Procedūra : 2008/0231(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0236/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0236/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 20
CRE 21/04/2009 - 20

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.38
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     *
PDF 426kWORD 679k
2009. gada 3. aprīļa
PE 418.351v02-00 A6-0236/2009

par priekšlikumu Padomes direktīvai (Euratom) par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru izveidošanu

(COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Gunnar Hökmark

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
 VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS
 PROCEDŪRA
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai (Euratom) par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru izveidošanu

(COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0790),

–   ņemot vērā Euratom līguma 31. un 32. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0026/2009),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0236/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Euratom līguma 119. panta otro daļu un, pieņemot šo priekšlikumu, nodrošināt Euratom līgumā noteikto tiesisko prasību, galvenokārt, 31. pantā minētās prasības par apspriešanos ar ekspertu grupu, ievērošanu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Dalībvalstis var pašas pieņemt lēmumus par savu enerģētisko bilanci, un pēc pārdomu perioda atkal ir palielinājusies interese par jaunu atomelektrostaciju būvniecību, un vairākas dalībvalstis ir nolēmušas izdot licences jaunu atomelektrostaciju būvei. Turklāt turpmākajos gados sagaidāms, ka licenču turētāji iesniegs pieprasījumus pagarināt atomelektrostaciju ekspluatācijas termiņus.

(6) Katra dalībvalsts brīvi lemj par dažādiem enerģijas veidiem.

Pamatojums

Ir svarīgi atbalstīt principu par dalībvalstu tiesībām brīvi pieņemt lēmumus par tajās izmantotajiem dažādiem enerģijas veidiem. Turklāt tikpat svarīgi ir norādīt, ka ar šo direktīvu nav paredzēts stimulēt dalībvalstis, lai dažādos enerģijas veidus, ko tās izmanto, papildinātu ar kodolenerģiju. Tādēļ 6. apsvērumā svītroto teksta daļu būtība ir jāietver 7. apsvērumā, lai uzsvērtu šo atšķirību.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Tādēļ jānosaka labākie paņēmieni, lai dotu norādījumus reglamentējošajām iestādēm attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par kodoliekārtu ekspluatācijas termiņa pagarināšanu.

(7) Jautājums par kodoldrošību ietilpst Kopienas interesēs, un tas jāņem vērā gadījumos, kad pieņem lēmumus par jaunu iekārtu licencēšanu un/vai kodoliekārtu ekspluatācijas pagarināšanu. Tādēļ jānosaka labākie paņēmieni, lai dotu norādījumus reglamentējošajām iestādēm un dalībvalstīm attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par jaunu iekārtu licencēšanu vai nelicencēšanu, kā arī par kodoliekārtu ekspluatācijas termiņa pagarināšanu.

Pamatojums

Kodoldrošība ietilpst Kopienas vispārējo interešu lokā, tādēļ šis apstāklis ir labs iemesls, lai attīstītu paraugpraksi, un to neietekmē tas, ka dažas dalībvalstis vēlas licencēt jaunas iekārtas. Turklāt ir lietderīgi piebilst, ka ne tikai reglamentējošās iestādes, bet arī dalībvalstis šo paraugpraksi varētu izmantot kā pamatnostādni.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Kodoldrošības pastāvīgai paaugstināšanai ir labi izveidotas pārvaldības sistēmas, un licenču turētājiem ir jānodrošina iedzīvotāju augsta līmeņa drošība.

(9) Kodoldrošības pastāvīgai paaugstināšanai ir labi izveidotas pārvaldības sistēmas, un licenču turētājiem un atkritumu apsaimniekotājiem ir jānodrošina visaugstākais iespējamais iedzīvotāju drošības līmenis.

Pamatojums

Drošības standartiem iespējamās jaunās un esošās kodoliekārtās ir jābūt visaugstākajiem standartiem, proti, tādiem, kas atbilst augstākajiem sasniegumiem šo iekārtu tehnoloģijā, reglamentācijā un ekspluatācijā ES. Šis pamatprincips būtu jāpiemēro arī kodolatkritumu apsaimniekošanā.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) noteiktie pamatprincipi un prasības, kuru pilnveidošanā dalībvalstis devušas būtisku ieguldījumu, ir pamats praksei, uz kuras pamata jāveido valstu drošības prasības.

(10) Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) noteiktie pamatprincipi, prasības un pamatnostādnes, kuru pilnveidošanā dalībvalstis devušas būtisku ieguldījumu, ir noteikumu kopums un pamats praksei, uz kuras pamata jāveido valstu drošības prasības. Šajos noteikumos jāietver ar drošības prasībām saistītā starptautiskā paraugprakse, kas ir laba bāze, uz kuru pamatot Kopienas tiesību aktus. Kopienas tiesību aktos nevar ieviest noteikumus, vien ietverot šajā direktīvā vienkāršu atsauci uz SAEA drošības standartu sēriju Nr. SF-1 (2006). Tādēļ šī direktīva būtu jāpapildina ar pielikumu, kurā norādīti drošības pamatprincipi.

Pamatojums

Tā kā SAEA drošības principiem ir tikai rekomendējošs raksturs un tie nav juridiski saistoši, tos nevar ieviest Kopienas tiesību aktos, izdarot šajā direktīvā vienkāršu atsauci uz SAEA drošības standartu sēriju. Direktīva būtu jāpapildina ar pielikumu, kurā norādīti drošības pamatprincipi. Šai pieejai ir nepārprotamas priekšrocības regulējuma noteiktības uzlabošanas ziņā Kopienas līmenī, un tā veidotu šo principu īstenošanas juridisko pamatu.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Informācija par svarīgiem kodoldrošības jautājumiem iedzīvotājiem jāsniedz pareizi un laikus, un attiecībā uz kodoliekārtu drošību tai jābūt pārskatāmai.

(13) Informācija par svarīgiem kodoldrošības jautājumiem kodolrūpniecībā strādājošajiem un iedzīvotājiem jāsniedz pareizi un laikus, un attiecībā uz kodoliekārtu drošību tai jābūt pārskatāmai.

Pamatojums

Grozījums izdarīts, lai nodrošinātu konsekvenci ne tikai ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 30. pantu, kurā paredzēts, ka Kopienā jānosaka pamatstandarti, kas saistīti ar strādājošo un plašas sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma radīto apdraudējumu, bet arī ar ES direktīvām par darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar tiem.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

13a. Lai nodrošinātu piekļuvi informācijai, kā arī sabiedrības līdzdalību un pārredzamību, dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai īstenotu saistības, kas noteiktas starptautiskās konvencijās, kurās jau ir paredzētas nepieciešamās prasības valsts, starptautiskā vai pārrobežu kontekstā, piemēram, Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija, 1998. gada 25. jūnijs)1.

 

---------------------------------------------------------------1 OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.; OV L 164, 16.6.2006., 17. lpp, un Regula (EK) 1367/2006, OV L 264, 25.09.2006., 13. lpp.

Pamatojums

Grozījums ierosināts saistībā ar šā priekšlikuma 5. panta noteikumiem par pārredzamību.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Lai nodrošinātu kodoliekārtu drošības prasību faktisku ieviešanu, dalībvalstīm savas reglamentējošās iestādes jāizveido kā neatkarīgas institūcijas. Reglamentējošajām iestādēm jāpiešķir tām uzticēto pienākumu izpildei nepieciešamā kompetence un resursi. Reglamentējošajām iestādēm jāpiešķir tām uzticēto pienākumu izpildei nepieciešamā kompetence un resursi.

(15) Lai nodrošinātu kodoliekārtu regulējuma efektivitāti, dalībvalstīm savas reglamentējošās iestādes jāizveido kā institūcijas, kuras nav atkarīgas no interesēm, kas varētu pārmērīgi ietekmēt lēmumus par kodoldrošības jautājumiem. Reglamentējošās iestādes būtu jānodrošina ar nepieciešamo kompetenci un resursiem, lai tās spētu izpildīt tām uzticētos pienākumus.

Pamatojums

Grozījumi izdarīti saistībā ar referenta ierosināto 4. panta 1. punkta grozījumu Nr. 20 par reglamentējošās iestādes neatkarību.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Dalībvalstu reglamentējošajām iestādēm, kuru pienākumos ietilpst kodoliekārtu drošība, ir jāsadarbojas galvenokārt Eiropas Augstākā līmeņa grupā kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos, kura ir izstrādājusi kodoldrošības reglamentācijas desmit principus. Eiropas Augstākā līmeņa grupai kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos jādod savs ieguldījums Kopienas sistēmā kodoldrošībai, kas vērsts uz tās pastāvīgu paaugstināšanu,

(19) Dalībvalstu reglamentējošajām iestādēm, kuru pienākumos ietilpst kodoliekārtu pārraudzība, ir jāsadarbojas galvenokārt Eiropas augstākā līmeņa grupā kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Augstākā līmeņa grupa ir izstrādājusi kodoldrošības reglamentācijas desmit principus, kuriem ir liela nozīme šīs direktīvas kontekstā. Eiropas augstākā līmeņa grupai kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos jādod savs ieguldījums Kopienas sistēmā kodoldrošībai, kas vērsts uz tās pastāvīgu paaugstināšanu,

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs direktīvas mērķis ir Kopienā nodrošināt, uzturēt un pastāvīgi paaugstināt kodoldrošību un palielināt valstu reglamentējošo iestāžu nozīmi.

1. Šīs direktīvas mērķis ir izveidot Kopienas kodoldrošības pamatstruktūru Eiropas Savienībā. Tā dalībvalstīs nosaka tiesību aktu un reglamentējošu pasākumu pamatu, kurš saistīts ar kodoldrošību un vērsts uz kodoldrošības nodrošināšanu, uzturēšanu un pastāvīgu uzlabošanu Kopienā un valstu reglamentējošo iestāžu nozīmes palielināšanu.

Pamatojums

Direktīvas mērķis būtu jādefinē precīzāk. Direktīvas mērķis ir izveidot vienotu Kopienas pamatstruktūru. Minētais mērķis ir definēts tieši grozījuma tekstā.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju un ekspluatācijas izbeigšanu, attiecībā uz ko ir jānodrošina atbilstība drošības prasībām, ievērojot attiecīgās dalībvalsts likumdošanas sistēmu.

2. Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju un ekspluatācijas izbeigšanu, attiecībā uz ko vajadzēs apsvērt jautājumu par drošību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesisko regulējumu un reglamentējošiem noteikumiem.

Pamatojums

Tā kā direktīvas mērķis ir izveidot kopēju sistēmu, iekļaujot tās pielikumā SAEA drošības principus, ir lietderīgi uzsvērt, ka dalībvalstis piemēros šajā direktīvā ietvertos noteikumus.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju un ekspluatācijas izbeigšanu, attiecībā uz ko ir jānodrošina atbilstība drošības prasībām, ievērojot attiecīgās dalībvalsts likumdošanas sistēmu.

2. Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju, ekspluatācijas izbeigšanu un kodoliekārtu operatoru piesaistīto apakšuzņēmēju veikto darbu, attiecībā uz ko jāapsver jautājums par drošību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesisko regulējumu un reglamentējošiem noteikumiem.

Pamatojums

Tie darbinieki, kas veic kodoliekārtu remontu, apkopi un tīrīšanu, ir tāda darbinieku grupa, kura ir uzskatāma par iespējama riska faktoru un kuru var skart veselības un drošības apdraudējums kodoliekārtās. Minētos darbus bieži vien neveic paši kodoliekārtas darbinieki, bet tos uztic veikt apakšuzņēmējiem. Apakšuzņēmēju darbinieki nav ne apmācīti, ne informēti, un uz viņiem neattiecina operatora noteiktās veselības un drošības procedūras. Direktīvā jāprecizē, ka visiem iesaistītajiem darbiniekiem jābūt augstai atbildības pakāpei par drošību un jāievēro drošības kultūra.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) „kodoliekārta” ir kodoldegvielas ražošanas iekārta, pētniecības reaktors (t. sk. subkritiskie un kritiskie stendi), atomelektrostacija, lietotās kodoldegvielas glabātava, bagātināšanas vai pārstrādes iekārta;

(1) „kodoliekārta” ir kodoldegvielas ražošanas iekārta, pētniecības reaktors (t. sk. subkritiskie un kritiskie stendi), atomelektrostacija, lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabātava, bagātināšanas vai pārstrādes iekārta, tostarp kodoliekārtas ekspluatācijas laikā radušos radioaktīvo vielu pārvietošanas un pārstrādes iekārtas;

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) „radioaktīvs materiāls” ir materiāls, kas satur vienu vai vairākus radionuklīdus, kuru radioaktivitāti vai koncentrāciju nevar neņemt vērā no radiācijas drošības viedokļa;

(3) „radioaktīva viela” ir materiāls, kas satur vienu vai vairākus radionuklīdus, kuru radioaktivitāti vai koncentrāciju nevar neņemt vērā no radiācijas drošības viedokļa;

Pamatojums

Termins “radioaktīvās vielas” ir izmantots ES Direktīvā 96/29/Euratom, ar ko nosaka drošības standartus strādājošo un plašas sabiedrības veselības aizsardzībai pret apdraudējumiem, kurus rada jonizējošais starojums.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) „reglamentējošā iestāde” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalsts pilnvarojusi izdot licences šajā dalībvalstī un uzraudzīt kodoliekārtu atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību vai ekspluatācijas izbeigšanu;

