par Parlamenta jauno lomu un pienākumiem saskaņā ar Lisabonas līgumu

(2008/2063(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada 13. decembrī parakstīto Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ko groza ar Vienoto Eiropas aktu un Māstrihtas, Amsterdamas un Nicas līgumu,

–   ņemot vērā 2007. gada 12. decembra Pamattiesību hartu (1),

–   ņemot vērā 2001. gada 15. decembra Lākenes deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni(2),

–   ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kas parakstīts Romā 2004. gada 29. oktobrī,

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par ceļvedi Eiropas Savienības konstitucionālajā procesā(3),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par starpvaldību konferences sasaukšanu(4),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 20. februāra rezolūciju par Lisabonas līgumu(5),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A6-0145/2009),

1. Jauna politika

1.1. Jauni mērķi un horizontālie noteikumi

1.  atzinīgi vērtē saistošo raksturu, ko Līgums piešķir Pamattiesību hartai, kā arī tiesību, brīvību un principu atzīšanu visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem; uzsver, ka Parlaments apņemas nodrošināt pilnīgu Hartas ievērošanu;

2.  atzinīgi vērtē pārstāvniecības un līdzdalības demokrātijas nostiprināšanu, kas, cita starpā, rodas no tā sauktās „pilsoņu iniciatīvas” (ES līguma 11. pants, ko groza ar Lisabonas līgumu („LES”)), kas ļauj vienam miljonam pilsoņu no vairākām dalībvalstīm aicināt Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu;

3.  atzinīgi vērtē to, ka visā ES politikā būtiska vieta ir ierādīta vides aizsardzībai un ka Līguma par Eiropas Savienības darbību, ko groza ar Lisabonas līgumu („LESD”), 191. pantā ir noteikta nepieciešamība cīnīties ar klimata pārmaiņām starptautiskā līmenī; uzsver, ka Eiropas Parlamentam arī turpmāk būtu jāmudina Eiropas Savienība uzņemties vadošo lomu politikā, kas saistīta ar cīņu pret klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību sasaista brīvības, drošības un tiesiskuma telpu ar pamattiesību aizsardzību un ES un tās dalībvalstu tiesisko kārtību (Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. pants);

5.  īpaši atzīmē mērķi izveidot „sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu” (Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkts), līdz ar to saistot mērķi izveidot iekšējo tirgu ar citiem mērķiem;

6.  ar gandarījumu atzīmē, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir iekļauta starp Savienības vērtībām (Līguma par Eiropas Savienību 2. pants) un mērķiem (Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkts);

7.  atzinīgi vērtē to, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. panta 1. punktā ir noteikts, ka „Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina”, kas atšķiras no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 177. panta 1. punkta pašreizējās redakcijas „Kopienas politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā… [papildina] dalībvalstu īstenoto politiku”; uzsver lielāku Parlamenta atbildību pie nosacījuma, ka Savienībai ir plašākas iespējas paust iniciatīvu, veidojot politikas, kam būtu jānodrošina saskaņotāka palīdzība un darba sadale, kā arī efektīvāka palīdzība „nabadzības mazināšanā un ilgākā laika posmā — tās izskaušanā” saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM);

8.  uzskata, ka teritoriālās kohēzijas iekļaušana Eiropas Savienības mērķos (Līguma par Eiropas Savienību 3. pants) papildina ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi, kā arī juridiskā pamata ieviešana attiecīgajās jomās paplašina Parlamenta kompetenci, izvērtējot galveno politiku teritoriālo ietekmi; ar gandarījumu atzīmē, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. un 355. pants apstiprina attālāko reģionu īpašo stāvokli;

9.  atzinīgi vērtē tādu horizontālo noteikumu ieviešanu par augstu nodarbinātības līmeni, sociālo aizsardzību, cīņu pret sociālo atstumtību, augstu izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, par diskriminācijas apkarošanu un vides aizsardzību, kuri darbojas kā Eiropas Savienības politikas veidošanas vispārēji principi (Līguma par Eiropas Savienības darbību 9., 10. un 11. pants);

10. atzinīgi vērtē arī to, ka patērētāju tiesību aizsardzība ir nostiprināta tādā mērā, ka tā ir jāintegrē citās izstrādājamās un īstenojamās Eiropas Savienības politikas jomās un kā transversāls uzdevums pašlaik ieņem daudz ievērojamāku vietu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 12. pantu;

11. atzinīgi vērtē Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. pantā skaidri formulēto noteikumu par solidaritāti, ar kuru saskaņā Padome var lemt par attiecīgiem pasākumiem, ja rodas lielas grūtības atsevišķu produktu piegādē, jo īpaši enerģijas jomā;

12. atzinīgi vērtē to, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 214. pants atzīst humāno palīdzību par pilntiesīgu Savienības politiku; uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā (Sadarbība attīstības jomā) un 3. nodaļā (Humānā palīdzība) ir sniegts skaidrs tiesiskais pamats attīstībai un humānajai palīdzībai, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra;

13. turklāt atzinīgi vērtē Eiropas Savienības pilnvaru nostiprināšanu civilās aizsardzības jomā, lai nodrošinātu ad hoc palīdzību un palīdzību katastrofu gadījumā cilvēkiem trešās valstīs (Līguma par Eiropas Savienības darbību 214. pants);

1.2. Jauns juridiskais pamats

14. uzsver, ka Eiropas Savienības ārējo darbību paplašināšanai saskaņā ar Lisabonas līgumu, ieskaitot jaunu tiesisko pamatu un instrumentus, kas ietekmē jomas, kuras saistītas ar ārpolitiku (ārējās darbības un Kopējo ārpolitiku un drošības politiku/Kopējo drošības un aizsardzības politiku KĀDP/KDAP), ir nepieciešams jauns iestāžu līdzsvars, kas garantētu adekvātu demokrātisku kontroli, ko īstenotu Eiropas Parlaments;

15. atzinīgi vērtē to, ka uz enerģijas jautājumiem tagad attieksies atsevišķa XXI sadaļa Līguma par Eiropas Savienības darbību trešajā daļā un darbībām šajā jomā tādēļ būs juridisks pamats (Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pants); tomēr atzīmē, ka parastās likumdošanas procedūras ir jāievēro kā vispārējs noteikums, bet lēmumi par dažādiem enerģijas veidiem paliek dalībvalstu kompetencē, kamēr par fiskāliem pasākumiem šajā jomā joprojām tiek prasīts apspriesties tikai ar Eiropas Parlamentu;

16. atzinīgi vērtē Kopienas kopējās vērtības attiecībā uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā arī juridisko pamatu, kas ļauj noteikt principus un nosacījumus, pēc kādiem nodrošina pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pants un protokols Nr. 26 par vispārējas nozīmes pakalpojumiem);

17. uzskata, ka Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas kopējās tirdzniecības politikas (KTP) jomā Līguma par Eiropas Savienības darbību 206. un 207. pants) vispārēji sekmē tās demokrātiskās leģitimitātes un efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši ieviešot parasto likumdošanas procedūru un prasību, ka panāk piekrišanu par visiem nolīgumiem; atzīmē, ka visi jautājumi, uz kuriem attiecas KTP, ir tikai un vienīgi Eiropas Savienības kompetencē, līdz ar to vairs nebūs jauktu tirdzniecības nolīgumu, ko noslēgusi gan Eiropas Savienība, gan dalībvalstis;

18. pauž gandarījumu, ka ir iekļauts noteikums par Eiropas kosmosa politiku (Līguma par Eiropas Savienības darbību 189. pants), un atzinīgi vērtē Parlamentam un Padomei doto iespēju veikt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nepieciešamos pasākumus Eiropas Kosmosa programmas izstrādei; tomēr uzskata, ka vārdi „neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu šajā jomā”, kas norādīti minētajā pantā, var ietvert dažus šķēršļus attiecībā uz kopīgas Eiropas kosmosa politikas īstenošanu;

19. norāda, ka Lisabonas līgums ietver jaunu juridisko pamatu, ar ko paredz koplēmuma procedūru attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām (Līguma par Eiropas Savienības darbību 118. pants);

20. atzinīgi vērtē ES darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz jaunatnes politiku, veicinot jaunatnes piedalīšanos Eiropas demokrātiskajā dzīvē (Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pants);

21. atzinīgi vērtē jauno juridisko pamatu, ko nosaka Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pants, saskaņā ar kuru „veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu”, jo šis pants nodrošina pamatu administratīvās procedūras regulējumam;

22. atzinīgi vērtē juridiskā pamata stiprināšanu to ES pasākumu pieņemšanai, ar kuriem novērš un apkaro krāpšanu, kas apdraud Savienības finansiālās intereses (Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pants); uzsver to, ka Lisabonas līgums atceļ EK līguma pašreizējā 280. pantā noteikto ierobežojumu, ka šādi pasākumi „neattiecas uz dalībvalstu krimināllikumu piemērošanu vai tiesu varas administrēšanu dalībvalstīs”;

23. norāda, ka Līguma jaunie noteikumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās ietver juridisku pamatu pasākumiem, ar ko atbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību (Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. un 82. pants);

24. uzsver, ka Lisabonas līgums paredz arī iespējamo Eiropas Prokuratūras iesaistīšanu, lai cīnītos ar noziegumiem, kas skar Savienības finansiālās intereses (Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. pants);

25. atzinīgi vērtē faktu, ka ar Lisabonas līgumu ES iekšējos un ārējos mērķos tiek ieviesti saistoši noteikumi bērnu tiesību aizsardzībai (Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkta 2. apakšpunkts un 5. punkts);

26. atzinīgi vērtē jaunas tūrisma sadaļas iekļaušanu Lisabonas līgumā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 95. pants), kas nosaka, ka Savienība papildina dalībvalstu darbību; atzinīgi vērtē arī noteikumu, ka parastā likumdošanas procedūra reglamentē to likumdošanas priekšlikumu pieņemšanu, kuri ietilpst šajā sadaļā;

27. atzinīgi vērtē to, ka ar Lisabonas līgumu sports ir iekļauts starp jomām, kam ir noteikts juridiskais pamats (Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. pants); jo īpaši uzsver, ka Savienība beidzot var veikt pasākumus sporta attīstībai un sporta Eiropas dimensijai un pienācīgi ievērot sporta savdabību, piemērojot citas Eiropas politikas jomas;

2. Jaunas Parlamenta pilnvaras

2.1. Jaunas koplēmuma pilnvaras

28. atzinīgi vērtē to, ka Lisabonas līgums stiprina Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti, paplašinot Parlamenta koplēmuma pilnvaras;

29. atzinīgi vērtē to, ka Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir pilnībā iekļauta brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (no 67. līdz 89. pantam), formāli pabeidzot trešo pīlāru; atzinīgi vērtē faktu, ka parastā likumdošanas procedūra attiecas uz daudziem lēmumiem civiltiesību, patvēruma, imigrācijas un vīzu politikas jomā, kā arī tieslietu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietu jomā;

30. uzskata, ka parastās likumdošanas procedūras ieviešana Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jomā uzlabo Eiropas Savienības demokrātisko pārskatatbildību, jo Eiropas Parlaments piedalās likumdošanā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padome; uzsver, ka koplēmumu piemēro tiesību aktiem lauksamniecības jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un ka šis gadījums jo īpaši attiecas uz četriem galvenajiem horizontālajiem tiesību aktiem lauksaimniecības jomā (regula par vienotu kopīgā tirgus organizāciju, regula par tiešajiem maksājumiem, regula par lauku attīstību un regula par kopējo lauksaimniecības politiku); turklāt norāda, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts attiecas arī uz tiesību aktiem par kvalitāti, bioloģisko lauksaimniecību un veicināšanu;

31. uzsver, ka visas Padomes pilnvaras paredzēt pasākumus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punktam saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ir pakļautas tāda tiesību akta iepriekšējai apstiprināšanai atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktam, kurā izklāstīti noteikumi un ierobežojumi, kas saistīti ar Padomei piešķirtajām pilnvarām; uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts neparedz juridisku pamatu vai jebkādas autonomas tiesības, kas ļautu pieņemt vai grozīt kādu pašlaik spēkā esošu Padomes tiesību aktu KLP jomā; aicina Padomi atturēties no jebkādu Līguma par Eiropas Savienības 43. panta 3. punktā minēto pasākumu pieņemšanas bez iepriekšējas apspriešanās ar Parlamentu;

32. konstatē, ka Lisabonas līgums ievieš tālejošas izmaiņas lēmumu pieņemšanas sistēmā kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) un arī palielina tās demokrātisko atbildību; atzinīgi vērtē faktu, ka saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Parlaments un Padome izstrādā noteikumus, kas nepieciešami KZP mērķu sasniegšanai (Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts); šajā sakarībā uzskata, ka parastā likumdošanas procedūra ir jāattiecina uz jebkuru citu jomu, izņemot nozvejas iespēju noteikšanu un kvotu sadalījumu, kas formāli iekļauts ikgadējos noteikumos, piemēram, uz tām jomām, kas saistītas ar tehniskiem pasākumiem vai zvejas intensitāti, vai reģionālo zivsaimniecības organizāciju (RZO) pieņemto nolīgumu iekļaušanu, kurām ir savs juridiskais pamats;

33. atzinīgi vērtē parastās likumdošanas procedūras ieviešanu, lai pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus daudzpusējās uzraudzības procedūrai (Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. panta 6. punkts); tas varētu pastiprināt ekonomisko koordināciju;

34. uzskata, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzīšana par Eiropas Savienības iestādi nostiprina tās atbildību atskaitīties par monetāro politiku; atzinīgi vērtē to, ka vairāki noteikumi Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un ECB statūtos var tikt grozīti pēc konsultēšanās ar Parlamentu saskaņā ar ECBS un ECB statūtu 40. panta 2. punktu; apstiprina, ka tas neietekmē ECB neatkarību monetārās politikas jomā vai Līgumā noteiktās prioritātes;

35. uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. pants ir uzlabojums, jo parastā likumdošanas procedūra attiecas uz daudzgadu pamatprogrammu un ar to saistīto Eiropas Pētniecības telpas īstenošanu; tomēr atzīmē, ka šajā pantā minētās īpašās programmas tiek pieņemtas ar īpašu likumdošanas procedūru, kas paredz tikai vienu apspriešanos ar Eiropas Parlamentu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. panta 4. punkts);

36. atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz struktūrfondu īstenošanu Lisabonas līgums nosaka Eiropas Parlamentam tādus pašus nosacījumus kā Padomei, aizstājot pašreizējo pozitīva atzinuma procedūru ar parasto likumdošanas procedūru; uzskata, ka tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz struktūrfondiem laika posmā pēc 2013. gada, jo tas veicina pārredzamību un palielina minēto fondu pārskatatbildību pilsoņu priekšā;

37. atzīmē, ka uz tiesību aktiem, kas aizliedz diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, attiecas īpaša likumdošanas procedūra un tiem ir vajadzīga Parlamenta piekrišana (Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pants);

38. atzinīgi vērtē to, ka parastajā likumdošanas procedūrā ir iekļauti pasākumi, kas paredz apkarot cilvēku tirdzniecību, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību, un seksuālu izmantošanu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 2. punkts 83. panta 1. punkts);

39. atzinīgi vērtē to lēmumu paplašināšanu uz izglītības jomu, ieskaitot sportu, kurus pieņem ar kvalificētu vairākumu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. panta 4. punkts);

40. atzinīgi vērtē to, ka koplēmuma procedūra turpmāk tiks piemērota Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. pants), tādējādi ļaujot Parlamentam piedalīties šo regulu pielāgošanā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Padomei;

2.2. Jaunas budžeta pilnvaras

41. atzīmē, ka Lisabonas līgums radikāli izmaina Savienības finanšu jomu, jo īpaši attiecībā uz attiecībām starp iestādēm un lēmumu pieņemšanas procedūrām;

42. norāda, ka Padomei un Parlamentam, ņemot vērā resursu ierobežojumus, ir jāvienojas par izdevumu plānošanu, kas ir juridiski saistoša (Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pants); atzinīgi vērtē to, ka budžets ir kopīgi jāpieņem Parlamentam un Padomei atbilstoši daudzgadu finanšu shēmai; atzinīgi vērtē atšķirību likvidēšanu starp obligātiem un neobligātiem izdevumiem (Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pants); atzinīgi vērtē faktu, ka finanšu regulas pieņemšanai piemēro parasto likumdošanas procedūru (Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pants);

43. atsaucas uz Budžeta komitejas sagatavoto ziņojumu par Lisabonas līgumā ietverto jauninājumu ietekmi uz budžetu: institucionāliem aspektiem un jaunām Savienības kompetencēm;

2.3. Jauna piekrišanas procedūra

44. atzinīgi vērtē to, ka vienkāršotai pārskatīšanas procedūrai attiecībā uz balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu un parastās likumdošanas procedūras ieviešanu kādā jomā saskaņā Līguma par Eiropas Savienību vai Līguma par Eiropas Savienības darbību V sadaļu ir nepieciešama Parlamenta piekrišana;

45. pieņem zināšanai „izstāšanās punkta” ieviešanu dalībvalstīm (Līguma par Eiropas Savienību 50. pants); uzsver, ka līgumu, ar ko nosaka dalībvalsts izstāšanās kārtību no Savienības, nevar noslēgt, kamēr Parlaments nav devis savu piekrišanu;

46. atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta piekrišana ir nepieciešama daudziem starptautiskiem nolīgumiem, ko paraksta Savienība; uzsver nodomu nepieciešamības gadījumā prasīt Padomei neuzsākt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem, kamēr Parlaments nav izteicis savu viedokli, un ļaut Parlamentam, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, jebkurā sarunu fāzē pieņemt ieteikumus, kas ir jāņem vērā pirms sarunu beigām;

