Procedūra : 2008/2218(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0224/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0224/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 29
CRE 21/04/2009 - 29

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.42
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     
PDF 183kWORD 115k
2009. gada 3. aprīļa
PE 418.088v02-00 A6-0224/2009

par Zaļo grāmatu par TEN-T politikas nākotni

(2008/2218(INI))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Eva Lichtenberger

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Zaļo grāmatu par TEN-T politikas nākotni

(2008/2218(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 4. februāra paziņojumu „Zaļā grāmata. TEN-T: politikas pārskats” (COM(2009)0044),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumu „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns” (COM(2008)0800),

–   ņemot vērā Padomes secinājumus par dabai nekaitīgāku transportu, kurus pieņēmusi Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome 2008. gada 8.–9. decembra sēdē,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. jūnija paziņojumu „Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā — Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta Baltās grāmatas vidusposma pārskats” (COM(2006)0314),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 23. janvāra paziņojumu „20 un 20 līdz 2020. gadam — Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām” (COM(2008)0030),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 18. oktobra paziņojumu „Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns” (COM(2007)0607),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 14. maija paziņojumu par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam (COM(2008)0301),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. janvāra ziņojumu par Eiropas transporta tīkla pamatnostādņu īstenošanu 2004.–2005. gadā (COM(2009)0005),

–   ņemot vērā 2009. gada 11. marta rezolūciju par Lisabonas stratēģiju(1),

–   ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūciju „Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā — ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors”(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0224/2009),

A. tā kā TEN-T politikas politiskā definīcija, kas aprakstīta Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai(3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmumā Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai(4), ļāva izveidot vēlamo pasākumu sarakstu ar 30 prioritāriem projektiem, kas bija vērsti galvenokārt uz dalībvalstu interesēm;

B.  tā kā ir jāuzlabo dzelzceļa un jūras kravu pārvadājumu ārējā konkurētspēja salīdzinājumā ar autopārvadājumiem, lai tādējādi panāktu jūras maģistrāļu un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru līdzsvarotu izmantošanu;

C. tā kā 30 prioritāro projektu īstenošanai Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas transporta tīklam kopumā nodrošināt aptuveni 20 miljardus eiro ES finansējuma no 2007.-2013. gada kopējā finansējuma, taču beigās šī summa tika samazināta līdz aptuveni 8 miljardiem eiro, no kuriem tikai 5,3 miljardus eiro piešķīra 30 prioritārajiem projektiem, jo tā uzstāja Padome;

D. ņemot vērā Eiropas Savienības labi zināmo nespēju panākt atbilstību noteikumiem par TEN-T finansējumu, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā(5), radot nenoteiktību projektu finansējuma plānošanā;

E.  tā kā ir jāstiprina Komisijas spēja īstenot tos galvenos pārrobežu projektus, jo īpaši dzelzceļa nozarē, kuri prasa pastāvīgu ciešāku sadarbību starp iesaistītajām dalībvalstīm un finansējumu uz daudziem gadiem, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas termiņu;

F.  tā kā pielikumi, kas pievienoti Komisijas 2008. gada 14. maija paziņojumam, atklāj, ka no transporta projektiem paredzētajām apropriācijām aptuveni 49 % ir iztērēti ceļiem, aptuveni 31 % — dzelzceļam un aptuveni 9 % — pilsētas transportam, tomēr nav pilnīgi skaidri tie projekti, kuriem piešķirts līdzfinansējums,

1.  atzīst, ka pirmos mēģinājumus attīstīt ES transporta infrastruktūras politiku, uz ko pamudināja „trūkstošie elementi” Eiropas rūpniecisko ražotāju apaļā galda sarunās, veicināja Komisijas 1992. gada 2. decembra paziņojums „Kopējas transporta politikas attīstība nākotnē”, sniedzot pamatojumu „panākt ekonomisku izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību” un īstenoja iepriekšējais transporta komisārs Karel Van Miert; norāda, ka iepriekš minētos mērķus bija mēģināts īstenot ar Padomes 1995. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 2236/95, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomām(6), un Lēmumu Nr. 884/2004/EK; un vērš uzmanību uz pamudinājumu, ko šajā politikas jomā izteica par transporta un enerģētikas jautājumiem atbildīgā komisāre, priekšsēdētāja vietniece Loyola de Palacio;

