Procedūra : 2005/0240(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0101/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0101/2009

Debates :

PV 10/03/2009 - 12
CRE 10/03/2009 - 12

Balsojumi :

PV 11/03/2009 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0109

ZIŅOJUMS     ***III
PDF 163kDOC 106k
2009. gada 25. februāris
PE 418.356v02-00 A6-0101/2009

par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK

(PE-CONS 3723/2008 – C6-0046/2009 – 2005/0240(COD))

Eiropas Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā

Delegācijas vadītāja: Rodi Kratsa-Tsagaropoulou

Referents: Jaromír Kohlíček

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK

(PE-CONS 3723/2008 – C6-0046/2009 – 2005/0240(COD))

(Koplēmuma procedūra: trešais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā kopīgo dokumentu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja, (PE-CONS 3723/2008 – C6-0046/2009),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0590),

–   ņemot vērā tā nostāju otrajā lasījumā(2) attiecībā uz Padomes kopējo nostāju(3),

–   ņemot vērā Komisijas sniegto atzinumu par Parlamenta grozījumiem kopējā nostājā (COM(2008)0827)(4),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 5. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 65. pantu,

–   ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavojusi Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā (A6-0101/2009),

1.  apstiprina kopīgo dokumentu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

3.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicētu „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

4.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo normatīvo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 74 E, 20.3.2008., 546. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, 24.9.2008., P6_TA(2008)0444.

(3)

OV C 184 E, 22.7.2008., 23. lpp.

(4)

OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

I. Priekšvēsture

I.1. Trešā tiesību aktu pakete jūrniecības jomā

Trešo tiesību aktu paketi jūrniecības jomā (pazīstama arī kā „Erika III” pakete) Komisija ierosināja 2005. gada nogalē. Šī tiesību aktu pakete uzskatāma par turpinājumu Erika I un Erika II tiesību aktu paketēm, kuras tika sagatavotas pēc tankkuģa „Erika” katastrofas pie Francijas krastiem 1999. gadā. Viens no jaunās paketes tapšanas iemesliem bija arī Eiropas Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa rezolūcija, ko izstrādāja Pagaidu komiteja kuģošanas drošības uzlabošanai (MARE). Šo komiteju izveidoja pēc tankkuģa „Prestige” avārijas 2002. gadā.

Trešās jūrniecības tiesību aktu paketes galvenais mērķis ir vēl vairāk nostiprināt jau spēkā esošos ES noteikumus attiecībā uz drošību un transponēt Kopienas tiesību aktos svarīgākos starptautiskos instrumentus. Paketē apvienoto septiņu atsevišķo priekšlikumu mērķi ir novērst negadījumus (uzlabojot ar Eiropas valstu karogu reģistrēto kuģu kvalitāti, pārskatot tiesību aktus par ostas valsts kontroli un kuģu satiksmes uzraudzību, kā arī uzlabojot noteikumus, kas saistīti ar klasificēšanas sabiedrībām) un nodrošināt efektīvu rīcību situācijā, ja negadījums tomēr noticis (izstrādājot saskaņotu sistēmu negadījumu izmeklēšanai, ieviešot noteikumus par kompensācijām pasažieriem pēc negadījumiem un ieviešot noteikumus par kuģu īpašnieku atbildību apvienojumā ar obligātās apdrošināšanas sistēmu).

I.2. Šis priekšlikums

Priekšlikumu Direktīvai, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK, Komisija pieņēma 2005. gada 23. novembrī. Līdzīgi kā trešajā tiesību aktu paketē jūrniecības jomā tajā ir iekļauti ieteikumi, ko sagatavota MARE komiteja, kas bija īpaši nobažījusies par lēno izmeklēšanas gaitu pēc „Prestige” negadījuma. Šī priekšlikuma galvenais mērķis ir izstrādāt skaidras un saistošas ES līmeņa pamatnostādnes par to, kā veicamas kuģu satiksmes negadījumu tehniskās izmeklēšanas un kā nodrošināt atgriezenisko saiti, lai nepieļautu šādus negadījumus nākotnē. Šim nolūkam tajā ir iekļauti, piemēram, noteikumi par pienākumu veikt tehniskas izmeklēšanas pēc negadījumiem, šādu izmeklēšanu statusu un metodēm, ziņošanu, Eiropas jūras negadījumu datu bāzi un ieteikumiem drošības jomā, kas ļautu novērst negadījumus nākotnē.

