Procedūra : 2008/0216(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0253/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0253/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 22
CRE 21/04/2009 - 22

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.39
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


ZIŅOJUMS     *
PDF 446kWORD 649k
2009. gada 6. aprīļa
PE 420.021v02-00 A6-0253/2009

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu

(COM(2008)0721 – C6-0510/2008 – 2008/0216(CNS))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Raül Romeva i Rueda

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu

(COM(2008)0721 – C6-0510/2008 – 2008/0216(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0721),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0510/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0253/2009),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Kontroles noteikumi patlaban ir ietverti daudzos juridiskajos dokumentos, kas savstarpēji pārklājas un ir sarežģīti. Dalībvalstis nepilnīgi īsteno dažas kontroles sistēmas daļas, un rezultātā pasākumi, ko veic, reaģējot uz kopējās zivsaimniecības politikas pārkāpumiem, ir nepietiekami un atšķirīgi, un tiek apgrūtināta vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana zvejniekiem visā Kopienā. Tāpēc pašreizējais režīms un visi tajā ietvertie pienākumi ir jākonsolidē, jāracionalizē un jāvienkāršo, jo īpaši samazinot divkārša regulējuma un administratīvo slogu.

(4) Kontroles noteikumi patlaban ir ietverti daudzos juridiskajos dokumentos, kas savstarpēji pārklājas un ir sarežģīti. Dalībvalstis nepilnīgi īsteno dažas kontroles sistēmas daļas, un Komisija nav ierosinājusi visus īstenošanas noteikumus, kas ir nepieciešami Regulai (EEK) Nr. 2847/1993. Rezultātā pasākumi, ko veic, reaģējot uz kopējās zivsaimniecības politikas pārkāpumiem, ir nepietiekami un atšķirīgi, un tiek apgrūtināta vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana zvejniekiem visā Kopienā. Tāpēc pašreizējais režīms un visi tajā ietvertie pienākumi ir jākonsolidē, jāracionalizē un jāvienkāršo, jo īpaši samazinot divkārša regulējuma un administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Kopējā zivsaimniecības politika aptver ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu tā, lai pret visu veidu darbībām, kurās šos resursus izmanto, gan rūpnieciskām, gan nerūpnieciskām, būtu vienlīdzīga attieksme. Stingru pārbaužu un ierobežojumu piemērošana tikai rūpnieciskai zvejai, no tās pilnīgi atbrīvojot nerūpniecisko zveju, būtu diskriminējošs pasākums.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Kontroles darbību un metožu pamatā jābūt riska pārvaldībai, kurā sistemātiski un visaptveroši izmanto kontrolpārbaudes procedūras.

(19) Kontroles darbību un metožu pamatā jābūt riska pārvaldībai, kurā dalībvalstis sistemātiski un visaptveroši izmanto kontrolpārbaudes procedūras. Dalībvalstīm ir arī jāapmainās ar būtisko informāciju.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Jāizveido integrēts kuģošanas pārraudzības tīkls starp pārraudzības, uzraudzības, identifikācijas un izsekošanas sistēmām, ko izmanto šādām vajadzībām: jūras satiksmes drošība un kuģošanas drošība, jūras vides aizsardzība, zvejniecības kontrole, robežkontrole, vispārējā tiesību aktu ievērošana un tirdzniecības atvieglojumi. Šādam tīklam jānodrošina iespēja pastāvīgi darīt pieejamu informāciju par darbībām jūrniecības jomā, lai atbalstītu laicīgu lēmumu pieņemšanas procesu. Tas savukārt ļautu pārraudzības darbībās iesaistītajām valsts iestādēm sniegt efektīvākus un rentablākus pakalpojumus. Tādēļ automātiskās identifikācijas sistēmas, kuģu satelītnovērošanas sistēmas, kuras minētas Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām, un kuģu pamanīšanas sistēmas dati, kuri savākti saskaņā ar šo regulu, jāpārraida un jāizmanto citām valsts iestādēm, kas iesaistītas iepriekš minētajās pārraudzības darbībās.

(24) Jāizveido integrēts kuģošanas pārraudzības tīkls starp pārraudzības, uzraudzības, identifikācijas un izsekošanas sistēmām, ko izmanto šādām vajadzībām: jūras satiksmes drošība un kuģošanas drošība, jūras vides aizsardzība, zvejniecības kontrole, robežkontrole, vispārējā tiesību aktu ievērošana un tirdzniecības atvieglojumi, to pielāgojot dalībvalstu dažādajiem apstākļiem. Šādam tīklam jānodrošina iespēja pastāvīgi darīt pieejamu informāciju par darbībām jūrniecības jomā, lai atbalstītu laicīgu lēmumu pieņemšanas procesu. Tas savukārt ļautu pārraudzības darbībās iesaistītajām valsts iestādēm sniegt efektīvākus un rentablākus pakalpojumus. Tādēļ automātiskās identifikācijas sistēmas, kuģu satelītnovērošanas sistēmas, kuras minētas Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām, un kuģu pamanīšanas sistēmas dati, kuri savākti saskaņā ar šo regulu, jāpārraida un jāizmanto citām valsts iestādēm, kas iesaistītas iepriekš minētajās pārraudzības darbībās.

Pamatojums

Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka pārraudzības pasākumi ir atbilstoši.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Jāpiešķir Komisijai pilnvaras noteikt zvejas liegumu, ja dalībvalsts kvota vai KPN ir pilnībā apgūta. Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis sasniedz kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, Komisijai jābūt pilnvarotai arī veikt kvotu atvilkumus un atteikt kvotu pārcelšanu vai kvotu apmaiņu.

(29) Jāpiešķir Komisijai pilnvaras noteikt zvejas liegumu, ja dalībvalsts kvota vai KPN ir pilnībā apgūta.

Pamatojums

Ikvienai dalībvalstij, kas pieļauj, ka tās flote atkārtoti pārsniedz tās kvotu, vai kas neveic pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildi, jāpiemēro sankcijas. Tomēr mehānismi, kas to ļauj darīt, nedrīkst būt saistīti ar kvotu atvilkumiem un kvotu pārcelšanas vai kvotu apmaiņas atteikšanu, jo tas ietekmētu nevis dalībvalsti, kas nepilda attiecīgos pienākumus, bet gan flotes, kurām var nebūt nekāda sakara ar pārkāpumiem, un — kvotu apmaiņas gadījumos — pat citas dalībvalstis, kurām ar attiecīgo pārkāpumu nav nekāda sakara. Turklāt šādi pasākumi nozīmētu, ka Komisija varētu vienpusēji izmainīt relatīvo stabilitāti starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Visiem pasākumiem, kurus Komisija pieņem šīs regulas īstenošanai, jābūt saskaņā ar proporcionalitātes principu.

(34) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas kārtību, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK. Visiem pasākumiem, kurus Komisija pieņem šīs regulas īstenošanai, jābūt saskaņā ar proporcionalitātes principu.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Saskaņā ar proporcionalitātes principu galvenā mērķa sasniegšanai, proti, kopējās zivsaimniecības politikas faktiskas īstenošanas nodrošināšanai, ir vajadzīgi un lietderīgi izveidot visaptverošu un vienveidīgu kontroles sistēmu. Šajā regulā nav paredzēts vairāk par to, kas nepieciešams, lai sasniegtu vēlamos mērķus, saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu.

(39) Saskaņā ar proporcionalitātes principu galvenā mērķa sasniegšanai, proti, kopējās zivsaimniecības politikas faktiskas īstenošanas nodrošināšanai, ir vajadzīgi un lietderīgi izveidot visaptverošu un vienveidīgu kontroles sistēmu, ņemot vērā, ka mazapjoma zveja un nerūpnieciskā zveja skaidri atšķiras no rūpnieciskās zvejas, iztikas zvejas un amatierzvejas, un ka šīs atšķirības ir attiecīgi jāatspoguļo kontroles noteikumu sistēmā. Šajā regulā nav paredzēts vairāk par to, kas nepieciešams, lai sasniegtu vēlamos mērķus, saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu izveido Kopienas sistēmu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu kontrolei, uzraudzībai, pārraudzībai, inspekcijai un izpildei (turpmāk “Kopienas kontroles sistēma”).

Ar šo regulu izveido Kopienas kontroles sistēmu ar mērķi nodrošināt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu.

Pamatojums

Šīs regulas mērķis ir kontrolēt KZP īstenošanu, neskarot dalībvalstu subsidiāros pienākumus.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) “zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku ievietošana, nostiprināšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana un ievietošana sprostos;

(1) “zvejas darbība” ir zivju meklēšana, zvejas rīku ievietošana, nostiprināšana un pacelšana, nozvejas izcelšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana, apstrāde uz kuģa, zivju un zvejas produktu pārvietošana, ievietošana sprostos un nobarošana;

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

4. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6.a) “smags pārkāpums” ir darbības, kas uzskaitītas Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punktā;

Pamatojums

Termins “smags pārkāpums” ir jādefinē atbilstoši NNN regulai, lai novērstu neskaidrības.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

4. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7.a) “amatierzveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas vai sporta vajadzībām, tostarp amatiermakšķerēšana, zveja sporta nolūkā, zvejas sacensības un citi amatierzvejas veidi;

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

4. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) “zvejas atļauja” ir zvejas atļauja, kas izdota Kopienas zvejas kuģim papildus tā zvejas licencei un kas dod tam tiesības vispār veikt zvejas darbības Kopienas ūdeņos un/vai konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

(8) “zvejas atļauja” ir zvejas atļauja, kas izdota Kopienas zvejas kuģim papildus tā zvejas licencei un kas dod tam tiesības veikt zvejas darbības un/vai konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

4. pants – 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) “apstrāde” ir process, kura gaitā sagatavo produktu. Tas ietver tīrīšanu, filetēšanu, iesaldēšanu ledū, iesaiņošanu, konservēšanu, saldēšanu, kūpināšanu, sālīšanu, vārīšanu, marinēšanu, vītināšanu vai zivju sagatavošanu tirgum jebkurā citā veidā;

(17) “apstrāde” ir process, kura gaitā sagatavo produktu. Tas ietver filetēšanu, iesaiņošanu, konservēšanu, saldēšanu, kūpināšanu, sālīšanu, vārīšanu, marinēšanu, vītināšanu vai zivju sagatavošanu tirgum jebkurā citā veidā;

Pamatojums

Tīrīšanas un iesaldēšanas ledū kā daļas no apstrādes procesa iekļaušana ir pārmērīga un var radīt noteiktas sekas, kad runa ir, piemēram, par ekomarķējuma definēšanu pārstrādātiem produktiem. Iesaldēšana ledū tikai nodrošina, ka zivis var saglabāt uz kuģa un pēc tam pārdot kā svaigu, nevis saldētu produktu. Zivju tūlītēja tīrīšana faktiski ir obligāta, lai nepieļautu parazītu vairošanos, kuru dēļ zivis nevarētu pārdot.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis kontrolē darbības, ko kopējās zivsaimniecības politikas darbības jomā fiziska vai juridiska persona veic attiecīgo dalībvalstu teritorijā un to suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, jo īpaši šādas darbības: zvejošana, pārkraušana citā kuģī, zivju pārvietošana uz sprostiem vai akvakultūras objektiem, tostarp nobarošanas audzētavām, zvejas produktu izkraušana, importēšana, pārvadāšana, tirdzniecība un uzglabāšana.

1. Dalībvalstis kontrolē darbības, ko kopējās zivsaimniecības politikas darbības jomā fiziska vai juridiska persona veic attiecīgo dalībvalstu teritorijā un to suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos, jo īpaši šādas darbības: zvejošana, akvakultūras darbības, pārkraušana citā kuģī, zivju pārvietošana uz sprostiem vai akvakultūras objektiem, tostarp nobarošanas audzētavām, zvejas produktu izkraušana, importēšana, pārvadāšana, tirdzniecība un uzglabāšana.

Pamatojums

Akvakultūras darbības ir daļa no ierosinātās regulas darbības jomas.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka kontrole, inspekcija, uzraudzība, pārraudzība un noteikumu izpilde tiek veikta, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz inspicēšanai izvēlētajiem sektoriem, kuģiem vai personām un pamatojoties uz riska pārvaldību.

4. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka kontrole, inspekcija, uzraudzība, pārraudzība un noteikumu izpilde tiek veikta, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz sektoriem, kuģiem vai personām un pamatojoties uz riska pārvaldību.