47. prasa, lai jebkuram turpmākam „jauktam” nolīgumam, kurā apvienoti ar KĀDP saistīti un ar KĀDP nesaistīti elementi, parasti būtu vienots tiesisks pamats, kuram vajadzētu būt tieši saistītam ar nolīguma galveno priekšmetu; norāda, ka Parlamentam ir tiesības tikt uzklausītam, izņemot gadījumus, kad nolīgums ekskluzīvi attiecas uz KĀDP;

2.4. Jaunas kontroles pilnvaras

48. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments ievēl Komisijas priekšsēdētāju pēc Eiropadomes priekšlikuma, ņemot vērā vēlēšanas Eiropas Parlamentā; atsaucas uz Konstitucionālo jautājumu komitejas sagatavoto ziņojumu par līdzsvaru starp iestādēm;

49. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments apstiprinās Komisijas priekšsēdētāja vietnieku/Savienības augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos līdz ar citiem Komisijas kā iestādes locekļiem ar balsojumu, kā arī apstiprinās balsojumu par nopēluma izteikšanu un tādējādi panākot, ka viņi būs atbildīgi Eiropas Parlamentam;

50. atzinīgi vērtē Eiropas Kopienu Tiesas un tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu jauno iecelšanas procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantā, ar kuru saskaņā pirms attiecīgajiem dalībvalstu lēmumiem ir jābūt atzinumam par kandidātu spēju veikt savus pienākumus; šo atzinumu sniedz komisija, kas sastāv no septiņiem ekspertiem, no kuriem vienu izvirza Eiropas Parlaments;

51. uzsver pārredzamības un demokrātiskas kontroles nepieciešamību attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 27. panta 3. punktu un atsaucas uz savām tiesībām sniegt konsultācijas par šā dienesta izveidi; uzskata, ka EĀDD vajadzētu būt administratīvi saistītai ar Komisiju;

52. sagaida paskaidrojumus attiecībā uz kritērijiem ES īpašo pārstāvju iecelšanai un novērtēšanai, ieskaitot viņu pienākumu noteikšanu un mērķi, viņu pilnvaru ilgumu, koordinēšanu un komplementaritāti ar Savienības turpmākajām delegācijām;

53. uzsver pārredzamības un demokrātiskas kontroles nepieciešamību attiecībā uz Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un tās darbību, jo īpaši nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu starp EAA galveno izpildpersonu un Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju;

54. atzinīgi vērtē Parlamenta jauno konsultatīvo lomu saskaņā ar ECBS un ECB Statūtu 40. panta 2. punktu attiecībā uz ECB padomes sastāva izmaiņām;

55. atzinīgi vērtē to, ka uz aģentūrām, jo īpaši Eiropolu un Eurojust, attieksies lielāka parlamentārā kontrole (Līguma par Eiropas Savienības darbību 85. un 88. pants); tāpēc uzskata, ka konsultāciju procedūras saglabāšana kopuzņēmumu izveidošanai pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. un 188. pants) pēc būtības var neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem par aģentūru izveidi;

2.5. Jaunas tiesības saņemt informāciju

56. aicina Eiropadomes priekšsēdētāju raudzīties, lai Parlaments būtu pilnībā informēts par sagatavošanos Eiropadomes sanāksmēm, un sniegt ziņojumu par sanāksmju rezultātiem, ja iespējams, divu darbdienu laikā (vajadzības gadījumā īpašā Parlamenta sēdē);

57. aicina rotējošās Padomes prezidentūras priekšsēdētāju informēt Parlamentu par prezidentūras programmām un panāktajiem rezultātiem;

58. aicina nākamo Komisijas priekšsēdētāja vietnieku/Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos vienoties ar Parlamentu par piemērotām metodēm, lai Parlaments būtu pilnībā informēts un uzklausīts par Savienības ārējām darbībām, attiecīgi iesaistot visas Parlamenta komitejas, kas atbildīgas par jomām, kurās darbojas augstais pārstāvis;

59. uzsver, ka attiecībā uz sarunām un starptautisku nolīgumu noslēgšanu Komisijai ir juridiskas saistības informēt Parlamentu par sarunu gaitu līdzvērtīgi, kā to veic īpaša komiteja, kuru Padome ir iecēlusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu; aicina sniegt šo informāciju tādā pašā apmērā un tajā pašā laikā, kā tā jāsniedz attiecīgajai Padomes komitejai saskaņā ar šo pantu;

2.6. Jaunas iniciatīvas tiesības

60. atzinīgi vērtē Parlamenta jauno lomu, ierosinot Līgumu grozījumus; šīs tiesības tiks izmantotas un jaunas idejas par Eiropas nākotni tiks ierosinātas, kad tas būs nepieciešams jaunu uzdevumu veikšanai;

61. atzinīgi vērtē to, ka Parlamentam ir iniciatīvas tiesības attiecībā uz priekšlikumiem par tā sastāvu, ievērojot Līgumos noteiktos principus (Līguma par Eiropas Savienību 14. pants);

62. atzīmē, ka Lisabonas līgums ievieš īpašu likumdošanas procedūru, lai pieņemtu noteikumus, ar kuriem nosaka izmeklēšanas pagaidu komiteju darbības nosacījumus un pilnvaras (Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pants)

3. Jaunas procedūras

3.1. Kontrole, ko veic valstu parlamenti

63. atzinīgi vērtē valstu parlamentiem piešķirtās tiesības attiecībā uz subsidiaritātes principa piemērošanas iepriekšēju kontroli visos Savienības tiesību aktos; uzskata, ka valstu parlamentu veiktās Eiropas politiku kontroles pastiprināšana palielinās arī sabiedrības informētību par Savienības darbību;

64. uzsver, ka valstu parlamentu jaunās prerogatīvas ir pilnībā jāievēro no brīža, kad stājas spēkā Lisabonas līgums;

65. atzinīgi vērtē vietējo un reģionālo iestāžu apņemšanos attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu; atzīmē Reģionu komitejas tiesības iesniegt prasību Eiropas Kopienu tiesā, ja tā uzskata, ka ir pārkāpts subsidiaritātes princips (2. protokola 8. panta otrā daļa);

3.2. Deleģētie tiesību akti

66. atzinīgi vērtē uzlabojumus, kādi izriet no jaunajiem noteikumiem par tiesību aktiem un tiesību normu hierarhiju, jo īpaši deleģētā tiesību akta ieviešanu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants), kas ļauj deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus nenormatīvus aktus vai grozīt dažus nebūtiskus normatīvu aktu elementus; norāda, ka Parlamentam un Padomei tiesību aktā skaidri jānorāda jebkuras šādas deleģēšanas mērķi, saturs, darbības joma un ilgums;

67. jo īpaši atzinīgi vērtē Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta 2. punkta noteikumus, ar kuriem saskaņā Parlaments (un arī Padome) ir tiesīgs gan atsaukt pilnvaru deleģēšanu, gan arī iebilst pret atsevišķiem deleģētiem aktiem;

68. atzīmē, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību nedod juridisku pamatu deleģēto tiesību aktu ietvara pasākumam, bet piedāvā iestādēm vienoties par šādu deleģēšanu standartformulu, ko Komisija varētu pati regulāri iekļaut likumdošanas priekšlikumos; uzsver, ka tas aizsargātu likumdevējas iestādes brīvību;

69. aicina Komisiju precizēt, kā tā domā interpretēt 39. deklarāciju Nobeiguma aktā Starpvaldību konferencei, kura pieņēma Lisabonas līgumu, attiecībā uz ekspertu konsultāciju finanšu pakalpojumu jomā un kā tā domā šo interpretāciju piemērot, atmetot noteikumus par deleģētajiem tiesību aktiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību;

3.3. Īstenošanas akti

70. atzīmē, ka Lisabonas līgums atceļ pašreizējo EK līguma 202. pantu un ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu ievieš jaunu „īstenošanas aktu” procedūru, kas paredz iespēju uzticēt Komisijai īstenošanas pilnvaras gadījumos, kad nepieciešami „vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai”;

71. konstatē, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. panta 3. punkts paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, iepriekš paredz normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu;

72. atzīmē, ka Lisabonas līgums vairs nav pamats pašreizējai komitoloģijas procedūrai un iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi, kas nav pieņemti pirms līguma stāšanās spēkā, ir jāgroza atbilstoši prasībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantā;

73. uzskata, ka sākuma periodā varētu vienoties ar Padomi par pagaidu risinājumu, lai iespējams tiesiskā regulējuma trūkums neradītu šķēršļus un lai likumdevēja iestāde pēc Komisijas priekšlikumu izskatīšanas varētu pieņemt jauno regulu;

4. Pārejas perioda prioritātes

74. aicina Komisiju nosūtīt citiem tiesību aktu pieņēmējiem visus iesniegtos priekšlikumus, kuriem piemēro jaunos juridiskos pamatus un izmaiņas likumdošanas procedūrās;

75. norāda, ka Parlaments lemj par savu nostādni attiecībā uz atzinumiem, kas jau pieņemti konsultāciju procedūrās par jautājumiem, uz kuriem tagad attiecas parastā likumdošanas procedūra, vai nu apstiprinot iepriekšējo nostādni, vai paužot jaunu nostādni; uzsver, ka par atzinumu apstiprināšanu kā Parlamenta nostādni pirmajā lasījumā Parlaments var balsot tikai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

76. uzstāj, ka ir jānoslēdz iestāžu nolīgums, kas nepieļauj pieņemt iesniegtos „trešā pīlāra” likumdošanas priekšlikumus ar pamattiesību dimensiju, kamēr nav stājies spēkā Lisabonas līgums, lai būtu iespējama pilna tiesu iestāžu kontrole attiecībā uz šādiem jautājumiem, kamēr pasākumus, kas neietekmē vai tikai ierobežoti ietekmē pamattiesības, var pieņemt pirms līguma stāšanās spēkā;

5. Priekšlikumi

77. aicina citas iestādes sākt sarunas par iestāžu nolīgumu attiecībā uz:

a) galvenajiem mērķiem, kas Eiropas Savienībai jāsasniedz pēc 2009. gada, piemēram, pamatlīguma formā starp trīs politiskām iestādēm par darba programmu Parlamenta un Komisijas pilnvaru laikam, kas sākas 2009. gadā;

b) veicamo pasākumu īstenošanu, lai jaunais Līgums dotu labumu iestādēm un Savienības pilsoņiem;

78. prasa atjaunināt iestāžu nolīgumu starp Parlamentu un Padomi, nosakot to darba attiecības saistībā ar ārpolitiku un ieskaitot apmaiņu ar konfidenciālu informāciju, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 14. un 36. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu;

79. aicina Padomi un Komisiju apsvērt sarunu iespēju ar Parlamentu par jaunu iestāžu nolīgumu, kas būtiski nosaka Parlamenta iesaistīšanu katrā starptautiska nolīguma noslēgšanas stadijā;

80. aicina sakarā ar jaunajiem noteikumiem par daudzgadu finanšu shēmu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pants) un finanšu regulu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pants) pārskatīt iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu vadību;

81. uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai izveidotu Eiropas informācijas un komunikācijas politiku, un atzinīgi vērtē trīs iestāžu kopīgo politisko deklarāciju par komunikāciju kā lietderīgu pirmo soli virzībā uz šā mērķa sasniegšanu;

82. aicina Komisiju drīzumā izteikt iniciatīvu „pilsoņu iniciatīvas” īstenošanai, nosakot skaidrus, vienkāršus un lietotājiem saprotamus nosacījumus šo pilsoņu tiesību īstenošanai; atsaucas uz ziņojumu par „pilsoņu iniciatīvu”, ko sagatavojusi Konstitucionālo jautājumu komiteja;

83. aicina Komisiju pieņemt regulas, lai īstenotu Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu par labu administrāciju, atsaucoties uz ilgstošu Parlamenta un Eiropas Ombuda aicinājumu izveidot kopīgu administratīvo tiesību sistēmu, kurai pakļautos Eiropas administrācija;

84. atzīmē, ka Lisabonas līgums ļauj iekļaut Eiropas Attīstības fondu Savienības budžetā, kas uzlabos demokrātisko leģitimitāti ES attīstības politikas svarīgā daļā; aicina Padomi un Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus Eiropas Savienības budžetam 2008./2009. gada vidusposma pārskatā;

85. iesaka steidzami pārskatīt un nostiprināt Eiropas Savienības statusu starptautiskās organizācijās, tiklīdz būs stājies spēkā Lisabonas līgums un Eiropas Savienība kļūs par Eiropas Kopienu pēcteci;

86. aicina Komisiju un Padomi vienoties ar Parlamentu par stratēģiju, lai nodrošinātu vienotību starp pieņemtajiem tiesību aktiem un Pamattiesību hartu, kā arī ar noteikumiem Līgumos, piemēram, par diskriminācijas novēršanas politiku, patvēruma meklētāju aizsardzības, pārredzamības uzlabošanas, datu aizsardzības, minoritāšu tiesību un cietušo un aizdomās turēto tiesību politikām;

87. aicina Komisiju un Padomi dot savu ieguldījumu, lai uzlabotu attiecības starp Eiropas un dalībvalstu iestādēm, jo īpaši likumdošanas un tiesu varas jomā;

88. aicina Komisiju un Padomi nodrošināt efektīvas kopīgas enerģētikas politikas izveidi efektīvai ES enerģijas tirgu koordinēšanai, kā arī šo tirgu tālākai attīstībai, integrējot šajā politikā ārējos aspektus, kas orientēti uz energoapgādes avotiem un veidiem;

89. aicina Padomi kopā ar Parlamentu apsvērt, kā būtu izmantojami noteikumi Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktā, kuri Padomei ļauj uzticēt Eiropas Centrālajai bankai īpašus uzdevumus, „kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu konsultatīvu uzraudzību, bet tas neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām”;

90. apsola pielāgot savu iekšējo organizāciju, lai optimizētu un racionalizētu jauno pilnvaru veikšanu, kas tam piešķirtas saskaņā ar Līgumu;

°

°         °

91. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) 2000. gada 7. decembrī pieņemtā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kas 2007. gada 12. decembrī pasludināta Strasbūrā. (2) Lākenes Eiropadome, Lākenes deklarācija par Eiropas Savienības nākotni, SN 273/01, 15.12.2001. (3) OV C 125 E, 22.5.2008., 215. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0328. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0055.

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka Eiropas Savienības ārējo darbību paplašināšanai saskaņā ar Lisabonas līgumu, tostarp jaunu tiesisko pamatu un instrumentiem, kas ietekmē ar ārpolitiku saistītas jomas (ārējo darbību un KĀDP/KDAP), ir nepieciešams jauns iestāžu līdzsvars, lai nodrošinātu saskaņotas Eiropas Savienības ārējās darbības un garantētu adekvātu demokrātisku kontroli, ko īstenotu Parlaments;

2.  uzskata, ka Komisijas augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks atbild par ārējo attiecību attīstību, organizāciju, koordināciju un īstenošanu, it īpaši KĀDP un KDAP, un viņam ir jāatskaitās Parlamentam;

3.  uzskata, ka Komisijas augstajam pārstāvim / priekšsēdētāja vietniekam gan KĀDP izstrādē, gan īstenošanā ir ne tikai jāievēro ES līguma 2., 3. un 21. panta principi, bet arī pilnībā jāievēro Pamattiesību harta;

4.  sagaida, ka attiecīgās ES Padomes struktūras tieši sadarbosies ar Eiropas Parlamenta komitejām un kompetentajām struktūrām, kas atbild par KĀDP un KDAP;

5.  centīsies, inter alia izmantojot Ārlietu komiteju, veicināt konsensu starp dalībvalstu parlamentiem saistībā ar atbalstu ES ārlietu iniciatīvām;

Parlamenta attiecības ar Komisijas augsto pārstāvi/priekšsēdētāja vietnieku

6.  uzstāj, ka pilnībā jāievēro Eiropas Parlamenta tiesības attiecībā uz Komisijas augstā pārstāvja / priekšsēdētāja vietnieka nominēšanu, kā arī jebkuru citu pagaidu iecelšanu amatā; uzsver, ka Komisijas augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks ir pilnībā un tieši atbildīgs Eiropas Parlamentam;

7.  atkārto, ka Komisijas augstā pārstāvja / priekšsēdētāja vietnieka amatu leģitimizēs tieši Eiropas Parlaments un ka tā abas pilnvaras Komisijā un Padomē būs neatdalāmas un pildāmas pilnīgā saskaņā; tādēļ aicina šajā amatā esošo personu ievērot pašreizējo praksi un regulāri plenārsēdēs tikties ar Parlamentu un Ārlietu komiteju, kā arī piedalīties sanāksmēs, lai regulāri, sistemātiski un pēc būtības apspriestos ar Parlamentu un tā kompetentajām struktūrām un iesaistītu Parlamentu lēmumu pieņemšanas procesā, tādējādi palielinot Eiropas Savienības ārpolitikas pārredzamību un atbildību;

8.  uzskata, ka debates ar Komisijas augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieku par KĀDP/KDAP nākamā gada galvenajiem aspektiem un izvēlēm ir lieliska iespēja katra gada sākumā apspriesties ar Parlamentu un ka katras nākamās debates jāieplāno ik pēc sešiem mēnešiem;

9.  cer, ka augstais pārstāvis vai viņa pārstāvis nostiprinās pašreizējo Eiropas Savienības prezidentūras praksi ziņot Ārlietu komitejai par Ārlietu padomes ikmēneša sanāksmju rezultātiem atbilstoši augstā pārstāvja pienākumam vadīt Eiropas Savienības KĀDP un Ārlietu padomi (konsolidētā ES līguma 18. panta 2. un 3. punkts);

