ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par organizāciju brīvprātīgu līdzdalību Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS)

20.2.2009 - (COM(2008)0402 – C6‑0278/2008 – 2008/0154(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Linda McAvan

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par organizāciju brīvprātīgu līdzdalību Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS)

(COM(2008)0402 – C6‑0278/2008 – 2008/0154(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0402),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6‑0278/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6‑0084/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Regula (EK) Nr. 761/2001 ir apliecinājusi savu efektivitāti, veicinot organizāciju veikuma vides jomā uzlabojumus, un šīs regulas īstenošanas laikā gūtā pieredze jāizmanto, lai pastiprinātu EMAS spēju uzlabot organizāciju vispārējo veikumu vides jomā.	(7) Regula (EK) Nr. 761/2001 ir apliecinājusi nepietiekamu efektivitāti, veicinot organizāciju veikuma vides jomā uzlabojumus, un šīs regulas īstenošanas laikā gūtā pieredze jāizmanto, lai pastiprinātu EMAS spēju uzlabot organizāciju vispārējo veikumu vides jomā.
Pamatojums
Vides ģenerāldirektorāta vārdā veiktajā EVER pētījumā iekļauts paziņojums, ka lielākā daļa kvantitatīvo pētījumu nav varējuši apstiprināt to, ka EMAS reģistrēto organizāciju sniegums vides jomā ir labāks salīdzinājumā ar citām organizācijām, tāpēc ir svarīgi pārskatīt sistēmas ietekmi.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Organizācijas ir jāaicina brīvprātīgi piedalīties EMAS, tādējādi tās varētu gūt pievienoto vērtību attiecībā uz reglamentējošo kontroli, samazinātām izmaksām un organizācijas tēlu sabiedrībā.	(8) Organizācijas ir jāaicina brīvprātīgi piedalīties EMAS, tādējādi tās varētu gūt pievienoto vērtību attiecībā uz reglamentējošo kontroli, samazinātām izmaksām un organizācijas tēlu sabiedrībā, ja vien tās var pierādīt labus darbības rādītājus vides jomā.
Pamatojums
Jebkuram stimulam vai apbalvojumam jābūt saistītam ar izmērāmu un pārbaudāmu veikumu un sasniegumiem.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) EMAS logotipam jākļūst par pievilcīgu reklāmas un tirdzniecības līdzekli, ko organizācijas izmanto un kas veicina patērētāju izpratni par EMAS. EMAS logotipa izmantošanas noteikumi ir jāvienkāršo, nosakot tikai viena logotipa izmantošanu, un pašreizējie ierobežojumi ir jāatceļ tādā mērā, lai nerastos pārpratumi saistībā ar ekoražojumu marķējumu izmantošanu.	(15) EMAS logotipam jākļūst par pievilcīgu reklāmas un tirdzniecības līdzekli, ko organizācijas izmanto un kas veicina patērētāju izpratni par EMAS. EMAS logotipa izmantošanas noteikumi ir jāvienkāršo, nosakot tikai viena logotipa izmantošanu, un pašreizējie ierobežojumi, izņemot tos, kuri attiecas uz ražojumiem un iepakojumu, ir jāatceļ. Nevajadzētu rasties pārpratumiem saistībā ar ekoražojumu marķējumu izmantošanu.
Pamatojums
EMAS logotipu izmantošana uz ražojumiem un iepakojuma varētu radīt pārpratumus saistībā ar ekoražojumu marķējumu. Ierosinātais formulējums ir ņemts no spēkā esošās regulas.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai nodrošinātu informācijas atbilstību un salīdzināmību, ziņojumi par panākumiem, ko organizācijas guvušas vides jomā, jāizstrādā, balstoties uz vispārējiem darbības rādītājiem galvenajās vides jomās. Tas palīdzēs organizācijām salīdzināt veikumu dažādos pārskata periodos.	(18) Lai nodrošinātu informācijas atbilstību un salīdzināmību, ziņojumi par panākumiem, ko organizācijas guvušas vides jomā, jāizstrādā, balstoties uz nozarei raksturīgiem darbības rādītājiem galvenajās vides jomās ražošanas un ražojumu līmenī, izmantojot piemērotus standartus un normas. Tas palīdzēs organizācijām salīdzināt savu veikumu ar citu organizāciju veikumu.
Pamatojums
Tādiem vispārējiem rādītājiem kā kopējais enerģijas patēriņš parasti nav nozīmes, jo tie neļauj pienācīgi salīdzināt organizāciju veikumu. Pat ja tādi dati ir saistīti ar ražošanas rezultātiem fiziskā vai materiālā izteiksmē, tostarp pievienoto vērtību vai darbinieku skaitu, šie dati ne par ko neliecina — ar tādiem pašiem panākumiem ābolus varētu salīdzināt ar apelsīniem. Priekšnosacījums veikuma nopietnai novērtēšanai un standartu noteikšanai ir salīdzināt salīdzināmas darbības un procesus, tostarp salīdzinot netiešas darbību, piemēram, ražojumus.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes [… datums] Regulu (EK) Nr. xxxx/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz ražojumu tirdzniecību, organizē akreditāciju valstu un Eiropas līmenī un nosaka vispārīgo akreditācijas sistēmu. Minētā regula papildina šos noteikumus, ciktāl vajadzīgs, vienlaikus ņemot vērā EMAS īpatnības, jo īpaši nepieciešamību nodrošināt lielu uzticamību iesaistīto personu un, pirmām kārtām, dalībvalstu vidū un vajadzības gadījumā nosakot konkrētākus noteikumus.	(20) Šajā regulā ir saglabāta 1993. gadā pirmajā EMAS regulā pieņemtā vides verificētāju licencēšanas un uzraudzības procedūru sistēma un noteikumi attiecībā uz kvalitāti. Tas nozīmē, ka dalībvalstis var saglabāt savas licencēšanas un uzraudzīšanas sistēmas, kuras dažās dalībvalstīs ir juridiski saistoši vides tiesību akti, kas sniedz atsevišķām personām piekļuvi noteiktai profesijai, t.i., vides verificētāja profesijai. Tomēr, lai izpildītu šīs regulas noteikumus, dalībvalstis var izmantot to akreditācijas struktūru, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot, ka EMAS garantē ne tikai organizāciju, bet katras individuālas personas, kas piesakās vides verificētāja darbam, kvalitāti.
Ar šiem nosacījumiem jānodrošina un pastāvīgi jāuzlabo vides verificētāju kompetence, ieviešot neatkarīgu un objektīvu akreditācijas sistēmu, vides verificētāju apmācību un viņu darbību piemērotu uzraudzību, tādējādi nodrošinot to organizāciju pārredzamību un uzticamību, kas piedalās EMAS.	Ar EMAS nosacījumiem jānodrošina un pastāvīgi jāuzlabo vides verificētāju kompetence, ieviešot neatkarīgu un objektīvu akreditācijas sistēmu, vides verificētāju apmācību un viņu darbību piemērotu uzraudzību, tādējādi nodrošinot to organizāciju pārredzamību un uzticamību, kas piedalās EMAS.
Pamatojums
Vides verificētāju licence tiek uzskatīta par profesionālu atļauju, kas ir salīdzināma ar būvinženiera vai finanšu revidenta atļauju. Tāpēc licencēšanas procedūras un organizācijas mainīšana saskaņā ar jauno pieeju nav atbalstāma. Nākotnē licencēšana paliks dalībvalstu kompetencē, kas tām ļaus regulēt vides verificētāju apstiprināšanas un uzraudzīšanas procedūru.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Shēmu, ar kurām atbalsta ražošanas nozares veikumu vides jomā, ietvaros dalībvalstīm jāsniedz stimuli reģistrētajām organizācijām, piemēram, finansējuma piekļuves vai nodokļu atvieglojumu veidā, vienlaikus neskarot EK līguma noteikumus par valsts atbalstu.	(22) Shēmu, ar kurām atbalsta ražošanas nozares veikumu vides jomā, ietvaros dalībvalstīm jāsniedz stimuli reģistrētajām organizācijām, kas panāk izcilu veikumu, piemēram, finansējuma piekļuves vai nodokļu atvieglojumu veidā, vienlaikus neskarot EK līguma noteikumus par valsts atbalstu.