Pamatojums

Par inspekciju veikšanu ir atbildīgas dalībvalstis, bet tās pašas ir pakļautas Komisijas kontrolei un uzraudzībai.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Karoga dalībvalsts uz laiku aptur zvejas licenci kuģim, kuram minētā dalībvalsts noteikusi īslaicīgu lietošanas aizliegumu un kura zvejas atļauja ir apturēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 45. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

3. Karoga dalībvalsts uz laiku aptur zvejas licenci kuģim, kuram minētā dalībvalsts noteikusi īslaicīgu lietošanas aizliegumu un kura zvejas atļauja ir apturēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 45. panta 4. punktu.

Pamatojums

Kļūda Komisijas priekšlikuma transkripcijā.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Karoga dalībvalsts anulē zvejas licenci kuģim, uz kuru attiecas jaudas koriģēšanas pasākums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 3. punktā, vai kura zvejas atļauja ir anulēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 45. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

4. Karoga dalībvalsts anulē zvejas licenci kuģim, uz kuru attiecas jaudas koriģēšanas pasākums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 3. punktā, vai kura zvejas atļauja ir anulēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 45. panta 4. punktu.

Pamatojums

Kļūda Komisijas priekšlikuma transkripcijā.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) zvejas darbības ar grunts zvejas rīkiem apgabalos, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā;

f) zvejas darbības ar grunts zvejas rīkiem starptautiskajos ūdeņos, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā; tiek sastādīts to rīku saraksts, uz kuriem attiecas šis noteikums;

Pamatojums

Ir jāsastāda sīks saraksts ar šādiem rīkiem, jo tiem var būt plašāka ietekme uz jūras ekosistēmu.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Uz zvejas kuģa, kura lielākais garums pārsniedz 10 metrus, uzstāda pilnībā funkcionējošu ierīci, kas ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību, regulāros intervālos pārraidot atrašanās vietas datus. Turklāt tā ļauj karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram iegūt datus par zvejas kuģi. Kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, šo punktu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

2. Uz zvejas kuģa, kura lielākais garums pārsniedz 10 metrus, uzstāda pilnībā funkcionējošu ierīci, kas ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību, regulāros intervālos pārraidot atrašanās vietas datus. Turklāt tā ļauj karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram iegūt datus par zvejas kuģi. Kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, šo punktu piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Lai sniegtu finansiālu palīdzību nolūkā uzstādīt kuģu novērošanas sistēmas ierīces, var saņemt finansējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) apakšpunktu. Līdzfinansējums no Kopienas budžeta ir 80 %.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

9. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) darbojas tikai karoga dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai

a) darbojas tikai karoga dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos un

Pamatojums

Atbrīvojumam jāattiecas tikai uz kuģiem, kuri zvejo teritoriālajos ūdeņos un ne ilgāk par 24 stundām.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisija var pieprasīt dalībvalstij izmantot kuģu pamanīšanas sistēmu konkrētai zvejniecībai un konkrētā laikā.

2. Komisija, nodrošinājusi dokumentāru pamatojumu, iesniedzot pierādījumus par to, ka nav izpildīti pienākumi attiecībā uz kontroles pasākumiem vai zinātniskiem ziņojumiem, var pieprasīt dalībvalstij izmantot kuģu pamanīšanas sistēmu konkrētai zvejniecībai un konkrētā laikā.

Pamatojums

Komisijai paredzēta pārāk liela rīcības brīvība. Jebkuram Komisijas vienpusējam lēmumam ir jābūt pienācīgi pamatotam.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Zvejas žurnālā reģistrētais uz kuģa paturēto zivju daudzums (kilogramos) drīkst būt aprēķināts ar pielaidi līdz 5 %

3. Zvejas žurnālā reģistrētais uz kuģa paturēto zivju daudzums (kilogramos) drīkst būt aprēķināts ar pielaidi līdz 10 %.

Pamatojums

Pielaide 5 % apmērā ir pārāk maza, jo, deklarējot nozveju, ir jāņem vērā arī 2 % dzīvsvars, un faktiskā pielaide tad ir tikai 3 %. Piemēram, par nozveju 40 kg apmērā, kas pārsniegta par 1,2 kg, tiktu piemērots sods. Gan nozarē, gan lielākajā daļā valstu administrāciju pastāv gandrīz vienprātīgi iebildumi pret tik krasu pielaides samazināšanu, proti, no 20 % uz 5 %. Lai gan 20 % varētu būt par daudz, jānorāda, ka sugām, uz kurām attiecas atjaunošanas plāns, tika noteikta 8 % robeža. Vispārējs samazinājums līdz 5 % visām sugām ir pārmērīgs.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Lai sniegtu finansiālu palīdzību nolūkā ierīkot elektroniskus zvejas žurnālus, var saņemt finansējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) apakšpunktu. Līdzfinansējums no Kopienas budžeta ir 80 %.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, 1. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, un Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, — no 2012. gada 1. janvāra. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 1. punkta prasībām, ja tie:

2. Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, 1. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, un Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, — no 2013. gada 1. jūlija. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 1. punkta prasībām, ja tie:

a) darbojas tikai karoga dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai

a) darbojas tikai karoga dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos un

b) nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no jūrā iziešanas brīža līdz atgriešanās brīdim ostā.

b) nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no jūrā iziešanas brīža līdz atgriešanās brīdim ostā.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz 4 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika paziņo turpmāk norādīto informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostu vai izkraušanas vietu tie vēlas izmantot, ja vien kompetentās iestādes nav devušas atļauju agrākai ienākšanai ostā:

1. Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, ja uz kuģa ir sugas, uz kurām attiecas nozvejas vai zvejas piepūles limiti, vismaz 4 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika paziņo turpmāk norādīto informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostu vai izkraušanas vietu tie vēlas izmantot, ja vien kompetentās iestādes nav devušas atļauju agrākai ienākšanai ostā:

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) zvejas reisa datumi un apgabali, kuros gūtas nozvejas;

d) zvejas reisa datumi un apgabali, kuros gūtas nozvejas; par apgabalu sniedz tikpat sīku informāciju, kāda ir prasīta 14. panta 1. punktā;

Pamatojums

Priekšlikumā pašlaik ir vairāki atšķirīgi formulējumi attiecībā uz to, kā dažādajos dokumentos jāapraksta zivju ģeogrāfiskā izcelsme. Šī un citu grozījumu mērķis ir to standartizēt, lai to būtu vieglāk piemērot.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) uz kuģa paturētie daudzumi pa sugām, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle;

f) uz kuģa paturētie daudzumi pa sugām;

Pamatojums

Šis punkts nav saprotams. Pirmkārt, nav iespējams „paturēt uz kuģa” kaut ko, kas vienāds ar nulli. Otrkārt, kas gan zvejniekiem jādara, ja viņiem liek uzrādīt to, ko tie nav nozvejojuši? Vai viņiem, piemēram, būtu jāņem līdzi saraksti ar visām sugām, kas nav sastopamas Atlantijas okeānā, un jānorāda „0 kg” attiecībā uz visām sugām, ko viņi nav nozvejojuši? Šis formulējums ir pārāk neskaidrs, un, pirms to var pieņemt, būtu nepieciešams daudz precizējumu. Prasīt informāciju par zivīm, kas nav nozvejotas, būtu par daudz.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija, ievērojot 111. pantā minēto procedūru, var uz ierobežotu, bet pagarināmu laikposmu atbrīvot konkrētu kategoriju zvejas kuģus no 1. punktā minētā pienākuma vai paredzēt citu paziņošanas periodu, inter alia ņemot vērā zvejas produktu veidu, attālumu starp zvejas vietām, izkraušanas vietām un ostām, kurās attiecīgie kuģi reģistrēti.

4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma konkrētu kategoriju zvejas kuģiem var noteikt citu paziņošanas periodu attiecībā uz 1. punktā minēto pienākumu, inter alia ņemot vērā zvejas produktu veidu, attālumu starp zvejas vietām, izkraušanas vietām un ostām, kurās attiecīgie kuģi reģistrēti.

Pamatojums

Nosacījumus attiecībā uz paziņošanu noteiktu kategoriju zvejas kuģiem varētu padarīt elastīgākus, ņemot vērā attālumus no zvejas vietām un izkraušanas vietas, taču nevienu kuģi nedrīkst no šī pienākuma atbrīvot. Risks, ko rada atbrīvojumi, jo īpaši tad, ja iepriekš nav zināmi konkrēti kritēriji, kas tos pamato, ir tāds, ka tie varētu noteikumiem atņemt to saturu, sarežģīt kontroles iestāžu darbu un radīt neuzticību starp operatoriem, vēl jo vairāk tādā gadījumā, ja Komisijai pašai būtu jālemj, kuriem kuģiem jāpiemēro atbrīvojumi, nepastāvot nekādiem iepriekš noteiktiem kritērijiem attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

17. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras ostu vai izkraušanas vietu zvejas kuģa kapteinis vēlas izmantot, vismaz 4 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika izdarījis attiecīgu pieprasījumu, divu stundu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas attiecīgi dod atļauju.

Pamatojums

Ir tikai pamatoti, ka zvejas kuģa kapteinim no iestādēm savlaicīgi jāsaņem atļauja izmantot izkraušanas vietu.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Citā kuģī pārkraušanas deklarācijā norāda citā kuģī pārkrauto zvejas produktu daudzumu pa sugām, katras nozvejas datumu un vietu, iesaistīto kuģu vārdus un citā kuģī pārkraušanas un galamērķa ostas. Par šādu deklarāciju pareizību atbild abu iesaistīto kuģu kapteiņi.

3. Citā kuģī pārkraušanas deklarācijā norāda citā kuģī pārkrauto zvejas produktu daudzumu pa sugām, katras nozvejas datumu un vietu, iesaistīto kuģu vārdus un citā kuģī pārkraušanas un galamērķa ostas. Par šādu deklarāciju pareizību atbild abu iesaistīto kuģu kapteiņi. Par apgabalu sniedz tikpat sīku informāciju, kāda ir prasīta 14. panta 1. punktā.

Pamatojums

Priekšlikumā pašlaik ir vairāki atšķirīgi formulējumi attiecībā uz to, kā dažādajos dokumentos jāapraksta zivju ģeogrāfiskā izcelsme. Šī un citu grozījumu mērķis ir to standartizēt, lai būtu vieglāk piemērot.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija, ievērojot 111. pantā minēto procedūru, var uz ierobežotu, bet pagarināmu laikposmu atbrīvot konkrētu kategoriju zvejas kuģus no 1. punktā minētā pienākuma vai paredzēt citu paziņošanas periodu, inter alia ņemot vērā zvejas produktu veidu, attālumu starp zvejas vietām, izkraušanas vietām un ostām, kurās konkrētie kuģi reģistrēti.

svītrots

Pamatojums

Šī punkta formulējums ir pilnībā pārcelts no 17. panta 4. punkta par pienākumiem attiecībā uz paziņojumiem par izkraušanu, lai gan šajā gadījumā tas attiecas uz deklarācijām par pārkraušanu citā kuģī. Paturot prātā to, ka pārkraušanas ir viens no vājākajiem kontroles ķēdes punktiem attiecībā uz zvejas produktu izsekojamību, šajā ziņā nedrīkst būt nekādu izņēmumu.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

20. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Izdodot izkraušanas atļauju, kompetentās iestādes piešķir izkraušanai unikālu izkraušanas numuru (ULN) un informē par to kuģa kapteini. Ja izkraušanu pārtrauc, tās atsākšanai ir vajadzīga atļauja.

svītrots

Pamatojums

ULN šajā priekšlikumā nekur citur neparādās, un tas ir jāsvītro, informāciju iekļaujot 50. pantā par izsekojamību, kur noteikts, ka katrai partijai piešķir numuru.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kura lielākais garums pārsniedz 10 metrus, 2 stundās pēc izkraušanas beigām izkraušanas deklarācijas datus elektroniski nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2. Neskarot īpašus noteikumus, kas ietverti daudzgadu plānos, tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kura lielākais garums pārsniedz 10 metrus, 6 stundās pēc izkraušanas beigām izkraušanas deklarācijas datus elektroniski nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Pamatojums

Tas nepieciešams, lai izmainītu termiņu, to palielinot no 2 stundām līdz vismaz 6 stundām, jo kuģu satiksme izsoļu namos, loģistika un pasākumi, kas saistīti ar izkraušanas un pārdošanas sistēmu, nav saderīgi ar īsāku termiņu. Jānorāda, ka paziņošanas termiņš pašlaik ir 48 stundas, un šajā priekšlikumā ierosinātās radikālās izmaiņas tādēļ ir vēl jo mazāk pieņemamas. Tas raksturo to, ka likumdevējs nepārzina darba praksi attiecībā uz svaigu un saldētu zivju pirmo pārdošanu. Lai gan šo informāciju nosūta elektroniski pēc 14. pantā paredzēto datu savākšanas, divas stundas šķiet pārāk īss laiks. Jāpatur prātā, ka, tā kā šie kuģi ir vairāk nekā 10 metrus gari un var pārvadāt samērā lielu nozveju un 14. pantā ir noteiktas prasības sniegt ļoti sīku informāciju, pārāk īss laikposms nozīmētu, ka vēlāk būtu jāveic labojumi, tādējādi sarežģījot un divkāršojot administratīvās procedūras, kas jau tagad ir ļoti grūtas.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, 2. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, un Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, — no 2012. gada 1. janvāra. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 2. punkta piemērošanas, ja tie:

4. Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, 2. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, un Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, — no 2013. gada 1. jūlija. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 2. punkta piemērošanas, ja tie:

a) darbojas tikai karoga dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai

a) darbojas tikai karoga dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos un

b) nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no jūrā iziešanas brīža līdz atgriešanās brīdim ostā.

b) nekad nepavada jūrā ilgāk par 24 stundām, skaitot no jūrā iziešanas brīža līdz atgriešanās brīdim ostā.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

21. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Par kuģiem, kas atbrīvoti no 2. punktā noteiktās prasības, kapteinis vai viņa pārstāvis pēc izkraušanas reģistrē un pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 24 stundas pēc izkraušanas iesniedz izkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kur notika izkraušana.