10. prasa, lai augstā pārstāvja pārstāvis, kas vada Politikas un drošības komiteju (PDK) regulāri tiktos ar Parlamenta Ārlietu komiteju un ziņotu par aktuālajiem jautājumiem PDK sēdēs;

11. prasa, lai augstā pārstāvja īpašie pārstāvji (kā noteikts ES konsolidētā līguma 33. pantā) pēc uzaicinājuma ierastos Ārlietu komitejā un citās attiecīgajās komitejās;

12. sagaida, ka Eiropas Ārējās rīcības dienesta (EĀRD) izveide padarīs skaidrākus kritērijus ES īpašo pārstāvju izvēlē, iecelšanā un novērtēšanā, kā arī attiecībā uz viņu pienākumu noteikšanu un mērķi, pilnvaru ilgumu, koordinēšanu un papildināmību Eiropas Savienības turpmākajās delegācijās;

Padomes, Parlamenta un Komisijas mijiedarbība attiecībā uz ārpolitiku

13. uzskata, ka Eiropas Parlamentam biežāk jāpauž nostāja katrā KĀDP un EDAP lēmumu pieņemšanas posmā, tostarp par bruņoto spēku izvietošanas lēmumiem, kas jāpieņem ļoti īsā laikā (piemēram, par ES sevišķu uzdevumu bataljoniem), lai dotu iespēju Padomei atspoguļot Eiropas Parlamenta nostāju kopējās nostājās un vienotajā rīcībā, tādējādi palielinot to demokrātisko likumību;

14. uzsver, ka visos Eiropas Savienības ārējās rīcības aspektos jāievēro Pamattiesību harta;

15. apņemas ES līguma 2., 3., un 21. pantā minētos principus un Pamattiesību hartas pilnīgu ievērošanu iekļaut kā galvenos pienākumus KĀDP jomā; uzdod atbildīgajai komitejai uzraudzīt šo principu efektīvu ievērošanu;

16. prasa atjaunināt iestāžu nolīgumu starp Parlamentu un Padomi, nosakot to darba attiecības saistībā ar ārpolitiku, tostarp apmaiņu ar konfidenciālu informāciju, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. un 295. pantu un konsolidētā ES līguma 36. pantu;

17. uzsver, ka jānodrošina Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) darbības demokrātiska atbildība un pārredzamība, proti, regulāra informācijas apmaiņa starp EAA galveno izpildpersonu un Parlamenta Ārlietu komiteju un tās Drošības un aizsardzības apakškomiteju, dodot apakškomitejas priekšsēdētājam iespēju apspriesties ar EAA valdi;

Parlaments un Eiropas Ārējās darbības dienests(EĀDD)

18. uzsver vajadzību pēc visa procesa pārredzamības un demokrātiskas kontroles un atgādina par savām tiesībām pieprasīt apspriešanos par EĀDD izveidi saskaņā ar konsolidētā ES līguma 26. pantu, un prasa pilnīgu līdzdalību sagatavošanas darbā; uzskata, ka EĀDD administratīvi jābūt Komisijas pārvaldībā, un atsaucas uz savu pašreizējo ziņojumu par šo jautājumu;

19. informē par vēlmi organizēt uzklausīšanu Eiropas Savienības delegāciju vadītājiem trešās valstīs;

Parlamenta attiecības ar valstu parlamentiem par ārpolitiku

20. atzinīgi vērtē noteikumus par ciešāku sadarbību starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem saskaņā ar Lisabonas līgumu; uzsver, ka jāizveido ciešāka sadarbība starp Eiropas un valstu parlamentu atbilstīgajām komitejām, pamatojoties uz pašreizējo praksi rīkot sanāksmes, kurās piedalās valstu parlamentu ārlietu, aizsardzības un Eiropas lietu komiteju vadītāji un Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs; atsaucas uz savu pašreizējo ziņojumu par šo jautājumu;

Parlamenta viedoklis par starptautiskiem nolīgumiem attiecībā uz ārpolitiku

21. atzinīgi vērtē to, ka Parlamentam būs daudz plašākas piekrišanas pilnvaras attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem un it īpaši attiecībā uz tiem nolīgumiem, kuriem tiek izmantota parastā likumdošanas procedūra, ko izmanto iekšpolitikā; mudina, lai jebkurš turpmākais nolīgums, kurā apvienoti KĀDP elementi un KĀDP neiekļauti elementi, tiktu uzskatīts par dokumentu ar vienotu tiesisko pamatu, kuram jābūt tieši saistītam ar nolīguma priekšmetu; norāda, ka Parlamentam būs tiesības pieprasīt apspriešanos visos gadījumos, izņemot tos, kad nolīgums attiecas vienīgi uz KĀDP;

Parlamenta uzskati par Eiropas Savienības nozīmi starptautiskajās organizācijās

22. aicina dalībvalstis apspriesties ar saviem ES partneriem un Komisijas augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieku pirms stratēģisku lēmumu pieņemšanas ārpolitikas jomā, jo īpaši daudzpusējās organizācijās, lai to nostāja attiecībā uz stratēģiskiem lēmumiem būtu saskaņota un neietekmētu ES ārpolitikas konverģenci vai nemazinātu ES kā globāla dalībnieka uzticamību attiecībās ar trešām valstīm; šajā sakarībā atgādina, ka Lisabonas līgums dalībvalstīm uzliek par pienākumu savstarpēji apspriesties un izrādīt solidaritāti;

23. aicina visas ES dalībvalstis, kuras ir arī ANO Drošības padomes locekles, uzlabot savstarpējo koordināciju šajā sistēmā, lai palielinātu Eiropas Savienības darbības efektivitāti pasaulē un nākotnē nodrošinātu ES vietu Drošības padomē;

24. iesaka steidzami pārskatīt un nostiprināt Eiropas Savienības statusu starptautiskajās organizācijās, kad Lisabonas līgums stāsies spēkā un Eiropas Savienība kļūs par Eiropas Kopienu pēcteci;

KĀDP finansējums saskaņā ar Lisabonas līgumu un Parlamenta nozīme

25. uzskata, ka visas Eiropas Savienības ārējās darbības (arī tās, kas ietvertas nākamajā KDAP, bet izslēdzot visus militāros izdevumus) turpmāk jāfinansē no vienota ES budžeta;

26. iesaka, lai par ārējām darbībām atbildīgo Parlamenta komiteju priekšsēdētāji un/vai referenti būtu ex officio pilnībā iesaistīti jaunās budžeta procedūras Saskaņošanas komitejā;

27. atgādina, ka Eiropas Parlaments atbild par savu iekšējo organizāciju un darba saskaņotību; tādējādi tiks saglabāta iestrādātā prakse apakškomitejas veidot un vadīt Ārlietu komitejas pakļautībā;

28. atsaucas uz savu pašreizējo ziņojumu par šo jautājumu.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē to, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. panta 1. punktā ir noteikts, ka „Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina”, kas atšķiras no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 177. panta 1. punkta redakcijas „Kopienas politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, papildinot dalībvalstu īstenoto politiku”; uzsver, ka tas dod Savienībai plašākas iespējas veidot politiku, kam jāveicina donoru darbības saskaņotība, jāuzlabo darba sadale un palīdzības efektivitāte, taču kas arī palielina Savienības iestāžu, tostarp Parlamenta, atbildību;

2.   atzinīgi vērtē to, ka LESD 208. panta 1. punktā nepārprotami teikts, ka „Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā – tās izskaušana”, un uzsver, ka šis galvenais mērķis jāuzstāda saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu; atkārtoti pauž viedokli, ka šis attīstības mērķis jāņem vērā visos politikas virzienos, kas ietekmē attīstības valstis, un ka Parlamentam būs ļoti nozīmīga loma, uzraugot šā Līguma mērķa īstenošanu;

3.   atzinīgi vērtē to, ka LESD 214. pantā humānā palīdzība ir atzīta par pilntiesīgu Savienības politikas virzienu, kam jāatbilst starptautisko tiesību principiem un objektivitātes, neitralitātes un nediskriminēšanas principiem; uzskata, ka III sadaļas 1. nodaļā (Sadarbība attīstības jomā) un 3. nodaļā (Humānā palīdzība) sniegts skaidrs tiesiskais pamats attīstības un humānajai palīdzībai un atspoguļota to integritāte Savienības kompetences jomu vidū, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra (koplēmuma procedūra);

4.   uzstāj, ka komisāru skaita samazināšana no 2014. gada 1. novembra (Eiropas Savienības līguma (kas grozīts ar Lisabonas līgumu) 17. panta 5. punkts) nedrīkst būt par iemeslu tam, ka tiek likvidēts attīstības sadarbības un humānās palīdzības komisāra amats, un ka šim komisāram jāsaglabā atbildība par Savienības attīstības politiku, kā arī par ģenerāldirektorātu un dienestiem, kuri ir atbildīgi par šīs politikas izstrādi, politisko ieteikumu sagatavošanu un ES sadarbības attīstības jomā politikas vadību, vienlaikus cieši sadarbojoties ar Savienības augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jomā, lai nodrošinātu ārējo darbību atbilstību LESD 208. panta 1. punktam, kurā teikts, ka „Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”;

5.   uzsver, ka par attīstību Eiropas Savienībā jārunā skaļāk, un tā ir jāstiprina ar administratīvo struktūru, kas ir atbildīga par politiku un tās īstenošanu; uzsver, ka attīstības un humānā palīdzības komisāram attīstības politika jāvada stingrāk, nekā tas notiek patlaban;

6.   uzsver, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀD) izveide palīdzēs Komisijai vēl vairāk paātrināt par ārējo darbību atbildīgo ģenerāldirektorātu reformu un vienkāršošanu; uzstāj, ka Parlaments ir pilnībā jāiesaista EĀD organizācijas definēšanā; uzsver, ka šim jaunajam dienestam par savu darbību pilnībā ir jāatskaitās Parlamentam; tomēr uzstāj, ka atbildība gan par politiku sadarbībai attīstības jomā, gan par šīs politikas īstenošanu ir jāpiešķir komisāram attīstības sadarbības un humānās palīdzības jomā;

7.   uzstāj, ka, lai nodrošinātu attīstības politikas saskaņotību, joprojām ir vajadzīgs īpašs ģenerāldirektorāts attīstībai administratīvā līmenī, kas būtu atbildīgs par ES sadarbības attīstības jomā politikas noteikšanu, politiskiem ieteikumiem un politikas pārvaldību;

8.   uzsver, ka, lai palielinātu efektivitāti ES sadarbībai attīstības jomā, ir jāizbeidz pašreizējā prakse, kur attīstības sadarbības politikas formulēšana, plānošana un īstenošana ir nošķirtas;

9.   uzsver, ka jānodrošina saskaņotība un integrēta attīstība, kā arī humānā plānošana Āfrikai, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm (ĀKK), Āzijai un Latīņamerikai;

10. aicina Komisiju izlabot pašreizējās pretrunas tās ģenerāldirektorātu struktūrā un pilnvarās gan politikas, gan arī budžeta ziņā; aicina, lai Attīstības ģenerāldirektorāts būtu atbildīgs par visu ES sadarbību attīstības jomā, par sadarbību ar jaunattīstības valstīm, kas nav ĀKK valstis, kā arī par EuropeAid integrēšanu Attīstības ģenerāldirektorātā;

11. atzinīgi vērtē prasību pēc Parlamenta piekrišanas (apstiprinājuma) starptautisku līgumu slēgšanai jomās, uz kurām attiecas vai nu parastā likumdošanas procedūra, vai īpašā likumdošanas procedūra (kad nepieciešama Parlamenta piekrišana) (LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) daļa); uzsver, ka tas uzlabos pārredzamību un Parlamenta īstenoto demokrātisko kontroli pār visiem ES sadarbības politikas aspektiem attīstības jomā;

12. atzīmē, ka Lisabonas līgumā attiecībā uz sadarbības politiku attīstības jomā spēkā paliek koplēmuma procedūra (parastā likumdošanas procedūra); uzsver, ka tam jānozīmē to, ka Parlaments būt patiešām tiesīgs pilnībā īstenot demokrātisku kontroli saistībā ar visiem ES sadarbības politikas attīstības jomā aspektiem;

13. atzinīgi vērtē to, ka ar Eiropas Savienības līguma (kas grozīts ar Lisabonas līgumu) 5. panta 3. punktu tiek ieviesta dalībvalstu parlamentu īstenota rūpīga pārbaude attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu; uzskata, ka lielāka dalībvalstu parlamentu iesaistīšanās ES attīstības sadarbības jomā uzlabos Savienības un dalībvalstu savstarpējo papildināmību un sabiedrības informētību par Savienības darbībām šajā jomā; uzsver, ka Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem ļoti rūpīgi jāgatavojas šo pienākumu pildīšanai;

14. atzinīgi vērtē to, ka ar Lisabonas līgumu ES iekšējos un ārējos mērķos tiek ieviesti saistoši nosacījumi bērnu tiesību aizsardzībai;

15. atzinīgi vērtē to, ka ar Lisabonas līgumu tiek svītrots Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 179. panta 3. punkts, kurš izslēdz Eiropas Attīstības fondu (EAF) no šī līguma piemērošanas jomas; atzīmē, ka tas paver ceļu EAF iekļaušanai Eiropas Savienības budžetā bez vajadzības pārskatīt šo līgumu; aicina Padomi un Komisiju 2008./2009. gada termiņa vidusposma pārskatā iekļaut EAF Eiropas Savienības budžetā, jo tas palielinās svarīgas ES attīstības politikas daļas un tās budžeta demokrātisko likumību;

16. uzsver, ka tikai tad, ja īpaša prioritāte tiks piešķirta attīstības politikas virzienu saskaņotībai, Eiropas Savienība spēs īstenot gan attīstības mērķus, gan arī ES vērtības, kā tas ir noteikts Lisabonas līgumā;

17. atzinīgi vērtē racionalizētākas iestāžu struktūras perspektīvu ES līmenī, lai koordinētu Eiropas ārējo attiecību politikas virzienus, taču brīdina, ka, lai tā būtu patiesi efektīva, attīstības politikai ir jābūt pamatotai uz partnerību un īpašumtiesībām ar saņēmējvalstīm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas kopējās tirdzniecības politikas (KTP) jomā sekmē tās demokrātiskās leģitimitātes un efektivitātes uzlabošanu kopumā; šajā sakarā uzsver KTP darbības lauka paplašināšanos, norāda uz visu KTP darbības jomu nepārprotamu atzīšanu par Parlamenta ekskluzīvu kompetenci un jo īpaši norāda uz būtisku Parlamenta lomas un pilnvaru palielināšanu;

2.   uzsver skaidri formulēto prasību KTP ievērot Eiropas Savienības ārējās darbības principus un mērķus, tostarp aizsargāt tās vērtības un pamatintereses, atbalstīt demokrātiju un tiesiskumu, sekmēt ilgtspējīgu attīstību un labu vispārējo pārvaldību; uzsver vajadzību nodrošināt ES ārējas darbības dažādo aspektu saskaņotību un savstarpējo atbalstu; taču arī turpmāk redz vajadzību pēc neatkarīgas tirdzniecības politikas, kas atzīst Eiropas Savienības tirdzniecības politikas interešu nozīmi darba vietu un labklājības nodrošināšanā; brīdina šajās sarunās neuzskatīt KTP par trumpi citu politisko mērķu īstenošanu;

3.   pauž stingru atbalstu tādu ar tirdzniecību nesaistītu mērķu popularizēšanai kā vides, sociālo un pārtikas nekaitīguma normu ievērošana, īstenojot KTP divpusējā, starpreģionu un daudzpusējā līmenī;

Turpmākās attiecības ar Eiropas Komisiju

4.   uzsver, ka attiecībā uz sarunām par starptautiskiem nolīgumiem un to noslēgšanu saskaņā ar KTP, Komisijai būs juridiskas saistības par sarunu gaitu informēt Parlamentu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantā minēto Padomes īpašo komiteju; aicina sniegt šo informāciju tādā pašā apjomā un tajā pašā laikā, kā tā jāsniedz Padomes atbildīgajai komitejai saskaņā ar šo pantu;

5.   pauž nožēlu par samēra trūkumu attiecībā uz Parlamenta lomu un pilnvarām saistībā ar tā ārējo un iekšējo kompetenci KTP jomā; par īpaši nepieņemamu uzskata, ka Lisabonas līgums nedod Parlamentam tiesības apstiprināt Komisijas pilnvaras veikt sarunas par tirdzniecības nolīgumu;

6.   tomēr uzskata, ka Parlamentam ir tiesības noteikt priekšnosacījumus tā piekrišanas saņemšanai, kas būs nepieciešama visu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanai; tādēļ uzsver vajadzību uzlabot pamatlīgumu, it īpaši tā 19. pantu, par Parlamenta un Komisijas attiecībām;

7.   lūdz iekļaut šajā uzlabotajā pamatlīgumā īpašus noteikumus, aicinot Komisiju:

a)   reaģēt uz priekšnosacījumiem, kurus pirms reālas sarunu uzsākšanas var izvirzīt Parlaments, lai dotu piekrišanu tirdzniecības nolīguma noslēgšanai;

b)   pietiekami agri sniegt Parlamentam visu vajadzīgo informāciju par KTP un sarunām par komerclīgumiem vai par jebkura nolīguma komerciālās daļas apspriešanu, un arī par visiem priekšlikumiem un priekšlikumu projektiem par sarunu pilnvarām un/vai norādījumiem, lai Parlaments varētu izteikt viedokli un Komisijai būtu iespēja pienācīgi ņemt vērā šo viedokli;

c)   lai nodrošinātu LESD 207.  pantā minētās komitejas darbības pārredzamību, dot Parlamenta attiecīgajai komitejai iespēju iepazīties ar visiem dokumentiem;

d)   iekļaut Parlamenta novērotāju delegāciju visās sarunās par komerclīgumiem vai jebkuru citu starptautisku nolīgumu komerciālajām daļām;

