu un Regulas [priekšlikuma], ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju, 2. pantu.

Or. en

(1)

* Politiskie grozījumi: jauns vai aizvietots teksts ir treknrakstā un slīprakstā, svītrojumi ir norādīti ar simbolu ▌.

Dienestu izdarīti tehniskie labojumi un pielāgojumi: jauns vai aizvietots teksts ir slīprakstā, svītrojumi ir norādīti ar simbolu ║.

(2)

OV C […], […], […]. lpp.

(3)

OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.

(4)

OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(5)

OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(6)

OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(7)

OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(8)

OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(9)

OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.

(10)

Padomes dokuments 16462/06; pieejams: http://register.consilium.eu.int.

(11)

OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(12)

* Trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(13)

** Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(14)

* Trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.


PASKAIDROJUMS

Situācijas raksturojums

Padome 2004. gada 13. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos.

Tajā laikā Parlaments sniedza savu atzinumu(1) (tajā bija dažādi grozījumi, kuru lielākā daļa netika pieņemta), kas atbalstīja ierosinājumu saskaņot šos drošības standartus un vienlaikus ieviest biometriskās identifikācijas elementus (sejas attēlu un pirkstu nospiedumus). Šī saskaņošana bija paredzēta, lai pases padarītu drošākas un izveidotu drošāku saikni starp dokumentu un patieso īpašnieku, tādējādi dodot iespēju cīnīties pret dokumentu viltošanu un padarot efektīvāku cīņu pret noziedzību, terorismu un nelegālo imigrāciju.

Tomēr Parlaments arī brīdināja, ka šo jauno tehnoloģiju izmantošana vēl nav tikusi izmēģināta vai testēta un apgalvoja, ka pirms biometrisko pasu izdošanas jāsagatavo atbilstīgas tehniskās specifikācijas un dalībvalstīm jāizpilda dažādas prasības attiecībā uz pilsoņu tiesību aizsardzību.

Referents atzinīgi vērtē 29. panta komitejas atziņu, ka visumā regulas ieviešana pilnībā ņēma vērā attiecīgos noteikumus un atbilda tehniskajām specifikācijām, kuras pēc tam pieņēma Komisija.

Tomēr dažās dalībvalstīs veiktajos izmēģinājuma projektos tika konstatēts, ka par sešiem gadiem jaunāku bērnu pirkstu nospiedumi nebija pietiekami kvalitatīvi, lai nekļūdīgi apstiprinātu identitāti.

Tāpēc Komisija nolēma iesniegt šo jauno priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt Regulu (EK) Nr. 2252/2004 un ieviest:

- divas atkāpes no pienākuma sniegt pirkstu nospiedumus, atbrīvojot no tā bērnus, kas jaunāki par sešiem gadiem, un visas personas, kas dažādu iemeslu dēļ fiziski nespēj nodrošināt pirkstu nospiedumus;

- principu „viena persona — viena pase”.

Referenta nostāja

Referents uzskata, ka visumā Komisijas ierosinātie pasākumi ir pozitīvi un nepieciešami, tomēr vēlas izmantot iespēju, lai ieviestu vēl citus uzlabojumus.

1. Bērnu pasu izmantošana kā līdzeklis cīņā pret bērnu nolaupīšanu un tirdzniecību

Referents uzskata, ka regula ir nepilnīga, jo tajā nav atsauces uz bērnu pasu specifiku un nav vecuma ierobežojumu bērniem, kuru pirkstu nospiedumus iegūst. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kas fiziski nespēj nodrošināt pirkstu nospiedumus un kam nepieciešama īpaša attieksme, piemērojot alternatīvas procedūras.

Regula valstu likumdevēju kompetencē atstāja lēmumu par to, vai noteikt iespējamus atbrīvojumus no pienākuma sniegt pirkstu nospiedumus dalībvalstu izdotām pasēm un citiem ceļošanas dokumentiem vai nē.

Saskaņošana šajā jomā ir svarīga, un, paturot prātā, ka referenta valstī Portugālē visiem bērniem, kas sāk iet sākumskolā no sešu gadu vecuma, jābūt identifikācijas kartei, kurā iekļauti pirkstu nospiedumi, referentam principā nav lielu grūtību pieņemt šo vecuma ierobežojumu.

Jāuzsver arī, ka pasu izdošana bērniem nav obligāta tādā pašā veidā kā identifikācijas karšu izdošana. Pase ir ceļošanas dokuments, kas tiek pieprasīts tikai tad, ja cilvēki plāno ceļot ārpus Šengenas zonas teritorijas. No tā izriet, ka tas neuzliek pārmērīgu slogu vecākiem, kas, protams, vēlētos, lai viņu bērnu aizsardzībai tiktu īstenoti vispiemērotākie mehānismi.

Parlaments uzskatīja, k ir jānosaka minimālais vecums, kad bērniem jādod pirkstu nospiedumi, ir 12 gadi identifikācijas vajadzībām (glabāti Eiropas datubāzē), turklāt paredzot, ka šis vecuma ierobežojums ir pakļauts trīs gadu pārskatīšanas klauzulai.

