ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas

20.3.2009 - (COM(2008)0426 – C6‑0291/2008 – 2008/0140(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Kathalijne Maria Buitenweg
Atzinumu sagatavoja (*):
Elizabeth Lynne, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas

(COM(2008)0426 – C6‑0291/2008 – 2008/0140(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0426),

–   ņemot vērā EK līguma 13. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0291/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6‑0149/2008),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepiekrist Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Visu personu tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzība pret diskrimināciju ir vispārīgas tiesības, kas atzītas Vispārīgajā cilvēktiesību deklarācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par visu veidu sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautiskajā konvencijā par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas paktos par civilajām un politiskajām tiesībām un ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Sociālajā hartā, ko parakstījušas (visas) dalībvalstis. Jo īpaši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām diskriminācijas definīcijā ir iekļauts aspekts par atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.	(2) Visu personu tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzība pret diskrimināciju ir vispārīgas tiesības, kas atzītas Vispārīgajā cilvēktiesību deklarācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par visu veidu sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautiskajā konvencijā par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas paktos par civilajām un politiskajām tiesībām un ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvencija par bērna tiesībām, ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā un tai pievienotajā 12. protokolā un Eiropas Sociālajā hartā, ko parakstījušas (visas) dalībvalstis. Jo īpaši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām diskriminācijas definīcijā ir iekļauts aspekts par atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Vienlīdzības princips un diskriminācijas aizliegums ir vispārēji principi starptautiskajos, Eiropas un valsts tiesību aktos, un tie ir saistoši ES un tās dalībvalstīm visās to kompetences jomās. Ar šo direktīvu veicina šā mērķa sasniegšanu un ar to nesavienojamas diskriminācijas novēršanu.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Iesniegtā direktīva ir veids, kā Kopiena pilda saistības, kas noteiktas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un direktīvas teksts ir jāformulē, ņemot vērā šo aspektu.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Saskaņā ar 5. pantu deklarācijā, ko pieņēma, noslēdzot 2002. gadā Madridē rīkoto ANO Pasaules konferenci par novecošanu, tika pieņemts lēmums nežēlot pūles jebkādas diskriminācijas, tostarp diskriminācijas vecuma dēļ, izskaušanai, lai atzītu, ka arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ir tiesības uz pilnvērtīgu, veselīgu un drošu dzīvi un aktīvu dalību ekonomikas, sociālajās, kultūras un politiskajās norisēs, un lai pret vecāka gadagājuma cilvēkiem izturētos ar lielāku cieņu un pilnībā novērstu to, ka šos cilvēkus atstāj novārtā, ļaunprātīgi izmanto vai pakļauj vardarbībai.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 2.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2d) Cilvēku un sabiedrības dzīves kvalitātes centrā ir fiziskā un garīgā veselība un labklājība un tie ir Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas īstenošanas pamatfaktori.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību.	(3) Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, tostarp tās 9. pantā par domas, apziņas un ticības brīvību un 10. pantā par vārda brīvību, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 20. pantā ir noteikts, ka likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; 24. pantā ir noteiktas īpašas bērnu tiesības, un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama diskriminācija, taču tika uzsvērtas arī daudzveidības priekšrocības.	(4) Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama tieša, netieša un daudzkārtēja diskriminācija vai diskriminācija uz biedrošanās pamata, taču tika uzsvērta arī vajadzība veicināt daudzveidības priekšrocības.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Eiropas sabiedrības daudzveidība ir viens no Eiropas Savienības kultūras, politiskās un sociālās integrācijas galvenajiem elementiem un tā ir jāņem vērā.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Diskriminācija reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ var apdraudēt EK līguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši augsta līmeņa nodarbinātības un sociālās aizsardzības nodrošināšanu, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes uzlabošanu, ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu un solidaritāti. Tas var arī apdraudēt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas veidošanu Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) Šī direktīva attiecas arī uz daudzkārtēju diskrimināciju, t. i., diskrimināciju, kas notiek EK līguma 12. un 13. pantā minēto divu vai vairāku iemeslu dēļ. Lai risinātu šādus gadījumus, jābūt pieejamām efektīvām tiesas procedūrām, un dalībvalstu tiesas procedūrām būtu jānodrošina, ka prasītājs vienā procedūrā var izvirzīt pretenzijas par visiem daudzkārtējas diskriminācijas aspektiem.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs juridiskus instrumentus, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Konkrēti Direktīvā 2007/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr dalībvalstīs joprojām saglabājas atšķirības saistībā ar aizsardzības mērogu un veidu pret šādu diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas.	(8) Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs direktīvas, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šīs direktīvas ir pierādījušas tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Ar Direktīvu 2000/43/EK izveido sistēmu cīņai pret diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ darba tirgū un ārpus tā. Ar Direktīvu 2004/113/EK izveido sistēmu, lai īstenotu vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to piegādi. Direktīvā 2000/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tā neattiecas uz jomām, kuras neskar minētie iemesli.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.	(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz tieša, netieša un daudzkārtēja diskriminācija un diskriminācija uz biedrošanās pamata dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu, kas neattiecas uz darba tirgu, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un preču un pakalpojumu pieejamībā, kā arī preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, piemēram, attiecībā uz mājokli vai transportu, kā arī biedrošanos un veselības aprūpi. Tajos jāparedz pasākumi, lai personām, kuras pieder kādai reliģijai vai kurām ir citāda pārliecība, personām ar invaliditāti, personām noteiktā vecumā, personām ar citu dzimumorientāciju vai personām, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, kā arī personām, kuras biedrojas ar šādām personām, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Šajā direktīvā par precēm būtu jāuzskata preces, uz kurām attiecas EK līguma noteikumi par brīvu preču apriti. Par pakalpojumiem būtu jāuzskata pakalpojumi, uz kuriem attiecas EK līguma 50. pants.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Personas ar invaliditāti bieži saskaras ar diskrimināciju, kas izpaužas kā sabiedriskā transporta nepieejamība un aizšķērsota vide, kā arī saziņas un informācijas nepieejamība. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pieejamību minētajās jomās, tādējādi īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Šī direktīva neskars dalībvalstu kompetences izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jomā. Tā nedrīkst skart arī dalībvalstu būtisko nozīmi un plašo rīcības brīvību, sniedzot, pasūtot un organizējot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.	(11) Šī direktīva neskar dalībvalstu pilnvaru īstenošanu izglītības un sociālās aizsardzības, tostarp sociālās drošības un veselības aprūpes, jomā. Tā neskar arī dalībvalstu būtisko nozīmi un plašo rīcības brīvību, sniedzot, pasūtot un organizējot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.	(12) Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, daudzkārtēju diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Personas ar invaliditāti ir personas, kuras ilgstoši cieš no fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu orgānu darbības traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem ierobežojumiem — vides vai situatīviem — var apgrūtināt minēto personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b) Tā kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir izvirzītas pārāk augstas prasības, tie ir īpaši jāaizsargā, kā piemēru izmantojot ASV Civilo tiesību aktu.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 12.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12c) Par diskrimināciju uzskata arī atteikšanos ārstēt, pamatojot to vienīgi ar pacienta vecumu.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 12.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12d) Diskriminācija invaliditātes dēļ ietver diskrimināciju, ko īsteno, pamatojoties uz to, ka personu pavada vai tai palīdz sertificēts pavadoņsuns jeb suns-palīgs, kurš ir apmācīts saskaņā ar Starptautiskās Pavadoņsuņu federācijas vai starptautiskajiem suņu–palīgu standartiem.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 12.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12e) Efektīvu nediskriminējošu piekļuvi var nodrošināt dažādi, tostarp piemērojot principu „pieejams visiem” un atvieglojot invalīdiem palīglīdzekļu, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzības, piemēram, sertificētu pavadoņsuņu vai suņu-palīgu, izmantošanu.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 12.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12f) Ņemot vērā 4. pantu, izmaiņas ir būtiskas, ja preču vai pakalpojumu īpašības vai nozares, profesijas vai uzņēmuma raksturu maina tādā mērā, ka preču izplatītājs vai pakalpojumu sniedzējs faktiski izplata pilnīgi citu preci vai sniedz pilnīgi citu pakalpojumu.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu Kopienai jātiecas likvidēt nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jo īpaši tāpēc, ka sievietes bieži kļūst par daudzkārtējas diskriminācijas upuriem.	(13) Šajā direktīvā ir ņemta vērā arī daudzkārtēja diskriminācija. Tā kā diskriminācija var notikt divu vai vairāku EK līguma 12. un 13. pantā minēto iemeslu dēļ, Kopienai, īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu un 13. pantu jātiecas likvidēt nevienlīdzību dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, kā arī vecuma vai vairāku minēto iemeslu dēļ un jāveicina līdztiesība neatkarīgi no tā, kuras no iepriekš minētajām pazīmēm cilvēkam piemīt. Vajadzētu būt pieejamām efektīvām tiesas procedūrām, lai risinātu daudzkārtējas diskriminācijas gadījumus. Jo īpaši dalībvalstu tiesas procedūrām būtu jānodrošina, ka prasītājs vienā procedūrā var izvirzīt pretenzijas par visiem daudzkārtējas diskriminācijas aspektiem.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Atšķirīgu attieksmi vecuma un invaliditātes dēļ var pieļaut konkrētos apstākļos, ja tie ir objektīvi un saprātīgi pamatoti ar likumīgu mērķi un ja līdzekļi tāda mērķa sasniegšanai ir piemēroti un vajadzīgi. Šāda atšķirīga attieksme var izpausties, piemēram, kā īpaši ar vecumu saistīti nosacījumi noteiktu preču vai pakalpojumu, piemēram, alkoholisko dzērienu, ieroču vai vadītāja apliecības, pieejamībai. Par likumīgu mērķi var uzskatīt arī jauniešu vai vecāka gadagājuma cilvēku, vai personu ar invaliditāti ekonomiskās, kultūras vai sociālās integrācijas veicināšanu. Tādēļ uzskata, ka ar vecumu un invaliditāti saistīti pasākumi, ar ko attiecīgajām personām nosaka labvēlīgākus nosacījumus, piemēram, bezmaksas vai lētākus transporta pakalpojumus, muzeju apmeklējumus vai sporta pakalpojumus, atbilst nediskriminācijas principam.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem, ja tiek pierādīts, ka šie faktori ir galvenie riska novērtēšanas faktori.	(15) Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem, ja tiek pierādīts, ka tie ir noteicošie riska novērtēšanas faktori, un ja pakalpojuma sniedzējs var pierādīt ievērojami augstāka riska esamību, izmantojot aktuāros principus, statistikas vai medicīnas datus. Šiem datiem jābūt precīziem, jauniem, atbilstīgiem un pieejamiem pēc pieprasījuma. Aktuārajiem un riska faktoriem ir jāatspoguļo pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz vidējo mūža ilgumu un aktīvu novecošanu, kā arī mobilitātes un piekļuves uzlabojumi invalīdiem.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko dalībvalstīs slēdz valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, jāievēro Līgumā paredzētie principi, konkrēti brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite, kā arī no tiem izrietošie principi, piemēram, vienādas iespējas, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Tiesiskās prasības to procedūru koordinēšanai, saskaņā ar kurām piešķir tiesības slēgt būvdarbu publiskā pasūtījuma līgumus, preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumus un pakalpojumu valsts līgumus, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru 1, tādā veidā, ka, piešķirot tiesības dalībvalstīs slēgt līgumus valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, tiek ievēroti Līgumā noteiktie principi, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes princips neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, vai vecuma, kā arī nediskriminācijas princips. Tomēr attiecībā uz valsts līgumiem, kuru summa pārsniedz kādu noteiktu vērtību, ieteicams izstrādāt tādus noteikumus šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai paredzēto valsts procedūru koordinēšanai Kopienas līmenī, kuru pamatā ir minētie principi, un tas vajadzīgs, lai nodrošinātu valsts iepirkuma atklātību konkurencei. Dalībvalstīm būt jāformulē šie koordinēšanas noteikumi saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, vai vecuma un saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem.   _____________ 1 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Visi indivīdi var izmantot līgumu slēgšanas brīvību, tostarp darījuma partnera izvēles brīvību. Šī direktīva neattiecas uz tādu indivīdu veiktiem saimnieciskiem darījumiem, kuriem šie darījumi neietilpst viņu profesionālajā vai komerciālajā darbībā.	(16) Visi indivīdi var pilnībā izmantot līgumu slēgšanas brīvību, tostarp darījuma partnera izvēles brīvību. Turklāt saistībā ar piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to nodrošināšanu ir svarīgi ievērot privātās un ģimenes dzīves aizsardzību un darījumus, kas veikti, ievērojot to. Tādēļ darījumi starp privātpersonām neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja tie nav darbuzņēmēju veikta profesionāla vai saimnieciska darbība.
Grozījums Nr.  28 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Vienlaikus ar diskriminācijas aizliegumu ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un brīvības, ieskaitot privātās un ģimenes dzīves aizsardzību un šajā kontekstā veikto darījumu aizsardzību, reliģijas brīvību un biedrošanās brīvību. Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli, tostarp reproduktīvās tiesības. Tā neskar valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu.	(17) Vienlaikus ar diskriminācijas aizliegumu ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un brīvības, ieskaitot reliģijas brīvību, biedrošanās brīvību, vārda brīvību un preses brīvību. Šī direktīva neskar valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu. Šī direktīva nemaina Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījumu, tostarp ģimenes un veselības tiesību jomā.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Dalībvalstis atbild par izglītības organizēšanu un saturu. Komisijas paziņojumā „Kompetences 21. gadsimtā ― programma Eiropas sadarbībai skolu jomā” norādīts uz vajadzību pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, un bērniem ar īpašām vajadzībām izglītībā. Konkrēti valstu tiesību aktos var būt paredzēta atšķirīga piekļuve izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ. Dalībvalstis var arī atļaut vai aizliegt valkāt vai izrādīt reliģiskus simbolus skolā.	(18) Dalībvalstis atbild par izglītības organizēšanu un saturu. Komisijas paziņojumā „Kompetences 21. gadsimtā ― programma Eiropas sadarbībai skolu jomā” norādīts uz vajadzību pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, un bērniem ar īpašām vajadzībām izglītībā. Konkrēti valstu tiesību aktos var būt paredzēta atšķirīga piekļuve izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ, ja šīs atšķirības ir nepieciešamas un atbilstīgas, un nav pretrunā ar tiesībām uz izglītību. Dalībvalstis var arī atļaut vai aizliegt valkāt vai izrādīt reliģiskus simbolus skolā.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu. Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un nediskriminējoši piekļūt jomām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi atsevišķi pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu šādu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, jāņem vērā virkne faktoru, tostarp organizācijas lielums, resursi un veids. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.	(19) Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un bez diskriminācijas piekļūt jomām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi atsevišķi pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu tādu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, jāņem vērā tas, vai attiecīgais pasākums nav grūti realizējams vai arī tas ir nedrošs un to nav iespējams realizēt un padarīt drošu, veicot pienācīgus noteikumu, politikas vai prakses pielāgojumus vai likvidējot arhitektoniskus, saziņas vai transporta šķēršļus, vai nodrošinot palīglīdzekļus vai palīgpakalpojumus. Lai nodrošinātu pienācīgus apstākļus, nav jāveic ievērojamas tādu ēku konstrukcijas izmaiņas, kuras īpaši aizsargā valsts noteikumi, pamatojoties uz šo ēku vēsturisko, kultūras vai arhitektonisko vērtību. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.
(Pamatojas uz COM(2008)0426 tekstu 19. apsvēruma beigās)
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādu personu grupa, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija. Ar šādiem pasākumiem var atļaut tādu personu organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.	(21) Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras personas ar konkrētu reliģisko piederību vai pārliecību, personas ar invaliditāti, personas noteiktā vecumā vai personas ar īpašu dzimumorientāciju, kā arī personas, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, un personas, kuras biedrojas ar šādām personām. Šos pasākumus var papildināt ar citiem pasākumiem, kuri paredz veicināt vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzību saskaņā ar vienlīdzības principu un pozitīviem pasākumiem nolūkā apmierināt to personu vai personu kategoriju īpašās vajadzības, kurām to īpatnību dēļ ir nepieciešamas tādas struktūras, pakalpojumi vai atbalsts, kas nav vajadzīgi citiem. Šādus pasākumus papildina, izveidojot tādu personu neatkarīgas organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Personām, kas diskriminētas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, jānodrošina pienācīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām jābūt pilnvarotām piedalīties procesos, tostarp upura vārdā vai tā atbalstam, neskarot valstu procesuālos noteikumus attiecībā uz pārstāvību un aizstāvību tiesā.	(23) Personām, kas tieši, netieši, daudzkārtēji vai uz biedrošanās pamata diskriminētas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma dēļ, jānodrošina pienācīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām jābūt pilnvarotām piedalīties procesos, tostarp upura vārdā vai tā atbalstam, neskarot valstu procesuālos noteikumus attiecībā uz pārstāvību un aizstāvību tiesā.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Efektīva vienlīdzīgas attieksmes īstenošana nosaka vajadzību pēc pienācīgas tiesiskas aizsardzības pret viktimizāciju.	(25) Efektīva vienlīdzīgas attieksmes īstenošana nosaka vajadzību pēc pienācīgas tiesiskas aizsardzības pret viktimizāciju. Efektīva individuālo tiesību juridiskā aizsardzība ir jāpapildina ar nediskriminācijas un iespēju vienlīdzības aktīvu popularizēšanu.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem pēc Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) Padome aicināja pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību (tostarp organizācijas, kuras pārstāv diskriminācijas apdraudētus cilvēkus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas) tādas politikas un programmu izstrādē Eiropas un valstu mērogā, kuru mērķis ir nepieļaut diskrimināciju un veicināt vienlīdzību un vienlīdzīgas iespējas.	(26) Rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem pēc Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) Padome aicināja pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību (tostarp organizācijas, kuras pārstāv diskriminācijas apdraudētus cilvēkus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas) tādas politikas un programmu izstrādē Eiropas un valstu mērogā, kuru mērķis ir nepieļaut diskrimināciju un veicināt vienlīdzību un vienlīdzīgas iespējas. Šajā sakarā Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka informācija par šīs direktīvas noteikumiem un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem tiek sniegta plašai sabiedrībai, izmantojot piemērotus līdzekļus, tādus kā informācijas un preses kampaņas nolūkā cīnīties pret stereotipiem, un attiecīgajām personām, izmantojot visus piemērotos, atbilstīgos un pieejamos līdzekļus (kā zīmju valodu vājdzirdīgajiem vai īpašas tīmekļa vietnes vājredzīgajiem).
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Interpretējot diskriminācijas iemeslu nozīmi, tiesām un tribunāliem būtu jāņem vērā starptautiski un Eiropā atzīti instrumenti cilvēktiesību jomā, tostarp ieteikumi un to uzraudzības iestāžu, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, tiesu prakse.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas.	1. Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju, tostarp daudzkārtēju diskrimināciju, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas.
	2. Daudzkārtējas diskriminācijas gadījums ir tad, ja diskriminācija notiek
	a) vairāku iemeslu — reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas — dēļ vai
	b) viena vai vairāku 1. punktā minēto iemeslu dēļ, kā arī šāda viena vai šādu vairāku iemeslu dēļ:
	i) dzimuma dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas Direktīva 2004/113/EK un šī direktīva);
	ii) rases vai etniskās izcelsmes dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas Direktīva 2000/43/EK un šī direktīva);
	iii) valstspiederības dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas EK līguma 12. pants).
	3. Daudzkārtēja diskriminācija un diskriminācija vairāku iemeslu dēļ šajā direktīvā jāsaprot atbilstīgi iepriekš minētajam.
Grozījums Nr.  38 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs direktīvas 1. punkta nozīmē	2. Šīs direktīvas 1. punkta nozīmē
a) tieša diskriminācija notiek tad, ja kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ pret vienu personu attiecas, attiecās vai attiektos nelabvēlīgāk, nekā salīdzināmā situācijā pret citu personu.	a) tieša diskriminācija notiek tad, ja viena vai vairāku 1. pantā minēto iemeslu dēļ pret vienu personu vai personām, kas biedrojas ar šo personu, attiecas, attiecās vai attiektos nelabvēlīgāk, nekā salīdzināmā situācijā pret citu personu.