Turpmākās attiecības ar Padomi

8.   norāda, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207.  panta 2. punktu Parlaments un Padome būs līdzvērtīgi likumdevēji, nosakot kopējās tirdzniecības politikas (KTP) īstenošanu, kurā var iekļaut gan KTP politiskos, gan tehniskos aspektus;

9.   uzskata, ka LESD 207.  panta 2. punktā minētais formulējums „pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu” nozīmē, ka svarīgi KTP elementi tiks iekļauti tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, un ka saskaņā ar LESD 290. pantu šo aktu mazāk svarīgos elementus Komisija var grozīt vai papildināt „deleģētu aktu” veidā, ja tā ir noteikts pamata tiesību aktā;

10. atzīmē, ka attiecībā uz ,,deleģētajiem aktiem”’ Parlamentam būs ievērojamas pilnvaras, kuras sniedzas līdz pat iebildumiem pret attiecīgā deleģētā akta stāšanos spēkā, ja tā ir noteikts galvenajā koplēmuma aktā;

11. uzskata, ka vienādu nosacījumu dēļ tiesību aktu īstenošanai KTP ir nepieciešami tiesību akti, lai saskaņā ar LESD 291. pantu Komisijai piešķirtu īstenošanas pilnvaras pieņemt „īstenošanas pilnvaru aktus”; tādēļ mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumu regulai, kurā paredzēti tiesību aktu īstenošanas nosacījumi un vispārīgie principi, tostarp dalībvalstīm paredzēti šo pilnvaru kontroles mehānismi, kā arī mudina Parlamentu un Padomi pieņemt šo regulu iespējami drīz pēc šā līguma stāšanās spēkā;

12. uzsver, ka šajā regulā jāaicina Komisiju, pieņemot KTP īstenošanas tiesību aktus, atturēties no ievērojamiem pamata tiesību aktu grozījumiem vai tādu detaļu pievienošanas, kas skar pamata tiesību aktos izteikto politisko gribu;

13. aicina Eiropadomi, Padomi un Komisiju apsvērt iespēju sākt ar Parlamentu sarunas par jaunu Iestāžu nolīgumu, kur būtu pamatoti formulēta Parlamenta līdzdalība katrā starptautiska nolīguma noslēgšanas stadijā;

14. aicina Padomi lūgt Parlamenta pārstāvjus piedalīties visās Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER II) sanāksmēs, kurās ir runa par parastās likumdošanas procedūras jomā ietilpstošiem jautājumiem;

Turpmākās attiecības ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos — Ārējā darbība

15. mudina nākamo Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) kopā ar Parlamentu apsvērt piemērotas metodes, lai Parlaments būtu pilnībā informēts un uzklausīts attiecībā uz Eiropas Savienības ārējo darbību; lai to panāktu, par parastu praksi jākļūst ārlietu komisāru grupas (AP/PV vadībā) un Parlamenta attiecīgo komiteju delegāciju kopīgām sanāksmēm, kā arī Padomes darba grupu, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER), Politiskās un drošības komitejas (PSC), 207. pantā minētās komitejas un Eiropas Komisijas regulārām kopīgām sanāksmēm ar Parlamenta referentiem un delegācijām;

16. aicina kopā ar Ārlietu komiteju, Starptautiskās tirdzniecības komiteju un Attīstības komiteju izveidot ad hoc uzklausīšanas procedūru AP/PV izvirzīšanai;

Turpmākās attiecības ar ES dalībvalstu parlamentiem

17. atzīstot KTP nozīmi, uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir, lai Komisijas kolēģijā arī turpmāk būtu viens komisārs, kurš atbildētu vienīgi par tirdzniecības politiku;

18. norāda, ka visi jautājumi, kas ir KTP (LESD V sadaļas II nodaļa) darbības jomā, tostarp preču tirdzniecība, pakalpojumi, intelektuālā īpašuma komercaspekti un ārējie tiešie ieguldījumi, būs vienīgi Eiropas Savienības kompetence, kas nozīmē, ka tirdzniecības nolīgumi būs „Savienības nolīgumi” un ka vairs nebūs jauktu nolīgumu, kurus noslēgusi gan Eiropas Savienība, gan dalībvalstis;

19. tādēļ plāno uzsākt strukturētu dialogu ar dalībvalstu parlamentiem, lai kopīgi nodrošinātu Eiropas Savienības KTP demokrātisko leģitimitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(*)Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzīšana par Eiropas iestādi palielina Eiropas Parlamenta un it īpaši Ekonomikas un monetārās komitejas atbildību, jo ECB atskaitās tam par saviem lēmumiem monetārajā politikā; uzskata, ka būtu arī jāpaplašina Parlamenta ieguldījums ECB valdes locekļu iecelšanā; uzskata, ka ECB loma, apkarojot darbības, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības finansiālajām interesēm, jārada cieša sadarbība starp Parlamenta komitejām;

2.  atzinīgi vērtē savu jauno konsultatīvo lomu saskaņā ar ECB Statūtiem attiecībā uz ECB padomes sastāva grozīšanu;

3.  norāda, ka oficiāli ir atzīta Eirogrupa un tās noteicošā loma, pieņemot lēmumus par ekonomikas politiku eirozonā; tādēļ uzskata par nepieciešamu attīstīt Ekonomikas un monetārās komitejas uzsākto viedokļu apmaiņas praksi; prasa, lai Eirogrupa un Komisija precizē, kāda ietekme būs šai attīstībai resursu un novērtēšanas aspektā; uzskata, ka Eirogrupas atzīšanas ietekme uz budžetu jāpārbauda budžeta iestādei;

4.  uzskata, ka juridiskā pamata noteikšana turpmākā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. pantā, lai pieņemtu vispārējas ekonomikas politikas pamatnostādnes attiecībā uz eiro zonu, un pasākumi, kas nostiprina dalībvalstu budžeta disciplīnas koordinēšanu un uzraudzību, nodrošinās situāciju, ka Komisija nekavējoties izmantos šo jauno juridisko pamatu, lai uzsāktu iniciatīvu, pilnībā iesaistot Parlamentu procedūras izstrādāšanā un īstenošanā;

5.  uzskata, ka kopējas nostājas iespēja, kā arī vienota eiro zonas pārstāvība starptautiskajās finanšu iestādēs jāievieš nekavējoties, kā arī tai jāpanāk, ka Parlamenta par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem kompetentās komitejas tādu locekļu dalība šajā pārstāvniecībā, kuri ir to dalībvalstu valstspiederīgie, kas pārstāvētas Eirogrupā;

6.  aicina Komisiju nākt klajā ar regulējumu, kas ļautu Eiropas Parlamentam un Padomei lemt par pasākumiem attiecībā uz daudzpusēju uzraudzības procedūru saskaņā ar LESD 121. panta 6. punktu;

7.  norāda, no vienas puses, uz Komisijas lomas nostiprināšanu saskaņā ar LESD, kura turpmāk varēs tieši iesniegt attiecīgajām dalībvalstīm atzinumus neatbilstības gadījumos ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm vai draudu gadījumos Ekonomikas un monetārās savienības pareizai funkcionēšanai, un, no otras puses, — uz parastās likumdošanas procedūras ieviešanu, pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par daudzpusējas uzraudzības procedūru, kam jānostiprina ekonomikas koordinācija;

8.  atzinīgi vērtē grozījumus, kas veikti EK līguma 16. pantā (tas kļūs par LESD 14. pantu) par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, it īpaši par juridisko pamatu, kas ļauj noteikt principus un noteikumus, atbilstoši kuriem var sniegt šos pakalpojumus, un par protokola pieņemšanu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem; atzinīgi vērtē arī par parastās likumdošanas procedūras ieviešanu, kas ļauj Padomei un Parlamentam paredzēt principus un noteikumus šo pakalpojumu sniegšanai;

9.  atzinīgi vērtē valstu parlamentu pieaugošo lomu subsidiaritātes principa ievērošanas uzraudzīšanā sakarā ar parasto likumdošanas procedūru; tomēr, tā kā nav īpašas apspriežu procedūras ar valstu parlamentiem, uzņemas ik gadu iesaistīt tos savās apspriedēs par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm;

10. norāda, ka deleģētie tiesību akti, kas paredzēti LESD 290. pantā, atbilst tiesību aktiem finanšu jomā; atzinīgi vērtē to, ka pilnvaru deleģēšana Komisijai ir precīzāk formulēta attiecībā uz darbības jomu un ilgumu; tomēr vērš uzmanību uz Lamfalisī procesa īpatnībām, it īpaši informācijas aprites ziņā starp dažādām iestādēm un Komisijas darba pārredzamību tiesību aktu izstrādē, un uz nepieciešamību saglabāt vismaz šīs īpatnības, bet varbūt pat turpināt tās attīstīt, lai panāktu lielāku pārredzamību, labāku sadarbību starp dažādām iestādēm un labāku pārraudzību ES līmenī;

11. lūdz Komisiju precizēt, kā tā paredz interpretēt deklarāciju par LESD 290. pantu, kas attiecas uz apspriešanos ar ekspertiem finanšu pakalpojumu jomā, kā arī par to, kā tā paredzējusi attiecināt šo interpretāciju par LESD iekļautajiem noteikumiem ne tikai uz deleģētajiem tiesību aktiem;

12. aicina Komisiju iespēju robežās izmantot LESD 290. pantu, lai veicinātu regulas īstenošanu finanšu pakalpojumu jomā;

13. aicina Komisiju nekavējoties izmantot jauno LESD 197. pantu, lai nekavējoties ieviestu pasākumus attiecībā uz administratīvu sadarbību nodokļu uzlikšanas jomā un finanšu pakalpojumu tirgus uzraudzībā;

14. aicina Padomi kopā ar Eiropas Parlamentu apsvērt, kā būtu jāizmanto LESD 127. panta 6. punkta noteikumus, kuri ļauj Padomei uzticēt ECB specifiskus uzdevumus, kas saistīti ar kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu, izņemot apdrošināšanas uzņēmumu, konsultatīvu uzraudzību;

15. pauž bažas par dalībvalstu vienprātīga lēmuma procedūras papildu iekļaušanu EK līguma 57. pantā (tas kļūs par LESD 64. pantu), lai pieņemtu ierobežojumus kapitāla brīvai apritei uz vai no trešām valstīm, ja šie ierobežojumi nozīmē atkāpšanos no tirgus liberalizēšanas; uzskata, ka šis jaunais priekšnoteikums faktiski kavēs ES iniciatīvas finanšu tirgus jomā, kas varētu izrādīties svarīgas Eiropas finansiālās stabilitātes saglabāšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā ziņojuma sagatavošanai par Parlamenta potenciālo jauno lomu un pienākumiem, īstenojot Lisabonas līgumu, Konstitucionālo jautājumu komiteja lūdza visām Parlamenta komitejām atbildēt uz diviem jautājumiem, kas iekļauti šīs komitejas sagatavotajā darba dokumentā;

B.  tā kā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja lūdza politiskās grupas sniegt komentārus par šiem diviem jautājumiem un izmantoja materiālus, ko sagatavoja šīs komitejas sekretariāts,

1.  norāda, ka jautājumā par Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas politiskajām prioritātēm saistībā ar Lisabonas līgumā paredzēto Parlamenta palielinātās demokrātiskās atbildības īstenošanu, kā izklāstīts 2008. gada 9. aprīļa darba dokumentā par grozījumiem, kas ieviesti ar Lisabonas līgumu un attiecas uz Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju, šis līgums radīs samērā maz pārmaiņu, kas ietekmēs Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas pilnvaras, kuras tai ir piešķirtas saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu;

2.  tāpēc uzskata, ka Lisabonas līgumā paredzētā Parlamenta demokrātiskās atbildības palielināšana tikai nedaudz ietekmēs Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetences un dokumentācijas pārvaldību salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju;

3.  uzsver, ka Lisabonas līgums nodrošina turpmāku virzību uz sociālu Eiropu un efektīvākus tiesību aktus sociālajā jomā, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas saistošo raksturu (vienlaicīgi norādot, ka dažām dalībvalstīm ir tiesības atteikties no hartas saistošā rakstura) un uz Eiropas Savienības līgumā grozītajā 2. un 3. pantā iekļauto izvērstāko definīciju par vērtībām, kuras ir Eiropas Savienības rīcības un galveno mērķu pamatā;

4.  papildus uzsver Eiropas Savienības līgumā grozītā 9. panta horizontālās sociālās klauzulas svarīgumu, kura būs Eiropas Savienības politikas veidošanas vispārējs princips;

5.  īpaši atzinīgi vērtē EK līgumā grozīto 16. pantu un Protokolu par sabiedriskajiem pakalpojumiem (Lisabonas līgums), kas nodrošina skaidru tiesisko pamatu, lai definētu dalībvalstu atbildību attiecībā uz vispārēji pieejamu un augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu to izmantotājiem;

6.  atzinīgi vērtē faktu, ka tiesību akti, kas aizliedz diskrimināciju, būs jāizskata koplēmuma procedūrā;

7.  norāda, ka pašlaik tiek izskatīti tikai trīs likumdošanas priekšlikumi, kurus ietekmēs ar Lisabonas līgumu ieviestās pārmaiņas un attiecībā uz kuriem Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja paredz īstenot pāreju no apspriešanas uz koplēmuma procedūru likumdošanā un citus grozījumus attiecībā uz procedūrām; norāda, ka šie visi trīs priekšlikumi attiecas uz sociālās nodrošināšanas koordinēšanu, un to pamatā ir EK līguma 42. un 308. pants:

- priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (COM(2006)0016 – C6 0037/2006 – 2006/0006(COD));

- priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un nosaka XI pielikuma saturu (COM(2006)0007 – C6 0029/2006 – 2006/0008(COD));

- priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza pielikumus Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (COM(2007)0376 – C6 0204/2007 – 2007/0129(COD));

norāda, ka otrais un trešais no minētajiem priekšlikumiem tiks apvienoti un pieņemti kā vienots tiesību akts;

8.  norāda, ka vienīgās pārmaiņas, ko Lisabonas līgums ieviesis attiecībā uz trim iepriekš minētajiem likumdošanas priekšlikumiem, būs tādas, ka attiecībā uz to pieņemšanu balsošana Padomē notiks ar kvalificētu balsu vairākumu, nevis uz vienprātības pamata, kā noteikts EK līguma grozītajā 42. pantā paredzētajai procedūrai.

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 47. pants.

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka Lisabonas līgumā vides jautājumiem ir piešķirta tik būtiska vieta visās Eiropas Savienības politikās, tostarp to, ka ir skaidri noteikta nepieciešamība veicināt pasākumus starptautiskā līmenī, lai risinātu vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu;

2.  uzsver Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības nozīmi, turpinot uzņemties vadošo lomu visu to politiku īstenošanā, kuras ir saistītas ar klimata pārmaiņu novēršanu;

3.  tādēļ uzsver, ka Eiropas Parlamentam vispirms ir pēc iespējas drīzāk jāieņem nostāja attiecībā uz Komisijas šogad ierosināto klimata pārmaiņu dokumentu paketi;

4.  ar gandarījumu atzīmē, ka ir ievērojami stiprinātas Eiropas Savienības pilnvaras sabiedrības veselības jomā, līgumā minot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pāri robežām, sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus saistībā ar tabakas un alkohola pārmērīgu lietošanu, nopietno pārrobežu veselības draudu pārraudzību, agrīnu brīdināšanu un apkarošanu (izņemot likumu un regulu saskaņošanu), kā arī pasākumus, kas saistīti ar zālēm un medicīnas ierīcēm; atzinīgi vērtē konkrētas atsauces uz iniciatīvām, kuru mērķis ir noteikt pamatnostādnes un rādītājus, organizējot paraugprakses apmaiņu un sagatavojot vajadzīgos elementus periodiskai pārraudzībai un novērtēšanai, par ko Eiropas Parlaments ir pilnībā jāinformē. atzinīgi vērtē to, ka atbilstoši jaunajam līgumam sabiedrības veselības politiku ir iespējams īstenot acīmredzami efektīvāk;

5.  norāda, ka, ņemot vērā pastiprināto uzmanību, ko pievērš veselības aprūpes pakalpojumu jomai, pārrobežu slimībām un klimata pārmaiņām, šādi jautājumi pēc iespējas ir jāņem vērā saistībā ar visiem Eiropas Savienības politikas aspektiem, jo īpaši starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem;

6.  atzinīgi vērtē to, ka līgumā ir jauna sadaļa par enerģētiku (XXI sadaļa), kuras mērķi ietver energoefektivitātes veicināšanu un atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt un uzlabot vidi;

7.  atzinīgi vērtē arī Eiropas Savienības pilnvaru stiprināšanu civilās aizsardzības jomā, nodrošinot ad hoc atbalstu un palīdzību katastrofu seku likvidēšanai trešajās valstīs kā daļu no Eiropas Savienības humānās palīdzības politikas, kā arī atbalstot un papildinot dalībvalstu veiktos pasākumus un piemērojot solidaritātes klauzulu dabas katastrofu vai cilvēka radītu katastrofu gadījumā;

8.  uzsver, ka Eiropas Savienības pilnvaru precizēšana politikas jomā saistībā ar vidi, sabiedrības veselību un patērētāju aizsardzību sniedz acīmredzamu labumu Eiropas iedzīvotājiem, jo tā vēl vairāk veicina ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā, veselības politiku un vides aizsardzību;

