Procedūra : 2008/0112(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0206/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0206/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 23
CRE 21/04/2009 - 23

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.40
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     *
PDF 226kWORD 297k
2009. gada 2. aprīļa
PE 414.121v03-00 A6-0206/2009

par priekšlikumu Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus

(COM(2008)0324 – C6-0282/2008 – 2008/0112(CNS))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Cornelis Visser

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus

(COM(2008)0324 – C6-0282/2008 – 2008/0112(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0324),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0282/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0206/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Ņemot vērā to, ka zivsaimniecības pārvaldībā vienlīdz svarīgi ir viendabīgi noteikumi, ko parasti piemēro visās jomās, un noteikumi, ko piemēro konkrēti un noteiktos reģionos, tie ir jāpieņem Padomei.

Pamatojums

Lielākā daļa reģionālo konsultatīvo padomju (RKP), zivsaimniecības nozaru un pārvalžu pieņem priekšlikumā ietverto reģionalizāciju, taču pastāv faktiski vienots uzskats, ka Padomei ir jāpieņem arī reģionālais regulējums, un tas nozīmē, ka tai būtu jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu un RKP.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Nolūkā nodrošināt papildu precizējumus un novērst turpmākus strīdus par noteikumu nepareizu interpretāciju, kā arī saskaņā ar nesen ieviesto pieeju, Komisijai ir jāpapildina šīs regulas noteikumi, publicējot pielikumu ar ilustrācijām, lai norādītu zvejas rīku raksturlielumus.

Pamatojums

Panti par dažādu veidu zvejas rīku raksturlielumiem ir ārkārtīgi tehniski. Lai novērstu iespējamu nepareizu interpretāciju, zivsaimniecības nozares pārstāvji ir lūguši regulu papildināt ar ilustrācijām, cita starpā ņemot vērā pieeju, ko Komisija ieviesa Regulā (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā. Nav iemesla nesniegt līdzīgu precizējumu arī par Atlantijas okeānu.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Ir jānovērš apstākļi, kuri kropļo konkurenci vai rada apjukumu zivsaimniecības uzņēmumos vai patērētājos un kuri neļauj ievērot minimālos izmērus, un tāpēc noteikumi ir jāpiemēro produktiem, kuri ražoti no ievestiem produktiem. Šajā sakarā Komisijai cik drīz iespējams ir jāiesniedz priekšlikums par Padomes Regulas (EK) Nr. 104/20001 grozīšanu, lai bioloģiskos izmērus saskaņotu ar tirgojamiem izmēriem.

 

1 Padomes Regula (EK) Nr. 104/20009 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 17 21.1.2000., 22. lpp.).

Pamatojums

Ir aprēķināts, ka gandrīz 70 % no ES patērētajiem zivsaimniecības produktiem ir ražoti no ievestiem produktiem. Zivsaimniecības nozares uzņēmumi ir vienprātīgi lūguši, lai šādiem ievestiem produktiem piemēro tos pašus noteikumus, ko vietējiem ražojumiem, un tie jo īpaši prasa saskaņot tiesību aktos par tehniskajiem pasākumiem reglamentētos minimālos izmērus ar Regulā (EK) Nr. 104/2000 noteiktajiem izmēriem.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ja ir pārsniegts maksimālais piezvejas apjoms, kuģim tūlīt jādodas uz citu apgabalu.

(15) Lai nodrošinātu jūras resursu pietiekamu aizsardzību, aizsargātu vairošanās apgabalus jeb jutīgos apgabalus un samazinātu izmetumus, ir jāievieš zvejas darbību ierobežojumi noteiktos apgabalos un laika posmos un attiecībā uz konkrētiem zvejas rīkiem un aprīkojumu.

