ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK

Eiropas Parlaments

Choisissez la langue de votre document :

Procedūra : 2008/0192(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0258/2009
Iesniegtie teksti : A6-0258/2009		Debates : PV 04/05/2009 - 16 CRE 04/05/2009 - 16		Balsojumi : PV 06/05/2009 - 6.5 CRE 06/05/2009 - 6.5 Balsojumu skaidrojumi Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2009)0364

ZIŅOJUMS ***I

329k

450k

2009. gada 7. aprīlis

PE 418.192v02-00

A6-0258/2009

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK

(COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

Referente: Astrid Lulling

Atzinumu sagatavoja (*): Luigi Cocilovo,

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 47. pants

		EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
		PASKAIDROJUMS
		Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (*)
		JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
		PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

(COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0636),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 141. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0341/2008),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0258/2009),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(4) Eiropas Parlaments ir konsekventi aicinājis Komisiju pārbaudīt Direktīvu 86/613/EEK, īpaši lai uzlabotu tādu personu stāvokli, kuras ir lauksaimniecībā pašnodarbināto līdzstrādājošie laulātie.		(4) Eiropas Parlaments ir konsekventi aicinājis Komisiju pārbaudīt Direktīvu 86/613/EEK, īpaši lai nostiprinātu pašnodarbinātu sieviešu maternitātes aizsardzību un uzlabotu tādu personu stāvokli, kuras ir lauksaimniecībā, amatniecībā, tirdzniecībā, mazos un vidējos uzņēmumos un brīvajās profesijās pašnodarbināto līdzstrādājošie laulātie.
Pamatojums
Komisijas veiktie ietekmes pētījumi ir apliecinājuši Direktīvas 86/613/EEK nepietiekamo efektivitāti. Vairākkārt un īpaši 1997. gada 21. februāra rezolūcijā, kura pilnībā attiecas uz līdzstrādājošiem laulātajiem, Eiropas Parlaments ir aicinājis to pārskatīt, lai uzlabotu pašnodarbinātu personu un viņu līdzstrādājošo laulāto sociālo stāvokli visās darbības jomās — lauksaimniecībā, amatniecībā, tirdzniecībā, mazos un vidējos uzņēmumos un brīvajās profesijās.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		(4. a) Eiropas Parlaments 1997. gada 21. februāra rezolūcijā par pašnodarbināto personu līdzstrādājošiem laulātajiem1 ierosināja noteikt obligātu līdzstrādājošo laulāto reģistrāciju, lai turpmāk viņi vairs nebūtu „neredzami” nodarbinātie, kā arī pienākumu dalībvalstīm atļaut līdzstrādājošiem laulātajiem iesaistīties pašnodarbināto personu slimības, invaliditātes un vecuma apdrošināšanas sistēmā.
		OV C 85, 17.3.1997., 186. lpp.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		(7. b) Ir skaidri jādefinē līdzstrādājošo laulāto profesionālais statuss un jānosaka viņu tiesības.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(10) Dalībvalstis saskaņā ar Līguma 141. panta 4. punktu var saglabāt vai pieņemt pasākumus, ar ko paredz īpašas priekšrocības, lai nepietiekami pārstāvēta dzimuma personām atvieglinātu iesaistīšanos pašnodarbinātībā vai lai novērstu vai kompensētu nelabvēlīgas situācijas šo subjektu profesionālajā izaugsmē. Principā pasākumi, kuru mērķis ir panākt vienlīdzību praksē, nebūtu jāuzskata par vienlīdzības principa neievērošanu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem.		(10) Dalībvalstis saskaņā ar Līguma 141. panta 4. punktu var saglabāt vai pieņemt pasākumus, ar ko paredz īpašas priekšrocības, lai nepietiekami pārstāvēta dzimuma personām atvieglinātu iesaistīšanos pašnodarbinātībā vai lai novērstu vai kompensētu nelabvēlīgas situācijas šo subjektu profesionālajā izaugsmē. Principā šie pasākumi pozitīvas rīcības veidā, kuru mērķis ir panākt vienlīdzību praksē, nebūtu jāuzskata par vienlīdzības principa neievērošanu attieksmē pret sievietēm un vīriešiem.
Pamatojums
Ir jāatceras, ka šajā jomā ir iespējams veikt pozitīvus pasākumus.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(11) Pašnodarbinātības jomā vienlīdzības principa piemērošana nozīmē to, ka diskriminācija nedrīkst būt saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbības sākšanu pašnodarbinātības jomā.		(11) Pašnodarbinātības jomā vienlīdzības principa piemērošana nozīmē to, ka diskriminācija nedrīkst būt saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, vadīšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbības sākšanu pašnodarbinātības jomā.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(12) Ir jānodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju ģimenes stāvokļa vai civilstāvokļa dēļ.		(12) Ir jānodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa dēļ. Šajā direktīvā, izmantojot jēdzienus „ģimenes stāvoklis” un „ģimenes uzņēmums”, ņem vērā to, ka dzīves partneru kopdzīve ir atzīta saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem.