b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi.	b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija, vai arī personas, kuras ir vai arī par kurām domā, ka tās ir saistītas ar šādām personām, salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama izturēšanās kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kura dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi.	3. Neskarot tiesības uz vārda brīvību, uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama izturēšanās kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kurā dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi. Šajā kontekstā uzmākšanās jēdzienu var definēt saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Rīkojumu diskriminēt personas kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ uzskata par diskrimināciju 1. punkta nozīmē.	4. Rīkojumu vai prasību, kuras pamatā ir hierarhiskas attiecības, diskriminēt personas kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ uzskata par diskrimināciju 1. punkta nozīmē.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Diskrimināciju, kuras pamatā ir pieņēmumi par personas reliģisko piederību vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju vai saistība ar personām, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai kurām ir konkrēta pārliecība, invaliditāte, konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija, uzskata par diskrimināciju 1. punkta izpratnē.
Grozījums Nr.  42 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti atsakās veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē.	5. Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti vai personām, kuras ir saistītas ar personu ar invaliditāti un kurām ir vajadzīgi konkrēti apstākļi, lai tās varētu sniegt palīdzību personai ar invaliditāti, atsakās veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var noteikt, ka atšķirīga attieksme vecuma dēļ nav diskriminācija, ja valsts tiesību aktu kontekstā tā ir attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. Jo īpaši ar šo direktīvu neizslēdz konkrēta vecuma noteikšanu saistībā ar piekļuvi sociālajiem pabalstiem, izglītībai un dažām precēm un pakalpojumiem.	6. Šī direktīva neizslēdz atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ, ja tā ir objektīvi un pamatoti attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši, proporcionāli, vajadzīgi un iedarbīgi.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis, sniedzot finanšu pakalpojumus, var atļaut samērīgas attieksmes atšķirības, ja, izmantojot attiecīgus un precīzus aktuāros datus vai statistikas datus, jāņem vērā vecums vai invaliditāte kā riska novērtēšanas galvenais faktors.	7. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis, sniedzot apdrošināšanas, banku un citus finanšu pakalpojumus, var atļaut attieksmes atšķirības, ja attiecīgā pakalpojuma riska novērtējumā, ko veic, izmantojot aktuāros principus, kā arī statistikas un medicīnas datus, kā noteicošs faktors jāņem vērā vecums vai invaliditāte. Šiem datiem jābūt precīziem, jauniem, atbilstīgiem un pēc pieprasījuma pieejamiem saprotamā veidā. Aktuārajiem un riska faktoriem ir jāatspoguļo pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz vidējo mūža ilgumu un aktīvu novecošanu, kā arī mobilitātes un piekļuves uzlabojumi invalīdiem. Pakalpojumu sniedzējam jāspēj objektīvi pierādīt ievērojami augstāka riska esību un nodrošināt, ka attieksmes atšķirības ir objektīvi un pamatoti attaisnojamas, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir samērīgi, nepieciešami un iedarbīgi. Dalībvalstis informē Komisiju un pārskata savu lēmumu piecus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas, ņemot vērā 16. pantā minēto Komisijas ziņojumu, un nosūta šīs pārskatīšanas rezultātus Komisijai.
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Direktīva neskar vispārīgus valstu tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi sabiedriskai drošībai, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un aizsardzībai pret kriminālnoziegumiem, veselības un tiesību un citu personu brīvības aizsardzībai.	8. Direktīva neskar vispārīgus valstu tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi un samērīgi sabiedriskai drošībai, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un aizsardzībai pret kriminālnoziegumiem, veselības un tiesību un citu personu brīvības aizsardzībai.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Šajā direktīvā atzīst, ka tiesības uz privātuma aizsardzību ir līdzeklis cīņā pret šajā pantā minētajiem diskriminācijas veidiem.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts - d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un citiem pakalpojumiem, tostarp mājokļiem, un preču piegādei un citu pakalpojumu sniegšanai.	d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļiem un transportam.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts - da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) līdzdalību un darbību organizācijās, kā arī to sniegto pakalpojumu izmantošanu.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts - 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā punkta d) apakšpunkts attiecas uz indivīdiem, vienīgi ciktāl tie veic profesionālu vai komerciālu darbību.	Šā punkta d) apakšpunkts neattiecas uz darījumiem starp privātpersonām, kuru profesionālajā vai komerciālajā darbībā šie darījumi neietilpst.
Grozījums Nr.  50 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli un reproduktīvajām tiesībām.	2. Šī direktīva nemaina kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šī direktīva neskar dalībvalstu atbildību par mācību saturu, pasākumiem un izglītības sistēmu organizāciju, tostarp tādas izglītības nodrošināšanu, kas apmierina īpašas vajadzības. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ.	3. Šī direktīva neskar dalībvalstu atbildību par mācību saturu, pasākumiem un valsts izglītības sistēmu organizāciju, nodrošinot personām ar invaliditāti tiesības uz izglītību, tās nediskriminējot un tām garantējot vienlīdzīgas iespējas. Dalībvalstis nodrošina, ka, pieņemot lēmumu par piemēroto izglītības vai apmācības veidu, tiek ņemts vērā personas ar invaliditāti viedoklis. Dalībvalstis, lai novērstu netiešu diskrimināciju, var pieļaut atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ tikai objektīvi pamatotos gadījumos, pieprasot, lai indivīdi rīkotos godprātīgi un lojāli pret organizācijas ētosu, ja netiek attaisnota diskriminācija citu iemeslu dēļ un ar nosacījumu, ka citas izglītības iestādes ir ģeogrāfiski pieejamas un tās ir pieņemama alternatīva. Dalībvalstis nodrošina, ka tādēļ netiek liegtas tiesības iegūt izglītību.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus, kas nodrošina valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu, kā arī tiesību aktus, kas attiecas uz baznīcu un citu organizāciju, kuras balstās uz reliģiju vai pārliecību, statusu. Līdzīgi tā neskar valstu tiesību aktus, ar ko veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību.	4. Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus, kas nodrošina valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu, kā arī tiesību aktus, kas attiecas uz baznīcu un citu organizāciju, kuras balstās uz reliģiju vai pārliecību, statusu, darbību un tiesisko regulējumu gadījumos, kas neietilpst ES kompetencē. Ja baznīcu un citu organizāciju, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, darbības ietilpst ES kompetencē, uz tām attiecas ES diskriminācijas novēršanas noteikumi. Līdzīgi tā neskar valstu tiesību aktus, ar ko nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šī direktīva neattiecas uz attieksmes atšķirībām, pamatojoties uz valstspiederību, un neskar noteikumus un nosacījumus par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un neattiecas uz jebkādu attieksmi, kas izriet no attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku juridiskā statusa.	5. Šī direktīva neattiecas uz attieksmes atšķirībām, pamatojoties uz valstspiederību, un neskar noteikumus un nosacījumus par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un neattiecas uz jebkādu attieksmi, kas izriet no attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku juridiskā statusa. Diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kas izpaužas kā atšķirīga attieksme valstspiederības dēļ, uzskata par diskrimināciju 1. panta izpratnē.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Šī direktīva neskar izdevēju tiesības atteikties pieņemt sludinājumus no privātpersonām, partijām un organizācijām, kuras neatbalsta demokrātiskās vērtības, kā arī no privātpersonām, partijām un organizācijām, kuru politiskā nostāja nesaskan ar laikraksta oficiālo politisko nostāju.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti,	1. Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti, jēdzienu „invaliditāte” izprotot atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un attiecinot to arī uz personām, kas slimo ar hroniskām slimībām,
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem un transportam. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, veselības aprūpes, izglītības vai attiecīgo preču un pakalpojumu pārmaiņas vai prasīt nodrošināt to alternatīvas.	a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem, telekomunikācijām un elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, pieejamos formātos pasniegtai informācijai, finanšu pakalpojumiem, kultūrai un izklaidei, sabiedriskām ēkām, transporta veidiem, kā arī citām sabiedriskām telpām un objektiem. Ja kāda prakse, politikas nostādne vai procedūra rada diskrimināciju, tiek veikti pasākumi, lai novērstu šādu seku iespējamību.
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Konkrētā vajadzības gadījumā un neskarot pienākumu nodrošināt efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, nodrošina pienācīgus pasākumus, ja vien tie nerada nesamērīgu slogu.	b) Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām efektīva un nediskriminējoša piekļuve nozīmē to, ka tiek apzināti novērsti šķēršļi un ierobežojumi, kā arī nepieļauti jauni šķēršļi un ierobežojumi, kas ietekmētu cilvēku ar invaliditāti iespējas izmantot sabiedrībai pieejamas preces, pakalpojumus un objektus neatkarīgi no šķēršļa vai ierobežojuma, vai invaliditātes veida. Atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem un neatkarīgi no minēto šķēršļu un barjeru likvidēšanai izvēlētajiem pasākumiem nodrošina personu ar invaliditāti efektīvu nediskriminējošu piekļuvi saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro personām bez invaliditātes, un vajadzības gadījumā cilvēkiem ar invaliditāti atvieglo iespēju izmantot palīglīdzekļus, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzību, piemēram, sertificētus pavadoņsuņus vai suņus-palīgus. Ja, neraugoties uz visiem centieniem, efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi nav iespējams nodrošināt saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem un atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, tad nodrošina citas iedarbīgas piekļuves iespējas. Saskaņā ar šo noteikumu „pienācīgi pasākumi” ir pasākumi, kas vajadzīgi, lai konkrētā gadījumā nodrošinātu personai ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi un/vai vienlīdzīgas iespējas izmantot vai baudīt citas tiesības, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā 3. panta 1. punkta nozīmē.
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai novērtētu, vai pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. punkta prasības, rada nesamērīgu slogu, īpaši jāņem vērā organizācijas lielums un resursi, tās veids, lēstās izmaksas, preču un pakalpojumu dzīvescikls un iespējamās priekšrocības, ko gūs personas ar invaliditāti, ja tiks uzlabota piekļuve. Slogs nav nesamērīgs, ja to pietiekami kompensē pasākumi, kas ir spēkā attiecīgās dalībvalsts vienlīdzīgas attieksmes jomas politikas ietvaros.	2. Pasākumi, ko veic, lai nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas pārmaiņas. Lai novērtētu, vai 1. punkta prasību izpilde rada nesamērīgu slogu, jāņem vērā tas, vai attiecīgais pasākums nav grūti realizējams vai arī tas ir nedrošs un to nav iespējams realizēt un padarīt drošu, veicot pienācīgus noteikumu, politikas vai prakses pielāgojumus vai likvidējot arhitektoniskus, saziņas vai transporta šķēršļus, vai nodrošinot palīglīdzekļus vai palīgpakalpojumus. Izmaiņa uzskatāma par būtisku, ja tā preču un pakalpojumu īpašības vai nozares, profesijas vai uzņēmuma raksturu maina tādā mērā, ka preču izplatītājs vai pakalpojumu sniedzējs faktiski izplata pilnīgi citu preci vai sniedz pilnīgi citu pakalpojumu. Pienācīgi pasākumi nebūt obligāti nenozīmē, ka jāveic ievērojamas tādu ēku konstrukcijas izmaiņas, kuras īpaši aizsargā valsts noteikumi, pamatojoties uz šo ēku vēsturisko, kultūras vai arhitektonisko vērtību. Slogu neuzskata par nesamērīgu, ja to pietiekami kompensē attiecīgās dalībvalsts veikti pasākumi. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir jāinterpretē, ņemot vērā Direktīvu 2000/78/EK un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Lai ievērotu pienākumu nodrošināt efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi esošajām infrastruktūrām, politikas nostādnēm vai procedūrām 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, dalībvalstis vajadzības gadījumā šā noteikuma izpildei var iegūt papildus vēl 10 gadus no transponēšanas termiņa beigām. Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot šo papildu laiku, iesniedz Komisijai plānu par prasību izpildes pakāpenisku ievērošanu atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunkta prasībām, tostarp mērķiem, līdzekļiem un termiņiem. Ikviena dalībvalsts, kas izvēlas izmantot šo papildu laiku, reizi divos gados ziņo Komisijai par veikto darbu, nodrošinot efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, un par panākumiem 1. punkta a) apakšpunkta noteikumu īstenošanā. Komisija reizi divos gados sniedz ziņojumu Padomei.
Grozījums Nr.  60 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Direktīva neskar Kopienas tiesību aktu noteikumus vai valstu noteikumus par piekļuvi konkrētām precēm vai pakalpojumiem.	3. Direktīva neskar Kopienas tiesību aktu noteikumus vai valstu noteikumus par piekļuvi konkrētām precēm vai pakalpojumiem. Tomēr ES iestādes un dalībvalstis, cik vien iespējams, veic pasākumus, lai preču, it īpaši rūpniecības preču, izplatītājus un pakalpojumu piedāvātājus rosinātu izstrādāt pieejamus risinājumus, piemēram, izmantojot publiskā iepirkuma procedūras. Pieejamas preces un pakalpojumi ir tādas preces un pakalpojumi, kas izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot ikviens lietotājs.
Grozījums Nr.  61 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību.	Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus vai uzticēt šo pasākumu īstenošanu valsts, privātajam vai brīvprātīgajam sektoram, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību.
Grozījums Nr.  62 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir praktiski pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas.
Grozījums Nr.  63 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai novērtētu, vai pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. punkta prasības, rada nesamērīgu slogu, īpaši jāņem vērā organizācijas lielums un resursi, tās veids, lēstās izmaksas, preču un pakalpojumu dzīvescikls un iespējamās priekšrocības, ko gūs personas ar invaliditāti, ja tiks uzlabota piekļuve. Slogs nav nesamērīgs, ja to pietiekami kompensē pasākumi, kas ir spēkā attiecīgās dalībvalsts vienlīdzīgas attieksmes jomas politikas ietvaros.	svītrots
Grozījums Nr.  64 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis ievieš savā tiesību sistēmā šādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu reālu un efektīvu kompensāciju vai atlīdzību, kuru dalībvalstis noteikušas par zaudējumiem un kaitējumu, kas radīti personai, kura cietusi diskriminācijas dēļ šīs direktīvas izpratnē, un lai šie pasākumi būtu preventīvi un samērīgi ar radīto kaitējumu.
Grozījums Nr.  65 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punkts nekavē dalībvalstis ieviest tādus noteikumus par pierādījumiem, kas ir labvēlīgāki prasītājam.	2. Šā panta 1. punkts nekavē dalībvalstis ieviest tādus noteikumus, kas ir labvēlīgāki prasītājam.
Pamatojums
Ir jānodrošina, ka dalībvalstis var paredzēt labvēlīgāku noteikumu piemērošanu prasītājam pārsūdzības tiesvedības laikā.
Grozījums Nr.  66 Direktīvas priekšlikums 9.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a Dalībvalstis, izstrādājot un īstenojot normatīvos un administratīvos aktus, politikas un darbības jomās, kas minētas šajā direktīvā, aktīvi veicina personu līdztiesību neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.
Grozījums Nr.  67 Direktīvas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem.	Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp internetu, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  68 Direktīvas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. pants	11. pants
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas.	Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, baznīcām un reliģiskām vai ar pārliecību saistītām kopienām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas, un šādā dialogā iekļauj arī šīs direktīvas īstenošanas pārraudzību.
Grozījums Nr.  69 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izraugās struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizsardzību vai indivīda tiesību aizsardzību, ieskaitot tiesības, kas paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK un 2004/113/EK.	1. Dalībvalstis izraugās neatkarīgu un pienācīgi finansētu struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Dalībvalstis nodrošina, ka šai struktūrai vai struktūrām ir pilnvaras šīs direktīvas darbības jomās, kā arī nodarbinātības un profesijas jomā saskaņā ar Direktīvu 2000/78/EK. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par to tiesību aizsardzību, kuras paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK, 2000/78/EK un 2004/113/EK.
Grozījums Nr.  70 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – -1. ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– gadījumos, kad diskriminācijas upuris un atbildētājs dzīvo dažādās dalībvalstīs, veicināt par diskrimināciju ierosinātos administratīvos vai tiesas procesus, sazinoties ar pielīdzinātu organizāciju vai organizācijām tajā dalībvalstī, kurā dzīvo atbildētājs;
Grozījums Nr.  71 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – -1.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– nodrošināt sūdzības iesniedzējam juridiskās palīdzības pieejamību atbilstīgi Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvai 2003/8/EK, lai vajadzības gadījumā uzlabotu tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātos noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos 1;   _____________ 1 OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.
Grozījums Nr.  72 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
- veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju;	– uzraudzīt un veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju, tostarp par diskriminācijas novēršanas tiesību aktu piemērošanu;
Grozījums Nr.  73 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar Pamattiesību aģentūru un citām atbilstīgajām ES iestādēm.
Grozījums Nr.  74 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina šīm struktūrām pietiekamus resursus, lai tās varētu pildīt uzdevumus efektīvā un viegli pieejamā veidā.
Grozījums Nr.  75 Direktīvas priekšlikums 13. pants – a punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) atceļot administratīvos un normatīvos aktus, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam;	a) nekavējoties atceļot normatīvus un administratīvus aktus, kas ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu;
Grozījums Nr.  76 Direktīvas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nosaka noteikumus un sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijas var ietvert kompensācijas izmaksu, kuras apmērs nav ierobežots, nosakot konkrētu maksimālo summu, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.	Dalībvalstis nosaka noteikumus un sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijas var ietvert kompensācijas izmaksu, kuras apmērs nav ierobežots, nosakot konkrētu maksimālo summu, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām, kā arī jānodrošina diskriminējošas izturēšanās pārtraukšana un jānovērš tās sekas.
Grozījums Nr.  77 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai ievērotu īpašus nosacījumus, dalībvalstis vajadzības gadījumā var noteikt, ka 4. pantā noteiktais pienākums nodrošināt efektīvu pieejamību stājas spēkā … [vēlākais] četri [gadi pēc pieņemšanas].	2. Lai ievērotu pienākumu nodrošināt efektīvu pieejamību esošajai infrastruktūrai, politikas nostādnēm un procedūrām šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, dalībvalstis vajadzības gadījumā šīs prasības īstenošanai var iegūt papildus vēl 10 gadus no transponēšanas termiņa beigām.
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo papildu laikposmu, vēlākais 1. punktā minētajā datumā informē par to Komisiju, norādot iemeslus.	Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo papildu laikposmu, iesniedz Komisijai plānu par pakāpenisku 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību, tostarp mērķu, līdzekļu un termiņu, izpildi. Ikviena dalībvalsts, kas izvēlas izmantot šo papildu laikposmu, katru gadu ziņo Komisijai par veikto darbu, nodrošinot efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, un par panākumiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumu īstenošanā. Komisija katru gadu sniedz ziņojumu Padomei.
Grozījums Nr.  78 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis un valstu vienlīdzības iestādes vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par direktīvas piemērošanu.	1. Dalībvalstis vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.
Grozījums Nr.  79 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ne vēlāk kā ** gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ir jāstājas spēkā visaptverošam Kopienas tiesiskajam regulējumam kā vienai direktīvai, kas apvieno un tādējādi aizstāj visas tās direktīvas, kuras pamatojas uz EK līguma 13. pantu, tostarp arī šo direktīvu. Jaunā direktīva paredz vienādu aizsardzības līmeni pret katru diskriminācijas iemeslu.
Grozījums Nr.  80 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisijas ziņojumā vajadzības gadījumā ņems vērā sociālo partneru un attiecīgo nevalstisko organizāciju, kā arī ES Pamattiesību aģentūras viedokļus. Saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu šajā ziņojumā starp citu sniedz ietekmes novērtējumu par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Ievērojot saņemto informāciju, vajadzības gadījumā ziņojumā ietver priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu vai grozīšanu.	2. Komisijas ziņojumā vajadzības gadījumā ņem vērā sociālo partneru un attiecīgo nevalstisko organizāciju, kā arī ES Pamattiesību aģentūras viedokļus. Ziņojumā iekļauj pārskatu par dalībvalstu pašreizējo praksi saistībā ar 2. panta 7. punkta piemērošanu attiecībā uz vecuma vai invaliditātes kā faktora izmantošanu prēmiju un izmaksu aprēķināšanai. Saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu šajā ziņojumā starp citu sniedz ietekmes novērtējumu par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par daudzkārtēju diskrimināciju, turklāt tas attiecas ne tikai uz diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, dzimumorientācijas, vecuma un invaliditātes dēļ, bet arī uz diskrimināciju dzimuma, rases un etniskās izcelsmes dēļ. Ievērojot saņemto informāciju, vajadzības gadījumā ziņojumā ietver priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu vai grozīšanu.

