ZIŅOJUMS par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem

13.3.2009 - (2008/2155(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Gay Mitchell

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem

(2008/2155(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2007. gada pārskatu,

- ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 2007. gada pārskatu,

- ņemot vērā EK līguma 9., 266. un 267. pantu un Protokolu Nr. 11 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem,

- ņemot vērā ERAB dibināšanas līgumu, kas parakstīts 1990. gada 29. maijā,

- ņemot vērā EK līguma 230. un 232. pantu par Tiesas darbības jomu,

- ņemot vērā EK līguma 248. pantu par Revīzijas palātas darbības jomu,

- ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas[1],

- ņemot vērā Tiesas 2008. gada 6. novembra spriedumu par Lēmuma 2006/1016/EK juridisko pamatu[2],

- ņemot vērā Padomes 2008. gada 4. novembra Lēmumu 2008/847/EK par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas[3],

- ņemot vērā Padomes 1997. gada 17. februāra Lēmumu 97/135/EK, kurā noteikts, ka Eiropas Kopienai ir jāparakstās uz papildu daļām, ievērojot lēmumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kapitāla dubultošanu[4],

- ņemot vērā pašreizējo ERAB 2006. gada kapitāla resursu pārskatīšanu (CRR3) attiecībā uz 2006.–2010. gadu,

- ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Kopienu aizņēmumu un aizdevumu darbībām 2007. gadā (COM(2008)0590),

- ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2006. gada pārskatu[5],

- ņemot vērā 2007. gada 15. februāra rezolūciju par EIB 2005. gada pārskatu[6],

- ņemot vērā 2003. gada 16. janvāra rezolūciju par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) darbību[7],

- ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2008. gada 6. jūnija rezolūciju par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku kā nozīmīgu partneri pārmaiņu veicināšanā pārejas ekonomikas valstīs,

- ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums)[8],

- ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo ziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku „Eiropas Konsenss”[9],

- ņemot vērā Padomes 2008. gada 14. maija secinājumus par Rietumbalkānu investīciju sistēmu: stiprināt pašreizējo šim reģionam paredzēto finanšu instrumentu saskaņotību, lai liktu pamatus izaugsmei un stabilitātei,

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 21. maija priekšlikumu regulai, ar kuru groza 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (COM(2008)0095),

- ņemot vērā Tiesas 2003. gada 10. jūlija spriedumu attiecībā uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pilnvarām veikt izmeklēšanu EIB[10],

- ņemot vērā EK līguma 248. panta 3. punktā paredzēto un 2007. gada jūlijā atjaunoto Revīzijas palātas, EIB un Komisijas trīspusējo nolīgumu par Revīzijas palātas veikto pārbaužu kārtību,

- ņemot vērā Komisijas, EIB un ERAB 2006. gada 15. decembra Saprašanās memorandu par sadarbību Austrumeiropā, Krievijas Dienvidkaukāza reģionos un Vidusāzijā,

- ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2008. gada 27. maijā parakstīto Saprašanās memorandu, kura mērķis — veicināt Eiropas Savienības ārējo aizdevumu politikas koordinēšanu,

- ņemot vērā EIB, Komisijas un valstu atbildīgo iestāžu 2008. gada 16. septembrī parakstīto memorandu par iesaistīšanos Eiropas publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) konsultāciju centra (EPEC) darbā,

- ņemot vērā EIB korporatīvās darbības plānu 2008.–2010. gadam, ko Direktoru padome apstiprināja 2007. gada 20. novembrī,

- ņemot vērā 2008. gadā EIB rīkoto sabiedrisko apspriešanu saistībā ar tās paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un standartiem,

- ņemot vērā ERAB vides un sociālo politiku, ko Direktoru padome apstiprināja 2008. gada 12. maijā,

- ņemot vērā ERAB politiku pasākumiem enerģētikas jomā, ko Direktoru padome apstiprināja 2006. gada 11. jūlijā,

- ņemot vērā EIB pārskatu enerģētikas jomā, ko Direktoru padome apstiprināja 2006. gada 31. janvārī,

- ņemot vērā EIB 2007. gada 5. jūnija informatīvo paziņojumu par EIB ieguldījuma nostiprināšanu ES enerģētikas politikā, ko valde atbalstīja 2007. gada jūnijā,

- ņemot vērā Briseles 2008. gada 11. un 12. decembra Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumiem,

–   ņemot vērā 2008. gada maijā klajā nākušo EIB ziņojumu „MVU aptauja 2007./2008. gadā — konstatējumi un secinājumi” un pēcāk sekojošo ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētā EIB grupas atbalsta modernizāciju un pastiprināšanu,

–   ņemot vērā EIB 2008. gada 18. marta paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un standartiem,

- ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) 2008. gada 7. oktobra un 2008. gada 2. decembra secinājumus par EIB nozīmi atbalsta sniegšanā MVU,

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 29. oktobra paziņojumu „No finanšu krīzes augšupejai: Eiropas rīcības programma” (COM(2008)0706),

- ņemot vērā Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumu „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns” (COM(2008)0800),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A6‑0135/2009),

A. tā kā EIB izveidoja 1957. gadā ar Romas līgumu un tās akcionāru, t.i., dalībvalstu, parakstītais kapitāls ir EUR 165 miljardi;

B.  tā kā EIB kopš 1963. gada ir veikusi darbības ārpus Kopienas, atbalstot Kopienas ārpolitiku;

C. tā kā ERAB izveidoja 1991. gadā, tās akcionāri ir 61 ārpuskopienas valsts, Eiropas Kopiena un EIB, un to kopējais parakstītais kapitāls ir EUR 20 miljardi;

D. tā kā dalībvalstīm, Eiropas Kopienai un EIB kopā pieder 63 % ERAB akciju;

E.  tā kā EIB statūtos noteiktais uzdevums ir Kopienas interesēs veicināt līdzsvarotu un noturīgu kopējā tirgus attīstību, gan darbojoties kapitāla tirgū, gan izmantojot pašai savus resursus;

F.  tā kā pašreizējā finanšu satricinājuma apstākļos, kad uzņēmumiem ārkārtīgi trūkst likviditātes un kredītu, EIB jāuzņemas nozīmīga loma Eiropas Savienības un dalībvalstu izstrādātajos ekonomikas atveseļošanas plānos;