5. Par kuģiem, kas atbrīvoti no 2. punktā noteiktās prasības, kapteinis vai viņa pārstāvis pēc izkraušanas reģistrē un pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 24 stundas pēc izkraušanas iesniedz izkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kur notika izkraušana, un attiecīgā iestāde to nekavējoties nosūta karoga dalībvalstij.

Pamatojums

Ir jāinformē arī karoga dalībvalsts.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts visus attiecīgos datus par zvejas iespējām, kas minēti šajā nodaļā, reģistrē gan nozveju, gan zvejas piepūles izteiksmē, un glabā minēto datu oriģinālus trīs gadus vai ilgāk atbilstīgi valsts noteikumiem.

1. Katra dalībvalsts visus attiecīgos datus par zvejas iespējām, kas minēti šajā nodaļā, reģistrē gan nozveju un izmetumus, gan zvejas piepūles izteiksmē, un glabā minēto datu oriģinālus trīs gadus vai ilgāk atbilstīgi valsts noteikumiem. Datus elektroniskā formātā glabā vismaz desmit gadus.

Pamatojums

Ir jāapkopo un jāanalizē dati par izmetumiem. Oriģinālierakstus (papīra formātā) varētu iznīcināt pēc trijiem gadiem, bet tajos iekļautie dati ir jāglabā ilgāk zinātniskās pētniecības nolūkā, jo tajā bieži izmanto vēsturiskus datus.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

23. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Visas nozvejas, kuras Kopienas zvejas kuģi nozvejojuši no krājuma vai krājumu grupas, kam noteiktas kvotas, atskaita no karoga dalībvalsts kvotas par katru attiecīgo krājumu vai krājumu grupu neatkarīgi no izkraušanas vietas.

3. Visas nozvejas un izmetumus, ko Kopienas zvejas kuģi nozvejojuši no krājuma vai krājumu grupas, kam noteiktas kvotas, atskaita no karoga dalībvalsts kvotas par katru attiecīgo krājumu vai krājumu grupu neatkarīgi no izkraušanas vietas.

Pamatojums

Izmetumi ir jāatrēķina no valsts kvotas, lai mudinātu zvejot selektīvāk nolūkā izvairīties no izmetumiem jau sākumā.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

26. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecīgā dalībvalsts publisko 2. punktā minēto lēmumu un tūlīt paziņo to Komisijai un pārējām dalībvalstīm. To publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. No dienas, kad attiecīgā dalībvalsts ir publiskojusi šādu lēmumu, dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, to ūdeņos un to teritorijā nepatur uz kuģa, neizkrauj, neievieto sprostos vai nepārkrauj citā kuģī šādas zivis.

3. Attiecīgā dalībvalsts publisko 2. punktā minēto lēmumu un tūlīt paziņo to Komisijai, kura informē pārējās dalībvalstis. To publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. No dienas, kad attiecīgā dalībvalsts ir publiskojusi šādu lēmumu, dalībvalstis, izmantojot attiecīgo dokumentāciju, pārbauda, ka kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, to ūdeņos un to teritorijā nepatur uz kuģa, neizkrauj, neievieto sprostos vai nepārkrauj citā kuģī šādas zivis, kas nozvejotas pēc zvejas lieguma datuma.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šādus atvilkumus un attiecīgus iedalījumus veic, galvenokārt ņemot vērā sugas un zonas, attiecībā uz kurām bija noteiktas zvejas iespējas. Tos var veikt gadā, kurā nodarīts kaitējums, vai nākamajā gadā vai gados.

3. Šādus atvilkumus un attiecīgus iedalījumus veic, galvenokārt ņemot vērā sugas un zonas, attiecībā uz kurām bija noteiktas zvejas iespējas. Tos var veikt gadā, kurā nodarīts kaitējums, vai nākamajā gadā.

Pamatojums

Ņemot vērā pašreizējo krīzi zvejas nozarē, kaitējums jānovērš pēc iespējas ātrāk.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

28.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

28.a pants

Neapgūto kvotu nodošana

 

1. Ja visas kādas dalībvalsts kvotas vai to daļa netiks apgūtas tā gada laikā, kurā tās piešķirtas, šīs kvotas tajā pašā gadā var apgūt citas dalībvalstis. Komisija vispirms informē attiecīgās dalībvalstis, prasot apstiprināt, ka tās neizmantos šīs zvejas iespējas. Pēc šāda apstiprinājuma Komisija novērtē visas neizmantotās zvejas iespējas un — pirms lēmuma pieņemšanas par to pārdali ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm — par tām informē dalībvalstis.

 

2. Pieteikumu nosūtīšana saskaņā ar šo pantu nekādā gadījumā neietekmē zvejas iespēju iedalīšanu vai to apmaiņu starp dalībvalstīm saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

 

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai un jo īpaši tos noteikumus, kuri attiecas uz nosacījumiem par kvotu apgūšanu vai nodošanu, pieņem saskaņā ar 111. pantā minēto procedūru.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

33. pants

 

Ostā veikta pārkraušana

 

Kopienas zvejas kuģi, kas iesaistīti zvejas darbībās zvejniecībās, uz ko attiecas daudzgadu plāns, nepārvieto savu nozveju uz jebkuru citu kuģi vai transportlīdzekli, iepriekš neizkraujot savas nozvejas, lai tās nosvērtu izsoļu namā vai citas dalībvalstu pilnvarotas struktūras telpās.

svītrots

Pamatojums

Šī panta dēļ praksē nebūtu iespējams izmantot transportlīdzekli, lai nozveju pārvestu no kuģa uz izsoļu namu. Tas, piemēram, nozīmē arī to, ka kuģis, kas aprīkots, piemēram, ar RSW tvertnēm, vairs nedrīkst siļķes vai skumbrijas izkraut no tvertnēm apstrādes vajadzībām. Līdz šim nekad nav bijušas nekādas šaubas par to, ka izkrautos daudzumus ar šo procedūru var pilnībā uzraudzīt. Tādēļ nav skaidrs, kāpēc tā būtu pēkšņi jāaizliedz.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

34. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dalībvalstis var noteikt ostu, kas neatbilst 4. panta kritērijiem, lai novērstu to, ka kuģiem būtu jādodas uz ostu, kas atrodas vairāk nekā 50 jūdžu attālumā.

Pamatojums

Ir iespējami gadījumi, kad pamatotā attālumā nav nevienas apstiprinātās ostas, tādēļ dalībvalstīm vajadzīga noteikta elastība.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Zvejniecībās, kurās darbojoties ir atļauts turēt uz kuģa vairāk nekā divu veidu zvejas rīkus, neizmantotos zvejas rīkus uzglabā tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2. Zvejniecībās, kurās darbojoties ir atļauts turēt uz kuģa vairāk nekā viena veida zvejas rīkus, neizmantotos zvejas rīkus uzglabā tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

Pamatojums

Tā, šķiet, ir kļūda, un nav minēta spēkā esošajos tiesību aktos. Ir loģiski neizmantotos zvejas rīkus glabāt, pat ja tie ir tikai divu veidu.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

41. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Zvejas kuģa kapteinis reģistrē visus izmetumus, kuru apjoms pārsniedz 15 kg dzīvsvara ekvivalenta, un šo informāciju, ja iespējams, elektroniski paziņo savām kompetentajām iestādēm.

1. Zvejas kuģa kapteinis reģistrē visus izmetumus, kuru apjoms pārsniedz 15 kg dzīvsvara ekvivalenta no viena zvejas rīka iemetiena un vienā reisā, un šo informāciju, ja iespējams, elektroniski paziņo savām kompetentajām iestādēm. Komisija izskata iespēju uzstādīt video uzraudzības aprīkojumu, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu. Amatierzvejā atlaistās zivis neuzskata par izmetumiem vai bojā eju šīs regulas nozīmē.

Pamatojums

Ja runa ir par „vienu reisu”, Ir jānosaka laika posms, par kuru jāveic reģistrācija.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

42. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz kuģiem, kas aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu, dalībvalstis sistemātiski verificē, vai zvejas uzraudzības centrā saņemtā informācija atbilst darbībām, kas reģistrētas zvejas žurnālā, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmas datus un novērotāju sniegtos datus, ja tādi pieejami. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē datorlasāmā formātā un glabā trīs gadus.

Attiecībā uz kuģiem, kas aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu, dalībvalstis sistemātiski verificē, vai zvejas uzraudzības centrā saņemtā informācija atbilst darbībām, kas reģistrētas zvejas žurnālā, izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmas datus un novērotāju sniegtos datus, ja tādi pieejami. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē datorlasāmā formātā un glabā desmit gadus.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

IV nodaļa – 4. iedaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. iedaļa

Visa 4. iedaļa ir svītrota.

Zvejas liegumu noteikšana reāllaikā

 

Pamatojums

Liegumi ir tehnisks pasākums, kas jāregulē ar šo regulu, nevis ar Kontroles regulu. Turklāt Zivsaimniecības komiteja vēl nav nolēmusi par liegumu īpašībām, jo vēl nav balsots par ziņojuma projektu un atbilstošajiem grozījumiem un abiem tekstiem ir jāatbilst vienam otram. Ņemot vērā šo situāciju, Padomei un Komisijai ir jānolemj, vai šajā jaunajā regulā ir jāiekļauj jebkādi pasākumi attiecībā uz liegumu kontroli pēc tam, kad attiecībā uz liegumiem būs pieņemts galīgais lēmums.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Atpūtas zveja, ko no daudzgadu plānā ietverta krājuma ar kuģi veic Kopienas ūdeņos, ir atļauta tikai tad, ja minētajam kuģim ir karoga dalībvalsts izdota atļauja.

1. Atpūtas zveju, ko no daudzgadu atjaunošanas plānā ietverta krājuma no kuģa veic Kopienas jūras ūdeņos, var izvērtēt dalībvalsts, kuras ūdeņos tā notiek. Neiekļauj makšķerēšanu no krasta.

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

47. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Karoga dalībvalsts reģistrē nozvejas, kas atpūtas zvejā iegūtas no daudzgadu plānā ietverta krājuma.

2. Divu gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis var izvērtēt to ūdeņos veiktās atpūtas zvejas ietekmi un informāciju iesniedz Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas konsultācijām, lemj, kuri no atpūtas zvejas veidiem atstāj ievērojamu ietekmi uz šādiem krājumiem. Attiecībā uz tiem zvejas veidiem, kuri būtiski ietekmē krājumus, attiecīgās dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju izstrādā uzraudzības sistēmu, uz kuru pamatojoties var precīzi aprēķināt kopējo atpūtas nozvejas apjomu no ikviena krājuma. Atpūtas zvejai ir jāatbilst kopējas zivsaimniecības politikas mērķiem.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

47. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Daudzgadu plānā ietvertu sugu nozvejas, kas iegūtas atpūtas zvejā, atskaita no attiecīgajām karoga dalībvalsts kvotām. Attiecīgās dalībvalstis nosaka to daļu no šādām kvotām, ko var apgūt tikai atpūtas zvejā.

3. Ja tiek konstatēts, ka atpūtas zvejai ir ietekme, nozvejas atskaita no karoga dalībvalsts attiecīgās kvotas. Dalībvalstis var noteikt to daļu no šādas kvotas, ko var apgūt tikai minētajā atpūtas zvejā.