PASKAIDROJUMS

Šo priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgu attieksmi Komisija iesniedza 2008. gada jūlijā. Tas bija ilgi gaidīts priekšlikums jau kopš 2004. gada, kad Komisija bija apsolījusi izstrādāt „vispārējas direktīvas” projektu. Jūsu referente ir apmierināta ar Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir īstenot vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas ārpus darba tirgus.

EK līguma 13. pants, kas 1997. gadā iekļauts Amsterdamas līgumā, nepieļauj diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās piederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. 13. pants pašlaik veido tiesisko pamatu divām direktīvām. Pirmā ir Rasu vienlīdzības direktīva (Direktīva 2000/43/EK), kas aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās piederības dēļ gan darba tirgū, gan ārpus tā. Otra ir Direktīva 2000/78/EK, kas aizliedz diskrimināciju darba tirgū reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Abu direktīvu atšķirīgo darbības jomu dēļ ir atklājusies diskriminācijas cēloņu hierarhija. Šis priekšlikums ir mēģinājums aizsardzību pret diskrimināciju, neatkarīgi no tās cēloņiem, padarīt vienlīdzīgu. Jūsu referente cer, ka Komisija 2010. gadā izvirzīs priekšlikumus, piešķirot dzimuma diskriminācijai tādu pašu nozīmi un tādējādi pārtraucot šo hierarhiju.

Komisija ir centusies savienot šo direktīvas priekšlikumu ar esošo Rasu vienlīdzības direktīvu. Priekšlikumā ir daudz tādu pašu terminu, piemēram, tieša un netieša diskriminācija, arī to radītās procedūras ir vienādas. Attiecīgi jūsu referente uzskata, ka pie šā jautājuma nevajadzētu ilgi aizkavēties.

Tomēr pastāv arī atšķirības starp Komisijas priekšlikumu un Rasu vienlīdzības direktīvu. Šīs atšķirības var tikt pamatotas ar diskriminācijas cēloņu dažādību, un ne katru atšķirīgu attieksmi var uzskatīt par diskrimināciju. Tomēr jāspēj minēt skaidru atšķirības iemeslu.

Priekšlikums ir ietvars obligātajiem standartiem, kas sniedz aizsardzību pret diskrimināciju. Dalībvalstis vienmēr var piedāvāt augstāku aizsardzības līmeni, taču nedrīkst izmantot jauno direktīvu kā iemeslu to pašreizējā līmeņa pazemināšanai. Direktīva cietušajiem nodrošina tiesības uz kompensāciju un skaidri nosaka, ka dalībvalstīm ir vēlme un pienākums cīnīties pret diskrimināciju.

Jūsu referente vēlas uzsvērt cīņas pret visu veidu diskrimināciju nozīmi. Diemžēl diskriminācija joprojām ir problēma Eiropā, kā arī citur pasaulē. Īpašā Eirobarometra aptaujā 2008. gadā 15 % eiropiešu apgalvoja, ka aizvadītajā gadā ir saskārušies ar diskrimināciju. Tas ir jāmaina. Jābūt iespējai diviem vīriešiem uzturēties vienā viesnīcas istabā, cilvēkiem ar invaliditāti doties iepirkties un vecāka gadagājuma cilvēkiem saņemt apdrošināšanu.

Lielā daļā dalībvalstu jau pastāv tiesību akti, kas sniedz aizsardzību pret lielāka vai mazāka apjoma diskrimināciju ārpus darba tirgus reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.[1] Ir būtiski ieviest saskaņotus Eiropas tiesību aktus šajā jomā, lai skaidri paustu, ka Eiropa kopumā nepieļauj diskrimināciju. Brīvība no diskriminācijas ir pamattiesības, kas būtu jāattiecina uz ikvienu personu Eiropas Savienībā.

Diskriminācijas cēloņi

Direktīvā 2000/78/EK nav iekļautas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas definīcijas, tomēr Eiropas Kopienu Tiesa pieņēma lēmumu par jēdziena „invaliditāte” nozīmi. Tiesa noteica, ka: „jēdziens „invaliditāte” ir jāsaprot kā ierobežojums, kas rodas fizisku, garīgu vai psihisku traucējumu dēļ un kas ir saistīts ar attiecīgās personas piedalīšanos profesionālajā dzīvē.”[2] Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām definē „invaliditāti” šādi: „Pie personām ar invaliditāti pieder personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.” Jūsu referente ir centusies saglabāt saikni ar šo definīciju jaunajā apsvērumā.

Pieņēmumi un asociācijas

Coleman lietā (C-303/06) Eiropas Kopienu Tiesa lēma, ka ne tikai cilvēkus ar īpašām vajadzībām, bet arī viņu ģimenes locekļus aizsargā diskriminācijas aizliegums Direktīvā 2000/78/EK. Jūsu referente uzskata, ka ir laba doma juridiskas skaidrības nolūkos to skaidri minēt šajā direktīvā.

Ne vienmēr ir iespējams noteikt personas reliģisko piederību, pārliecību, vecumu vai dzimumorientāciju no pirmā skatiena, tomēr cilvēki izdara visdažādākos pieņēmumus pēc ārējā izskata vai vārda, kas arī var radīt diskrimināciju. Piemēram, daži zēni skolā tiek apsmieti, jo viņus uzskata par homoseksuāļiem, kaut arī tā var nemaz nebūt. Jūsu referente uzskata, ka tas ir tikpat nosodāmi, un tāpēc ierosina, ka direktīvā būtu jāiekļauj skaidrs noteikums, lai tajā būtu minēta arī diskriminācija, pamatojoties uz pieņēmumiem.

Izņēmums attiecībā uz vecumu

Komisijas priekšlikums nosaka vispārēju izņēmumu diskriminācijai vecuma dēļ. Tas, ka šī direktīva nenovērš konkrēta vecuma noteikšanu attiecībā uz piekļuvi sociālajiem pabalstiem, izglītībai un noteiktām precēm vai pakalpojumiem, nemaina noteikumu, ka šādai atšķirīgai attieksmei jābūt pamatotai ar likumīgu mērķi, kura sasniegšanai jāizmanto piemēroti un nepieciešami līdzekļi. Jūsu referente to vēlas skaidri paust šajā direktīvā.

Finansiāli pakalpojumi

Saskaņā ar priekšlikumu atšķirīga attieksme vecuma vai invaliditātes dēļ var tikt pieļauta finansiālu pakalpojumu gadījumā, kad vecums vai invaliditāte ir būtisks faktors riska novērtēšanā, pamatojoties uz nozīmīgiem un precīziem aktuārajiem vai statistikas datiem. Direktīvā 2004/113/EK ir iekļauts tāds pats noteikums, bet tajā ietverta prasība šādus datus publiskot. Tāpēc jūsu referente ierosina, lai minētā prasība tiktu iekļauta arī šajā direktīvā.

Ģimenes stāvoklis

ES atbildībā neietilpst ieviest tiesību aktus par laulībām. Katra dalībvalsts pati var izdot tiesību aktus par nosacījumiem, kas jāizpilda cilvēkiem, lai varētu laulāties. Tomēr Komisijas priekšlikums pieļautu diskrimināciju saistībā ar reproduktīvajām tiesībām, kā sterilizācija. Jūsu referente to uzskata par nevēlamu un tāpēc ir izdarījusi grozījumus tekstā un ierobežojusi izņēmumus.

Izglītība

Skolas, kas pamatojas uz īpašu vērtību kopumu, var atteikties uzņemt skolēnus, ja tie nevēlas pieņemt skolas uzskatus. Tas noved vienīgi pie diskriminācijas reliģijas vai pārliecības dēļ. Direktīvā par vienlīdzīgu attieksmi darba tirgū (2000/78/EK) jau iekļauts pants ar tādu pašu ietekmi.

Invaliditāte

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti, nepietiek ar diskriminācijas aizliegumu. Nepieciešama pozitīva rīcība arī attiecībā uz veikto pasākumu formu, paredzot un piedāvājot piemērotas adaptēšanās iespējas. Piemēram, sabiedriskām ēkām jābūt pieejamām cilvēkiem ratiņkrēslos.

Jūsu referente ierosina, ka jābūt tikai divu veidu izņēmumiem attiecībā uz efektīvas, nediskriminējošas piekļuves principu. Pirmkārt, gadījumā, ja tas būtu pārmērīgi apgrūtinoši. Tiesas to lemtu katrā individuālā gadījumā atsevišķi. Pieņemot šādus lēmumus, ir būtiski izanalizēt visus lietas apstākļus, ietverot organizācijas izmēru, izmaksas un iespējamās priekšrocības labākai personu ar invaliditāti piekļuvei. Šķiet, ka valstīs, kur šāda prakse kļuvusi par standartu, izmaksas reti ir ietekmējošs faktors. Otrs izņēmums pieļaujams gadījumā, kad pasākums prasītu fundamentālas izmaiņas piedāvātajā pakalpojumā. Tas būtu gadījumos, kad minētais pakalpojums patiesībā kļūtu par pilnīgi citu pakalpojumu.

Kompensācija

Direktīvas 2004/113/EK 8. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis ievieš šādus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu reālu un efektīvu kompensāciju vai atlīdzību par zaudējumiem un kaitējumu, kas radīti personai, kura cietusi diskriminācijas dēļ. Jūsu referente ierosina, lai minētais noteikums tiktu iekļauts arī šajā direktīvā tā, lai pilsoņi ar sūdzībām saņemtu efektīvu atlīdzību.

Viena neatkarīga iestāde

Komisija ierosina, ka dalībvalstīs jābūt vienai vai vairākām valsts līmeņa iestādēm, kas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pilsoņiem. 28. apsvērums atsaucas uz ANO „Parīzes principiem” par valsts iestāžu, kas atbildīgas par cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu, statusu un darbību. Jūsu referente ierosina, lai direktīvā būtu skaidra atsauce uz līdzās esošajiem neatkarības un atbilstošu resursu principiem.

• [1]  McColgan, Niessen un Palmer: Salīdzinošā analīze par valstu pasākumiem cīņā pret diskrimināciju ārpus nodarbinātības un profesijas, plānošanas izpēte par pastāvošajiem valstu likumdošanas pasākumiem un to ietekmi, pētot diskrimināciju ārpus nodarbinātības un profesijas jomas dzimuma, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma un dzimumorientācijas dēļ, 2006. gada decembris.
• [2]  Lieta C-13/05, 43. punkts (Chacon Navas)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (22.1.2009)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
(COM(2008)0426 – C6‑0291/2008 – 2008/0140(CNS))

Atzinumu sagatavoja (*): Elizabeth Lynne

(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments 2008. gada maijā pieņēma šā atzinuma sagatavotājas ziņojumu par panākto attīstību iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas jomā ES (Direktīvas 2000/43/EK un Direktīvas 2000/78/EK transponēšana). Minētajā ziņojumā Parlaments atgādināja Komisijai par tās saistībām pieņemt visaptverošu pretdiskriminācijas direktīvu, lai nodarbinātības jomā izskaustu diskrimināciju invaliditātes, vecuma, reliģijas vai pārliecības un dzimumorientācijas dēļ, tādējādi atbilstīgi EK līguma 13. pantam papildinot pretdiskriminācijas tiesību aktu paketi, kā paredzēts Komisijas 2008. gada darba programmā. Ar diskrimināciju rases un dzimuma dēļ saistītie jautājumi jau ir ietverti direktīvās par rases un dzimuma dēļ īstenotas diskriminācijas novēršanu, un šā ziņojuma mērķis ir šo direktīvu saskaņot ar jau pieņemtajām pretdiskriminācijas direktīvām.

