Procedūra : 2008/2245(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0198/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0198/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 28
CRE 21/04/2009 - 28

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.24
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 187kWORD 134k
2009. gada 2. aprīļa
PE 418.282v02-00 A6-0198/2009

par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā

(2008/2245(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Referente: Anna Záborská

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā

(2008/2245(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā EK līguma 2. pantu, 3. panta 2. punktu, 13. pantu un 141. panta 4. punktu,

–    ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi,

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un juridisko lietu ģenerāldirektorāta darbu un jo īpaši tā Dzimumu līdztiesības vadības komitejas darbu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem (1),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 13. marta rezolūciju par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai („gender mainstreaming”) Eiropas Parlamentā (2),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju darbā (3),

–    ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0198/2009),

A. tā kā dzimumu līdztiesība ir Kopienas tiesību būtisks princips un saskaņā ar Līguma 2. pantu tas ir viens no Kopienas uzdevumiem;

B.  tā kā ar Līguma 3. panta 2. punktu ievieš integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai, nosakot, ka visās savās darbībās Kopiena tiecas novērst nevienlīdzības izpausmes un sekmēt dzimumu līdztiesību;

C. tā kā deputāšu skaits Parlamentā ir pastāvīgi pieaudzis — no 17,5 % 1979. gadā līdz 31,08 % 2009. gadā;

D. ņemot vērā to deputāšu nelielo skaitu, kuras Parlamenta struktūrvienībās ieņem augstus amatus (piemēram, komiteju vai delegāciju priekšsēdētājas vai locekles);

E.  tā kā Parlamenta iekšējās un ārējās politikas virzienu ģenerāldirektorātos sievietes ir nepietiekami pārstāvētas un viņu skaits veido attiecīgi 66,5 % un 66 % no personāla, lai gan pēdējos gados iekšējās politikas ģenerāldirektorātā ir gūti ievērojami panākumi, par kuriem ir saņemta „Atzinība par līdztiesību 2007. gadā — paraugprakse” gan par tādas darba vides veidošanu, kurā tiek veicināta līdztiesība un integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai, kā arī par sieviešu skaita ievērojamo pieaugumu vadošajos amatos (kopš 2005. gada to sieviešu skaits, kuras ieņem nodaļu vadītāju amatus, pieaudzis no 5 % līdz 30 %);

F.  tā kā lielākā daļa Parlamenta komiteju kopumā pievērš zināmu nozīmi integrētajai pieejai dzimumu līdztiesībai (piemēram, saistībā ar likumdošanas darbu, iestāžu sadarbību ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju vai rīcības plāna izstrādi dzimumu līdztiesības jomā), savukārt neliela daļa komiteju par to interesējas reti vai neinteresējas nemaz;

G. tā kā tīkla darbība, kurš atbild par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamenta komitejās un kurā iesaistīti deputāti un sekretariāta darbinieki, līdz šim nav devusi paredzētos rezultātus;

H. uzsverot, ka augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos ir ierosinājusi izveidot līdzīgu tīklu parlamentu sadarbības delegācijās, lai dzimumu līdztiesības jautājumus iekļautu Eiropas Savienības ārējo attiecību jomā,

Integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai vērtējums

1.   uzsver, ka prasībai ievērot dzimumu līdztiesību ir jāizpaužas praktiskā pieejā, kas nepretnostata sievietes vīriešiem;

2.   uzsver, ka integrētā pieeja līdztiesībai nozīmē pozitīvu attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem;

3.   uzsver, ka integrētajai pieejai līdztiesībai ir nepieciešama politikas virzienu reorganizācija, uzlabošana, sekmēšana un attīstība, lai visos līmeņos un posmos politisko lēmumu pieņemšanā iesaistītās puses visos politikas virzienos iekļautu līdztiesības dimensiju;

4.   atgādina, ka tajos Kopienas politikas virzienos, kuri ietilpst Parlamenta komiteju un delegāciju kompetencē, ir nepieciešams pieņemt un īstenot stratēģiju, kam noteikti konkrēti mērķi, lai panāktu integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai;

5.   uzsver augsta līmeņa darba grupas dzimumu līdztiesībai un dažādībai pilnvaru nozīmi un aicina šo grupu arī turpmāk sekmēt un veicināt šo procesu visā Parlamentā, kā arī attiecībās un sadarbībā ar Komisiju, Padomi un citām iestādēm;