Pamatojums
Jebkuram stimulam vai apbalvojumam jābūt saistītam ar izmērāmu un pārbaudāmu veikumu un sasniegumiem.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu piemērošanu, Komisija jomā, kuru aptver šī regula, vajadzības gadījumā izstrādā nozaru atsauces dokumentus.	(24) Lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu piemērošanu, Komisija jomā, kuru aptver šī regula, izstrādā nozaru atsauces dokumentus pēc prioritāšu programmas, kuru pārskatījušas dalībvalstis un iesaistītās puses.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Šī regula vajadzības gadījumā ir jāpārskata, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, sistēmai kādu laiku darbojoties.	(25) Šī regula vajadzības gadījumā ir jāpārskata, ņemot vērā piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā gūto pieredzi. Pārskatā jo īpaši būtu jānovērtē sistēmas ietekme uz vidi un tās dalībnieku skaits, lai pamatotu lēmumu par darbības turpināšanu.
Pamatojums
EMAS darbības nodrošināšanā ir vajadzīgi ievērojami iesaistīto organizāciju, Komisijas un dalībvalstu centieni. Šis priekšlikums paredz uzlabot pašreizējo regulu. Pārskatīšanas procesā ir jāveic godīgs šo pārmaiņu ietekmes novērtējums.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) “vides politika” ir organizācijas vispārīgie darbības mērķi un principi, kas attiecas uz vidi, tostarp uz atbilstību visām spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā, kā arī saistības pastāvīgi uzlabot veikumu vides jomā;	(1)“vides politika” ir organizācijas augstākā līmeņa vadības oficiāli paustie vispārīgie plāni un darbības virziens attiecībā uz veikumu vides jomā, tostarp uz atbilstību visām spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā, kā arī saistības pastāvīgi uzlabot veikumu vides jomā. Tā sniedz pamatu darbībai, kā arī vides mērķu un uzdevumu noteikšanai.
Pamatojums
Lai veicinātu pastiprināšanas pieeju, definīcijas ir pēc iespējas vairāk jāpielāgo ISO 14001.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) “veikums vides jomā” ir rezultāti, kas izriet no organizācijā veicamās vides aspektu pārvaldības;	(2) “veikums vides jomā” ir izmērāmi rezultāti, kas izriet no organizācijā veicamās vides aspektu pārvaldības;
Pamatojums
Lai veicinātu pastiprināšanas pieeju, definīcijas ir pēc iespējas vairāk jāpielāgo ISO 14001.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 2. pants – 12. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) “vides pārvaldības sistēma” ir vispārējās pārvaldības sistēmas daļa, kas ietver vides politikas izstrādei, ieviešanai, sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai vajadzīgo organizatorisko struktūru, plānošanu, pienākumus, metodes, procedūras, procesus un resursus;	(12) “vides pārvaldības sistēma” ir organizācijas pārvaldības sistēmas daļa, kuru izmanto, lai izstrādātu un īstenotu tās vides politiku un pārvaldītu tās vides aspektus. Tā ir vairāku savstarpēji saistītu elementu (organizatoriskā struktūra, plānošana, metodes, procedūras un resursi) kopums , kuru izmanto, lai noteiktu un sasniegtu mērķus par veikumu vides jomā.
Pamatojums
Lai veicinātu pastiprināšanas pieeju, definīcijas ir pēc iespējas vairāk jāpielāgo ISO 14001.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 2. pants – 16. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) “pārskats par veikumu vides jomā” ir visaptveroša sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām domāta informācija par organizācijas veikumu vides jomā un atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā;	svītrots
Pamatojums
Komisija ir ierosinājusi jaunu ziņošanas mehānismu, kas nav vajadzīgs. Pašreizējā sistēma par vides deklarāciju gadskārtēju atjaunināšanu ir pietiekama, tomēr ir vajadzīgi jauni snieguma pamatrādītāji.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 2. pants – 18. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) “vides verificētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, vai šādu personu apvienība vai grupa, kas uzskatāma par atbilstības novērtēšanas iestādi, kā definēts Regulā (EK) Nr. xxxx/2008, un kas ir akreditēta saskaņā ar šo regulu;	(18) „vides verificētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādu personu apvienība vai grupa, kas ir ieguvusi akreditāciju atbilstoši V nodaļas procedūrām un nosacījumiem un kas ir neatkarīga no attiecīgās organizācijas.
Pamatojums
Dalībvalstīs jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas pārbaudīta akreditācijas sistēma. Būtu nelietderīgi mainīt šo veiksmīgi darbojošos sistēmu, kas ir izveidota atbilstoši EMAS II 5. pantam. Profesionālapskates procesā šo sistēmu veiksmīgā darbība tika apstiprināta.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 2. pants – 20. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) “objekts” ir konkrēta ģeogrāfiskā vieta, ko pārvalda organizācija un ar ko saistītas organizācijas darbības, ražojumi un pakalpojumi, tostarp visa infrastruktūra, iekārtas un materiāli;	(20) “objekts” ir konkrēta ģeogrāfiskā vieta, ko pārvalda organizācija un ar ko saistītas organizācijas darbības, ražojumi vai pakalpojumi, tostarp visa infrastruktūra, iekārtas un materiāli;
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 2. pants – 26. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) “akreditācijas iestāde” ir valstu akreditācijas iestāde Regulas (EK) Nr. xxxx/2008 nozīmē.	(26) „licencēšanas iestāde” ir dalībvalsts nozīmēta iestāde, kas izsniedz licences vides verificētājiem un ir atbildīga par šo personu vai organizāciju uzraudzību. Dalībvalstis atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 765/2008 var nozīmēt savu akreditācijas iestādi kā akreditācijas iestādi saskaņā ar šo regulu.
Pamatojums
Dalībvalstīs jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas pārbaudīta akreditācijas sistēma. Atbilstoši subsidiaritātes principam šis jautājums ir jāatstāj dalībvalstu ziņā.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 2. pants – 26.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26.a) „būtiskas pārmaiņas” ir būtiska organizācijas spēju paplašināšanās vai tās būtības vai darbības pārmaiņas.
Pamatojums
Saskaņā ar 8. panta noteikumiem ir vajadzīga būtisku pārmaiņu definīcija.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Organizācijas, kas vēlas reģistrēties pirmo reizi, veic vides apskatu par visiem organizācijas vides aspektiem atbilstoši I pielikumam.	1. Organizācijas, kas vēlas reģistrēties pirmo reizi, izstrādā un īsteno vides pārvaldības sistēmu. Vajadzīgie pasākumi, lai to panāktu, ir noteikti I līdz IV pielikumā. Vajadzības gadījumā jāņem vērā laba vides pārvaldības prakse, kas iekļauta 46. pantā minētajos nozaru atsauces dokumentos.