2.  uzskata TEN-T koordinatoru ziņojumus par interesantiem piemēriem atsevišķu atlasītu svarīgu projektu turpmākai koordinācijai un integrācijai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt pašreizējos prioritāros projektus. Jāturpina veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumus, nodrošinot atbilstību mērķim pabeigt visa tīkla izveidi;

3.  atzinīgi vērtē, ka tik drīz ir iesniegts minētais Komisijas 2009. gada 4. februāra paziņojums nolūkā pilnībā pārskatīt ES transporta infrastruktūru un TEN-T politiku, ņemot vērā pašreizējās un turpmākās grūtības transporta, pārrobežu mobilitātes, finanšu, ekonomikas, sociālajā, drošības un vides jomā;

4.  šajā saistībā neuzskata, ka būtu racionāli ieviest TEN-T konceptuālā pīlāra neskaidru jēdzienu, sarakstā nosakot pārmērīgi daudz prioritāšu; pretēji Komisijas izvirzītajam mērķim, ar tādu pīlāru, kas daudznozīmīgi tiek uzskatīts par konceptuālu, nav iespējams uzlabot ticību TEN-T politikai, kas ir atkarīga no konkrētu projektu attīstības;

5.  tāpēc piekrīt izstrādāt saskaņotāku un integrētāku tīkla pieeju, apmierinot vajadzības pēc iedzīvotāju un kravas vairākveidu transporta savienojumiem; tāpēc uzsver, ka prioritāte jādod dzelzceļam, ostām, ilgtspējīgiem jūras un iekšējiem ūdensceļiem, kā arī to sauszemes savienojumiem vai vairākveidu transporta mezgliem infrastruktūras savienojumos jaunajās dalībvalstīs un ar tām, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš arī pārrobežu transporta savienojumiem, kā arī labākiem savienojumiem ar lidostām un jūras ostām Eiropas tīklos; uzsver, ka ir jāpievērš uzmanība atšķirīgajām pasažieru un preču pārvadājumu vajadzībām, kuras vienas otru papildina; iesaka dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm uzlabot starpposmu stacijas un vietējos starpsavienojumus, kas savieno ar TEN-T, lai mazinātu izmaksas, kuras ir saistītas ar atrašanos perifērijā;

6.  aicina Komisiju īpaši atbalstīt prioritāros projektus, kuros ir vairākveidu transporta savienojumi un pastāvīga sadarbspēja un kuri aptver vairāku dalībvalstu teritoriju; norāda, ka ekonomisko apgabalu un šo prioritāro projektu sasaiste ir valsts mēroga uzdevums;

7.  norāda, ka videi nekaitīgiem transporta veidiem piešķirta nesamērīgi liela nozīme prioritāro projektu sarakstā, un vērtē to atzinīgi; šajā saistībā aicina Komisiju nodrošināt, lai šāda proporcionalitāte saglabātos arī turpmāk, kad projekti būs īstenoti;

8.  uzsver nepieciešamību integrēt klimata aizsardzību un visu transporta veidu ilgtspējīgu attīstību Eiropas infrastruktūras politikā, lai izpildītu ES mērķus samazināt CO2 emisijas;

9.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis integrēt lēmumu pieņemšanā un plānošanā saistībā ar TEN-T projektiem Eiropas vides tiesību aktus, piemēram, Natura 2000, Vienoto Eiropas aktu (VEA), ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), Gaisa kvalitātes direktīvu, Ūdens pamatdirektīvu, Dzīvotņu un putnu direktīvu, kā arī Transporta un vides ziņošanas mehānisma (TERM) ziņojumus Eiropas Vides aģentūrai par rādītājiem transporta un vides jomā;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā nesenos notikumus, kas ir būtiski faktori Eiropas transporta infrastruktūras politikai, piemēram, globālo finanšu krīzi, demogrāfiskās pārmaiņas, paplašināšanos, jaunu kaimiņvalstu iegūšanu un intensīvākus savienojumus ar austrumu valstīm un Vidusjūras reģiona valstīm;