G. tā kā ERAB statūtos noteiktais uzdevums ir veicināt ekonomikas progresu un rekonstrukciju un pāreju uz atklātu, tirgus orientētu ekonomiku, kā arī veicināt privāto iniciatīvu un uzņēmējdarbības iniciatīvu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas atzīst un ievēro daudzpusējas demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus;

H. tā kā būtu jāuzsver un jāveicina EIB kā starptautiskajiem kapitāla tirgiem paredzētu augstvērtīgu AAA obligāciju emitenta loma;

I.   tā kā ERAB saskaņā ar tās dibināšanas līguma 11. pantu vismaz 60 % ieguldījumu ir jāveic privātajā sektorā;

J.   tā kā ERAB dibināšanas līgumā noteikts, ka valdei ne retāk kā reizi piecos gados jāpārskata ERAB pamatkapitāls, un nākamajai pārskatīšanai jānotiek 2010. gadā;

K. tā kā 2008. gada 1. oktobrī tika izveidota uzraudzības komiteja, kurā darbojas deviņi „viedi ļaudis” un kuras uzdevums ir pārraudzīt un pārvaldīt izvērtēšanu saistībā ar EIB pilnvaru starpposma pārskatīšanu ārējo aizdevumu jomā, kā tas noteikts Lēmumā 2006/1016/EK;

L.  tā kā šai starpposma pārskatīšanai būs jānotiek ciešā sadarbībā ar Parlamentu, pamatojoties uz Lēmumu 2006/1016/EK;

M. tā kā Lēmumā 2006/1016/EK par EIB ārējo aizdevumu izsniegšanas pilnvarām ir paredzēts, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam būs pieejami aizdevumi EUR 25,8 miljardu apmērā, ievērojot šādu sadalījumu pa reģioniem: pirmspievienošanās valstīm, tostarp Horvātijai un Turcijai — EUR 8,7 miljardi, Vidusjūras reģiona valstīm — EUR 8,7 miljardi, Austrumeiropai, Dienvidkaukāzam un Krievijas Federācijai — EUR 3,7 miljardi, Latīņamerikai — EUR 2,8 miljardi, Āzijai — EUR 1 miljards un Dienvidāfrikas Republikai — EUR 0,9 miljardi;

N. tā kā, atbalstot ES politikas mērķus, EIB 2007. gadā piešķīra aizdevumus EUR 47,8 miljardu apmērā, no kuriem EUR 41,4 miljardi tika piešķirti Eiropas Savienībā un EBTA valstīs un EUR 6,4 miljardi — partnervalstīs un pievienošanās sarunvalstīs;

O. tā kā ārpus Eiropas Savienības EIB 2007. gadā izsniedza šādus aizdevumus: Āzijā un Latīņamerikā — EUR 925 miljoni, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā un Krievijā — EUR 230 miljoni, Vidusjūras reģiona valstīs — EUR 1438 miljoni, pirmspievienošanās valstīs — EUR 2870 miljoni, ĀKK valstīs — EUR 756 miljoni un Dienvidāfrikā — EUR 113 miljoni;

P.  tā kā ERAB darbības apjoms 2007. gadā sasniedza EUR 5,6 miljardus un aptvēra 353 projektus 29 darbības valstīs Centrāleiropā un Baltijas valstīs[11], Dienvidaustrumeiropā[12], NVS rietumos un Kaukāzā[13], Krievijā un Vidusāzijā[14];

Q. tā kā ERAB ieguldījumi Krievijā 2007. gadā palielinājās līdz EUR 2,3 miljardiem (un kopējais ieguldījumu apjoms Krievijā sasniedza EUR 5,7 miljardus), aptverot 83 projektus un veidojot 42 % no ERAB gada saistībām (salīdzinājumā ar 38 % 2006. gadā);

R.  tā kā ERAB ieguldījumi kapitāla resursos 2007. gadā palielinājās no EUR 1 miljarda 2006. gadā līdz EUR 1,7 miljardiem 2007. gadā un šādu ieguldījumu daļa ERAB gada darbības apjomā palielinājās no 20 % 2006. gadā uz 30 % 2007. gadā;

S.  tā kā ERAB valde 2008. gada 28. oktobrī pieņēma lēmumu ļaut Turcijai saņemt ERAB investīcijas un tā kā ERAB līdz 2010. gada beigām plāno ieguldīt EUR 450 miljonus;

T.  tā kā EIB finansē projektus Turcijā kopš 1965. gada un ir ieguldījusi aptuveni EUR 10 miljardus visās šīs valsts ekonomikas svarīgākajās nozarēs;

U. tā kā saskaņā ar Kotonū nolīgumu EIB ne tikai izsniedz aizdevumus no pašas resursiem, bet arī finansē pasākumus ĀKK valstīs no riska ieguldījumu mehānisma, kuru finansē no Eiropas Attīstības fonda;

V. tā kā Komisija, dalībvalstis, Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītās partnervalstis, starptautiskās finanšu iestādes un Eiropas reģionālās un divpusējās finanšu iestādes pašlaik sadarbojas kaimiņvalstu politikai paredzēta ieguldījumu mehānisma ietvaros, lai nodrošinātu papildu finansējumu infrastruktūras projektiem galvenokārt enerģētikas, transporta un vides jomā visā Eiropas kaimiņattiecību politikas darbības jomā;

W. tā kā EIB grupa turpina aktīvi atbalstīt MVU, izsniedzot gan aizdevumus, gan — ar Eiropas Investīciju fonda starpniecību — riska kapitālu un aizdevumu garantijas,

EIB mērķi un darbības

1.  atzinīgi vērtē EIB 2007. gada pārskatu, it īpaši attiecībā uz finansēšanas darbībām Eiropas Savienībā, galvenokārt pievēršoties sešām politikas prioritātēm (ekonomikas un sociālās kohēzijas nodrošināšana, iniciatīvas „Jauninājumi 2010” īstenošana, Eiropas transporta un piekļuves tīklu attīstīšana, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vides aizsardzība un uzlabošana, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas energoapgādes nodrošināšana), kā arī attiecībā uz EIB ārējo aizdevumu izsniegšanas pilnvaru īstenošanu trešās valstīs;

2.  norāda, ka EIB ir vienīgā finanšu iestāde, kas izveidota, pamatojoties uz Līgumu, un ka lielākā daļa tās darbību attiecas uz dalībvalstu projektiem, taču vienlaikus pieaug tās nozīme arī trešās valstīs, kā noteikts Lēmumā 2006/1016/EK;