Daudzi Eiropas Komisijas ierosinātie jautājumi ietilpst Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetencē, savukārt atsevišķi jautājumi ietilpst gan Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, gan Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetencē.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai ir ekskluzīva kompetence sociālās aizsardzības, tostarp sociālās drošības, veselības aprūpes un sociālo atvieglojumu jomā.

Kopīgās kompetences jomas ir atteikums nodrošināt pienācīgus apstākļus personām ar spēju traucējumiem, sabiedriskas nozīmes preču un pakalpojumu, tostarp mājokļa, pieejamība un saņemšana, finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā īstenota diskriminācija vecuma un invaliditātes dēļ, attieksmes atšķirības vecuma dēļ, kā arī vienlīdzīga attieksme pret personām ar spēju traucējumiem un dialogs ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm.

Direktīvas priekšlikuma pamatā ir Direktīva 2000/43/EK, Direktīva 2000/78/EK un Direktīva 2004/113/EK, kas nozīmē, ka šis priekšlikums ir saskaņā ar Eiropas Savienības horizontālajiem mērķiem, jo īpaši ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai un ES sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas procesa mērķiem. Priekšlikumā ir ietverti spēkā esošajās direktīvās izmantoti jēdzieni, kas ir zināmi sabiedrībai.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Iesniegtā direktīva ir veids, kā Eiropas Kopiena pilda saistības, kas noteiktas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un direktīvas teksts ir jāformulē, ņemot vērā šo aspektu.
Pamatojums
Šā apsvēruma mērķis ir skaidri parādīt saikni starp saistībām, ko ES apņēmusies pildīt saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, un iesniegto direktīvas priekšlikumu.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Saskaņā ar 5. pantu deklarācijā, ko pieņēma, noslēdzot 2002. gadā Madridē rīkoto ANO Pasaules konferenci par novecošanu, tika pieņemts lēmums nežēlot pūles jebkādas diskriminācijas, tostarp diskriminācijas vecuma dēļ, izskaušanai, lai atzītu, ka arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ir tiesības uz pilnvērtīgu, veselīgu un drošu dzīvi un aktīvu dalību ekonomikas, sociālajās, kultūras un politiskajās norisēs, un lai pret vecāka gadagājuma cilvēkiem izturētos ar lielāku cieņu un pilnībā novērstu to, ka šos cilvēkus atstāj novārtā, ļaunprātīgi izmanto vai pakļauj vardarbībai.
Pamatojums
Šā apsvēruma mērķis ir nostiprināt ANO Deklarāciju par visu veidu diskriminācijas, tostarp diskriminācijas vecuma dēļ, izskaušanu.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama diskriminācija, taču tika uzsvērtas arī daudzveidības priekšrocības.	(4) Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama diskriminācija, tostarp daudzkārtēja diskriminācija, taču tika uzsvērtas arī daudzveidības priekšrocības.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.	(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas vai vairāku iemeslu dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.
Pamatojums
Apsvērums līdzinās turpmāk tekstā ierosinātajam grozījumam par daudzkārtēju diskrimināciju.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Personas ar invaliditāti ir personas, kuras ilgstoši cieš no fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu orgānu darbības traucējumiem, kas mijiedarbībā ar situatīviem vai vides šķēršļiem var apgrūtināt minēto personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Efektīvu nediskriminējošu piekļuvi var nodrošināt dažādi, tostarp piemērojot principu „pieejams visiem” un atvieglojot invalīdiem palīglīdzekļu, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzības, piemēram, sertificētu pavadoņsuņu vai suņu-palīgu, izmantošanu.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 9.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9c) Personas ar invaliditāti bieži saskaras ar diskrimināciju, kas izpaužas kā sabiedriskā transporta nepieejamība un aizšķērsota vide, kā arī saziņas un informācijas nepieejamība. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pieejamību minētajās jomās, tādējādi īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 9.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9d) Efektīva, nediskriminējoša piekļuve ietver to, ka tiek apzināti un novērsti situatīvi un vides šķēršļi un barjeras un tiek novērsta tādu jaunu šķēršļu un barjeru rašanās, kas apgrūtina personu ar invaliditāti piekļuvi sabiedriskas nozīmes precēm, pakalpojumiem un objektiem neatkarīgi no šķēršļa, barjeras vai invaliditātes veida. Atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem un neatkarīgi no minēto šķēršļu un barjeru likvidēšanai izvēlētajiem pasākumiem personu ar invaliditāti piekļuve, kur vien tas iespējams, ir jānodrošina saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro personu bez invaliditātes piekļuvei. Ja piekļuvi nav iespējams nodrošināt saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro personu bez invaliditātes piekļuvei, un atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, piekļuve ir jānodrošina, piemērojot iedarbīgus alternatīvus līdzekļus.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.	(12) Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, daudzkārtēju diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Diskriminācijas iemesls var būt personas piederība konkrētai reliģijai vai personas pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, vai minēto iemeslu kombinācija, kā arī iemesls var būt pieņēmums par personas piederību kādai konkrētai reliģijai vai pieņēmums par kādu konkrētu personas pārliecību, invaliditāti, konkrētu vecumu vai dzimumorientāciju, vai arī pieņēmums par saistību ar kādu personu, kura pieder konkrētai reliģijai vai kurai ir kāda konkrēta pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu Kopienai jātiecas likvidēt nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jo īpaši tāpēc, ka sievietes bieži kļūst par daudzkārtējas diskriminācijas upuriem.	(13) Tā kā diskriminācija var notikt vairāku iemeslu dēļ, Kopienai, īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu, jātiecas likvidēt nevienlīdzību dzimuma, rases vai etniskās piederības, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, kā arī vecuma vai vairāku šo iemeslu dēļ un jāveicina līdztiesība neatkarīgi no tā, kuras pazīmes saistībā ar dzimumu, rasi vai etnisko piederību, invaliditāti, dzimumorientāciju, reliģiju vai pārliecību, vai vecumu cilvēkam piemīt. Īstenojot iesniegtās direktīvas noteikumus, dalībvalstīm ir jāpievērš uzmanība problēmai, kas saistīta ar daudzkārtēju diskrimināciju.
Pamatojums
Lai iekļautu visus 13. pantā minētos iemeslus, papildina pašreizējo 13. apsvērumu, kurā runa ir par sieviešu daudzkārtēju diskrimināciju.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem, ja tiek pierādīts, ka šie faktori ir galvenie riska novērtēšanas faktori.	(15) Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Šiem faktoriem ir jāatspoguļo pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz vidējo mūža ilgumu un aktīvu novecošanu, kā arī mobilitātes un piekļuves uzlabojumi invalīdiem, un tie nedrīkst būt vispārēji diskriminējoši minēto iemeslu dēļ. Pakalpojuma sniedzēja riska novērtējumā, ņemot vērā aktuālus, precīzus, regulāri atjauninātus un publicētus statistikas un aktuāros datus, ir pārliecinoši jāpamato ievērojami lielāka riska esamība.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir mazināt diskrimināciju saistībā ar finanšu pakalpojumu pieejamību, nodrošinot, ka visi dati, ko ņem vērā attiecīgā lēmuma gadījumā, ir pārredzami, noteicoši un aktuāli, un no pakalpojumu sniedzējiem prasot objektīvu attieksmi šāda lēmuma pieņemšanā.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu. Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un nediskriminējoši piekļūt jomām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi atsevišķi pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu šādu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, jāņem vērā virkne faktoru, tostarp organizācijas lielums, resursi un veids. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.	(19) Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu. Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un nediskriminējoši piekļūt jomām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi atsevišķi pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, jāņem vērā tas, vai attiecīgais pasākums nav neizpildāms vai arī tas ir nedrošs un to nav iespējams padarīt izpildāmu un drošu, veicot pienācīgus noteikumu, politikas vai prakses pielāgojumus vai likvidējot arhitektoniskus, saziņas vai transporta šķēršļus, vai nodrošinot palīglīdzekļus vai palīgpakalpojumus. Lai nodrošinātu pienācīgus apstākļus, nav jāveic ievērojamas tādu ēku konstrukcijas izmaiņas, kuras īpaši aizsargā valsts noteikumi, pamatojoties uz šo ēku vēsturisko, kultūras vai arhitektonisko vērtību. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 2. pants - 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti atsakās veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē.	5. Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti vai maziem bērniem, vai personām, kuras ir saistītas ar personām ar invaliditāti un kurām ir vajadzīgi konkrēti apstākļi, lai tās varētu sniegt palīdzību personai ar invaliditāti, atsakās veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē.
Pamatojums
Paplašina minēto pienākumu, iekļaujot norādi par bērniem.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 2. pants ‑ 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ir diskriminējoši, ja sociālās palīdzības un maksājumu pieejamībai darba nespējas vai slimības gadījumā nosaka vecuma ierobežojumu.
Pamatojums
Ir diskriminējoši, ja sociālos pabalstus, piemēram, maksājumus par uzturēšanos slimnīcā un invaliditātes pensijas, piešķir atbilstīgi noteiktam vecumam.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 2. pants - 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var noteikt, ka atšķirīga attieksme vecuma dēļ nav diskriminācija, ja valsts tiesību aktu kontekstā tā ir attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. Jo īpaši ar šo direktīvu neizslēdz konkrēta vecuma noteikšanu saistībā ar piekļuvi sociālajiem pabalstiem, izglītībai un dažām precēm un pakalpojumiem.	6. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var noteikt, ka atšķirīga attieksme vecuma dēļ nav diskriminācija, ja valsts tiesību aktu kontekstā tā ir objektīvi un pamatoti attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir samērīgi un vajadzīgi. Šāda atšķirīga attieksme neizslēdz pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt bērnu tiesības, vai konkrēta vecuma noteikšanu saistībā ar tiesībām saņemt piemaksas, piekļuvi sociālajiem pabalstiem, finanšu pakalpojumiem un izglītībai, izņemot pabalstus vai sociālo palīdzību slimības vai darba nespējas gadījumā.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 2. pants - 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis, sniedzot finanšu pakalpojumus, var atļaut samērīgas attieksmes atšķirības, ja, izmantojot attiecīgus un precīzus aktuāros datus vai statistikas datus, jāņem vērā vecums vai invaliditāte kā riska novērtēšanas galvenais faktors.	7. Neskarot 2. punktu, apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā ir pienācīgi jāņem vērā vidējā mūža ilguma palielināšanās un aktīva novecošana, kā arī mobilitātes un pieejamības uzlabojumi invalīdiem, un dalībvalstis var atļaut attieksmes atšķirības, ja, izmantojot attiecīgus un precīzus aktuāros datus vai statistikas datus, jāņem vērā vecums vai invaliditāte kā riska novērtēšanas noteicošais faktors. Pakalpojumu sniedzējam jāvar pierādīt ievērojami augstāka riska esību un nodrošināt, ka attieksmes atšķirības ir objektīvi un pamatoti attaisnojamas, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka visi riska novērtējumā izmantotie dati ir nesen apkopoti, atbilstīgi, regulāri atjaunināti un publiskoti. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju un nodrošina, ka tiek apkopoti, publicēti un regulāri atjaunināti precīzi dati par vecuma vai invaliditātes kā noteicošā aktuārā faktora izmantošanu. Pēc pieciem gadiem kopš šīs direktīvas transponēšanas brīža dalībvalstis pārskata lēmumu.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 3. pants - d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un citiem pakalpojumiem, tostarp mājokļiem, un preču piegādei un citu pakalpojumu sniegšanai. Šā punkta d) apakšpunkts attiecas uz indivīdiem, vienīgi ciktāl tie veic profesionālu vai komerciālu darbību.	d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļiem un transportam, un šo preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Pamatojums

Precizējums, lai norādītu, ka direktīvas darbības jomā ietilpst arī transports.

Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 4. pants - 1. punkts - ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti,	1. Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti, jēdzienu „invaliditāte” izprotot atbilstoši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām sniegtajai definīcijai un attiecinot to arī uz personām, kas slimo ar hroniskām slimībām,
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 4. pants ‑ 1. punkts ‑ a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem un transportam. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, veselības aprūpes, izglītības vai attiecīgo preču un pakalpojumu pārmaiņas vai prasīt nodrošināt to alternatīvas.	a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem, telekomunikācijām un elektroniskajām komunikācijām, pieejamos formātos pasniegtai informācijai, finanšu pakalpojumiem, kultūrai un izklaidei, sabiedriskām ēkām, transportlīdzekļiem, kā arī citām sabiedriskām vietām un objektiem. Ja kāda darbība, politika vai procedūra rada diskrimināciju, ir jāveic pasākumi, lai novērstu šādu seku iespējamību. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt būtiski mainīt attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturu vai attiecīgā tirdzniecības darījuma, profesijas vai uzņēmējdarbības veida raksturu. Izmaiņas uzskatāmas par būtiskām, ja preču vai pakalpojumu īpašības vai nozares, profesijas vai uzņēmuma raksturu maina tādā mērā, ka preču izplatītājs vai pakalpojumu sniedzējs faktiski izplata pilnīgi citu preci vai sniedz pilnīgi citu pakalpojumu.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 4. pants ‑ 1. punkts ‑ b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Konkrētā vajadzības gadījumā un neskarot pienākumu nodrošināt efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, nodrošina pienācīgus pasākumus, ja vien tie nerada nesamērīgu slogu.	svītrots
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 4. pants ‑ 1. punkts ‑ ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām efektīva un nediskriminējoša piekļuve nozīmē to, ka tiek apzināti un novērsti situatīvi un ar vidi saistīti šķēršļi un ierobežojumi, kā arī nepieļauti jauni šķēršļi un ierobežojumi, kas ietekmētu cilvēku ar invaliditāti iespējas izmantot sabiedrībai pieejamas preces, pakalpojumus un objektus neatkarīgi no šķēršļa vai ierobežojuma, vai invaliditātes veida. Atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem un neatkarīgi no minēto šķēršļu un ierobežojumu novēršanai izraudzītajiem pasākumiem efektīva un nediskriminējoša piekļuve personām ar invaliditāti, cik vien iespējams, ir jānodrošina saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro personu bez invaliditātes piekļuvei, un attiecīgā gadījumā cilvēkiem ar invaliditāti jāatvieglo iespēja izmantot palīglīdzekļus, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzību, piemēram, sertificētus pavadoņsuņus vai suņus-palīgus. Ja efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi nav iespējams nodrošināt saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, tad atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem piekļuve ir jānodrošina, piemērojot iedarbīgus alternatīvus līdzekļus.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 4. pants -2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai novērtētu, vai pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. punkta prasības, rada nesamērīgu slogu, īpaši jāņem vērā organizācijas lielums un resursi, tās veids, lēstās izmaksas, preču un pakalpojumu dzīvescikls un iespējamās priekšrocības, ko gūs personas ar invaliditāti, ja tiks uzlabota piekļuve. Slogs nav nesamērīgs, ja to pietiekami kompensē pasākumi, kas ir spēkā attiecīgās dalībvalsts vienlīdzīgas attieksmes jomas politikas ietvaros.	2. Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām slogu neuzskata par nesamērīgu, ja to pietiekami kompensē pasākumi, kas ir spēkā attiecīgās dalībvalsts vienlīdzīgas attieksmes jomas politikas ietvaros.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 4. pants ‑ 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Direktīva neskar Kopienas tiesību aktu noteikumus vai valstu noteikumus par piekļuvi konkrētām precēm vai pakalpojumiem.	3. Direktīva neskar Kopienas tiesību aktu noteikumus vai valstu noteikumus par piekļuvi konkrētām precēm vai pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis, cik vien iespējams, veic pasākumus, lai preču, it īpaši rūpniecības preču, izplatītājus un pakalpojumu piedāvātājus rosinātu izstrādāt pieejamus risinājumus, piemēram, izmantojot publiskā iepirkuma procedūras. Pieejamas preces un pakalpojumi ir tādas preces un pakalpojumi, kas izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot ikviens lietotājs.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 10.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants Daudzkārtēja diskriminācija
	1. Daudzkārtēja diskriminācija notiek tad, ja kādu personu diskriminē divu vai vairāku šajā direktīvā minēto iemeslu kopuma dēļ.
	2. Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka ir daudzkārtējas diskriminācijas upuri, ir pieejami līdzekļi, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi.
	3. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja konstatēti vairāki diskriminācijas iemesli, sūdzību var atspēkot tikai tad, ja ir sniegts pamatojums vai citas ierunas, kas attiecas uz visiem prasītāja minētajiem diskriminācijas iemesliem. Ja konstatē tikai vienu iemeslu, tad sūdzību var atspēkot, pamatojoties uz jebkuru pamatojumu vai iebildi, kas attiecas uz šo iemeslu.
Pamatojums
Pievienots pants par daudzkārtēju diskrimināciju, kas Komisijas tekstā minēta tikai 13. apsvērumā.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. pants	11. pants
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas.	Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, baznīcām un reliģiskām vai ar pārliecību saistītām kopienām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas, un šādā dialogā ir jāiekļauj arī šīs direktīvas īstenošanas pārraudzība.
Pamatojums
Tā kā nevalstiskās organizācijas tiek iesaistītas vienlīdzīgas attieksmes principa veicināšanā, ir jāpiemin arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju un baznīcu, kā arī reliģisko un ar pārliecību saistīto kopienu iesaistīšana, lai pienācīgi ievērotu Līguma par Eiropas Savienību 11. pantu un ar Lisabonas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. pantu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
Atsauces	COM(2008)0426 – C6-0291/2008 – 2008/0140(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 2.9.2008
Komiteju iesaistīšanas procedūra - datums, kad paziņoja plenārsēdē	23.10.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Elizabeth Lynne 6.10.2008
Izskatīšana komitejā	5.11.2008		2.12.2008		20.1.2009
Pieņemšanas datums	21.1.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 11 7
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Jan Cremers, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Roger Helmer, Stephen Hughes, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin, Juan Andrés Naranjo Escobar, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Rovana Plumb, Bilyana Ilieva Raeva, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Françoise Castex, Richard Howitt, Rumiana Jeleva, Magda Kósáné Kovács, Sepp Kusstatscher, Viktória Mohácsi, Csaba Sógor, Evangelia Tzampazi, Anja Weisgerber
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adrian Manole

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (27.1.2009)

Pilsoņu brīvību un tiesību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
(COM(2008)0426 – C6‑0291/2008 – 2008/0140(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Amalia Sartori

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienība pamatojas uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanas kopējiem principiem. Ikviena indivīda vienreizīguma un viņa tiesību uz vienlīdzīgu piekļuvi dzīves piedāvātajām iespējām skaidra atzīšana ir Eiropas sabiedrības kopīgs elements, un tās devīze ir „Vienoti daudzveidībā”.