11. aicina Komisiju pastiprināt pūliņus uzlabot Eiropas koordināciju teritoriālās attīstības un transporta plānošanai (Eiropas Savienības Teritoriālā programma, kā arī teritoriālās kohēzijas princips), ņemot vērā reģionālo pieejamību, ko nodrošina uzlabota reģionālo tīklu efektivitāte; ir jāapsver lielās atšķirības starp kalnainiem, piekrastes/salu, centrāliem, perifēriem un citiem pārrobežu apvidiem, kā arī vajadzība labāk integrēt tos pilsētu mobilitātes sistēmās;

12. aicina Komisiju īpašu prioritāti piešķirt galvenajiem projektiem, kas saistīti ar lielākajiem dzelzceļa, autoceļu un iekšzemes ūdensceļu maršrutiem, lai nodrošinātu pārrobežu savienojumus ar jaunajām dalībvalstīm un trešām valstīm;

13. šajā saistībā ierosina, ka plānošanas procesā kā pamatelements jāizmanto Eiropas telpiskās attīstības koncepcija (ETAK) un jāiekļauj pieejamie ESPON pētījumi, jo tie sniedz zinātnisku un plānošanai paredzētu vispārīgu informāciju par transporta attīstību;

14. uzsver, ka Lisabonas stratēģijas un Atveseļošanas plāna mērķi jāiekļauj TEN-T politikas veidošanā, ņemot vērā mobilitātes, pieejamības un loģistikas īpašo nozīmi saistībā ar ES konkurētspēju, kā arī jāuzlabo teritoriālā kohēzija;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt vairākveidu TEN-T koncepcijā dabai nekaitīgus koridorus, dzelzceļa kravu pārvadājumu tīklus, Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu tīkla (ERTMS) koridorus, jūras „maģistrāles”, piemēram, tuvsatiksmes kuģošanas ceļus, pašreizējos iekšzemes ūdensceļus ar ierobežotu jaudu vai dambjus ar nepietiekamu jaudu, sauszemes ostas, loģistikas platformas un pilsētu mobilitātes mezglus, kā arī paredzēto TEN-T paplašināšanu, ietverot Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valstis, austrumu valstis un Vidusjūras reģiona valstis, pamatojoties uz plānotu rīcību, lai atbalstītu transporta veidus, kas ir drošāki, nekaitīgāki videi un patērē mazāk naftas, tādējādi nodrošinot visu transporta veidu optimālu izmantojumu un dažādu transporta veidu savienojumu atbilstību, jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa līnijām ostās; turklāt aicina nodrošināt saskaņotību starp pašreizējo un turpmāko TEN-T regulējumu un tiem tiesību aktiem, kas ierosināti attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem;

16. norāda, ka saskaņā ar jaunāko izpēti līdz šim iekšzemes ūdensceļu vajadzībām ir izmantots tikai 1 % Eiropas infrastruktūrai atvēlēto līdzekļu; uzskata, ka ir jānodrošina pietiekams ES atbalsts, lai Eiropā attīstītu iekšzemes ūdensceļu infrastruktūru, tādējādi pilnībā izmantojot potenciālu, ko sniedz iekšzemes ūdensceļi kā ilgtspējīgs un drošs transporta veids;

17. aicina Komisiju mēģināt nodrošināt dzelzceļa kravu pārvadājumu aizvien plašāku izmantošanu, lai sekmētu lielāku tīkla efektivitāti un ātrākus pārvadājumus;

18. šajā saistībā atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravu pārvadājumiem (COM(2008)0852) un iepriekš minēto Komisijas 2007. gada 18. oktobra paziņojumu;

19. uzsver, ka ir svarīgi radīt iespējas dalīties informācijā par vairākveidu transportu, lai veicinātu un atbalstītu mijiedarbību starp nemateriālo un materiālo infrastruktūru (informācijas sistēmas, piemēram, ERTMS/RIS/ITS/SESAR/Galileo), lai uzlabotu sadarbspēju, ritošo daļu (ERTMS datortehnikas un programmatūras aprīkojums vilcienos un kravas vagonu radītā trokšņa samazināšana), dabai nekaitīgu loģistiku, vairākveidu transporta savienojumus un mezglus, decentralizētus tiešās piegādes ķēdes pakalpojumus un mobilitātes pārvaldību;

20. uzsver, ka saistībā ar TEN-T ir svarīgi attīstīt saskaņotas un standartizētas automatizētās transporta sistēmas (ATS), lai nodrošinātu efektīvāku, raitāku, drošāku un videi nekaitīgāku transporta pārvaldību;