3.  norāda, ka, veicot darbības trešās valstīs, EIB līdz šim ir īstenojusi Padomes noteiktos politikas mērķus; uzskata, ka EIB aizdevumu izsniegšanas darbībām bankas kompetences jomās jābūt konsekventām attiecībā uz valstīm; dažādo ES dalībnieku un instrumentu pieejas vienkāršība; elastīgums attiecībā uz Eiropas Savienības spēju reaģēt uz visai atšķirīgiem apstākļiem dažādās valstīs; saskaņotība ar Tūkstošgades mērķu īstenošanu; atbildība gan sabiedrības, gan Parlamenta priekšā par ES sniegto līdzekļu izlietojumu un izlietojuma efektivitāti;

4.  uzskata, ka EIB darbībām jāatspoguļo arī mērķi un saistības, ko Eiropas Savienība uzņēmusies ANO pasākumu ietvaros (piemēram, Kioto protokolā); tādēļ aicina EIB reizi gadā sniegt Parlamentam ziņojumu par ES un ANO mērķu īstenošanu, veicot darbības jaunattīstības valstīs;

5.  ar gandarījumu norāda, ka pēdējos gados EIB sistemātiski veic pasākumus, reaģējot uz Parlamenta sniegtajiem ieteikumiem; iesaka EIB savā gada pārskatā informēt sabiedrību par šiem atbildes pasākumiem;

6.  pievēršoties jautājumam par EIB uzraudzību,

(a)  atgādina, ka EIB uzdevumi tiek definēti politiskā līmenī un tādēļ šī banka nav pakļauta parastajai uzraudzībai; uzskata, ka EIB darba metodes tomēr ir nepieciešams uzraudzīt;

(b)  ierosina stiprināt EIB Revīzijas komitejas darbību, proti, papildināt komitejas sastāvu, kurā patlaban darbojas trīs locekļi un trīs novērotāji, ar diviem valstu uzraudzības iestādēs strādājošiem locekļiem;

(c)  atzinīgi vērtē EIB tehnisko sadarbību ar Luksemburgas valsts uzraudzības iestādi, tomēr prasa šo sadarbību uzlabot;

(d)  aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt iespējas plašāk pārskatīt EIB finansēšanas darbību uzraudzības pasākumus, ko nākotnē varētu īstenot ar Eiropas uzraudzības sistēmas palīdzību, lai pārraudzītu EIB finanšu situācijas kvalitāti un nodrošinātu precīzu darbības rezultātu noteikšanu un profesionālās rīcības kodeksa ievērošanu;

7.  atzinīgi vērtē EIB nozaru darbības politikas izstrādi un publiskošanu enerģētikas, transporta un ūdens nozarē 2007. gadā, uzskatot to par nozīmīgu soli EIB aizdevumu operāciju pārredzamības palielināšanā;

8.  atzinīgi vērtē EIB informācijas publiskošanas un izpaušanas politikas pārskatīšanu, kuras mērķis ir ņemt vērā attiecīgos Orhūsas regulas[15] noteikumus; atzinīgi vērtē EIB publicēto 2007. gada pārskata ziņojumu par operāciju novērtēšanu un mudina EIB turpināt izvērst operāciju novērtēšanas dienesta darbību;

9.  atzinīgi vērtē EIB paziņojuma par vides un sociālajiem principiem un standartiem pārskatīšanu; uzskata, ka EIB jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu pārskatītā paziņojuma īstenošanai un jāsagatavo ziņojums par tā darbību;

10. uzsver, ka EIB jāīsteno absolūtas neiecietības politika attiecībā uz krāpšanu un korupciju, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē EIB krāpšanas apkarošanas politikas, kā arī korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas politikas pārskatīšanu; tomēr pauž bažas par to, ka šī politika lielākoties šķiet pasīva; atkārtoti aicina EIB, pieņemot krāpšanas apkarošanas politiku un procedūras, paredzēt pasākumus ar šādiem mērķiem:

(a)  izveidot administratīvu mehānismu tādu uzņēmumu izslēgšanai, kurus EIB vai citas daudzpusējas attīstības bankas atzinušas par vainīgiem korupcijā;

(b)  izveidot ziņotāju aizsardzības politiku;

(c)  stiprināt bankas izmeklēšanas funkciju un uzlabot ar šo funkciju saistītos preventīvos un izmeklēšanas uzdevumus;

11. atzinīgi vērtē to, ka bankā darbojas ad hoc ētikas komiteja (tā lielākoties risina jautājumus, kas rodas pēc darba attiecību izbeigšanas) un neatkarīgs noteikumu izpildes uzraudzītājs (compliance officer); tomēr vēlas saņemt informāciju par minētās amatpersonas statusu un praktisko darbību;

12. atzinīgi vērtē to, ka EIB 2007. gada oktobrī Vašingtonā ir parakstījusi deklarāciju par vienotu pieeju attiecībā uz uzņēmumu vadību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; norāda, ka šo deklarāciju, kas paredz izvirzīt uzņēmumu vadību jauno tirgus ekonomikas valstu ilgstpējīgas attīstības atbalstam paredzētās programmas priekšplānā, ir parakstījušas arī attīstības finansēšanas iestādes;

13. pauž gandarījumu par to, ka EIB Pārvaldības komiteja ir apstiprinājusi EIB politiku attiecībā uz sūdzību iesniegšanas kārtību; tomēr atkārtoti aicina EIB pārskatīt iekšējo sūdzību iesniegšanas kārtību un izdot jaunas pārsūdzēšanas kārtības pamatnostādnes, kas attiektos uz visām EIB finansētajām darbībām;

14. atzīmē ārējās revīzijas pozitīvo atzinumu un Revīzijas komitejas gada pārskata secinājumus; ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, atkārtoti pauž vēlmi, ka EIB jāpiemēro tādi paši uzraudzības noteikumi kā kredītiestādēm, kā arī reāla konsultatīvā uzraudzība;

ERAB mērķi un darbības

15. atzinīgi vērtē ERAB 2007. gada pārskatu, it īpaši atzīmējot to, ka ERAB ieguldījumi galvenokārt bijuši vērsti uz valstīm, kas atrodas agrīnā vai vidējā pārejas stadijā, un atzinīgi vērtē panākumus projektu finansēšanā no Ilgtspējīgas enerģijas iniciatīvas līdzekļiem, norādot, ka par prioritāriem jāuzskata ES interesēm atbilstoši enerģētikas projekti;