Eiropas sabiedrības daudzveidība ir Savienības kultūras, politiskās un sociālās integrācijas centrālais elements, un tā ir jārespektē, tāpat ir jāapkaro diskriminācija, jo tā apdraud tās pamatvērtības.

Eiropas rīcība, kas vērsta uz personu līdztiesības garantēšanu, ir sena tradīcija. Amsterdamas līgums ir piešķīris jaunas pilnvaras, lai īstenotu darbības pret jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases un etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Attiecībā uz diskrimināciju nodarbinātības jomā jau pastāv likumdošana un aizsardzība Eiropas līmenī. Ar šo direktīvu tiks paplašināta EK līguma 13. panta piemērošanas joma, diskriminācijas aizliegumu attiecinot arī uz ikvienu diskriminācijas izpausmi rases, etniskās izcelsmes un dzimuma dēļ, novēršot jebkādas aizdomas par aizsardzības hierarhiju.

Attiecībā uz mūsu komitejas īpašo interešu jomu šā tālejošā mērķa īstenošanai mūsu kompetences ietvaros ir nepieciešama plaša vēriena atbilde, jo valstu tradīcijas un metodes tādās jomās kā veselības aprūpe vai sociālā aizsardzība atšķiras vairāk nekā ar nodarbinātību saistītajās jomās.

Kaut arī ir panākts progress, Eiropas tiesiskais regulējums, kas ļauj cīnīties pret diskrimināciju, vēl ir nepilnīgs. Papildus tam, kas jau paredzēts attiecībā uz nodarbinātību, dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai novērstu jebkādu diskrimināciju vecuma, dzimumorientācijas, invaliditātes, reliģijas vai pārliecības dēļ, tomēr patlaban nepastāv apstākļu un aizsardzības prognozēšanas vienāds minimālais līmenis. Lai gan vēl ir daudz trūkumu, Eiropas Savienībā ir viens no pasaulē attīstītākajiem tiesiskajiem pamatiem diskriminācijas apkarošanā.

Pirmie, kas pieprasa stingrākus pasākumus pret diskrimināciju, ir pilsoņi, kuri papildus tam, kas jau īpaši paredzēts, vēlas vēl vairāk pilnveidotu kopīgu rīcību šajā un dažādās citās jomās, piemēram, veselības aprūpē, kur vēl ir lielas atšķirības dalībvalstu starpā un diskriminācijas izpausmes pret neaizsargātām grupām bieži sastopamas arī vienas valsts ietvaros.

Eiropas Savienībā, kas daudzās jomās ir tik attīstīta, vēl negatīvi pārsteidz kopēja regulējuma trūkums attiecībā uz invaliditāti, vardarbību un seksuālu uzmākšanos, atbilstošas pamattiesību atzīšanas trūkums, kas mūsdienu sabiedrībā nevar nerast atbilstošu juridisko aizsardzību.

Cīnīties pret diskrimināciju nozīmē ieguldīt sabiedrības apziņā, kas aug ar integrācijas starpniecību, bet kam, lai to īstenotu, ir nepieciešams ieguldījums veidošanā, informācijā, labākās prakses izplatīšanā, meklējot visu tās pilsoņu labā un interesēs pareizu kompromisu, kopīgu pozīciju, līdzsvaru starp tās dažādajām atšķirībām.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Saskaņā ar 6. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Eiropas Savienība balstās uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanas, kā arī tiesiskuma principiem, kas ir kopīgi visās dalībvalstīs, un tā ievēro pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām kā Kopienas tiesību vispārīgie principi.	(1) Saskaņā ar 6. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Eiropas Savienība balstās uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamattiesību ievērošanas, kā arī tiesiskuma principiem, kas ir kopīgi visās dalībvalstīs, un tā ievēro pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām kā Kopienas tiesību vispārīgie principi. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantu, atbilstīgi kuram Padome ir pilnvarota noteikt jebkura veida diskriminācijas apkarošanas pasākumus, un saistībā ar šā līguma 152. pantu ir jāveicina sistemātiska nediskriminācijas un iespēju vienlīdzības aspektu iekļaušana visos politikas virzienos, īpaši nodarbinātības, sociālās integrācijas, izglītības, apmācības un sabiedrības veselības jomā pastāvošos koordinācijas mehānismos.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Tik pat svarīga arī ir garīgā un fiziskā veselība, jo tā ir saistīta ar narkotiku lietošanas un atkarības izraisītām sirds-asinsvadu slimībām, vēzi un diabētu.
	Personas ar nopietnām garīgās veselības problēmām visvairāk apdraud sociālā atstumtība, nabadzība, ierobežotas dzīvojamās telpas iegūšanas iespējas un piekļuves grūtības medicīnas aprūpei saistībā ar fizisko veselību, un tādas garīgās slimības kā depresija vai trauksme paaugstina izmaksas darbaspēka produktivitātes zaudējuma dēļ.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Cilvēku un sabiedrības dzīves kvalitātes centrā ir fiziskā un garīgā veselība un labklājība un tie ir Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas īstenošanas pamatfaktori;
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Veselības aprūpes jomā Eiropas pilsoņi vēlas vairāk kopēju pasākumu un viņi apzinās, ka dalībvalstu veselības aprūpē pastāv lielas atšķirības gluži tā pat, kā tās pastāv jomās, kurās dalībvalstis nevar efektīvi darboties vienatnē. Tāpēc ir nepieciešama lielāka Eiropas Savienības iesaistīšanās, perspektīvā paredzot pat tādu kopēju veselības aprūpes politiku, kas atbilstu pilsoņu interesēm.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Piekļuve veselības aprūpei ir viena no pamattiesībām, un tā ir noteikta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantā, savukārt dalībvalstu iestāžu primārais uzdevums ir visiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes veselības aprūpes sistēmai.
	__________
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Eiropas sabiedrības daudzveidība ir viens no Eiropas savienības kultūras, politiskās un sociālās integrācijas galvenajiem elementiem un tā ir jāņem vērā.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4c) Laba veselība ir nepieciešama fiziskai un garīgai labsajūtai. Ārpus bioloģiskiem faktoriem sabiedrības veselību īpaši ietekmē arī sociāli ekonomiskā nevienlīdzība, vide, kā arī izglītības iespējas, zināšanas un informācija. Pamata nozīme ir pilsoņu tiesībām un viņu atbildībai par pašu veselību, tāpēc ir svarīgi atbalstīt veselības izglītības programmas un mudināt visus sabiedrības slāņus izvēlēties veselīgu dzīvesveidu. Iniciatīvās, kuras ir paredzētas veselības aprūpes sistēmu atšķirību novēršanai, būtu jāiekļauj mērķtiecīga popularizēšana un sabiedrības izglītošana.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 4.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4d) Vardarbība pret sievietēm, seksuāla verdzība un prostitūcija sievietes ietekmējošo galveno veselības problēmu vidū. Lai gan vardarbība pret sievietēm ir viena no liela mēroga sabiedrības veselības problēmām, šis fenomens pilnīgi nemaz netiek ņemts vērā medicīniskajā izglītībā un medicīnas praksē.
	Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm viena sieviete no piecām pasaules mērogā savā mūžā ir kļuvusi par fiziskas vai morālas vardarbības upuri. Kopienas rīcība, tostarp specifiski pasākumi sabiedrības veselības jomā prioritāri ir jāvērš uz seksuālas uzmākšanās un vardarbības pret sievietēm apkarošanu.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.	(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli un veselību. Tajos būtu jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Par diskrimināciju uzskata arī atteikšanos ārstēt, pamatojot to vienīgi ar pacienta vecumu.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu Kopienai jātiecas likvidēt nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jo īpaši tāpēc, ka sievietes bieži kļūst par daudzkārtējas diskriminācijas upuriem.	(13) Īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu Kopienai būtu jātiecas likvidēt nevienlīdzību un būtu jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jo īpaši tāpēc, ka sievietes bieži kļūst par daudzkārtējas diskriminācijas upuriem. Šajā nolūkā ir nepieciešams aizsardzības jomā iekļaut arī daudzkārtējās diskriminācijas fenomenu.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19.a) Dalībvalstīm vajadzētu atbalstīt partnerības, kas paredzētas personām ar invaliditāti, kura ierobežo viņu spējas mācīties, un personām ar garīgās veselības problēmām, lai informētu par viņu tiesībām, iesniegtu priekšlikumus par uzlabotiem pakalpojumiem un atvieglotu piekļuvi informācijai par jauniem ārstniecības līdzekļiem un novatoriskām ārstniecības metodēm.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādu personu grupa, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija. Ar šādiem pasākumiem var atļaut tādu personu organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.	(21) Diskriminācijas aizlieguma, nebūtu jākavē tādu pasākumu saglabāšana vai pieņemšana dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādu personu grupa, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija. Kopienas tiesību akti diskriminācijas novēršanas jomā neliedz dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus ar tādiem diskriminācijas iemesliem saistītu aizspriedumu novēršanai vai kompensēšanai, uz kuriem attiecas aizsardzība. Ar šādiem pasākumiem var atļaut tādu personu organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Efektīva vienlīdzīgas attieksmes īstenošana nosaka vajadzību pēc pienācīgas tiesiskas aizsardzības pret viktimizāciju.	(25) Efektīva vienlīdzīgas attieksmes īstenošana nosaka vajadzību pēc pienācīgas tiesiskas aizsardzības pret pakļaušanu netaisnībai. Efektīva individuālo tiesību juridiskā aizsardzība ir jāpapildina ar nediskriminācijas un iespēju vienlīdzības aktīvu popularizēšanu.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30.a) Dalībvalstis ir atbildīgas par visu pilsoņu veselību, tomēr šā mērķa īstenošanai ir nepieciešama dalībvalstu, Eiropas Savienības iestāžu, vietējo iestāžu, starptautisko organizāciju un pilsoņu sadarbība.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 30.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30b) Veselības joma ir jāatbalsta ar efektīvu politiku visās jomās un visos līmeņos gan dalībvalstīs, gan Eiropas Savienības un pasaules līmenī. Turklāt, ņemot vērā jaunos veselības apdraudējumus, kam ir pārobežu raksturs, piemēram, pandēmijas, jaunu veidu lipīgās slimības un bioloģisko terorismu, kā arī klimata pārmaiņu un globalizācijas ietekmi uz pārtiku un migrāciju, veselība saskaņā ar Lisabonas līgumu un Lisabonas stratēģiju būtu jāuzskata par pamata politisko jautājumu un tas būtu jāiekļauj visās svarīgākajās Eiropas Savienības politikas jomās.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ir nepieciešama piemērota informācija par pastāvošajiem tiesību aktiem, lai potenciālie diskriminācijas upuri varētu reāli tos izmantot un lai darba devēji, pakalpojumu sniedzēji un administrācija būtu informēti par savām saistībām. Tomēr zināšanu līmenis par tiesību aktiem nediskriminācijas jomā joprojām ir zems. Komisijai ir jāpopularizē un jāatbalsta izglītības un informācijas pasākumi par pastāvošajiem tiesību aktiem, īpaši vēršoties pie galvenajām ieinteresētajām pusēm — iestādēm, kas atbild par vienlīdzības jautājumiem, tiesnešiem, juristiem, NVO un sociālajiem partneriem.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 2.a pants – 1. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2a pants
	Definīcijas
	1. Personas ar invaliditāti ir personas, kuras ilgstoši cieš no fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu orgānu darbības traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt minēto personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.
Pamatojums
Invaliditātes jēdziena formulējumam visās dalībvalstīs vajadzētu būt identiskam, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Tālab direktīvā invaliditātes jēdziens jādefinē atbilstoši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktajai definīcijai.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 2.a pants – 2. punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. „Universāls dizains” ir tāds produktu, vides, programmu un pakalpojumu veida dizains, kuru iespējami plaši bez pielāgošanas vai īpaša dizaina var lietot visi cilvēki. „Universālais dizains” neizslēdz atsevišķām invalīdu grupām paredzētas palīgierīces.
Pamatojums
Lai invalīdiem bez diskriminācijas nodrošinātu efektīvu piekļuvi precēm, kas ir sabiedrības rīcībā, jāveicina tādu preču ražošana, kuras var izmantot visi. Tālab direktīvā universāla dizaina jēdziens jāievieš atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktajai definīcijai.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts– a) apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem un transportam. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, veselības aprūpes, izglītības vai attiecīgo preču un pakalpojumu pārmaiņas vai prasīt nodrošināt to alternatīvas.	a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu konsultēšanu par tiem/tām nepieciešamo kopšanu, efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem un transportam. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, veselības aprūpes, izglītības vai attiecīgo preču un pakalpojumu pārmaiņas vai prasīt nodrošināt to alternatīvas.
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš invalīdu piekļuves iespējām elektroniskajiem pakalpojumiem.
Pamatojums
Sabiedrības pakalpojumi arvien vairāk pārvietojas uz elektronisko tīklu, nenodrošinot mums īpašam cilvēku grupām paredzētu informāciju par piekļuves iespējām šiem pakalpojumiem. Mums ar visiem spēkiem jānovērš invalīdu izslēgšana no sabiedrības.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 4.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4a pants
	Vienlīdzīga attieksme veselības aprūpes sistēmās
	1. Neskarot subsidiaritātes principu un dalībvalstu kompetenci, nodrošinot, lai tiktu ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips pret personām:
	a) ir jāuzsver slimību novēršanas stratēģijas. Līdztekus ar dzimumu saistītiem aspektiem un citiem faktoriem, kas rada nevienlīdzību, būtu jāņem vērā preventīvi pasākumi, kas balstīti uz zinātniskiem datiem.
	b) dalībvalstīm medicīniski sanitārajā jomā būtu jāizmanto pa dzimumiem sadalīti statistikas dati un rādītāji;
	c) medicīnisko pētījumu jomā un izstrādājot jaunus ārstniecības līdzekļus būtu pastiprināti jāņem vērā informācija par atšķirīgām vīriešu un sieviešu fiziskajām īpašībām un jāpilnveido zināšanas par dažādiem ar zāļu lietošanu saistītiem efektiem;
	d) veselības jomas politikas stratēģijās ir jāņem vērā tādi vides faktori, kas īpaši ietekmē mazākaizsargātas cilvēku kategorijas, piemēram, grūtnieces vai zīdītājas, bērnus, pusaudžus un invalīdus, kuru veselību var negatīvi ietekmēt bīstami vides faktori;
	2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu un aizsargātu pilsoņu tiesības un viņu atbildību par savu veselību, cita starpā arī veicinot izglītības programmu izveidi veselības jomā un mudinot visas sabiedrības kategorijas izvēlēties veselīgu dzīves veidu.
	3. Komisijai ir jāatbalsta īpašas izglītības programmas medicīniskajam un paramedicīniskajam personālam.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 10. pants - 2. daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija veicina izglītības, tālākizglītības un informācijas sniegšanas pasākumus par pastāvošajiem tiesību aktiem, kuri jo īpaši ir paredzēti galvenajām ieinteresētajām pusēm.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas.	Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar medicīnisko un paramedicīnisko personālu pārstāvošām profesionālajām apvienībām, kā arī ar nevalstiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas.
	Komisija vāc, analizē un izplata objektīvu, salīdzināmu un uzticamu informāciju par dzimumu līdztiesību, tostarp par pētījumu rezultātiem un par labāko pieejamo praksi.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 16. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis un valstu vienlīdzības iestādes vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par direktīvas piemērošanu.	1. Dalībvalstis un valstu vienlīdzības iestādes, sadarbojoties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par direktīvas piemērošanu.
2. Komisijas ziņojumā vajadzības gadījumā ņems vērā sociālo partneru un attiecīgo nevalstisko organizāciju, kā arī ES Pamattiesību aģentūras viedokļus. Saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu šajā ziņojumā starp citu sniedz ietekmes novērtējumu par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Ievērojot saņemto informāciju, vajadzības gadījumā ziņojumā ietver priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu vai grozīšanu.	2. Komisijas ziņojumā vajadzības gadījumā ņems vērā sociālo partneru un attiecīgo nevalstisko organizāciju, kā arī Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta un ES Pamattiesību aģentūras viedokļus. Saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu šajā ziņojumā starp citu sniedz ietekmes novērtējumu par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm, īpaši attiecībā uz 3. pantā noteiktajām jomām. Ievērojot saņemto informāciju, vajadzības gadījumā ziņojumā ietver priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu vai grozīšanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
Atsauces	COM(2008)0426 – C6-0291/2008 – 2008/0140(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 2.9.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Amalia Sartori 7.10.2008
Izskatīšana komitejā	1.12.2008
Pieņemšanas datums	22.1.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 3 5
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Dimitrios Papadimoulis, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Amalia Sartori, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Glenis Willmott
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews

Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS (20.1.2009)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
(COM(2008)0426 – C6‑0291/2008 – 2008/0140(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Lissy Gröner

ĪSS PAMATOJUMS

Ar direktīvas par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas projektu Komisija vēlas papildināt Eiropas tiesību aktus līdztiesības jautājumu jomā.