Pamatojums
Skaidrības nolūkos atsauce uz vides apskatu ir pārvietota uz vēlāku punktu, lai norādītu, ka tas ir tikai viens EMAS aspekts.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Organizācijām ar sertificētu vides pārvaldības sistēmu, kas atzīta saskaņā ar 45. panta 4. punktu, nav jāveic pilnīgs sākotnējs vides apskats, ņemot vērā informāciju, ko sniegusi atzītā vides pārvaldības sistēma.	3. Organizācijām ar sertificētu vides pārvaldības sistēmu, kas atzīta saskaņā ar 45. panta 4. punktu, nav jāīsteno tās daļas, kuras atzītas par šai regulai līdzvērtīgām.
Pamatojums
Saskaņā ar 45. pantu ir jāatzīst visi jebkuras sertificētas vides pārvaldības sistēmas attiecīgie aspekti, ne tikai vides apskats.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ņemot vērā apskata rezultātus, organizācijas izstrādā un īsteno vides pārvaldības sistēmu, kas aptver visas II pielikumā minētās prasības un kurā (attiecīgajos gadījumos) ņemta vērā laba prakse vides pārvaldībā attiecīgajā nozarē, kas minēta 46. pantā.	4. Atbilstīgi A.3.1. punktam II pielikumā par vides pārvaldības sistēmu prasībām organizācija veic sākotnējo vides apskatu, ņemot vērā I pielikumā minētos jautājumus.
Pamatojums
Atbilstīgi šā panta 1. punkta grozījumam atsauci uz vides apskatu pārvieto uz šo punktu, lai norādītu, ka tas ir tikai viens EMAS aspekts.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 4. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Organizācijas veic iekšēju auditu saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām.	6. Atbilstīgi A.5.5. punktam II pielikumā par vides pārvaldības sistēmu prasībām organizācijas veic iekšēju auditu saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām.
Pamatojums
Ar šo grozījumu precizē, ka iekšējie auditi ir viena no II pielikumā minētajām vides pārvaldības sistēmas prasībām.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 4. pants – 7. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Organizācijas sagatavo vides deklarāciju saskaņā ar IV pielikuma B daļu.	7. Atbilstīgi A.5.1. punktam II pielikumā par vides pārvaldības sistēmu prasībām organizācijas sagatavo vides deklarāciju saskaņā ar IV pielikumu.
Pamatojums
Ar šo grozījumu precizē, ka vides deklarācijas ir viena no II pielikumā minētajām vides pārvaldības sistēmas prasībām.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 4. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Sākotnējo vides apskatu, vides pārvaldības sistēmu, audita procedūru un vides deklarāciju verificē akreditēts vides verificētājs, un šis vides verificētājs apstiprina vides deklarāciju.	8. Visu II pielikumā minēto vides pārvaldības sistēmu, tostarp I pielikumā noteikto sākotnējo vides apskatu, III pielikumā noteikto audita procedūru un IV pielikumā noteikto vides deklarāciju, verificē akreditēts vides verificētājs, un šis vides verificētājs apstiprina vides deklarāciju.
Pamatojums
Ar šo grozījumu precizē, ka vides apskats, audita procedūras un vides deklarācija ir vides pārvaldības sistēmas prasības.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Reģistrēta organizācija reizi trīs gados:	svītrots
(a) saņem verifikāciju pilnai vides pārvaldības sistēmai un audita programmai,
(b) sagatavo vides deklarāciju saskaņā ar prasībām, kas noteiktas IV pielikuma B un D daļās
(c) saņem apstiprinājumu vides deklarācijai,
(d) nosūta apstiprināto vides deklarāciju kompetentajai iestādei,
(e) nosūta kompetentajai iestādei aizpildītu veidlapu, kurā ir vismaz obligāti sniedzamā informācija, kas noteikta VI pielikumā.
Pamatojums
Divu dažādu ziņojumu sniegšanas un audita ciklu ieviešana ir nevajadzīga un var radīt pārpratumus. Tāpēc šie abi cikli ir jāapvieno vienā ikgadējā procedūrā.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Reģistrēta organizācija katru gadu:	2. Reģistrēta organizācija katru gadu:
(a) veic iekšēju auditu par veikumu vides jomā un atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā saskaņā ar III pielikumu,	(a) veic iekšēju auditu par veikumu vides jomā un atbilstību spēkā esošajām tiesiskajām prasībām vides jomā saskaņā ar III pielikumu,
(b) sagatavo pārskatu par veikumu vides jomā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas IV pielikuma C un D daļā,	(b) atjaunina un apstiprina vides deklarāciju saskaņā ar prasībām, kas noteiktas IV pielikumā,
(c) nosūta apstiprināto pārskatu par veikumu vides jomā kompetentajai iestādei,	(c) nosūta apstiprināto vides deklarāciju kompetentajai iestādei,
(d) nosūta kompetentajai iestādei aizpildītu veidlapu, kurā ir vismaz obligāti sniedzamā informācija, kas noteikta VI pielikumā.	(d) nosūta kompetentajai iestādei aizpildītu veidlapu, kurā ir vismaz obligāti sniedzamā informācija, kas noteikta VI pielikumā,
	(da) saņem verifikāciju pilnai vides pārvaldības sistēmai un audita programmai.
Pamatojums
Divu dažādu ziņojumu sniegšanas un audita ciklu ieviešana ir nevajadzīga un var radīt pārpratumus. Tāpēc šie abi cikli ir jāapvieno vienā ikgadējā procedūrā.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentās iestādes pēc mazas organizācijas pieprasījuma pagarina tai 6. panta 1. punktā minēto trīs gadu intervālu līdz pieciem gadiem vai 6. panta 2. punktā minēto viena gadu intervālu līdz diviem gadiem, ja ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:	1. Kompetentās iestādes pēc mazas organizācijas pieprasījuma pagarina tai 6. pantā minēto viena gadu intervālu līdz diviem gadiem, ja ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:
(a) nav apdraudējuma videi,	(a) sākotnējā vides apskatā minēts, ka organizācijai nav būtisku vides aspektu, un
(b) organizācija neplāno veikt darbības izmaiņas vides pārvaldības sistēmā un	(b) organizācija neplāno veikt 8. pantā minētās būtiskās pārmaiņas.
(c) nav būtisku vietēja mēroga problēmu vides jomā.
Pamatojums
Mazām organizācijām būtu jāatļauj zināms elastīgums. Vides apdraudējuma definīcija ir pielāgota 2. pantā minētajām definīcijām. Grozījuma dēļ c) apakšpunkts ir kļuvis lieks.
Pienākumi, kas izriet no EMAS sistēmas uzturēšanas, rada lielus administratīvos uzdevumus, kurus MVU ir grūti segt. Lai atvieglotu Eiropas MVU piekļuvi sistēmai, šādi izdevumi jāsamazina, ja organizācija neplānot veikt būtiskas izmaiņas tās ražošanas sistēmā un ja nav pamata sagaidīt jaunus vides apdraudējumus vai vietējās vides problēmas.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai iegūtu 1. punktā minēto pagarinājumu, attiecīgā organizācija iesniedz pieprasījumu kompetentajai iestādei, kas reģistrējusi šo organizāciju, un iesniedz pierādījumus, ka atrunas piemērošanas nosacījumi ir izpildīti.	svītrots
Pamatojums