16. norāda, ka ERAB galvenokārt darbojas trešās valstīs, tomēr atsevišķas tās darbības joprojām ir nozīmīgas arī ES dalībvalstīm;

17. turklāt norāda, ka ERAB starptautiskā un reģionālā loma pašlaik ļoti atšķiras no lomas, kāda tai bija 1991. gadā, un ka ERAB pilnvaras ir jāpiemēro šajā jaunajā vidē, jo ERAB reaģē uz situāciju tirgū, paplašinot savu darbību dienvidu un austrumu virzienā;

18. atzīst arī to, ka darbības vide kļūst aizvien sarežģītāka, jo ir pasliktinājušies uzņēmējdarbības apstākļi — vietējo sadarbības partneru pieredze mazinās un aizvien biežāk rodas integritātes problēmas;

19. uzskata, ka ERAB jāpastiprina tehniskā palīdzība un konsultatīvi pasākumi, lai veicinātu labas pārvaldības standartus un nodrošinātu projektu atbilstīgu pārvaldību vietējā līmenī ES kaimiņvalstīs;

20. atzinīgi vērtē ERAB 2008. gadā gūtos panākumus, ieviešot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai; mudina pilnveidot integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu abu banku institucionālajā struktūrā un ārējos pasākumos;

EIB un ERAB savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām starptautiskām, reģionālām un valsts mēroga finanšu iestādēm

21. norāda, ka EIB un ERAB aizvien vairāk finansē pasākumus vienos un tajos pašos reģionos ārpus Eiropas Savienības robežām, proti, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā, Krievijā un Rietumbalkānos, un tuvākajā nākotnē — arī Turcijā;

22. norāda, ka valstīs, kur darbojas gan EIB, gan ERAB, abu banku sadarbība pašlaik notiek trīs dažādos veidos, proti, uz darbībām Austrumeiropā attiecas saprašanās memorands, kurā vadošā loma piešķirta ERAB un kopīgi ieguldījumi ir vispārējs darbības princips; Rietumbalkānos pašlaik notiek pāreja no „konkurējošām” un paralēlām darbībām uz jauniem sadarbības veidiem, apvienojot līdzekļus; un nesen ir panākta vienošanās, kuru piemēro sadarbībai Turcijā un kuras pamatprincips ir īpašo un kopīgo kompetences jomu definīcija, vadošo banku nosakot katrā gadījumā atsevišķi;

23. norāda, ka abu banku mērķi, pieredze un darbības veidi atšķiras un nevar krasi nošķirt aizdevumu izsniegšanu publiskajam un privātajam sektoram; norāda, ka pieaug to kopīgo jomu skaits, kurās aizvien prasmīgāk darbojas abas bankas, piemēram, MVU finansēšana, enerģētika un klimata pārmaiņas un publiskā un privātā sektora partnerības projekti; šajā sakarībā uzsver, ka vajadzīga ciešāka sadarbība;

24. uzskata, ka EIB un ERAB pasākumiem valstīs, kur darbojas abas šīs bankas, nebūtu jākonkurē, bet drīzāk citam citu savstarpēji jāpapildina, pamatojoties uz katras bankas salīdzinošajām priekšrocībām, un pārklāšanās dēļ nedrīkstētu radīt izmaksas klientam;

25. tādēļ, lai panāktu labāk strukturētu EIB un ERAB sadarbību valstīs, kur darbojas abas bankas, ierosina:

(a) abām bankām — uzlabot funkcionālo darba sadalījumu virzībā uz lielāku specializāciju, lai izmantotu katras bankas attiecīgās prasmes un priekšrocības;

(b) EIB — vairāk specializēties lielāka mēroga privātu un publisku infrastruktūru un projektu finansēšanā, tostarp ieguldījumos publiskā un privātā sektora partnerības projektos, kā arī ES uzņēmumu tiešajos ārvalstu ieguldījumos; savukārt ERAB — vairāk specializēties mazāka mēroga ieguldījumos un tādās jomās kā iestāžu izveide, privatizācija, tirdzniecības veicināšana, finanšu tirgi un tiešie ieguldījumi uzņēmumu kapitālā, lai uzlabotu korporatīvās vadības standartus;

(c) izstrādāt to projektu, sektoru un produktu definīciju, kuri varētu interesēt abas bankas un kur tās varētu apvienot zināšanas un resursus, piemēram, attiecībā uz MVU finansēšanu un ieguldījumu veicināšanu cīņā pret klimata pārmaiņām, piemēram, lai stimulētu enerģijas ieguvi no atjaunojamiem avotiem un mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju; šajās jomās, kuras interesē abas bankas, izmantot pragmatisku pieeju un katru gadījumu izskatīt atsevišķi, katram līdzfinansējuma projektam nosakot atbildīgo iestādi, lai novērstu dublēšanos, un kā priekšnoteikumu izvirzot procedūru savstarpēju atzīšanu; šajā sakarībā nodrošināt, ka finansētie projekti neatkarīgi no tā, vai galveno atbildību uzņēmusies EIB vai ERAB, atbilst ES standartiem, piemēram, klimata aizsardzības vai sociālo tiesību jomā;

(d) abās iestādēs ieviest skaidrus sadarbības mehānismus gan augstākajos, gan zemākajos līmeņos;

(e) abām bankām — nākt klajā ar konkrētu priekšlikumu par saskaņotāku sadarbību, tostarp apsvērt kopēju standartu iespēju, lai sniegtu labumu akcionāriem, ieinteresētajām pusēm un saņēmējvalstīm;

(f)  abām bankām — regulāri informēt Komisiju par savu sadarbību;

(g) Komisijai — reizi gadā sniegt ziņojumu Parlamentam un Padomei par EIB un ERAB finansēšanas darbību ietekmes un efektivitātes novērtējumu un par katras bankas ieguldījumu Eiropas Savienības ārpolitikas mērķu sasniegšanā, kā arī par abu banku savstarpējo sadarbību un sadarbību ar citām finanšu iestādēm;

(h) reizi gadā Parlamentā rīkot abu banku prezidentu uzklausīšanu, kurā piedalītos arī par ekonomiku un monetārajām lietām atbildīgais Komisijas komisārs;