Pamatojums

Lai gan slēgtu apgabalu ieviešana reālā laikā ir pasākums, kurš var izrādīties lietderīgs ļoti īpašos apgabalos un attiecībā uz ļoti īpašām zvejas nozarēm, šī pasākuma vispārēja piemērošana radītu daudz vairāk problēmu, nekā risinājumu. Attiecībā uz daudzsugu zveju, maziem kuģiem vai flotēm, kuras zvejo tālu no piederības ostām, šis pasākums varētu izrādīties postošs un nepraktisks. Slēgti apgabali un ierobežoti laika posmi var būt daudz piemērotāks risinājums, ja piemēro ārkārtīgi vispārējus pasākumus.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Ja resursu saglabāšana ir nopietni apdraudēta, Komisijai un dalībvalstīm ir jābūt pilnvarotām veikt attiecīgus pagaidu pasākumus, kas jāīsteno reālā laikā.

(17) Ja resursu saglabāšana ir nopietni apdraudēta, Komisijai pēc savas iniciatīvas vai dalībvalstu pamatota lūguma ir jābūt pilnvarotai veikt attiecīgus pagaidu pasākumus, kas jāīsteno reālā laikā.

Pamatojums

Šādi pasākumi jau ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 2371/2002. Ir jāuzmanās, lai izvairītos no tā, ka rodas juridiska nenoteiktība saistībā ar iespēju noteikumus izmantot patvaļīgi.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi, tostarp konkrēti noteikumi par katru reģionālās konsultatīvās padomes apgabalu, ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(19) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

Pamatojums

Lielākā daļa reģionālo konsultatīvo padomju (RKP), zivsaimniecības nozaru un pārvalžu pieņem priekšlikumā ietverto reģionalizāciju, taču pastāv faktiski vienots uzskats, ka Padomei ir jāpieņem arī reģionālais regulējums, un tas nozīmē, ka tai būtu jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu un RKP.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

2.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a pants

 

Reģionālais regulējums

 

                                                    

Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 37. pantā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ko piemēro atsevišķi dažādos reģionos, par kuriem atbild atsevišķas reģionālās konsultatīvās padomes (RKP).

Pamatojums

Lielākā daļa reģionālo konsultatīvo padomju (RKP), zivsaimniecības nozaru un pārvalžu pieņem priekšlikumā ietverto reģionalizāciju, taču pastāv faktiski vienots uzskats, ka Padomei ir jāpieņem arī reģionālais regulējums, un tas nozīmē, ka tai būtu jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu un RKP.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

3. pants - b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) “rāmja tralis” ir grunts tralis, kura horizontālo atvērumu veido rāmis;

(b) “rāmja tralis” ir grunts tralis, kura horizontālo atvērumu veido rāmis, kas ir apaļa tērauda caurule, kura ir savienota ar divām slīdošām detaļām; konstrukciju velk pa jūras gultni;

Pamatojums

Rāmja traļa definīcijai ir jābūt saprotamai jebkuram.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

3. pants - e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) “āmis” ir velkama zvejas rīka pēdējie 8 m, mērot no galvenās stropes, ja linuma acs izmērs ir vienāds ar 80 mm vai lielāks, un velkama zvejas rīka pēdējie 20 m, mērot no galvenās stropes, ja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm;

(e) “āmis” ir velkama zvejas rīka pēdējie 6 m, mērot no galvenās stropes, ja linuma acs izmērs ir vienāds ar 80 mm vai lielāks, un velkama zvejas rīka pēdējie 20 m, mērot no galvenās stropes, ja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm;

Pamatojums

Āmis dažkārt ir daudz īsāks par 8 metriem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

4. pants - 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Mazo pelaģisko sugu (sardīnes, anšovi, stavridas un makreles) gadījumā ir jāsaglabā iespēja atļaut mazizmēra zivju nozveju 10 % robežās.

Pamatojums

Šo sugu zvejā parasti nozvejo lielu zivju daudzumu, un ir normāli, ka nozveju veido gan pieaugušas, gan mazizmēra zivis. Paturot prātā, ka šajā zvejas veidā nenošķir atsevišķas zivis, ir jāsaglabā Regulas 850/1998 19. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā iespēja.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Viena linuma noteikums

Kombinēti tīkli

Zvejas reisa laikā ir aizliegts vest uz kuģa jebkādus vairākus zvejas rīkus, kuru linuma acis atbilst vairāk nekā viena izmēra diapazonam.