Sakarā ar 1997. gada Amsterdamas Līguma reformu un jo īpaši Eiropas Kopienas Līguma 13. panta redakciju ES radās jaunas iespējas vienlīdzīgu iespēju politikas veidošanā. Rezultātā iepriekšejos gados jau spēkā stājušās četras direktīvas, kuras attiecas uz:

-    vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju[1];

-    vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem[2];

-    vienādas attieksmes principa ieviešanu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības[3];

-    tādu principu īstenošana, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu[4].

Ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, šeit jau ir formulēta liela daļa svarīgāko jēdzienu un principu. Tas attiecas uz jēdzieniem „tieša un netieša diskriminācija”, „aizskaršana”, „nevēlama izturēšanās” vai „norādījums diskriminēt” un pierādīšanas pienākuma parcelšana no prasītāja uz atbildētāju tiesisko strīdu gadījumā, atturošām, bet samērīgām sankcijām vai pasargāšanu no viktimizācijas (cietušā diskriminēšana ta iemesla dēļ, ka viņš iesniedzis sūdzību vai cēlis prasību). Šie pamatnoetikumi ir iekļauti arī šajā direktīvas projektā.

Šajā projektā runa ir par vienlīdzīgas attieksmes principa izvēršanu šādās sabiedriskās dzīves jomās:

-    sociālā aizsardzība, ietverot sociālo drošību un veselības pakalpojumus,

-    sociālie atvieglojumi,

-    piekļuve sabiedriski pieejamām precēm un pakalpojumiem, tostarp mājoklim.

Tāpēc atzinuma sagatavotāja ierosina šādus grozījumus:

Diskriminācija dzimuma dēļ

Projekts ietver pašu būtiskāko elementu, kas līdztiesības politikā par nodarbinātību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem ir pats svarīgākais: diskriminācijas aizliegums dzimuma dēļ. Atzinuma sagatavotāja ierosina attiecīgu direktīvas piemērošanas jomas paplašināšanu.

Piekļuve plašsaziņas līdzekļiem

Īpaši invalīdiem piekļuve plašsaziņas līdzekliem ir ļoti problemātiska. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem vēl vairāk jāņem vērā vājdzirdīgo situācija. Digitālie audiovizuālie pakalpojumi tehniskā ziņā padara iespējamu tādu iespēju kā televīzijas programmu subtitrēšanu. Šis viedoklis ir formulēts arī Eiropas Parlamenta deklarācijā par visu sabiedriskās televīzijas programmu subtitrēšanu ES[5], un to vajadzētu pieņemt kā pašu par sevi saprotamu direktīvas sastāvdaļu.

Pieeja izglītībai

Direktīvas projekts uzsver subsidiaritātes principu un līdz ar to arī plašu dalībvalstu autonomiju izglītībā. Tomēr vēl būtu jāuzsver, ka dalībvalstīm, veidojot savu pašreizējo izglītības politiku, jāņem vērā minētā vienlīdzīgā attieksme attiecībā uz pieeju izglītībai, pat tad, ja konfesiju skolās nevienlīdzīgā attieksme ir pieļaujama reliģijas vai pasaules uzskata dēļ.

Daudzkārtēja diskriminācija

Daudzkārtēja diskriminācija ir situācija, kad diskriminācija notiek vairāku, pat pilnīgi dažādu iemeslu dēļ. Šo jēdzienu vajadzētu iekļaut direktīvā.

Īpaši tiesu prakse liecina par to, ka vairākumā dalībvalstu, izskatot sūdzības, nepietiekami ņem vērā ar daudzkārtēju diskrimināciju saistītās iesaistīto pušu piedzīvoto reālo diskrimināciju.

Veiktie petījumi ļauj secināt, ka daudzkārtēju diskrimināciju vistiešāk izjūt mazākumtautību grupu sievietes. Sabiedriskā realitāte prasa, lai tiktu veikti pasākumi, kas dotu iespēju sodīt par diskrimināciju dzimuma un invaliditātes dēļ.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas	Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību.	(3) Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma dēļ; un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.	(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes, dzimumorientācijas un dzimuma dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā, piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli, kā arī piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādu personu grupa, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija. Ar šādiem pasākumiem var atļaut tādu personu organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.	(21) Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādu personu grupa, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums, dzimumorientācija vai dzimums. Ar šādiem pasākumiem var atļaut tādu personu organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums, dzimumorientācija vai dzimums, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Personām, kas diskriminētas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, jānodrošina pienācīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām jābūt pilnvarotām piedalīties procesos, tostarp upura vārdā vai tā atbalstam, neskarot valstu procesuālos noteikumus attiecībā uz pārstāvību un aizstāvību tiesā.	(23) Personām, kas diskriminētas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma dēļ, jānodrošina pienācīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām jābūt pilnvarotām piedalīties procesos, tostarp upura vārdā vai tā atbalstam, neskarot valstu procesuālos noteikumus attiecībā uz pārstāvību un aizstāvību tiesā.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ja ir prima facie diskriminācijas gadījums, jāpielāgo noteikumi par pierādīšanas pienākumu; lai efektīvi piemērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un ja ir iesniegti pierādījumi par šādu diskrimināciju, pierādīšanas pienākums jāuzliek atbildētājam. Tomēr atbildētājam nav jāpierāda, ka prasītājs ir piederīgs konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tas ir ar konkrētu invaliditāti, tam ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija.	(24) Ja ir prima facie diskriminācijas gadījums, jāpielāgo noteikumi par pierādīšanas pienākumu; lai efektīvi piemērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un ja ir iesniegti pierādījumi par šādu diskrimināciju, pierādīšanas pienākums jāuzliek atbildētājam. Tomēr atbildētājam nav jāpierāda, ka prasītājs ir piederīgs konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tas ir ar konkrētu invaliditāti, tam ir konkrēts vecums, konkrēta dzimumorientācija vai dzimums.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas.	Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts - b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi.	b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums, konkrēta dzimumorientācija vai dzimums salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) daudzkārtēja diskriminācija ir tad, ja kādu personu vienlaicīgi diskriminē vairāku 1. pantā minēto iemeslu dēļ, un šie iemesli akumulējas;
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	bb) ja ir diskriminējoša attieksme vairāku 1. pantā minēto iemeslu dēļ, šādu diskriminējošu attieksmi var atzīt par pamatotu tikai tad, ja šis pamatojums attiecas uz visiem tiem iemesliem, kuru dēļ ir diskriminējoša attieksme;
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	bc) piemērojot vienlīdzīgas attieksmes principu saskaņā ar Līguma 13. pantu, Kopienas pienākums ir apkarot daudzkārtēju diskriminēšanu, kura notiek vairāku Līguma 13. pantā minēto iemeslu dēļ.
Pamatojums
Daudzkārtējas diskriminācijas jēdziens radies 2001. gadā saistībā ar ANO Vispasaules konferenci Dienvidāfrikā par rasisma tēmu, un tas attiecas uz diskriminējošu attieksmi saistībā ar vairākām diskriminējošām pazīmēm (piemēram, ebreju sieviešu diskriminēšana to dzimuma dēļ vai viņu reliģijas (jūdaisms) dēļ, vai arī abu šo iemeslu dēļ; homoseksuāla kurdu vīrieša diskriminēšana etniskās izcelsmes (kurds) vai viņa dzimumorientācijas (homoseksuāls) dēļ, vai arī abu šo iemeslu dēļ.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts - da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem.
Pamatojums
Eiropas Savienībai jānodrošina, ka visiem tās iedzīvotājiem ir vienlīdzīga piekļuve informācijai, plašsaziņas līdzekļiem, izglītībai un kultūras priekšmetiem. (Skat. arī — rakstisks ziņojums 0099/2007 par visu publisko televīzijas raidījumu nodrošināšanu ar subtitriem).
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šī direktīva neskar dalībvalstu atbildību par mācību saturu, pasākumiem un izglītības sistēmu organizāciju, tostarp tādas izglītības nodrošināšanu, kas apmierina īpašas vajadzības. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ.	3. Šī direktīva neskar dalībvalstu atbildību par mācību saturu, pasākumiem un izglītības sistēmu organizāciju, tostarp tādas izglītības nodrošināšanu, kas apmierina īpašas vajadzības; arī piekļuvi izglītībai nedrīkst paredzēt diskriminējošā veidā. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ.
Pamatojums
Eiropas Savienībai jānodrošina, ka visiem tās iedzīvotājiem ir vienlīdzīga piekļuve informācijai, plašsaziņas līdzekļiem, izglītībai un kultūras priekšmetiem. (Skat. arī — rakstisks ziņojums 0099/2007 par visu publisko televīzijas raidījumu nodrošināšanu ar subtitriem).
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību.	Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu, dzimumorientāciju vai dzimumu, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas.	1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visām personām, kas uzskata sevi par cietušām tāpēc, ka viņām nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī pēc to attiecību izbeigšanās, kurās iespējams ir notikusi diskriminācija, lai panāktu šajā direktīvā paredzēto pienākumu izpildi, ir pieejamas tiesas un/vai administratīvās procedūras, to skaitā samierināšanas procedūras gadījumos, kad dalībvalstis tās uzskata par lietderīgām. Dalībvalstis nodrošina to, ka nenotiek nodalīta diskriminācijas iemeslu izskatīšana.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izraugās struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizsardzību vai indivīda tiesību aizsardzību, ieskaitot tiesības, kas paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK un 2004/113/EK.	1. Dalībvalstis izraugās struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma dzimumorientācijas, vai dzimuma. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizsardzību vai indivīda tiesību aizsardzību, ieskaitot tiesības, kas paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK un 2004/113/EK.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
Atsauces	COM(2008)0426 – C6-0291/2008 – 2008/0140(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 2.9.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Lissy Gröner 15.9.2008
Izskatīšana komitejā	1.12.2008
Pieņemšanas datums	20.1.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Badia i Cutchet, Ivo Belet, Guy Bono, Marie-Hélène Descamps, Věra Flasarová, Milan Gaľa, Vasco Graça Moura, Lissy Gröner, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Mikel Irujo Amezaga, Ramona Nicole Mănescu, Manolis Mavrommatis, Ljudmila Novak, Doris Pack, Zdzisław Zbigniew Podkański, Pál Schmitt, Hannu Takkula, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gyula Hegyi, Nina Škottová, László Tőkés, Ewa Tomaszewska, Cornelis Visser
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Berger

• [1]  2000/78/EK, pārstrādāta 2006. gadā
• [2]  2002/73/EK
• [3]  2000/43/EK
• [4]  2004/113/EK
• [5]  P6_TA(2008)0127.

Juridiskās komitejas ATZINUMS (13.2.2009)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
(COM(2008)0426 – C6‑0219/2008 – 2008/0140(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Monica Frassoni

ĪSS PAMATOJUMS

Direktīvas priekšlikumā paredzēta vispārēja sistēma, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus darba tirgus. Priekšlikums pamatojas uz Direktīvām 2000/43/EK, 2000/78/EK un 2004/113/EK un nosaka diskriminācijas upuriem Eiropas Savienībā minimālo aizsardzības standarta līmeni.

Šis atzinums tikai precizē vairākus punktus, direktīvas priekšlikumā neveicot būtiskas izmaiņas. Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka priekšlikuma 3. panta 2. punkts, kurā teikts, ka „Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli un reproduktīvajām tiesībām”, rada problēmas, jo nenorāda skaidru robežu starp Kopienas tiesībām un valstu tiesībām. Turklāt termins „ reproduktīvās tiesības” ir nepiemērots. Atbildīgā komiteja ir prasījusi Parlamenta Juridiskajam dienestam sniegt juridisku atzinumu par šiem abiem jautājumiem. Šis atzinums joprojām tiek gatavots. Atzinuma sagatavotāja rūpīgi novēros atbildīgās komitejas diskusijas par šiem jautājumiem.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem un transportam. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, veselības aprūpes, izglītības vai attiecīgo preču un pakalpojumu pārmaiņas vai prasīt nodrošināt to alternatīvas.	a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei un izglītībai. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, veselības aprūpes, izglītības vai attiecīgo preču un pakalpojumu pārmaiņas vai prasīt nodrošināt to alternatīvas.
Pamatojums
Nevar prasīt jau no paša sākuma paredzēt visus nepieciešamos celtniecības pasākumus. It īpaši nav iespējams izvērtēt, kuri pasākumi radītu nesamērīgu slogu. Tādējādi 4. panta 1. punkts nenodrošina juridisko noteiktību.
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir praktiski pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 10. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem.	Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp internetu, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 12. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12. pants	svītrots
Vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas struktūras
1. Dalībvalstis izraugās struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizsardzību vai indivīda tiesību aizsardzību, ieskaitot tiesības, kas paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK un 2004/113/EK.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka šo struktūru kompetencē ir šādi uzdevumi:
– sniegt neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem saistībā ar viņu sūdzībām par diskrimināciju, neskarot 7. panta 2. punktā minētās upuru un apvienību, organizāciju vai citu juridisku personu tiesības;
– veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju;
– publicēt neatkarīgus ziņojumus un sniegt ieteikumus par visiem ar šādu diskrimināciju saistītiem jautājumiem.
Pamatojums
Komisijas priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam. Veikt pasākumus, lai sekmētu vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu, ir dalībvalstu pienākums. Tādēļ dalībvalstīm pašām ir jālemj par to, vai un kādā veidā tās izraudzīsies vienu vai vairākas struktūras, kuru uzdevums būtu vienlīdzīgas attieksmes veicināšana.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis un valstu vienlīdzības iestādes vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par direktīvas piemērošanu.	1. Dalībvalstis vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par direktīvas piemērošanu.
Pamatojums
Komisijas priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam. Veikt pasākumus, lai sekmētu vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu, ir dalībvalstu pienākums. Tādēļ tikai dalībvalstīm jānosūta ziņojums Komisijai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
Atsauces	COM(2008)0426 – C6-0291/2008 – 2008/0140(CNS)
Atbildīgā komiteja	LIBE
Atzinumu sniedza      Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 23.9.2008
Atzinumu sagatavoja      Iecelšanas datums	Monica Frassoni 22.9.2008
Izskatīšana komitejā	20.1.2009
Pieņemšanas datums	12.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	15 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alin Lucian Antochi, Monica Frassoni, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Klaus-Heiner Lehne, Alain Lipietz, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sharon Bowles, Brian Crowley, Jean-Paul Gauzès, Kurt Lechner, Georgios Papastamkos

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS (11.2.2009)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
(COM(2008)0426 – C6‑0291/2008 – 2008/0140(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Donata Gottardi