26. iesaka EIB akcionāriem ilgtermiņa skatījumā apsvērt iespēju palielināt bankas kapitāla daļu ERAB, piemēram, saistībā ar kapitāla palielināšanos vai gadījumā, ja kāds pašreizējais ERAB akcionārs apsver savas līdzdalības izbeigšanu šajā bankā; uzskata, ka ilgtermiņā tas varētu uzlabot abu banku politikas saskaņotību un specializāciju gan darbības, gan ģeogrāfiskajā ziņā;

27. uzskata, ka jāizvairās no Eiropas Savienības ārējās palīdzības instrumentu skaita palielināšanas; aicina pastiprināt sadarbību ar attīstības jomā strādājošām reģionālām un valsts līmeņa iestādēm vai aģentūrām Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu efektīvu finansēšanu, izvairoties no pārklāšanās un dublēšanās un nodrošinātu ES atbalsta ietekmes saskaņotību un lielāku pamanāmību; atbalsta iespēju šajā sakarībā veikt savstarpēju deleģēšanu un procedūru atzīšanu;

28. atgādina, cik svarīga ir „Eiropas konsensā” iekļautā vienošanās, kura paredz — lai garantētu maksimālu rezultātu saņēmējvalstīs, nepieciešams stiprināt sinerģiju starp programmām, ko atbalsta EIB un citas finanšu iestādes, un Kopienas finansētajām programmām; uzsver, ka, šādi rīkojoties, īpaši jāņem vērā atbalsta saņēmēju intereses;

29. atzīst, ka EIB un ERAB jāsadarbojas ar citām starptautiskām vai reģionālām finanšu iestādēm, piemēram, Pasaules Banku, Āzijas Attīstības banku un Āfrikas Attīstības banku, lai vairāk ietekmētu reģionus, kas atrodas tālāk no Eiropas Savienības, un novērstu finansēšanas darbību nevēlamu pārklāšanos un dublēšanos; tomēr uzskata, ka starptautisko attīstības banku un iestāžu vidū EIB jāuzņemas galvenā loma Eiropas Savienības mērķu atbalstīšanā vides, sociālajā un attīstības jomā;

30. norāda, ka starptautiskajām attīstības bankām un iestādēm ir pozitīva ietekme jaunattīstības valstīs; uzskata, ka šī ietekme ir jāizpēta sīkāk un ir jāapsver turpmākie pasākumi, ņemot vērā Eiropas Attīstības fonda mērķus un darbības; ierosina, ka — ja tiek ievēroti ar vides un sociālajiem mērķiem saistīti nosacījumi — zemes iegādes finansēšanu varētu uzskatīt par EIB ārējām pilnvarām atbilstīgām ieguldījumu izmaksām, jo zemes īpašums ir viens no endogēnās attīstības faktoriem, it īpaši Āfrikas valstīs;

Pasaules finanšu tirgus nestabilitāte un tās ietekme uz EIB un ERAB

31. uzsver lielo nozīmi, kas EIB piešķirta Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, it īpaši attiecībā uz pastiprinātu finansējuma piešķiršanu MVU, enerģijas ieguvei no atjaunojamiem avotiem un videi draudzīgam transportam; atzinīgi vērtē EIB lēmumu 2009. un 2010. gadā palielināt kopējo aizdevumu apjomu par 30 % (EUR 15 miljardiem) un lēmumu palielināt EIB parakstīto kapitālu par EUR 67 miljardiem līdz EUR 232 miljardiem, tādējādi ievērojot Lisabonas stratēģiju; uzsver, ka saistībā ar šo papildu resursu izmantošanu jātiecas panākt ilgtermiņa rezultātus; uzskata, ka saistībā ar pienākumu paplašināšanu ir nepieciešami atbilstīgi cilvēkresursi un finanšu resursi un lielāka EIB darbību pārredzamība un atbildība;

32. aicina pastiprināt pasākumus riska dalīšanai starp komercbankām un EIB, sniedzot finansējumu MVU; tomēr aicina sekot līdzi tam, kā komercbankas izlieto EIB aizdevumus, un šajā sakarībā prasa izveidot rīcības kodeksu komercbanku un EIB sadarbībai; turklāt norāda, ka ir jāatjaunina EIB starpniekbanku saraksts;

33. uzskata, ka EIB un Komisijai jāpaātrina projektu īstenošana dalībvalstīs un nozarēs, kuras krīze skārusi vissmagāk; šajā sakarībā uzskata — lai paātrinātu strukturālā atbalsta sniegšanu, ir svarīgi mobilizēt pieredzi un zināšanas, kas pieejamas tehniskās palīdzības programmās, piemēram, Jaspers, Jeremie, Jessica un Jasmine;

34. norāda, ka Eiropas Savienība, reaģējot uz finanšu krīzi, ir lūgusi EIB paātrināt atbalsta piešķiršanu publiskā un privātā sektora partnerības projektiem; mudina EIB un ERAB īstenot šādus projektus tikai tad, ja to izmaksas nav pārmērīgas un tie nodrošina reālus ieguvumus; šajā sakarībā uzskata, ka ir jāuzlabo informācijas sniegšana, kā arī izmaksu lietderības un samērības novērtējuma metodes;

35. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot riska kapitāla instrumentus, vispārējos aizdevumus un mikrokreditēšanas mehānismus, ko piedāvā EIB programmas un instrumenti;

36. norāda, ka EIB līdzekļu piesaistīšanas un aizdevumu izsniegšanas darbību apjoms gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās ir pakāpeniski palielinājies un pašlaik šīs darbības ir galvenais ES mēroga instruments līdzekļu piesaistīšanai un aizdevumu izsniegšanai; turklāt norāda, ka ir bijis vērojams liels pieprasījums — tostarp Āzijā — pēc EIB izlaistām obligācijām; tādēļ aicina EIB kā sabiedriskā sektora banku un EIB valdes locekļus palielināt līdzekļu piesaistīšanas potenciālu, izlaižot pasaules tirgū eiro obligācijas, lai tādējādi atbalstītu ilgtermiņa mērķus un mazinātu ekonomikas lejupslīdi gan Eiropas Savienībā, gan tās kaimiņvalstīs;

37. prasa Komisijai un EIB kopīgi veikt izpēti, kā pārvarēt kredītresursu trūkumu reālajā ekonomikā, izmantojot jaunus, novatoriskus finanšu instrumentus;

38. atzinīgi vērtē ERAB lēmumu 2009. gadā palielināt gada darbības apjomu par aptuveni 20 % līdz aptuveni EUR 7 miljardiem, lai mazinātu pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi, un norāda, ka puse no EUR 1 miljarda lielā papildu finansējuma 2009. gadā ir paredzēta Centrāleiropai un Austrumeiropai;