 

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma reglamentē gadījumus, kad vienā zvejas reisā uz kuģu klāja var vest vienu vai vairākus kombinētus tīklus, kuru linuma acis atbilst vairāk nekā viena izmēra diapazonam.

 

2. Piemērojot šo kritēriju, ņem vērā:

 

(a) attālumu no attiecīgā kuģa piederības ostas līdz zvejas rajonam;

 

(b) robežu, līdz kurai attiecīgā zveja ir daudzsugu zveja, un sekundāro sugu ekonomisko nozīmi, salīdzinot ar zvejojamām sugām;

 

(c) vai kādu no attiecīgā zvejas reisa zvejošanas darbībām veic, izmantojot tīklu ar linuma acu izmēru, kurš ir lielāks par šajā regulā noteikto.

 

3. Šī panta saturu reglamentē saskaņā ar šīs regulas 2.a pantā noteikto pamatu.

Pamatojums

Lai gan Komisijas priekšlikuma nolūks ir saprotams, panta formulējums ir pārāk vienkāršs, lai to piemērotu vispārēji, un daļa nozares uzņēmumu un RKP pret to vienprātīgi iebilst. Ir jāievieš neliela elastība, lai, nezaudējot visus likumdevēja paredzētos elementus, pasākuma izpilde būtu labāk pielāgota apstākļiem dažādās zvejas nozarēs un neradītu flotēm nevajadzīgu ekonomisku kaitējumu.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

6. pants - 2. punkts - a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) piestiprināt āmja ārpusē āmja apvalku, ja zvejo ar velkamu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm. Āmja apvalka linuma acs izmērs ir vismaz divreiz lielāks par āmja acs izmēru;

(a) piestiprināt āmja ārpusē āmja apvalku. Āmja apvalka linuma acs izmērs ir vismaz divreiz lielāks par āmja acs izmēru;

Pamatojums

Nav zinātniska pamata ļaut tikai tādu āmja apvalku izmantošanu, ja zvejo ar velkamu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

6. pants - 2. punkts - ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) ICES VIII, IX un X zonā izmantot āmja apvalkus āmja ārpusē uz kuģiem, kuriem ir licence zvejot ar traļiem un izmantot linuma acs izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 60 mm;

Pamatojums

Kuģi, kuriem ir licence izmantot traļus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds vai lielāks par 60 mm, regulāri izmanto šādas ierīces, lai pasargātu savus tīklus.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

6. pants - 3. punkts - d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) velkamu zvejas rīku, kuram linuma acs izmērs ir vienāds ar 80 mm vai lielāks un kuram ir vairāk nekā 100 atvērtu linuma acu un mazāk nekā 40 atvērtu linuma acu jebkurā āmja apkārtmērā, izņemot savienojumu un savienojuma šuves;

svītrots

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

6. pants - 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, 3. punkta b), d) un e) apakšpunkta, linuma acs izmēru 80 mm aizstāj ar 60 mm, zvejojot ICES VIII, IX un X zonā.

svītrots

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

8. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Žaunu tīklu un vairāksienu tīklu ievietošanas ilgums nepārsniedz 48 stundas.

2. Žaunu tīklu un vairāksienu tīklu ievietošanas ilgums nepārsniedz 24 stundas.

Pamatojums

Tās zvejas flotes, kuras izmanto žaunu tīklus un vairāksienu tīklus, apgalvo, ka parasti zvejo, šos tīklus nolaižot rītausmā un paceļot krietnā rītā, lai tie nekad nebūtu nolaisti ilgāk par 20 stundām. Ja tīklu ielaišanas laiku palielinātu divkārtīgi, salīdzinot ar parasto praksi, acīmredzami palielinātos zvejas piepūle un izmetumi.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

8. pants - 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja zvejo, izmantojot žaunu tīklus un vairāksienu tīklus, ir aizliegts izmantot vairāk par 50 km garus zvejas rīkus.