21. iesaka uzlabot TEN-T īstenošanu, nodrošinot labāku informācijas pieejamību ar tādu sistēmu starpniecību kā TENtec informācijas sistēma, ieviešot atklāto koordinācijas metodi, kas ietver salīdzinošo novērtēšanu un paraugprakses apmaiņu;

22. pievērš uzmanību nepieciešamībai veicināt pašreizējās infrastruktūras efektivitāti TEN-T projektos īstermiņā, jo īpaši tad, ja šādu projektu īstenošana jau uzsākta, lai padarītu šos koridorus dzīvotspējīgus un efektīvus, bet nevis vienkārši gaidīt uz lielu projektu ilgtermiņa īstenošanu šajos koridoros;

23. atbalsta Zaļās grāmatas „TEN-T formas strukturālo izvēli C”, t. i., divslāņu tīklu, kas sastāv no visaptveroša tīkla, kurš balstīts uz pašreizējām TEN-T kartēm, un vairākveidu transporta „galvenā tīkla”, kurš vēl ir jādefinē, par prioritātēm nosakot dzelzceļu, ilgtspējīgus ūdensceļus un ostas, kā arī to savienojumu ar loģistikas centriem;

24. atbalsta „galvenā tīkla” koncepciju, ko veido „ģeogrāfiskais pīlārs” un „konceptuālais pīlārs”, kurš ietver kritērijus un mērķus, kas ļauj laika gaitā elastīgi apzināt projektus, koridorus un tīkla daļas, nevis attiecībā uz visu periodu tos stingri noteikt jau budžeta plānošanas sākumā; uzskata, ka budžeta plānošanas laikā jārod iespēja elastīgi paplašināt TEN-T, lai pielāgotos mainīgajiem tirgus apstākļiem;

25. atzīst dalībvalstu nozīmīgo lomu — tām apspriežoties ar savām reģionālajām un vietējām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības un vietējo iedzīvotāju ieinteresētajām pusēm — lēmumu pieņemšanā par transporta infrastruktūru, kā arī transporta infrastruktūras plānošanā un finansēšanā, tostarp Eiropas pārrobežu koordinācijā un sadarbībā; cer, ka Eiropadome nodrošinās lielāku saskanību starp TEN-T projektu pieprasījumiem un lēmumiem par TEN-T budžetiem; ņemot vērā ES finanšu shēmas vidusposma pārskatu, kā arī pašreizējās apspriedes par ES atjaunošanas plānu, aicina dalībvalstis saskaņā ar līdzšinējo ES politiku pirmām kārtām pienācīgi apsvērt jautājumu par vajadzīgo finansiālo atbalstu transporta infrastruktūrās, kas ir daļa no TEN-T tīkla;

26. pilnībā piekrīt Kopienas mērķim, kas paredz samazināt administratīvo slogu, un tādēļ īpaši mudina Komisiju pārskatīt finanšu shēmas attiecībā uz TEN-T prioritārajiem projektiem, lai vairāk samazinātu birokrātijas slogu;

27. aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt valsts līmenī īstenotās politikas saskaņošanu, lai nodrošinātu saskaņotību TEN-T programmas finansēšanā un īstenošanā atbilstīgi EK līguma 154. un 155. pantam;

28. šajā sakarā uzsver, ka finanšu krīze rada lielāku spiedienu uz Eiropas Savienību, dalībvalstīm un reģioniem, lai tie pamatotu lēmumus par transporta infrastruktūras projektiem uz saprātīgiem izmaksu un ieguvumu novērtējumiem, ilgtspējību un Eiropas pārrobežu pievienoto vērtību;

29. tomēr ieguldījumi transporta infrastruktūrā ir viena no galvenajām jomām, ar kuras palīdzību iespējams atrisināt finanšu un ekonomikas krīzi, un tādēļ aicina Komisiju paātrināt infrastruktūras projektus, kas saistīti ar TEN-T un finansēti ar struktūrfondu un kohēzijas fondu starpniecību; aicina dalībvalstis atkārtoti novērtēt savas ieguldījumu politikas prioritātes, ņemot vērā šo pieeju, lai paātrinātu tos TEN-T projektus, par kuriem tās uzņēmušās atbildību, jo īpaši pārrobežu posmos;