Pamatojums
Šis grozījums izdarīts, ņemot vērā EKT 2008. gada 1. aprīļa spriedumu Tadao Maruko lietā C-267/06.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(13) Ņemot vērā minēto subjektu devumu ģimenes uzņēmumam, līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc pašu pieprasījuma jābūt tiesībām saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām, īpaši attiecībā uz iemaksām. Dalībvalstīm jānosaka pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu iespēju. Jebkurā gadījumā pašnodarbināto personu un līdzstrādājošo laulāto aizsardzības līmeni var nodrošināt proporcionāli subjekta līdzdalībai ģimenes uzņēmuma darbībā.		(13) Ņemot vērā minēto subjektu devumu ģimenes uzņēmumam, līdzstrādājošajiem laulātajiem vajadzētu būt tiesībām saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām. Dalībvalstīm jānosaka pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu iespēju. Jebkurā gadījumā līdzstrādājošo laulāto aizsardzības līmenim vajadzētu būt proporcionālam viņu līdzdalības pakāpei pašnodarbinātās personas ģimenes uzņēmuma darbībā.
Pamatojums
Dažu dalībvalstu pieredze ir parādījusi to, ka līdzstrādājošie laulātie bieži neiesaistās sociālās aizsardzības sistēmā, ja viņiem piedāvā izvēles iespēju. Protams, ka viņu iesaistīšanās radītu izdevumus, bet viņi neapzinās apdrošināšanas neesamības smagās sekas īpaši pēc šķiršanās vai laulātā nāves gadījumā.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(16) Lai ilgtermiņā nodrošinātu Eiropas sociālo modeļu finansiālu ilgtspēju, ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot labklājības sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, īpaši radot iedarbīgākus stimulus, nodrošinot labāku pārvaldību un novērtēšanu, un nosakot prioritātes izdevumu programmās. Plānojot šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamos pasākumus, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāvērš uz to, lai uzlabotu un nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu kvalitāti un to noturību ilgtermiņā.		(16) Lai ilgtermiņā nodrošinātu Eiropas sociālo modeļu finansiālu ilgtspēju, ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot labklājības sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, īpaši radot iedarbīgākus stimulus, nodrošinot labāku pārvaldību un novērtēšanu, un nosakot prioritātes izdevumu programmās.
Pamatojums
Pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot pašnodarbināto personu un līdzstrādājošo laulāto stāvokli, nekādā gadījumā nevar nelabvēlīgi ietekmēt sociālās aizsardzības sistēmu noturību, jo palielināsies iemaksu veicēju skaits.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(18) Katrā dalībvalstī aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma dēļ būtu jānostiprina ar tādas struktūras vai struktūru palīdzību, kura(s) ir tiesīga(s) analizēt attiecīgās problēmas, pētīt iespējamos risinājumus un nodrošināt konkrētu palīdzību diskriminācijas upuriem. Šī struktūra vai šīs struktūras var būt tās pašas, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību vai arī par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu. Izmantojot savas pilnvaras un izpildot savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, šīm struktūrām jādarbojas tādā veidā, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Parīzes principiem attiecībā uz valstu iestāžu statusu un darbību, lai aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības.		(18) Katrā dalībvalstī pašnodarbināto personu un līdzstrādājošo laulāto aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma dēļ būtu jānostiprina ar tādas struktūras palīdzību, kura ir tiesīga analizēt attiecīgās problēmas, pētīt iespējamos risinājumus un nodrošināt konkrētu palīdzību diskriminācijas upuriem.
Pamatojums
Vēlams ir nejaukt cilvēktiesību un vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm jautājumus.
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 2. pants — a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
a) “pašnodarbinātā persona” – visas personas, kas uz sava rēķina veic ienesīgu darbu saskaņā ar valstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, to skaitā lauksaimnieki un brīvo profesiju pārstāvji;		a) “pašnodarbinātā persona” – visas personas, kas uz sava rēķina veic peļņu nesošu darbu saskaņā ar valstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, to skaitā lauksaimnieki, brīvo profesiju pārstāvji, amatnieki, tirgotāji, tostarp mazos un vidējos uzņēmumos;