II. Likumdošanas kārtība pirms samierināšanas procedūras

II.1.Trešā tiesību aktu pakete jūrniecības jomā pirmajā un otrajā lasījumā

Tiesību aktu paketi jūrniecības jomā Parlaments vienmēr uzskatījis par vienotu veselumu, tāpēc atsevišķie dokumenti arvien aplūkoti savstarpējā saistībā. Septiņus priekšlikumus pirmajā lasījumā izskatīja 2007. gada martā un aprīlī. Padomes 2007. gada jūnija un novembra sanāksmēs izdevās panākt politisku vienošanos par sešiem no astoņiem priekšlikumiem (vienu dokumentu sadalīja direktīvā un regulā). Attiecībā uz diviem priekšlikumiem (par karoga valstīm noteiktajām prasībām un par civiltiesisko atbildību) vienošanos panākt neizdevās, jo dalībvalstis atteicās šādus tiesību aktus pieņemt ES līmenī. Neveiksmīgs bija arī mēģinājums panākt vienošanos par šiem jautājumiem 2008. gada aprīlī.

Dalībvalstis centās panākt, lai Parlaments turpina likumdošanas procesu attiecībā uz sešiem tiesību aktiem un iesniedza kopējās nostājas. Visbeidzot Parlaments piekrita šādai nostājai, lai nodrošinātu virzību uz priekšu.

Tomēr pēc kopējo nostāju iesniegšanas 2008. gada jūnijā Parlaments turpināja pieprasīt Padomei, lai tiktu panākts progress arī attiecībā uz diviem atlikušajiem tiesību aktiem (pazīstami kā „divi trūkstošie”). To varēja paveikt, šo divu tiesību aktu svarīgāko saturu ar grozījumu palīdzību iekļaujot vairākos atbalstītajos paketes tiesību aktos.

Vienlaikus neveiksmīgi turpinājās sarunas par sešiem tiesību aktiem otrajā lasījumā. Stāvoklis ar „diviem trūkstošajiem” tiesību aktiem un arī grūtības sarunās par citiem paketes dokumentiem beigu beigās neļāva panākt otrā lasījuma vienošanos ne par vienu no šiem tiesību aktiem. Parlaments plenārsēdē nolēma atjaunot gan visus dokumentu pirmā lasījuma grozījumus, gan tos grozījumus, ar kuriem citos tiesību aktos iestrādā „divu trūkstošo” svarīgāko saturu. Tā rezultātā uz šiem sešiem tiesību aktiem attiecināja samierināšanas procedūru.

II.2. Šis priekšlikums pirmajā un otrajā lasījumā

Pirmajā lasījumā Parlaments pieņēma 24 grozījumus saistībā ar tādiem jautājumiem kā negadījumu izmeklēšanas nošķiršana no kriminālizmeklēšanas, ziņu neizpaušana, liecinieku aizsardzība, izmeklēšanas struktūras neatkarība un pilnvaras, Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) līdzdalība, izmeklēšanu uzsākšanas termiņš, paralēlu izmeklēšanu nepieļaušana, komitoloģija, vienlīdzīga attieksme pret jūrniekiem un atgriezeniskās saites mehānismi.

Kopējā nostājā tika iekļauti tikai daži Parlamenta grozījumi, proti, par komitloģiju. Turklāt tajā tika iekļauti jauni elementi, piemēram, darbības jomas ierobežošana, to attiecinot tikai uz ļoti smagiem negadījumiem, un elastīgāks mehānisms, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu ievērot tikai kopējas metodikas „principus”.

Līdzīga kā gadījumā ar citiem dokumentiem sarunas notika otrā lasījuma laikā. Saistībā ar šo dokumentu notika viena trialoga sanāksme, kas ļāva panākt progresu ne tik nozīmīgos jautājumos.