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums

48. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja kādai konkrētai sugai ir noteikts minimālais izmērs, uzņēmējiem, kuri ir atbildīgi par pārdošanu, glabāšanu vai pārvadāšanu, jāspēj pierādīt produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kas izteikta ar norādi uz apakšapgabalu, rajonu vai apakšrajonu vai, attiecīgā gadījumā, statistisko taisnstūri, kurā piemēro nozvejas limitus atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

3. Uzņēmējiem, kuri ir atbildīgi par pārdošanu, glabāšanu vai pārvadāšanu, jāspēj pierādīt produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kas izteikta ar tikpat sīku informāciju, kāda ir prasīta 14. panta 1. punktā.

Pamatojums

Daudzos dokumentos ir noteiktas atšķirīgas prasības attiecībā uz to, cik sīkas ziņas jāsniedz par nozvejas apgabalu. Vienkāršāk ir to standartizēt, izmantojot zvejas reģistrā iekļauto līmeni.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

50. pants – 2.da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) nozvejas apgabals, sniedzot tikpat sīku informāciju, kā paredzēts 14. panta 1. punktā;

Pamatojums

Priekšlikumā pašlaik ir vairāki atšķirīgi formulējumi attiecībā uz to, kā dažādajos dokumentos jāapraksta zivju ģeogrāfiskā izcelsme. Šī un citu grozījumu mērķis ir to standartizēt, lai būtu vieglāk piemērot.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

54. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kas ir atbildīgas par dalībvalstī izkrauto zvejas produktu pirmo laišanu tirgū, 2 stundās pēc pirmās pārdošanas elektroniski nosūta pārdošanas zīmi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek pirmā pārdošana. Ja šī dalībvalsts nav tā kuģa karoga valsts, kurš izkrāva zivis, tā nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm tiek nosūtīta pārdošanas zīmes kopija. Par pārdošanas zīmes pareizību atbild minētie pircēji, izsoļu nami, struktūras vai personas.

1. Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kas ir atbildīgas par dalībvalstī izkrauto zvejas produktu pirmo laišanu tirgū, 6 stundās pēc pirmās pārdošanas elektroniski nosūta pārdošanas zīmi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek pirmā pārdošana. Ja šī dalībvalsts nav tā kuģa karoga valsts, kurš izkrāva zivis, tā nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nekavējoties tiek nosūtīta pārdošanas zīmes kopija. Par pārdošanas zīmes pareizību atbild minētie pircēji, izsoļu nami, struktūras vai personas.

Pamatojums

Lai gan šo informāciju nosūta elektroniski pēc 14. pantā paredzēto datu savākšanas, divas stundas šķiet pārāk īss laiks. Jāpatur prātā, ka, tā kā šie kuģi ir vairāk nekā 10 metrus gari un var pārvadāt samērā lielu nozveju un 14. pantā ir noteiktas prasības sniegt ļoti sīku informāciju, pārāk īss laikposms nozīmētu, ka vēlāk būtu jāveic labojumi, tādējādi sarežģījot un divkāršojot administratīvās procedūras, kas jau tagad ir ļoti grūtas.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums

55. pants – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) katras sugas attiecīgais nosaukums vai FAO burtu kods un ģeogrāfiskais izcelsmes apgabals, ko izsaka ar norādi uz apakšapgabalu un rajonu vai apakšrajonu, kurā piemēro nozvejas limitus atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem;

e) katras sugas attiecīgais nosaukums vai FAO burtu kods un ģeogrāfiskais izcelsmes apgabals, ko izsaka ar tikpat sīku informāciju, kāda ir prasīta 14. panta 1. punktā;

Pamatojums

Priekšlikumā pašlaik ir vairāki atšķirīgi formulējumi attiecībā uz to, kā dažādajos dokumentos jāapraksta zivju ģeogrāfiskā izcelsme. Šī un citu grozījumu mērķis ir to standartizēt, lai būtu vieglāk piemērot.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums

55. pants – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) katras sugas daudzums dzīvsvara kilogramos;

Pamatojums

Zivju daudzums varētu būt lietderīga informācija pārdošanas zīmē.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

63. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Visas izmaksas, kas rodas no novērotāju darbības saskaņā ar šo pantu, sedz karoga dalībvalstis. Dalībvalstis minētās izmaksas var pilnībā vai daļēji iekasēt no to kuģu operatoriem, kas peld ar to karogu un darbojas attiecīgajā zvejniecībā.

6. Visas izmaksas, kas rodas no novērotāju darbības saskaņā ar šo pantu, sedz karoga dalībvalstis un Komisija.

Pamatojums

Novērošanas programmas būtu jāsedz Komisijai, tā kā tās šīs programmas padara par obligātām, lai kontroles sistēmu padarītu efektīvāku.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

69. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina elektronisku datubāzi, kurā augšupielādē visus inspekcijas un pārraudzības ziņojumus, ko sagatavojušas to amatpersonas.

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina elektronisku datubāzi, kurā augšupielādē visus inspekcijas un pārraudzības ziņojumus, tostarp novērošanas ziņojumus, ko sagatavojušas to amatpersonas.

Pamatojums

Nav iemesla datubāzēs neiekļaut arī novērošanas ziņojumus.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

78. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Inspicējošā dalībvalsts apsūdzību pārkāpumā var nodot karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai reģistrācijas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, vai tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir pārkāpējs, ja tas tiek darīts, vienojoties ar pēdējo minēto dalībvalsti, un ja nodošanas rezultātā drīzāk tiks sasniegts 81. panta 2. punktā minētais rezultāts.

Inspicējošā dalībvalsts apsūdzību pārkāpumā var nodot karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir pārkāpējs, ja tas tiek darīts, vienojoties ar pēdējo minēto dalībvalsti, un ja nodošanas rezultātā drīzāk tiks sasniegts 81. panta 2. punktā minētais rezultāts.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

82. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka fiziskai personai, kas izdarījusi smagu pārkāpumu, vai juridiskai personai, ko uzskata par atbildīgu smagā pārkāpumā, var piemērot faktiskas, proporcionālas un atturošas sankcijas saskaņā ar sankciju un pasākumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1005/2008 IX nodaļā.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka fiziskai personai, kas izdarījusi smagu pārkāpumu, vai juridiskai personai, ko uzskata par atbildīgu smagā pārkāpumā, principā piemēro faktiskas, proporcionālas un atturošas sankcijas saskaņā ar sankciju un pasākumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 1005/2008 IX nodaļā.

Pamatojums

Lai izveidotu taisnīgus konkurences apstākļus, visās dalībvalstīs saskaņā ar to tiesību aktiem jāveic pasākumi, kas ir līdzvērtīgi un kam ir vienāda ietekme, bet proporcionalitātei jābūt pamatprincipam, nevis vienai no iespējām.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

82. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja 5 gadu laikā tiek atkārtoti izdarīts smags pārkāpums, dalībvalsts uzliek administratīvo sodu, kura mazākais apjoms ir vismaz EUR 10 000 un lielākais — vismaz EUR 600 000.

3. Ja 5 gadu laikā tiek atkārtoti izdarīts smags pārkāpums, dalībvalsts uzliek administratīvo sodu, kura mazākais apjoms ir vismaz EUR 10 000 un lielākais — EUR 600 000.

Pamatojums

Nav loģiski noteikt minimālo lielumu maksimālajai summai.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

82. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmējiem, kuri būtiski pārkāpuši kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, tiktu liegts izmantot priekšrocības, ko nodrošina Eiropas Zivsaimniecības fonds, partnerības nolīgumi zivsaimniecības nozarē un cita veida valsts atbalsts. Šajā nodaļā paredzētās sankcijas papildina ar citām sankcijām vai pasākumiem, jo īpaši pieprasot valsts atbalsta vai subsīdiju atmaksāšanu tiem kuģiem, kuri attiecīgajā finansēšanas periodā tos saņēmuši un nodarbojušies ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

Pamatojums

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 45. panta 7. punktu paredz īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu saņemt valsts atbalstu un subsīdijas kā iespējamās piemērojamās sankcijas, izvirzot atbilstības nosacījumus valsts finansējuma saņemšanai, tādējādi uzņēmējus rosinās rīkoties atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai un veicinās vienādu konkurences apstākļu izveidi, kā arī nodrošinās, lai ar valsts atbalstu nesekmētu nelegālas darbības. Kuģi, kas veic NNN zveju, nedrīkstētu saņemt nodokļu maksātāju naudu, un tiem kuģiem, kas to saņēmuši darbības programmas laikā, šī nauda jāatmaksā.

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

84. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis piemēro soda punktu sistēmu, un zvejas atļaujas turētājs saņem attiecīgus soda punktus, ja ir pārkāpis kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus.

1. Dalībvalstis piemēro soda punktu sistēmu, un zvejas atļaujas turētājs saņem attiecīgus soda punktus, ja ir izdarījis kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu smagu pārkāpumu.

Pamatojums

Soda punktiem jāattiecas tikai uz tiem pārkāpumiem, par kuriem Padomes līmenī nolemts, ka tie ir smagi pārkāpumi.

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

84. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja fiziska persona ir izdarījusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumu vai juridisku personu uzskata par atbildīgu šādā pārkāpumā, zvejas atļaujas turētājam par pārkāpumu piemēro attiecīgu punktu skaitu. Zvejas atļaujas turētājam ir tiesības pārskatīt lietu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. Ja fiziska persona ir izdarījusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu smagu pārkāpumu vai juridisku personu uzskata par atbildīgu šādā pārkāpumā, zvejas atļaujas turētājam par smagu pārkāpumu piemēro attiecīgu punktu skaitu. Zvejas atļaujas turētājam ir tiesības pārskatīt lietu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Soda punktiem jāattiecas tikai uz tiem pārkāpumiem, par kuriem Padomes līmenī nolemts, ka tie ir smagi pārkāpumi.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

84. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Kamēr zvejas atļaujas turētājam ir piemēroti soda punkti, šim atļaujas turētājam šajā laika posmā nav tiesību saņemt Kopienas subsīdijas un valsts atbalstu.

Pamatojums

Kuģiem, kas izdarījuši smagus pārkāpumus attiecībā pret KZP, nedrīkst būt tiesību saņemt publisku atbalstu. Pašlaik par smagiem pārkāpumiem notiesātiem kuģu īpašniekiem Kopienas atbalsta saņemšanu var liegt tikai tad, ja tas paredzēts dalībvalsts tiesību aktos. Svītrošana no tiesīgo saņēmēju saraksta jāpadara par obligātu, lai nodokļu maksātāji nemaksātu subsīdijas kuģiem un operatoriem, kas notiesāti par noziedzīgām darbībām.

Grozījums Nr.  65

Regulas priekšlikums

84. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Par smagu pārkāpumu piemēro soda punktus, kas ir vismaz puse no 3. punktā minētā soda punktu skaita.

svītrots

Pamatojums

Soda punktiem jāattiecas tikai uz tiem pārkāpumiem, par kuriem Padomes līmenī nolemts, ka tie ir smagi pārkāpumi. Tādēļ šis punkts kļūst lieks.

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

84. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ja apturētās zvejas atļaujas turētājs trīs gados pēc pēdējā pārkāpuma dienas neizdara citu pārkāpumu, visus soda punktus zvejas atļaujā dzēš.

5. Ja apturētās zvejas atļaujas turētājs trīs gados pēc pēdējā smagā pārkāpuma dienas neizdara citu smagu pārkāpumu, visus soda punktus zvejas atļaujā dzēš.

Pamatojums

Soda punktiem jāattiecas tikai uz tiem pārkāpumiem, par kuriem Padomes līmenī nolemts, ka tie ir smagi pārkāpumi.

Grozījums Nr.  67

Regulas priekšlikums

84. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Dalībvalstis izveido arī soda punktu sistēmu, saskaņā ar kuru kuģa kapteinis un kuģa virsnieki saņem attiecīgus soda punktus par izdarītu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumu.

7. Dalībvalstis izveido arī soda punktu sistēmu, ar kuru saskaņā kuģa kapteinis saņem attiecīgus soda punktus par izdarītu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumu.

Pamatojums

Ir absurdi papildus kuģa īpašniekam un kapteinim sodīt kuģa komandu, jo tas kontroles politikai nedod nekādas papildu priekšrocības. Tieši otrādi, tas var vēl vairāk apgrūtināt komandas locekļu pieņemšanu darbā, ja tos var sodīt par lēmumiem attiecībā uz nozveju, par kuriem tiem nav faktiski nekādas atbildības. Ja šādas situācijas rastos, tad kuģis, kuģa īpašnieks un kapteinis jau būtu sodīti.