(8) „reglamentējošā iestāde” ir tāda dalībvalsts izraudzīta iestāde vai iestāžu sistēma, kurai ir juridiskās pilnvaras vadīt regulatīvo procesu, tostarp lemt par atļauju izsniegšanu, kā arī reglamentēt kodoldrošību, radiācijas, radioaktīvo atkritumu un transporta drošību;

Pamatojums

Ir skaidri jānosaka, kādus pienākumus uztic pildīt reglamentējošajai iestādei, kas atbild par kodoliekārtu drošības aspektu reglamentāciju un kontroli. Šis process pēc būtības atšķiras no licenču izdošanas shēmām, par kurām atbild valsts vai valdības kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) „licence” ir pilnvara, kuru pretendentam izdod reglamentējošā iestāde, uzticot atbildību par kodoliekārtas atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību vai ekspluatācijas izbeigšanu;

(9) „licence” ir atļauja, kuru pretendentam izdod valdības apstiprināta valdības vai valsts iestāde, uzticot atbildību par kodoliekārtas atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību vai ekspluatācijas izbeigšanu;

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam, kas attiecas uz 2. panta 8. punktu.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) „jaunas spēkstacijas” ir jauni kodolreaktori, kuru darbības licences izdotas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(10) „jaunas spēkstacijas” ir jauni kodolreaktori, kuru celtniecība ir licencēta pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Attiecībā uz 6. panta 2. punktā ietverto noteikumu ir jānosaka, kad var ieviest jaunās prasības, it īpaši ar drošības sistēmu projektēšanu saistītās prasības. Darbības atļauju izsniedz regulatīvā procesa beigās, tiklīdz ir pabeigti celtniecības darbi un ir paredzams, ka jautājumu par drošību vairs nevajadzēs pārskatīt.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbildība un kodoliekārtu drošības sistēmas pamatstruktūra

Kodoliekārtu drošības sistēmas tiesiskais regulējums

Pamatojums

Grozījums 3. panta virsrakstā ir izdarīts tāpēc, ka ir pārveidots priekšlikuma 3., 4., 8. un 10. pants un dalībvalstīm ir pienākums pieņemt tiesisko regulējumu un reglamentējošos noteikumus, ar kuriem nodrošina kodoliekārtu reglamentāciju un pārraudzību. Minētais attiecas uz šādām darbībām: i) jāizstrādā atbilstošs tiesiskais regulējums, kurā īpaši paredz valsts drošības prasības, licencēšanas sistēmu, regulatīvās pārbaudes un dalībvalstu tiesības noteikt stingrākus drošības pasākumus; ii) drošības politika ir jānosaka par prioritāti; (iii) jāveic tiesiskā regulējuma un reglamentējošās iestādes profesionālapskate.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Galvenā atbildība par kodoliekārtas drošību ir licences turētājam reglamentējošās iestādes uzraudzībā. Lēmumus par kodoliekārtā īstenojamajiem drošības un kontroles pasākumiem pieņem tikai reglamentējošā iestāde, bet tos īsteno licences turētājs.

svītrots

Licences turētājam ir galvenā atbildība par kodoliekārtas drošību visā tās darbības laikā līdz reglamentētās kontroles pasākumu izbeigšanai. Šo licences turētāja atbildību nevar deleģēt.

 

(Skatīt noteikumus, kas ietverti 7. panta 1. punktā (jauns)).

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis izveido un uztur kodoliekārtu drošības likumdošanas sistēmu. Tajā ietilpst valsts drošības prasības un noteikumi, kodoliekārtu licencēšanas un kontroles sistēma un kodoliekārtu nelicencētas darbības aizliegums, reglamentētā uzraudzības sistēma, ieskaitot nepieciešamo piemērošanu.

1. Dalībvalstis izveido un uztur kodoliekārtu drošības tiesiskā regulējuma un reglamentējošo noteikumu sistēmu, pamatojoties uz ES un pieejamo starptautisko paraugpraksi. Minētajā sistēmā ietilpst valsts drošības prasības un noteikumi, kodoliekārtu licencēšanas un kontroles sistēma un kodoliekārtu nelicencētas darbības aizliegums, reglamentētā uzraudzības sistēma, uz kuru pamatojoties var uz laiku apturēt licenču darbību, grozīt to nosacījumus vai atsaukt licences, un tostarp arī nepieciešamā piemērošana.

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 11, kas attiecas uz 3. panta virsrakstu.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pieņemti tiesību akti, uz kuriem pamatojoties var anulēt kodoliekārtas darbības licenci, ja ir izdarīts smags licences nosacījumu pārkāpums.

(Jaunā grozījuma teksts pamatojas uz daļēji pārstrādāto 8. panta 2. punkta teksta redakciju.)

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 11, kas attiecas uz 3. panta virsrakstu.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis nodrošina, ka visas organizācijas, kuru darbs ir tieši saistīts ar kodoliekārtām, nosaka tādas stratēģijas, kurās prioritāte ir piešķirta kodoldrošībai.

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 11, kas attiecas uz 3. panta virsrakstu.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz reizi desmit gados attiecībā uz reglamentējošo iestādi un valsts regulatīvo sistēmu veic starptautisku profesionālapskati, kuras mērķis ir regulatīvās infrastruktūras pastāvīga pilnveidošana.

 

Dalībvalstis informē Komisiju par starptautiskās profesionālapskates rezultātiem.

(Jaunā grozījuma teksts pamatojas uz daļēji pārstrādāto 4. panta 5. punkta teksta redakciju.)

Pamatojums

Pamatojoties uz starptautiskajām profesionālapskatēm, dalībvalstis un to reglamentējošās iestādes var apmainīties ar regulatīvo paraugpraksi un pilnveidot vispārējo izpratni par starptautiskajām un EK prasībām. Veicot profesionālapskates, varēs sekmēt drošības prasību saskaņošanu EK līmenī un kodoldrošības pastāvīgu uzlabošanu Kopienā. Tādēļ Komisija būtu jāinformē par profesionālapskašu rezultātiem.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.d Dalībvalstis var noteikt drošības pasākumus, kas ir stingrāki par šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem.

(Jaunā grozījuma teksts ir pilnībā pārņemts no 10. panta.)

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 11, kas attiecas uz 3. panta virsrakstu.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reglamentējošās iestādes

Reglamentējošo iestāžu izraudzīšanās un to pienākumi

Pamatojums

Šajā pārveidotajā 4. pantā ir noteikumi par reglamentējošo iestādi, tās uzdevumiem, resursiem un kompetenci. Turklāt, pamatojoties uz šo pantu, būtu nepārprotami jāstiprina un jāturpina pilnveidot reglamentējošās iestādes neatkarība attiecībā uz valdībām un kodolnozares politiku.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

4. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Dalībvalstis izraugās valsts reglamentējošo iestādi, kas ir atbildīga par kodoliekārtu reglamentēšanu, uzraudzību un drošības novērtēšanu.

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 18, kas attiecas uz 4. panta virsrakstu.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina reglamentējošo iestāžu faktisku neatkarību no visām organizācijām, kuru uzdevums ir nodrošināt kodoliekārtu lobēšanu, ekspluatāciju, vai pamatot to izmantošanas sabiedrisko lietderību, un tām jābūt brīvām no jebkādas ietekmes, kas var samazināt kodoliekārtu drošību.

1. Dalībvalstis nodrošina reglamentējošās iestādes faktisku neatkarību. Tāpēc, veicot šajā direktīvā tai paredzētos uzdevumus, dalībvalsts nodrošina, ka:

 

a) reglamentējošā iestāde ir tiesiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no citām publiskām vai privātām struktūrām, it īpaši no tādām struktūrām, kuru uzdevums ir nodrošināt kodoliekārtu lobēšanu un ekspluatāciju vai pamatot to izmantošanas sabiedrisko lietderību, un tām jābūt brīvām no jebkādas ietekmes, kas var ietekmēt drošību,

 

b) reglamentējošās iestādes darbinieki un personas, kas atbildīgas par tās vadību, darbojas neatkarīgi no tirgus interesēm un neprasa vai nepieņem norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām, veicot reglamentēšanas pienākumus.

 

Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad pēc vajadzības ir cieši jāsadarbojas ar citām attiecīgām valsts iestādēm.

Pamatojums

Referenta uzstājība attiecībā uz reglamentējošās iestādes neatkarību ir atbalstāma, turklāt iestādei visas reglamentējošo pienākumu izpildes darbības jāveic neatkarīgi un patstāvīgi.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Reglamentējošajai iestādei ir jāpiešķir tās atbildībai un pienākumu izpildei atbilstošas pilnvaras, kompetence, finanšu resursi un cilvēkresursi. uzrauga un reglamentē kodoliekārtu drošību un nodrošina prasību, nosacījumu un drošības noteikumu īstenošanu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka reglamentējošajai iestādei ir tās atbildībai un pienākumu izpildei atbilstošas pilnvaras, kompetence, finanšu resursi un cilvēkresursi. Reglamentējošā iestāde uzrauga un reglamentē kodoliekārtu drošību un nodrošina piemērojamo drošības prasību un licencēšanas nosacījumu izpildi.

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 18, kas attiecas uz 4. panta virsrakstu.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Reglamentējošā iestāde izdod licences un uzrauga to ievērošanu attiecībā uz kodoliekārtu vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību un ekspluatācijas izbeigšanu.

svītrots

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 8, kas attiecas uz 2. panta 8. punktu, un noteikumus, kuri ietverti grozījumā Nr. 23, kas attiecas uz 4. panta 3.a punktu (jauns).

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dalībvalstis nodrošina, ka reglamentējošā iestāde visā kodoliekārtu ekspluatācijas laikā, ieskaitot to ekspluatācijas izbeigšanu, veic ar kodoldrošību saistītus novērtējumus, izmeklēšanas darbības, pārbaudes un vajadzības gadījumā arī izpildes pasākumus.

(Jaunā grozījuma teksts pamatojas uz daļēji pārstrādāto 8. panta 1. punkta teksta redakciju.)

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 18, kas attiecas uz 4. panta virsrakstu.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Dalībvalstis nodrošina, ka reglamentējošajai iestādei ir pilnvaras izdot rīkojumu par jebkuru kodoliekārtu darbības pārtraukšanu, ja netiek garantēta drošība.

(Jaunā grozījuma teksts pamatojas uz daļēji pārstrādāto 8. panta 3. punkta teksta redakciju.)

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 18, kas attiecas uz 4. panta virsrakstu.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Reglamentējošās iestādes garantē, ka licences turētāju rīcībā ir pietiekams skaits atbilstošas kvalifikācijas personāla.

svītrots

(Skatīt noteikumus, kas no jauna ietverti 7. panta 3. punktā).

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Vismaz reizi desmit gados reglamentējošajai iestādei jāsaņem savs un valsts reglamentācijas sistēmas neatkarīgs starptautisks novērtējums, kas vērsts uz reglamentācijas infrastruktūras pastāvīgu pilnveidošanu.

svītrots

(Skatīt noteikumus, kas atkārtoti ietverti 3. panta 2.c punktā (jauns), par dalībvalstīs izveidoto tiesisko sistēmu.)

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Dalībvalstu reglamentējošās iestādes apmainās ar labāko reglamentācijas praksi un veido vispārēju izpratni par starptautiski atzītām kodoldrošības prasībām.

Pamatojums

Izdarot šo grozījumu, būtu jāpanāk drošības prasību un reglamentējošo darbību pamatstruktūras saskaņotība Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm jāinformē sabiedrība par kodoldrošības uzraudzības pasākumu procedūrām un to rezultātiem. Tām jānodrošina arī tas, lai reglamentējošās iestādes savas kompetences jomā pareizi informētu sabiedrību. Piekļuve informācijai jānodrošina saskaņā ar attiecīgām valsts līmeņa un starptautiskām saistībām.

Dalībvalstis informē sabiedrību un Komisiju par kodoldrošības uzraudzības pasākumu procedūrām un to rezultātiem un nekavējoties informē sabiedrību par visiem negadījumiem. Tās nodrošina arī to, ka reglamentējošās iestādes savas kompetences jomā pareizi informē sabiedrību. Piekļuve informācijai jānodrošina saskaņā ar attiecīgām valsts līmeņa un starptautiskām saistībām.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstīm jāievēro SAEA drošības pamatprincipi (IAEA Safety Fundamentals: Fundamental safety principles, IAEA Safety Standard Series No. SF-1 (2006)). Tām jāievēro Konvencijā par kodoldrošību paredzētās saistības un prasības (SAEA INFCIRC 449 5.7.1994.).

1. Saistībā ar kodoliekārtu atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu dalībvalstis piemēro pielikumā norādīto SAEA drošības pamatprincipu (IAEA Safety Fundamentals: Fundamental safety principles, IAEA Safety Standard Series No. SF-1 (2006)) tās daļas, kas attiecas uz Kopienas kodoldrošības pamatstruktūras izveidi. Dalībvalstis piemēro Konvencijā par kodoldrošību1 paredzētās saistības un prasības.

 

________________________________________________________________1 OV L 318, 11.12.1999., 20. lpp. un OV L 172, 6.5.2004., 7. lpp.