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas	Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību.	(3) Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, jo īpaši tās 9. un 11. pantā, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 10. pantā, 12. panta 2. punktā, 21. un 26. pantā.
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama diskriminācija, taču tika uzsvērtas arī daudzveidības priekšrocības.	(4) Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama tieša, netieša, daudzējāda diskriminācija vai diskriminācija uz biedrošanās pamata, taču tika uzsvērtas arī daudzveidības priekšrocības.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs juridiskus instrumentus, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Konkrēti Direktīvā 2007/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr dalībvalstīs joprojām saglabājas atšķirības saistībā ar aizsardzības mērogu un veidu pret šādu diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas.	(8) Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs direktīvas, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šīs direktīvas ir pierādījušas tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Konkrēti Direktīvā 2007/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr dalībvalstīs joprojām saglabājas atšķirības saistībā ar aizsardzības mērogu un veidu pret šādu diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs juridiskus instrumentus, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Konkrēti Direktīvā 2007/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr dalībvalstīs joprojām saglabājas atšķirības saistībā ar aizsardzības mērogu un veidu pret šādu diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas.	(8) Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs juridiskus instrumentus, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Konkrēti Direktīvā 2007/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr dalībvalstīs joprojām saglabājas atšķirības saistībā ar aizsardzības mērogu un veidu pret šādu diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.	(9) Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz tieša, netieša, daudzējāda diskriminācija vai diskriminācija uz biedrošanās pamata reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, piemēram, attiecībā uz mājokli vai transportu, kā arī biedrošanos. Tajos jāparedz pasākumi, lai personām, kuras pieder kādai reliģijai vai kurām ir citāda pārliecība, personām ar invaliditāti, personām noteiktā vecumā, personām ar citu dzimumorientāciju vai personām, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, kā arī personām, kuras biedrojas ar šādām personām, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.
Grozījums Nr.  7 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Šī direktīva neskars dalībvalstu kompetences izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jomā. Tā nedrīkst skart arī dalībvalstu būtisko nozīmi un plašo rīcības brīvību, sniedzot, pasūtot un organizējot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.	(11) Šīs direktīvas mērķis ir apkarot dažāda veida diskrimināciju un nodrošināt iekļaušanas un integrācijas procesus. Šī direktīva neskars dalībvalstu kompetences izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jomā. Tā nedrīkst skart arī dalībvalstu būtisko nozīmi un plašo rīcības brīvību, sniedzot, pasūtot un organizējot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Grozījums Nr.  8 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.	(12) Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, daudzējādu diskrimināciju, diskrimināciju uz biedrošanās pamata, uzmākšanos, īpaši seksuālo uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.
Grozījums Nr.  9 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Diskriminācija var rasties attiecībā pret personām, kuras pieder kādai reliģijai vai kurām ir citāda pārliecība, personām ar invaliditāti, vecuma dēļ, personām ar citu dzimumorientāciju vai personām, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, vai arī uz aizdomu pamata, ka attiecīgā persona pieder kādai reliģijai vai tai ir citāds pasaules uzskats, tai ir invaliditāte, noteikts vecums vai tai ir citāda dzimumorientācija, kā arī attiecībā uz personām, kuras biedrojas ar šādām personām, vai par kurām ir šāds pieņēmums.
Grozījums Nr.  10 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu Kopienai jātiecas likvidēt nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jo īpaši tāpēc, ka sievietes bieži kļūst par daudzkārtējas diskriminācijas upuriem.	(13) Īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimuma vai dzimumorientācijas, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu Kopienai jātiecas likvidēt nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jo īpaši tāpēc, ka sievietes bieži kļūst par daudzkārtējas diskriminācijas vai diskriminācijas uz biedrošanās pamata upuriem.
Grozījums Nr.  11 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Tādu faktu izvērtēšanai, kas liecina par tiešu vai netiešu diskrimināciju, jāpaliek valsts tiesu iestāžu vai citu kompetento iestāžu kompetencē saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem vai praksi. Jo īpaši šādos noteikumos var paredzēt, ka netiešu diskrimināciju var noteikt, izmantojot visus līdzekļus, tostarp uz statistisku pierādījumu pamata.	(14) Tādu faktu izvērtēšanai, kas liecina par tiešu, netiešu, daudzējādu diskrimināciju vai diskrimināciju uz biedrošanās pamata, jāpaliek valsts tiesu iestāžu, Eiropas Kopienu tiesas vai citu kompetento iestāžu kompetencē saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem vai praksi. Jo īpaši šādos noteikumos var paredzēt, ka netiešu diskrimināciju var noteikt, izmantojot visus līdzekļus, tostarp uz statistisku pierādījumu pamata.
Grozījums Nr.  12 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem, ja tiek pierādīts, ka šie faktori ir galvenie riska novērtēšanas faktori.	(15) Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem tikai tādos gadījumos, kad tiek pierādīts, ka šie faktori ir galvenie riska novērtēšanas faktori un nerada nesamērīgas vai nepamatotas attieksmes atšķirības.
Grozījums Nr.  13 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Visi indivīdi var izmantot līgumu slēgšanas brīvību, tostarp darījuma partnera izvēles brīvību. Šī direktīva neattiecas uz tādu indivīdu veiktiem saimnieciskiem darījumiem, kuriem šie darījumi neietilpst viņu profesionālajā vai komerciālajā darbībā.	svītrots
Grozījums Nr.  14 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Vienlaikus ar diskriminācijas aizliegumu ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un brīvības, ieskaitot privātās un ģimenes dzīves aizsardzību un šajā kontekstā veikto darījumu aizsardzību, reliģijas brīvību un biedrošanās brīvību. Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli, tostarp reproduktīvās tiesības. Tā neskar valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu.	(17) Vienlaikus ar diskriminācijas aizliegumu ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un brīvības, ieskaitot privātās un ģimenes dzīves aizsardzību, reliģijas brīvību un biedrošanās brīvību. Šī direktīva neskar valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu. Tā attiecas arī uz faktiskajām partnerībām un civilpartnerībām, ja tās ir atzītas dalībvalstu tiesību aktos, un uz sociālajiem pabalstiem, kuri izriet no šīm partnerībām.
Grozījums Nr.  15 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Dalībvalstis atbild par izglītības organizēšanu un saturu. Komisijas paziņojumā „Kompetences 21. gadsimtā ― programma Eiropas sadarbībai skolu jomā” norādīts uz vajadzību pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, un bērniem ar īpašām vajadzībām izglītībā. Konkrēti valstu tiesību aktos var būt paredzēta atšķirīga piekļuve izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ. Dalībvalstis var arī atļaut vai aizliegt valkāt vai izrādīt reliģiskus simbolus skolā.	(18) Dalībvalstis atbild par izglītības organizēšanu un saturu. Komisijas paziņojumā „Kompetences 21. gadsimtā ― programma Eiropas sadarbībai skolu jomā” norādīts uz vajadzību pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, un bērniem ar īpašām vajadzībām izglītībā. Konkrēti valstu tiesību aktos var būt paredzēta atšķirīga piekļuve izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ, ja šīs atšķirības ir nepieciešamas un atbilstīgas, un pašas par sevi nav pretrunā ar tiesībām uz izglītību. Dalībvalstis var arī atļaut vai aizliegt valkāt vai izrādīt reliģiskus simbolus skolā.
Grozījums Nr.  16 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu. Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un nediskriminējoši piekļūt jomām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi atsevišķi pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu šādu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, jāņem vērā virkne faktoru, tostarp organizācijas lielums, resursi un veids. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.	(19) Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu. Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti, kā arī personām, kuras aprūpē personas ar invaliditāti vai biedrojas ar tām, efektīvi un nediskriminējoši piekļūt jomām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi atsevišķi pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu tādu piekļuvi. Arī vecuma dēļ nepilngadīgajiem vai ļoti veciem cilvēkiem, kā arī to aprūpētājiem efektīva un nediskriminējoša piekļuve ir jānodrošina ar pienācīgiem pasākumiem, proti, fizisku šķēršļu novēršanu, īpaši sabiedriskās ēkās un sabiedriskā transporta līdzekļos.
Grozījums Nr.  17 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādu personu grupa, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija. Ar šādiem pasākumiem var atļaut tādu personu organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.	(21) Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādas personas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, kā arī personas, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, un personas, kuras biedrojas ar šādām personām. Šos pasākumus var papildināt ar citiem pasākumiem, kuri paredz veicināt vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzību saskaņā ar vienlīdzības principu un pozitīviem pasākumiem nolūkā apmierināt to personu vai personu kategoriju īpašās vajadzības, kurām to īpatnību dēļ ir nepieciešamas tādas struktūras, pakalpojumi vai atbalsts, kas nav vajadzīgi citiem. Papildinot šos pasākumus, izveido neatkarīgas organizācijas, lai tās pārstāvētu personas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums, dzimumorientācija vai dzimums, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.
Grozījums Nr.  18 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Personām, kas diskriminētas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, jānodrošina pienācīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām jābūt pilnvarotām piedalīties procesos, tostarp upura vārdā vai tā atbalstam, neskarot valstu procesuālos noteikumus attiecībā uz pārstāvību un aizstāvību tiesā.	(23) Personām, kas tieši, netieši, daudzējādā ziņā vai uz biedrošanās pamata diskriminētas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma dēļ, jānodrošina pienācīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām jābūt pilnvarotām piedalīties procesos, tostarp upura vārdā vai tā atbalstam, neskarot valstu procesuālos noteikumus attiecībā uz pārstāvību un aizstāvību tiesā.
Grozījums Nr.  19 Direktīvas priekšlikums 24. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ja ir prima facie diskriminācijas gadījums, jāpielāgo noteikumi par pierādīšanas pienākumu; lai efektīvi piemērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un ja ir iesniegti pierādījumi par šādu diskrimināciju, pierādīšanas pienākums jāuzliek atbildētājam. Tomēr atbildētājam nav jāpierāda, ka prasītājs ir piederīgs konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tas ir ar konkrētu invaliditāti, tam ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija.	(24) Ja ir prima facie diskriminācijas gadījums, jāpielāgo noteikumi par pierādīšanas pienākumu; lai efektīvi piemērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un ja ir iesniegti pietiekami pierādījumi par šādu diskrimināciju, pierādīšanas pienākums jāuzliek atbildētājam. Dalībvalstis var atbildētājam paredzēt labvēlīgākus noteikumus.
Grozījums Nr.  20 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem pēc Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) Padome aicināja pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību (tostarp organizācijas, kuras pārstāv diskriminācijas apdraudētus cilvēkus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas) tādas politikas un programmu izstrādē Eiropas un valstu mērogā, kuru mērķis ir nepieļaut diskrimināciju un veicināt vienlīdzību un vienlīdzīgas iespējas.	(26) Rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem pēc Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) Padome aicināja pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību (tostarp organizācijas, kuras pārstāv diskriminācijas apdraudētus cilvēkus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas) tādas politikas un programmu izstrādē Eiropas un valstu mērogā, kuru mērķis ir nepieļaut diskrimināciju un veicināt vienlīdzību un vienlīdzīgas iespējas. Šajā sakarā Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka informācija par šīs direktīvas noteikumiem un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem tiek sniegta plašai sabiedrībai, izmantojot piemērotus līdzekļus, tādus kā informācijas un preses kampaņas nolūkā cīnīties pret stereotipiem, un attiecīgajām personām, izmantojot visus piemērotos, atbilstīgos un pieejamos līdzekļus (kā zīmju valodu vājdzirdīgajiem vai īpašas tīmekļa vietnes vājredzīgajiem).
Grozījums Nr.  21 Direktīvas priekšlikums 27. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Pieredze, kas gūta, piemērojot Direktīvu 2000/43/EK un Direktīvu 2004/113/EK, liecina, ka aizsardzība pret diskrimināciju, kas notiek to iemeslu dēļ, uz kuriem attiecas šī direktīva, tiktu pastiprināta, ja katrā dalībvalstī tiktu izveidota struktūra vai struktūras, kuru kompetencē būtu analizēt ar diskrimināciju saistītās problēmas, pētīt iespējamos risinājumus un sniegt konkrētu palīdzību upuriem.	(27) Pieredze, kas gūta, piemērojot Direktīvu 2000/43/EK un Direktīvu 2004/113/EK, liecina, ka aizsardzība pret diskrimināciju, kas notiek to iemeslu dēļ, uz kuriem attiecas šī direktīva, tiktu pastiprināta, ja katrā dalībvalstī tiktu izveidota struktūra vai struktūras, kuras būtu neatkarīgas un sadalītas darbam ar diskriminācijas dažādajiem faktoriem un kuru kompetencē būtu analizēt ar diskrimināciju saistītās problēmas, pētīt iespējamos risinājumus, informēt un izglītot upurus un sniegt konkrētu palīdzību upuriem, un tostarp daudzpusējas diskriminācijas gadījumā personām, kuras sevi uzskata par šādas diskriminācijas upuriem, ļaut izvēlēties, kurā struktūrā tā vēlas griezties un dot atļauju savā vārdā piedalīties tiesiskās vai administratīvās procedūrās.
Grozījums Nr.  22 Direktīvas priekšlikums 29. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Dalībvalstīm jāparedz efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas gadījumā, ja netiek izpildīti šajā direktīvā noteiktie pienākumi.	(29) Dalībvalstīm jāparedz efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, kuras nodrošina diskriminējošas izturēšanās pārtraukšanu un novērš tās sekas gadījumā, ja netiek izpildīti šajā direktīvā noteiktie pienākumi.
Grozījums Nr.  23 Direktīvas priekšlikums 1. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas.	Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā arī daudzējādu diskrimināciju un diskrimināciju biedrošanās dēļ, un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas.
Pamatojums
Ir jāmin arī daudzējādās diskriminācijas gadījums, tāpēc ka tas ir novērojams visu diskriminācijas veidu pamatā un ka diskriminācija uz biedrošanās pamata skar īpaši sievietes.
Grozījums Nr.  24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā direktīvā „vienlīdzīgas attieksmes princips” nozīmē, ka nav tiešas vai netiešas diskriminācijas kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ.	1. Šajā direktīvā „vienlīdzīgas attieksmes princips” nozīmē, ka nav tiešas, netiešas vai daudzkārtējas diskriminācijas vai diskriminācijas uz biedrošanās pamata kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ.
Pamatojums
Ir jāievieš daudzējādas diskriminācijas un diskriminācijas biedrošanās dēļ jēdzieni, lai varētu efektīvi risināt gadījumus, kuros pret upuri tiek vērsti šie abi diskriminācijas veidi, upurim paliekot neaizsargātā stāvoklī un lielākās grūtībās izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Grozījums Nr.  25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tieša diskriminācija notiek tad, ja kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ pret vienu personu attiecas, attiecās vai attiektos nelabvēlīgāk, nekā salīdzināmā situācijā pret citu personu.	(a) tieša diskriminācija notiek tad, ja viena vai vairāku 1. pantā minēto iemeslu dēļ pret vienu personu attiecas, attiecās vai attiektos nelabvēlīgāk nekā salīdzināmā situācijā pret citu personu.
Pamatojums
Runājot par tiešo diskrimināciju, ir jāievieš daudzējādās diskriminācijas jēdziens, kura definīcija ir sniegta turpmāk tekstā.
Grozījums Nr.  26 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi.	(b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums, konkrēta dzimumorientācija salīdzinājumā ar citām personām, vai personas, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, kā arī personas, kuras biedrojas ar šādām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi, un pastāv arī diskriminācija uz biedrošanās pamata, kad pret personu ir nelabvēlīga attieksme, jo tai ir tiešas attiecības ar personām ar konkrētu reliģisko piederību vai pārliecību, personām ar invaliditāti, personām noteiktā vecumā vai personām ar citu dzimumorientāciju. Diskriminācija biedrošanās dēļ skar personas, kam ir emocionāla saikne ar personām ar konkrētu reliģisko piederību vai pārliecību, personām ar invaliditāti, personām noteiktā vecumā vai personām ar citu dzimumorientāciju, vai par kurām valda pieņēmums, ka tām ir emocionāla saikne ar iepriekš minētajām personām, pat ja šīs personas nedzīvo kopā un neatkarīgi no juridiskiem pierādījumiem par laulību vai piederību vienai ģimenei.
Pamatojums
Netiešās diskriminācijas definīcijā ir svarīgi iekļaut ne tikai daudzējādās diskriminācijas jēdzienu, bet arī diskrimināciju biedrošanās dēļ, kas skar personas, kuras biedrojas ar diskriminācijas upuriem.
Grozījums Nr.  27 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) daudzējāda diskriminācija notiek tad, ja tā ir balstīta uz diviem vai vairākiem EK Līguma 12. un 13. pantā minētajiem iemesliem.
Pamatojums
Šīs direktīvas definīcijās ir jāiekļauj arī daudzējāda diskriminācija.
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	bb) diskriminācija biedrošanās dēļ notiek tad, ja persona cieš no negatīvas attieksmes par to, ka biedrojas ar personām, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, kurām ir konkrēta invaliditāte, konkrēts vecuma vai konkrēta dzimumorientācija. Diskriminācija biedrošanās dēļ skar personas, kam ir emocionāla saikne ar personām, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, konkrēts vecums vai konkrēts dzimumorientācijs, vai tā skar personas, par kurām valda pieņēmums, ka tām ir emocionāla saikne ar iepriekš minētajām personām, pat ja šīs personas nedzīvo kopā un neatkarīgi no juridiskiem pierādījumiem par laulību vai piederību vienai ģimenei.
Pamatojums
Ir jādefinē arī diskriminācija biedrošanās dēļ.
Grozījums Nr.  29 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama izturēšanās kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kura dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi.	3. Uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama izturēšanās kāda 1. pantā minētā iemesla vai vairāku iemeslu dēļ ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kura dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi.
Pamatojums
Konsekvences labad jāmin arī daudzējādie uzmākšanās kā diskriminācijas veida iemesli.
Grozījums Nr.  30 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Seksuālu uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama fiziska, verbāla vai neverbāla seksuāla izturēšanās ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kurā dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi.
Pamatojums
Šajā direktīvā jāmin arī seksuāla uzmākšanās, īpaši ja ir runa par diskrimināciju, kuras pamatā ir dzimumorientācija.
Grozījums Nr.  31 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Rīkojumu diskriminēt personas kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ uzskata par diskrimināciju 1. punkta nozīmē.	4. Rīkojumu diskriminēt personas viena vai vairāku 1. pantā minēto iemeslu dēļ uzskata par diskrimināciju 1. punkta nozīmē.
Pamatojums
Konsekvences labad jāmin arī daudzējādie iemesli attiecībā uz rīkojumu diskriminēt.
Grozījums Nr.  32 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti atsakās veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē.	5. Ja attiecībā uz personām ar invaliditāti vai ar tām saistītām personām atsakās veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē.
Pamatojums
Ir jānodrošina konsekvence, un arī šajā gadījumā jāparedz noteikums attiecībā uz diskrimināciju biedrošanās dēļ.
Grozījums Nr.  33 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 6. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var noteikt, ka atšķirīga attieksme vecuma dēļ nav diskriminācija, ja valsts tiesību aktu kontekstā tā ir attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. Jo īpaši ar šo direktīvu neizslēdz konkrēta vecuma noteikšanu saistībā ar piekļuvi sociālajiem pabalstiem, izglītībai un dažām precēm un pakalpojumiem.	6. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var noteikt, ka objektīvi un pamatoti atšķirīga attieksme vecuma dēļ nav diskriminācija, ja valsts tiesību aktu kontekstā tā ir attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. Jo īpaši ar šo direktīvu neizslēdz konkrēta vecuma noteikšanu saistībā ar piekļuvi sociālajiem pabalstiem, izglītībai un dažām precēm un pakalpojumiem.
Grozījums Nr.  34 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 7. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis, sniedzot finanšu pakalpojumus, var atļaut samērīgas attieksmes atšķirības, ja, izmantojot attiecīgus un precīzus aktuāros datus vai statistikas datus, jāņem vērā vecums vai invaliditāte kā riska novērtēšanas galvenais faktors.	7. Neskarot 2. punktu, dalībvalstis, sniedzot finanšu, banku vai apdrošināšanas pakalpojumus, var atļaut samērīgas attieksmes atšķirības tikai gadījumos, kuros par atsevišķiem produktiem var pierādīt, ka ir jāņem vērā vecums vai invaliditāte kā riska novērtēšanas galvenais faktors, izmantojot attiecīgus un precīzus aktuāros datus vai statistikas datus.
	Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju un nodrošina, ka tiek vākti, publiskoti un regulāri atjaunināti attiecīgi un precīzi dati par vecumu vai invaliditāti, kurus izmanto kā riska novērtēšanas galvenos faktorus.
	Dalībvalstīm ir pienākums piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas transponēšanas veikt izvērtējumu, ņemot vērā Komisijas ziņojumu, kā arī iesniegt rezultātus Komisijai.
Pamatojums
Ir jāizvairās no tā, ka attiecībā uz finanšu, banku un apdrošināšanas pakalpojumiem un to saņemšanu tādus faktorus kā vecums vai invaliditāte neizmanto, lai ieviestu nepamatotu (nelabvēlīgāku) un diskriminējošu attieksmi.
Grozījums Nr.  35 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Direktīva neskar vispārīgus valstu tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi sabiedriskai drošībai, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un aizsardzībai pret kriminālnoziegumiem, veselības un tiesību un citu personu brīvības aizsardzībai.	8. Direktīva neskar vispārīgus valstu tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi un samērīgi sabiedriskai drošībai, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un aizsardzībai pret kriminālnoziegumiem, veselības un tiesību un citu personu brīvības aizsardzībai. Līdzīgi tā neskar valstu tiesību aktus, ar ko veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību.
Grozījums Nr.  36 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Šī direktīva paredz, ka tiesības uz privātuma aizsardzību ir ierocis cīņā pret šajā pantā minētajiem diskriminācijas veidiem.
Pamatojums
Ir jāuzsver, kāda nozīme ir tiesībām uz privātuma aizsardzību pašām par sevi un kā līdzeklim cīņā pret diskriminācijas veidiem, iekams sabiedrība neatsakās no stereotipiem un nebeidz baidīties no atšķirībām.
Grozījums Nr.  37 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un citiem pakalpojumiem, tostarp mājokļiem, un preču piegādei un citu pakalpojumu sniegšanai.	d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem, piemēram, mājokļiem un transportam, un preču piegādei un citu pakalpojumu sniegšanai, ja Kopiena ir kompetenta attiecīgajā jautājumā.
Pamatojums
Kā piemērus, kurus var papildināt, ir jāmin mājokļi un transports.
Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 3. pants - 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā punkta d) apakšpunkts attiecas uz indivīdiem, vienīgi ciktāl tie veic profesionālu vai komerciālu darbību.	Piemērojot d) apakšpunktu, nodrošina cieņu pret indivīdu privāto dzīvi.
Grozījums Nr.  39 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) līdzdalību un darbību organizācijās, kā arī to sniegto pakalpojumu izmantošanu.
Pamatojums
Šīs direktīvas darbības jomā ir jāiekļauj arī organizācijas.
Grozījums Nr.  40 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli un reproduktīvajām tiesībām.	2. Neskarot dalībvalstu kompetenci par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli un īpaši reproduktīvajām tiesībām, šī direktīva attiecas uz faktiskajām partnerībām un civilpartnerībām, ja tās ir atzītas dalībvalstu tiesību aktos, un uz sociālajiem pabalstiem, kuri izriet no šīm partnerībām.
Pamatojums
Šī atsauce ir jāiekļauj, lai ievērotu Tiesas judikatūru.
Grozījums Nr.  41 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šī direktīva neskar dalībvalstu atbildību par mācību saturu, pasākumiem un izglītības sistēmu organizāciju, tostarp tādas izglītības nodrošināšanu, kas apmierina īpašas vajadzības. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ.	3. Neskarot ne dalībvalstu kompetenci izglītības, audzināšanas un apmācību jomā, ne to atbildību par mācību saturu, pasākumiem un izglītības sistēmu organizāciju, šī direktīva paredz nodrošināt iekļaušanas un integrācijas procesus, kā arī tādas izglītības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kas apmierina to īpašās vajadzības. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ, ja šīs atšķirības nerada diskrimināciju cita vai citu iemeslu dēļ un ir nepieciešamas un atbilstīgas, un pašas par sevi nav pretrunā ar tiesībām uz izglītību.
Pamatojums
Ir svarīgi, lai direktīvas piemērošanas jomā tiktu pienācīgi ņemta vērā izglītība, audzināšana un apmācības nolūkā izvairīties no diskriminācijas veidiem.
Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 5. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Šī direktīva neattiecas uz attieksmes atšķirībām, pamatojoties uz valstspiederību, un neskar noteikumus un nosacījumus par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un neattiecas uz jebkādu attieksmi, kas izriet no attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku juridiskā statusa.	svītrots
Pamatojums
Šajā jomā jau pastāv vesels tiesību aktu kopums.
Grozījums Nr.  43 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vienlīdzīga attieksme pret personām ar invaliditāti	Vienlīdzīga attieksme un invaliditāte
1. Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti,	1. Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti, personas, kurām ir attiecības ar šīm personām vai kuras aprūpē šīs personas,
Pamatojums
Ir jāņem vērā vienlīdzīga attieksme pret personām ar invaliditāti, kā arī personām, kuras aprūpē personas ar invaliditāti.
Grozījums Nr.  44 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti,	1. Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti, jēdzienu „invaliditāte” izprotot atbilstoši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām sniegtajai definīcijai un attiecinot to arī uz personām, kas slimo ar hroniskām slimībām,
Grozījums Nr.  45 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis ņem vērā to dažādo kategoriju personu intereses un vajadzības, kurām ir invaliditāte, gan atkarībā no invaliditātes veida, gan atkarībā no dzimuma, vecuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, dzimumorientācijas vai citiem faktoriem, kuri ir diskriminācijas pamatā.
Pamatojums
Pārbaudot vienlīdzīgu attieksmi pret personām ar invaliditāti, ir jāņem vērā visi faktori, kuri var būt saistīti ar invaliditāti, gan gadījumos, kad tie pārklājas, gan tad, ja nepārklājas.
Grozījums Nr.  46 Direktīvas priekšlikums 4.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Vecums un piekļuve ēkām un pakalpojumiem
	Dalībvalstis ar atbilstīgiem pasākumiem, īpaši fizisko šķēršļu novēršanu sabiedriskās ēkās un sabiedriskā transporta līdzekļos, nodrošina nepilngadīgu vai ļoti vecu personu, kā arī to personu efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi, kuras aprūpē iepriekš minētās personas.
Pamatojums
Grozījums ietver pienākumu atbilstīgā veidā cīnīties pret diskrimināciju, kas ir saistīta ar vecumu — pret bērniem un veciem cilvēkiem.
Grozījums Nr.  47 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību.	Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu, dzimumorientāciju vai dzimumu, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību.
Grozījums Nr.  48 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis pieņem pasākumus, kuri paredz veicināt vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzību saskaņā ar vienlīdzības principu attiecībā uz personām ar konkrētu reliģisko piederību vai pārliecību, personām ar invaliditāti, personām noteiktā vecumā vai personām ar īpašu dzimumorientāciju.
Pamatojums
Ir jānostiprina pozitīvo pasākumu efektivitāte, aktīvi veicinot vienlīdzīgu attieksmi.
Grozījums Nr.  49 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Šī direktīva neliedz dalībvalstīm iespēju paredzēt labvēlīgu attieksmi vai pozitīvus pasākumus nolūkā apmierināt to personu vai personu kategoriju īpašās vajadzības, kurām to īpatnību dēļ ir nepieciešamas tādas struktūras, pakalpojumi vai atbalsts, kas nav vajadzīgi citiem.
Pamatojums
Ir jānostiprina pozitīvo pasākumu efektivitāte, aktīvi veicinot vienlīdzīgu attieksmi un pasākumus, kuri ir pielāgoti cilvēku īpašajām vajadzībām.
Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Dalībvalstis paredz, ka gadījumā, kad ir konstatēti vairāki diskriminācijas iemesli, sūdzību var nepieņemt tikai tādā gadījumā, ja atbildētājs var sniegt pamatojumu vai citus argumentus, kuri attiecas uz visiem sūdzībā minētajiem iemesliem. Ja sūdzība attiecas uz viena veida diskrimināciju, tad to var nepieņemt, ja atbildētājs sniedz pamatojumu vai argumentu attiecībā uz šo vienu iemeslu.
Pamatojums
Ir jāparedz, ka dalībvalstis daudzējādās diskriminācijas upuriem paredz iespēju izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Grozījums Nr.  51 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas saskaņā ar valstu tiesu sistēmu ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka atbildētājam ir jāpierāda, ka nav pārkāpts diskriminācijas aizliegums, ja personas, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, tiesā vai citā kompetentā iestādē pamato faktus, kas ļauj pieņemt, ka ir notikusi tieša vai netieša diskriminācija.	1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas saskaņā ar valstu tiesu sistēmu ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka atbildētājam ir jāpierāda, ka nav pārkāpts diskriminācijas aizliegums, ja personas, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, tiesā vai citā kompetentā iestādē pamato faktus, kas ļauj pieņemt, ka ir notikusi tieša, netieša, daudzējāda diskriminācija vai diskriminācija biedrošanās dēļ.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir aizliegumu par diskrimināciju attiecināt arī uz daudzējādu diskrimināciju un diskrimināciju biedrošanās dēļ.
Grozījums Nr.  52 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punkts nekavē dalībvalstis ieviest tādus noteikumus par pierādījumiem, kas ir labvēlīgāki prasītājam.	2. Šā panta 1. punkts nekavē dalībvalstis ieviest tādus noteikumus, kas ir labvēlīgāki prasītājam.
Pamatojums
Ir jānodrošina, ka dalībvalstis var paredzēt labvēlīgāku noteikumu piemērošanu prasītājam pārsūdzības tiesvedības laikā.
Grozījums Nr.  53 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem.	Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka izmantojot attiecīgus un pieejamus līdzekļus, plašai sabiedrībai un attiecīgajām personām (ar informācijas un preses kampaņām nolūkā cīnīties pret stereotipiem) visā Eiropas teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem.
Pamatojums
Lai vienlīdzīgas attieksmes princips būtu pazīstams, tiktu ievērots un efektīvi piemērots, ir lietderīgi organizēt dažādas informācijas kampaņas, izmantojot atbilstošus līdzekļus, tādus kā zīmju valodu vai īpašas tīmekļa vietnes vājredzīgajiem.
Grozījums Nr.  54 Direktīvas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas.	Dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas, lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes un iespēju vienlīdzības principu.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jāveicina dialogs starp ieinteresētajām pusēm un tajā jāiesaista visas attiecīgās organizācijas, kuras nodarbojas ar vienlīdzīgas attieksmes un vienlīdzīgu iespēju veicināšanu.
Grozījums Nr.  55 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izraugās struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizsardzību vai indivīda tiesību aizsardzību, ieskaitot tiesības, kas paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK un 2004/113/EK.	1. Dalībvalstis izraugās neatkarīgu struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizsardzību vai indivīda tiesību aizsardzību, ieskaitot tiesības, kas paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK un 2004/113/EK.
	Ja šajā nolūkā ir izveidotas vairākas neatkarīgas struktūras, kuras ir sadalītas darbam ar diskriminācijas dažādajiem faktoriem, persona, kura sevi uzskata par daudzējādas diskriminācijas upuri, var izvēlēties, kurā struktūrā tā vēlas griezties, lai dotu atļauju savā vārdā piedalīties tiesiskās vai administratīvās procedūrās; attiecīgās struktūras pienākums ir pārbaudīt tai paziņotos diskriminācijas apstākļus kopumā.
Pamatojums
Lai efektīvi izskatītu daudzējādās diskriminācijas gadījumus, ir jāpieņem sistēma to struktūru organizācijai, kuras aizstāv vienlīdzību.
Grozījums Nr.  56 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – 2. ievilkums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	– rīkot informācijas kampaņas un izglītojošus pasākumus;
Pamatojums
Ir jāpaplašina to struktūru kompetence, kuras aizstāv vienlīdzību, iekļaujot arī izglītošanas un informēšanas uzdevumu.
Grozījums Nr.  57 Direktīvas priekšlikums 13. pants – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) padarot par spēkā neesošiem vai grozot līgumu noteikumus, uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumus un peļņas vai bezpeļņas asociācijas reglamentējošus noteikumus, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.	b) padarot par spēkā neesošiem vai grozot līgumu noteikumus, varas iestāžu un uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumus un peļņas vai bezpeļņas asociācijas reglamentējošus noteikumus, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.
Pamatojums
Ir jāiekļauj noteikumi, kuri paredz nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu arī sabiedrisko pakalpojumu jomā.
Grozījums Nr.  58 Direktīvas priekšlikums 14. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nosaka noteikumus un sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijas var ietvert kompensācijas izmaksu, kuras apmērs nav ierobežots, nosakot konkrētu maksimālo summu, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.	Dalībvalstis nosaka noteikumus un sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijas var ietvert kompensācijas izmaksu, kuras apmērs nav ierobežots, nosakot konkrētu maksimālo summu, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām, kā arī jānodrošina diskriminējošas izturēšanās pārtraukšana un jānovērš tās sekas.
Pamatojums
Lai tiktu efektīvi ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir jāpieņem noteikumi par sankciju noteikšanu un piemērošanu.
Grozījums Nr.  59 Direktīvas priekšlikums 16.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	16.a Vēlākais līdz .. Komisija sagatavo un uzsāk apstiprināšanas procedūru priekšlikumam, ar ko šo direktīvu saskaņo ar spēkā esošajām direktīvām iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas jomā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
Atsauces	COM(2008)0426 – C6-0291/2008 – 2008/0140(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	LIBE
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 2.9.2008
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Donata Gottardi 9.10.2008
Pieņemšanas datums	10.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	15 11 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lissy Gröner, Urszula Krupa, Roselyne Lefrançois, Pia Elda Locatelli, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Doris Pack, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Christa Prets, Teresa Riera Madurell, Eva-Riitta Siitonen, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gabriela Creţu, Ana Maria Gomes, Donata Gottardi, Elisabeth Jeggle, Maria Petre