39. uzsver, ka pašreizējos apstākļos, kad pastāv stingri kredītu ierobežojumi, pieaug abu banku nozīme gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām; aicina abas bankas pildīt saistības pret trešām valstīm pat ekonomikai grūtos laikos;

40. ierosina, ka pēc rūpīgas analīzes par finanšu krīzes ietekmi uz reālo ekonomiku vajadzētu aicināt EIB palielināt atbalstu jaunajām dalībvalstīm; turklāt norāda, ka ir svarīgi iesaistīt privāto sektoru, lai no jauna stabilizētu krīzes skarto ekonomiku; atzinīgi vērtē ERAB pastiprināto darbību jaunajās dalībvalstīs un ERAB, EIB, Eiropas Investīciju fonda (EIF) un Pasaules Bankas grupas nesen izstrādāto Starptautisko finanšu iestāžu kopīgo rīcības plānu, kura mērķis — atbalstīt Centrāleiropas un Austrumeiropas banku sistēmu un reālo ekonomiku; tomēr iesaka noteiktā laikā veikt „pārejas ekonomikas valstu” definīcijas pārskatīšanu un izvērtēt to, kā norit ERAB darbības pārtraukšana Eiropas Savienības dalībvalstīs;

41. ar gandarījumu norāda, ka finanšu nestabilitātes ietekme uz EIB un ERAB ir neliela, kaut arī ERAB 2008. gadā pirmo reizi desmit gadu laikā uzrādīja zaudējumu sakarā ar stāvokļa pasliktināšanos vērtspapīru tirgos;

Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma par EIB ārējām pilnvarām ietekme

42. atzinīgi vērtē Tiesas 2008. gada 6. novembra spriedumu par Lēmuma 2006/1016/EK juridisko pamatu;

43. reaģējot uz šo spriedumu, ierosina nekavējoties panākt vienošanos starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai nodrošinātu gan to, ka pilnībā tiks ņemtas vērā Parlamenta prerogatīvas, gan arī EIB ārējo finansēšanas darbību nepārtrauktību; tādēļ uzsver, ka šāda nekavējoties panākta vienošanās būtu pagaidu risinājums ar precīzi noteiktu darbības beigu termiņu, proti, līdz termiņa vidusposma pārskatīšanai 2010. gadā;

44. uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi, ievērojot Tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu, kas aizstātu Lēmumu 2006/1016/EK, un atzīst, ka pašlaik notiekošajai EIB ārējo aizdevumu politikas un sadarbības noteikumu termiņa vidusposma pārskatīšanai, kas jāpabeidz 2010. gadā, jādod iespēja izvērst patiesi plašas diskusijas par ES mērķiem un EIB piešķirtajiem resursiem, un Parlaments kā viens no likumdevējiem pilnībā iesaistīsies šajā diskusijā; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā šajā rezolūcijā paustos ierosinājumus, kad tā vidusposma pārskatīšanas noslēgumā izstrādās priekšlikumu jaunam lēmumam par EIB pilnvarām attiecībā uz ārējo aizdevumu izsniegšanu;

45. ierosina, ka uzraudzības komitejai darbs jāpabeidz 2010. gada sākumā, un aicina komitejas priekšsēdētāju drīz pēc tam nosūtīt secinājumus Parlamentam un Padomei; gaida uzraudzības komitejas secinājumus un prasa, lai tā ņem vērā šajā rezolūcijā un iepriekšējās Parlamenta rezolūcijās paustos ieteikumus; prasa, lai uzraudzības komiteja regulāri informē Parlamentu par darba gaitu;

°

° °

46. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]       OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp.
• [2]       Lieta C-155/07, Eiropas Parlaments pret Eiropas Savienības Padomi; vēl nav publicēta Eiropas Kopienu Tiesas Krājumā.
• [3]       OV L 301, 12.11.2008., 13. lpp.
• [4]       OV L 52, 22.2.1997., 17. lpp.
• [5]       Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0132.
• [6]       OV C 287 E, 29.11.2007., 544. lpp.
• [7]       OV C 38 E, 12.2.2004., 313. lpp.
• [8]       OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
• [9]       OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
• [10]     Lieta C-11/00 Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Investīciju banku, Eiropas Kopienu Tiesas Krājums 2003, lappuse I-7141.
• [11]     Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
• [12]     Albānija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Melnkalne, Rumānija un Serbija.
• [13]     Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina.
• [14]     Kazahstāna, Kirgizstāna, Mongolija, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna.
• [15]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Pirmo reizi Parlaments ir izstrādājis ziņojuma projektu vienlaikus par EIB un ERAB darbību. Tā kā EIB ir iestāde, kas izveidota uz Līguma pamata, Parlaments pieņem ziņojumu par tās darbību katru gadu, bet ziņojumu par ERAB pieņem tikai laiku pa laikam, kā tas notika 2002. gadā.

Ziņojuma pieņemšanai vienlaikus par divām bankām ir trīs svarīgi iemesli.

1.   EIB un ERAB finansēšanas darbības arvien vairāk pārklājas

EIB un ERAB arvien vairāk finansē darbības vienos un tajos pašos ģeogrāfiskajos reģionos ārpus ES, piemēram, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā, Krievijā, Rietumbalkānos un tuvākajā nākotnē arī Turcijā.

EIB aizdevumus ārpus ES 2007. gadā atspoguļo šādi skaitļi: Āzija un Latīņamerika EUR 925 miljoni, Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija EUR 230 miljoni, Vidusjūras reģiona partnervalstis EUR 1438 miljoni, Pirmspievienošanās valstis EUR 2870 miljoni, ĀKK valstis EUR 756 miljoni un Dienvidāfrika EUR 113 miljoni.

ERAB gada darījumu apjoms 2007. gadā bija EUR 5,6 miljardi. To veidoja 353 projekti 29 ERAB darbības valstīs Centrāleiropā, Baltijas valstīs, Dienvidaustrumeiropā, NVS rietumos un Kaukāzā, Vidusāzijas valstīs un Krievijā.