Pamatojums

Skatīt 10. apsvērumu. Direktīvā minētā atsauce uz tiesību aktu, kas nav juridiski saistošs, nepadara tā noteikumus par juridiski saistošiem. Lai drošības pamatprincipi būtu saistoši, to nosacījumi ir jāietver saistošā tiesību aktā kā tā teksta daļa. Ietverot drošības pamatprincipu noteikumus pielikumā, tie ļautu: i) nodrošināt atbilstību EP, Padomes un Komisijas kopīgajai praktiskajai rokasgrāmatai personām, kas iesaistītas tiesību aktu izstrādē Kopienas iestādēs; ii) nodrošinātu juridisko noteiktību tekstā, kurā ir “statiska” atsauce uz SAEA augstāk minētajiem principiem.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās jo īpaši nodrošina, ka tiek ievēroti attiecīgajos SAEA drošības pamatprincipos noteiktie principi, kas garantē kodoliekārtu augstu drošības līmeni, inter alia īstenojot reālus pasākumus jonizējošā starojuma bīstamības riska novēršanai, radioloģisku avāriju novēršanu un rīcību radioloģisku avāriju gadījumos, novecošanas pārvaldību, visu radušos radioaktīvo materiālu ilgtermiņa apsaimniekošanu, kā arī iedzīvotāju un kaimiņvalstu iestāžu informēšanu.

svītrots

Pamatojums

Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 28, kas attiecas uz 6. panta 1. punkta pirmo daļu.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Drošības pastāvīgai paaugstināšanai, cieši sadarbojoties ar Eiropas augstākā līmeņa grupu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos un ņemot vērā Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) izstrādātos Eiropas drošības robežlīmeņus, dalībvalstīm jāizstrādā papildu drošības prasības par jaunu spēkstaciju drošību.

2. Lai licencētu jaunu kodolreaktoru būvniecību, dalībvalstis izstrādā papildu drošības prasības, ņemot vērā nepārtraukti bagātināto pieredzi par pašreizējo reaktoru ekspluatāciju, kā arī ekspluatēto iekārtu drošības analīžu rezultātus, izmantoto moderno metodoloģiju un tehnoloģiju un drošības pētījumu rezultātus.

Pamatojums

Tā kā gan tehnoloģija, gan drošības standarti uzlabojas, kodoliekārtu drošības prasībām nepārtraukti jāpastiprinās. Kodoliekārtu drošības sistēmu darbībai ir jābūt visaugstākajā līmenī, lai jebkurā brīdī garantētu vislielāko iespējamo drošību. Direktīvas pamatnoteikumos nevar ietvert atsauci uz WENRA izstrādātajiem drošības līmeņiem saistībā ar jauniem kodolreaktoriem, jo vēl nav noteikti kopējie drošības robežlīmeņi reaktoriem, kurus vēl tikai gatavojas būvēt. EK nevar dalībvalstīm uzlikt par pienākumu tos īstenot.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija nodrošina, lai visas trešās valstis, kas vēlas sākt vai ir jau sākušas sarunas par pievienošanos ES, ievērotu vismaz tos standartus, kas noteikti šajā direktīvā, un pielikumā norādītos SAEA principus.

Pamatojums

Ir obligāti jānodrošina, lai ES kaimiņvalstis ievērotu vismaz tādus pašus kodoldrošības standartus, jo kodolavāriju sekas vienmēr skar vairākas valstis.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Licences turētāju pienākumi

Licences turētāju atbildība

Pamatojums

Šā panta teksts ir pārstrādāts un pārveidots, un tajā ir ietverti noteikumi par licences turētāja atbildību. Dalībvalstis nodrošina, ka galvenā atbildība par kodoliekārtas drošību gulstas uz licences īpašnieku, un veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka licences īpašnieks pilda savas saistības.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

7. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Dalībvalstis nodrošina, ka licences turētājam ir galvenā atbildība par kodoliekārtu drošību visā to ekspluatācijas laikā. Šo licences turētāja atbildību nevar deleģēt.

(Jaunais grozījuma teksts pamatojas uz daļēji pārstrādāto 3. panta 1. un 2. punkta teksta redakciju.)

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Licences turētāji veic savu kodoliekārtu projektēšanu, būvniecību, tās ekspluatē un ekspluatāciju izbeidz, ievērojot 6. panta 1. un 2. punkta noteikumus.

1. Dalībvalstis nodrošina, lai licences turētāji projektē, būvē, ekspluatē kodoliekārtas un izbeidz to ekspluatāciju, ievērojot 6. panta noteikumus.

Pamatojums

Direktīva jāadresē dalībvalstīm, nevis licenču turētājiem.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Licences turētāji izveido un ievieš pārvaldības sistēmas, kuras reglamentējošā iestāde regulāri verificē.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai licences turētāji izveido un ievieš pārvaldības sistēmas, kuras reglamentējošā iestāde regulāri verificē.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Licences turētāju saistību izpildei piešķir atbilstošus finanšu līdzekļus un cilvēkresursus.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai licences turētāji piešķir atbilstošus finanšu līdzekļus un cilvēkresursus, lai izpildītu saistības. Licenču turētāju personālam jābūt atbilstīgi kvalificētam, lai veiktu visas darbības, kas svarīgas kodoldrošības nodrošināšanai.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dalībvalstis nodrošina, lai reglamentējošā iestāde, pamatojoties uz licences turētāja iesniegto ziņojumu, kurā izklāstīti jautājumi, kas saistīti ar nodarbinātību, piemēram, strādājošo veselība un drošība, drošības kultūra, kvalifikācijas, apmācība, nodarbināto skaits un apakšuzņēmēju piesaiste, varētu regulāri novērtēt, vai licences turētāja personāls ir pietiekams darbinieku skaita ziņā un vai tas ir atbilstīgi kvalificēts, jo šie divi aspekti ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu kodoldrošību.

Pamatojums

Ir vispāratzīts, ka cilvēka faktors lielā mērā apdraud kodoliekārtas darbību. Licences turētāja atbildība ir skaidra, savukārt ziņojumus par drošības kultūru kodoliekārtās var uzlabot attiecībā uz jautājumu par cilvēka faktoru. Uzlabojumu var panākt ar regulāru ziņojumu. Grozījums atbilst referenta ierosinātajam grozījumam Nr. 35 un papildina to.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Reizi trijos gados attiecīgās reglamentējošās iestādes iesniedz Eiropas Komisijai un Eiropas sociālajiem partneriem ziņojumu par kodoldrošību un drošības kultūru. Komisija, apspriežoties ar Eiropas sociālajiem partneriem, var ierosināt uzlabojumus, lai nodrošinātu kodoldrošību, tostarp veselības aizsardzības visaugstāko iespējamo līmeni ES.

Pamatojums

Drošības pamatprincipi, uz ko atsaucas EK, un gadījumā, ja tos pieņem ar referenta ierosināto grozījumu Nr. 43, nenosaka, kā tiek uzlabota pieredze par kodoldrošību, it īpaši — par veselību un drošību. Visi — dalībvalstis, regulatori, EK, operatori un strādājošo pārstāvji — gūst labumu no regulāras informācijas un pieredzes apmaiņas, kas ļauj veikt uzlabojumus un izveidot ES līmeņa drošības kultūru. Attiecīgie sociālie partneri ir tie, kas, pārstāvot elektroenerģijas nozari, piedalās nozaru dialogā un nozares sociālajā dialogā.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Valsts reglamentējošā iestāde visā kodoliekārtu aprites ciklā, ieskaitot to ekspluatācijas izbeigšanu, veic ar kodoldrošību saistītus novērtējumus, izmeklēšanas darbības, kontroles pasākumus, un, vajadzības gadījumā, arī izpildes pasākumus.

svītrots

(Skatīt noteikumus, kas no jauna ietverti 4. panta 3.a punktā (jauns)).

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Reglamentējošajai iestādei ir pilnvaras anulēt kodoliekārtu ekspluatācijas licenci gadījumos, kad tiek konstatēti atkārtoti vai nopietni drošības noteikumu pārkāpumi.

svītrots

(Skatīt noteikumus, kas no jauna ietverti 3. panta 2.a punktā (jauns)).

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Reglamentējošajai iestādei ir pilnvaras likt apturēt kodoliekārtu darbību gadījumos, kad tā uzskata, ka netiek pilnībā garantēta drošība.

svītrots

(Skatīt noteikumus, kas no jauna ietverti 4. panta 3.b punktā (jauns)).

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīs atsevišķi un starpvalstu sadarbībā pastāvīgi jānodrošina teorētisku un praktisku apmācību pieejamība kodoldrošības jautājumos.

Lai valstīs veidotu piemērotus cilvēkresursus un lai saglabātu zināšanas par kodolnozari, dalībvalstis gan atsevišķi, gan nepieciešamības gadījumā, sadarbojoties starptautiski, nodrošina izglītības un apmācību iespēju pieejamību, tostarp apmaiņas programmas, pastāvīgu teorētisku pamatzināšanu un praktisku iemaņu apgūšanai kodoldrošības jautājumos.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. pants

svītrots

Drošības prioritāte

 

Dalībvalstis var noteikt drošības pasākumus, kas ir stingrāki par šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem.

 

(Skatīt noteikumus, kas no jauna ietverti 3. panta 2.d punktā (jauns)).

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis par šīs direktīvas ieviešanu sniedz ziņojumu Komisijai vēlākais līdz [trīs gadi pēc spēkā stāšanās dienas], un pēc tam reizi trijos gados. Pamatojoties uz dalībvalstu pirmo ziņojumu, Komisija sagatavo un iesniedz ziņojumu Padomei par šīs direktīvas ieviešanas gaitu, kuram, ja vajadzīgs, pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

Dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu ikreiz, kad tās saskaņā ar Konvenciju par kodoldrošību iesniedz valstu ziņojumus pārskata sanāksmēs. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija sagatavo un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanas gaitu, un, ja vajadzīgs, tam pievieno likumdošanas priekšlikumus.

Pamatojums

i) Ir jānodrošina sekmīga saskaņošana ar dalībvalstu ziņojumiem, kuri tām jāiesniedz saskaņā ar atbilstošajiem Konvencijas par kodoldrošību noteikumiem.ii) Šīs direktīvas īstenošanā ārkārtīgi liela nozīme ir uzraudzībai, ziņojumu sniegšanai un pārredzamībai. Ir ļoti svarīgi nodrošināt EP līdzdalību šajos jautājumos atbilstīgi Euratom līguma III nodaļai.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [divi gadi pēc 13. pantā minētā datuma]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais [divos gados no 13. pantā minētās dienas] izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu šo noteikumu tekstu.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

Pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pielikums

 

DROŠĪBAS MĒRĶIS

 

Galvenais drošības mērķis ir strādājošo un sabiedrības aizsardzība pret kaitīgo jonizējošā starojuma ietekmi, kāda iespējama no kodoliekārtām.

 

1. Lai nodrošinātu strādājošo un sabiedrības aizsardzību, kodoliekārtu ekspluatācija jāveic, ievērojot augstākos drošības standartus, kādus iespējams sasniegt, ņemot vērā ekonomikas un sociālos faktorus.

 

Papildus pasākumiem attiecībā uz veselības aizsardzību, kādus nosaka Euratom pamatstandartos (Direktīvā 96/29/Euratom), jāveic šādi pasākumi:

 

– jāsamazina tādu gadījumu varbūtība, kuru rezultātā varētu zust kontrole pār kodolreaktora aktīvo zonu, ķēdes kodolreakciju, radioaktīvā starojuma avotu, un

 

– jāmazina sekas, ja šāds negadījums tomēr noticis.

 

2. Galvenais drošības mērķis ir jāņem vērā attiecībā uz visām kodoliekārtām un attiecībā uz visām kodoliekārtas ekspluatācijas laika stadijām.

 

DROŠĪBAS PRINCIPI

 

1. princips. Atbildība par kodoliekārtas drošību

 

Katra dalībvalsts nodrošina, lai attiecīgās licences turētājs uzņemtos galveno atbildību, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviens šādas licences turētājs pilda savas saistības.

 

1.1. Katra dalībvalsts nodrošina, lai licences turētājs izpilda šādas prasības:

 

– izveido un saglabā vajadzīgo kompetenci;

 

– nodrošina atbilstošu apmācību un informāciju;

 

– izstrādā procedūras un sistēmu, lai saglabātu drošību jebkuros apstākļos;

 

– pārliecinās par kodoliekārtu projektu piemērotību un kodoliekārtu atbilstīgu kvalitāti;

 

– nodrošina visa izmantotā, ražotā vai uzglabātā radioaktīvā materiāla drošu kontroli;

 

– nodrošina visu ģenerēto radioaktīvo atkritumu drošu kontroli,

 

apzinoties atbildību par kodoliekārtas drošumu.

 

Šie pienākumi jāpilda atbilstoši piemērojamiem drošības mērķiem un prasībām, ko noteikusi vai apstiprinājusi reglamentējošā iestāde, un pienākumu izpilde jānodrošina, ieviešot pārvaldības sistēmu.

 

2. princips. Drošības vadība un pārvaldība

 

Efektīva vadība un pārvaldība attiecībā uz drošību jāievieš un jāsaglabā visās iestādēs, kas saistītas ar kodoldrošību.

 

2.1. Vadībai attiecībā uz drošības jautājumiem iestādē jābūt visaugstākajā līmenī. Efektīva pārvaldības sistēma jāievieš un jāsaglabā, iekļaujot visus pārvaldības elementus, lai drošības prasības noteiktu un piemērotu saskaņoti ar citām prasībām, ieskaitot prasības, kas saistītas ar cilvēku darbību, kā arī ar kvalitāti un drošumu, un lai citi noteikumi vai prasības neradītu kompromisus attiecībā uz drošību.

 

Pārvaldības sistēmai jānodrošina arī drošības kultūras veicināšana, regulāra drošības rezultātu novērtēšana un pieredzē gūto mācību piemērošana.