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs savā atzinumā norādīja, ka, ja šos biometriskos datus lieto tikai pārbaudes vajadzībām (viens pret vienu salīdzinājums), kļūdu risks ir daudz mazāks un vecuma ierobežojums var būt zemāks.

Referents tādējādi uzskata, ka sešu gadu vecuma minimālā robeža tikai pārbaudes vajadzībām ir pieņemama un ir ierosinājis virkni grozījumu, kuru nolūks ir noteikti nodrošināt šo mērķi. Viņš arī ierosina vēl citus īpašus pasākumus, piemēram, ieviest īpašu lauku pasē ar tās personas vai personu vārdu (vārdiem), kurai ir vecāku atbildība par bērnu.

Tā kā pagaidām iegūta maza pieredze šo jauno tehnoloģiju izmantošanā, referents uzskata, ka ir svarīgi, lai pareizu lēmumu pieņemšanai būtu pieejami konkrēti un ticami dati. Tāpēc viņš ierosina ieviest trīs gadu pārskatīšanas klauzulu, lai varētu sagaidīt liela mēroga un padziļināta pētījuma rezultātus (kas jau pieprasīts Kopīgās konsulārās instrukcijas biometrijas ziņojumā(2) un ko ierosinājusi 29. panta komiteja un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs), nosakot no bērniem un vecākiem cilvēkiem ņemto pirkstu nospiedumu ticamību un lietderīgumu. Ņemot vērā, ka pašlaik mums ir tikai rezultāti no konkrētiem izmēģinājuma projektiem, kas īstenoti dažās dalībvalstīs (kuri apstiprina, ka ir iespējams izmantot bērnu pirkstu nospiedumus pārbaudes vajadzībām no sešu gadu vecuma), mēs varam pieņemt provizorisku lēmumu, līdz tiks pabeigts neatkarīgs pētījums, kas nodrošinās mums nepieciešamos datus, lai pieņemtu pamatotāku lēmumu.

2. Principa „viena persona — viena pase” ieviešana

Referents atbalsta šo Komisijas priekšlikumu ar mērķi īstenot ICAO (Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas) ieteikumu, ko vairums dalībvalstu jau piemēro un kas dod iespēju novērst vēl pastāvošās situācijas, kad var būt izdota pase, kurā norādīti pases turētāja bērni un viņu vārdi, bet iekļauti tikai pases turētāja biometriskie dati. Šādas situācijas bērnu tirdzniecību var padarīt vieglāku, jo ir grūti veikt drošas bērna identitātes pārbaudes. Katrai personai jābūt savai pasei, kas satur šīs personas biometriskos datus.

Saskaņā ar neseno Childfocus pētījumu ar lielāko tirdzniecības un nolaupīšanas risku saskaras bērni, kas ceļo vieni paši. Saskaņā ar IATA (Starptautiskās gaisa transporta asociācijas) noteikumiem bērniem atļauts ceļot vieniem pašiem tikai no sešu gadu vecuma. Tas, ka bērniem no šī vecuma būtu pašiem savs ceļošanas dokuments ar atbilstīgajiem biometriskajiem datiem, bez šaubām nodrošinātu papildu aizsardzību cīņā pret bērnu tirdzniecību (kā to arī atzina Eiropas datu uzraudzītājs savā atzinumā).

Referents nevēlas apšaubīt pašreizējo tiesību aktu, it īpaši Robežu kodeksa, noteikumus, kas paredzēti, lai aizsargātu nepilngadīgos, un uzliek pienākumu robežsargiem īpašu uzmanību pievērst nepilngadīgajiem — gan tiem, kas ceļo pieaugušo pavadībā, gan tiem, kas ceļo vieni paši, — un nosaka, ka nepilngadīgie, kas šķērso ārējās robežas, jāpakļauj tām pašām pārbaudēm, kurām pakļauti pieaugušie. Tātad, ja vienā no pārbaudēm, kuras veic pieaugušajiem, par pamatu izmanto viņu pasi, tas pats jāpiemēro arī bērniem, kuriem jābūt pašiem savai pasei. Ņemot vērā, ka robežsargam jāpārbauda, ka personām, kas pavada nepilngadīgos, ir vecāku tiesības, gadījumā, ja nepilngadīgos pavada pieaugušie, robežsarga uzdevumu lielā mērā atvieglotu tas, ja nepilngadīgajam būtu pase, kurā būtu iekļauti viņa personas dati un norādīti tās personas vai personu, parasti vecāku, vārdi, kurām ir vecāku atbildība par viņiem.

3. Vajadzība pēc augsta līmeņa ticamības biometrisko datu savākšanas procesā

Lai garantētu pasu un ceļošanas dokumentu drošību, svarīgi, lai nodrošināt augstu ticamības līmeni šajos dokumentos iekļaujamo biometrisko datu apkopošanas procesā, un būtu vēlami kopēji obligātie standarti šo datu apkopošanai, lai garantētu to drošību un ticamību.