9.  ņemot vērā tās īstenotās politikas arvien pieaugošos starptautisko raksturu, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina Parlamentu un Komisiju veicināt tiešas attiecības, kas ietver regulāras apspriedes starp augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un Komiteju;

10. uzskata, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja izmanto efektīvu sistēmu, kas ļauj garantēt to, ka Parlaments īsteno un pilnībā izmanto savu lomu saskaņā ar kontroles noteikumiem komitoloģijas jomā, un uzsver, ka Komiteja saskaras ar grūtībām, mēģinot nodrošināt līdzsvaru starp noslogojumu saistībā ar tās pastāvīgi veiktajiem likumdošanas darba pienākumiem un šiem jaunajiem kontroles uzdevumiem;

11. atzinīgi vērtē dalībvalstu parlamentu lomas stiprināšanu likumdošanas procesā, ņemot vērā, ka tiem ir jauns pienākums kontrolēt visus likumdošanas priekšlikumus, izņemot tos gadījumus, kad subsidiaritātes principu nepiemēro; atzīmē, ka vēl ir par agru spriest par to, kā šie jaunie kontroles noteikumi ietekmēs Komitejas un Parlamenta faktisko darbu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(*) Komiteju iesaistīšana procedūrā – Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  konstatē, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu iekšējā tirgus, patērētāju aizsardzības un muitas ūnijas politika negrozīti paliek koplēmuma procedūrā, kas tagad pārdēvēta par „parasto likumdošanas procedūru”; konstatē, ka ar iepriekšējās procedūras ieviešanu vairākos noteikumos Eiropas Parlamentam ir piešķirtas lielākas pilnvaras;

2.  pilnībā atbalsta Lisabonas līgumu un jo īpaši ņem vērā šādus punktus:

- iekšējā tirgus izveide tagad saistīta ar horizontāliem mērķiem, piemēram, ilgtspējīgu attīstību, „lielā mērā konkurētspējīgu sociālo tirgus saimniecību, kas vērsta uz pilnīgu nodarbinātību un sociālu progresu”, kā arī ar vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu;

- protokolu par iekšējo tirgu un konkurenci, un šajā saistībā apstiprina, ka konkurences politika ir iekšējā tirgus funkcionēšanas instruments, tomēr nav pašmērķis;

- Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītā kompetencē atrodas līdzvērtīgi svarīgas pamatjomas — iekšējais tirgus, ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, patērētāju aizsardzība un kopīgie drošības apsvērumi sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos;

- aicinājumu dalībvalstīm pielikt pūles, lai panāktu pakalpojumu plašāku liberalizāciju, ciktāl to pieļauj valstu vispārējais tautsaimniecības stāvoklis un stāvoklis attiecīgajā tautsaimniecības nozarē;

- Eiropas Parlamenta un Padomes likumdošanas kompetenci par sabiedriskiem pakalpojumiem, jo īpaši ņemot vērā to nozīmi sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; konstatē rīcības brīvību, kāda saskaņā ar Protokolu par sabiedriskajiem pakalpojumiem ir valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm;

- subsidiaritātes principa stiprināšanu un precīzāku definīciju, kā arī valstu parlamentu iesaistīšanu likumdošanas procesā saskaņā ar Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu un Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;

3.  uzsver arī patērētāju aizsardzības nozīmi, nosakot un īstenojot citus Eiropas Savienības politikas virzienus;

4.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence muitas ūnijas jomā; konstatē Eiropas Parlamenta un Padomes likumdošanas pilnvaras attiecībā uz pasākumiem, lai paplašinātu sadarbību muitas jautājumos;

5.  konstatē, ka valsts parlamentu īstenotā subsidiaritātes kontrole no 2009. gada 1. janvāra var ietekmēt tos Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komisijā izstrādātos ziņojumus, kuru pirmais lasījums nevarēs noslēgties līdz 2008. gada beigām(1).

REZULTĀTI GALĪGAJAM BALSOJUMAM KOMITEJĀ

(1) Tas no šodienas skatījuma varētu attiekties uz priekšlikumiem Direktīvām par publiskajiem iepirkumiem un par sūtījumiem aizsardzības jomā (COM(2007)0766 un (COM(2007)0765), kā arī rotaļlietu drošumu (COM(2008)0009).

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atgādina, ka daudzu gadu laikā un vairākos parlamenta sasaukumos pēc kārtas Transporta un tūrisma komiteja ir strādājusi ar procentuāli lielu daļu no tiesību aktiem, ko Eiropas Parlaments pieņem ar koplēmuma procedūru; jo, lai gan nav atstāti novārtā plašākas politikas darbi un atzinumi, tomēr koplēmuma lietas ir veidojušas Transporta komitejas darba lielāko daļu; atzīmē, ka tas nemainīsies, ja Lisabonas līgums tiks ratificēts un tiks izmantota parastā likumdošanas procedūra;

2.   atzinīgi vērtē tūrisma kā jaunas sadaļas iekļaušanu Lisabonas līgumā; atzīmē, ka Lisabonas līguma 195. panta 1. punkts nosaka, ka „Savienība papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā”, sekmējot labvēlīgu vidi uzņēmumiem un labas prakses apmaiņu; atzinīgi vērtē Parlamenta jaunās pilnvaras tūrisma jomā un cer, ka tās dos ieguldījumu jaunas tūrisma politikas izstrādei Eiropas Savienībā;

3.   turpina atzinīgi vērtēt noteikumu par to, ka parastā likumdošanas procedūra reglamentēs to tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu, kuri ietilpst šajā sadaļā;

4.   šajā saistībā mudina Komisiju apsvērt, vai ir nepieciešams izstrādāt tiesību aktus vai citus pasākumus, lai īstenotu prioritātes, ko Parlaments ir noteicis 2005. gada 8. septembra(1) un 2007. gada 29. novembra(2) rezolūcijā par tūrismu, jo sevišķi par statistikas informācijas vākšanu tūrisma jomā, Eiropas klasifikācijas shēmu vai tūristu mītņu shēmām un patērētāju aizsardzības noteikumu attiecināšanu uz visām brīvdienu piedāvājumiem veltītām tīmekļa vietnēm; iesniegt likumdošanas priekšlikumus vai ierosināt citus pasākumus šajā jomā;

5.   atzinīgi vērtē to, ka par kosmosa nozares politikas juridisko pamatu ir noteikts Lisabonas līguma 189. pants un ka Eiropas kosmosa programmas izstrāde notiks atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai;

6.   atzīmē, ka kosmisko palaišanas iekārtu pakalpojumi un tiem nepieciešamās infrastruktūras ir transporta nozares darbības, kas šajā saistībā ir jāiekļauj Lisabonas Līguma VI sadaļā un kam ir jābūt Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas kompetencē; aicina, lai Komisijas iniciatīvas, kas attiecas uz šo konkrēto kosmosa nozares segmentu, pamatotos tieši uz šo juridisko pamatu;

7.   atzinīgi vērtē to, ka Lisabonas līguma 207. panta 5. punkts paplašina piekrišanas procedūru attiecībā uz starptautiskajiem aviācijas nolīgumiem; šajā saistībā mudina, lai tiktu pilnībā izmantots Eiropas Parlamenta Reglamenta 83. un 84. pants, kas ļauj Parlamentam pieprasīt Padomei neuzsākt sarunas, kamēr Parlaments nav paziņojis savu nostāju, un ļauj Parlamentam, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu, jebkurā sarunu fāzē pieņemt ieteikumus, kas ir jāņem vērā pirms sarunu noslēgšanas;

8.   aicina, pārskatot Reglamentu, lai to saskaņotu ar Lisabonas līgumu, saglabāt Reglamenta 83. panta un 84. panta noteikumu būtību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS 

(1) OV C 193 E, 17.8.2006., 325. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0575

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Lisabonas līgums piešķir Eiropas Parlamentam tādu pašu lomu kā Padomei, aizstājot pozitīva atzinuma procedūru, kas patlaban tiek piemērota, jo īpaši pieņemot struktūrfondiem paredzētos vispārīgos noteikumus, ar t.s. parasto likumdošanas procedūru (koplēmuma procedūru), ievērojami palielinot Parlamenta kā likumdevēja pilnvaras un Reģionālās attīstības komitejas kompetenci — pārmaiņa, kas jo īpaši ietekmēs struktūrfondus laika posmā pēc 2013. gada — un tādējādi uzlabojot pārredzamību un Parlamenta lēmumu publiskumu;

2.   uzskata, ka teritoriālās kohēzijas iekļaušana Eiropas Savienības mērķos papildina ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķus un paplašinās Parlamenta un Reģionālās attīstības komitejas kompetenci, izvērtējot ES galveno politikas virzienu teritoriālo ietekmi; uzsver ES un dalībvalstu dalītās kompetences ieviešanas nozīmi teritoriālās kohēzijas jomā un, lai veicinātu drīzus panākumus šī mērķa sasniegšanā, iesaka Reģionālās attīstības komitejai pilnībā iesaistīties visos atbilstīgajos pasākumos, kas tiek veikti šajā jomā;

3.  aicina Padomi un Komisiju kopā ar Parlamentu precīzāk formulēt teritoriālās kohēzijas koncepciju un mērķi (tostarp atbilstīgos rādītājus, metodoloģiju un instrumentus) un, paturot prātā šo formulējumu, nekavējoties rūpīgāk ņemt vērā teritoriālo ietekmi, ko var izraisīt visi ES politikas virzieni ar izteiktu teritoriālo dimensiju; šajā saistībā uzsver teritoriālās kohēzijas lielo nozīmi, jo īpaši apsverot Eiropas teritorijas plānošanu, policentriskas un līdzsvarotas pilsētu teritoriju sistēmas izveidi, kā arī jaunu attiecību radīšanu starp pilsētu un lauku teritorijām.

4.  atzīmē Reģionālās attīstības komitejas turpmāko lielo nozīmi teritoriālās kohēzijas izstrādāšanā un sinerģijas radīšanā starp kohēzijas sasniegšanai izmantojamajiem kohēzijas politikas finanšu instrumentiem; turklāt mudina dalībvalstis izrādīt nepieciešamo politisko gribu iekļaut teritoriālās kohēzijas mērķi valsts tiesību aktos;

5.  ar gandarījumu konstatē, ka Lisabonas līgumā ir precīzāk un izsmeļošāk definēti reģioni, piemēram tādi reģioni kā lauku rajoni, demogrāfisku problēmu skarti rajoni, īpaši nomaļi un pierobežu reģioni, kuriem Kopienai, īstenojot kohēzijas politiku, jāpievērš īpaša uzmanību;

6.  ar atzinību konstatē, ka attālāko reģionu īpašo stāvokli apstiprina Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. un 355. pants, un uz to tagad ir izdarīta atsauce arī īpašajos noteikumos par valsts atbalstu;

7.  atzīmē, ka kohēzijas politikai piešķirto līdzekļu apjoms ES budžetā ir viens no lielākajiem; ir cieši pārliecināts, ka izmaiņas budžeta procedūrā, it īpaši Samierināšanas komitejas sasaukšana gadījumā, ja Parlaments pieņem grozījumus pirmajā lasījumā, liks stiprināt Reģionālās attīstības komitejas un Budžeta komitejas sadarbību, jo īpaši iekļaujot Reģionālās attīstības komitejas pārstāvjus Samierināšanas komitejas sanāksmju dalībnieku sastāvā;

8.  atzinīgi vērtē subsidiaritātes principa paplašināšanu, it īpaši attiecībā uz vietējām un reģionālajām iestādēm, un „agrās brīdināšanas mehānisma” ieviešanu, kam jādod dalībvalstu parlamentiem iespēja labāk izvērtēt Kopienas tiesību aktu projektu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam; šajā saistībā vērš uzmanību uz to, ka jānostiprina attiecības starp Reģionālās attīstības komiteju un dalībvalstu parlamentiem, piemēram, veidojot vai apvienojot īpašus sakaru kanālus; tādējādi uzskata, ka vietējo un reģionālo iestāžu un parlamentu iesaistīšana atbilstīgi subsidiaritātes principam varētu būt nozīmīgs elements, un atgādina, ka šāda iesaistīšana ir atkarīga no valsts tiesību aktiem;

9.  atzinīgi vērtē Kopienas kopējās vērtības attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kas paredzēti Protokolā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, un šajā saistībā jo īpaši uzsver reģionālo un vietējo varas iestāžu būtisko lomu un plašo rīcības brīvību;

10. uzsver Reģionālās attīstības komitejas nozīmi Parlamenta un Reģionu komitejas attiecībās;

11. aicina Reģionu komiteju nosūtīt Reģionālās attīstības komitejai atzinumu par Lisabonas līguma ietekmi uz reģionālo politiku un to, kā šis līgums ietekmēs tās kompetences jomu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē koplēmuma procedūras paplašināšanu, tajā iekļaujot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP);

2.   uzskata, ka parastās likumdošanas, t.i., koplēmuma procedūras ieviešana KLP jomā uzlabo Eiropas Savienības demokrātisko pārskatatbildību, jo Eiropas Parlaments, kas pārstāv Savienības pilsoņus, piedalīsies likumdošanā vienlīdzīgā stāvoklī ar Padomi, kas pārstāv dalībvalstis;

3.   uzsver, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā demokrātiski ievēlētā Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvības institūcija;

4.   uzskata, ka noteikumi lauksaimniecībai ir jāpaplašina, lai tiktu ņemta vērā pašreizējā situācija; uzsver arī, ka pārtikas ražošanai arī turpmāk jāpiešķir prioritāte, lai pasaulē tiktu garantēta pārtikas piegādes drošība, vienlaikus neaizmirstot par problēmām, kas saistītas ar energoapgādes drošību un vides aizsardzību;

5.   uzsver, ka Parlamentam jānodrošina, ka noteikumi, kas ir nepieciešami KLP mērķu sasniegšanai, tiek noteikti ar likumdošanas aktiem un ka tie netiek noteikti ar aktiem, ko pieņem vienīgi Padome vai Komisija tās pilnvaru robežās attiecībā uz deleģētiem aktiem un īstenošanas pasākumiem;

6.   uzsver, ka uz visiem pašreizējiem Padomes likumdošanas aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz EK līguma 36. un 37. pantu, attieksies jaunā 37. panta 2. punkts, t.i., koplēmuma procedūra; tas ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz četriem galvenajiem horizontālajiem dokumentiem lauksaimniecības jomā (vienotā KTO regula, Tiešo maksājumu regula, Lauku attīstības regula un KLP finansēšana); turklāt uzsver, ka likumdošana par kvalitāti, bioloģisko lauksaimniecību un veicināšanu arī būs 37. panta 2. punkta darbības jomā;

7.   uzskata, ka 37. panta 3. punkts pats par sevi neietver neatkarīgas pilnvaras; uzsver, ka ir nepieciešams koplēmuma akts, kas pieņemts, pamatojoties uz 37. panta 2. punktu, lai noteiktu, vai un kādā veidā Padome var izmantot savas pilnvaras saskaņā ar 37. panta 3. punktu;

8.   aicina nepieļaut, lai 37. panta 3. punktā minētos pasākumus varētu pieņemt Padome viena pati, neapspriežoties ar Parlamentu;

9.   uzskata, ka nevienu no pašreizējiem Padomes aktiem nebūtu bijis iespējams pieņemt, pamatojoties uz 37. akta 3. pantu, un tāpēc uzskata, ka šī punkta darbības joma un iespējamā piemērošana nav derīga kā vispārējs pamats normatīviem aktiem;

10. atzīmē, ka komitoloģijas procedūras, kas pieņemtas, pamatojoties uz EK līguma 202. pantu, tiks atceltas; uzsver centrālo lomu, kādai ir jābūt Parlamentam attiecībā uz 249.C pantu, formulējot jaunu komitoloģijas sistēmu (t.i., pieņemot aktus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru), it īpaši attiecībā uz komiteju lomu lauksaimniecības jomā; tāpēc uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja būtu pārstāvēta iestāžu sarunās, kurās tiks formulēta jaunā komitoloģijas sistēma;

11. uzsver, ka Parlamenta specializētās komitejas ir pienācīgi jāiesaista notiekošajās diskusijās par nākamo komitoloģijas režīmu saskaņā ar Lisabonas līgumu, lai atvieglotu vieglu pāreju no pašreizējās sistēmas uz jaunajiem noteikumiem; uzskata, ka ir jānodrošina parlamentāra kontrole pār deleģētajiem aktiem un īstenošanas pasākumiem;

12. uzsver vajadzību stiprināt attiecības un veidot intensīvāku un regulārāku dialogu ar valstu parlamentiem, ņemot vērā, ka ar Lisabonas līguma 3.b panta 3. punktu ir ieviestas dalībvalstu parlamentu pārbaudes, pamatojoties uz subsidiaritātes principu;

13. uzsver, ka Lisabonas līgums attieksies uz visiem normatīvajiem priekšlikumiem, kuru izskatīšana jau būs uzsākta laikā, kad šis līgums stāsies spēkā;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzīmē, ka Reformas līgums kopējās zivsaimniecības politikā (KZP) ienes tālejošas izmaiņas lēmumu pieņemšanas sistēmā, jo sākot no tā stāšanās spēkā 2009. gada 1. janvārī, Eiropas Parlaments vairs nebūs tikai konsultatīva iestāde, bet pamatā kļūs par likumdevēju, kopīgi un vienlīdzīgi ar Padomi īstenojot lēmumu pieņemšanas pilnvaras;

2.   uzskata, ka pašreizējais ģeopolitiskais, ekonomiskais un sociālais stāvoklis, kā arī stratēģijas un rīcības plāna izstrāde Eiropas un pasaules okeānu un jūru saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai (Eiropas jūras politika) ir pamats lielākām Parlamenta lēmumu pieņemšanas pilnvarām KZP jomā;