 

2.2. Pārvaldības sistēmā jāintegrē drošības kultūra, kas nosaka attieksmi un uzvedību attiecībā uz visu iesaistīto iestāžu un personu drošību. Drošības kultūra ietver:

 

– individuālu un kolektīvu apņemšanos ievērot visos līmeņos drošību no vadības, pārvaldības un personāla puses;

 

– iestāžu un personu pārskatatbildību par drošību visos līmeņos;

 

– pasākumus, lai veicinātu izzinošu un uz erudīciju pamatotu attieksmi un novērstu bezrūpīgu attieksmi pret drošības jautājumiem.

 

2.3. Pārvaldības sistēmā jāatzīst viss personu mijiedarbības diapazons visos līmeņos ar tehnoloģiju un ar iestādēm. Lai novērstu cilvēku un organizatoriskas kļūmes attiecībā uz drošību, jāņem vērā cilvēkfaktori un jāatbalsta laba veiktspēja un paraugprakse.

 

3. princips. Drošības novērtējums

 

Pirms kodoliekārtas būves un nodošanas ekspluatācijā, kā arī visu iekārtas ekspluatācijas laiku jāveic visaptveroši un sistemātiski novērtējumi. Ņemot vērā ar kodoliekārtu saistītā potenciālā riska apmērus, jāizmanto dalīta pieeja.

 

3.1. Reglamentējošā iestāde pieprasa visu kodoliekārtu drošības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar dalītu pieeju. Šajā drošības novērtējumā ietver sistemātisku analīzi par normālu ekspluatāciju un tās ietekmi, par veidiem, kā varētu notikt darbības traucējumi, kā arī par šādu traucējumu sekām. Drošības novērtējumi attiecas uz drošības pasākumiem, kādi nepieciešami apdraudējuma kontrolei, savukārt projekta un konstrukcijas drošības aspektus novērtē, lai pārliecinātos, vai tie pilda paredzētās drošības funkcijas. Ja drošības saglabāšanas nolūkā ir nepieciešami kontroles pasākumi vai operatora rīcība, ir jāveic sākotnējais drošības novērtējums, lai pierādītu, ka sagatavošanas darbi ir pamatīgi un uz tiem var paļauties. Atļauju par kodoliekārtas būvniecību dalībvalsts piešķir, tiklīdz reglamentējošā iestāde ir pārliecinājusies par licences turētāja piedāvāto drošības pasākumu piemērotību.

 

3.2. Pieprasīto drošības novērtējumu atkarībā no vajadzības pilnībā vai daļēji atkārto ekspluatācijas laikā, lai ņemtu vērā jaunos nosacījumus (piemēram, jaunu standartu vai zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu piemērošanu), atgriezenisko saiti par ekspluatācijas laikā gūto pieredzi, izmaiņas un novecošanas sekas. Attiecībā uz ekspluatāciju ilgā laika periodā novērtējumi tiek pārskatīti un vajadzības gadījumā atkārtoti. Šādi atkārtoti novērtējumi attiecas uz šādu ekspluatācijas turpināšanu, ja drošības pasākumi joprojām ir atbilstoši.

 

3.3. Prasītajā drošības novērtējumā jāapzina un jāanalizē negadījumu pazīmes (piemēram, kādi notikumi, kuru rezultātā var rasties ārkārtēji apstākļi) un jāveic pasākumi negadījumu novēršanai.

 

3.4. Lai turpinātu sekmēt drošību, savā un citās iekārtās jāievieš procesi atgriezeniskajai saitei un darba pieredzes analīzei, tostarp hipotētiskus notikumus, nelaimes gadījuma priekšvēstnešus, gandrīz notikušas kļūmes, nelaimes gadījumus un neatļautu rīcību, lai no tā būtu iespējams mācīties, dalīties ar pieredzi un attiecīgi rīkoties.

 

4. princips. Drošības optimizācija

 

Dalībvalstis nodrošina kodoliekārtu optimizāciju, lai panāktu augstāko drošības līmeni, kādu praktiski iespējams sasniegt, nevajadzīgi neierobežojot iekārtu darbību.

 

4.1. Lai optimizētu drošību, ir jāizvērtē dažādu faktoru relatīvā nozīme, tostarp:

 

– varbūtība, ka var atgadīties iepriekš paredzams nelaimes gadījums ar attiecīgām sekām;

 

– saņemtā starojuma devu lielums un izplatība;

 

– ar radiācijas risku saistītie ekonomikas, sociālie un vides faktori.

 

Drošības optimizācija ir arī paraugprakses un veselā saprāta izmantošana, ciktāl tai ir praktiska nozīme ikdienas darbā.

 

5. princips. Novēršana un seku mazināšana

 

Dalībvalstis nodrošina visu praktiski realizējamo pasākumu īstenošanu, lai novērstu un mazinātu kodolavārijas un nelaimes gadījumus kodoliekārtās.

 

5.1. Katra dalībvalsts nodrošina, lai licenču turētāji dara visu praktiski iespējamo, lai:

 

– novērstu nenormālu apstākļu rašanos vai negadījumus, kuru rezultātā varētu tikt zaudēta kontrole,

 

– novērstu jebkuru šādu nenormālu apstākļu vai negadījumu pastiprināšanos, kā arī

 

– mazinātu jebkuras avārijas kaitīgās sekas,

 

īstenojot pastiprinātu aizsardzību.

 

5.2. Ar pastiprinātās aizsardzības piemērošanu nodrošina, ka neviena tehniska, cilvēku izraisīta vai organizatoriska kļūme nerada kaitīgas sekas, kā arī zemu varbūtības līmeni darbības traucējumu kombinācijām, kas varētu izraisīt ārkārtīgi kaitīgas sekas.

 

5.3. Pastiprinātu aizsardzību veic, kombinējot vairākus secīgus un neatkarīgus aizsardzības līmeņus, kuriem visiem vajadzētu nobrukt, pirms kaitīgas sekas skar darbiniekus vai sabiedrību. Pastiprinātas aizsardzības līmeņi ietver:

 

– atbilstošu vietas izvēli;

 

– atbilstošu kodoliekārtas projektu, kas sastāv no:«

 

augstas kvalitātes projekta un konstrukcijas,

 

augstas uzticamības sastāvdaļām un iekārtām,

 

kontroles, ierobežojumu un aizsardzības sistēmām, kā arī uzraudzības daļām;

 

– atbilstošas organizācijas, kurām ir:

 

efektīva pārvaldības sistēma un kuras ir stingri apņēmušās ievērot drošības kultūru,

 

izsmeļošas darba procedūras un prakse,

 

visaptverošas avāriju pārvaldības procedūras,

 

pasākumi, kas paredzēti gatavības nodrošināšanai ārkārtas situācijās.

 

6. princips. Gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām

 

Dalībvalstis nodrošina sistēmu izveidi gatavībai ārkārtas situācijās un reaģēšanai kodoliekārtu avāriju gadījumos atbilstoši Direktīvai 96/29/Euratom.

Pamatojums

SAEA drošības pamatprincipi un Konvencija par kodoldrošību attiecas arī uz citiem pasākumiem vai citām iekārtām, nevis tikai uz pasākumiem/iekārtām, kas minētas direktīvas priekšlikumā. Šajā pielikumā ir iekļauti attiecīgie SAEA un Konvencijas par kodoldrošību principi, kas pielāgoti ES vajadzībām un uz kuriem attiecas šis priekšlikums. Pievienojoties SAEA drošības pamatprincipiem un Konvencijai par kodoldrošību, 6. panta 1. punkta skaidrojums, kā tas ierosināts citā grozījumā, ir jāsaista ar pielikumu.


PASKAIDROJUMS

Komisijas ierosinātā direktīvas priekšlikuma mērķis ir atsākt kopīgās ES kodoldrošības sistēmas pamatstruktūras izveides procesu, kas tika sākts 2003. gadā.

Ir paredzēts izveidot ES kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru, kas pamatota uz vairākiem darbības mērķiem, proti, dalībvalstu reglamentējošo iestāžu nozīmes palielināšanu, to neatkarības nostiprināšanu un augsta līmeņa pārskatāmības ar kodoliekārtu drošību saistītajos jautājumos nodrošināšanu. Šajā priekšlikumā ir ietverti būtiskāko pieejamo starptautisko instrumentu principi, proti, Konvencijas par kodoldrošību principi un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras drošības jomā paveiktā darba principi.

Referents īpaši atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, kas nostiprina spēkā esošos Eiropas tiesību aktus, lai tiktu uzlabota kodolenerģijas jomā veikto darbību pārredzamība un to pārvaldība. EP vairākkārt ir norādījis (1), ka ir nepieciešams steidzami izstrādāt stingrus tiesību aktus un pieņemt konkrētus pasākumus Kopienas līmenī attiecībā uz kodoldrošību, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanu. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā kodolenerģijas, ko ražo 15 no 27 dalībvalstīm un kas nodrošina aptuveni vienu trešdaļu no elektroenerģijas pieprasījuma ES, nozīmi. Kodolenerģijas nozīme visticamāk pieaugs arī tādēļ, ka salīdzinoši ir palielinājusies kodolenerģijas „popularitāte” — četrās dalībvalstīs pašlaik tiek būvēti seši jauni reaktori — un ka tiek pagarināts spēkstaciju ekspluatācijas laiks, kā arī tādēļ, ka kodolenerģija ir viens no būtiskākajiem faktoriem neatkarīgas ES enerģētikas politikas īstenošanai un ka ir noteikts mērķis samazināt CO2 emisijas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Šajā sakarā referents vēlas uzsvērt, ka, lai gan dalībvalstis var izvēlēties, vai iekļaut kodolenerģiju enerģētikas bilancē, Eiropas Savienībai ir būtiskākā loma šā enerģijas avota attīstības veicināšanā, vienlaicīgi nodrošinot ierobežojošu un reglamentējošu noteikumu ievērošanu, piemērojot Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Pašlaik bez iebildumiem ir noteikts, ka attiecībā uz kodoldrošību Komisijai saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 31. un 32. pantu ir tiesības pieņemt „vienotus drošības pamatstandartus strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai un nodrošināt to piemērošanu”, un šīs tiesības ir apstiprinātas Eiropas Kopienu Tiesas spriedumā lietā C-29/99 Komisija/Padome (2).

Turklāt Komisijas izmantotā pieeja veicina tiesību aktu kopuma izstrādi par saskaņotiem kodoldrošības standartiem un no tā izrietošo tiesību aktu izstrādi, kas veido pamatu dalībvalstu tiesību aktiem kodoldrošības jomā. Tā ir būtiska arī saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas sadarbības nolīgumiem kodoldrošības jomā, kodolmateriālu kontroli un palīdzības sniegšanu trešām valstīm, lai nodrošinātu visu kodoldrošības jomā veikto darbību atbilstību augstākajiem drošības standartiem. Tādējādi šis priekšlikums nostiprina starptautisko uzticamību Eiropas Atomenerģijas kopienas darbam kodoldrošības jomā.

REFERENTA PRIEKŠLIKUMI

I. Politikas iespēja

Komisijas izvēlētā politika paredz EK tiesību aktu izstrādi, ar ko tiktu izveidota kopīga pamatstruktūra, kura pamatota uz SAEA izstrādātiem spēkā esošiem starptautiskiem tiesību aktiem, kas papildināti ar prasībām attiecībā uz jaunajām kodolelektrostacijām nolūkā panākt, saglabāt un nepārtraukti uzlabot kodoldrošību Kopienā. Šī pamatstruktūra ietver drošības principus, kā arī nosaka dalībvalstīm par pienākumu pieņemt tiesību aktus un reglamentējošus pamatnoteikumus, kas nodrošina kodoliekārtu reglamentēšanu un uzraudzību, izmantojot galvenokārt tādas iespējas kā valstu drošības prasību izstrāde, kodoliekārtu licencēšanas sistēmas izveide, neatkarīgas reglamentējošas iestādes darbība, kodoliekārtu uzraudzības nodrošināšana, novērtēšanas un kontroles sistēmas izveide.

i) Referents kopumā šai iespējai piekrīt — tā nodrošina, ka pilnībā tiek ņemts vērā subsidiaritātes princips saistībā ar dalībvalstu dalīto kompetenci. Turklāt tā nodrošina pietiekami lielu elastību attiecībā uz direktīvas piemērošanu, jo drošības principi (direktīvā minētie) tiek noteikti vispārīgi, un dalībvalstis var pieņemt nepieciešamos pasākumus, kā arī stingrākus noteikumus.

Šī pieeja atbilst principam, kas paredz dalībvalstu atbildību par kodoliekārtu drošību, kad lielāko atbildību uzņemas licences turētājs, ko kontrolē neatkarīga reglamentējoša iestāde.

Šai saistībā referents ierosina veikt nelielus uzlabojumus — mainīt priekšlikuma projekta struktūru, tādējādi efektīvāk atspoguļojot normatīvo aktu un atbildības hierarhiju saistībā ar dalībvalsts reglamentējošo noteikumu izstrādi, neatkarīgās reglamentējošās iestādes lomu, tiesību normu principiem un prasībām un licences turētāja atbildību.

ii) Referents ir pārliecināts par to, ka tajā paša laikā pamatdirektīva patiešām nodrošina drošības principu saskaņošanu — priekšlikumā dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā SAEA noteiktos principus un izpildīt SAEA aizgādībā noslēgtajā Konvencijā par kodoldrošību noteiktos pienākumus. Šis aicinājums norāda uz to, ka Komisija atzīst, ka starptautiskā līmenī jau ir pieņemti nepieciešamie noteikumi un ka tie ir atbilstoši izstrādāti. Šie noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt Kopienas tiesību aktu faktisku un vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs, veido stabilu pamatu Kopienas tiesību aktiem.