6.   izsaka atzinību Parlamenta komitejām, kas savā darbā jau ir ieviesušas integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai, un aicina pārējās komitejas, kā arī delegācijas rīkoties tāpat;

7.   prasa pastiprināt par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla darbību attiecībā uz parlamentu sadarbības delegācijām un vēlēšanu novērošanas misijām;

8.   mudina ģenerālsekretāru piešķirt prioritāti apmācībai par integrēto pieeju līdztiesībai Parlamenta komiteju un delegāciju ierēdņu vidū visos līmeņos; no jauna izsaka lūgumu, lai apmācība par dzimumu līdztiesību tiktu sniegta visiem Parlamenta deputātiem un lai tas notiktu jau nākamā sasaukuma sākumā;

9.   joprojām mudina izveidot Parlamenta komiteju sekretariātu un parlamentu sadarbības delegāciju ierēdņu tīklu, kuri iekšējo un ārējo politikas virzienu ģenerāldirektorātos būtu īpaši apmācīti jautājumos par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai, lai nodrošinātu regulāru paraugprakses apmaiņu;

10. uzsver nepieciešamību pēc tā, lai Parlamenta komiteju un delegāciju rīcībā būtu pienācīgi instrumenti labu zināšanu par integrēto pieeju līdztiesībai ieguvei, piemēram, pazīmes, dati un statistika pēc dzimuma, kā arī budžeta līdzekļu sadalījums, ņemot vērā dzimumu līdztiesību;

11. uzsver — lai ieviestu integrēto pieeju līdztiesībai, ir jāņem vērā katras Parlamenta komitejas un delegācijas savdabīgums; lūdz, lai komitejas un delegācijas aktīvi piedalītos vērtējumā, ko regulāri veic Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vadībā, pamatojoties uz anketu, kuru iesniedz par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgajiem priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem un kurā ir ietverti jautājumi par trūkumiem komiteju un delegāciju darbā šajā jomā, kā arī par sasniegumiem integrētās pieejas ieviešanā katrā komitejā;

12. uzsver, ka Parlamenta komitejām un delegācijām ir svarīgi, lai to loma un atbildība integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai jomā būtu skaidri noteikta;

13. uzsver, ka svarīga ir efektīva un koordinēta sadarbība starp augsta līmeņa darba grupu dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos un tīklu, kas atbild par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komitejās un parlamentu sadarbības delegācijās, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju;

14. aicina ģenerālsekretāru rūpēties par integrētās stratēģijas īstenošanu, lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves saskaņotību un atvieglotu iespējas ierēdnēm attīstīt profesionālo karjeru;

15. aicina politiskās grupas, ieceļot darbiniekus augstākos amatos, ņemt vērā mērķi nodrošināt vīriešu un sieviešu vienmērīgu pārstāvību;

16. aicina Parlamenta Prezidiju savā saziņā ar dalībvalstu parlamentiem uzsvērt to, ka augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos ir pozitīvs piemērs;

17. uztic priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Padomei.

(1)

OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.

(2)

OV C 61 E, 10.3.2004., 384. lpp.

(3)

OV C 244 E, 18.10.2007., 225. lpp.


PASKAIDROJUMS

IEVADS

Par pamatu patstāvīgajam ziņojumam „Integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā” ((INI/2008/2245), referente Anna Záborská) izmantoja anketu, ko iesniedza atbildīgajiem priekšsēdētājiem/priekšsēdētāju vietniekiem komitejās un delegācijās. Deviņpadsmit komitejas atbildēja uz anketas jautājumiem, un viena no tām — ECON — atbildēja ar referentei adresētu vēstuli (19 komitejas no 21). Turpretim anketu neaizpildīja neviena delegācija.

Anketā bija iekļauti 28 jautājumi, kas sadalīti 4 grupās, kuras veltītas darbības jomai, stratēģijai, integrētās pieejas ieviešanai, kā arī ekspertīzei, apspriedēm un sadarbībai attiecībā uz dzimumu līdztiesības dimensiju.