3.   uzskata, ka šajā jaunajā scenārijā nav vairs iespējams izvairīties no tā, ka ir jāpārskata un jāatjauno Zivsaimniecības komitejas Reglamenta VI pielikumā noteiktās pilnvaras, kuras tai ir jau no tās izveidošanas brīža 1994. gadā un kuras saglabājās arī, veicot vispārējo kopējās zivsaimniecības politikas reformu 2002. gadā, kā arī Komisijas agrākā Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta divkārtējo nosaukuma maiņu un no tā izrietošo šī direktorāta iekšējo pārstrukturizāciju, lai tas atbilstu jaunajiem zivsaimniecības pārvaldības apstākļiem pasaules līmenī;

4.   lūgumu atjaunot Zivsaimniecības komitejas pilnvaras pamato ar to, ka papildus galvenajām izmaiņām, kuras ir ietekmējušas KZP attīstību, un iepriekš minētajai 2002. gada reformai, ir notikušas arī veiksmīgas pārmaiņas saistībā ar zivsaimniecībai atvēlētajiem līdzekļiem kopš tie tika izņemti no Kopienas struktūrfondu sadaļas, zivsaimniecības nolīgumi ir pārtapuši par zivsaimniecības partnerības nolīgumiem, reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas ir pamanāmākas un Eiropas Savienībai tajās ir aizvien pieaugoša loma, ir nopietni mainījusies zivju produktu tirdzniecība, zivsaimniecībā piemēro jaunās tehnoloģijas, kā arī ir mainījies Kopienas zivsaimniecības nolīgumu mērķis — no šī brīža tie ir jāīsteno, izmantojot ekosistēmu pieeju kā daļu no jaunās ES apstiprinātās saskaņotās jūras politikas;

5.   uzsver, ka pastāv nekonsekvence, ka parlamenta komitejai ar koplēmuma pilnvarām ir jāturpina būt neitrālai komitejai, un tādēļ iesaka veikt nepieciešamās izmaiņas, lai izvairītos no šīs situācijas;

6.  atzinīgi vērtē šo jauno kārtību, kurā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Parlaments un Padome izstrādās noteikumus, kas nepieciešami KZP mērķu sasniegšanai (37. panta 2. punkts);

7.   uzskata, ka izņēmumus šim abu iestāžu paritātes pamatprincipam, kurus stingri ierobežo Līgumā paredzētie noteikumi, ir jāpielāgo Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai par vispārējo normu izņēmumiem;

8.   atzīmē, ka 37. panta 3. punktā noteikts, ka zvejas iespēju (kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas) noteikšana un sadalījums dalībvalstu starpā būs Padomes ekskluzīvā kompetencē, un tādēļ šai jomai nebūs vajadzīga Parlamenta iesaistīšanās, kā tas bija iepriekš;

9.   uzskata, ka šīs kompetences ekskluzivitātes apjoms ir jāanalizē saistībā ar to priekšlikumu saturu, kas attiecas uz zivsaimniecības politiku, kuras pamatmērķis ir zivju krājumu saglabāšana;

10. šajā sakarībā uzskata, ka uz jebkuru citu jomu, izņemot zvejas iespēju noteikšanu un kvotu sadalījumu, kuru oficiāli iekļautu ikgadējos noteikumos, kā, piemēram, uz tām jomām, kas saistītas ar zvejas intensitāti, vai reģionālo zivsaimniecības organizāciju (RZO) pieņemto nolīgumu iekļaušanu, kurām ir savs juridiskais pamats, jāattiecina parastā likumdošanas procedūra, proti, koplēmuma procedūra;

11. uzsver, ka Eiropas Savienībai ar dalībvalstīm ir kopīga kompetence zivsaimniecības jomā, izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanas pasākumus, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē; ka Līgumā ir iekļauta valstu parlamentu veikta subsidiaritātes kontrole, un kopīgo zivsaimniecības kompetenču gadījumā, noteikts astoņu nedēļu termiņš valstu parlamentiem, lai sniegtu savu argumentēto nostāju par attiecīgo priekšlikumu; un ka Padomei un Parlamentam ir jānogaida termiņa beigas, jo subsidiaritātes principa neievērošana ir pamats, lai grieztos Eiropas Kopienu Tiesā;

12. atzīmē, ka vides aizsardzība ir galvenokārt kopēju pilnvaru jautājums; tāpēc aicina paskaidrot Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantā izmantoto terminu „bioloģiskie jūras resursi”, kā arī apstākļus, kādos šos resursu saglabāšana „ietilpst kopējā zivsaimniecības politikā”, lai varētu labāk noteikt ekskluzīvo pilnvaru darbības jomu;

13. atzīmē jauno sistēmu starptautisko zivsaimniecības nolīgumu apstiprināšanai, kuru galvenais jaunievedums ir viņu noslēgšanas process, jo Līgumā ir skaidri norādīts, ka pirms Padome slēdz šos nolīgumus, Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekrišana; uzsver, ka no Eiropas Parlamenta viedokļa, praksē veto tiesības paplašinās un uzlabos pašlaik spēkā esošos noteikumus, kuri aprobežojas tikai ar tiem nolīgumiem, kam ir nozīmīga finanšu ietekme vai tiem, kas ir saistīti ar specifiskas iestāžu sistēmas radīšanu, kā, piemēram, nolīgumi, kuri noslēgti atbilstīgi RZO;

14. uzskata, ka gadījumā, ja Parlamenta Zivsaimniecības komitejai ir jāpiedalās zivsaimniecības partnerības nolīgumu apstiprināšanā, Komisijai tā ir nekavējoties jāinformē par šādu nolīgumu sarunu procesiem;

15. uzskata arī, ka ir būtiski, lai Zivsaimniecības komiteja piedalās kā novērotāja zivsaimniecības nolīgumos paredzētajās kopējās komitejās, kā jau Parlaments daudzos gadījumos ir lūdzis, un prasa šo nosacījumu atspoguļot iestāžu nolīgumā;

16. brīdina, ka pēc jaunā Līguma ieviesto KZP jauninājumu pārskatīšanas var atzīmēt:

- pašlaik ir ļoti grūti skaidri noteikt 37. panta 3. punkta darbības jomu;

- jauno Līgumu ir jāpiemēro visiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuri pašlaik stājas spēkā;

- likumdevējam (Padomei un Parlamentam) pastāv plašas interpretācijas iespējas, tādēļ principā ir jāgaida notikumu attīstība, ņemot vērā iespēju noslēgt iestāžu līgumu, kurā skaidrāk noteiktu 37. panta 2. un 3. punkta darbības jomu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  lai Eiropas Savienību tuvinātu tās iedzīvotājiem, pauž atzinību par to, ka Lisabonas līgumā (2. punkta 124. punktā) sports iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) juridiskajā pamatā, šajā nozīmē izdarot grozījumus EK līguma 149. pantā;

2.  jo īpaši uzsver, ka sporta jomā Eiropas Savienība var veikt pasākumus, lai cita starpā izveidotu Eiropas sporta dimensiju, cieši savienojot sporta sociālo un izglītojošo lomu, veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un sadarbību starp struktūrām, kas ir atbildīgas par sportu, kā arī aizsargājot sportistu, jo īpaši jaunu sportistu, fizisko un emocionālo neaizskaramību;

3.  pauž atzinību par kvalificēta vairākuma plašāku piemērošanu kultūras jomai, tostarp sportam, parastajā likumdošanas procedūrā to piemērojot valstu lēmumu „atbalsta, koordinācijas vai papildu pasākumiem”, izņemot valstu tiesību aktu saskaņošanas pasākumus;

4.  pauž atzinību par EK līguma °149. panta grozījumu, ar ko paplašina Eiropas Savienības darbības jomu jaunatnes sfērā un jo īpaši veicina jaunatnes dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē, un, vēloties labāk iesaistīt jaunos pilsoņus sabiedriskajā dzīvē, uzsver, cik liela nozīme ir Eiropas Savienības iniciatīvām un tādai politikai, kas veicina un sekmē jauniešu aktīvu dalību visos demokrātiskās dzīves līmeņos;

5.  atkārtoti apstiprina Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. aprīļa rezolūcijā par Eiropas darba kārtību kultūras jomā globalizācijas apstākļos(1) pieņemtos principus un pasākumus attiecībā uz kultūras jomas iekļaušanu Lisabonas programmā saistībā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šo jautājumu;

6.  pauž apmierinātību, ka LESD ir saglabāts EK līguma 151. panta 4. punkta horizontālais raksturs, kas paredz, ka „rīkojoties saskaņā ar citiem šā Līguma noteikumiem, Kopiena ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”;

7.  uzskata, ka horizontālā klauzula kultūras jomā un citas ar LESD ierosinātās jaunās horizontālās klauzulas attiecībā uz vienotā tirgus sociālo aspektu, ilgtspējīgu attīstību un visu diskriminācijas veidu apkarošanu pēc savas būtības veicinās vispārējas rīcības programmas, definējot sasniedzamos mērķus kultūras jomā;

8.  uzskata, ka šajās rīcības programmās ir jāuzsver Eiropas kultūras īpatnība — ka tā, no vienas puses, ir identitātes, savstarpējas sapratnes un pilsoniskuma faktors un Eiropas integrācijas veicinātāja, un, no otras puses, ir noteikta pasaules kultūras daļa;

9.  uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu Eiropas informācijas un komunikācijas politikas attīstību, un atkārtoti pauž prasību noslēgt iestāžu nolīgumu par kopējiem principiem, kas regulētu Eiropas Savienības iestāžu sadarbību šajā jomā;

10. ņemot vērā LESD radītos būtiskākos jauninājumus — dot dalībvalstu parlamentiem iespēju pareizi sadalīt Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetences, piemērojot subsidiaritātes principu — mudina valstu parlamentus vajadzības gadījumā pieņemt darba grafiku un metodes, lai nodrošinātu subsidiaritātes principa piemērošanu, izskatot Eiropas Savienības tiesību aktu priekšlikumus kultūras, audiovizuālajā, izglītības, jaunatnes un sporta jomā, vajadzības gadījumā ņemot vērā paredzēto pasākumu reģionālos un vietējos aspektus.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0124.

(*)  Komiteju iesaistīšana procedūrā – Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja uzskata, ka Lisabonas līgums sniedz pozitīvu ieguldījumu Parlamenta pilnvaru nostiprināšanā gan likumdošanas jomā, gan Komisijas likumdošanas, deleģēto un īstenošanas pilnvaru uzraudzīšanā, un aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju kā par jautājumu atbildīgo komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka Lisabonas līgums ar divu specifisku mehānismu palīdzību nodrošina dalībvalstu parlamentiem ievērojami lielāku lomu subsidiaritātes principa ievērošanas pārbaudē; katrā gadījumā dalībvalstu parlamentiem ir atvēlētas astoņas nedēļas (Komisijai ir pienākums nodrošināt šo laika periodu), kurās jāpauž nostāja par likumdošanas priekšlikumiem; pirmkārt, ja viena trešdaļa no ES parlamentu palātām sniedz argumentētu atzinumu, ka likumdošanas priekšlikums neatbilst subsidiaritātes principam, Komisijai ir pienākums to pārskatīt; otrkārt, ja lielākā daļa no Eiropas Savienības parlamentu palātām sniedz argumentētu atzinumu, kurā tās iebilst pret tiesību akta projektu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst subsidiaritātes principam, Eiropas Parlaments un Padomei jābalso par šo jautājumu, pirms Parlaments sniedz jebkādu paziņojumu par tā saturu pirmajā lasījumā;

2.  uzskata — ņemot vērā, ka protokolā paredzētie noteikumi par subsidiaritāti būs piemērojami jaunajiem likumdošanas priekšlikumiem, tiklīdz Lisabonas līgums stāsies spēkā, Parlamenta Reglamentā ir jāparedz atbilstoša iekšējā procedūra, lai tas varētu sniegt paziņojumus par subsidiaritātes jautājumiem ātri un efektīvi un lai nodrošinātu, ka dalībvalstu parlamentu argumentētie atzinumi tiek pienācīgi apsvērti, lieki nekavējot likumdošanas procedūru;

3.  uzsver, ka Kopienas tiesību aktu atbilstība subsidiaritātes principam saskaņā ar 35. pantu pašlaik ir Parlamenta kompetencē, un uzskata, ka īpašā procedūra subsidiaritātes principa ievērošanas noteikšanai varētu būt šāda: gadījumos, kad vairākums dalībvalstu parlamentu iebilst pret Komisijas priekšlikumu, Juridiskā komiteja iesniedz plenārsēdē īpašu priekšlikumu par subsidiaritātes principa ievērošanu, pirms priekšlikums tiek novirzīts komitejai pirmajam lasījumam Eiropas Parlamentā;

4.  norāda, ka Lisabonas līgums ietver jaunu juridisko pamatu, ar ko paredz koplēmuma procedūru attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 118. pantā nosakot sekojošo: „Veidojot iekšējo tirgu un nodrošinot tā darbību, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, ar ko ieviest Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus, kuri nodrošinātu vienotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā Savienībā un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidi visā Savienībā.”; pauž nožēlu par faktu, ka vienprātīgs lēmums un apspriešanās ar Parlamentu ir saglabāta kā likumdošanas procedūra attiecībā uz valodas noteikumiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām;

5.  uzskata, ka Komisijai jāizmanto priekšrocības, ko sniedz jaunais juridiskais pamats, lai atjaunotu ideju par Eiropas Savienības patentu, kā arī lai pabeigtu un nostiprinātu Eiropas Savienības tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesībām;

6.  atzinīgi vērē jauno juridisko pamatu, kas izklāstīts LESD 298. pantā, saskaņā ar kuru „veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu”, jo tas nodrošina Eiropas Savienībai nepieciešamo pamatu administratīvi procesuālo tiesību regulējumam;

7.  uzskata, ka steidzami jāsagatavo šāds regulējums, un pauž nodomu padziļināti izpētīt iespējamo regulējuma veidu vēl pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošās dažādās juridiskās tradīcijas;

8.  norāda, ka jaunie līguma noteikumi attiecībā uz tiesisko sadarbību civillietās un krimināllietās ietver nepieciešamo juridisko pamatu atbalsta pasākumu pieņemšanai tiesnešu un tiesas iestāžu darbinieku apmācībai; uzskata, ka šādus pasākumus, kurus jāpieņem ar koplēmuma procedūru un kuri varētu ietvert dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu tuvināšanu, ir jāizskata nekavējoties, ņemot vērā Juridiskās komitejas pēdējos ziņojumos paustās bažas;

9.  pauž nožēlu, ka turpmāku būtisku progresu saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās joprojām ievērojami kavēs tas, ka atbilstoši LESD 81. pantam šāda sadarbība notiks tikai tādās „civillietās, kurās ir pārrobežu elementi”;

10. atzinīgi vērtē Eiropas Kopienu Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu jauno iecelšanas procedūru, kas noteikta LESD 255. pantā, saskaņā ar kuru, pirms dalībvalstu valdības pieņem lēmumu par iecelšanu amatā, ir jāsniedz atzinums par kandidātu spēju veikt savus pienākumus, ko sagatavo speciālistu grupa, kas sastāv no septiņiem ekspertiem, no kuriem vienu izvirza Eiropas Parlaments; uzskata, ka Parlamenta Reglamentā ir jāparedz īpaša procedūra ekspertu grupas locekļa izvirzīšanai ar lēmumu, ko pieņem plenārsēdē, pamatojoties uz atbildīgās komitejas atzinumu;

11. uzskata, ka jaunie noteikumi attiecībā uz tiesību aktiem un tiesību normu hierarhiju, jo īpaši uz deleģētā akta izveidošanu, neapšaubāmi sniegs ieguldījumu Savienības likumdošanas kvalitātes uzlabošanā; lai veicinātu noteikumu par deleģētajiem aktiem piemērošanu, uzskata par nepieciešamu iestādēm vienoties par standarta formulu, kas varētu tikt regulāri izmantota likumdošanas priekšlikumos, turklāt uzskata, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams koplēmuma procedūrā pieņemt noteikumus par īstenošanas aktiem, kuru pamatā ir LESD 291. pants;

12. ņemot vērā, ka būs nepieciešams noteikts laika periods, lai veiktu nepieciešamos pielāgojumus jaunajam līgumam, uzskata, ka acquis saskaņošana ar neseno komitoloģijas lēmumu ir steidzami jāpabeidz pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā; uzskata, ka jaunā saskaņošana, lai ņemtu vērā deleģētos aktus, kas ir sarežģītāka prakse nekā pašlaik īstenotā, būs jāveic pēc jaunā līguma stāšanās spēkā, un paļaujas, ka Komisija sagatavos nepieciešamos priekšlikumus šā mērķa sasniegšanai; uzsver, ka, lai gan deleģētā akta definīcija ir līdzīga koncepcijai par „kvazi-likumdošanas” aktiem, kuriem tiek piemērota regulatīvā kontroles procedūra, abas koncepcijas nevar uzskatīt par vienādām, un uzskata, ka tāpēc uz pašreiz notiekošo saskaņošanas procedūru nevar raudzīties kā uz nākotnē izmantojamu precedentu;

13. pauž bažas par ievērojamo kodifikācijas procedūru daudzumu, kas jāpieņem Padomes , kuru sagaida smags darbs, ja kodificētie akti būs jāpieņem pirms līguma stāšanās spēkā;

14. atzinīgi vērtē faktu, ka koplēmuma procedūra turpmāk tiks piemērota Civildienesta noteikumiem, jo tas nodrošinās Eiropas Parlamentam vienlīdzīgas tiesības ar Padomi šo noteikumu pielāgošanā; uzskata, ka tas būs jo īpaši svarīgi deputātu palīgu nākotnes statūtiem, kurus Parlaments ir nolēmis turpmāk attīstīt un īstenot.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(*)Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Lisabonas līgums: iestāžu uzdevumi brīvības, drošības un tieslietu telpā

1.   ir skaidrs, ka līdz ar Lisabonas līguma un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Pamattiesību harta) stāšanos spēkā Eiropas Savienībai būs iespēja kļūt par ,,.. brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (BDTT), ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas.” (Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. pants). Tā kā BDTT vairs neierobežos īpaši mērķi, kā Māstrihtas līguma gadījumā, tā kļūs par galveno faktoru ES un dalībvalstu turpmākajās attiecībās; turklāt šajā salīdzinoši jaunajā telpā, kas attiecas uz valstu konstitucionālo tiesību sistēmu pamatiem, visi dalībnieki valstu un Eiropas līmenī ir īpaši ieinteresēti uzturēt kopīgu dialogu;

2.   no šī viedokļa, kā arī tāpēc, lai Parlaments būtu gatavībā jau kopš pirmās jaunā līguma spēkā stāšanās dienas, būs jo īpaši svarīgi, lai ES iestādes risinātu sarunas par iestāžu nolīgumu, kurš nosaka:

a)    jaunu redzējumu un galvenos mērķus, kas ES jāsasniedz pēc 2009. gada;

b)    jaunas sadarbības metodes, kas šajās politikas jomās iesaista valstu parlamentus;

c)    pasākumus, kas jāpieņem, lai iestādēm un Eiropas pilsoņiem šī pāreja būtu sekmīga.