30. atgādina Komisijai, ka transporta infrastruktūras projektu ES līdzfinansējumam, ko piešķir TEN-T, kohēzijas un reģionālais fonds un EIB, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: ekonomiskai dzīvotspējai, uzlabotai konkurētspējai, vienotā tirgus darbības sekmēšanai, ilgtspējībai vides jomā, pārredzamībai no nodokļu maksātāju viedokļa un iedzīvotāju dalībai (partnerības princips); šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir attīstīt valsts un privātā sektora partnerību, lai finansētu TEN-T projektus, turklāt svarīgi ir izstrādāt elastīgus risinājumus tām problēmām, kas rodas šāda mēroga pasākumos (ģeogrāfiskie un tehniskie sarežģījumi, sabiedrības pretestība utt.);

31. uzsver jo īpaši augošās vajadzības ieguldījumu jomā Eiropas gaisa pārvadājumu nozarē saistībā ar Eiropas vienotās gaisa telpas II dokumentu paketi, kā arī ierosināto „vispārējo aviācijas sistemātisko pieeju”; tādēļ aicina Komisiju, pārskatot TEN-T budžeta regulējumu, apsvērt lidostām un ATM/ANS pieejamā finansējuma daļas palielināšanu;

32. norāda, ka ir nepieciešama aktīvāka pētniecība un izstrāde attiecībā uz vislabākās un visefektīvākās prakses transporta infrastruktūras finansēšanu un tās pozitīvo ietekmi uz konkurētspēju un kvantitatīvu un kvalitatīvu nodarbinātību, tostarp valsts un privātā sektora partnerības (PPP) pieredzi šajā sakarā, ko jau sākts darīt Komisijas pašreizējos pētījumos;

33. uzsver, ka TEN-T izpildaģentūrā jāizveido darba grupa, lai palielinātu valsts un privātās partnerības izmantošanu saistībā ar dažu prioritāro projektu vai posmu finansēšanu, kā arī izplatītu paraugprakses risinājumus;

34. uzsver, ka lielāka paļaušanās uz valsts un privāto partnerību un Eiropas Investīciju banku neaizstās lielu daļu no budžeta finansējuma liela mēroga projektiem, kuriem ir noteikts atmaksāšanas periods vairāku paaudžu laikā;

35. atbalsta TEN-T budžeta pārskatīšanu, ko veiktu dalībvalstis saistībā ar 2009.–2010. gada finanšu shēmas vidusposma pārskatu, nevis pieeju, kas paredz krasi samazināt citus projektus un centienus attīstīt cieši saistītos dzelzceļus un ūdensceļus;

36. uzsver, ka daļa no autoceļu infrastruktūrā iekasēto ceļa nodevu ieņēmumiem jāpiešķir TEN-T projektu finansēšanai, lai palielinātu sviras efektu aizņēmumu jomā;

37. lūdz Komisijai un dalībvalstīm apsvērt iespēju veidot Eiropas velotransporta tīklu un „dzelzs priekškara” maršrutu, kas veicinātu Eiropas pārrobežu velotransporta infrastruktūru un atbalstītu vidi saudzējošu pārvietošanās veidu un ilgtspējīgu tūrismu;

38. aicina Komisiju līdz sava pilnvaru termiņa beigām ierosināt likumdošanas iniciatīvu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgu liberalizēšanu no 2012. gada 1. janvāra, lai tādējādi palielinātu visa dzelzceļa TEN tīkla konkurētspēju;

39. pauž nožēlu par prioritāro projektu lēno īstenošanu pierobežas posmos, jo īpaši attiecībā uz Pireneju reģiona projektiem, kuri ir būtiski Ibērijas pussalai un Francijai;

40. mudina Komisiju turpināt iesaistīt Parlamentu un Eiropadomi daudzgadu priekšlikumu iesniegšanā un izvēles izdarīšanā par TEN-T projektu līdzfinansēšanu;

41. aicina Komisiju regulāri un vismaz reizi gadā iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par visiem prioritārajiem projektiem, sniedzot katra projekta novērtējumu, raksturojot projektu izmaksu rentabilitāti, katra projekta īstenošanas iespējamību un laika grafiku;