A. Darbības joma

Jautājumi attiecībā uz integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai ir svarīgi divpadsmit komiteju likumdošanas darbā (AGRI, CULT, DEVE, ECON, EMPL, ENVI, INTA, ITRE, JURI, LIBE, REGI un TRAN). (Jautājums Nr. 4)

Ņemot vērā dažādo komiteju kompetences, ko paredz Reglaments, kā atslēgas sektorus, uz kuriem attiecas dzimumu līdztiesības dimensija (Jautājums Nr. 5), komitejas, cita starpā, nosauca:

· dzimumu līdztiesības jautājums Līguma par ES ieviešanā un tā darbības vērtējumā; vīriešu un sieviešu skaita līdzsvars, izraugoties Parlamenta pārstāvjus valdību konferencēs un nākotnes konvencijās, Eiropas Parlamenta deputāšu skaita pieaugums (AFCO);

· īpaša uzmanība integrētajai pieejai dzimumu līdztiesības dimensijai ziņojumu un atzinumu izstrādes posmā; tāda dzimumneitrāla izteiksmes veida lietošanas sekmēšana komitejas sanāksmēs un dokumentos; dzimumu līdztiesības pieminēšana sarunās ar uzaicinātajiem lektoriem un komitejas delegācijās (AFET);

· lauku attīstība, Kopējās lauksaimniecības politikas attīstība (AGRI);

· dzimumu līdztiesības jautājumi ir svarīgi visās jomās, kurās komiteja ir kompetenta (CULT);

· Tūkstošgades attīstības mērķi, humānā palīdzība un Attīstības sadarbības finansēšanas instruments (uzskatīts par „transversālu jautājumu” vairākos valstu stratēģiskos dokumentos) (DEVE);

· apdrošināšana, pensijas, Lisabonas stratēģija, vispārējas nozīmes pakalpojumu un mikrofinansēšanas fiskalitāte (ECON);

· nodarbinātība, sociālā politika, darba apstākļi, diskriminācija darba tirgū (EMPL);

· sabiedrības veselība, farmaceitiskie un kosmētikas produkti, vides veselība (pesticīdi, biocīdi, atkritumi) (ENVI);

· sabiedriskas apspriešanas un viedokļu apmaiņa, dzimumu līdztiesības jautājumu ņem vērā referenti un atzinumu sagatavotāji dokumentu izstrādē, runātāju vīriešu un sieviešu skaita līdzsvars (DROI);

· patērētāju aizsardzības politika (IMCO);

· tirdzniecība un attīstības aspekti (INTA);

· pētniecība, rūpniecība (ITRE);

· pamattiesības (LIBE),

· piekrastes zveja un zvejas zonu integrēta un ilgtspējīga attīstība, akvakultūra un pārstrādes rūpniecība, kā arī strukturālā politika (PECH);

· tiesību akti ES struktūrfondu, FEDER, Kohēzijas fonda un ESF jomā, pārējo Eiropas Savienības politikas virzienu, kas attiecas uz sociālo kohēziju, attīstība (REGI);

· EDAP misijas — norīkotā personāla attieksme pret iedzīvotājiem, mīnas/ sprāgstošas atlūzas un atmīnēšana, atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas process valstīs, kurās risinājušies konflikti (SEDE);

· transports kā nodarbinātības joma un ceļu satiksmes drošība (TRAN).

Vairākas komitejas ir ieviesušas integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai darbā, kas attiecas uz likumdošanu, un/vai darbā, kas neattiecas uz likumdošanu (Jautājums Nr. 7). Četrpadsmit komitejas no deviņpadsmit (12/19 2006. gadā) apgalvo, ka jau ir ieviesušas šo pieeju gan darbā, kas attiecas uz likumdošanu, gan darbā, kas neattiecas uz likumdošanu.