Ņemot vērā iestāžu stratēģiju, katrai iestādei attiecīgi jāpieņem sava iekšējā struktūra un metodes;

Jauns redzējums un galvenie mērķi, kas ES jāsasniedz pēc 2009. gada

3.   Eiropadomei līdz 2009. gada beigām jādefinē BDTT nākotne; dalībvalstis, apspriežoties augsta līmeņa ekspertu grupā ,,Future” (augsta līmeņa ekspertu grupa par turpmāko Eiropas iekšlietu politiku), pašas izstrādā iespējamās idejas nākamās daudzgadu programmas izveidei; Komisija līdz 2009. gada pavasarim arī izstrādā visaptverošu ziņojumu, kas pēc tam varētu būt pamats Parlamenta un Padomes pārrunām.

Ņemot vērā šo laika plānu, Parlaments līdz 2009. gada pavasarim varētu izstrādāt patstāvīgu novērtējuma ziņojumu.

Pamatojoties uz dalībvalstu („Future” grupas ziņojums) un Komisijas ieguldījumu, kā arī uz saviem ierosinājumiem, Parlamentam pēc 2009. gada jūnija vēlēšanām būs iespēja vienoties ar jauno Komisiju un Eiropadomi par BDTT tiesību aktu programmu;

4.   jaunajai BDTT tiesību aktu programmai jāveicina pasākumi policijas un tiesu sadarbības jomā civilajos un kriminālajos jautājumos, ņemot vērā savstarpējās atzīšanas principu tiesu lēmumos, kas iekļauts jaunajā Līgumā, tādējādi atvieglojot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un orientējoties uz nākotnē gaidāmo Eiropas Krimināllikumu;

5.   saskaņā ar šo pieeju būtu ļoti vēlams, lai Komisija pieņemtu stratēģiju ar šādiem mērķiem:

a)  saiknes nostiprināšana starp Līgumu normām, kas ir īpašu politikas jomu tiesiskais pamats (piemēram, diskriminācijas novēršana, patvēruma meklētāju aizsardzība, pārredzamības uzlabošana, datu aizsardzība, minoritāšu tiesību aizsardzība un upuru un aizdomās turamo tiesību aizsardzība), un Pamattiesību hartas atbilstošajiem pantiem; pieņemot juridiski saistošo Pamattiesību hartu, būs iespēja pārskatīt šos tiesību aktus, ņemot vērā ES iestāžu galveno pienākumu aizsargāt pamattiesības; šo attīstību parāda datu aizsardzības jautājums, kas kļūs par patstāvīgu pamattiesību;

b) pastāvīgu un padziļinātu attiecību nodibināšana starp Eiropas un valstu likumdevējiem, no vienas puses, un Eiropas un valstu tiesnešiem, no otras puses, attiecībā uz jautājumiem, kuros Parlamentam ir dalīta kompetence ar dalībvalstīm;

6.   atbilstīgi Parlamenta iepriekšējai nostājai(1) Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu pārbaudīt turpmāko tiesību aktu priekšlikumu atbilstību ne tikai Pamattiesību hartai, bet arī visiem tiem Eiropas un starptautiskajiem instrumentiem attiecībā uz pamattiesībām, kuriem dalībvalstis ir pievienojušās. Pamattiesību harta, tās saistošais raksturs un piemērotība, kā arī Eiropas Savienības pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK) arī uzlabos pamattiesību ievērošanu šajā jomā; parastās likumdošanas procedūras piemērošana dos stimulu arī likumdošanas procesam;

7.   par BDTT daudzgadu programmu ir jāturpina apspriesties ikgadējā diskusijā, kurā ir jāpievērš uzmanība pamattiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, Pamattiesību hartas īstenošanai un dalībvalstu atbilstībai vērtībām un principiem, kas ir noteikti Līguma par Eiropas Savienību jaunajā 6. pantā(2). Daudzgadu programmai jābalstās uz Padomes, Komisijas un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumiem. Parlaments pievienojas triju Padomes prezidentūru(3) (Francijas, Čehijas Republikas un Zviedrijas) uzskatam, ka „Pamattiesību aģentūras pilnvaru iespējamu pārskatīšanu uzsāks līdz 2009. gada 31. decembrim”, un ka šāda pārskatīšana dod iespēju padziļināt sadarbību ar Eiropas Padomi, tās ģenerālsekretāru, tās cilvēktiesību komisāru un atbilstošajām Parlamentārās asamblejas komitejām;

Jaunas sadarbības metodes, kas BDTT politikas jomās iesaista valstu parlamentus

8.   galvenā problēma, ar ko saskarsies Parlaments, veicot ar Padomi dalītus likumdošanas pienākumus attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, būs piekļuve attiecīgajai informācijai dalībvalstīs; ņemot vērā to, ka saistībā ar BDTT politikas jomām tiek risināti ļoti delikāti jautājumi, ir ļoti nepieciešams pēc iespējas ātrāk īstenot jaunos Līguma noteikumus par pārredzamību ES iestādēs un arī atļaut Parlamentam rūpīgi pārbaudīt konfidenciālu informāciju, piemēram, to, ar kuru strādā Eiropols, ES Apvienotais situāciju izvērtēšanas centrs (SitCen) un drīzumā — Pastāvīgā komiteja iekšējās drošības jautājumos (COSI) (Līguma par Eiropas Savienības darbību 71. pants). ES iestāžu atbildību jo īpaši šajās jomās uzlabos Līguma par Eiropas Savienības darbību jaunais 15. pants, kas pašreizējās tiesības piekļūt Parlamenta, Komisijas un Padomes dokumentiem paplašina arī attiecībā uz visām citām ES iestādēm un aģentūrām (Līguma par Eiropas Savienību 255. pants);

9.   šajā pašā demokrātiskā atbildīguma jomā Parlamenta interesēs ir ļoti būtiski:

a)   pastāvīgi iesaistīt valstu parlamentus, definējot BDTT vispārējo stratēģiju, pieņemot tiesību aktus vai novērtējot to ietekmi valstu līmenī(4);

b)   būt informētam par Komisijas oficiālo nostāju(5) attiecībā uz dalībvalstu priekšlikumiem, jo īpaši attiecībā uz ierosināto jauno noteikumu iespējamo ietekmi uz pamattiesību aizsardzību un Eiropas tiesību sistēmas saglabāšanu;

c)   iesaistīt pilsonisko sabiedrību, ņemot vērā Lisabonas līguma noteikumus attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu, informējot pilsoņus par šīm jaunajām tiesībām un nodrošinot, ka regula, kas tiks pieņemta ,,Pilsoņu iniciatīvas” īstenošanai, rada skaidrus, vienkāršus un lietotājam saprotamus nosacījumus šo tiesību izmantošanai;

d)   iesaistīt pilsoniskās sabiedrības tīklus, kas sadarbotos ar Eiropas un valstu iestādēm attiecībā uz BDTT (skatīt tīklus, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Forumu krimināltiesību jomā u.c.);

10. vispārīgāks jautājums būs par to, kā jaunos Līguma noteikumus par deleģētajām un īstenošanas pilnvarām (Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pants) īstenot attiecībā uz politikas jomām, kas saistītas ar BDTT. Jāievēro vispārējs princips, ka pasākumu, kurš varētu attiekties uz pamattiesību aizsardzības darbības jomu, vajadzētu pieņemt saskaņā ar deleģēto pilnvaru kārtību, kas piešķir Parlamentam pilnvaras atsaukt lēmumu;

11. jāatzīmē arī tas, ka Parlaments turpmāk tiks iesaistīts tādu starptautisku nolīgumu apspriešanā un pieņemšanā, kuri attiecas uz pamattiesībām, piemēram, personas datu pārsūtīšana trešām valstīm. Tādējādi attiecīgajām komitejām vajadzētu arī izveidot spēcīgas saites ar atbilstīgajām Eiropas Padomes iestādēm, ANO struktūrām un iesaistīto trešo valstu parlamentiem;

Kā pārejas periodā rīkoties saistībā ar iesniegtajiem likumdošanas priekšlikumiem

12. pārejas periodā Parlaments saskarsies ar vairākām pārmaiņām iesniegto likumdošanas priekšlikumu veidā un būtībā. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja uzskata, ka Parlamentam vajadzētu turpināt pieprasīt, lai tiktu noslēgts iestāžu nolīgums, kuram attiecībā uz iesniegtajiem likumdošanas priekšlikumiem saistībā ar trešo pīlāru ir jānodrošina apspriežu procedūras līdzvērtība ar koplēmuma procedūras pirmo lasījumu, lai tādējādi varētu veikt pilna apjoma juridisku pārbaudi.

Tāpēc visus iesniegtos likumdošanas priekšlikumus saistībā ar trešo pīlāru, kas tikai daļēji attiecas uz pamattiesībām un brīvībām, var pieņemt nekavējoties, piemēram, pamatlēmumus par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu izpildi, lēmumu par Eurojust nostiprināšanu, lēmumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu. Visi šie dokumenti ir būtiski tiesiskās sadarbības uzlabošanai;

13. cits svarīgs Parlamenta uzdevums būs vienoties ar Padomi par to, ka uz laiku pēc 2009. gada 1. janvāra jāatliek pasākumi, uz kuriem attiecas koplēmuma kārtība un kuru pašreizējo formulējumu Parlaments uzskata par politiski nepiemērotu. Tipisks šīs kategorijas priekšlikums ir pamatlēmums par pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem;

14. vēl viens svarīgs jau iesniegts tiesību akta priekšlikums, uz kuru attiecas procedūras izmaiņas, ir pamatlēmums par personas datu aizsardzību, veicot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Šis priekšlikums tikai daļēji aizpilda tiesiskā regulējuma trūkumu, kas radīsies pēc trešā pīlāra atcelšanas. Iespējamā divpakāpju stratēģija varētu paredzēt pašreizējā priekšlikuma pieņemšanu atbilstoši trešajam pīlāram, taču ar nosacījumu, ka priekšlikumu papildina ar jaunu tekstu tūlīt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

15. arī likumīgās migrācijas jomā iesāktas divas procedūras, proti, par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (Zilā karte) un par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī. Ja šie priekšlikumi netiek pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, procedūra būs jāsāk no sākuma;

16. daži tiesību aktu priekšlikumi tiek izskatīti gadiem, jo nav iespējams panākt vienprātīgu lēmumu, piemēram, pamatlēmums par procesuālajām tiesībām kriminālprocesos, taču šie jautājumi joprojām ir aktuāli. Tie ir tik steidzami un vajadzīgi kā nekad agrāk, un parastās likumdošanas procedūras piemērošana ļaus izkļūt no šī strupceļa;

17. Parlaments ir arī apstiprinājis iesniegto priekšlikumu pārveidot Eiropola juridisko pamatu (pašlaik Konvencija) par lēmumu atbilstoši trešajam pīlāram, kas Eiropolam nodrošinās finansējumu no Kopienas budžeta. Ja šo priekšlikumu neapstiprinās pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Parlamentam būs no jauna jāsāk procedūra, lai pārveidotu Eiropolu par īstu Kopienas struktūru;

18. ja dalībvalstis izmanto ārkārtas bloķēšanas procedūru, kas paredzēta Līgumā par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz krimināllietām (82. panta 3. punkts un 83. panta 3. punkts), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs sūta Eiropadomei rakstisku ziņojumu, kurā informē par komitejas debašu pašreizējo stāvokli;

19. paredzams, ka pēc 2009. gada 1. janvāra Komisijai vissteidzamāk veicamie pasākumi būs saistīti ar:

a) ES pienākumu ratificēt ECK;

b) ES pienākumu ratificēt starptautiskos nolīgumus, par kuriem ir panākta vienošanās, bet kas vēl nav noslēgti (pašreiz spēkā esošā Līguma par Eiropas Savienību 24. pants);

c) Eiropas Kopienu Tiesas prasībām (skatīt lietu par noteikumiem attiecībā uz t.s. „melno sarakstu”);

d) Eiropas prokuratūras izveidošanu, lai uzlabotu Eurojust.

No šīs paša viedokļa Komisijai vajadzētu uzņemties iniciatīvu un ierosināt iekļaut Kopienas pīlārā tos pašreizējos trešā pīlāra tiesību aktu instrumentus, kuri attiecas uz pamattiesībām (piemēram, Eiropols). Trešā pīlāra instrumentu pašreizējā juridiskā pamata pārveidošana arī nodrošinātu Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci pirms piecu gadu termiņa beigām (skatīt Protokola par pārejas noteikumiem 10. pantu);

20. Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē triju prezidentūru novērtējumu, ka „Lai nostiprinātu indivīdu — aizdomās turēto, cietušo vai liecinieku — tiesības, piespiedu pasākumi būtu jāpapildina ar atbilstīgiem noteikumiem. Cietušo tiesību iespējamo attīstību izskatīs, balstoties uz Komisijas izvērtējumu par to, kā īsteno pamatlēmumu par cietušo statusu kriminālprocesos Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā no Komisijas vai no dalībvalstīm gaida priekšlikumu tiesību aktam par procesuālām tiesībām kriminālprocesos”.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) Skatīt Parlamenta 2007. gada 15. marta rezolūciju par Pamattiesību hartas ievērošanu Komisijas likumdošanas iniciatīvās: metodoloģija sistemātiskai un stingrai uzraudzībai (OV C 301 E, 13.12.2007., 229. lpp.). (2) Jāatzīmē, ka saskaņā ar pašreizējo Parlamenta Reglamentu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir atbildīga par lielāko daļu ar BDTT saistītajām politikas jomām un ,,trauksmes sistēmu”, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 7. pantā. (3) Padomes 18 mēnešu programmas projekts, Padomes dokuments Nr. 10093/08. (4) Jo īpaši skatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 70. pantu. (5) Tas jau dažkārt notiek saskaņā ar komisāra Antonio Vitorino iesākto praksi iepriekšējā pilnvaru termiņā.