3. Ja zvejo, izmantojot žaunu tīklus un vairāksienu tīklus, ir aizliegts izmantot vairāk par 40 km garus zvejas rīkus.

Pamatojums

Tīklu garuma samazināšanu iesaka pati zivsaimniecības nozare, lai nodrošinātu zivju resursu un zvejas darbību noturību.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

9. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atkāpjoties no 8. panta, ir atļauts izvietot žaunu tīklus ar linuma acs izmēru, kas vienāds ar 120 mm vai lielāks, bet mazāks par 150 mm, uz ziemeļiem no 48°N vai ar linuma acs izmēru, kas vienāds ar 100 mm vai lielāks, bet mazāks par 130 mm, uz dienvidiem no 48°N ūdeņos, kuru kartē atzīmētais dziļums ir mazāks par 600 metriem, ja zvejas rīki ir ne vairāk kā 100 linuma acu dziļi, to linuma nostiepuma attiecība ir ne mazāka par 0,5 un tie ir aptakelēti ar pludiņiem vai līdzvērtīgu peldošu aprīkojumu. Katra zvejas rīka garums ir ne lielāks par 5 jūras jūdzēm, un visu jebkurā laikā izvietoto zvejas rīku kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim. Maksimālais ievietošanas ilgums ir 24 stundas.

1. Atkāpjoties no 8. panta, ir atļauts izvietot žaunu tīklus ar linuma acs izmēru, kas vienāds ar 120 mm vai lielāks, bet mazāks par 150 mm, uz ziemeļiem no 48°N vai ar linuma acs izmēru, kas vienāds ar 100 mm vai lielāks, bet mazāks par 130 mm, uz dienvidiem no 48°N ūdeņos, kuru kartē atzīmētais dziļums ir mazāks par 400 metriem, ja zvejas rīki ir ne vairāk kā 100 linuma acu dziļi, to linuma nostiepuma attiecība ir ne mazāka par 0,5 un tie ir aptakelēti ar pludiņiem vai līdzvērtīgu peldošu aprīkojumu. Katra zvejas rīka garums ir ne lielāks par 5 jūras jūdzēm, un visu jebkurā laikā izvietoto zvejas rīku kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim. Maksimālais ievietošanas ilgums ir 24 stundas, izņemot, ja laikapstākļu dēļ tīklus nevar iemest.

Pamatojums

Pirmajā versijā tika kļūdaini apgalvots, ka žaunu tīkli nedrīkst būt vairāk kā 400 linuma acu dziļi. Tas nav pareizi. Tiem ir jābūt 100 linuma acu dziļumā.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

9. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atkāpjoties no 8. panta, ir atļauts izvietot žaunu tīklus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds ar 250 mm vai lielāks, ūdeņos, kuru kartē atzīmētais dziļums ir mazāks par 600 metriem, ja zvejas rīki ir ne vairāk kā 15 linuma acu dziļi, to linuma nostiepuma attiecība ir ne mazāka par 0,33 un tie nav aptakelēti ar pludiņiem vai līdzvērtīgu peldošu aprīkojumu. Katra zvejas rīka garums ir ne vairāk kā 10 km. Visu jebkurā laikā izvietoto zvejas rīku kopējais garums nepārsniedz 100 km vienam kuģim. Maksimālais ievietošanas ilgums ir 72 stundas.

2. Atkāpjoties no 8. panta, ir atļauts izvietot žaunu tīklus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds ar 250 mm vai lielāks, ūdeņos, kuru kartē atzīmētais dziļums ir mazāks par 600 metriem, ja zvejas rīki ir ne vairāk kā 15 linuma acu dziļi, to linuma nostiepuma attiecība ir ne mazāka par 0,33 un tie nav aptakelēti ar pludiņiem vai līdzvērtīgu peldošu aprīkojumu. Katra zvejas rīka garums ir ne vairāk kā 10 km. Visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 60°km. Maksimālais ievietošanas ilgums ir 72 stundas.