42. aicina Komisiju un EIB iesniegt Parlamentam un Padomei ikgadēju sarakstu ar konkrētiem līdzfinansētajiem projektiem, ja TEN-T projektiem līdzfinansējumu piešķīris reģionālais, kohēzijas fonds un EIB, kā jau tas tiek praktizēts attiecībā uz TEN-T līdzfinansēšanu;

43. uzsver, ka no ekoloģiskā un ekonomiskā viedokļa vairākveidu pārvadājumu sistēmas, kuras ļauj izmantot dažādus transporta veidus attiecīgā maršrutā, daudzos gadījumos ir vienīgā dzīvotspējīgā un ilgtspējīgā iespēja nākotnē;

44. uzsver, ka nesen paplašinātajā Šengenas zonā transporta infrastruktūrai starp Rietumeiropu un Austrumeiropu ir milzīga nozīme, ņemot vērā ar to saistīto ekonomikas izaugsmes potenciālu, īpaši jaunajās dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un veicināt starptautiskos ceļu un dzelzceļu tīklus starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, jo sevišķi atbalstot pārrobežu transporta infrastruktūru ar īpašu rīcības programmu, ko īsteno kopīgi ar vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm; uzsver arī, ka labāki savienojumi starp Eiropas Transporta tīklu un trešo valstu transporta tīkliem jo īpaši uzlabotu robežapgabalu stāvokli un dotu pievienoto vērtību sadarbībai starp reģioniem un ES kopumā;

45. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0120.

(2)

OV C 187E, 24.7.2008., 154. lpp.

(3)

OV L 15, 17.1.1997., 1. lpp.

(4)

OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)

OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.

(6)

OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

Referente piekrīt Komisijai, ka ir īstais laiks, pamatojoties uz piecpadsmit gadu pieredzi, rūpīgi pārdomāt TEN-T politikas mērķus un līdzekļus. Mums ir jāpārskata projekti un instrumenti, jāliek lielāks uzsvars uz ES koordināciju un jācenšas radīt dalībvalstīm lielākas saistības prioritāro projektu īstenošanā, par kuriem dalībvalstis vienojušās.

TEN-T projektu būtībā sāka īstenot kā valsts infrastruktūras ieguldījumu politiku, lai panāktu ekonomisku izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, radot jaunus transporta savienojumus. TEN-T prioritārie projekti un kartes galvenokārt ietvēra lielus un dārgus dalībvalstu transporta infrastruktūras projektus, turklāt daži no 30 TEN-T prioritārajiem projektiem nebija reālistiski, bet citi tajā laikā — un it īpaši pēc ES paplašināšanās — kļuva ļoti nozīmīgi, taču nebija iekļauti sarakstā.

Pašreizējā ekonomikas krīze var atkal likt mums ievērot šo loģiku, veicot ieguldījumus transporta infrastruktūrā. Taču mums ir nepieciešami gudri projekti un ieguldījumi(1) ES transporta infrastruktūrā un tās turpmākajā attīstībā nākamajos 10–20 gados. Lēmumi attiecībā uz transporta infrastruktūras projektiem ir jāpamato uz saprātīgiem izmaksu un ieguvumu novērtējumiem, ilgtspējību un Eiropas pārrobežu pievienoto vērtību.

Saistībā ar šīm iespējām ir jāņem vērā nepieciešamība pēc reālas koridoru pieejas, kā arī jaunas tehnoloģijas gan transporta, gan ar to saistītajā enerģētikas sektorā. Šajā pieejā ir jāparedz nākotnes vajadzības un pēc iespējas labāk jāizmanto transporta infrastruktūra. Gudra reakcija būtu pievērst uzmanību nepieciešamībai palielināt pašreizējās infrastruktūras jaudu TEN-T projektos īstermiņā, lai padarītu šos koridorus dzīvotspējīgus un efektīvus, bet nevis vienkārši gaidīt uz lielu projektu ilgtermiņa īstenošanu šajos koridoros.

Referente atzīst dalībvalstu nozīmīgo lomu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz transporta infrastruktūru, kā arī transporta infrastruktūras plānošanā un finansēšanā, tostarp Eiropas pārrobežu koordinācijā un sadarbībā, un cer, ka Eiropadome nodrošinās lielāku saskanību starp TEN-T projektu pieprasījumiem un lēmumiem par TEN-T budžetiem.

(1)

COM(2008)0800.


Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (13.2.2009)

Transporta un tūrisma komitejai

par Zaļo grāmatu par TEN-T politikas nākotni

(2008/2218(INI))

Atzinumu sagatavoja: Iratxe García Pérez

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka Zaļajā grāmatā par Eiropas Transporta tīkla nākotni ieviestais jēdziens „infrastruktūras pakalpojumi” ir stratēģiski svarīgs, lai ES palielinātu konkurētspēju un nodarbinātību atbilstīgi Lisabonas programmai un Eiropas nodarbinātības stratēģijai; aicina Komisiju koncentrēties uz augstas kvalitātes pakalpojumu veicināšanu un esošās infrastruktūras efektīvu izmantošanu;

2.  uzsver, ka struktūrfondi, īpaši Kohēzijas fonds, varētu efektīvāk sekmēt Eiropas Transporta tīkla mērķus, ja reģionālās attīstības un transporta politika būtu saskaņotāka nolūkā panākt lietderīgāku rezultātu un ja prioritātes būtu precīzākas un finansējums paredzēts tieši vājajām vietām un projektu pārrobežu posmiem, kā arī jauniem uzdevumiem transporta nozarē, proti, saistībā ar klimata pārmaiņām un energoapgādi;

3.   uzsver, ka Eiropas Transporta tīkla projekti jāpiemēro kohēzijas politikas mērķim par līdzsvarotu attīstību un tiem ir jāpalīdz izlīdzināt teritoriālās atšķirības; uzskata, ka tas var izdoties tikai tad, ja tiek ņemtas vērā prasības, kuras ir iestrādātas Eiropas vadošajā policentriskas attīstības principā;

4.   uzsver, ka nākamo Eiropas Transporta tīkla projektu izvēles pamatā ir jābūt padziļinātām transporta prognozēm, atšķirīgajām tirgus vajadzībām un tendencēm, kā arī ekonomiski un ekoloģiski noturīgiem uzņēmējdarbības modeļiem;

5.   uzsver, ka no ekoloģiskā un ekonomiskā viedokļa vairākveidu pārvadājumu sistēmas, kuras ļauj izmantot dažādus transporta veidus attiecīgā maršrutā, daudzos gadījumos ir vienīgā dzīvotspējīgā un noturīgā iespēja nākotnē;

6.   uzskata, ka dalībvalstīm ir jāveic ilgtermiņa tīklu plānošana un infrastruktūras attīstības plānošana, nodrošinot, ka projektus iesniedz ātrāk un tie ir precīzāki, tādējādi paredzot lielāku privātā sektora līdzdalību, lai atvieglotu darba vietu radīšanu;

7.   norāda, ka procedūru vienkāršošana un finanšu garantiju ieviešana, samazinot risku uzņēmumiem, īpaši MVU, ir būtiska, lai piesaistītu privāto kapitālu un izveidotu stabilas publiskā un privātā sektora partnerības, kas ir būtiski projektu īstenošanā; uzsver, ka saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerību ir nepieciešamas precīzas un pārredzamas profesionālās ētikas normas, lai uzraudzītu sabiedrisko iestāžu un uzņēmumu darbību;

8.   atgādina dalībvalstīm, ka ES teritoriālā kohēzija ir arī atkarīga no iespējām nodrošināt labus savienojumus starp reģioniem un ka efektīvu transporta tīklu īstenošanai ir liela nozīme Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo reģionu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā; mudina dalībvalstis paātrināt līdzšinējo projektu pārrobežu posmu īstenošanu un nodrošināt vajadzīgo valsts finansējumu;

9.   uzsver, ka nesen paplašinātajā Šengenas zonā transporta infrastruktūrai starp Rietumeiropu un Austrumeiropu ir milzīga nozīme, ņemot vērā ar to saistīto ekonomikas izaugsmes potenciālu, īpaši jaunajās dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un veicināt starptautiskos ceļu un dzelzceļu tīklus starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, jo sevišķi atbalstot pārrobežu transporta infrastruktūru ar īpašu rīcības programmu, ko īsteno kopīgi ar vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm; uzsver arī, ka labāki savienojumi starp Eiropas Transporta tīklu un trešo valstu transporta tīkliem jo īpaši uzlabotu robežapgabalu stāvokli un dotu pievienoto vērtību sadarbībai starp reģioniem un ES kopumā;