Pēc neveiksmīgajām sarunām Parlaments otrajā lasījumā 2008. gada 24. septembrī iekļāva lielāko daļu pirmajā lasījumā iesniegto grozījumu un noraidīja lielāko daļu kopējās nostājas jauno elementu, jo to mērķis bija padarīt direktīvu par nesaistošu ieteikumu.

III. Samierināšana

III.1. Trešā tiesību aktu pakete jūrniecības jomā samierināšanas procedūrā

Pēc 2008. gada 24. septembra balsojuma par otro lasījumu un ņemot vērā politisko gribu panākt samierināšanu vēl Francijas prezidentūras laikā, ļoti ātri izdevās izveidot EP deputātes Rodi Kratsa-Tsagaropoulou vadītu Parlamenta delegāciju Samierināšanas komitejā (2008. gada 7. oktobrī).

Turklāt beidzot rezultātus sāka dot Parlamenta prasība Padomei panākt vienošanos arī par „diviem trūkstošajiem” tiesību aktiem. Par tiem vienošanos izdevās panākt 2008. gada 9. oktobrī pēc tam, kad neoficiālā Padomes sanāksmē par šiem jautājumiem piedalījās arī Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs P. Costa.

Parlaments un Padome sarīkoja divas trialoga (4. novembrī un 2. decembrī) un vienu neoficiālu sanāksmi par pašiem pretrunīgākajiem jautājumiem, lai 8. decembrī varētu izveidot Samierināšanas komiteju un ar tās palīdzību sarunas beidzot pabeigt. Papildus sarunu grupas sanāksmēm Parlamenta delegācija tikās divas reizes (5. novembrī un 3. decembrī), turklāt tiesību aktu paketes lielā apjoma dēļ sarunās piedalījās arī Transporta un tūrisma komitejas koordinatori.

Vienošanās par atlikušajiem neizlemtajiem jautājumiem pašā sarežģītākajā tiesību aktā (P. Costa sagatavotajā) izdevās panākt 8. decembrī. Tās pašas dienas vakarā Parlaments arī iesniedza prezidentūrai vēstuli, kurā apliecināja savu gatavību ātri panākt vienošanos otrajā lasījumā par „diviem trūkstošajiem” tiesību aktiem, tādējādi ļaujot Padomei pieņemt divas kopējās nostājas tās sanāksmē 9. decembrī.

Samierināšanas komitejā Padomi pārstāvēja amatā esošais Padomes priekšsēdētājs un Francijas valsts sekretārs transporta lietās D. Bussereau. Komisiju pārstāvēja priekšsēdētāja vietnieks A. Tajani. Tas vēlreiz apliecina, ka ļoti grūtu sarunu gadījumā vienošanos ir vieglāk panākt, ja tiek iesaistītas augstākā politiskā līmeņa amatpersonas un sarunas norit ļoti dinamiski.

Kopējais samierināšanas procesa rezultāts ir Parlamentam ļoti labvēlīgs. Izdevās panākt vienošanos ne tikai par „diviem trūkstošajiem” tiesību aktiem, bet tika ieviesti daudzi uzlabojumi arī dokumentos, uz kuriem bija attiecināta samierināšanas procedūra. Par to galvenokārt jāpateicas deputātu solidaritātei, kuri neļāva vienoties par atsevišķiem tiesību aktiem, ja netiks panākta vienošanās par paketi kopumā.

Tomēr īpašā situācija saistībā ar tiesību aktu paketi jūrniecības jomā apliecināja, ka nav labākais risinājums, ja tā pati prezidentūra ir atbildīga gan par otrā, gan trešā lasījuma sarunām. Šķiet, ka prezidentūrai Pastāvīgo pārstāvju komitejā bija ļoti grūti pārliecināt dalībvalstis, ka nepieciešami vēl papildu pūliņi vienošanās panākšanai, jo psiholoģiski šķita, ka sarunas tāpat jau pārāk ievilkušās. Ja Parlamentā līdz ar samierināšanas procedūru sākās pilnīgi jauns posms, tad Padomē tās pašas prezidentūras vadībā šo procedūru uzskatīja vien par esošā posma turpinājumu.