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
Atsauces	COM(2008)0426 – C6-0291/2008 – 2008/0140(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	23.7.2008
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 2.9.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 2.9.2008		ENVI 2.9.2008		IMCO 2.9.2008		CULT 2.9.2008
	JURI 23.9.2008		FEMM 2.9.2008
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	IMCO 10.9.2008
Komiteju iesaistīšanas procedūra        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 23.10.2008
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Kathalijne Maria Buitenweg 15.9.2008
Izskatīšana komitejā	13.11.2008		21.1.2009		17.2.2009		16.3.2009
Pieņemšanas datums	16.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 7 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Roberta Angelilli, Alfredo Antoniozzi, Mario Borghezio, Catherine Boursier, Emine Bozkurt, Kathalijne Maria Buitenweg, Maddalena Calia, Michael Cashman, Carlos Coelho, Esther De Lange, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Bárbara Dührkop Dührkop, Urszula Gacek, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Jeanine Hennis-Plasschaert, Ewa Klamt, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Baroness Sarah Ludford, Claude Moraes, Rareş-Lucian Niculescu, Martine Roure, Sebastiano Sanzarello, Inger Segelström, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alin Lucian Antochi, Edit Bauer, Simon Busuttil, Marco Cappato, Carlo Casini, Iratxe García Pérez, Elisabetta Gardini, Sophia in ‘t Veld, Metin Kazak, Jean Lambert, Marian-Jean Marinescu, Bill Newton Dunn, Nicolae Vlad Popa
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Iles Braghetto, Jan Cremers, Raül Romeva i Rueda
Iesniegšanas datums	20.3.2009