Grozījums Nr.  68

Regulas priekšlikums

85. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis reģistrē valsts datubāzē visus kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumus, ko izdarījuši kuģi, kuri peld ar to karogu, vai to valstspiederīgie, tostarp uzliktās sankcijas un piemēroto soda punktu skaitu. Dalībvalstis reģistrē savā pārkāpumu datubāzē arī pārkāpumus, kurus izdarījuši ar to karogu peldoši kuģi vai to valstspiederīgie un par kuriem apsūdzība izvirzīta citās dalībvalstīs; to veic pēc tam, kad dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir pārkāpuma izskatīšana, atbilstīgi 82. pantam ir paziņojusi galīgo nolēmumu.

1. Dalībvalstis reģistrē valsts datubāzē visus kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumus, ko izdarījuši tie, kas ir atbildīgi par kuģiem, kuri peld ar to karogu, vai to valstspiederīgie, tostarp uzliktās sankcijas un piemēroto soda punktu skaitu. Dalībvalstis reģistrē savā pārkāpumu datubāzē arī pārkāpumus, kurus izdarījuši ar to karogu peldoši kuģi vai to valstspiederīgie un par kuriem apsūdzība izvirzīta citās dalībvalstīs; to veic pēc tam, kad dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir pārkāpuma izskatīšana, atbilstīgi 82. pantam ir paziņojusi galīgo nolēmumu.

Pamatojums

Pārkāpumus izdara nevis paši kuģi, bet gan tie, kuri par tiem ir atbildīgi. Šis acīmredzamais fakts nozīmē, ka ir stingri jāizvērtē attiecīgo fizisko un juridisko personu atbildības līmenis — attiecībā uz veiktajām darbībām vai kā kuģu īpašniekus vai zvejas licences turētājus. Kuģi paši lēmumus nepieņem, tādēļ ir muļķīgi tos sodīt. Ar pārkāpumiem saistītā rīcība var radikāli izmainīties, ierodoties jaunam kapteinim vai īpašniekam.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

85. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja dalībvalsts pieprasa no citas dalībvalsts informāciju saistībā ar apsūdzību pārkāpumā, otra minētā dalībvalsts sniedz attiecīgu informāciju par konkrētajiem zvejas kuģiem un personām.

3. Ja dalībvalsts pieprasa no citas dalībvalsts informāciju saistībā ar apsūdzību pārkāpumā, otra minētā dalībvalsts nekavējoties sniedz attiecīgu informāciju par konkrētajiem zvejas kuģiem un personām.

Pamatojums

Lai Komisijas ierosinātā „riska analīzes” pieeja darbotos, ir nepieciešama ātra informācijas apmaiņa.

Grozījums Nr.  70

Regulas priekšlikums

85. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Informāciju par pārkāpumiem, kurus izdarījuši zvejas kuģi un attiecīgās personas un par kuriem ir saņemts sods, publisko 107. pantā minētās tīmekļa vietnes sadaļa, kas paredzēta sabiedrības informēšanai.

Pamatojums

Daudzas dalībvalstis ierobežo ziņas un informāciju, kas pieejama par NNN zveju to ūdeņos. Direktīvas 31995L0046 (Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, OV L 81, 23.11.1995., 31.–50. lpp.) 34. apsvērumā ir teikts, ka dalībvalstīm, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, jābūt arī pilnvarotām atkāpties no aizlieguma par slepenu kategoriju datu apstrādi, ja to attaisno svarīgas sabiedriskās intereses tādās jomās kā vispārējā veselības aizsardzība un sociālā aizsardzība […], zinātniskie pētījumi un valsts statistika. Zivju krājumu satraucošās noplicināšanas un pārvaldības kontekstā dati par smagiem pārkāpumiem zivsaimniecības nozarē ir jāpadara pieejami sabiedrībai, jo tie attiecas uz publiskiem resursiem un tos tādēļ var definēt kā svarīgus sabiedriskās intereses apsvērumus.

Grozījums Nr.  71

Regulas priekšlikums

91. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Attiecīgās dalībvalsts amatpersonām dod iespēju būt klāt inspekcijas laikā, un pēc Komisijas amatpersonu lūguma tās palīdz Komisijas amatpersonām pienākumu izpildē.

4. Attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vienmēr ir klāt inspekcijas laikā, un pēc Komisijas amatpersonu lūguma tās palīdz Komisijas amatpersonām pienākumu izpildē.

Grozījums Nr.  72

Regulas priekšlikums

95. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

α) šīs regulas noteikumi nav izpildīti uz attiecīgo dalībvalsti attiecināmas tiešas darbības vai bezdarbības rezultātā un ka

svītrots

Pamatojums

Kopienas finansējuma apturēšana un atcelšana ir sevišķi bargs pasākums, kas radīs daudz problēmu zivsaimniecības nozares attīstībai un uzlabošanai, izraisot sociālas, ekonomiskas, vides un strukturālas sekas. Šāda pasākuma īstenošana būtu pieļaujama tikai apstākļos, kuri rada nopietnus draudus.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

96. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja dalībvalsts neievēro pienākumus daudzgadu plāna īstenošanā un ja Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka minēto pienākumu neievērošana ir īpaši kaitīga attiecīgajam krājumam, tad Komisija var uz laiku noteikt liegumu zvejniecībām, ko skar minētās nepilnības.

1. Ja dalībvalsts neievēro pienākumus daudzgadu plāna īstenošanā un ja Komisijai ir pierādījumi, ka minēto pienākumu neievērošana ir īpaši kaitīga attiecīgajam krājumam, tad Komisija var uz laiku noteikt liegumu zvejniecībām, ko skar minētās nepilnības.

Pamatojums

Komisijai var būt iemesls uzskatīt visu ko, taču tas nav objektīvs kritērijs. Lai noteiktu zivsaimniecības liegumu, ir nepieciešams kaut kas lielāks nekā aizdomas.

Grozījums Nr.  74

Regulas priekšlikums

97. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja Komisija ir konstatējusi, ka dalībvalsts ir pārzvejojusi krājumam vai krājumu grupai iedalīto kvotu, zvejas iespējas vai daļu, Komisija nākamajā gadā vai gados veic atvilkumus no pārzvejojušās dalībvalsts gada kvotas, iedalītajām zvejas iespējām vai daļas, reizinot tās ar koeficientu atbilstīgi šādai tabulai.

1. Ja Komisija ir konstatējusi, ka dalībvalsts ir pārzvejojusi krājumam vai krājumu grupai iedalīto kvotu, zvejas iespējas vai daļu, Komisija nākamajā gadā veic atvilkumus no pārzvejojušās dalībvalsts gada kvotas, iedalītajām zvejas iespējām vai daļas, reizinot tās ar koeficientu atbilstīgi šādai tabulai.

Pamatojums

Līdz šim Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 sankcijas ar Komisijas regulu bija paredzētas tikai viena gada laika posmam. Daudzgadu sankcijas par pārzveju jāregulē ar Padomes regulu.

Grozījums Nr.  75

Regulas priekšlikums

97. pants – 1. punkts – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

Pārzvejas apjoms attiecībā pret atļautajiem izkrāvumiem

Koeficients

Līdz 5 %

Pārzveja * 1,0

Virs 5 %, līdz 10 %

Pārzveja * 1,1

Virs 10%, līdz 20%

Pārzveja * 1,2

Virs 20%, līdz 40%

Pārzveja * 1,4

Virs 40%, līdz 50%

Pārzveja * 1,8

Jebkura tālāka pārzveja, kas pārsniedz 50 %

Pārzveja * 2,0

Grozījums

Pārzvejas apjoms attiecībā pret atļautajiem izkrāvumiem

Koeficients

Pirmie 10 %

Atvilkums = Pārzveja x 1,00

Nākamie 10 %, kopumā līdz 20 %

Atvilkums = Pārzveja x 1,10

Nākamie 20%, kopumā līdz 40 %

Atvilkums = Pārzveja x 1,20

Jebkura tālāka pārzveja, kas pārsniedz 40 %

Atvilkums = Pārzveja x 1,40

 

Piezīme: procentuālos intervālus aizstāj ar intervāliem, kuri noteikti 5. panta 2. punktā Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai KPN un kvotu pārvaldei.

Pamatojums

Runājot par sankciju tabulu, tās sankcijas, kas izteiktas kā procentuāli lielumi, neatbilstoši atspoguļo situāciju attiecībā uz pārsniegtajām kvotām. Tas tā jo īpaši ir dziļūdens sugu gadījumā, kad dažām dalībvalstīm kvotas paredz tikai ļoti mazus daudzumus, kas var pat būt mazāki nekā 30–50 tonnas.

Grozījums Nr.  76

Regulas priekšlikums

97. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Ja krājuma vai krājumu grupas kvota, zvejas iespējas vai daļa, kas iedalīta dalībvalstij, nepārsniedz 100 tonnas, tad samazinājumu par kvotas pārsniegšanu piemēro lineāri un nevis par procentuālu lielumu, izņemot par sugām, uz kurām attiecas daudzgadu plāns un kurām piemēro 1. punktu.

Pamatojums

Relatīvi zemu kvotu gadījumā attiecībā uz konkrētām sugām pārzveja var notikt ļoti mazā skaitā ūdeņu, vai arī to var izraisīt tikai daži kuģi. Šādos gadījumos paredzētās procentuālo lielumu sistēmas piemērošana var novest pie tūlītēja zvejas lieguma, nodarot nelabojamu kaitējumu pārējiem kuģiem. Lineāra sistēma šādos gadījumos būtu daudz taisnīgāka.

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

97. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja dalībvalsts iepriekšējos divos gados ir atkārtoti pārzvejojusi krājumam vai krājumu grupai iedalīto kvotu, zvejas iespējas vai daļu, ja pārzveja ir īpaši kaitīga attiecīgajam krājumam vai ja uz krājumu attiecas daudzgadu plāns, 1. punktā minēto koeficientu divkāršo.

2. Ja dalībvalsts iepriekšējos divos gados ir atkārtoti pārzvejojusi tādam krājumam vai krājumu grupai iedalīto kvotu, zvejas iespējas vai daļu, kas ir sevišķi jutīgs pret pārzveju vai uz ko attiecas daudzgadu plāns, 1. punktā minēto koeficientu divkāršo.

Pamatojums

Tādi pasākumi kā soda koeficientu divkāršošana jāpiemēro tikai par sugām, kurām draud bioloģisks risks, kuras ir sevišķi jutīgas pret pārzveju vai kuras ir iekļautas daudzgadu plānā. Jāpatur prātā, ka kvotas nav saistītas ar zvejas bioloģisko statusu un ka relatīvas stabilitātes dēļ daudzas dalībvalstis saņem zvejas kvotas, ko tās neapgūst, tādēļ tad, ja kāda cita dalībvalsts savu kvotu pārsniedz, tas katrā ziņā nenozīmē, ka notiek resursu pārzveja. Tomēr ir loģiski, ka par kvotas pārsniegšanu piemēro sodu, kā jau noteikts 1. punktā.

Grozījums Nr.  78

Regulas priekšlikums

97. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja dalībvalsts gūst nozvejas no krājuma, kuram noteikta kvota, bet par kuru tai nav pieejama krājumam vai krājumu grupai iedalīta kvota, zvejas iespējas vai daļa, Komisija var nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 1. punktu veikt atvilkumus no citu krājumu vai krājumu grupu kvotām, kas pieejamas minētajai dalībvalstij.

svītrots

Pamatojums

Jaunie ieviestie pasākumi nav pietiekami labi izskaidroti. Piemēram, nav skaidrs, vai nozveja ietver izmetumus, nav noteikts, kurām citām sugām piemēro atvilkumu, un nav arī noteikti kritēriji atvilkumu turpināšanai viena vai vairāku gadu laikā. Zvejošana bez kvotas ir viens no vissmagākajiem pārkāpumiem, ko var izdarīt saistībā ar KZP, un ikviena dalībvalsts, kas to atļauj, ir bargi jāsoda, tostarp saskaņā ar Regulu 1005/2008, jo tā būtu nelikumīga zvejošana. Taču nav jēgas sodīt citas nevainīgas flotes no tās pašas dalībvalsts. Būtu taisnīgi, ja sodu piemērotu tam, kas izdarījis pārkāpumu, un tam, kas to atļāvis, nevis trešām personām.