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   ar gandarījumu atzīmē, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir iekļauta starp Savienības vērtībām (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants) un tās mērķiem (LES 3. panta 3. punkta otrā daļa);

2.   pauž prieku, ka plašāk tiek ieviests princips par sieviešu un vīriešu līdztiesības integrētu pieeju, ko turpmāk piemēros visiem Savienības pasākumiem, šim principam veltot īpašu pantu vispārēji piemērojamos noteikumos (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pants), ar kuru tas ir padarīts par īstu horizontālo klauzulu, kas piemērojama visās Savienības darbības jomās;

3.   atzinīgi vērtē to, ka LESD 8., 9. un 10. pantā ir nepārprotami noteikts, ka visiem ES politikas virzieniem ir aktīvi jāveicina sociālā iekļaušana, sociālā aizsardzība, sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminācija;

4.   tāpēc aicina īstenot dubultu pieeju, kas papildinātu dzimumu aspekta iekļaušanu praksē, tas ir, pozitīvus pasākumus, kā arī nepārprotamus un saistošus mērķus un pasākumus;

5.   pauž prieku par jauno, LESD 19. pantā minēto procedūru, kas paredz, ka turpmāk vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana, lai Padome pieņemtu (diemžēl joprojām ar vienprātīgu lēmumu) pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

6.   atzinīgi vērtē to, ka parastajā likumdošanas procedūrā ir iekļauti pasākumi, kas paredz apkarot cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību un seksuālu izmantošanu (LESD 79. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 83. panta 1. punkta otrā daļa);

7.   ar gandarījumu uzsver, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartai ir atzīts tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem (LES 6. pants) un ka tas neierobežo iespējas saglabāt vai pieņemt pasākumus, kuri paredz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētajam dzimumam, un ka tas paredz plašāku maternitātes aizsardzību, it īpaši darba attiecību jomā (hartas 23., 33. un 34. pants);

8.   uzskata, ka šie jaunie noteikumi Komisijai dod iespēju bez kavēšanās iesniegt Padomei un Parlamentam tiesību aktu priekšlikumus, kuros paredzēts skaidrākus un efektīvākus padarīt dažādus Kopienas politikas virzienus par to, kā apkarot sieviešu un bērnu tirdzniecību, kas veikta seksuālas izmantošanas nolūkā;

9.   aicina Komisiju pēc trijiem gadiem, kad Lisabonas līgums būs stājies spēkā, iesniegt Parlamentam pirmo vērtējumu par dalībvalstīs konstatēto šā līguma ietekmi – kā tas palīdzējis apkarot cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību, kas veikta seksuālas izmantošanas nolūkā;

10. pauž prieku par 19. deklarāciju attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu, kurā dalībvalstis aicinātas veikt vajadzīgos pasākumos, lai novērstu visu veidu vardarbību un sodītu par to, kā arī lai atbalstītu un aizsargātu cietušos.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka papildus nozīmīgiem institucionāliem uzlabojumiem, kas ietverti jaunajos līgumos, ES pilsoņiem tiek piešķirtas skaidri noteiktas priekšrocības, ko dod Eiropas Savienības politikas virzienu demokrātiskas uzraudzības un kontroles īstenošana no vienas puses un ES pilsoņu tiesību veicināšana no otras;

2.  pievērš uzmanību tam, ka jaunajā līgumā saglabātais lūgumrakstu iesniegšanas process nodrošina Eiropas iedzīvotājiem nozīmīgu iespēju aktīvi iesaistīties — individuāli vai ar brīvprātīgu apvienību starpniecību — Eiropas Savienības attīstībā; uzsver, ka šāda iesaistīšanās var būt arī Parlamenta uzmanības pievēršana situācijām, kad dalībvalstis pienācīgi neveic ES tiesību aktu īstenošanu, Parlamenta brīdināšana par trūkumiem esošajos ES tiesību aktos, kā arī protestēšana pret ES pilsoņu vai iedzīvotāju pamattiesību iespējamo neievērošanu;

3.  šajā sakarā uzsver Lūgumrakstu komitejas lomu un pienākumus un to, cik svarīgi ir panākt visu ES iestāžu un struktūru, kā arī visu dalībvalstu un reģionālo un vietējo varas iestāžu pilnīgu un efektīvu sadarbību, lai uzklausītu un risinātu ES pilsoņiem svarīgus jautājumus saskaņā ar Lisabonas līgumu;

4.  norāda uz jaunajām iespējām, kas paveras ES pilsoņiem saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 11. pantu ar grozījumiem, kas izdarīti ar Lisabonas līgumu, attiecībā uz tā dēvēto „pilsoņu iniciatīvu”, kas ļauj ne mazāk kā vienam miljonam pilsoņu no vairākām dalībvalstīm aicināt Komisiju izstrādāt jaunu tiesību aktu, kas nepieciešams līgumu īstenošanai;

5.  apņemas nodrošināt, ka noteikumiem, kas jāpieņem „pilsoņu iniciatīvas” īstenošanai, jāparedz skaidrus, vienkāršus un lietotājiem saprotamus nosacījumus šo pilsoņu tiesību īstenošanai; uzskata, ka Lūgumrakstu komiteja cieši jāiesaista pilsoņu iniciatīvā un tā varētu iesaistīties individuālo iniciatīvu veicināšanā, kā arī pati īstenot iniciatīvas tiesības, tomēr atzīstot, ka Komisija ir vienīgā pilsoņu iniciatīvas adresāte; uzskata, ka īstenošanas regulā ir jāparedz mehānismi, kas ļautu Parlamentam izteikt savu viedokli par šāda veida iniciatīvām un vajadzības gadījumā arī iestāties par šādām iniciatīvām;

6.  norāda, ka pilsoņiem pašlaik jau ir iespēja lūgumrakstos pieprasīt, lai Parlaments izmanto savas tiesības, kas paredzētas EK līguma 192. pantā, lūgt likumdošanas iniciatīvas, un ka nekas nevar liegt pilsoņiem, ja viņi izvēlas tādējādi rīkoties, vērsties gan Eiropas Komisijā ar pieprasījumu iniciatīvas veidā par ES tiesību akta ierosināšanu, gan arī ar lūgumrakstu Eiropas Parlamentā;

7.  uzskata, ka ir nepieciešams, lai Parlaments pārbaudītu, kā tas varētu izstrādāt attiecīgas procedūras pilsoņu iniciatīvu atbalstīšanai, un turklāt arī uzskata, ka Lūgumrakstu komiteja, kurai jau ir plaša pieredze darbā ar pilsoņiem par viņiem svarīgiem jautājumiem, būtu jāuzņemas izšķiroša loma saistībā ar šāda veida procedūrām;

8.  atzinīgi novērtē Pamattiesību hartas pasludināšanu un tajā atzītās tiesības, brīvības un principus visiem ES pilsoņiem, īpaši dažādās tiesības attiecībā uz dzīvību, cilvēka cieņu, vienlīdzību, taisnīgumu, brīvību un privātīpašumu; ir nolēmis kopā ar citām iestādēm nepārprotami paust to, ka hartas tieša piemērojamība attiecībā uz dalībvalstu pasākumiem netiek pārmērīgi ierobežota, paplašināti interpretējot šajā sakarā horizontālajos hartas pantos paredzētos ierobežojumus, īpaši tās 51. pantā, kurā pieprasīts, lai dalībvalstis piemēro hartu, kad tās īsteno ES tiesību aktus;

9.  norāda, ka Pamattiesību hartas pilnveidošanai, kā arī to pasākumu darbības jomas paplašināšanai, par kuriem var ierosināt pārkāpumu izmeklēšanas procedūras, īpaši tieslietu un iekšlietu jomā, tieši ietekmēs Lūgumrakstu komitejas darbu, kad šī komiteja īstenos parlamentāro kontroli pilsoņu vārdā;

10. norāda, ka tāda juridiskā pamata ieviešana Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantā, kas paredz labas pārvaldības principu, un noteikumu pieņemšana par šā panta īstenošanu ir atbilde uz Eiropas ombuda un Eiropas Parlamenta ilgstošu aicinājumu par kopēju pārvaldes tiesību aktu sistēmu, kas reglamentē ES pārvaldi, un aicina Lūgumrakstu komiteju pilnība iesaistīties attiecīgo noteikumu pieņemšanas procedūrā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Eiropas Parlamenta

Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājam,

EP deputātam Jo Leinen

Briselē

Godātais J. Leinen!

Temats: CONT atzinums vēstules veidā par AFCO ziņojumu par Parlamenta jauno lomu un pienākumiem, īstenojot Lisabonas līgumu

Jūs savā 2008. gada 3. aprīļa darba dokumentā aicināt komitejas sniegt atzinumus, pamatojoties uz 2 galvenajiem jautājumiem:

1)     Kuras ir komitejas politiskās prioritātes attiecībā uz Parlamenta jaunajām pilnvarām, kas tam paredzētas Lisabonas līgumā?

2)     Kā komiteja paredz veikt pāreju no apspriešanās uz koplēmumu likumdošanas kārtībā, kā arī citas procedūras izmaiņas?

Jūsu jautājumi galvenokārt attiecas uz komitejām, kas izskata ar likumdošanu saistītus jautājumus. Tāpēc komiteja nesniegs oficiālu atzinumu. Izmaiņas manas komitejas kompetencēs ir šādas.

· Tiek uzsvērta dalībvalstu atbildība par budžeta īstenošanu (LESD 317. pants)(1). Šajā stadijā nav zināmas šo noteikumu praktiskās sekas.

· Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumu par Savienības finansēm, kuru Parlaments pārbauda budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā (LESD 318. un 319. pants).

· Finanšu regulas pieņemšanai vairs nepiemēros apspriežu procedūru, bet gan piemēros parasto likumdošanas procedūru, t.i., koplēmumu (LESD 322. pants). Sakarā ar jaunajiem noteikumiem par daudzgadu finanšu shēmu (LESD 312. pants) un finanšu regulu (LESD 322. pants) būs jāpārskata iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu vadību.

· Tiek nostiprināts juridiskais pamats pasākumiem, ar kuriem novērš un apkaro krāpšanu, kas skar Savienības finansiālās intereses (LESD 325. pants).

· Lisabonas līgums paredz arī iespējamo Eiropas Prokuratūras izveidi, lai cīnītos ar noziegumiem, kas skar Savienības finansiālās intereses (LESD 86. pants).

Patiesā cieņā,

Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājs

Herbert Bösch

(1) Numerācija atbilst Lisabonas līguma konsolidētajai redakcijai, kas publicēta OV C 115, 9.5.2008., 1. lpp.

Priekšsēdētāja

Konstitucionālo jautājumu

komitejas priekšsēdētājam

Jo Leinen

Briselē

Briselē,

Atsauce: D(2008)27597

GC/mlt

Temats     Konstitucionālo jautājumu komitejas INI ziņojums par Parlamenta jauno lomu un pienākumiem, īstenojot Lisabonas līgumu

ITRE atzinums vēstules veidā

Godātais kolēģi J. Leinen!

Atsaucoties uz Jūsu 2008. gada 13. marta vēstuli, vēlos Jūs informēt, ka Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja nolēma neiecelt oficiālu referentu, bet pilnvaroja mani kā priekšsēdētāju paziņot ITRE atzinumu vēstulē. Šī vēstule ir saskaņota ar ITRE koordinatoriem.

Attiecībā uz „abiem galvenajiem jautājumiem” — t.i., ITRE prioritātēm, ievērojot Parlamenta jaunās pilnvaras un pāreju no apspriedēm uz koplēmumu — , kas izvirzīti Jūsu darba dokumentā, kurš pievienots minētajai vēstulei, un balstoties uz Lisabonas līguma tekstu, kas publicēts OV 2007. gada 17. decembra numurā C306, man ir šādi komentāri.

Enerģētika

Tā ir manai komitejai prioritāra politika, jo tagad enerģētikai būs atsevišķa XX sadaļa līgumā un līdz ar to juridisks pamats (176A. pants). Tomēr jāatzīmē, ka „parastā likumdošanas procedūra” tiek ievērota kā vispārējs noteikums, bet lēmumi par dažādajiem enerģijas veidiem joprojām paliek dalībvalstu kompetencē. Turklāt par fiskāliem pasākumiem šajā jomā joprojām nepieciešama apspriešanās ar Parlamentu un vienprātība Padomē.

Jāatzīmē, ka pastāv solidaritātes klauzula. To piemēro, „ja rodas lielas grūtības atsevišķu produktu piegādē, jo īpaši enerģijas jomā” (100. panta 1. punkts).

šajā gadījumā vēlos Jūs informēt, ka mūsu komiteja ir darījusi visu iespējamo, lai laikus sagatavotu savu balsojumu par enerģētikas paketi attiecībā uz elektroenerģiju un gāzi, kā arī par klimata izmaiņām (atjaunojamo enerģijas avotu direktīva). Tādējādi tas dotu pietiekoši daudz laika Eiropas Parlamentam nostājas pieņemšanai pirmajā lasījumā un tādējādi Padomei nostājas pieņemšanai pat pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tas ir svarīgi mūsu likumdošanas darbā, jo īpaši, ņemot vērā Protokolu par subsidiaritāti, un līdz ar to ar valstu parlamentiem būtu jāapspriežas par visiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas vēl nebija izskatīti līdz 2008. gada 31. decembrim.

Līgums par Eiropas Atomenerģijas kopienu

Man nākas ticēt, ka Euratom līgums pašlaik joprojām ir neatņemams tiesiskais regulējums un norāda, ka ar Lisabonas līgumu tajā nav izdarītas būtiskas izmaiņas.

Faktiski Lisabonas līgumam ir pievienots 12. protokols, ar kuru cenšas pielāgot Euratom līgumu, lai ņemtu vērā Līgumos noteiktos kopējos noteikumus, piemēram, institucionālos un finanšu noteikumus. Tomēr ar 12. protokola pievienošanu Lisabonas līgumam teksts kļūst grūti uztverams un ļoti sarežģīts sakarā ar daudzajām savstarpējām atsaucēm un dažu Euratom līguma pantu atcelšanu. Tāpēc būtu vēlams atgādināt ITRE nostāju par to, ka ir nepieciešams konsolidēts Euratom līguma teksts.

Elektroniskie sakari un informācijas sabiedrība

Ja neskaita Protokola par subsidiaritāti piemērošanu arī šajā jomā, Lisabonas līguma stāšanās spēkā neradītu daudz izmaiņu šajā jomā. Tādējādi pašreizējā līguma 95. pants joprojām būs juridiskais pamats tiesību aktu pieņemšanai, piemērojot parasto likumdošanas procedūru.

Tomēr, lai panāktu, ka likumdošana šajā jomā būtu „nodrošināta arī nākotnē” un to varētu pielāgot tehnoloģiskām izmaiņām, svarīga nozīme būs nepieciešama deleģētiem un īstenošanas aktiem (Lisabonas līguma 249B un 249C pants). Tā rezultātā pastāv sava veida nenoteiktība attiecībā uz jaunās kārtības ietekmi un nepieciešamajiem pielāgojumiem pašlaik notiekošajām likumdošanas procedūrām.

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība un kosmoss

Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz šādiem noteikumiem Lisabonas līgumā. Grozītais 163., 165. un 166. pants EK līgumā būtu jāuzskata par uzlabojumiem, jo tie līdz ar Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu nostiprina zinātnisko un tehnoloģisko pamatu. Faktiski „pasākumus, kas nepieciešami Eiropas Pētniecības telpas izveidei, pieņem parastajā likumdošanas procedūrā” (166. panta 5. punkts).

Tomēr jāatzīmē trīs jautājumi, kas varētu izrādīties strīdīgi Eiropas Parlamentam un Padomei:

a) uz ES nolīgumiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām (170. pants) vairs neattieksies 300. pants, jo lēmumu pieņemšanas procedūra netiek skaidri noteikta,

b) 171. un 172. panta par kopuzņēmumu izveidi saglabāšana nozīmētu apspriežu procedūras turpināšanu aģentūru izveidei, un šī saglabāšana varētu neatbilst Savienības tiesību aktiem,

c) lai gan „daudzgadu pamatprogrammu pieņem parastajā likumdošanas procedūrā” (166. panta 5. punkts), „īpašās programmas” pieņem „īpašajā likumdošanas procedūrā”, paredzot tikai apspriešanos ar Eiropas Parlamentu (166. panta 4. punkts).

Kosmoss

Neraugoties uz šīm bažām, mūsu komiteja pauda gandarījumu, ka pētniecības un tehnoloģiju attīstības sadaļā ir iekļauts noteikums par Eiropas kosmosa politiku (172.a pants), un atzinīgi vērtē Parlamentam un Padomei doto iespēju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru veikt vajadzīgos Eiropas kosmosa programmas izveidošanas pasākumus.

Mūsu komiteja arī uzskata, ka formulējums „neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu šajā jomā” (172.a  panta 2. punkts) varētu nozīmēt dažus šķēršļus kopīgas Eiropas kosmosa politikas īstenošanā.

Ogļu un tērauda izpētes fonds

Vēlos vērst Jūsu komitejas uzmanību uz 11. protokolu par Ogļu un tērauda izpētes fondu, ar kuru ievieš procesuālus noteikumus, kas neuzlabos Eiropas Parlamenta piedalīšanos lēmumu pieņemšanas procesā (tiek saglabāta apspriežu procedūra).

Rūpniecība

Uzskatu, ka grozījumi pašreizējos Līguma noteikumos (157. pants) nebūs pretrunā pašreizējai struktūrai, jo rūpniecība ietilpst ES kompetencē attiecībā uz dalībvalstu darbības atbalstu, koordinēšanu vai papildināšanu. Tomēr pastāv noteikums „neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu šajā jomā” (157. panta 3. punkts), ko varētu interpretēt tā, ka tas nozīmē kopīgās pieejas rūpniecībai izbeigšanu. Faktiski parasto likumdošanas procedūru piemēros „īpašiem pasākumiem, lai atbalstītu dalībvalstī veiktu darbību” (157. panta 3. punkts). Tomēr Eiropas Parlaments nepiedalīsies lēmumu pieņemšanā, ja tiks uzskatīts, ka nepieciešama koordinēta rīcība — tas tiks informēts (157. panta 2. punkts).

Horizontāli jautājumi

Divi punkti būtu jāmin sakarā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kas pašlaik vēl nav izskatīti vai varētu tikt iesniegti līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās dienai:

a) komitoloģijas procedūru plaši pielieto priekšlikumiem ITRE darbības jomā. Tāpēc ir vēlams, lai EP neatlaidīgi pieprasītu nekavējoties atcelt Padomes Direktīvu 1999/468/EK un lai jauna un vispārēja visu pašreizējo tiesību aktu „pielīdzināšana” tiktu sākta tūlīt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

b) saskaņā ar koplēmumu valstu parlamenti saņēma tiesību aktu priekšlikumus no Komisijas, jo tā neoficiālā kārtā sūtīja tiem savus priekšlikumus kopš 2006. gada. Valstu parlamentu atbildes bija dažādas, un tās sūtīja tieši Komisijai, bet ne Eiropas Parlamentam, pat ne informācijas nolūkā. To varētu uzskatīt par pārredzamības trūkumu un iespējamu ciešas sadarbības trūkumu.

Šajā sakarā, ņemot vērā 1. protokolu par valstu parlamentu lomu un 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, un iepriekšējā punktā minēto ad hoc praksi, attiecīgo juridisko interpretāciju un praktiskās metodes notiekošajām koplēmuma procedūrām, stājoties spēkā jaunajam līgumam, attiecībā uz jauno procesuālo tiesību elementu — apspriedēm ar valstu parlamentiem, jāatrod labs politiskais risinājums, lai tas atbilstu Lisabonas līgumam.

Patiesā cieņā,

Angelika Niebler