Lūk, daži piemēri:

AFET- starptautiska dzimumu līdztiesības sekmēšana;

AGRI- atzinums par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā 2007. gadā;

CULT- dzimumu jautājumi tiek pilnā mērā ņemti vērā ziņojumu un atzinumu izstrādē un citās komiteju darbībās, piemēram, sabiedriskajās apspriešanās un delegācijās;

DEVE- Tūkstošgades attīstības mērķi ietver dzimumu līdztiesības dimensiju. Viens no mērķiem attiecas uz dzimumu līdztiesību un sieviešu emancipāciju (MCR3);

DROI- sieviešu tiesības ir daļa no cilvēktiesībām; nesen apskatītās tēmas — noziegumi, kas aizskar personas godu, pētījums par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai ārējās darbībās;

ECON- sieviešu nodarbinātība un viņu integrācija darba tirgū, izglītība, mūžizglītība, profesionālās un ģimenes dzīves savienošana, kā arī patērētāju apmācība par finansēm un kredītiem;

EMPL- direktīva par darba laiku un pensijām, nodarbinātības pamatnostādnes;

IMCO- jutīgo grupu īpašās vajadzības, kā uzsvērts ziņojumā „Patērētāju aizsardzības politikas stratēģija”;

PECH- ziņojumi, kas skar piekrastes zveju un problēmas, ar kādām saskaras piekrastes zvejnieki, sieviešu apvienības zivsaimniecībās, akvakultūras un dažādošanas darbību jomā, zivsaimniecība un akvakultūra saistībā ar Eiropas piekrastes teritoriju integrēto pārvaldību;

REGI- integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai ir minēta struktūrfondu regulās kā politikas virzienu plānošanas un ieviešanas transversāla dimensija;

SEDE- divi ziņojumi par Eiropas drošības stratēģiju (referenti Karl von Wogau un Helmut Kuhne);

TRAN- grozījumi un ziņojumi par transportu un tūrismu, pētījums par sievietēm un transportu Eiropā;

AFCO, ENVI, JURI, LIBE un CONT nav ieviesušas integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai savā likumdošanas darbā.

B. Dzimumu līdztiesības stratēģija, komiteju īstermiņa un ilgtermiņa mērķi

Vienpadsmit Parlamenta komitejas nav ne apspriedušas, ne pieņēmušas stratēģiju par dzimumu līdztiesības dimensiju dažādos sektoros, uz kuriem attiecas to darbs. Četras komitejas ir pieņēmušas šādu stratēģiju, proti, AFET, PECH, REGI un SEDE. AFCO, AGRI un ENVI ir rīkojušas debates šādas stratēģijas pieņemšanai. Salīdzinājumam 2006. gadā 14 komitejas nebija ne apspriedušas, ne pieņēmušas stratēģiju. Četras no tām ir rīkojušas debates par stratēģiju, un tikai viena to jau bija pieņēmusi.

AFET komiteja savā rīcības plānā par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai apņemas aktīvi sekmēt dzimumu līdztiesību savā darbā un risināt šos jautājumus sarunās ar uzaicinātajiem lektoriem, kā arī delegācijās. AFET arī rūpēsies par to, lai jautājumi par dzimumu līdztiesību tiktu pienācīgi ņemti vērā ziņojumu un atzinumu sagatavošanā. Cik vien tas būs iespējams, komiteja centīsies garantēt, lai 33 % runātāju, kas piedalīsies apspriešanās, būtu sievietes. AFET ir apņēmusies sekmēt tādu izteiksmes veidu, kas ievēro dzimumu neitralitāti tās dokumentos un sanāksmēs. Tāpat AFET ir paudusi vēlēšanos izskatīt līdzsvaru starp vīriešu un sieviešu skaitu ES īpašo sūtņu un komitejas delegāciju vadītāju vidū.

SEDE stratēģija tika pieņemta 2007. gada 19. martā ar dokumentu „Rīcības plāns par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai”. SEDE apakškomiteja ir apņēmusies sekmēt dzimumu līdztiesības dimensiju savā darbā, ieviešot ziņojumos un atzinumos jautājumus, kas attiecas uz dzimumu līdztiesību. Tā arī raudzīsies uz ziņojumu un atzinumu piešķiršanu, ņemot vērā sieviešu un vīriešu skaita proporciju, sekmēs proporcionālu līdzdalību savās delegācijās, kā arī ievēros dzimumu līdzsvarotu pārstāvniecību sabiedriskajās apspriešanās uzaicināto lektoru vidū, konkrēti paredzot 33 % lektoru sieviešu kvotu. Turklāt SEDE apņemas sekmēt izteiksmes veidu, kas ievēro dzimumu neitralitāti sanāksmēs un rakstveida dokumentos.