Grozījums Nr.  79

Regulas priekšlikums

98. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

98. pants

svītrots

Kvotu atvilkšana par kopējās zivsaimniecības politikas mērķu neizpildi

 

1. Ja ir pierādījumi, ka dalībvalsts nepilda kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus par saglabāšanu, kontroli, inspekciju vai prasību izpildi un ka tas var izraisīt nopietnu apdraudējumu ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai vai Kopienas kontroles un noteikumu izpildes sistēmas efektīvai darbībai, Komisija var veikt atvilkumus no minētajai dalībvalstij pieejamajām krājumam vai krājumu grupai iedalītajām gada kvotām, zvejas iespējām vai daļām.

 

2. Komisija rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti par konstatētajiem faktiem un nosaka termiņu, kas nepārsniedz 10 darbdienas, lai dalībvalsts pierādītu, ka zvejniecības var droši izmantot.

 

3. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus piemēro tikai tad, ja dalībvalsts neatsaucas uz minēto Komisijas prasību 2. punktā norādītajā termiņā vai ja tās rīcību uzskata par neapmierinošu, vai ja ir skaidri redzams, ka vajadzīgie pasākumi nav īstenoti.

 

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai un jo īpaši attiecīgo daudzumu noteikšanai pieņem saskaņā ar 111. pantā minēto procedūru.

 

Pamatojums

Būtu taisnīgi, ja sodu piemērotu tam, kas izdarījis pārkāpumu, un tam, kas to atļāvis, nevis trešām personām. Dalībvalstis ir jāsoda, un ir daudzas iespējas, kā to darīt, un viena no tām ir paredzēta šīs regulas 95. pantā. Taču Komisija nedrīkst zvejniekus sodīt par to karoga dalībvalsts slikto kontroles praksi, un tā nevar arī vienpusēji izmainīt dalībvalsts relatīvo stabilitāti. Iespēju pēc Komisijas iniciatīvas samazināt dalībvalstu kvotas, ja Komisija no dalībvalsts nesaņem atbildi vai ja atbilde tiek uzskatīta par neapmierinošu, jāpieļauj tikai precīzi noteiktos un pamatotos gadījumos, un tas jādara ar Padomes lēmumu. Priekšlikumā netiek pienācīgi pamatoti nosacījumi šīs iespējas izmantošanai, un tas rada lielu juridisko neskaidrību.

Grozījums Nr.  80

Regulas priekšlikums

100. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

100. pants

svītrots

Kvotu apmaiņas atteikums

 

Komisija var liegt iespēju veikt kvotu apmaiņu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam:

 

a) ja runa ir par kvotām, saistībā ar kurām vienā no diviem iepriekšējiem gadiem notikusi pārzveja, par vairāk nekā 10 % pārsniedzot kvotas, kas pieejamas vienai no attiecīgajām dalībvalstīm, vai

 

b) ja attiecīgā dalībvalsts neveic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo krājumu zvejas iespēju pienācīgu pārvaldību, jo īpaši neizmanto datorizētu validācijas sistēmu, kas minēta 102. pantā, vai nepietiekami izmanto sistēmas, kas nodrošina datus šādai validācijas sistēmai.

 

Pamatojums

Komisija nevar iebilst pret kvotu apmaiņu, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Ir atzīts, ka dalībvalsts par kvotu pārsniegšanu ir jāsoda. Taču pārzveja par 10 % ir skaidrs signāls, ka dalībvalstij nav pietiekamas kvotas, bet kādai citai dalībvalstij ir pārāk liela kvota, jo tā to var apmainīt. Taču nav jēgas piemērot sankcijas, aizliedzot kvotu apmaiņu, jo tādējādi tiek sodīta arī otra dalībvalsts. Tādēļ šis jautājums jāatrisina saskaņā ar Regulu 2371/2002, vienlaikus pieņemot noteikumus, kas ļautu gūt labumu no neapgūtām kvotām.

Grozījums Nr.  81

Regulas priekšlikums

101. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja ir pierādījumi, tostarp tādi, kas pamatojas uz Komisijas veiktās paraugu ņemšanas rezultātiem, ka zvejas darbības un/vai pasākumi, ko veic viena vai vairākas dalībvalstis, apdraud kopējo zivsaimniecības politiku vai apdraud jūras ekosistēmu, un tāpēc ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma vai pati pēc savas ierosmes var lemt par ārkārtas pasākumiem, kuru ilgums nepārsniedz vienu gadu. Komisija var pieņemt jaunu lēmumu pagarināt ārkārtas pasākumus uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

1. Ja ir pierādījumi, tostarp tādi, kas pamatojas uz Komisijas veiktās paraugu ņemšanas rezultātiem, ka zvejas darbības un/vai pasākumi, ko veic viena vai vairākas dalībvalstis, apdraud kopējo zivsaimniecības politiku vai apdraud jūras ekosistēmu, un tāpēc ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma vai pati pēc savas ierosmes var lemt par ārkārtas pasākumiem, kuru ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Komisija var pieņemt jaunu lēmumu pagarināt ārkārtas pasākumus uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

Pamatojums

Ņemot vērā šī panta 2. punktā noteikto sankciju bargumu, viena gada laika posms ir pārāk garš. Seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai dalībvalsts, kas nepilda savus pienākumus, veiktu nepieciešamos korektīvos pasākumus.

Grozījums Nr.  82

Regulas priekšlikums

101. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) aizliegumu zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, zvejot ūdeņos, kas ir citu dalībvalstu jurisdikcijā;

g) aizliegumu zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, zvejot ūdeņos, kas ir citu dalībvalstu vai kādas trešās valsts jurisdikcijā, vai atklātā jūrā;

Pamatojums

Aizliegt kuģiem zvejot citu dalībvalstu ūdeņos, bet atļaut tiem doties ārpus ES ir diskriminējoši, jo tas nozīmētu, ka kuģiem no dalībvalstīm, kas nepiemēro KZP, tiktu atļauts vai tie tiktu mudināti zvejot ārpus ES.

Grozījums Nr.  83

Regulas priekšlikums

101. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalsts 1. punktā minēto pieprasījumu nosūta vienlaikus Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm. Citas dalībvalstis var nosūtīt Komisijai rakstiskas piezīmes piecās darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas. Komisija pieņem lēmumu 15 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Dalībvalsts 1. punktā minēto pieprasījumu nosūta vienlaikus Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm. Citas dalībvalstis var nosūtīt Komisijai rakstiskas piezīmes piecpadsmit darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas. Komisija pieņem lēmumu 15 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas.

Pamatojums

Nebūtu lietderīgi noteikt, ka dalībvalsts rīcībā būtu tikai piecas dienas, kuru laikā iesniegt piezīmes, ja Komisijas rīcībā ir 15 dienas, kuru laikā pieņemt lēmumu par to pašu jautājumu.

Grozījums Nr.  84

Regulas priekšlikums

101. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Attiecīgās dalībvalstis var paziņot Komisijas lēmumu Padomei 10 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas.

5. Attiecīgās dalībvalstis var paziņot Komisijas lēmumu Padomei 15 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas.

Pamatojums

Tāpat kā grozījuma Nr. 83 gadījumā mērķis ir ciešāk saskaņot laika posmus, kas ir administratīvo iestāžu un dažādo Kopienas iestāžu rīcībā.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

104. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Fizisku personu vārdus nepaziņo Komisijai vai citai dalībvalstij, izņemot gadījumus, kad šāda paziņošana ir izteikti paredzēta šajā regulā vai ir vajadzīga, lai novērstu pārkāpumus, apsūdzētu tajos vai verificētu šķietamus pārkāpumus. Šā panta 1. punktā minētos datus nepārraida, ja vien tie nav apkopoti ar citiem datiem formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas personas.

2. Personu datus nepaziņo Komisijai vai citai dalībvalstij, izņemot gadījumus, kad šāda paziņošana ir izteikti paredzēta šajā regulā vai ir vajadzīga, lai novērstu pārkāpumus, apsūdzētu tajos vai verificētu šķietamus pārkāpumus. Šā panta 1. punktā minētos datus nepārraida, ja vien tie nav apkopoti ar citiem datiem formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas personas.

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

105. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar šo regulu savāktos un saņemtos datus apstrādā konfidenciāli un tiek ievēroti visi noteikumi par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu saturošiem datiem.

1. Dalībvalstis un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar šo regulu savāktos un saņemtos datus apstrādā konfidenciāli un tiek ievēroti visi noteikumi par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu saturošiem datiem atbilstoši visiem piemērojamiem noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvā 95/46/EK.

Grozījums Nr.  87

Regulas priekšlikums

105. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Datus, kuri saskaņā ar šo regulu paziņoti personām, kas strādā kompetentajās iestādēs, tiesās, citās valsts iestādēs un Komisijā vai tās norīkotā struktūrā, un kuru izpaušana apdraudētu:

svītrots

a) privātpersonas privātuma un integritātes aizsardzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību;

 

b) fiziskas vai juridiskas personas komerciālās intereses, tostarp intelektuālo īpašumu;

 

c) tiesvedību un juridiskas konsultācijas;

 

d) inspekciju vai izmeklēšanu tvērumu,

 

atļauj izpaust tikai tad, ja tas ir vajadzīgs, lai pārtrauktu vai aizliegtu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpšanu, un informācijas paziņotāja iestāde piekrīt to izpaušanai.

 

Grozījums Nr.  88

Regulas priekšlikums

108. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Attiecībā uz tīmekļa vietnes drošo daļu katra dalībvalsts nodrošina attālo piekļuvi Komisijai vai tās norīkotajai struktūrai. Dalībvalsts piešķir piekļuvi Komisijas amatpersonām, pamatojoties uz elektroniskiem sertifikātiem, ko sagatavojusi Komisija vai tās norīkotā struktūra.

3. Attiecībā uz tīmekļa vietnes drošo daļu katra dalībvalsts nodrošina attālo piekļuvi Komisijai vai tās norīkotajai struktūrai. Dalībvalsts piešķir piekļuvi Komisijas amatpersonām, pamatojoties uz elektroniskiem sertifikātiem, ko sagatavojusi Komisija vai tās norīkotā struktūra.

 

Trešām valstīm sniedz 1. punkta b), d) un f) apakšpunktā paredzēto informāciju par Kopienas kuģiem, kuri iesniedz pieteikumus licencēm zvejot to ūdeņos. Informāciju sniedz nekavējoties pēc attiecīgās trešās valsts pieprasījuma ar nosacījumu, ka trešā valsts, iesniedzot rakstisku apliecinājumu, garantē informācijas konfidencialitāti. Personas datu nodošana, ko veic, ievērojot šo noteikumu, ir uzskatāma par atbilstīgu Direktīvas 95/46?EK 16. panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumiem.

Pamatojums

Kad ES kuģi saskaņā ar partnerības vai privātiem nolīgumiem iesniedz pieteikumus zvejas atļaujām trešās valstīs, šo trešo valstu valdībām jābūt tiesībām uzzināt noteikta veida informāciju par šiem kuģiem, ja vien tās piekrīt datu konfidencialitātei.

Grozījums Nr.  89

Regulas priekšlikums

112. pants

Regula (EK) Nr. 768/2005

17.a pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Neskarot izpildes pilnvaras, kas ar Līgumu piešķirtas Komisijai, Aģentūra palīdz Komisijai novērtēt un kontrolēt, kā dalībvalstis piemēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Aģentūra var inspicēt valsts iestādes un privātos uzņēmējus dalībvalstīs. Šādā nolūkā tā var saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību normām:

1. Neskarot izpildes pilnvaras, kas ar Līgumu piešķirtas Komisijai, Aģentūra palīdz Komisijai novērtēt un kontrolēt, kā dalībvalstis piemēro kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus. Aģentūra, izmantojot pati savus resursus, var inspicēt valsts iestādes un privātos uzņēmējus dalībvalstīs. Šādā nolūkā tā var saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību normām:

Pamatojums

Aģentūrai nākotnē jābūt saviem resursiem, piemēram, labi aprīkotiem kuģiem, lai tā varētu veikt inspekcijas, kuru veikšanas pilnvaras tai piešķir regula.


PASKAIDROJUMS

Vienam no kopējās zivsaimniecības politikas pamata pīlāriem jābūt efektīvai un nediskriminējošai noteikumu īstenošanai. Noteikumu ievērošana un saskaņota pieeja kontrolei ir labākais veids, kā aizsargāt zvejniecības sektora intereses ilgtermiņā. Ja kāds no iesaistītajiem zivsaimniecības nozarē, sākot ar zvejniekiem un beidzot ar pārdevējiem, neievēro noteikumus, politika ir nolemta neveiksmei. Izzudīs zivju krājumi un arī kopienas, kas ir atkarīgas no tiem.