Divu banku sadarbība attīstās pa reģioniem, tas nozīmē, ka katrā reģionā sadarbība tiek veidota atšķirīgi. Valstīs, kurās darbojas abas bankas, EIB un ERAB sadarbojas, izmantojot trīs dažādas metodes. Tās ir: saprašanās memorands par Austrumeiropu ar ERAB vadībā un kopējām investīcijām kā noteicošo principu; līdzekļu apvienošana Rietumbalkānos, kur notiek pāreja no „konkurējošām” un paralēlām darbībām uz jauniem sadarbības veidiem; un nesen izstrādāts nolīgums, kas pamatojas uz definīciju par īpašām un kopīgām kompetences jomām un elastīgiem sadarbības veidiem, kā tas ir gadījumā ar finansēšanas darbībām Turcijā.

Šāda attīstība ir nepietiekama. Tā vietā būtu lietderīgāk veikt vispusīgu pārskatu, norādot tajā, kā uzlabot sadarbību starp abām bankām un citām iesaistītajām pusēm, ņemot vērā ES un saņēmējvalstu intereses.

No paša sākuma ir skaidrs, ka šo divu banku mērķi, pieredze un modus operandi atšķiras. Turklāt darba dalīšana un sadarbība starp abām bankām nevar vienkārši notikt pa reģioniem vai nodalot aizdevumus valsts un privātajam sektoram.

Šis ziņojums ir vērsts uz to jomu noteikšanu, kurās šīs abas bankas varētu strādāt kopā vēl efektīvāk, lai sniegtu lielāku pievienoto vērtību akcionāriem, ieinteresētajām pusēm un saņēmējvalstīm.

Attiecībā uz pastiprinātu sadarbību ir izteikti šādi konkrēti ieteikumi:

a) uzlabot abu iestāžu funkcionālo darba dalīšanu, virzoties uz lielāku specializāciju, lai koncentrētos uz savām attiecīgajām prasmēm un stiprajām pusēm, tādām kā EIB plašās finansēšanas iespējas un ERAB vietējā līmeņa klātbūtne un zināšanas;

b)  EIB pastiprināti jāspecializējas lielu privātu un valsts infrastruktūras un projektu finansēšanā, ietverot valsts un privātās partnerības (PPP) investīcijas, kā arī tiešas ārvalstu investīcijas no ES uzņēmumiem; ERAB vairāk jāspecializējas maza apjoma investīcijās, iestāžu veidošanā, privatizācijā, tirdzniecības veicināšanā, finanšu tirgos un tiešās investīcijās kapitālā, lai paaugstinātu korporatīvos vadības standartus;

c)  noteikt projektus, nozares un izstrādājumus, kuri ir abu banku iespējamo interešu lokā un kuros tās varētu kopīgi ieguldīt zināšanas un resursus, piemēram, MVU finansēšana, investīciju piesaistīšana cīņai pret klimata pārmaiņām, piemēram, investīcijas atjaunojamos enerģijas avotos un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Šīs kopējo interešu jomas prasa pragmatisku un individuālu pieeju, veidojot katra līdzfinansēšanas projekta vadošo iestādi ar mērķi novērst dublēšanos un ievērojot priekšnoteikumu par procesu savstarpēju atzīšanu;

d)  īstenot sadarbības kultūru abās iestādēs, gan lejupejošā virzībā, gan uz vietas;

e)  sagatavot abu banku vispārēju priekšlikumu par saskaņotāku sadarbību, ietverot pārdomas par kopīgiem standartiem, lai sniegtu labumu akcionāriem, ieinteresētajām pusēm un saņēmējvalstīm;

f)   abām bankām regulāri sniegt ziņojumus Komisijai par savu sadarbību;

g)  Komisijai sniegt ikgadējus ziņojumus Parlamentam un Padomei par EIB un ERAB finanšu operāciju, kā arī to attiecīgā ieguldījuma ES ārpolitikas mērķu izpildē ietekmes un efektivitātes novērtējumu, un par abu banku savstarpējo sadarbību, kā arī par sadarbību ar citām finanšu iestādēm;

h)  organizēt ikgadējas uzklausīšanas Eiropas Parlamentā ar abu banku prezidentu un ekonomikas un monetāro lietu komisāra piedalīšanos.

2.   Kredītu krīze vēl vairāk palielina abu banku darba nozīmi

Pašreizējos stingru kreditēšanas noteikumu apstākļos divu banku finanšu operācijām un savstarpējai sadarbībai ir vēl lielāka nozīme, sniedzot tik vajadzīgos kredītus valsts un privātajam sektoram. Piemēram, MVU finansēšana ir kritiskā stāvoklī gan ES, gan ārpus tās. Piemēram, banku nozare ES kaimiņu reģionos pašlaik nonākusi nopietnās grūtībās. Ir tikpat svarīgi, ka šīs abas bankas aktīvi veicina projektus, kuru mērķis ir cīņa ar klimata pārmaiņām un atbalsts atjaunojamiem enerģijas avotiem.

3.   Ir jāīsteno Eiropas Kopienu Tiesas spriedums par EIB ārējo aizdevumu pilnvarām

Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada 6. novembra spriedums par Padomes lēmuma 2006/1016/EK juridisko pamatu ir savlaicīga norāde uz svarīgo nozīmi, kas Parlamentam būs koplēmuma procedūrā par EIB ārējo aizdevumu pilnvarām.

Padomes lēmums 2006/1016/EK, kas ietver garantijas EIB finanšu operāciju veikšanai jaunattīstības valstīs un citās trešās valstīs, pamatojas vienīgi uz EK līguma 181.a pantu (ekonomiskā sadarbība ar trešām valstīm).

Eiropas Parlaments apstrīdēja šo lēmumu, jo uzskatīja, ka EK līguma 179. pants (sadarbība attīstības jomā) jāpievieno kā otrs juridiskais pamats. Parlamenta līdzdalība ir nozīmīgs jautājums, jo EK līguma 179. pants paredz koplēmuma procedūru, kamēr EK līguma 181.a pants paredz tikai apspriešanos.

Tiesa uzskatīja, ka lēmums, izmantojot sadarbību ar jaunattīstības valstīm finanšu jomā, tiecas sasniegt arī sociāli ekonomiskus mērķus, kas minēti EK līguma 177. pantā. Tādējādi, ciktāl lēmums attiecas uz jaunattīstības valstīm EK līguma XX sadaļas izpratnē, tas ietilpst šajā sadaļā un līdz ar to arī EK līguma 179. panta piemērošanas jomā.

Visbeidzot, tiesa nolēma, ka pastāv papildinoša rakstura attiecības starp Līguma XX un XXI sadaļu un tādējādi starp attiecīgi EK līguma 179. un 181.a pantu, un ka procedūras, kas paredzētas šajos abos noteikumos, nevar tikt klasificētas kā nesaderīgas. Tiesa lēma, ka jāpiemēro koplēmuma procedūra.