10. uzskata, ka, ņemot vērā ES energoatkarību no tās kaimiņiem un no tās izrietošos draudus, Eiropas Komisijai ir jāatjauno centieni nodrošināt enerģijas vajadzības, projektējot jaunus cauruļvadu tīklus un ieguldot pašreizējos, ceļot jaunas glabātavas un veidojot alternatīvus piegādes maršrutus, piemēram, lai varētu veikt sašķidrinātas gāzes pārvadi no ostām uz iekšzemi;

11. mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Transporta tīkla plānošana, ievērojot pamatoto uzsvaru uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem, turpmāk notiek efektīvāk attiecībā uz sociālo un teritoriālo kohēziju, izvairoties no infrastruktūras piesātinājuma un sabrukuma reģionos, kuri jau ir blīvi apdzīvoti, un ir vairāk orientēta uz teritorijas labāku struktūru kopumā, ņemot vērā tādu plašāku apgabalu potenciālās iespējas, kuri ir mazapdzīvoti vai kuros iedzīvotāju skaits ievērojami samazinās;

12. uzsver, ka perifērie reģioni un reģioni ar neizdevīgu novietojumu (kalnu reģioni, salas, mazapdzīvoti apgabali, attālākie reģioni un nomaļas robežpilsētas) ir ārkārtīgi neizdevīgā stāvoklī, jo tiem ir ierobežota piekļuve Eiropas Transporta tīkla koridoriem; iesaka dalībvalstīm uzlabot vietējos starpsavienojumus, lai mazinātu izmaksas, kuras ir saistītas ar atrašanos perifērijā, un nodrošināt, ka Eiropas Transporta tīkls aptver visu ES teritoriju; šajā sakarā vērš uzmanību uz to, ka starptautiskiem ceļu savienojumiem ir prevalējoša nozīme vietējā un reģionālajā attīstībā;

13. norāda uz Eiropas Transporta tīkla lielo nozīmi attiecībā uz attālākiem reģioniem, jo šiem reģioniem ir pilnīgi jāpaļaujas uz transporta līdzekļiem, lai panāktu ekonomikas attīstību un to pieejamību;

14. uzskata, ka reāla augšupēja pieeja, ar kuru lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesā ir pilnīgi iesaistītas reģionālās un vietējās varasiestādes, uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un vietējie iedzīvotāji, ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu Eiropas Transporta tīkla projektu ātru īstenošanu un to noturību ilgtermiņā; prasa iepriekš minētos nosacījumus vienādi piemērot pilnīgi visiem finanšu pasākumiem un finansējuma avotiem, kurus izmanto Eiropas Transporta tīklā;

15. uzskata, ka informācija par Eiropas Transporta tīkla finansējuma izlietojumu un par šī finansējuma priekšrocībām bieži vien pilsoņiem nav viegli pieejama; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavot pasākumus, kas palielinātu pārredzamību attiecībā uz šo fondu sadali un sasniegtajiem rezultātiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

0

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emmanouil Angelakas, Elspeth Attwooll, Stavros Arnaoutakis, Rolf Berend, Victor Boştinaru, Wolfgang Bulfon, Giorgio Carollo, Bairbre de Brún, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Monica Giuntini, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Gábor Harangozó, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Florencio Luque Aguilar, Jamila Madeira, Iosif Matula, Miroslav Mikolášik, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Giovanni Robusti, Wojciech Roszkowski, Bernard Soulage, Catherine Stihler, Margie Sudre, Oldřich Vlasák

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Emanuel Jardim Fernandes, Stanisław Jałowiecki, Zita Pleštinská, Samuli Pohjamo, Christa Prets, Flaviu Călin Rus, Richard Seeber, László Surján, Iuliu Winkler

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sepp Kusstatscher, Toine Manders


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

31.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

34

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Paolo Costa, Luis de Grandes Pascual, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Brigitte Fouré, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Timothy Kirkhope, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Luís Queiró, Reinhard Rack, Ulrike Rodust, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Michel Teychenné, Yannick Vaugrenard, Armando Veneto, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elisabeth Jeggle, Anne E. Jensen, Marie Panayotopoulos-Cassiotou

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elisabeth Schroedter

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 14. aprīļaJuridisks paziņojums