Gan Komisija, gan Eiropas Parlaments ir atkārtoti izteikuši nožēlu par zemo atbilstības līmeni un aicinājuši dalībvalstis ieviest labāku kontroli, saskaņotus inspekciju kritērijus un soda naudas, inspekciju rezultātu pārredzamību, Kopienas inspekciju sistēmas stiprināšanu u. c.(1)

Noteikumi tiek apstiprināti ES līmenī, bet ieviešana un izpilde ir dalībvalstu atbildība, tāpēc ir vairāki iespējamie iemesli nespējai tos pareizi piemērot. Pirmais ir juridisks tādā nozīmē, ka kontroles noteikumi un saistītie instrumenti nav pietiekami un nenodrošina inspektoriem atbilstošu juridisku varu darba veikšanai. Otrs iemesls ir politisks — vai dalībvalstis izpilda savas juridiskās saistības, lai pilnībā ieviestu noteikumus, par kuriem tās ir vienojušās Padomē, un vai piešķir pietiekamus resursus, lai to paveiktu? Vai Komisija atbilstoši pārbauda dalībvalstu darbības? Tāpat jāatzīmē, ka arī Komisija nav izpildījusi savus pienākumus, jo pašreizējie noteikumi pieprasa vairāk nekā 20 īstenošanas noteikumus, no kuriem Komisija kopš 1993. gada ir iesniegusi priekšlikumus tikai dažiem.

Revīzijas palāta īpašā 2007. gada ziņojumā(2) izskatīja jautājumu par īstenošanu kā vienu no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) (noteikumi par resursu saglabāšanu) aspektiem un secināja, ka pastāv nopietnas problēmas.

125. Kopumā Palātas darbs ir parādījis, ka, neskatoties uz pēdējiem uzlabojumiem, pieejamā kontrole, inspekcijas un sankciju mehānismi nav spējīgi nodrošināt, ka noteikumi par zivsaimniecības resursu pārvaldību un kopējo pieļaujamo nozveju un, īpaši, kvotu sistēmu, tiek efektīvi piemēroti.

Revīzijas palāta iesniedza daudzus ieteikumus, lai uzlabotu situāciju, un Komisija deva tikpat daudz solījumu atrisināt problēmu, pārstrādājot kontroles noteikumus. Šī ziņojuma temats ir priekšlikums šiem noteikumiem.

Jaunie noteikumi būs galīgā versija trīs noteikumiem, kas veidos kontroles sistēmu, pēc NNN regulas(3) un regulas par zvejošanas atļaujām(4) pieņemšanas. Ir svarīgi, ka priekšlikumā iekļautie pasākumi ietvertu ne tikai visus pastāvošo kontroles noteikumiem nepieciešamos aspektus un Revīzijas palātas ieteikumus, bet, lai tie būtu saskaņoti arī ar šo divu regulu noteikumiem.

Iespējams, ka vissvarīgākā 27 dalībvalstīm piemērojamās kontroles sistēmas īpašība ir tā, ka pret visiem būs vienāda attieksme, visi ražošanas ķēdē iesaistītie — zvejnieki, apstrādātāji, pircēji un citi — jutīs, ka viņi netiek diskriminēti, un uzņemsies savu atbildības daļu. Tā saucamās „vienādās iespējas” jārada visā Kopienā un visas uzraudzības ķēdes garumā. Priekšlikums ietver vairākus aspektus, kas radītu virzību uz priekšu, kas būtu atbalstāma. Īpaši svarīga loma šajā jautājumā ir Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, ņemot vērā tās Kopienas dabu un objektivitāti.

Kā vispārēja piezīme jāmin, ka, tā kā kontroles režīms ES kļūst sarežģītāks, Komisijai jānodrošina, ka visi noteikumi ir praktiski, piemērojami un efektīvi. Lai pārbaudītu ieteikto pasākumu efektivitāti, būtu jāizskata vairākas „testa lietas”, izmantojot konkrēto lietu izpēti, kas balstīta uz kontroles situāciju aktuālajiem piemēriem. Tas jāpaveic pirms Padome pieņem kontroles noteikumus, un Komisijai jāņem tos vērā, kad tā iesniedz priekšlikumu par īstenošanas noteikumiem, ko pieprasa visas trīs kontroles sistēmas daļas. Šāds uzdevums palīdzētu noteikt iespējamās grūtības un atrisināt tās pirms šo tiesību aktu pieņemšanas.

Liela daļa priekšlikuma ietver pasākumus, kas noteikumos bijuši gadiem, bet būtu jāizskata vairāki jauni elementi.

Amatierzveja. Tas izskanējis plašsaziņas līdzekļos un tiek pieminēts visās diskusijās par priekšlikumu. Izlasot tekstu, nav skaidrs, ko Komisija piedāvā. Ir skaidrs, ka noteiktos gadījumos amatierzveja var būt liela apjoma un ar nozīmīgu ietekmi uz zivju krājumiem. Piemēram, saskaņā ar dalībvalstu sniegtajiem datiem Francijas sporta makšķernieku nozveja ir 5 milj. tonnu jūras asaru, Vācijas makšķernieku amatieru nozveja ir līdz pat 5,2 milj. tonnu mencu Baltijas jūrā. Zilo tunzivju amatiernozveja ir tik ievērojama, ka Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) ir pieņēmusi pārvaldības pasākumus, lai kontrolētu šo procesu. Vai attiecībā pret rūpnieciskiem zvejniekiem ir godīgi turpināt atļaut makšķerniekiem amatieriem zvejot bez jebkādas kontroles? Šajā gadījumā tiek iesniegts priekšlikums grozījumam, kas ierobežotu regulas darbības jomu attiecībā uz nerūpniecisku zveju no laivas (t. i., ne no krasta) jūras ūdeņos (t. i., ne iekšzemes ūdeņos). Dalībvalstīm būtu pietiekams laiks, lai izvērtētu šādas zvejas ietekmi uz krājumiem, un gadījumos ar ievērojamu ietekmi ieteikt līdzekļus to uzraudzībai. Tā kā komerciālo zvejnieku nozvejas ierobežošana, tajā pašā laikā nepiemērojot nekādus ierobežojumus nerūpnieciskiem zvejniekiem, ir diskriminējoša, visa nozveja būtu jāparedz valsts kvotās.

Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra. Aģentūra darbojas tikai dažus gadus, taču tā jau ir pierādījusi savu nozīmi, uzlabojot kontroles uz jūras koordināciju starp dalībvalstīm vairāku kopīgas izmantošanas plānu (JDP) laikā. Komisija piedāvā palielināt aģentūras lomu vairākās jomās — apmācību galveno izglītības programmu izstrādē, palīdzība izstrādāt kopējo inspekciju procedūru izstrādē, saziņas un informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm uzlabošanā u. c. Aģentūrai ir nozīmīga loma, lai mazinātu un, cerams, izskaustu daudzu valstu pārliecību, ka kaimiņvalstis tiek kontrolētas daudz stigrāk. Aģentūras pagarinātais pilnvaru termiņš ir svarīgs uzlabotās kontroles sistēmas elements. EAttwooll 2005. gada ziņojumā(5) tika pozitīvi vērtēta aģentūras izveide, un jau tad tika lūgts tai paredzēt lielāku lomu.

Risku analīze. Svarīgs Revīzijas palātas ieteikums bija, ka dalībvalstīm jāizveido „uz riska analīzi balstīta kontroles stratēģija”, kas jāiekļauj kontroles noteikumos(6). Palāta uzskatīja, ka

75. Pārliecinošas zināšanas par dažādām zvejas darbībām, iesaistītajām pusēm, atklātajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem pagātnē ir svarīgas atbilstošas riska analīzes ieviešanai, piemērotas kontroles stratēģijas noteikšanai un atbilstošas programmas sagatavošanai.

Riska analīzes pieeja plānošanai noteiktu inspekcijas prioritātes un palīdzētu resursu piešķiršanas jomā, padarot kontroles darbības efektīvākas. Komisija šo priekšlikumu ņēma vērā un iekļāva vairākus pasākumus, kas nodrošinās dalībvalstīs nepieciešamās struktūras, t. sk. datubāzes par nozveju, inspekcijām un citu informāciju, procedūras datu pārbaudei u. c.

Daļa no minētā varētu būt sadalīta starp dalībvalstīm, lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu, kas palīdzētu izveidot kopēju bāzi risku analīzei. Apjoms, kādā notiek informācijas apmaiņa par jautājumiem, kā, piemēram, likuma pārkāpumu izmeklēšana, ir rūpīgi jāapspriež, lai nodrošinātu konfidencialitāti un tiesības uz privātumu. Kopējā politikā, kāda ir zivsaimniecības politika, neskatoties uz to, ka kuģiem ir brīva iespēja zvejot visos Kopienas ūdeņos, dalībvalstīm ir nepieciešama noteikta piekļuve attiecīgai informācijai, lai padarītu to kontroles programmas pēc iespējas efektīvākas un kvalificētākas. Aģentūrai būtu nozīmīga loma šādas informācijas analīzes un apmaiņas strukturēšanā un organizēšanā, ieskaitot informācijas pieejamības ilguma noteikšanu.

Izmaksas un administratīvais slogs. Daudzas dalībvalstis uztraucas, ka priekšlikums palielinās viņu kontroles programmu izmaksas un prasīs izveidot jaunas sarežģītas administratīvās sistēmas. Saskaņā ar Komisijas datiem inspekcija uz jūras ir desmit reizes dārgāka nekā inspekcija uz sauszemes (EUR 7552 uz jūras, EUR 306 uz sauszemes, EUR 541 tirgū). Šie dati norāda uz nepieciešamību noteikt optimālus kontroles mērķus. Inspekcija jūrā jāsaglabā kā kontroles sistēmas pamata aspekts, tā kā došanās jūrā ir vienīgais veids, kā pārbaudīt, kas tur notiek. Riska analīzes pieejas izmantošana tomēr, kā norādīts priekšlikumā, ļautu dalībvalstīm samazināt inspekcijas jūrā, ja tiktu noteikti mērķi un uzlabota efektivitāte. Priekšlikums ietver daudz modernu tehnoloģiju, kas pieļauj nozīmīgu izmaksu samazinājumu, kā, piemēram, elektroniskās sistēmas, kas nodrošina ātru un savstarpēju pārrobežu datu pārbaudi, izvairoties no mehāniskās salīdzināšanas nepieciešamības.

Inspekcijas jūrā. Priekšlikums paplašina dalībvalstu iespējas veikt inspekcijas vienai otras ūdeņos. Šādas savstarpējas inspekciju procedūras jau pastāv dažās reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās, kuru biedrs ir Kopiena. Palielinātos Komisijas iespējas veikt savas patstāvīgas inspekcijas. Atkārtotas nepieciešamības dēļ likvidēt viedokli par diskrimināciju un lai radītu „vienādas iespējas”, šis priekšlikums tiek sniegts pārāk vēlu. Ja zvejas kuģi var pārvietoties pa Kopienas ūdeņiem, tad inspekciju kuģiem būtu jānodrošina tādas pašas iespējas. Viens no iekļautajiem grozījumiem ietver „tūlītēju vajāšanu”. Priekšlikums nosaka, ka, ja inspekcijas kuģis no vienas dalībvalsts ir uzsācis kuģa, kas ieiet citas dalībvalsts ūdeņos, tūlītēju vajāšanu, tad tam jāpieprasa krasta dalībvalstij atļauju veikt inspekciju. Tā kā tas grauj „tūlītējas vajāšanas” mērķi, tiek ieteikts, ka pārbaudošā dalībvalsts informē krasta dalībvalsti pirms ieiešanas tās ūdeņos.

Sankcijas. Komisija atkārtoti mēģina saskaņot sankcijas nopietnu pārkāpumu gadījumos. Šī ideja ir tikusi apspriesta iepriekš, saistībā ar Aubert ziņojumu par NNN regulu(7). Toreiz Parlaments vienojās ar Komisiju, ka maksimālās administratīvās sankcijas nav nepieciešams saskaņot. Šoreiz Komisija iesaka gan minimālo (vismaz EUR 5000), gan maksimālo (vismaz EUR 300 000) administratīvo sankciju līmeni.

Ir iekļauta arī jauna ideja „soda punktu” sistēmai, kas attiektos uz kuģiem un kapteiņiem, kas izdara pārkāpumus. Ja pārkāpumi atkārtojas, tiek piešķirts vairāk punktu un tiks noteikta robeža, kad, iegūstot pietiekamu punktu skaitu, zvejošanas pilnvaras tiks uz laiku apturētas vai atceltas. Ja turpmāki pārkāpumi netiek izdarīti, punkti pēc noteikta laika tiek dzēsti. Šī sistēma būtu ievērojams atbalsts, lai pierunātu dalībvalstis rīkoties likuma pārkāpumu gadījumos vēl vairāk saskaņotā veidā, veidojot to kā daļu no „vienādām iespējām”. Priekšlikumā ir ietverts grozījums attiecībā uz to, lai iekļaut kuģu īpašniekus, tā kā tie pilnībā atbild par kuģa darbībām.