Biometrisko datu apstrāde ietver patiesus riskus tiem cilvēkiem, kuru dati tiek apkopoti, jo nepareizas apkopošanas gadījumā viņu datus varētu novietot nepareizajā vietā vai izmantot ne tiem nolūkiem, kuriem tie tika apkopoti.

Tātad, tika ierosināti grozījumi nolūkā saskaņot datu apkopošanas procedūras un izveidot alternatīvas procedūras, kur pirkstu nospiedumu ņemšanas procesā rodas grūtības.

4. Datu aizsardzības iestāžu iesaistīšana

2007. gada 10. decembrī tika saņemta atbilde vēstulei, ko sūtīja J.-M. Cavada 29. panta komitejai par veiktajiem pasākumiem regulas īstenošanai visās dalībvalstīs, kurā norādīja, ka (pretēji Parlamenta tajā laikā veiktajam ieteikumam) valstu datu aizsardzības iestādes ne vienmēr bija iesaistītas īstenošanas procesā.

Referents arī atbalsta Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kas pauž nožēlu, ka Komisija neievēroja juridisko pienākumu apspriesties ar to saskaņā ar Regulas (EK) 45/2001 28. panta 2. punktu, sagatavojot šo likumdošanas priekšlikumu.

Referents tāpēc iesniedz virkni priekšlikumu ar mērķi stiprināt datu aizsardzības iestāžu iesaistīšanu šajā procesā.

5. Iespēja ieviest Eiropas sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanas procesā

Dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs veids, kādā tiek veikta pirkstu nospiedumu salīdzināšana (salīdzināšana uz vietas – pases turētāja biometrisko identifikatoru pārbaude uz vietas, salīdzinot tos ar datiem, kas glabāti pases čipā), kas var radīt kļūdas identitātes pārbaudē. Būtu svarīgi analizēt iespējamos trūkumus identifikācijas sistēmās un kļūdu biežumu, kas reģistrēti dažādās dalībvalstīs, lai novērtētu, vai ir ievērojamas atšķirības dalībvalstīs un apsvērtu vajadzību ieviest Eiropas salīdzināšanas sistēmu. Neatkarīgi no izmantojamās sistēmas svarīgi, ka tā ir droša un ar ļoti zemu kļūdainu atteikumu biežumu, jo šādām situācijām var būt nopietnas sekas likumīgajiem dokumentu turētājiem.

Tāpēc ierosināts ieviest trīs gadu pārskatīšanas klauzula, lai varētu sagaidīt tā pētījuma rezultātus, kurā salīdzināts visās dalībvalstīs reģistrēto kļūdu biežumu, kas ļautu noteikt vajadzību pēc kopējiem noteikumiem attiecībā uz salīdzināšanas procesu.

6. Iespēja noteikt kopējus noteikumus par dokumentiem, kas jāuzrāda pirms pasu izsniegšanas — tā saucamie avota dokumenti

Dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz dokumentiem, kas jāiesniedz (piemēram, dzimšanas apliecības, vadītāja apliecības, veselības kartes, vecāku atļaujas u.t.t.), un veidu, kādā šie dokumenti tiek izdoti. Ņemot vērā, ka šādiem dokumentiem izmantotais drošības līmenis bez izņēmumiem ir zemāks nekā tas, kas izmantots, izdodot pases, kurās ir biometriskie dati, kurus aizsargā stingrākas sistēmas (PKI (Publiskās atslēgas infrastruktūras) sistēmas), pastāv risks, ka tos vieglāk var viltot un atdarināt.

Tāpēc saistībā ar ziņojumu, kas Komisijai jāiesniedz trīs gadu laikā ierosināts novērtēt vajadzību ieviest kopējus noteikumus, un, ja ir šāda vajadzība, nepieciešamie likumdošanas priekšlikumi jāiesniedz Parlamentam.

Noslēgumā jānorāda, ka pasu drošība nav pamatota tikai uz pasēm. Visi elementi ir vienlīdz svarīgi, sākot ar to dokumentu iesniegšanu, kas nepieciešami, lai iegūtu pasi, vajadzīgo biometrisko datu apkopošanu un beidzot ar pārbaudi un salīdzināšanu robežkontroles punktos. Ir maz jēgas paaugstināt pasu drošības līmeni, nepievēršoties pārējiem vājajiem posmiem ķēdē.

(1)

P6_TA(2004)0073.

(2)

A6-0459/2007.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Drošības elementu un biometrijas standarti pasēs un ceļošanas dokumentos

Atsauces

COM(2007)0619 – C6-0359/2007 – 2007/0216(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

18.10.2007

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

25.10.2007

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Carlos Coelho

31.1.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

27.2.2008

26.3.2008

28.5.2008

14.7.2008

 

2.12.2008

8.12.2008

 

 

Pieņemšanas datums

8.12.2008

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Maddalena Calia, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Bárbara Dührkop Dührkop, Armando França, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ewa Klamt, Claude Moraes, Rareş-Lucian Niculescu, Inger Segelström

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Simon Busuttil, Elisabetta Gardini, Genowefa Grabowska, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Antonio Masip Hidalgo, Bill Newton Dunn, Eva-Britt Svensson

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 5. janvārisJuridisks paziņojums