Pamatojums
Mazie un vidējie uzņēmumi, amatnieki un tirgotāji arī veido būtiskas pašnodarbināto grupas.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 3. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē, ka nav nekādas tiešas vai netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ, jo īpaši, norādot uz ģimenes stāvokli vai civilstāvokli saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbību sākšanu pašnodarbinātības jomā.		1. Vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē, ka nav nekādas tiešas vai netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ, jo īpaši, norādot uz civilstāvokli vai ģimenes stāvokli saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, vadīšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbību sākšanu vai paplašināšanu pašnodarbinātības jomā.
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Ar nolūku nodrošināt pilnīgu dzimumu līdztiesību praksē, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstij saglabāt vai ieviest īpašus pasākumus, lai direktīvas darbības jomā kompensētu kaitējumu, kas subjektiem dzimuma dēļ nodarīts zināmās nelabvēlīgās situācijās.		Ar nolūku nodrošināt pilnīgu dzimumu līdztiesību praksē, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstij saglabāt vai ieviest īpašus pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgu situāciju vai atlīdzinātu par nelabvēlīgu stāvokli, kas saistīts ar dzimumu, kā mērķi nosakot, piemēram, sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanu.
Pamatojums
Ir jāpiemin uzņēmumi, kurus veido sievietes
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Neskarot īpašos nosacījumus piekļuvei konkrētām darbībām, kas vienlīdzīgi attiecas uz abiem dzimumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumi, kuru dibina laulātie vai personas, kuras ar valsts tiesību aktiem atzītas par dzīves partneriem, nav stingrāki par tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumiem, kuru dibina citas personas.		(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, pēc pieprasījuma var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām.		Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, saņemtu vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām.
		Šie pasākumi nodrošina līdzstrādājošo laulāto neatkarīgu iesaistīšanos pašnodarbināto personu sociālās drošības sistēmās, kuras ietver slimības, invaliditātes un vecuma apdrošināšanu, ja vien viņi veic ar šīm sistēmām saistītās iemaksas tāpat kā pašnodarbinātās personas, pat ja ir jāparedz iespēja aprēķināt iemaksas uz vienotas likmes pamata.
		Būtu jāpastāv iespējai līdzstrādājošo laulāto sociālās iemaksas atskaitīt no nodokļiem kā darbības izmaksas, tāpat kā laulātajam noteikto atalgojumu, ar diviem nosacījumiem — pakalpojumiem patiešām jābūt sniegtiem un tai ir jābūt parastai algai par šādiem pakalpojumiem.
Pamatojums
Līdzstrādājošo laulāto iesaistīšanās sociālās aizsardzības sistēmā būtu jānosaka par obligātu. Vairāku dalībvalstu pieredze ir apliecinājusi, ka lielākā daļa līdzstrādājošo laulāto neiesaistās sociālās aizsardzības sistēmā, ja viņiem piedāvā izvēles iespēju. Tikai neliela daļa līdzstrādājošo laulāto apzinās, ka, piemēram, šķiršanās gadījumā viņi nesaņems nekādu sociālo aizsardzību, īpaši pensijas tiesības.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc pieprasījuma ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā paredzēts Direktīvā 92/85/EEK.		1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošām laulātajām ir tiesības uz tādu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kas atbilst viņu konkrētajām vajadzībām. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu viņas pašas var izvēlēties, taču tā kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt ilgumu, kas noteikts Direktīvā 92/85/EEK.