Referents arī uzskata, ka SAEA izstrādātie standarti, metodes un norādījumi ir efektīvs labākās starptautiskā līmenī atzītās prakses kopums, ko vairums dalībvalstu ir izmantojušas savu noteikumu izstrādei. Mērķis to iestrādei EK tiesību aktos ir garantēt saistību izpildi ES līmenī un nodrošināt Komisijai nepieciešamos līdzekļus, lai tā varētu kontrolēt un pieprasīt attiecīgo noteikumu piemērošanu, un nodrošināt dalībvalstu tiesību aktu atbilstību direktīvas noteikumiem.

II. Drošības noteikumu saskaņošanas procesa uzticamība

i) Referents ir noraizējies par iespēju nodrošināt reglamentējošās iestādes neatkarību.

Būtiska ierosinātās direktīvas pievienotā vērtība ir reglamentējošās iestādes lomas nostiprināšana dalībvalstu tiesību aktos. Referents uzskata, ka ir jānosaka precīzāk tās loma un jānodrošina lielāka tās neatkarība. Tādējādi tiktu nodrošināta reglamentējošās iestādes leģitimitāte, dodot tai tiesības veikt visus nepieciešamos steidzamos pasākumus, tostarp kodoliekārtas darbības apturēšanu (skatīt pārstrādāto 4. pantu).

ii) ES regulējuma juridiskā noteiktība

SAEA noteiktie pamatprincipi, prasības un norādes veido noteikumu kopumu un ieteicamo praksi, kam būtu jābūt par pamatu Kopienas tiesību aktiem un dalībvalstu drošības prasībām. Jo īpaši Komisija uzsver, ka SAEA 2006. gadā publicētie 10 pamatprincipi ir vienots principu kopums, uz ko dalībvalstīm ir jāpamato savas drošības prasības. Tā kā šie principi ir tikai ieteikumi, un tie nav saistoši, referents uzskata, ka šos principus nevar iestrādāt Kopienas tiesību aktos, šajā direktīvā norādot tikai atsauci uz SAEA Drošības standartu sēriju. Tādēļ referents iesaka pievienot direktīvai pielikumu, kurā noteikti drošības pamatprincipi. Šīs pieejas priekšrocība ir uzlabota regulējuma noteiktība Kopienas līmenī, un tā nodrošinātu tiesisko pamatu iepriekš minēto principu piemērošanai, un veicinātu efektīvāku saskaņošanu ES līmenī.

Attiecībā uz Konvencijā par kodoldrošību (CNS) noteiktajiem pienākumiem referents atzinīgi vērtē to, ka direktīvā ir iekļauta tieša norāde uz saistībām, ko ir uzņēmušās dalībvalstis.

Nav skaidra WENRA un augsta līmeņa grupas loma papildu drošības prasību attiecībā uz „jaunajiem reaktoriem” pielīdzināšanā un turpmākā attīstībā. Referentu neuztrauc šo īpašo grupu statuss (WENRA ir neformāla kodolregulatoru asociācija), bet gan tas, ka vēl nav nosakāmi nākotnē izmantojamo tehnoloģiju drošības līmeņi un standarti. Izstrādājot direktīvu, tikai nelielā mērā ir iespējams prognozēt šā procesa rezultātus un noteikt dalībvalstīm par pienākumu tos sasniegt. Referents uzskata, ka šis process var radīt juridisku neskaidrību. Atbilstoši subsidiaritātes principam referents iesaka nodrošināt, lai dalībvalstis nepārtraukti paaugstinātu drošības standartus. Tā kā, tos izstrādājot, tiek ņemta vērā labākā prakse un pieredze, kā arī tehnoloģijas attīstība un uzlabojumi, saskaņošana veicinās „virzību uz pilnību”, jo nepārtraukti tiek paaugstināti drošības standarti un ieviesti uzlabojumi.

III. Pārredzamība

i) Ir nepieciešams nostiprināt spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai veicinātu pārredzamību un sabiedrības atbalstu.

Referents atbalsta to, ka ir nepieciešams norādīt atsauces uz būtiskām starptautiskām konvencijām. Arī šajā jomā ir izstrādāts prasību kopums, piemēram, Orhūsas Konvencija un Espo Konvencija, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai, sabiedrības līdzdalību un pārredzamību dalībvalsts, starptautiskā un pārrobežu līmenī. Nosakot dalībvalstīm par pienākumu ievērot šajās konvencijās noteiktās saistības, direktīva nodrošina Komisijai līdzekļus, lai garantētu, ka dalībvalstīs efektīvi tiek nodrošināta lēmumu pieņemšanas procesa un rezultātu kontroles pārredzamība drošības jomā.

ii) Referents uzskata, ka uzraudzība, ziņojumu sniegšana un pārskatāmība ir būtiski pamatdirektīvas elementi.

Referents uzsver nepieciešamību nodrošināt sadarbību ar EP saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, un jo īpaši nodrošināt EP informētību un iespēju sekot līdzi darbībām kodoldrošības jomā.

Komisijai ir pienācīgi jāinformē EP par regulāri iesniedzamajiem ziņojumiem par šīs direktīvas piemērošanu, kuri sagatavoti saskaņā ar 11. pantu un kuru iesniegšanas biežums ir jānosaka atbilstoši Konvencijas par kodoldrošību un tās pārskatīšanas prasībām.

Gan ziņojumi, gan arī salīdzinošie pārskati palīdz identificēt labāko praksi un nepārtraukti uzlabot kodoldrošību Kopienā. EP ir jāpiedalās šajā procesā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referents ierosina grozīt Komisijas priekšlikumu.

(1)

Eugenijus Maldeikis ziņojums par Eiropas Atomenerģijas kopienas darbības novērtēšanu — „Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi” (A6-0129/2007, 02.04.2007.); Herbert Reul ziņojums par konvencionālajiem enerģijas avotiem un energotehnoloģiju (A6-0348/2007, 24.10.2007.).

(2)

Lieta C-29/99 Eiropas Komisija pret Eiropas Kopienu Padomi, ECR 2002, I-11221 lpp.


JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

01.04.2009

Angelika Niebler

Priekšsēdētāja

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

BRISELĒ

Par                  atzinumu attiecībā uz juridisko pamatu priekšlikumam Padomes direktīvai (EURATOM), ar ko izveido Kopienas sistēmas pamatstruktūru kodoldrošības ietekmes novērtējumam (COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS))

Cienītā Niebler kundze!

Juridiskā komiteja saskaņā ar Reglamenta 35. panta 3. punktu ir nolēmusi pēc savas iniciatīvas izskatīt minētā Komisijas priekšlikuma juridiskā pamata spēkā esamību.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2009. gada 31. marta sanāksmē.

Rūpniecības komiteja pašreiz vēl izskata priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas sistēmas pamatstruktūru kodoldrošības jomā, un komitejas referents attiecībā uz šo priekšlikumu ir deputāts G. Hökmark. Vides komiteja ir sniegusi atzinumu (atzinuma sagatavotāja — R. Harms). Atzinuma priekšlikumā R. Harms ir ierosinājusi par juridisko pamatu papildus EURATOM līguma 31. un 32. pantam noteikt arī EK līguma 175. panta 1. punktu.

Situācijas raksturojums attiecībā uz ierosināto tiesību aktu

Šis ir trešais mēģinājums desmit gadu laikā ieviest jaunus noteikumus par kodoldrošību (divi iepriekšējie priekšlikumi, kas tika sagatavoti 2002. un 2003. gadā, tika atsaukti).

2002. gada priekšlikuma mērķis bija „formulēt tās pamatsaistības un tos vispārējos principus par kodoliekārtu drošību”, kurus „vēlākā posmā (..) papildinās ar kopēju standartu un kontroles mehānismu ieviešanu, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni (..)”. Pārskatot noteikumus 2003. gadā, prasību ieviest pamatsaistības un kopējus standartus izsvītroja un aizstāja ar Kopienas mehānismiem, lai nodrošinātu kopēju kodoldrošības principu ievērošanu, jo īpaši iekļaujot Kopienas pārbaudes sistēmu. Šajā pēdējā izstrādātajā priekšlikumā šādi mehānismi nav paredzēti, un Kopienas pārbaudes sistēma netiks ieviesta. Tā vietā direktīvas priekšlikums tikai īstenos Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras Konvencijas par kodoldrošību (CNS) prasības.

Pēc Komisijas ierosinājuma juridisko pamatu veido EURATOM līguma 31. un 32. pants. Rodas jautājums, vai vajadzētu papildināt juridisko pamatu, iekļaujot tajā arī EK līguma 175. panta 1. punktu un tādējādi ļaujot Eiropas Parlamentam izmantot priekšrocības, kuras paredz koplēmuma procedūra. Alternatīvi tiek izvirzīti argumenti, ka vajadzētu izmantot EURATOM līguma 203. pantu saistībā ar 31. un 32. pantu vai to vietā, lai tiktu aptverti kodoldrošības tehnisko paņēmienu aspekti, kā arī vides aspekti.

Apspriežamie juridiskie pamati

Vienkāršības labad tiek norādīti attiecīgie Līguma panti.

EURATOM līguma 31. pants

Pamatstandartus izstrādā Komisija, saņēmusi atzinumu no personu grupas, ko iecēlusi Zinātnes un tehnikas komiteja no dalībvalstu zinātnieku un jo īpaši sabiedrības veselības aizsardzības ekspertu vidus. Komisija saņem Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par šiem pamatstandartiem.

Apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un saņēmusi no tās minēto komiteju atzinumus, nosaka pamatstandartus; padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

EURATOM līguma 32. pants

Pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts lūguma pamatstandartus var pārskatīt vai papildināt saskaņā ar 31. pantā paredzēto procedūru.

Komisija izskata katru lūgumu, ko iesniegusi kāda dalībvalsts.

Jēdziens „pamatstandarti” EURATOM līguma 30. pantā ir definēts šādi:

EURATOM līguma 30. pants

Pamatstandarti tiek noteikti Kopienā darbinieku un sabiedrības aizsardzībai pret jonizējošu izstarojumu draudiem.

“Pamatstandarti” ir:

 

 

a)        lielākās pieļaujamās devas, kas ir savienojamas ar pietiekamu drošību;

 

 

 

b)        lielākos pieļaujamos apstarojuma un piesārņojuma līmeņus;

 

 

 

c)        darbinieku veselības uzraudzības pamatprincipus;

 

Jānorāda, ka šie noteikumi ir iekļauti EURATOM līguma II sadaļas 3. nodaļā „Veselības aizsardzība un darba drošība”.

Ir saņemts ierosinājums papildināt juridisko pamatu, pievienojot tam arī EK līguma 175. panta 1. punktu:

175. pants, 1. punkts

1. Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas Kopienai, lai sasniegtu 174. pantā minētos mērķus:

174. pantā, uz kuru ir atsauce 175. panta 1. punktā, paredz:

174. pants

1. Kopienas politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus:

– saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

– aizsargāt cilvēku veselību;

– apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,

– starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

2. Kopienas politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Kopienas reģionu stāvokļa atšķirības. Tā pamatojas uz piesardzības un preventīvās darbības principu, uz principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs.

Šajā sakarā saskaņošanas pasākumi, kas atbilst vides aizsardzības prasībām, vajadzības gadījumā paredz drošības klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm ar ekonomiku nesaistītu vides aizsardzības apsvērumu dēļ veikt provizoriskus pasākumus, uz kuriem attiecas Kopienas pārbaudes procedūras.

3. Izstrādājot politiku attiecībā uz vidi, Kopiena ņem vērā:

– pieejamos zinātnes un tehnikas datus;

– vides apstākļus dažādos Kopienas reģionos;

– iespējamos ieguvumus un izmaksas darbības vai bezdarbības gadījumā;

– vienotu Kopienas ekonomisku un sociālu attīstību, kā arī tās reģionu līdzsvarotu attīstību.

4. Kopiena un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei sadarbojas ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām. Kopienas sadarbības pasākumi var būt nolīguma priekšmets tādos Kopienas un attiecīgo trešo personu nolīgumos, kurus apspriež un slēdz saskaņā ar 300. pantu.

Šā punkta iepriekšējā daļa neskar dalībvalstu kompetenci piedalīties sarunās starptautiskās organizācijās un slēgt starptautiskus nolīgumus.

EURATOM līguma 203. pants

Ja izrādās, ka ir vajadzīga Kopienas rīcība, lai sasniegtu kādu no Kopienas mērķiem, bet šis Līgums neparedz vajadzīgās pilnvaras, Padome, pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu veic attiecīgus pasākumus.

Analīzes pamats

Jāpaskaidro, kāpēc juridiskā pamata izvēle ir tik svarīga. No vienas puses, Eiropas Kopienu Tiesa ir norādījusi, ka šai izvēlei ir „konstitutīva nozīme”(1), jo Kopienas darbību regulē kompetences piešķiršanas princips. Konkrēti tas nozīmē, ka Kopiena var rīkoties vienīgi tad, ja dibināšanas Līgumos tai piešķirtas attiecīgas pilnvaras. No otras puses, ir problēma, ja nav juridiska pamata, ko iespējams attiecināt uz Kopienas darbībām (nav „pietiekamas kompetences”), vai kad juridiskā pamata grozīšanas rezultātā mainās tiesību akta pieņemšanas procedūra. Pārliecinošs piemērs tam ir ģenerāladvokāta atzinums tā dēvētajā Jacobs lietā C–314/99 Nīderlande/Komisija(2), kur juridiskā pamata grozīšana nozīmētu to, ka tiesību akts būtu bijis jāpieņem, izmantojot citu procedūru, nevis to, kura tā pieņemšanai faktiski tika izmantota.