Tas ļoti būtiski ietekmē Eiropas Parlamentu, jo tagad tam ir lielāka nozīme, pieņemot lēmumu par EIB ārējās darbības pilnvarām. Tas piešķir Parlamentam vajadzīgo juridisko pamatu, lai saskaņotu ar Padomi to, kā EIB būtu jāstrādā ārpus ES. Attīstība šajā jomā ir ļoti vajadzīga.

Tiesa pieprasīja, lai Lēmuma 2006/1016/EK darbība tiktu attiecināta tikai uz tiem EIB finanšu pasākumiem, kas stājušies spēkā 12 mēnešus pēc tiesas sprieduma datuma.

Šo grafiku būs ļoti sarežģīti īstenot praksē; Tiesa ļoti reti iekļauj šādu nolēmumu savā spriedumā attiecībā uz koplēmuma procedūru starp iestādēm. Ņemot vērā Parlamenta vēlēšanas nākamajā gadā, situācija ir vēl sarežģītāka.

Lai EIB varētu turpināt savu aizdevumu darbību ārpus ES pēc iespējas vienmērīgi un sniegtu labumu abām pusēm, jo īpaši saņēmējvalstīm, ir ieteicams izveidot Parlamenta, Padomes un Komisijas starpiestāžu grupu. Šī grupa apspriestu to, kādi pasākumi jāveic turpmāk, ņemot vērā Tiesas spriedumu (C-155/1016/EK).

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (21.1.2009)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem
(2008/2155(INI))

Atzinumu sagatavoja: Gabriele Stauner

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka Eiropas Investīciju bankai (EIB) jāīsteno „nulles līmeņa iecietības” politika attiecībā uz krāpšanu un korupciju, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē EIB krāpšanas apkarošanas politikas, kā arī korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas politikas pārskatīšanu; tomēr pauž bažas par to, ka šī politika lielākoties šķiet pasīva; atkārtoti aicina EIB, pieņemot krāpšanas apkarošanas politiku un procedūras, paredzēt pasākumus, lai —

a.  izveidotu administratīvu mehānismu tādu uzņēmumu izslēgšanai, kurus EIB vai citas daudzpusējas attīstības bankas atzinušas par vainīgiem korupcijā;

b.  izveidotu ziņotāju aizsardzības politiku;

c.  stiprinātu bankas izmeklēšanas funkciju un uzlabotu ar šo funkciju saistītos preventīvos un izmeklēšanas uzdevumus;

2.  atzinīgi vērtē to, ka darbojas ad hoc ētikas komiteja (tā lielākoties risina jautājumus, kas rodas pēc darba attiecību izbeigšanas) un neatkarīgs noteikumu izpildes uzraudzītājs (compliance officer); tomēr vēlas saņemt informāciju par minētās amatpersonas statusu un praktisko darbību;

3.  atzinīgi vērtē to, ka EIB kopā ar attīstības finansēšanas iestādēm 2007. gada oktobrī Vašingtonā ir parakstījusi deklarāciju par vienotu pieeju attiecībā uz uzņēmumu vadību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, izvirzot uzņēmumu vadību jauno tirgus ekonomikas valstu ilgstpējīgas attīstības atbalstam paredzētās programmas priekšplānā;

4.  pauž gandarījumu par to, ka EIB Pārvaldības komiteja ir apstiprinājusi EIB politiku attiecībā uz sūdzību iesniegšanas kārtību; tomēr atkārtoti aicina EIB pārskatīt iekšējo sūdzību iesniegšanas kārtību un izdot jaunas pārsūdzēšanas kārtības pamatnostādnes, kas attiektos uz visām EIB finansētajām darbībām;

5.  atzinīgi vērtē EIB informācijas publiskošanas un izpaušanas politikas pārskatīšanu, kuras mērķis ir ņemt vērā attiecīgos Orhūsas regulas noteikumus[1]; atzinīgi vērtē EIB publicēto 2007. gada pārskata ziņojumu par operāciju novērtēšanu un mudina EIB turpināt izvērst operāciju novērtēšanas dienesta darbību;

6.  atzīmē ārējās revīzijas pozitīvo atzinumu un Revīzijas komitejas gada pārskata secinājumus; ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, atkārtoti pauž vēlmi, ka EIB jāpiemēro tādi paši uzraudzības noteikumi kā kredītiestādēm, kā arī reāla konsultatīvā uzraudzība;

7.  uzsver, ka ir steidzami nepieciešams izveidot neatkarīgu regulatīvo misiju, kas pārraudzītu EIB finanšu situācijas kvalitāti un nodrošinātu precīzu darbības rezultātu noteikšanu un profesionālās rīcības kodeksa ievērošanu; turklāt iesaka turpināt EIB Revīzijas komitejas darbības nostiprināšanu; gaidot, kamēr tiks izveidots oficiāls Eiropas banku regulators, ierosina apsvērt jebkuru iespējamo risinājumu, piemēram, valsts regulatora iesaistīšanu, vairāku valstu regulatoru iesaistīšanu, pamatojoties uz ikgadējas rotācijas principu, vai jautājuma nodošanu izskatīšanai Padomē pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar EK līguma 105. panta 6. punktu;

8.  pauž nožēlu, ka par EIB netiek sagatavots īpašs Parlamenta ziņojums, ņemot vērā tiešo saikni starp EIB un dalībvalstīm, kas ir tās vienīgie akcionāri, pretstatā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, kuras akcionāru vidū ir arī daudzas pie Eiropas Savienības nepiederošas valstis, piemēram, Šveice, Izraēla, Turcija, Krievija, Kanāda, Korejas Republika, ASV, Japāna un Meksika.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	20.1.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	11 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Herbert Bösch, Paulo Casaca, Esther De Lange, James Elles, Nils Lundgren, José Javier Pomés Ruiz, Bart Staes, Søren Bo Søndergaard
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christopher Heaton-Harris

• [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	9.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 1 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Paolo Bartolozzi, Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Wolf Klinz, Kurt Joachim Lauk, Hans-Peter Martin, Gay Mitchell, Sirpa Pietikäinen, John Purvis, Bernhard Rapkay, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Cornelis Visser
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Harald Ettl, Margaritis Schinas, Eva-Riitta Siitonen