III.1. Šis priekšlikums samierināšanas procedūrā

Sarunas par šo dokumentu pēc divām trialoga sanāksmēm 4. novembrī un 2. decembrī un neoficiālās sanāksmes 13. novembrī uz laiku slēdza. Ievērojamu progresu izdevās panākt arī pēc Pastāvīgo pārstāvju komitejas jaunajiem priekšlikumiem un kompromisa priekšlikumu apmaiņas starp Komisijas dienestiem un referentu pirms šīm sanāksmēm. Jautājumu par ziņu neizpaušanu izdevās atrisināt pēc tam, kad referents neoficiāli apspriedās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju. Viņa ieteikumus pieņēma gan Parlaments, gan Padome.

IV. Panāktās vienošanās galvenie aspekti

Samierināšanas laikā izdevās rast kompromisu saistībā ar gandrīz visiem neatrisinātajiem jautājumiem, kas ievērojami stiprina un uzlabo direktīvas noteikumus. Panāktās vienošanās galvenie aspekti ir šādi:

· Darbības joma Pēc to grozījumu atsaukšanas, kuru mērķis bija direktīvas darbības jomā iekļaut briesmu signālus (3., 7., 8., 10., 14., 17. un 20. grozījums), Parlamentam izdevās pārliecināt Padomi paredzēt pienākumu veikt iepriekšēju novērtējumu saistībā ar visiem smagiem negadījumiem (9., 13., 14., 18. un 28. grozījums). Ja izmeklēšanas struktūra nolemj neveikt pilnīgu drošības izmeklēšanu, iemesli šim lēmumam ir jāreģistrē, un īss apraksts jāiekļauj Eiropas jūras negadījumu datu bāzē. Iespēja sagatavot vienkāršotu ziņojumu pēc nopietna negadījuma izmeklēšanas veikšanas tika noraidīta.

· Negadījumu izmeklēšanas metodoloģija (galvenokārt 15. grozījums) Parlamentam izdevās pārliecināt Padomi piekrist tam, ka izmeklētāju darba pamatā ir jābūt kopējai metodoloģijai un nevis tikai kopējas metodikas principiem. Tas kļuva iespējams pēc tam, kad tika panākta vienošanās par to, ka izmeklētāji var atkāpties no kopējas metodoloģijas. Tika noteikts, ka tas ir iespējams tikai atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz noteiktiem nosacījumiem. Parlaments vēl vairāk stiprināja kopējo metodoloģiju, svītrojot noteikumu, kurā Komisija un dalībvalstis tiek lūgtas izstrādāt pamatnostādnes, kas jāizmanto kopējās metodoloģijas īstenošanai.

· Lēmums par izmeklēšanu (galvenokārt 16., 18., 19. un 20. grozījums) Sākotnēji Parlaments ieteica ar Komisijas lēmuma palīdzību nepieļaut viena un tā paša negadījuma paralēlas izmeklēšanas vairākās dalībvalstīs. Sarunu laikā Parlaments piekrita tam, ka ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos (piemēram, cietušo valstspiederības, negadījuma notikuma vietas vai kuģa karoga dēļ) var tik veiktas paralēlas izmeklēšanas. Tomēr Parlamentam izdevās stiprināt vienas izmeklēšanas principu un ļoti ierobežot paralēlu izmeklēšanu veikšanas iespējas. Turklāt Padome piekrita Parlamenta grozījumam, kurā pieprasīts izmeklēšanu jebkurā gadījumā uzsākt ne vēlāk kā divus mēnešus pēc negadījuma.

· Taisnīga attieksme pret jūrniekiem (1 un 33. grozījums) Tika iekļauti tie paši teksti, par kuriem vienošanās panākta D. Sterckx dokumentācijā par kuģu satiksmes uzraudzību. Apsvērumā uzvērts, cik svarīga jūras satiksmes drošībai ir vienlīdzīga attieksme pret jūrniekiem tad, kad ir noticis negadījums, savukārt attiecīgajā pantā pieprasīts, lai dalībvalstis ņemtu vērā attiecīgos Starptautiskās jūrniecības organizācijas pamatnostādņu noteikumus saistībā ar šo jautājumu.