Audita biežumu, pārskatu par veikumu vides jomā un vides deklarāciju mazajām organizācijām ieteiktajā shēmā nav iespējams nodrošināt. Procedūra ir sarežģīta, un tā radīs pārliekus administratīvos izdevumus. Shēma, kas galvenokārt iekļauta pirmajā EMAS regulā, ir labāka. Atbilstoši šai shēmai mazās organizācijas ir atbrīvotas no ikgadējās apstiprināšanas. Ņemot vērā, ka lēmumu par to, vai piešķirt reģistrāciju, galu galā pieņem kompetentā iestāde, nav nepieciešama nevajadzīga procedūra.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 7. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Organizācijas, uz kurām attiecina 1. punktā minēto pagarinājumu līdz diviem gadiem, katru gadu, kad tās ir atbrīvotas no pienākuma nosūtīt apstiprinātu pārskatu par veikumu vides jomā, nosūta kompetentajai iestādei neapstiprinātu pārskatu par veikumu vides jomā.	svītrots
Pamatojums
Principā vajadzētu saglabāt ISO 14001 standartā noteikto viena gada ciklu, tomēr mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā ir iespējami izņēmumu, ja ir izpildīti iepriekšminētie nosacījumi. Prasības iesniegšana kompetentajai iestādei nav nepieciešama, jo par atkāpi no apstiprināšanas cikla lemj vides verificētājs.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja reģistrētā organizācijā notiek būtiskas pārmaiņas, organizācija veic vides apskatu par šīm pārmaiņām, tostarp par šo pārmaiņu vides aspektiem un ietekmi uz vidi.	1. Ja reģistrētā organizācija plāno īstenot būtiskas pārmaiņas, organizācija veic vides apskatu par šīm pārmaiņām, tostarp par šo pārmaiņu vides aspektiem un ietekmi uz vidi.
Pamatojums
EMAS sistēmai nevajadzētu radīt šķēršļus tehnoloģiskajai attīstībai un uzņēmuma ražošanas plāniem, bet gan ņemt vērā rūpniecības attīstību un nodrošināt atbilstīgu vides standartu ievērošanu.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Organizācija attiecīgi atjaunina sākotnējo vides apskatu un groza organizācijas vides politiku.	2. Organizācija attiecīgi atjaunina attiecīgās vides pārvaldības sistēmas daļas.
Pamatojums
Formulējums precizē, ka ir jāgroza visas attiecīgās daļas.
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atjaunināto vides apskatu un grozīto vides politiku verificē un apstiprina.	3. Pēc veiktajām izmaiņām atjaunināto vides apskatu un grozīto vides politiku verificē un apstiprina.
Pamatojums
EMAS sistēmai nevajadzētu radīt šķēršļus tehnoloģiskajai attīstībai un uzņēmuma ražošanas plāniem, bet gan ņemt vērā rūpniecības attīstību un nodrošināt atbilstīgu vides standartu ievērošanu.
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Reģistrēta organizācija izstrādā audita programmu, tādējādi nodrošinot, ka laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus, auditu veic par visām organizācijas darbībām saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām.	1. Reģistrēta organizācija izstrādā audita programmu, tādējādi nodrošinot, ka laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus, ievērojot 7. panta noteikumus, auditu veic par visām organizācijas darbībām saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām.
Pamatojums
Šis pants ir jāsaskaņo ar 7. panta noteikumiem par izņēmumiem, kas attiecināmi uz mazām organizācijām.
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. EMAS logotipu, kas iekļauts V pielikumā, drīkst izmantot tikai reģistrētas organizācijas un tikai tik ilgi, kamēr to reģistrācija ir derīga.	1. EMAS logotipu, kas iekļauts V pielikumā, izmanto tikai reģistrētas organizācijas un tikai tik ilgi, kamēr to reģistrācija ir derīga.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. EMAS logotipu drīkst izmantot tikai atbilstoši V pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.	2. EMAS logotipu izmanto tikai atbilstoši V pielikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.
Pamatojums
Lai nepieļaut nepareizu interpretāciju, formulējums ir jāprecizē.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums 10. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Logotipu neizmanto kopā ar citu darbību un pakalpojumu salīdzinošām norādēm, un to izmanto tā, lai nerastos pārpratumi saistībā ar ekoražojumu marķējumu izmantošanu.	4. Logotipu neizmanto:
	– uz ražojumiem vai to iepakojuma vai
	– kopā ar citu darbību un pakalpojumu salīdzinošām norādēm, un to izmanto tā, lai nerastos pārpratumi saistībā ar ekoražojumu marķējumu izmantošanu.
Pamatojums
EMAS logotipa izmantošana uz ražojumiem un iepakojuma varētu radīt pārpratumus saistībā ar ekoražojumu marķējumu. Ierosinātais formulējums ir ņemts no spēkā esošās regulas.
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) par to, kā izskatīt ieinteresēto personu, tostarp akreditācijas iestāžu un kompetento izpildiestāžu, apsvērumus par organizācijām, kas iesniegušas pieteikumus, vai reģistrētām organizācijām;	(a) par to, kā izskatīt ieinteresēto personu, tostarp akreditācijas iestāžu un kompetento izpildiestāžu, kā arī organizācijas pārstāvošo iestāžu apsvērumus par organizācijām, kas iesniegušas pieteikumus, vai reģistrētām organizācijām;
Pamatojums
Kompetentajām iestādēm vajadzētu saņemt apsvērumus no organizācijām, kas ir reģistrētas vai atrodas reģistrācijas procesā, un ir jāparedz noteikumi tāda mehānisma izveidei, ar kura palīdzību organizācijas var kopīgi veicināt shēmas efektīvu pārvaldību, tādējādi nodrošinot, ka kompetentās iestādes darbojas līdzsvaroti.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – c) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) pamatojoties uz saņemtajiem lietiskajiem pierādījumiem vai balstoties uz labvēlīgu ziņojumu no kompetentās izpildiestādes, kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka organizācija atbilst tiesiskajām prasībām.	(c) pamatojoties uz saņemtajiem lietiskajiem pierādījumiem vai balstoties uz ziņojumu no kompetentās izpildiestādes, kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka organizācija atbilst tiesiskajām prasībām.
Pamatojums
Valstu regulatori parasti apstiprina, ka to rīcībā nav pierādījumu par neatbilstību, nevis sniedz labvēlīgu ziņojumu par atbilstību.
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums 13. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja kompetentā iestāde no akreditācijas iestādes saņem uzraudzības ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka vides verificētājs nav atbilstoši rīkojies, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzēja organizācija ievēro šajā regulā noteiktās prasības, minētajai organizācijai atsaka reģistrāciju.	5. Ja kompetentā iestāde no akreditācijas iestādes saņem uzraudzības ziņojumu, kurā ir pierādījumi par to, ka vides verificētājs nav atbilstoši rīkojies, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzēja organizācija ievēro šajā regulā noteiktās prasības, minētajai organizācijai atsaka reģistrāciju. Kompetentā iestāde aicina organizācijas iesniegt jaunu pieteikumu reģistrācijai. Akreditācijas iestāde pārbauda vides verificētāja darbības un dod attiecīgajam vides verificētājam iespēju paust savu viedokli konkrētajā jautājumā. Ja vides verificētājs nesniedz apmierinošu izskaidrojumu, viņa vērtēšanas struktūras akreditāciju, ko piešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, aptur.