SEDE uzskata divus jautājumus par būtiskiem dzimumu līdztiesības kontekstā: ANO DP rezolūcijas Nr. 1325 ieviešanu saistībā ar EDAP un vispārējās izturēšanās normu ieviešanu EDAP operācijās, kā arī drošības un atbruņošanas, demobilizācijas un reintegrācijas sektora reformu.

REGI savā stratēģijā „Uzdevumu pārskats par dzimumu līdztiesības veicināšanu komitejas darbā” ir apņēmusies sekmēt dzimumu līdztiesību savā iekšējā darbā, lūdzot politiskajām grupām (iespēju robežās) panākt, lai sieviešu pārstāvība komitejā atbilstu sieviešu proporcijai Parlamentā un lai šī proporcija tiktu ievērota arī Prezidija locekļu un komitejas koordinatoru iecelšanā. REGI arī vēlas, lai tās birojs nodrošinātu to, ka šis līdzsvars starp vīriešu un sieviešu skaitu komitejā izpaustos arī ziņojumu un atzinumu piešķiršanā. REGI arī vēlas pārbaudīt, kā tās sekretariāta iecelšanas procesā tiek īstenots iespēju vienlīdzības princips.

Attiecībā uz ārējām darbībām REGI apņemas regulāri iekļaut dzimumu līdztiesības jautājumus likumdošanas ziņojumos, patstāvīgajos ziņojumos un atzinumos sagatavošanas procesā, jo īpaši attiecībā uz reģionu attīstību. REGI cieši kontrolēs dzimumu līdztiesības dimensijas ievērošanu struktūrfondu lietojumā.

2006. gadā pieņemtā PECH stratēģija nosaka vadlīnijas dzimumu līdztiesības sekmēšanai. PECH apņemas sekmēt integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai, lai dotu ieguldījumu sieviešu veiktā darba un viņu tiesību labākā likumīgā un sociālā atzīšanā. Šo mērķi var sasniegt, attīstot tādus instrumentus, kas ļauj apkopot un izplatīt informāciju par sieviešu stāvokli ar sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, ar dzimumu līdztiesības principu iekļaušanu tiesību aktu projektos un ar dzimumu līdztiesības principa efektīvu īstenošanu Eiropas Zivsaimniecības fondā un citos finanšu instrumentos, kas skar zivsaimniecības politiku. PECH komiteja apņemas arī iekļaut dzimumu līdztiesības jautājumus savos likumdošanas un patstāvīgajos ziņojumos. Turklāt PECH plāno vismaz reizi gadā rīkot viedokļu apmaiņu par dzimumu līdztiesības politiku un ietekmes novērtējumu atkarībā no dzimuma koordinatoru un komitejas sanāksmēs.

AFET, SEDE un PECH ir noteikušas konkrētus rīcības mērķus. AFET komiteja min sabiedriskas apspriešanās „Sievietes arābu valstīs” rīkošanu un pārbaudi par vīriešu un sieviešu skaita līdzsvaru ES īpašo sūtņu un Komisijas delegāciju vidū; tā plāno aicināt savus deputātus panākt, lai dzimumu līdztiesības dimensija tiktu ņemta vērā turpmākajās delegācijās.

PECH ir noteikusi savus mērķus stratēģijā. Tie ir norādīti turpmāk dokumentā.

SEDE min ANO DP rezolūcijas Nr. 1325 īstenošanu saistībā ar EDAP un vispārējās izturēšanās normu īstenošanu EDAP operācijās.

C. Integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešana

Visas komitejas, izņemot CULT, savos projektos (ziņojumos, sabiedriskajās apspriešanās) ir noteikušas turpmākos tematus, kas ir nozīmīgi dzimumu līdztiesības jomā. Lielākajā daļā gadījumu šie temati atbilst atslēgas sektoriem, kā norādīts anketas A daļā.

Septiņas komitejas ir pārbaudījušas to, vai ir pieejams datu un statistikas sadalījums pa dzimumiem, proti, AGRI, EMPL, ENVI, PECH, REGI, SEDE un TRAN.