Pamatojums

Tīklu garuma samazināšanu iesaka pati zivsaimniecības nozare, lai nodrošinātu zivju resursu un zvejas darbību noturību.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

10. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja nozvejoto mazizmēra zivju daudzums jebkurā zvejas rīka iemetienā pārsniedz 10 % no kopējā nozvejas daudzuma, kuģis pirms zvejas turpināšanas attālinās vismaz par piecām jūras jūdzēm no jebkuras zvejas rīka iepriekšējā iemetiena vietas.

1. Ja nozvejoto mazizmēra zivju svars jebkurā zvejas rīka iemetienā saskaņā ar I pielikumu pārsniedz 10 % no kopējā nozvejas svara un ja šādi apstākļi atkārtojas trīs iemetienus pēc kārtas, kuģis pirms zvejas turpināšanas attālinās vismaz par piecām jūras jūdzēm no jebkuras zvejas rīka iepriekšējā iemetiena vietas.

 

Atkāpjoties no iepriekšējā apakšpunkta, attiecībā uz vietējo un piekrastes zveju obligātais attālums no krasta var būt mazāks par piecām jūras jūdzēm, ja tiek nodrošināts, ka zveja nenotiek vietā, kur koncentrējas zivju mazuļi, ņemot vērā šo zvejas veidu īpatnības saistībā ar jūras gultnes dziļumu un sastāvu un attālumu no krasta, kā arī ņemot vērā zinātnisku pētījumu, kurā šīs īpatnības ir pamatotas.

Pamatojums

Un único lance de pesca no aporta información suficiente para determinar la presencia de una concentración de inmaduros en una zona determinada ya que también podría deberse a un encuentro ocasional y puntual sin continuidad en el espacio-tiempo. Asimismo, en el caso de constatarse la presencia de una concentración o zona de cría de inmaduros, es necesario adaptar las distancias de seguridad para aquellos caladeros muy cercanos a la costa en los que no es posible el distanciamiento propuesto. Además, debido a las especiales características de estos caladeros, las concentraciones de inmaduros están limitadas en zonas no muy extensas que se pueden evitar con desplazamientos más moderados.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

10. pants - 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja, neņemot vērā mērķsugu mazizmēra zivis, minimālais un/vai maksimālais procentuālais to mērķsugu daudzums, kuras atļauts zvejot ar konkrētajai sugai pieļaujamā linuma acs izmēra diapazona zvejas rīkiem un kuras paturētas uz kuģa, jebkurā zvejas rīka iemetienā nav atbildis procentuālajiem daudzumiem, kas noteikti saskaņā ar 22. pantu pieņemtajos sīki izstrādātajos noteikumos, kuģim tūlīt ir jāattālinās vismaz par 10 jūras jūdzēm no jebkuras zvejas rīka iepriekšējā iemetiena vietas un visā nākamajā zvejas rīka iemetienā jāsaglabā 10 jūras jūdžu minimālais attālums no jebkuras zvejas rīka iepriekšējā iemetiena vietas.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma attiecīgos slēgtos apgabalus un ierobežotos laika posmus nosaka saskaņā ar šīs regulas 2.a pantu.

Pamatojums

Lai gan slēgtu apgabalu ieviešana reālā laikā ir pasākums, kurš var izrādīties lietderīgs ļoti īpašos apgabalos un attiecībā uz ļoti īpašām zvejas nozarēm, šī pasākuma vispārēja piemērošana radītu daudz vairāk problēmu, nekā risinājumu. Attiecībā uz daudzsugu zveju, maziem kuģiem vai flotēm, kuras zvejo tālu no piederības ostām, šis pasākums varētu izrādīties postošs un nepraktisks. Slēgti apgabali un ierobežoti laika posmi var būt daudz piemērotāks risinājums, ja piemēro ārkārtīgi vispārējus pasākumus.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, izkraut, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai tādus jūras organismus, kas nozvejoti, lietojot metodes, kuras paredz sprāgstvielu, indīgu vai apdullinošu vielu, elektriskās strāvas vai šāviņu izmantošanu.

Ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, izkraut, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai tādus jūras organismus, kas nozvejoti, lietojot metodes, kuras paredz sprāgstvielu, indīgu vai apdullinošu vielu, elektriskās strāvas vai šāviņu izmantošanu, izņemot programmēto tralēšanu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja dažu sugu vai zvejas vietu saglabāšana ir nopietni apdraudēta, tostarp ja ir konstatēts liels zivju mazuļu sablīvējums un ja jebkura kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, dalībvalsts var veikt atbilstošus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai tādi pasākumi nebūtu diskriminējoši pret citu dalībvalstu zvejas kuģiem.

1. Ja dažu sugu vai zvejas vietu saglabāšana ir nopietni apdraudēta, tostarp ja ir konstatēts liels zivju mazuļu sablīvējums un ja jebkura kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, dalībvalsts var veikt atbilstošus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai tādi pasākumi nebūtu diskriminējoši pret citu dalībvalstu zvejas kuģiem. Pirms šādu pasākumu īstenošanas apspriežas ar attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm un Komisiju.

Pamatojums

Ar Komisiju ir jāapspriežas, lai novērstu konkurences kropļošanu. (Apspriešanās ar RKP ir nepieciešama, lai iesaistītu nozari.)

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja jebkura kavēšanās samazināt vai izskaust izmetumus radītu grūti labojamu kaitējumu, dalībvalsts var veikt atbilstošus nediskriminējošus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem saskaņā ar 16. pantu.

2. Ja jebkura kavēšanās samazināt vai izskaust izmetumus radītu grūti labojamu kaitējumu, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pamatota dalībvalsts lūguma var veikt atbilstošus nediskriminējošus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz attiecīgās dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem. Pirms šādu pasākumu pieņemšanas apspriežas ar Komisiju un attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

Pamatojums

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 7. pants jau paredz steidzamības procedūru, kura ļauj Komisijai rīkoties šāda veida situācijās. Priekšlikumā iekļautais jaunais formulējums vienīgi radītu nopietnu juridisku neskaidrību, jo tas neparedz nekādu mehānismu, kas nodrošinātu, lai dalībvalstis šos pasākumus neizmanto diskriminējoši vai arī politiskiem, nevis zinātniskiem mērķiem, bet šādi gadījumi agrāk jau diemžēl ir notikuši pārāk daudzas reizes.

Pamatojums

Ar Komisiju ir jāapspriežas, lai novērstu konkurences kropļošanu. (Apspriešanās ar RKP ir nepieciešama, lai iesaistītu nozari.)

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

21.a pants

 

Turpmākais regulējums

 

Noteikumus, kuri reglamentē šādus tehnisko pasākumu elementus, pieņem ar Padomes regulu:

 

(a) mērķsugu minimālais un maksimālais procentuālais daudzums no dzīvajiem ūdens resursiem, kas paturēti uz kuģa;

 

(b) katrai mērķsugai pieļaujamie linuma acs izmēra diapazoni;

 

(c) noteikumi izmetumu apjoma samazināšanai vai izmetumu izskaušanai un zvejas rīku selektivitātes uzlabošanai;

 

(d) pasākumi attiecībā uz zvejas darbību ierobežošanu konkrētos laika posmos un/vai konkrētos 2. pantā minētajos apgabalos, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, lai aizsargātu jūras biotopus šajos apgabalos.

Pamatojums

Šie svarīgie jautājumi ir jāiekļauj Padomes regulā.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

22. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sīki izstrādātus šīs regulas īstenošanas noteikumus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru. Attiecīgajos noteikumos jo īpaši jānosaka:

Citus tehniskus pasākumus, lai īstenotu šo regulu nolūkā aizsargāt jūras biotopus vai zivsaimniecības resursus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.