Šādā gadījumā, kā to norādīja Parlamenta Juridiskais dienests arī British American Tobacco lietā(3), kļūda attiecībā uz juridisko pamatu ir vairāk nekā tikai formāla kļūda, jo tā izraisa pārkāpumu, izvēloties piemērojamo procedūru tiesību akta pieņemšanai, un var izraisīt tā atcelšanu, tā kā tas veido daļu no satura būtības, izraisot tiesību akta nelikumību.

Šo iemeslu dēļ Eiropas Kopienu Tiesa aprakstījusi konsekventu kritēriju kopumu, kas jāpatur prātā, kad tiek apspriesta attiecīgā juridiskā pamata atbilstība:

(1) juridiskā pamata izvēle attiecībā uz kādu tiesību aktu jāpamato ar objektīviem faktoriem, kurus var pārbaudīt, pakļaujot izskatīšanai tiesā;

(2) būtiskākie šādi elementi ir pasākuma mērķis un saturs;

(3) Tas, ka nedz kādas iestādes vēlme aktīvāk piedalīties konkrētā tiesību akta pieņemšanā, nedz citā sakarībā veiktais darbs jomā, uz kuru attiecas šis akts vai šā akta pieņemšanas konteksts, nav svarīgi(4).

Lai analizētu ierosinātā tiesību akta mērķi un saturu, ir nepieciešamas pārbaudīt sākotnējo Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā par jautājumu atbildīgās komitejas un Vides komitejas atzinumā ieteiktos grozījumus.

Ierosinātā tiesību akta mērķis un saturs

Saskaņā ar paskaidrojuma rakstu Komisijas priekšlikumā(5), direktīvas priekšlikuma mērķis un saturs ir šāds:

„Šī projekta direktīvai par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru izveidošanu mērķis ir atsākt kopīgas ES kodoldrošības sistēmas izveides procesu, aktualizējot un aizstājot sākotnējā kodoldrošības dokumentu paketē ietverto Komisijas priekšlikumu Padomes (Euratom) Direktīvai, ar ko nosaka pamata pienākumus un vispārējos principus kodoliekārtu drošībai(6).

Interese par kodoldrošību, ko no jauna ir paudušas vairākas dalībvalstis, ņemot vērā gaidāmo darbības laika pagarināšanu daudzām atomelektrostacijām un jaunu staciju būvi, padara šo pārskatīto priekšlikumu īpaši aktuālu. Ir acīmredzams, ka radioloģisku negadījumu ietekme sniedzas pāri robežām, radot potenciālu kaitējumu strādājošo un iedzīvotāju veselībai, kā arī visdažādākās ekonomiska rakstura sekas enerģētikas nozarei. Starptautiski atzītu kodoldrošības principu iekļaušana saistošos Kopienas tiesību aktos, ar juridisku noteiktību nodrošina drošības garantiju papildu līmeni visiem ES iedzīvotājiem.

(izlaidums)

Sistēmas pamata pieeja ir tāda, ka jau Konvencijā par kodoldrošību ietvertos kopējos principus reglamentē Kopienas līmenī, un tos papildina ar papildu drošības prasībām par jauniem kodolreaktoriem, ko dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt saskaņā ar drošības pastāvīgas paaugstināšanas principu un pamatojoties uz WENRA izstrādātajiem drošības robežlīmeņiem un ciešā sadarbībā ar Augstākā līmeņa grupu (HLG) kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos. Pamatojoties uz tās pieņemtajiem kodoldrošības reglamentācijas desmit principiem, šī grupa kļuvusi par kontaktpunktu reglamentējošo iestāžu sadarbībai, kuru pienākumos ietilpst kodoliekārtu drošības jautājumi dalībvalstīs, un kas dos ieguldījumu ES kodoldrošības sistēmas izveidošanā.

Šā priekšlikuma vispārējais mērķis ir nodrošināt un pastāvīgi paaugstināt kodoldrošību Kopienā un palielināt reglamentējošo iestāžu nozīmi. Tās darbības joma attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, darbību un ekspluatācijas izbeigšanu, kurām ir jāņem vērā drošības apsvērumi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumdošanas sistēmu. Pilnībā tiek ievērotas katras dalībvalsts tiesības pieņemt lēmumu par kodolenerģijas izmantošanu vai no tās atteikties.

Ar šīs Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru palīdzību ir paredzēts sasniegt vairākus mērķus, konkrēti: palielināt valstu reglamentējošo iestāžu nozīmi, nostiprināt licences turētāja galveno atbildību par drošību reglamentējošās iestādes uzraudzībā, nostiprināt reglamentējošo iestāžu neatkarību, nodrošināt augsta līmeņa pārskatāmību ar kodoliekārtu drošību saistītajos jautājumos, ieviest pārvaldības sistēmas, drošības regulāru uzraudzību, nodrošināt speciālo zināšanu pieejamību kodoldrošības jautājumos, drošības prioritāti.”

Ierosinātās direktīvas priekšrakstu daļa un apsvērumi

Šajā sadaļā uzmanība jāpievērš noteikumiem, kuros īpaši atsaucas uz vides aspektiem.

1. pantā noteikts šīs direktīvas mērķis un darbības joma, proti, „Kopienā nodrošināt, uzturēt un pastāvīgi paaugstināt kodoldrošību un palielināt valstu reglamentējošo iestāžu nozīmi”. Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju un ekspluatācijas izbeigšanu, attiecībā uz ko ir jānodrošina atbilstība drošības prasībām, ievērojot attiecīgās dalībvalsts likumdošanas sistēmu.” Ir paredzēts, ka direktīva neskar 1996. gada 13. maija Padomes Direktīvu 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām(7), kurā, kā paskaidrots 3. apsvērumā, noteikti drošības pamatstandarti. Ar šo pantu arī noteikts, ka dalībvalstīm ir tiesības pieņemt lēmumus par savu kodolprogrammu izmantošanu civiliem mērķiem vai atteikšanos no tām.

2. pantā paredzētas definīcijas. Uzmanība jāpievērš tam, ka „kodoldrošība” definēta kā „piemērotu darbības apstākļu panākšana ar pasākumiem, kuru mērķis ir avāriju novēršana vai avāriju seku mazināšana, nodrošinot strādājošo un iedzīvotāju, un atmosfēras, ūdens un augsnes aizsardzību pret kodoliekārtu radītā jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību” (oriģināltekstā izcēlumu nav).

3. pantā paredzēts, ka galvenā atbildība par kodoliekārtu drošību ir licences turētājam, un dalībvalstīm jāizveido un jāpiemēro tiesiskais regulējums un regulējošie noteikumi (valsts drošības prasības, licencēšanas un kontroles sistēma un reglamentējošas uzraudzības sistēma).

4. pantā reglamentēti jautājumi attiecībā uz reglamentējošām iestādēm (šo iestāžu neatkarība, pilnvaras, kompetence un pietiekams finansējums un personāls), kuras piešķir licences un kurām ir uzraudzības funkcijas. Reglamentējošās iestādes un valsts reglamentācijas sistēmas reizi desmit gados jāpakļauj salīdzinošam vērtējumam.

5. pantā reglamentēta pārredzamība (sabiedrības informēšana).

6. pantā paredzēts, ka dalībvalstīm jāievēro SAEA drošības pamatprincipos noteiktie principi, kas garantē „kodoliekārtu augstu drošības līmeni, inter alia īstenojot reālus pasākumus jonizējošā starojuma bīstamības riska novēršanai, radioloģisku avāriju novēršanu un rīcību radioloģisku avāriju gadījumos, novecošanas pārvaldību, visu radušos radioaktīvo materiālu ilgtermiņa apsaimniekošanu, kā arī iedzīvotāju un kaimiņvalstu iestāžu informēšanu”. Tām jāizstrādā arī papildu prasības drošības jomā, pamatojoties uz Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) izstrādātajām drošības prasībām.

7. pantā noteikti licenču turētāju pienākumi, bet 8. pantā reglamentēta uzraudzība.

9. pantā paredzēta izglītība un apmācība.

10. pantā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt stingrākus drošības pasākumus.

11., 12., 13. un 14. pantā attiecīgi reglamentēta ziņošana, transponēšana, stāšanas spēkā un norādīti šīs direktīvas adresāti.

Direktīvas preambulā iekļauta īpaša atsauce uz vides aizsardzību, īpaši 5. apsvērumā ir atsauce uz efektīvu aizsardzību pret radioloģiskajiem riskiem, nepieļaujot avārijas un negadījumus, kam varētu būt radioloģiskas sekas, kuras savukārt varētu radīt apdraudējumu videi. Ar pārējiem apsvērumiem pamatoti noteikumi priekšrakstu daļā, atsaucoties uz EURATOM līguma 2. panta b) punktu (saskaņā ar kuru Kopienai jāievieš vienoti drošības standarti strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai, kā arī jānodrošina to piemērošana), kā arī 30. pantu (norādīts iepriekš). 5. apsvērumā norādīts galvenais pamats šīs direktīvas izstrādāšanai: „Lai gan ar esošajiem drošības standartiem izveidotā sistēma aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ņemot vērā esošo zinātnes atziņu līmeni, nodrošina iedzīvotāju veselības augsta līmeņa aizsardzību, tomēr tā ir vēl jāpapildina, lai nodrošinātu, ka kodoliekārtu drošības līmenis tiek pastāvīgi uzturēts, pilnveidots un pastāvīgi paaugstināts. Augsta drošības līmeņa uzturēšana, sākot ar projektēšanu un beidzot ar ekspluatācijas izbeigšanu, ir obligāts nosacījums sine qua non , lai pilnībā sasniegtu Līguma 2. panta b) punktā noteiktos mērķus veselības aizsardzības jomā. Tādēļ jānodrošina efektīva aizsardzība pret radioloģiskajiem riskiem, nepieļaujot avārijas, kam varētu būt radioloģiskas sekas.”

Rūpniecības komitejas ziņojuma projektā ierosinātās galvenās izmaiņas (PR\764148LV.doc, referents Gunnar Hökmark) ir pievienot pielikumu, kurā atspoguļoti SAEA pamatprincipi, kas „pārstrādāti, lai to pielāgotu dalībvalstu saistībām”, balstoties uz to, ka „Kopienas tiesību aktos nevar ieviest noteikumus, vien ietverot šajā direktīvā vienkāršu atsauci uz SAEA drošības standartu sēriju Nr. SF-1 (2006)” (grozījums Nr. 1 attiecībā uz 10. apsvērumu).Tiek norādīts, ka šie principi bieži atspoguļo intereses vides aizsardzības jomā, piemēram: radioaktīvo atkritumu droša kontrole, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, radioaktīvās noplūdes riska pārvaldība (izteikta vispārējos apsvērumos, ņemot vērā vides faktorus, pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu, vides un cilvēku aizsardzība, vides kaitīga ietekmēšana utt.). Īpaši 8. principam ir plašs apraksts par vidi, kuru ir vērts citēt pilnībā: „Radiācijas ietekme uz cilvēku veselību ir salīdzinoši labi apzināta, lai arī ne viss ir pilnīgi skaidrs, savukārt radiācijas ietekme uz vidi nav tik rūpīgi pētīta. Pašreizējā sistēma aizsardzībai pret radiāciju cilvēka dzīves vides ekosistēmām kopumā nodrošina atbilstošu aizsardzību pret radiācijas kaitīgo ietekmi. Vides aizsardzības nolūkos īstenoto pasākumu vispārējais mērķis ir aizsargāt ekosistēmas pret starojuma apdraudējumu, kas negatīvi ietekmētu sugu populācijas (nevis atsevišķus organismus).”

Nevienā citā grozījumā, kas iekļauts Rūpniecības komitejas ziņojuma projektā, nav atsauču uz vides aizsardzību pašu par sevi. Tas pats attiecas arī uz Vides komitejas atzinumu ((AD/775321LV.doc), atzinuma sagatavotāja — Rebecca Harms).

No šīs analīzes varētu secināt, ka ierosinātajā direktīvā galvenokārt uzsvērta vispārīga kodoldrošība un ka tās mērķis ir papildināt pamatstandartus, kas noteikti Padomes Direktīvā 96/29/Euratom, lai nodrošinātu, ka kodoliekārtu augsts drošības līmenis tiek pastāvīgi uzturēts, pilnveidots un pastāvīgi paaugstināts. No precīzas atsauces 2. pantā par vidi un ekosistēmām Rūpniecības komitejas ierosinātajā pielikumā šai direktīvai ir skaidrs, ka kodoldrošība jāsaista arī ar vides aizsardzību, bet ne tikai ar darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzību. Tomēr, jānorāda, ka tiesību akta galvenā ideja ir papildināt spēkā esošo standartu sistēmu attiecībā uz starojumu, kura paredzēta Direktīvā 96/29/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām, bet neviens no ierosinātajā direktīvā iekļautajiem noteikumiem nav paredzēts, lai īpaši reglamentētu aizsardzību pret draudiem videi. Ierosinātā direktīva (tostarp ierosinātais pielikums) vienkārši samazina dalībvalstīm izvirzāmās prasības ievērot SAEA drošības principus, neprecizējot, kā dalībvalstīm tas būtu tehniski jāīsteno, un nenosakot licenču turētāju un regulatoru kompetences un uzdevumus. Tajā nav ietverti noteikumi, kas saistīti ar kodoldrošības tehnisko paņēmienu aspektiem. Termina „princips” izmantošana izsaka visu.