Pamatojums
Ja organizācijas iesniegtu reģistrācijas pieteikumu noraida tādēļ, ka vides verificētājs nav pienācīgi veicis savas darbības, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas šīs regulas prasības, akreditācijas iestādei ir jāaicina organizācija iesniegt jaunu pieteikumu un jāizmeklē verificētāja darbība, lai novērstu nekompetences vai korupcijas gadījumus.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums 14. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu saglabāt organizācijas reģistrāciju, ja tiek pierādīts, ka neatbilstība notikusi labā ticībā un ka neatbilstības iemesli ir novērsti.
Pamatojums
Kompetentajai iestādei ir jāļauj saglabāt reģistrāciju, ja atklājas, ka organizācijas pieļautā neatbilstība ir notikusi labā ticībā un kļūdas dēļ, kā arī pārbaudīt, ka neatbilstības iemesli ir novērsti.
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kompetentās iestādes izveido visu dalībvalstu kompetento iestāžu forumu (turpmāk tekstā — ”forums”). Forums sanāk vismaz reizi gadā, piedaloties Komisijas pārstāvim.	1. Izveido visu dalībvalstu kompetento iestāžu forumu (turpmāk tekstā — ”forums”), kuram palīdz Komisija. Forums sanāk vismaz reizi gadā. Forums aicina organizācijas pārstāvošās iestādes piedalīties forumā.
Pamatojums
Maz ticams, ka šāds forums darbosies, ja kāds neveiks tā centrālo koordināciju un finansēšanu. Tam vislabāk piemērota ir Komisija.
Organizācijas pārstāvošās iestādes palīdzēs pielāgot sistēmu uzņēmumu vajadzībām.
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums 17. pants – 7. punkts – c apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) organizācija ir sagatavojusi pārskatu par veikumu vides jomā saskaņā ar IV pielikuma C daļu.	(c) organizācija ir sagatavojusi vides deklarāciju saskaņā ar IV pielikumu.
Pamatojums
Divu dažādu ziņojumu sniegšanas un audita ciklu ieviešana ir nevajadzīga un var radīt pārpratumus. Tāpēc šie abi cikli ir jāapvieno vienā ikgadējā procedūrā.
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Vides verificētājs ne retāk kā reizi 12 mēnešos apstiprina visu atjaunināto informāciju vides deklarācijā vai pārskatā par veikumu vides jomā.	2. Neskarot 7. pantu, vides verificētājs ne retāk kā reizi 12 mēnešos apstiprina visu atjaunināto informāciju vides deklarācijā.
Pamatojums
MVU šajā noteikumā nav ņemti vērā. Tādēļ ir atsauce uz 7. pantu, kas noteiktos apstākļos pieļautu, ka MVU nav jāveic ikgadējā apstiprināšana.
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums 19. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Veicot pienākumus, vides verificētājs ir neatkarīgs (īpaši no organizācijas auditora vai konsultanta), neitrāls un objektīvs.	4. Vides verificētājs ir neatkarīga ārējā trešā puse.
Pamatojums
Ar šo grozījumu precizē, ka vides verificētājs ir ārēja trešā puse.
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums 24. pants – 8. punkts – b) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) organizācija pilda visas spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā.	(b) vides verificētājs nav atklājis neko tādu, kas liecinātu par to, ka organizācija nepilda visas spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā.
Pamatojums
Vides verificētājs var apstiprināt tikai to, ka nav atklājis neko tādu, kas liecinātu par to, ka organizācija nepilda visas spēkā esošās tiesiskās prasības vides jomā.
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums 28. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Akreditācijas iestādes, ko dalībvalstis ieceļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. xxxx/2008 4. pantu, saskaņā ar šo regulu ir atbildīgas par vides verificētāju akreditāciju un viņu veikto darbību uzraudzību.	1. Dalībvalstis nozīmē iestādi, kas izsniedz licences vides verificētājiem un ir atbildīga par šo personu vai organizāciju uzraudzību atbilstīgi 2. panta 26. punktam. Veicot savas funkcijas, šī iestāde ir neitrāla un neatkarīga.
2. Akreditācijas iestādes novērtē vides verificētāju kompetenci, ņemot vērā 19., 20. un 21. pantā izklāstītos elementus, kas ir būtiski pieprasītās akreditācijas jomā.	2. Licencēšanas iestādes novērtē vides verificētāju kompetenci, ņemot vērā 19., 20. un 21. pantā izklāstītos elementus, kas ir būtiski pieprasītās licencēšanas jomā.
3. Vides verificētāju akreditācijas jomu nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1893/2006 noteiktajai saimniecisko darbību klasifikācijai. Minētās jomas robežas ir atkarīgas no vides verificētāja kompetences, un vajadzības gadījumā tiek ņemts vērā darbības apjoms un sarežģītības pakāpe.	3. Vides verificētāju licencēšanas jomu nosaka atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1893/2006 noteiktajai saimniecisko darbību klasifikācijai. Minētās jomas robežas ir atkarīgas no vides verificētāja kompetences, un vajadzības gadījumā tiek ņemts vērā darbības apjoms un sarežģītības pakāpe.
4. Akreditācijas iestādes izveido atbilstošas procedūras vides verificētāju akreditācijai, akreditācijas atteikšanai, apturēšanai uz laiku vai atsaukšanai un vides verificētāju uzraudzībai.	4. Licencēšanas iestādes izveido atbilstošas procedūras vides verificētāju akreditācijai, akreditācijas atteikšanai, apturēšanai uz laiku vai atsaukšanai un vides verificētāju uzraudzībai.
Šīs procedūras ietver kārtību, kādā izskata ieinteresēto personu, tostarp kompetento iestāžu, apsvērumus par vides verificētāju kandidātiem un akreditētiem vides verificētājiem.	Šīs procedūras ietver kārtību, kādā izskata ieinteresēto personu, tostarp kompetento iestāžu un organizācijas pārstāvošo iestāžu, apsvērumus par vides verificētāju kandidātiem un licencētiem vides verificētājiem.
5. Ja akreditāciju atsaka, akreditācijas iestāde informē vides verificētāju par šāda lēmuma iemesliem.	5. Ja licenci atsaka, licencēšanas iestāde informē vides verificētāju par šāda lēmuma iemesliem.
6. Akreditācijas iestādes izveido, pārskata un atjaunina sarakstu, kurā norādīti vides verificētāji un viņu akreditācijas jomas attiecīgās dalībvalstīs, un katru mēnesi ziņo par izmaiņām šajā sarakstā Komisijai un tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas akreditācijas iestāde.	6. Licencēšanas iestādes izveido, pārskata un atjaunina sarakstu, kurā norādīti vides verificētāji un viņu licenču darbības jomas attiecīgās dalībvalstīs, un katru mēnesi ziņo par izmaiņām šajā sarakstā Komisijai un tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas licencēšanas iestāde.
7. Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām attiecībā uz darbību uzraudzību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. xxxx/2008 5. panta 3. punktā, akreditācijas iestāde izstrādā uzraudzības ziņojumu, kurā tā pēc apspriešanās ar attiecīgo vides verificētāju nolemj, ka:	7. Licencēšanas iestāde izstrādā uzraudzības ziņojumu, kurā tā pēc apspriešanās ar attiecīgo vides verificētāju nolemj, ka:
(a) vides verificētājs nav pienācīgi veicis darbības, lai nodrošinātu, ka organizācija pilda šajā regulā noteiktās prasības;	(a) vides verificētājs nav pienācīgi veicis darbības, lai nodrošinātu, ka organizācija pilda šajā regulā noteiktās prasības;
(b) vides verificētājs veicis verificēšanu un apstiprināšanu, pārkāpjot vienu vai vairākas šīs regulas prasības.	(b) vides verificētājs veicis verificēšanu un apstiprināšanu, pārkāpjot vienu vai vairākas šīs regulas prasības.
Šo ziņojumu nosūta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā organizācija ir reģistrēta vai kurā tā iesniegusi reģistrācijas pieteikumu, un vajadzības gadījumā akreditācijas iestādei, kura piešķīrusi akreditāciju.	Šo ziņojumu nosūta tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā organizācija ir reģistrēta vai kurā tā iesniegusi reģistrācijas pieteikumu, un vajadzības gadījumā licencēšanas iestādei, kura piešķīrusi licenci.
Pamatojums
Vides verificētāju licencēšana ir pielīdzināma profesionālas licences izsniegšanai, kas ir salīdzināma ar būvinženieru vai finanšu revidentu licencēšanu, tādēļ termins „akreditācijas iestāde” ir jāaizstāj ar terminu „licencēšanas iestāde”.
Veidojot akreditācijas, akreditācijas atteikuma un verificētāju darbības apturēšanas procedūras, ir svarīgi ņemt vērā viedokļus, ko pauž organizācijas pārstāvošās iestādes.
Grozījums Nr.  45 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ņemot vērā nosacījumus par iestādes atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. xxxx/2008 14. pantu, akreditācijas iestādes no visām dalībvalstīm vismaz reizi gadā rīko sanāksmi Komisijas pārstāvja klātbūtnē (turpmāk tekstā “akreditācijas iestāžu sanāksme”).	1. Ņemot vērā nosacījumus par iestādes atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantu, akreditācijas iestādes no visām dalībvalstīm vismaz reizi gadā rīko sanāksmi Komisijas pārstāvja klātbūtnē (turpmāk tekstā “akreditācijas iestāžu sanāksme”). Akreditācijas iestāžu sanāksmē aicina šajā sanāksmē aicina piedalīties organizācijas pārstāvošās iestādes.
Pamatojums
Akreditācijas iestāžu sanāksmē ir jābūt iespējai gūt labumu no reģistrēto vai arī reģistrācijas procesā esošo organizāciju novērojumiem, lai nodrošinātu, ka ir mehānisms, ar kura palīdzību organizācijas var kolektīvi sniegt ieguldījumu efektīvā shēmas darbībā, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu akreditācijas iestāžu darbību.
Grozījums Nr.  46 Regulas priekšlikums 31. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Salīdzinošā novērtēšana, ko atbilstīgi Regulas (EK) Nr. xxxx/2008 10. pantam organizē iestāde, kura minēta 30. panta 1. punktā, attiecībā uz vides verificētāju akreditāciju saskaņā ar šo regulu ietver vismaz to noteikumu un procedūru novērtējumu, kas attiecas uz šādām jomām:	1. Salīdzinošā novērtēšana, ko atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 10. pantam organizē iestāde, kura minēta 30. panta 1. punktā, attiecībā uz vides verificētāju akreditāciju saskaņā ar šo regulu ietver vismaz to noteikumu un procedūru novērtējumu, kā arī organizāciju vai to vārdā paustos viedokļus, kas attiecas uz šādām jomām:
Grozījums Nr.  47 Regulas priekšlikums 33. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā kompetentās izpildiestādes paziņo kompetentajai iestādei, kura reģistrējusi organizāciju, ka reģistrētā organizācija neatbilst šīs regulas prasībām.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā kompetentās izpildiestādes paziņo kompetentajai iestādei, kura reģistrējusi organizāciju, ka reģistrētā organizācija neatbilst spēkā esošo tiesību aktu prasībām vides jomā.
Pamatojums
Precizēts, ka šis punkts attiecas uz atbilstību vides tiesību aktiem, kuros izpildiestādes ir kompetentas, nevis atbilstību EMAS regulai, attiecībā uz kuru tām šādas kompetences nav. Viena mēneša termiņš var arī būt pārāk īss, lai izpildiestādes izmeklētu neatbilstības gadījumus un par tiem ziņotu.
Grozījums Nr.  48 Regulas priekšlikums 34. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis pieņem popularizēšanas plānu, kurā noteikti mērķi, pasākumi un iniciatīvas, lai veicinātu EMAS kopumā un aicinātu organizācijas piedalīties EMAS.	Dalībvalstis atbalsta pasākumus un iniciatīvas, lai veicinātu EMAS kopumā un aicinātu organizācijas piedalīties EMAS.
Pamatojums
Obligātu pasākumu ieviešana, lai dalībvalstīs popularizētu EMAS, nav pieņemama. Dalībvalstis var popularizēt uz EMAS balstītus instrumentus tikai tad, ja šim mērķim ir pieejami finanšu resursi.
Grozījums Nr.  49 Regulas priekšlikums 38. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka vietējās iestādes, piedaloties rūpniecības asociācijām, tirdzniecības palātām un iesaistītajām personām, sniedz īpašu atbalstu ģeogrāfiskā tuvuma vai uzņēmējdarbības virziena dēļ savstarpēji saistītu organizāciju grupām reģistrācijas prasību sasniegšanā, kā minēts 4., 5. un 6. pantā.	1. Dalībvalstis var mudināt vietējās iestādes, lai tās, piedaloties rūpniecības asociācijām, tirdzniecības palātām un iesaistītajām personām, sniegtu īpašu atbalstu ģeogrāfiskā tuvuma vai uzņēmējdarbības virziena dēļ savstarpēji saistītu organizāciju grupām, lai tiktu ievērotas reģistrācijas prasības, kas minētas 4., 5. un 6. pantā.
Pamatojums
EMAS ir brīvprātīga sistēma. Dalībvalstis nevar uzlikt par pienākumu vietējām iestādēm vai citām neatkarīgām organizācijām sadarboties ar EMAS.
Grozījums Nr.  50 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar šo regulu.	Dalībvalstis ik pēc pieciem gadiem ziņo Komisijai par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar šo regulu.
Pamatojums
Ikgadējs pienākums ziņot radītu dalībvalstīm lielu administratīvo slogu.
Grozījums Nr.  51 Regulas priekšlikums 43. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija nāk klajā ar norādījumiem, izklāstot darbības, kas vajadzīgas, lai piedalītos EMAS. Šie norādījumi ir pieejami tiešsaistē un visās oficiālajās valodās.
Pamatojums
Skaidri un viegli saprotami norādījumi varētu sistēmai piesaistīt jaunus dalībniekus. Ja vēlamies, lai tajā piedalītos organizācijas no visas ES, jo īpaši mazās organizācijas, norādījumu tekstam ir jābūt pieejamam visās valodās.
Grozījums Nr.  52 Regulas priekšlikums 44. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija var veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, īpaši ar mērķi panākt noteikumu vienotu un konsekventu piemērošanu visā Kopienā attiecībā uz šādiem jautājumiem:	1. Komisija veicina sadarbību starp dalībvalstīm, īpaši ar mērķi panākt noteikumu vienotu un konsekventu piemērošanu visā Kopienā attiecībā uz šādiem jautājumiem:
Pamatojums
Šis grozījums ir saistīts ar 15. panta 1. punkta grozījumu.
Grozījums Nr.  53 Regulas priekšlikums 46. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai izstrādātu nozares atsauces dokumentus, tostarp labas vides pārvaldības praksi un veikuma vides jomā rādītājus konkrētām nozarēm, Komisija nodrošina informācijas apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstīm un citām iesaistītajām personām saistībā ar labu vides pārvaldības praksi konkrētās nozarēs.	Lai izstrādātu nozares vai apakšnozares atsauces dokumentus, kuros var ietilpt labas vides pārvaldības prakse, minimālās prasības attiecībā uz veikumu vides jomā, kas ievērojami pārsniedz tiesību aktos noteiktās minimālās prasības, veikuma vides jomā rādītāji konkrētām nozarēm, kā arī izcilības kritērijus un vērtēšanas sistēmas, ar kurām nosaka veikuma apjomu, Komisija nodrošina informācijas apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstīm un citām iesaistītajām personām saistībā ar labu vides pārvaldības praksi konkrētās nozarēs
	Pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm minētajā nozarē vai apakšnozarē, piemēram, ar ražotājiem, arodbiedrībām, tirgotājiem, mazumtirgotājiem, importētājiem, vides aizsardzības grupām un patērētāju organizācijām Komisija ne vēlāk par 2010. gada 1. janvāri izstrādā publiski pieejamu darba plānu. Darba plānā iekļauj turpmākajiem trim gadiem paredzētu to nozaru un apakšnozarēm indikatīvu sarakstu, ko uzskata par prioritārām, lai pieņemtu nozaru atsauces dokumentus darba uzsākšanai un pabeigšanai visās nozarēs. Komisijas periodiski maina darba plānu, apspriežoties ar visām ieinteresētajām pusēm.
Pamatojums
Nozares atsauces dokumentiem ir jāpalīdz organizācijām uzlabot veikums vides jomā, un šajā sakarībā varētu būt noderīgi iekļaut kritērijus un vērtēšanas sistēmas.
Grozījums Nr.  54 Regulas priekšlikums 50. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pārskata EMAS, ņemot vērā tā darbības laikā gūto pieredzi un starptautiskās pārmaiņas. Tā ņem vērā saskaņā ar 47. pantu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtos ziņojumus.	Komisija ne vēlāk kā piecus gadus pēc spēkā stāšanās pārskata EMAS, ņemot vērā tā darbības laikā gūto pieredzi un starptautiskās pārmaiņas. Pārskatā jo īpaši novērtē sistēmas ietekmi uz vidi un dalībnieku skaita tendenci, lai varētu pieņemt lēmumu par sistēmas turpināšanu. Tā ņem vērā saskaņā ar 47. pantu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtos ziņojumus.
Pamatojums
EMAS darbības nodrošināšanā ir vajadzīgi ievērojami iesaistīto organizāciju, Komisijas un dalībvalstu centieni. Šis priekšlikums paredz uzlabot pašreizējo regulu. Pārskatīšanas procesā ir jāveic godīgs šo pārmaiņu ietekmes novērtējums.
Grozījums Nr.  55 Regulas priekšlikums I pielikums – 2. punkts – a) apakšpunkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Visām organizācijām jāņem vērā to darbību tiešie aspekti.	Visām organizācijām jāņem vērā to darbību tiešie aspekti, īpašu uzmanību pievēršot IV pielikumā minētajiem pamatrādītājiem.
Pamatojums
Ir jābūt skaidrai saistībai starp vides apskatu un ziņojumiem par pamatrādītājiem. Organizācijām vides apskatā ir jānorāda savi pamatrādītāji, un par tiem jāziņo vides deklarācijā.
Grozījums Nr.  56 Regulas priekšlikums II Pielikums – A.3. Plānošana – labās kolonnas B daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
B daļa	B daļa
papildu jautājumi, kas jārisina organizācijām, kuras īsteno EMAS	papildu jautājumi, kas jārisina organizācijām, kuras īsteno EMAS
	Organizācijām, kuras īsteno EMAS, papildus ISO plānošanas prasībām ir jāievēro arī I pielikumā minētās prasības par vides apskatu.
Pamatojums
Ar grozījumu precizē II un I pielikuma saistību. Organizācijām, kas vēlas reģistrēties EMAS, papildus ISO sertifikācijas prasībām ir jāīsteno I pielikumā minētās prasības.
Grozījums Nr.  57 Regulas priekšlikums II Pielikums – A.5. Pārbaudes – labās kolonnas B daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
B daļa	B daļa
papildu jautājumi, kas jārisina organizācijām, kuras īsteno EMAS	papildu jautājumi, kas jārisina organizācijām, kuras īsteno EMAS
	Organizācijām, kuras īsteno EMAS, papildus ISO pārbaudes prasībām ir jāievēro arī III pielikumā minētās prasības par iekšējo vides auditu un IV pielikumā minētās prasības par vides deklarāciju.
Pamatojums
Ar grozījumu precizē II, III un IV pielikuma saistību. Organizācijām, kas vēlas reģistrēties EMAS, papildus ISO sertifikācijas prasībām ir jāīsteno III un IV pielikumā minētās prasības.
Grozījums Nr.  58 Regulas priekšlikums IV pielikums – C punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
C.       Pārskats par veikumu vides jomā	svītrots*
Pārskatā par veikumu vides jomā ir vismaz turpmāk izklāstītie elementi un tas atbilst prasībām, kas izklāstītas turpmāk:
(a) to datu apkopojums, kuri pieejami par organizācijas veikumu saistībā ar tās mērķiem un uzdevumiem vides jomā, ņemot vērā organizācijas būtisko ietekmi uz vidi. Ziņojumi jāsniedz par pamatrādītājiem un citiem jau esošiem saistītiem rādītājiem attiecībā uz veikumu vides jomā, kā izklāstīts D sadaļā;
(b) citi faktori, kas saistīti ar veikumu vides jomā, tostarp attiecībā uz tiesību normām, ņemot vērā minēto faktoru būtisko ietekmi uz vidi;
(c) ar vidi saistīto piemērojamo tiesību normu apraksts un pierādījumi par atbilstību šīm normām;
(d) vides verificētāja vārds, uzvārds un akreditācijas numurs, kā arī pārskata apstiprināšanas datums.
	____ *visā regulā ir jāsvītro atsauces uz pārskatiem par veikumu vides jomā.
Pamatojums
Komisija ir ierosinājusi jaunu dubultu ziņojumu sniegšanas mehānismu: organizācija ik pēc 3 gadiem atjaunina savu vides deklarāciju un katru gadu izstrādā pārskatu par veikumu vides jomā. Ņemot vērā to, ka abiem dokumentiem ir vienas un tās pašas prasības, šķiet, ka efektīvāk būtu palikt pie pašreizējā viena gada ziņojuma sniegšanas mehānisma, saskaņā ar kuru organizācijai ir jāatjauno vides deklarācija.
Grozījums Nr.  59 Regulas priekšlikums IV pielikums – D punkts – 2.a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Pamatrādītājus piemēro visiem organizāciju veidiem. Tie ir vērsti uz sniegumu šādās būtiskākajās vides jomās:	(a) Pamatrādītājus piemēro visiem organizāciju veidiem. Tie ir vērsti uz sniegumu šādās būtiskākajās vides jomās:
energoefektivitāte;	energoefektivitāte;
materiālu izmantošanas efektivitāte;	materiālu izmantošanas efektivitāte;
ūdens;	ūdens;
atkritumi;	atkritumi;
bioloģiskā daudzveidība	bioloģiskā daudzveidība
un emisijas.	un emisijas.
	Ja organizācijai šķiet, ka viens vai vairāki pamatrādītāji neattiecas uz tās tiešajiem vides aspektiem, tā sniedz attiecīgu pamatojumu.
Pamatojums
Pamatrādītāji ir jauns un nozīmīgs regulas elements, un tie var stiprināt sistēmu. Tomēr ir jāparedz zināms elastīgums attiecībā uz rādītāju izvēli, lai nodrošinātu, ka tie ir piemēroti.