(a) mērķsugu minimālais un maksimālais procentuālais daudzums no dzīvajiem ūdens resursiem, kas paturēti uz kuģa;

 

(b) katrai mērķsugai pieļaujamie linuma acs izmēra diapazoni;

 

(c) noteikumi izmetumu apjoma samazināšanai vai izmetumu izskaušanai un zvejas rīku selektivitātes uzlabošanai;

 

(d) pasākumi attiecībā uz zvejas darbību ierobežošanu konkrētos laika posmos un/vai konkrētos 2. pantā minētajos apgabalos, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, lai aizsargātu jūras biotopus šajos apgabalos;

 

(e) citi tehniskie pasākumi jūras biotopu vai zvejas resursu aizsardzībai.

 

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

24. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Šīs regulas stāšanās spēkā paredz arī laiku, lai flotes varētu pielāgoties un lai varētu pieņemt papildu noteikumus.


PASKAIDROJUMS

Šī priekšlikuma mērķis ir tehnisko pasākumu plašajā paketē vienkāršot pašreizējos reglamentējošos noteikumus saistībā ar zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskus pasākumus, aizstājot šādus noteikumus, kas ir grozīti vismaz desmit reižu. Jauna, vienkāršāka un saprotamāka noteikumu kopuma izveide ir prioritāte.

-          Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskus līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai(1).

-          Padomes 2000. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2549/2000, ar ko paredz papildu tehniskos pasākumus mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) VIIa zona)(2).

Šī priekšlikuma pamatā ir Padomes secinājumi, kas pieņemti 2004. gada 21. jūnijā un ar kuriem Padome aicināja Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu par tehniskajiem pasākumiem Atlantijas okeānā, lai aizstātu Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskus līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, lai veicinātu vidi saudzējošus zvejas paņēmienus.

Šī tehnisko pasākumu pakete paredzēta, lai aizsargātu zivju mazuļus, un būtiska šo pasākumu daļa ir radīta, lai ierobežotu to zveju ar tīkliem, piemēram, paredzot pasākumus, lai uzlabotu zvejas rīku selektivitāti, vai nosakot slēgtās sezonas/zvejas vietas. Citi pasākumi paredzēti, lai aizsargātu noteiktas zivju sugas vai ekosistēmas, ierobežojot zvejas intensitāti, pieņemot lēmumus par zvejas pārtraukšanu. Nepieciešamība samazināt izmešanu arī atspoguļojas attiecīgo tehnisko pasākumu noteikšanā.

Pieeja šai regulai atšķiras no Padomes Regulā (EK) Nr. 850/98 izmantotās. Pašlaik tiek plānots pieņemt pamatregulu, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta tādu pasākumu noteikšanai, kas varētu būt pastāvīgi. Tomēr tajā būtu arī paredzētas procedūras, kuras piemēro, īstenojot pasākumus ar diezgan ātru attīstības gaitu un ļoti tehniskus pasākumus. Regulā vajadzētu atbalstīt procedūras piemērošanu jaunu noteikumu pieņemšanai, īstenojot komitoloģijas procedūru.

Ar šo sistēmu piedāvā jaunu tiesību aktu paketi, kas ne tikai vienkāršo pašreizējos sarežģītos noteikumus, bet arī ievieš īpašus noteikumus katram „RKP apgabalam”, atspoguļojot reģionālās atšķirības. Šāds tiesību akta priekšlikums paredz daudz reģionalizētāku pieeju, uzlabojot to efektivitāti. Tiks ierosināta visaptveroša un saskaņota normatīvā pakete ar pasākumu pareizu līdzsvarojumu, kura būs vispārēji piemērojama visās jomās, arī tajās, kas raksturīgas vietējiem „RKP apgabaliem”, proti, viena Padomes pamatregula ar vispārējiem principiem un noteikumiem un papildu Komisijas regulas, kurās būs tehniskie noteikumi katram „RKP apgabalam”.

Priekšlikums attiecas uz rūpniecisko zveju un amatierzveju visos Eiropas ūdeņos, izņemot Vidusjūru, Baltijas jūru, Melno jūru, un zivsaimniecībās ar tālu migrējošiem zivju krājumiem visos ūdeņos, uz kuriem attiecas īpaši noteikumi. Tas apvienos lielāko daļu pašreizējo tehnisko pasākumu, kas noteikti dažādos Kopienas noteikumos attiecībā uz Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.