PECH komiteja, par spīti tam, ka pastāv pētījumi, kas veltīti sievietēm zivsaimniecības sektorā, pauž nožēlu par to, ka trūkst statistikas datu, kas sadalīti pa dzimumiem. SEDE lūdza Padomei sniegt statistikas datus par sieviešu/vīriešu dalību EDAP operācijās. Komitejas rīcībā ir arī noderīgi statistikas dati par tēmu „Integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai EDAP misijās”. AGRI ir atzīmējusi, ka trūkst statistikas datu un tie neataino, piemēram, dzīvesbiedru darbu lauku saimniecībās. AGRI lūdza Komisijai un EUROSTAT novērst šos trūkumus un diskriminējošus elementus datu apkopošanas jomā. EMPL — tiesību aktu pārbaudes par statistikas datiem attiecībā uz darbu. TRAN ir pasūtījusi pētījumu par sievietēm un transportu Eiropā, kas sniedz statistikas datus par līdzsvara trūkumu starp sieviešu un vīriešu skaitu transporta sektorā Eiropā. REGI ir pasūtījusi pētījumu „Integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai saistībā ar struktūrfondu izmantošanu”, kas atklāj datu pieejamību.

Trīs komitejas — DROI, PECH un SEDE — ir noteikušas pienācīgus rādītājus. PECH uzskata, ka kvantitatīvi dati nodarbinātības jomā ir visvieglāk izmērāmi, bet iespēju robežās ir jāņem vērā arī citi dati (likumīgais un sociālais statuss, sociāli kulturālās saistības, piekļuve apmācībai un izglītībai un iegūtās apmācības un izglītības līmenis u. c.). DROI lūdza rādītājus saistībā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, kurā integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai ir viens no horizontālajiem mērķiem.

PECH un ENVI ir vienīgās komitejas, kas analizējušas budžeta līdzekļu sadalījumu katrai no darbības jomām, ņemot vērā dzimumu līdztiesību. PECH uzskaita pantus no Padomes Regulas par Eiropas Zivsaimniecības fondu, kurā ir minētas vairākas pozitīvas atsauces šajā jomā. Tomēr dokumentā nav kredītu sadalījuma starp dažādiem pamatvirzieniem, tāpēc ka šis sadalījums attiecas uz dalībvalstīm saistībā ar to darbības programmām. (Jautājums Nr. 15)

Attiecībā uz pielietojamām metodēm integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanā četras komitejas ir izmantojušas specifiskas metodes, lai ieviestu integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai. AFET lieto salīdzinošo analīzi (benchmarking), REGI — ietekmes vērtējumu pa dzimumiem, SEDE — statistikas datus ar sadalījumu pa dzimumiem, savukārt PECH apgalvo, ka ir gatava izmantot visas pieejamās metodes. Tam piekrīt arī DROI komiteja.

D. Ekspertīze un apspriešanās par dzimumu līdztiesības dimensiju

Lielākā daļa komiteju ir regulāri apspriedušās ar ekspertiem, valsts iestādēm un NVO, kā arī citām organizācijām, kas tieši, izmantojot sabiedriskās apspriešanās vai pasūtot pētījumus, strādā dzimumu līdztiesības jomā. Vienīgi AFCO, AGRI, CONT, CULT, IMCO un JURI nav izmantojušas šādas apspriešanās. DROI uzsver, ka dzimumu līdztiesības jomā specializētu NVO eksperti regulāri piedalās tās sabiedriskajās apspriešanās. Tāpat ir ar komiteju PECH un REGI. Komitejai DEVE apspriešanās ar NVO un ārējiem ekspertiem ir ziņojumu, atzinumu izstrādes un delegāciju neatņemama sastāvdaļa.

Attiecībā uz Parlamenta iekšējo ekspertīzi (FEMM komiteja, tās sekretariāts, tematiskais departaments, juridiskais dienests un bibliotēka) četrpadsmit komitejas ir izmantojušas šādas apspriešanās. PECH apgalvo, ka ņem vērā lielāko daļu no FEMM komitejas atzinumos ietvertajiem ieteikumiem un ir pasūtījis tematiskajam departamentam pētījumu „Sieviešu loma Eiropas zvejas zonu ilgtspējīgā attīstībā. EMPL izmanto bibliotēku un tematisko departamentu, kā arī apgalvo, ka ņem vērā FEMM komitejas atzinumus. Bibliotēka REGI komitejai ir izstrādājusi dokumentu „Integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai reģionālajā politika”, bet tematiskais departaments ir uzsācis ārējo pētījumu „Integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai saistībā ar Eiropas struktūrfondu izmantošanu”. ENVI to ir izmantojusi, galvenokārt pateicoties FEMM komitejas atzinumiem, kas sniegti par tās ziņojumiem. LIBE ņem vērā FEMM komitejas atzinumus, kas sniegti par tās ziņojumiem. DEVE izmanto tematiskā departamenta ekspertīzi, bet AFET regulāri piedalās FEMM komitejas rīkotajos semināros.