Tomēr , pieņemot, ka Kopienai 8. princips būtu jāiekļauj īpašā tiesību aktā attiecībā uz ekosistēmu aizsardzību pret starojuma apdraudējumu kaitīgo iedarbību cilvēku dzīves vidē, ir jāpiemin, ka būtu nelielas šaubas par to, vai EK līguma 175. panta 1. punkts ir pareizais juridiskais pamats.

Pareizais juridiskais pamats

Komisija juridiskā pamata izvēli pamato šādi:

„Šī priekšlikuma juridiskais pamats ir Euratom Līguma 31. pants saistībā ar tā 32. pantu. Euratom Līguma 31. pantā noteikta procedūra 30. pantā paredzēto drošības pamatstandartu pieņemšanai strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību. Tā 32. pantā skaidri noteikts, ka pamatstandartus var papildināt saskaņā ar 31. pantā paredzēto procedūru.”(8)

Vairāki deputāti izteikuši šaubas par ierosināto juridisko pamatu.

EURATOM līguma 31. pants iekļauts 3. nodaļā ar nosaukumu „Veselības aizsardzība un darba drošība”. Turklāt EURATOM līguma preambulā precizēts, ka līguma dalībvalstis tiecas radīt drošības apstākļus, kas vajadzīgi, lai novērstu draudus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai”.

Tiek izvirzīti argumenti, ka standarti, kas tiek pieņemti saskaņā ar šo noteikumu, saistīti ar „darbinieku un sabiedrības aizsardzībai pret jonizējošu izstarojumu draudiem” (30. pants). Patiesībā ar 30. pantu vienīgi nosaka sistēmas pamatu aizsardzībai pret radiāciju, definējot lielākos pieļaujamos apstarojuma un piesārņojuma līmeņus un devas.

Vēlreiz jānorāda — no sprieduma lietā C–29/99 Komisija/Padome, Recueil, 2002. g., I–11221. lpp., izriet, ka dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kodoldrošības tehnisko paņēmienu aspektiem.

Priekšlikums un vēl jo vairāk referenta ierosinājumi (pielikums par drošības principiem) attiecas uz kodoldrošības tehnisko paņēmienu aspektiem, kas, kā var pieļaut, ievērojumi pārsniedz Kopienas kompetenci saskaņā ar EURATOM līgumu.

Turklāt priekšlikuma 2. panta 2. punktā iekļauta jauna „kodoldrošības” definīcija. Saskaņā ar šo jauno noteikumu „kodoldrošība”, proti, šīs direktīvas mērķis, tiek formulēta, atsaucoties uz „strādājošo un iedzīvotāju, un atmosfēras, ūdens un augsnes aizsardzību pret kodoliekārtu radītā jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību”. Pašreiz EURATOM līguma 31. pants neattiecas uz vides aizsardzību. Atsauces uz atmosfēru, ūdeni un augsni ir EURATOM līguma 37. un 38. pantā, bet šie noteikumi tomēr neparedz juridisko pamatu tiesību aktu pieņemšanai, bet tikai datu vākšanai un ieteikumiem.

Tādējādi ir pierādīts, ka vides aizsardzība ir (kopēja) Eiropas kopienas kompetence saskaņā ar EK līguma 175. pantu, un tādēļ šis noteikums jāizmanto kā papildu juridiskais pamats. Atšķirība no EURATOM līguma 31. panta, kurā paredzēta vienīgi apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, saskaņā ar EK līguma 175. pantu nepieciešama koplēmuma procedūra.

Šajā sakarībā tiek ņemts vērā, ka priekšlikumā vairs nav prasīta regulāra ziņošana Eiropas Parlamentam par Direktīvas piemērošanas statusu un par kodoldrošību Eiropas Kopienā (atšķirībā no diviem iepriekšējiem priekšlikumiem).

Tiek norādīts, ka direktīvas, kas reglamentē (arī) kodoliekārtas, balstās arī uz EK līgumu; nozīmīgākais piemērs šajā sakarībā ir Padomes Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šī direktīva balstīta vienīgi uz EK līgumu, īpaši tā noteikumiem par vides aizsardzību.

Ir pierādīts, ka alternatīvi un kā pēdējo iespēju vajadzētu izmantot atteikšanos no EURATOM 203. panta kā juridiskā pamata (gan kā vienīgā, gan otrā juridiskā pamata), lai reglamentētu tehnisko paņēmienu un vides aspektus, kas norādīti iepriekš.

Vērtējums

Komisija uzskata — lai gan ar pašreizējiem drošības standartiem izveidotā sistēma aizsardzībai pret jonizējošo starojumu nodrošina iedzīvotāju veselības augsta līmeņa aizsardzību, tomēr tā ir vēl jāpapildina, lai nodrošinātu, ka kodoliekārtu drošības līmenis tiek pastāvīgi uzturēts, pilnveidots un pastāvīgi paaugstināts. Šā iemesla dēļ tā ir iesniegusi pašreizējo likumdošanas priekšlikumu saskaņā ar EURATOM līguma 31. un 32. pantu.

Lai gan EURATOM līgumā nav iekļauts konkrēts juridiskais pamats attiecībā uz kodoldrošību, Eiropas Kopienu Tiesa virknē lietu ir konstatējusi (lieta 187/87 Zāras federālā zeme u.c., Recueil, 1988. g., 5013. lpp., lieta C–70/88 Parlaments/Padome, Recueil, 1991. g. I–4529. lpp. un lieta C–29/99 Parlaments/Padome, Recueil, 2002. g., I–11221. lpp.), ka Kopienas kompetenču noteikšanai nav ieteicams mākslīgi nodalīt atsevišķi iedzīvotāju veselības aizsardzību un jonizējošā starojuma avotu drošību un ka tāpēc Kopiena pārņem likumdošanas kompetenci, lai veselības aizsardzības nolūkos izveidotu atļauju sistēmu, kura jāpiemēro dalībvalstīm.

Tādēļ, sīki iztirzājot ierosinātās direktīvas mērķi un saturu, tiek uzskatīts, ka Juridiskā dienesta secinājums par to, ka EURATOM līguma 31. un 32. pants ir atbilstošs juridiskais pamats un ka nav vajadzības izmantot EURATOM līguma 203. pantu, ir pareizs. Šo nostāju nemaina pielikuma ieviešana, kurā iekļauti drošības principi, jo tas nemaina ierosinātā tiesību akta mērķi.

Tomēr nostāja būtu jāmaina, ja Kopiena 8. principu iekļautu īpašā tiesību aktā attiecībā uz ekosistēmu aizsardzību pret starojuma apdraudējumu kaitīgo iedarbību cilvēku dzīves vidē, pieņemot, ka būtu nelielas šaubas par to, vai EK līguma 175. panta 1. punkts ir pareizais juridiskais pamats.

Juridiskais dienests secina, ka nešaubīgi apstiprinājies — tas, ka Komisija acīmredzami nav saņēmusi jaunu atzinumu no Zinātnes un tehnikas komitejas ieceltās personu grupas par pamatstandartiem pirms jauna priekšlikuma iesniegšanas, varētu būt būtiski svarīgas procedūras prasības pārkāpums, kurš saskaņā ar EK līguma 230. pantu (otrā daļa) ir pamats pārskatīt tādā veidā pieņemto tiesību aktu. Šī nostāja atbilstoši likuma prasībām, šķiet, ir pareiza. Tiek ieteikts, lai atbildīgā komiteja precizē šo jautājumu ar Komisiju, kamēr tas tiek pilnībā nokārtots.

Secinājums

Juridiskā komiteja 2009. gada 31. marta sanāksmē, norādot uz to, ka nešaubīgi apstiprinājies — tas, ka Komisija acīmredzami nav saņēmusi jaunu atzinumu no Zinātnes un tehnikas komitejas ieceltās personu grupas par pamatstandartiem pirms jauna priekšlikuma iesniegšanas, varētu būt būtiski svarīgas procedūras prasības pārkāpums, kurš saskaņā ar EK līguma 230. pantu (otrā daļa) ir pamats pārskatīt tādā veidā pieņemto tiesību aktu, attiecīgi nolēma, 13 deputātiem balsojot „par”, 6 deputātiem, — „pret” un nevienam neatturoties(9), ierosināt, ka EURATOM līguma 31. un 32. pants ir atbilstošs juridiskais pamats.

Ar cieņu

Giuseppe Gargani

(1)

2001. gada 6. decembra atzinums Nr. 2/00 par Kartahenas protokolu, Recueil, 2001. g., I–9713. lpp.

(2)

Recueil, 2002. g., I-5521. lpp.

(3)

Lieta C–491/2001 Apvienotā Karaliste/ASV Veselības aizsardzības valsts sekretārs British — American Tobacco (Investments) Ltd and Imperial Tobacco Ltd interesēs, Recueil, 2002. g., I–11453. lpp.

(4)

Lieta Nr. C-269/97, Komisija/Padome, Recueil, 2002. g.,  I–2257, lpp., 43. un 44. punkts.

(5)

COM(2008) 790 galīgā redakcija.

(6)

COM 2003/32, galīgā redakcija un COM (2004)526, galīgā redakcija.

(7)

OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

(8)

Paskaidrojuma raksta 3.2. punkts.

(9)

Galīgajā balsošanā piedalījās: Giuseppe Gargani (priekšsēdētājs), Rainer Wieland (priekšsēdētāja vietnieks), Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (priekšsēdētāja vietniece), Francesco Enrico Speroni (priekšsēdētāja vietnieks), Monica Frassoni (referente), Carlo Casini, Bert Doorn, Nicole Fontaine, Neena Gill, Klaus-Heiner Lehne, Véronique Mathieu, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Eva-Riitta Siitonen, Jacques Toubon, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka.


VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Padomes Direktīvai (Euratom) par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru izveidošanu.

(COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Rebecca Harms

ĪSS PAMATOJUMS

Publicētais direktīvas priekšlikums nosaka, ka tās mērķis ir: ,,panākt, nodrošināt un nepārtraukti uzlabot kodoldrošību Kopienā un palielināt reglamentējošo iestāžu nozīmi”. Tomēr priekšlikums neparedz ieviest pilnvaras, kas varētu nodrošināt šā mērķa izpildi, un tam nebūs papildu drošības vērtības.

Komisijas priekšlikums ir trešais mēģinājums desmit gadu laikā ieviest jaunus noteikumus par kodoldrošību. Pirmajā priekšlikumā 2002. gada novembrī teikts:

,,Lai īstenotu Kopienas mērķus attiecībā uz aizsardzību pret radioaktivitāti (...), ir būtiski kā pirmo posmu noteikt pamatsaistības un vispārējos principus kodoliekārtu drošībai (...). Vēlākā posmā to papildinās ar kopēju standartu un kontroles mehānismu ieviešanu, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni (...)”.

Tomēr, kas bija svarīgi 2002. gadā, pašlaik šķiet nesvarīgi. Pārskatot noteikumus 2003. gadā, prasību ieviest pamatsaistības un kopējus standartus izsvītroja un aizstāja ar Kopienas mehānismiem, lai nodrošinātu kopēju kodoldrošības principu ievērošanu, jo īpaši iekļaujot Kopienas pārbaudes shēmu.

Taču jaunākajā direktīvas priekšlikumā šis mehānisms nav iekļauts un nebūs Kopienas veiktas pārbaudes. Tā vietā direktīvas priekšlikums tikai īstenos Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras Konvencijas par kodoldrošību (CNS) prasības. Tā prasa publicēt gada ziņojumu par situāciju kodolenerģijas nozarē un nosaka citām Konvencijas līgumslēdzējām pusēm veikt ziņojuma salīdzinošo vērtējumu. Visas dalībvalstis, kurās darbojas atomelektrostacijas, jau ir Konvencijas līgumslēdzējas puses. Komisija nesniedz nevienu piemēru par to, kad ES dalībvalsts nav izpildījusi Konvencijas prasības.

Pašreizējais priekšlikums tiek kritizēts par to, ka tas ierosina tiesību aktu tikai tiesību akta ierosināšanas dēļ un ka tas nesniegs papildu drošības prasības. Šo viedokli izteica Komisijas Ietekmes novērtējuma padome, kura divas reizes pauda bažas par to, ka šai direktīvai trūkst pievienotās vērtības.

Pastāv reālas un pamatotas šaubas par ES izmantotajiem kodoldrošības standartiem un paraugpraksēm. Vispārēja tendence ir kodoliekārtu drošības līmeņa samazināšanās, tuvojoties šo iekārtu ekspluatācijas beigu termiņam. Kā norādīts:, ,,lielam skaitam pašreiz ES darbojošos atomelektrostaciju sākotnēji paredzētais ekspluatācijas termiņš beigsies pirms 2030. gada .”(1)Tāpēc ir vajadzīgi pasākumi, kuri palīdzētu samazināt kodolenerģijas radītos draudus.