PASKAIDROJUMS

Vides pārvaldības un audita sistēma (EMAS) ir brīvprātīgi izmantojama ES sistēma, kas palīdz organizācijai identificēt, uzraudzīt, veikt mērījumus saistībā ar ietekmi uz vidi un sagatavot par to ziņojumus. Sākotnēji ieviesta 1995. gadā, šī sistēma tika paplašināta 2001. gadā, ietverot tajā gan valsts, gan privātā sektora organizācijas. EMAS pieprasa veikt datu neatkarīgu novērtējumu, nodrošināt pārredzamību un komunikāciju ar iesaistītajām personām, lai ilgtermiņā uzlabotu veikumu vides jomā.

EMAS desmit pastāvēšanas gados valsts un starptautiskā līmenī ir ieviesti daudzi alternatīvi, brīvprātīgi izmantojami instrumenti un standarti. Dažas no šīm jaunajām sistēmām piesaista vairāk dalībnieku nekā EMAS. Piemēram, starptautiskais ISO 14001 standarts ir kļuvis par galveno vides pārvaldības sistēmu (EMS), un tam tiek piešķirta priekšrocība salīdzinājumā ar EMAS, jo tiek uzskatīts par mazāk apgrūtinošu. ISO 14001 sistēmā ir ap 130 000 dalībnieku visā pasaulē un 35 000 — Eiropas Savienībā. Šobrīd EMAS ietver ap 4200 reģistrētu organizāciju Eiropas Savienībā, tomēr šis skaits nav būtiski palielinājies kopš 2004. gada, kad bija reģistrēts ap 3100 dalībnieku. Vācijā, dalībvalstī ar vislabākajiem EMAS rādītājiem, novērojama samazināšanās tendence, proti, no 2004. gadā reģistrētajām 1672 organizācijām 2008. gadā ir palikušas tikai 1415 organizācijas. Tomēr nedaudz ir palielinājies EMAS reģistrēto organizāciju skaits citās dalībvalstīs, piemēram, Spānijā, kur šis skaits pieaudzis no 411 organizācijām 2004. gadā līdz 1027 organizācijām 2008. gadā.

Komisija uzskata, ka EMAS rezultāti vides jomā ir labāki nekā citām EMS, lai gan prasības attiecībā uz EMAS reģistrāciju ir stingrākas. Šī problēma ir izveidojusies tādēļ, ka EMS ir salīdzinoši jaunas sistēmas, turklāt rezultātu izpēte ir nepārliecinoša, kā to parāda pašas Komisijas veiktie pētījumi par EMAS.

Komisija izmanto iespēju pārskatīt EMAS, lai ierosinātu dažas izmaiņas, kuru mērķis ir vienkāršot šo sistēmu un desmit gadu laikā palielināt dalībnieku skaitu līdz 35 000, kas būtu tāds pats līmenis, kāds Eiropas Savienībā sasniegts attiecībā uz līdzdalību ISO 14001 sistēmā. Izmaiņas ietver šādus aspektus:

· „korporatīvo reģistrāciju” organizācijām, kuru objekti atrodas vairākās dalībvalstīs;

· „grupveida reģistrāciju” organizācijām, kas vēlas strādāt kopīgi, lai reģistrētos;

· samazinātu maksu MVU un atļauju retāk iesniegt ziņojumus;

· prasību dalībvalstīm pastiprināt veicināšanas pasākumus un ieteikumu ieviest stimulus, lai sekmētu piedalīšanos;

· Komisijas papildu atbalstu, ieviešot nozares atsauces dokumentus.

Referente šīs izmaiņas vērtē atzinīgi.

Tomēr ir dažas jomas, kurās Komisija un dalībvalstis varētu darīt vairāk, lai piesaistītu organizācijas un palīdzētu tām reģistrēties EMAS, nenodarot kaitējumu vides integritātei:

· Vienkāršota valoda un labāk strukturēts priekšlikums atvieglotu organizācijām prasību izpildi. Vienā no grozījumiem Komisija ir aicināta publicēt EMAS rokasgrāmatu, kas būtu jo īpaši lietderīga mazām organizācijām. Citos grozījumos izskaidrota saistība starp dažādām prasībām, kas noteiktas pielikumos.

· EMAS un ISO 14001 definīciju saskaņošana palīdzētu organizācijām vienkāršot pāreju no ISO uz EMAS. Lai to panāktu, ir iesniegti grozījumi, tomēr tas neattiecas uz gadījumiem, kad ir acīmredzams iemesls mainīt definīciju.

· Papildus pašreizējam ziņojumu iesniegšanas ciklam Komisija ierosināja jaunu kārtību — ziņojumu iesniegšanu reizi trijos gados. Tas šķiet nevajadzīgs nosacījums, kas varētu radīt neskaidrības. Vairākos grozījumos abi cikli ir apvienoti vienā procedūrā, kas veicama reizi gadā vai reizi divos gados MVU gadījumā.

· Komisija ir paredzējusi uzlabot atbilstību ES tiesību aktiem vides jomā, izmantojot EMAS. Tādēļ tā ierosina, ka organizācijas var pieprasīt, lai pārvaldes iestādes izsniegtu deklarāciju par atbilstību. Paredzams, ka parasti valsts regulatori nevēlēsies sniegt šādu „pozitīvu” deklarāciju par atbilstību, bet tie var izdot deklarāciju, kas apliecina, ka tiem nav zināms neviens neatbilstības gadījums. Saistībā ar šo aspektu ir iesniegts grozījums.

·  Nozares atsauces dokumentu ieviešana ir svarīgs, jauns aspekts šajā regulā, un tas būtu jāstiprina. Vajadzētu mudināt Komisiju pieņemt visaptverošus atsauces dokumentus iespējami vairākās nozarēs vai apakšnozarēs.

· Ierosinātie pamatrādītāji ir atzinīgi vērtējams papildinājums, un tam vajadzētu palīdzēt organizācijām izstrādāt ziņojumus par savu veikumu vides jomā. Tomēr ne visi vispārējie rādītāji attieksies uz organizāciju, tāpēc vajadzētu paredzēt iespēju izdarīt atkāpes no saraksta, ja tiek nodrošināts pamatojums. Nozares atsauces dokumentiem būtu arī jāaizstāj vispārējie rādītāji ar konkrētai nozarei atbilstošiem rādītājiem.

· Komisija ir ierosinājusi samazināt ierobežojumus attiecībā uz EMAS logotipa izmantošanu, tomēr skaidri jānosaka, ka šo logotipu nedrīkst izmantot uz iepakojuma un precēm, jo tādējādi varētu rasties pārpratumi saistībā ar ekomarķējumu.

· Komisija un dalībvalstis varētu darīt vairāk, lai sekmētu līdzdalību EMAS sistēmā, piemēram, piešķirot EMAS balvas un atsaucoties uz EMAS kā nosacījumu darbu izpildes un pakalpojumu līgumu noslēgšanai.

Visbeidzot referente uzskata, ka būtu vērtīgi turpināt EMAS sistēmas ieviešanu un dot laiku ierosināto izmaiņu īstenošanai, lai piesaistītu vairāk dalībnieku, vienlaikus saglabājot sistēmas vides integritāti. Lai to izdarītu, EMAS ir jāvienkāršo un iespējamajiem dalībniekiem precīzāk jāizskaidro tās pievienotā vērtība. Komisijai jāturpina objektīvi uzraudzīt progress saistībā ar EMAS. Ja līdz nākamajam pārskatam nepieaugs sistēmā reģistrēto organizāciju skaits, kā tas plānots, tad būs jāizstrādā cits priekšlikums.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Organizāciju brīvprātīga līdzdalība Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS)
Atsauces	COM(2008)0402 – C6-0278/2008 – 2008/0154(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	16.7.2008
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 2.9.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 2.9.2008		IMCO 2.9.2008
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	ITRE 10.9.2008		IMCO 10.9.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Linda McAvan 1.10.2008
Izskatīšana komitejā	21.1.2009
Pieņemšanas datums	17.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 1 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adamos Adamou, Margrete Auken, Liam Aylward, Irena Belohorská, Maria Berger, Johannes Blokland, John Bowis, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Christa Klaß, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Marios Matsakis, Linda McAvan, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vittorio Prodi, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Salvatore Tatarella, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kathalijne Maria Buitenweg, Philip Bushill-Matthews, Bairbre de Brún, Jutta Haug, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Johannes Lebech, Caroline Lucas, Miroslav Mikolášik, Hartmut Nassauer, Justas Vincas Paleckis, Alojz Peterle, Renate Sommer, Lambert van Nistelrooij
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Domenico Antonio Basile