· Liecinieku aizsardzība/Ziņu neizpaušana (12., 22., 23. un 25. grozījums) Pēc Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikuma pants par konfidencialitāti tika pārrakstīts. Tika precizēts, ka jāpiemēro direktīva par datu aizsardzību (arī iekļaujot standarta apsvērumu šim nolūkam), un tika ieviests jauns formulējums, lai šo pantu saskaņotu ar noteikumiem par datu aizsardzību un piekļuvi dokumentiem. Tas arī ļāva atsaukt 25. grozījumu par attiecībām ar trešām valstīm, jo jebkādu datu apmaiņu ar trešām valstīm tagad regulēs datu aizsardzības direktīvas noteikumi. Visbeidzot, tika iekļauts apsvērums par liecinieku aizsardzību.

· Citi jautājumi Savstarpēji pieņemami risinājumi tika rasti arī saistībā ar citiem grozījumiem, piemēram, par ziņošanu un atgriezenisko saiti, pienākumu sniegt informāciju izmeklētajiem un par izmeklēšanu atbildīgo iestāžu neatkarību.

V. Nobeigums

Ņemot vērā, ka panāktā vienošanās ir daudz plašāka, nekā tas bija iespējams agrākos procedūras posmos, delegācija iesaka Parlamentam 3. lasījumā apstiprināt kopīgo dokumentu.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Samierināšanas komitejas apstiprinātais kopīgais dokuments Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Direktīvas 1999/35/EK un 2002/59/EK

Atsauces

PE-CONS 3723/2008 – C6-0046/2008 – 2005/0240(COD)

Delegācijas vadītājs(-a): vadītāja(-as) vietnieks(-ce)

Rodi Kratsa-Tsagaropoulou

Par jautājumu atbildīgā komiteja

  Priekšsēdētājs(-a)

TRANPaolo Costa

Referents(-i)

Jaromír Kohlíček

 

Komisijas priekšlikums

COM(2005)0590 - C6-0056/2006

EP 1. lasījuma datums – P numurs

25.4.2007

P6_TA(2007)0147

Grozītais Komisijas priekšlikums

 

Padomes kopējā nostāja

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

5721/5/2008 – C6-0226/2008

19.6.2008

Komisijas nostāja(251. panta 2. punkta 2. daļas 3. ievilk.)

COM(2008)0206

EP 2. lasījuma datums – P numurs

24.9.2008

P6_TA(2008)0444

Komisijas atzinums(251. panta 2. punkta 3. daļas c) apakšp.)

COM(2008)0827

Datums, kad Padome saņēma 2. lasījumu

10.10.2008

Datums Padomes vēstulei par to, ka tā neapstiprina EP grozījumus

27.11.2008

Samierināšanas komitejas sanāksmes

8.12.2008

 

 

 

Datums, kad notika balsošana EP delegācijā

8.12.2008

Galīgais balsojums

+:

-:

0:

14

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Paolo Costa, Emanuel Jardim Fernandes, Luis de Grandes Pascual, Georg Jarzembowski, Anne E. Jensen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Rosa Miguélez Ramos, Gilles Savary, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Silvia-Adriana Ţicău, Dominique Vlasto, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Renate Sommer

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

 

Datums, kad panākta vienošanās Samierināšanās komitejā

8.12.2008

Vienošanās vēstuļu apmaiņas veidā

 

 

Datums, kad līdzpriekšsēdētāji konstatējuši, ka kopīgais dokuments ir apstiprināts un nosūtīts uz EP un Padomi

3.2.2009

Iesniegšanas datums

25.2.2009

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

TERMIŅU PAGARINĀŠANA

Termiņš 2. lasījumam Padomē

0.0.0000

Komitejas sasaukšanas termiņš

  Iestāde, kas to pieprasa – datums

0.0.0000[Padome] – 0.0.0000

Termiņš darbam komitejā

  Iestāde, kas to pieprasa – datums

3.2.2009Parlaments – 19.1.2009

Tiesību akta pieņemšanas termiņš

  Iestāde, kas to pieprasa – datums

0.0.0000[Padome] – 0.0.0000

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 26. februārisJuridisks paziņojums