Tā vietā, lai ieviestu spēkā esošās starptautiskās konvencijas izpildes mehānismu ar apšaubāmu lietderību, direktīvas priekšlikumam ir jāierosina mehānisms, kas ieviesīs un īstenos kopējus drošības standartus, kuriem ir vajadzīgs, lai visās kodoliekārtās, kas darbojas ES teritorijā, tiek ieviesti augstākie sasniegumi vai labākās pieejamās tehnoloģijas, paraugprakses un regulatīvais režīms. Tikai tad ES iedzīvotāji būs pārliecināti, ka ir darīts viss, lai samazinātu kodoliekārtu avāriju risku. Ja to nepanāk, šo direktīvu nevajadzētu pieņemt.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Lai panāktu Kopienas mērķus attiecībā uz 1. panta 1. punktā minēto kodoldrošību, ir būtiski kā pirmo posmu noteikt pamatsaistības un vispārējos principus attiecībā uz kodoliekārtu drošumu šajā pamatdirektīvā. Vēlākā posmā tā būtu jāpapildina, pieņemot kopējus standartus un kontroles mehānismus, kurus izstrādātu Rietumeiropas kodolregulatoru asociācija (WENRA) ciešā sadarbībā ar Eiropas augsta līmeņa grupu par

kodoldrošību un kodolatkritumu pārvaldību un konsultējoties ar Eiropas Parlamentu, lai garantētu augstāko drošības līmeni, kurā ņemta vērā jaunākā tehnoloģijas attīstība un kuru var definēt kā ,,augstāko sasniegumu”.

Pamatojums

Lai panāktu augstāko kodoliekārtu drošības līmeni, pamatdirektīvas mērķis ir pamatsaistību un vispārējo principu noteikšana, uz kuriem pamatojoties pieņems kopējus drošības standartus pēc šīs direktīvas pārskatīšanas divu gadu laikā pēc tās stāšanas spēkā.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šīs direktīvas mērķis ir Kopienā nodrošināt, uzturēt un pastāvīgi paaugstināt kodoldrošību un palielināt valstu reglamentējošo iestāžu nozīmi.

1. Šīs direktīvas mērķis ir Kopienā nodrošināt, uzturēt un pastāvīgi paaugstināt kodoldrošību un palielināt valstu reglamentējošo iestāžu nozīmi nosakot pamatsaistības un vispārējos principus, kas garantē augstu kodoliekārtu drošības līmeni, un izveidojot nepieciešamo sistēmu kopēju drošības standartu pieņemšanai.

Pamatojums

Lai panāktu augstāko kodoliekārtu drošības līmeni, pamatdirektīvas mērķis ir pamatsaistību un vispārējo principu noteikšana, uz kuriem pamatojoties pieņems kopējus drošības standartus pēc šīs direktīvas pārskatīšanas divu gadu laikā pēc tās stāšanas spēkā.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju un ekspluatācijas izbeigšanu, attiecībā uz ko ir jānodrošina atbilstība drošības prasībām, ievērojot attiecīgās dalībvalsts likumdošanas sistēmu.

2. Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju un ekspluatācijas izbeigšanu, attiecībā uz ko ir jānodrošina atbilstība drošības prasībām, ievērojot attiecīgās dalībvalsts likumdošanas sistēmu, ES tiesību aktus un Konvenciju par kodoldrošību.

Pamatojums

Reālu drošību var panākt ar saskaņotiem saistošiem pasākumiem un drošības standartiem.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Galvenā atbildība par kodoliekārtas drošību ir licences turētājam reglamentējošās iestādes uzraudzībā. Lēmumus par kodoliekārtā īstenojamajiem drošības un kontroles pasākumiem pieņem tikai reglamentējošā iestāde, bet tos īsteno licences turētājs.

1. Galvenā atbildība par kodoliekārtas drošību ir licences turētājam reglamentējošās iestādes uzraudzībā. Lēmumus par kodoliekārtā īstenojamajiem drošības un kontroles pasākumiem pieņem reglamentējošā iestāde, pamatojoties uz ES un starptautiskajiem standartiem un labāko pieejamo tehnoloģiju, bet tos īsteno licences turētājs.

Pamatojums

Reālu drošību var panākt ar saskaņotiem saistošiem pasākumiem un drošības standartiem, un katrai dalībvalstij ir jāpiemēro labākā pieejamā tehnoloģija.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis izveido un uztur kodoliekārtu drošības likumdošanas sistēmu. Tajā ietilpst valsts drošības prasības un noteikumi, kodoliekārtu licencēšanas un kontroles sistēma un kodoliekārtu nelicencētas darbības aizliegums, reglamentētā uzraudzības sistēma, ieskaitot nepieciešamo piemērošanu.

2. Dalībvalstis izveido un uztur kodoliekārtu drošības likumdošanas sistēmu, pamatojoties uz ES un starptautisko pieejamo paraugpraksi. Tajā ietilpst valsts drošības prasības un noteikumi, kodoliekārtu licencēšanas un kontroles sistēma un kodoliekārtu nelicencētas darbības aizliegums, reglamentētā uzraudzības sistēma, ieskaitot nepieciešamo piemērošanu.

Pamatojums

Lai visā Eiropā panāktu reālu drošību, ir jāsaskaņo prasības un pasākumi drošības ievērošanai un katrai dalībvalstij ir jāpiemēro pieejamā paraugprakse.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina reglamentējošo iestāžu faktisku neatkarību no visām organizācijām, kuru uzdevums ir nodrošināt kodoliekārtu lobēšanu, ekspluatāciju, vai pamatot to izmantošanas sabiedrisko lietderību, un tām jābūt brīvām no jebkādas ietekmes, kas var samazināt kodoliekārtu drošību.

1. Dalībvalstis nodrošina reglamentējošo iestāžu faktisku neatkarību no visām organizācijām, kuru uzdevums ir nodrošināt kodoliekārtu lobēšanu, projektēšanu, celtniecību, ekspluatāciju vai nodarboties ar kodoldegvielas bagātināšanu, lietotās kodoldegvielas glabāšanu vai pārstrādi; vai pamatot to izmantošanas sabiedrisko lietderību, un tām ir jābūt brīvām no jebkādas ietekmes, kas var samazināt kodoliekārtu drošību.

Pamatojums

Ir jānodrošina visi neatkarīga lēmuma priekšnosacījumi.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Vismaz reizi desmit gados reglamentējošajai iestādei jāsaņem savs un valsts reglamentācijas sistēmas neatkarīgs starptautisks novērtējums, kas vērsts uz reglamentācijas infrastruktūras pastāvīgu pilnveidošanu.

5. Vismaz reizi piecos gados reglamentējošajai iestādei jāsaņem savs un valsts reglamentācijas sistēmas neatkarīgs starptautisks novērtējums, kas vērsts uz reglamentācijas infrastruktūras pastāvīgu pilnveidošanu.

Pamatojums

Kodoltehnoloģijas strauji attīstās un 10 gadi ir pārāk ilgs posms attiecībā uz kodoldrošības nodrošināšanu.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tās jo īpaši nodrošina, ka tiek ievēroti attiecīgajos SAEA drošības pamatprincipos noteiktie principi, kas garantē kodoliekārtu augstu drošības līmeni, inter alia īstenojot reālus pasākumus jonizējošā starojuma bīstamības riska novēršanai, radioloģisku avāriju novēršanu un rīcību radioloģisku avāriju gadījumos, novecošanas pārvaldību, visu radušos radioaktīvo materiālu ilgtermiņa apsaimniekošanu, kā arī iedzīvotāju un kaimiņvalstu iestāžu informēšanu.

Tās jo īpaši nodrošina, ka tiek ievēroti attiecīgajos SAEA drošības pamatprincipos noteiktie principi, kas garantē kodoliekārtu augstu drošības līmeni, inter alia īstenojot reālus pasākumus jonizējošā starojuma bīstamības riska novēršanai, radioloģisku avāriju novēršanu un rīcību radioloģisku avāriju gadījumos, novecošanas pārvaldību, visu radušos radioaktīvo materiālu ilgtermiņa apsaimniekošanu, kā arī iedzīvotāju un citu potenciāli apdraudētu kaimiņvalstu iestāžu informēšanu.

Pamatojums

Valstis, kuras tehniskas avārijas rezultātā atrastos radioaktīvā mākoņa vai ūdens straumes piesārņojuma zonā, varētu būt vairāk apdraudētas (atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem) nekā kaimiņvalstis.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Drošības pastāvīgai paaugstināšanai, cieši sadarbojoties ar Eiropas augstākā līmeņa grupu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos un ņemot vērā Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) izstrādātos Eiropas drošības robežlīmeņus, dalībvalstīm jāizstrādā papildu drošības prasības par jaunu spēkstaciju drošību.

2. Drošības pastāvīgai paaugstināšanai, cieši sadarbojoties ar Eiropas augstākā līmeņa grupu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos un ņemot vērā Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) izstrādātos Eiropas drošības robežlīmeņus, dalībvalstīm jāizstrādā papildu drošības prasības par darbojošos, pagarināta ekspluatācijas laika un jaunu kodolreaktoru drošību.

Pamatojums

Drošības pasākumiem ir jābūt obligātiem ne vien jaunām atomelektrostacijām, bet pirmām kārtām tām, kuras darbojas un arī tām, kurām pagarināts ekspluatācijas laiks, jo tajās parasti izmanto vecākas tehnoloģijas.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Licences turētāju saistību izpildei piešķir atbilstošus finanšu līdzekļus un cilvēkresursus.

3. Licences turētāju saistību izpildei piešķir atbilstošus finanšu līdzekļus, tehniskos resursus un cilvēkresursus.

Pamatojums

Tehniskie resursi nodrošina reālas kodoldrošības īstenošanu.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Reglamentējošajai iestādei ir pilnvaras anulēt kodoliekārtu ekspluatācijas licenci gadījumos, kad tiek konstatēti atkārtoti vai nopietni drošības noteikumu pārkāpumi.

2. Reglamentējošajai iestādei ir pilnvaras anulēt kodoliekārtu ekspluatācijas licenci gadījumos, kad tiek konstatēti nopietni (kā noteikts SAEA noteikumos) vai vairāk kā trīs atkārtoti drošības noteikumu pārkāpumi.

Pamatojums

Lai panāktu reālu drošību, ir jānosaka skaidri noteikumi.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīs atsevišķi un starpvalstu sadarbībā pastāvīgi jānodrošina teorētisku un praktisku apmācību pieejamība kodoldrošības jautājumos.

Dalībvalstīs atsevišķi un starpvalstu sadarbībā pastāvīgi jānodrošina teorētisku un praktisku apmācību par pieejamo kodoldrošības paraugpraksi pieejamība un apmācībai jābūt obligātai licences turētājiem.

Pamatojums

Ir jāievieš pasākumi, lai izvairītos no cilvēku pieļautām kļūdām.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis par šīs direktīvas ieviešanu sniedz ziņojumu Komisijai vēlākais līdz [trīs gadi pēc spēkā stāšanās dienas], un pēc tam reizi trijos gados. Pamatojoties uz dalībvalstu pirmo ziņojumu, Komisija sagatavo un iesniedz ziņojumu Padomei par šīs direktīvas ieviešanas gaitu, kuram, ja vajadzīgs, pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

Dalībvalstis sniedz Komisijai ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu saistības saskaņā ar šo direktīvu, un par dalībvalstu teritorijā izvietoto kodoliekārtu drošības stāvokli vienu gadu pēc šīs Direktīvas spēkā stāšanās dienas un pēc tam reizi gadā

 

Komisija reizi divos gados, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem, sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par direktīvas piemērošanu un par situāciju kodoldrošības jomā Kopienā.

Pamatojums

Lai panāktu augstāko kodoliekārtu drošības līmeni, pamatdirektīvas mērķis ir pamatsaistību un vispārējo principu noteikšana, uz kuriem pamatojoties pieņems kopējus drošības standartus pēc šīs direktīvas pārskatīšanas divu gadu laikā pēc tās stāšanas spēkā.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [divi gadi pēc 13. pantā minētā datuma]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis nodrošina to likumu, regulu un administratīvo noteikumu stāšanos spēkā, kas nepieciešami, lai ievērotu šo direktīvu, vēlākais, līdz [astoņpadsmit mēneši pēc 13. pantā minētā datuma]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Pamatojums

Divi gadi transponēšanai un tikai viens gads, lai sagatavotu ziņojumu par paveikto darbu, ir nesamērīgs termiņš un laika posms nav pietiekams, lai novērtētu paveikto šīs direktīvas īstenošanā.

(1)

Eiropas Komisija (2008). Komisijas darba dokuments, pavaddokuments Padomes Direktīvas (Euratom) priekšlikumam, ar ko izveido Kopienas sistēmas pamatstruktūru kodoldrošības ietekmes novērtējumam, SEC (2008) 2892, 2008. gada 26. janvārī


PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūra

Atsauces

COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS)

Atbildīgā komiteja

ITRE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

3.2.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Rebecca Harms

21.1.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

10.2.2009

 

 

 

Pieņemšanas datums

16.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Pilar Ayuso, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Mojca Drčar Murko, Jill Evans, Anne Ferreira, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Gyula Hegyi, Marie Anne Isler Béguin, Linda McAvan, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Carl Schlyter, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jutta Haug, Caroline Lucas, Alojz Peterle


PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūra

Atsauces

COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

15.1.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

3.2.2009

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

3.2.2009

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Gunnar Hökmark

17.12.2008

 

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu

JURI

31.3.2009

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.1.2009

19.3.2009

 

 

Pieņemšanas datums

31.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

3

5

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Dragoş Florin David, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Adam Gierek, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Mary Honeyball, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Antonio Mussa, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Aldo Patriciello, Anni Podimata, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Adina-Ioana Vălean, Alejo Vidal-Quadras

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Belet, Danutė Budreikaitė, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Juan Fraile Cantón, Robert Goebbels, Edit Herczog, Gunnar Hökmark, Bernhard Rapkay, Esko Seppänen, Lambert van Nistelrooij

Iesniegšanas datums

3.4.2009

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 14. aprīļaJuridisks paziņojums