Kopumā jaunā priekšlikuma ievirze līdzinās 1998. gada tiesību aktos esošajai tehnisko pasākumu veidu ziņā, jaunums ir to pasākumu skaita palielināšanās, kuri saistīti ar zvejas rīku kategoriju un tādiem ierobežojumiem kā maksimālais garums, izmantošanas dziļums un tīklu iegremdēšanas laiks.

Jaunajā priekšlikumā ņemti vērā jaunie apstākļi, kas izveidojās līdz ar 2002. gada kopējās zivsaimniecības politikas un reģionālo konsultatīvo padomju kā attiecīgās konsultatīvās organizācijas starp Komisiju un ieinteresētajām personām reformu.

Referenta apsvērumi

Referenta izvirzītie priekšlikumi vispirms un galvenokārt paredzēti, lai noskaidrotu virkni neviennozīmīgu jautājumu Komisijas priekšlikumā. Tie paredzēti arī to pantu grozījumiem, pret kuriem ir izteikti praktiski iebildumi, lai novērstu šos iebildumus.

Komisijas priekšlikumi attiecas tikai uz to krastā izcelto zivju sugu minimālajiem izmēriem, kas uzskaitīti ierosinātās regulas 1. pielikumā. Tādēļ burtiski varētu saprast, ka nepieciešams īstenot noteikumus tikai par minimāliem izmēriem, kas tajā uzskaitīti. Tāds, protams, nav nolūks, un tāpēc referents uzskata, ka 1. pielikumā neuzskaitītās sugas, kas ir mazākas par noteikto minimālo izmēru, arī nedrīkstētu izcelt krastā. Turklāt pielikumā vajadzētu iekļaut sugas, kuru minimālo izmēru noteikusi ražotāja organizācija.

Viens no Komisijas jauno priekšlikumu mērķiem ir spēkā esošo noteikumu vienkāršošana. Paturot prātā šo mērķi, referents ir centies apvienot noteikumus, kuri vēl aizvien dažādās zonās paredz dažādus pasākumus.

Visbeidzot Komisijas ierosinātajā jaunajā regulā ir arī panti, kurus nekādi nevar īstenot praksē. Līdz šim visi izmantotie tīkli bija izgatavoti no cilpotām vai mezglotām auklām. Referents uzskata, ka tādēļ nav reāli gaidīt, ka zivsaimniecības nozarē tīklu ar 80 cm vai lielākiem acu garumiem vietā izmantos rombveida linuma acu tīklus vai tīklus ar vienāda garuma acīm. Vilkšanas spēku un, piemēram, tīklu aizķeršanās aiz vrakiem jūras gultnē dēļ visas tīklu acis dažkārt var nebūt rombveida. Tā dēļ praksē var uzlikt lielas sodanaudas par kaut ko tādu, kam īstenībā nav nekādas ietekmes uz mazo zivju izkļūšanu.

Referents brīdina, ka vissvarīgākie aspekti attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem būtu jāietver Padomes regulā, kā ierosināts grozījumā Nr. 18. Tādējādi Padome un Parlaments atbilstīgi iesaistīsies noteikumu pieņemšanā.

(1)

              OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(2)

              OV L 292, 21.11.2000., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2001. gada 16. jūlija Regulu (EK) Nr. 1456/2001


PROCEDŪRA

Virsraksts

Zvejas resursu saglabāšana, izmantojot tehniskos pasākumus

Atsauces

COM(2008)0324 – C6-0282/2008 – 2008/0112(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

18.7.2008

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

2.9.2008

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

2.9.2008

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

ENVI

25.6.2008

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Cornelis Visser

2.7.2008

 

 

Pieņemšanas datums

31.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, Paulo Casaca, Avril Doyle, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Hélène Goudin, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Margie Sudre, Cornelis Visser

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raül Romeva i Rueda

Iesniegšanas datums

2.4.2009

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 14. aprīļaJuridisks paziņojums