Kopumā septiņpadsmit komitejas ir norādījušas, ka to sadarbība ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ir regulāra vai fragmentāra. AFET, CULT, DEVE, EMPL, ITRE, LIBE un PECH regulāri sadarbojas ar FEMM. Piemēram, DEVE kopā ar FEMM ir rīkojusi apspriešanos „Sievietes un karš” un uzskata šo sadarbību par labu un regulāru. AFET galvenokārt sadarbojas ar to priekšsēdētāja vietnieku starpniecību, kas ir atbildīgi par dzimumu līdztiesības dimensijas integrāciju, un ar līdzīgu administratoru tīklu, CULT priecājas par to, ka FEMM komiteja ir sniegusi daudz atzinumu par tās ziņojumiem, un aizvien ņem tos vērā. Bez sadarbības ar FEMM EMPL min arī kompetences konfliktus attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem.

Piecas komitejas ir lūgušas Eiropas Komisijai veikt ietekmes no vērtējumu kādā lietā par dzimumu līdztiesību (DROI, INTA, ITRE, PECH un REGI). INTA to lūdza, pieņemot dažus punktus komitejas FEMM atzinumā par tirdzniecību un nabadzības samazināšanu, DROI — piemērojot Eiropas iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR) saistībā ar plašāku lūgumu par finanšu instrumentu.

Uz jautājumu „kā jūs veicat ekspertīzi par dzimumu līdztiesības jautājumiem savas komitejas sekretariātā?” desmit komitejas atbildēja, ka ekspertīze ir attīstības procesā. Pieciem sekretariātiem — AFET, CONT, CULT, DROI un EMPL — ir laba ekspertīze.

Komitejas INTA sekretariātā ekspertīzi par dzimumu līdztiesības jautājumiem uzskata par gandrīz neesošu.

Savukārt komiteju sastāvs tiek attēlots šādi:

Komiteja

Sievietes

Vīrieši

Kopā

% Sievietes

Piezīmes

AFCO

12

42

54

22,2

 

AFET

38

133

171

22,2

 

AGRI

28

64

92

30,4

 

CONT

31

52

83

37,4

20 % deputātu ir sievietes, 39 % aizstājēju ir sievietes

CULT

32

43

75

41,6

komitejas priekšsēdētāja un viena tās vietniece ir sievietes, tāpat kā PPE-DE, PSE un GUE politisko grupu koordinatores

DEVE

27

44

71

38

 

DROI

27

45

72

37,5

 

EMPL

43

58

101

42,5

 

ENVI

56

79

135

41,4

 

IMCO

36

52

88

40,9

(sievietes ieņem priekšsēdētājas, kā arī pirmās un otrās vietnieces amatus)

INTA

15

50

65

23

 

ITRE

38

69

107

35,5

 

JURI

16

36

52

30,7

 

LIBE

51

64

115

44,3

 

PECH

14

49

63

22,2

diezgan pozitīva attīstība, kas tomēr neataino visu patiesību, jo sievietes ir starp aktīvākajiem komitejas locekļiem un ieņem īpašus amatus komitejas birojā (3 priekšsēdētāja vietnieces), kā arī ir politisko grupu koordinatores

REGI

30

80

110

27,2

 

SEDE

15

55

70

21,4

 

TRAN

21

78

99

21,2

 


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Edite Estrela, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Lissy Gröner, Anneli Jäätteenmäki, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Teresa Riera Madurell, Eva-Riitta Siitonen, Eva-Britt Svensson, Anne Van Lancker, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Donata Gottardi, Marusya Ivanova Lyubcheva, Maria Petre, Heide Rühle

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Wolfgang Bulfon, Marie-Hélène Descamps, Jean Spautz

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 14. aprīļaJuridisks paziņojums