Secinājumi. Komisijas priekšlikums ir svarīgs solis „atbilstības kultūras” ES veicināšanā un daudzu pārliecības samazināšanā par to, ka viņiem tiek piemērota stingrāka kontrole, nekā kaimiņiem. Visiem, uz kuriem attiecas kopējā zivsaimniecības politika, jāsajūt, ka sistēma ir godīga, un nediskriminējoša kontroles sistēma ir svarīga, lai zivsaimniecības nozarei nodrošinātu ilgtermiņa nākotni.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 48. panta 3. punktu

iesniegusi Hélène Goudin

Komisijas priekšlikums, kuru tagad ir pieņēmusi arī Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja, ir vērsts uz to, lai Kopienas līmenī pieņemtu tiesību aktus par atpūtas zveju. Šis mērķis ir izklāstīts Komisijas priekšlikuma 47. pantā. Esmu komitejā iesniegusi grozījumu, kurā ierosināts svītrot visu 47. pantu. Manu grozījumu komiteja nepieņēma, tādēļ es balsoju pret ziņojumu.

Zveja atpūtas un sporta nolūkos nekādā gadījumā nav jautājums, kas jārisina ES līmenī. Tas ir jautājums, par kuru lēmumi būtu jāpieņem valsts, reģionālām un vietējām iestādēm saskaņā ar subsidiaritātes principu.

18.2.2009

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu

(COM(2008)0721 – C6-0510/2008 – 2008/0216(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Roberto Musacchio

ĪSS PAMATOJUMS

Viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatmērķiem ir izstrādāt saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka zivju krājumus izmantotu saskaņā ar vides ilgtspējības principiem. Taču, kā apliecina dati par zivju krājumu pašreizējo stāvokli ES ūdeņos, resursu izmantošanas līmeņi ir bijuši pārmērīgi augsti. Trīsdesmit procentu novērtēto krājumu pašlaik ir mazāki par bioloģiski drošiem līmeņiem, un 88 % resursu zvejo tik intensīvi, ka ieguve ir samazinājusies. Zinātnieki brīdina, ka pieaugušo zivju daudzums ir mazāks par to, kāds nepieciešams komerciāli izmantoto zivju krājumu ilgtermiņa ilgtspējībai, un tiek apdraudēta gan zvejas darbību ilgtermiņa ilgtspējība, gan jūras ekosistēmu līdzsvars.

Par vienu no KZP neveiksmes iemesliem tiek uzskatīts tas, ka dalībvalstis nav pietiekami kontrolējušas, cik daudz zivju katru gadu jūrā nozvejo, un nav izveidota efektīva uzraudzības sistēma saistībā ar zivju izkrāvumiem. Turklāt sankciju līmenis ES parasti ir tik zems, ka tās neattur cilvēkus no nelegālās zvejas prakses. Zvejniecības nozarē iespējams šādas uzliktās sankcijas uzskatīt vienīgi kā to darbību ekspluatācijas izmaksas, tādējādi neradot patiesus stimulus ievērot KZP noteikumus. Ja tiek pārkāpti piemērojamie noteikumi, vajadzētu sekot preventīvam sodam. Turpretī dalībvalstīm, kurām ir efektīvas kontroles sistēmas, būtu jāpiešķir preferenciāla piekļuve Kopienas resursiem, un ES būtu jāizstrādā finanšu stimuli, izmantojot atlīdzības sistēmu.

Ja KZP galvenais mērķis ir sasniegt zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tad pašreizējās kontroles, inspekcijas un sankciju sistēmas ir ievērojami jāpastiprina. Kontroles un izpildes svarīgākais mērķis ir nodrošināt, lai zvejniecības darbības būtu patiesi ilgtspējīgas un lai uzņēmēji ar pārzveju nekaitētu jūras ekosistēmām. Bez efektīvas kontroles nav iespējams iegūt uzticamus datus par nozvejām un izkrāvumiem. Precīzu datu vākšana ir būtiska, lai veiktu zinātniski pamatotu novērtējumu par to, kādu zivju daudzumu var droši zvejot nākotnē, tādējādi nodrošinot mūsu jūru dzīvo resursu veselību, kā arī ilgtspējīgus un ekonomiski dzīvotspējīgus iztikas līdzekļus tām zvejniecības kopienām, kurām pretējā gadījumā ir maz iespēju pašām sevi uzturēt.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Komisijai 2010. gadā būtu jāierosina juridiski saistoši pasākumi ES zvejas jaudas samazināšanai.

Pamatojums

Viens no galvenajiem pastāvīgās pārzvejas veicinātājiem ir pārmērīgi lielā Eiropas flotu jauda. Saskaņā ar jaunākajām Komisijas aplēsēm plānotā flotu jauda faktiski ir par 40 % lielāka par reālajām iespējām. Kamēr netiks ieviestas efektīvas jaudas samazināšanas programmas, neviena kontroles sistēma, lai cik stingra tā būtu, nespēs novērst krāpšanu. Tāpēc ir neatliekama prasība, lai Eiropas Komisija risinātu pārmērīgas zvejas jaudas problēmu dalībvalstīs, jo tas ir priekšnosacījums efektīvas kontroles sistēmas izveidei.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Uz zvejas kuģa, kura lielākais garums pārsniedz 10 metrus, uzstāda pilnībā funkcionējošu ierīci, kas ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību, regulāros intervālos pārraidot atrašanās vietas datus. Turklāt tā ļauj karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram iegūt datus par zvejas kuģi. Kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, šo punktu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

2. Uz zvejas kuģa, kura lielākais garums pārsniedz 10 metrus, uzstāda pilnībā funkcionējošu ierīci, kas ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas palīdzību, regulāros intervālos pārraidot atrašanās vietas datus. Turklāt tā ļauj karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram iegūt datus par zvejas kuģi. Kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, šo punktu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Pamatojums

Šis pienākums jāsaskaņo ar to, ka 2010. gada 1. janvārī stājas spēkā 2008. gada 29. septembra Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, — jo īpaši 3. panta b), c) un k) apakšpunkta noteikumiem, kuros paredz reģistrēšanu, ar nozveju saistītu datu un zvejas darbību uzraudzību lieguma apgabalos novērtēt, izmantojot satelītsistēmu kontroli.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, 1. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, un Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, — no 2012. gada 1. janvāra. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 1. punkta prasībām, ja tie:

2. No 2010. gada 1. janvāra 1. punktu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 10 metrus. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 1. punkta prasībām, ja tie:

Pamatojums

Šis pienākums jāsaskaņo ar to, ka 2010. gada 1. janvārī stājas spēkā 2008. gada 29. septembra Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, — jo īpaši 3. panta b) apakšpunkta noteikumiem, kuros paredz pienākumu reģistrēt un ziņot par nozveju, un šiem datiem jābūt pieejamiem un nosūtītiem, izmantojot kuģu satelītnovērošanas ierīces.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

21. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, 2. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija, un Kopienas zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 metrus, bet lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, no 2012. gada 1. janvāra. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 2. punkta piemērošanas, ja tie:

4. No 2010. gada 1. janvāra 2. punktu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 10 metrus. Kopienas kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 15 metrus, var atbrīvot no 2. punkta piemērošanas, ja tie:

Pamatojums

Atbilstīgi tam, ka 2010. gada 1. janvārī stājas spēkā 2008. gada 29. septembra Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kā arī saskaņā ar šīs regulas 9. pantu un 15. pantu par pienākumu pārraidīt datus par nozveju.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

82. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmējiem, kuri būtiski pārkāpuši kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus, tiek liegts izmantot tādus finansējuma avotus kā Eiropas Zivsaimniecības fonds, partnerības nolīgumi zivsaimniecības nozarē vai cita veida valsts atbalstu. Šajā nodaļā paredzētās sankcijas papildina ar citām sankcijām vai pasākumiem, jo īpaši pieprasot valsts atbalsta vai subsīdiju atmaksāšanu tiem kuģiem, kuri finansēšanas periodā tos saņēmuši un nodarbojušies ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

Pamatojums

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 45. panta 7. punktu paredz īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu saņemt valsts atbalstu un subsīdijas kā iespējamās piemērojamās sankcijas, izvirzot atbilstības nosacījumus valsts finansējuma saņemšanai, tādējādi uzņēmējus rosinās rīkoties atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai un veicinās vienādu konkurences apstākļu izveidi, kā arī nodrošinās, lai ar valsts atbalstu nesekmētu nelegālas darbības. Kuģi, kas veic NNN zveju, nedrīkstētu saņemt nodokļu maksātāju naudu, un tiem kuģiem, kas to saņēmuši darbības programmas laikā, šī nauda jāatmaksā.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

85. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Informāciju par attiecīgajiem zvejas kuģiem un personām dara pieejamu sabiedrībai.

Pamatojums

Daudzas dalībvalstis ierobežo faktus un informāciju attiecībā uz to valstu ūdeņos veiktās NNN zvejas apjomu un personām, kas ar to nodarbojušās.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

87. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Komisija izstrādā darbības rādītājus un finansiālus stimulus kā pamatu atlīdzības sistēmai tām dalībvalstīm, kuras pilnībā ievēro noteikumus saistībā ar resursu saglabāšanu, kontroli un izpildi saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

Pamatojums

Varētu paredzēt atlīdzību dalībvalstīm, kurās ir efektīvas kontroles sistēmas, sniedzot tām preferenciālu piekļuvi resursiem. Lai atalgotu dalībvalstis, kurās ir efektīvas kontroles sistēmas, varētu izmantot Kopienas finansiālo ieguldījumu, ko novirza dalībvalstu zivsaimniecību kontroles programmām.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopienas kontroles sistēmas izveide, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu

Atsauces

COM(2008)0721 – C6-0510/2008 – 2008/0216(CNS)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

PECH

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

18.12.2008

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Roberto Musacchio

10.12.2008

 

 

Izskatīšana komitejā

22.1.2009

 

 

 

Pieņemšanas datums

17.2.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

45

2

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Adamos Adamou, Margrete Auken, Liam Aylward, Irena Belohorská, Maria Berger, John Bowis, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Dorette Corbey, Magor Imre Csibi, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Matthias Groote, Satu Hassi, Christa Klaß, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Peter Liese, Marios Matsakis, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Daciana Octavia Sârbu, Richard Seeber, María Sornosa Martínez, Salvatore Tatarella, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kathalijne Maria Buitenweg, Philip Bushill-Matthews, Christofer Fjellner, Jutta Haug, Johannes Lebech, Caroline Lucas, Hartmut Nassauer, Justas Vincas Paleckis, Alojz Peterle, Lambert van Nistelrooij

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopienas kontroles sistēmas izveide, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu

Atsauces

COM(2008)0721 – C6-0510/2008 – 2008/0216(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

15.12.2008

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

PECH

18.12.2008

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

18.12.2008

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Raül Romeva i Rueda

10.11.2008

 

 

Pieņemšanas datums

31.3.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

5

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, Niels Busk, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Avril Doyle, Emanuel Jardim Fernandes, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Hélène Goudin, Pedro Guerreiro, Daniel Hannan, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Margie Sudre, Cornelis Visser

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ole Christensen, Constantin Dumitriu, Nigel Farage, Raül Romeva i Rueda, Thomas Wise

Iesniegšanas datums

6.4.2009

(1)

  Piemēram, skatīt Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. septembra (A6-0228/2006, Morillon), 2003. gada 23. oktobra (A5-0331/2003, Figueiredo), 2002. gada 4. jūlija (A5-0228/2002, Attwooll), 2002. gada 17. janvāra (A5-0470/2001, Miguelez Ramos) un 1997. gada 6 novembra (A4-0298/1997, Fraga Estevez) rezolūcijas.

(2)

  Īpašais ziņojums Nr. 7/2007 par kontroli, inspekcijām un sankciju sistēmām saistībā ar noteikumiem par Kopienas zivsaimniecības resursu aizsardzību.

(3)

  Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

(4)

Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem.

(5)

  E. Attwooll ziņojums A6-0022/2005 par Padomes regulas priekšlikumu, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. februāra rezolūcija.

(6)

  Skatīt Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 7/2007, 129. un 130. pantus.

(7)

  Aubert ziņojums A6-0193/2008 par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai novērstu, atturētu un likvidētu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zvejošanu.

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 15. aprīļaJuridisks paziņojums