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 7. pants - 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pabalstu uzskata par atbilstīgu, ja tas garantē ienākumu, kas vismaz ir līdzvērtīgs ienākumam, ko attiecīgā persona saņemtu, ja darba pārtraukums būtu saistīts ar šīs personas veselības stāvokli, vai, ja šo nosacījumu nepiemēro, jebkuram valsts normatīvajos aktos noteiktajam pabalstam, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto pabalsta maksimālo apmēru.		3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pabalstu uzskata par atbilstīgu, ja tas garantē ienākumu, kas vismaz ir līdzvērtīgs ienākumam, ko attiecīgā persona saņemtu, ja darba pārtraukums būtu saistīts ar šīs personas veselības stāvokli, vai, ja šo nosacījumu nepiemēro, jebkuram valsts normatīvajos aktos noteiktajam pabalstam, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto pabalsta maksimālo apmēru, taču tas nedrīkst izraisīt jebkādu diskrimināciju.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 7. pants — 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajiem laulātajiem, cik vien iespējams, uz laiku ir piekļuve aizvietotāju dienestiem vai valsts sociālajiem pakalpojumiem, kas ir viena no 2. punktā minētā pabalsta alternatīvām iespējām.		4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajām laulātajām, cik vien iespējams, uz laiku ir piekļuve aizvietotāju dienestiem vai valsts sociālajiem pakalpojumiem, kas ir viena no 2. punktā minētā pabalsta alternatīvām iespējām.
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		7.a pants Līdzstrādājošo laulāto darba atzīšana
		Dalībvalstis apņemas izskatīt, ar kādiem nosacījumiem var veicināt tāda darba atzīšanu, ko veic līdzstrādājošie laulātie, un, ņemot to vērā, izvērtē attiecīgos pasākumus šādas atzīšanas veicināšanai.
Pamatojums
Šis ir Direktīvas 86/613/EEK bijušais 7. pants par līdzstrādājošo laulāto darba atzīšanu un iespēju noteikt kompensāciju šķiršanās vai laulāto šķirtības gadījumā, jo līdzstrādājošais laulātais pēc saimniecības vai uzņēmuma labā nostrādātajiem gadiem var nonākt ļoti nelabvēlīgā stāvoklī.
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visām personām, kuras uzskata, ka ir cietušas zaudējumu vai kurām nodarīts kaitējums tāpēc, ka attieksmē pret šīm personām un pēc tam, kad izbeigtas tiesiskās attiecības, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, nav piemērots vienlīdzības princips, šajā direktīvā paredzēto pienākumu īstenošanai būtu iespēja būt par dalībnieku administratīvajā vai civilprocesā, kā arī, ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir lietderīgi, samierināšanas procedūrās.		1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visām personām, kuras uzskata, ka ir cietušas zaudējumu vai kurām nodarīts kaitējums tāpēc, ka attieksmē pret šīm personām un pēc tam, kad izbeigtas tiesiskās attiecības, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, nav piemērots vienlīdzības princips, šajā direktīvā paredzēto pienākumu īstenošanai būtu iespēja būt par dalībnieku efektīvā administratīvajā vai civilprocesā, kā arī, ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir lietderīgi, samierināšanas procedūrās.
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 10. pants — 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Dalībvalstis nozīmē struktūru vai struktūras, veic vajadzīgos pasākumus, lai direktīvas darbības jomā veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzību attieksmē pret visām personām, izskaužot diskrimināciju, kas saistīta ar personas dzimumu. Šādas struktūras var veidot to iestāžu daļu, kuras valstī atbild par cilvēktiesību aizstāvību vai indivīda tiesību aizsardzību, vai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu.		1. Dalībvalstis nozīmē struktūru, kas atbild par šīs direktīvas piemērošanu. To var izvēlēties no to pastāvošo struktūru vidus, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, analizēt, uzraudzīt un atbalstīt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.
Pamatojums
Vēlams ir nejaukt kompetences cilvēktiesību vai citu diskriminācijas veidu un minoritāšu diskriminācijas apkarošanas jomā ar attieksmes vienlīdzību pret vīriešiem un sievietēm, jo šie jautājumi ir jāskata atšķirīgi.
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 10. pants — 2. punkts – ievaddaļa
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto struktūru pienākums būtu:		2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās struktūras pienākums būtu:
Pamatojums
(Skatīt pamatojumu grozījumam Nr. 13, kas attiecas uz 10. panta 1. punktu.)
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 10. pants — 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		ca) piemērotā līmenī veikt pieejamās informācijas apmaiņu ar tādām ekvivalentām Eiropas struktūrām kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts.
Pamatojums
Ir vēlams, lai šīs struktūras veiktu informācijas apmaiņu un jo īpaši ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 10.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		10.a pants Vīriešu un sieviešu līdztiesības jautājumu iekļaušana dažādās politikas jomās
		Dalībvalstis aktīvi ņem vērā vīriešu un sieviešu līdztiesības mērķi, izstrādājot un īstenojot normatīvos un administratīvos aktus, kā arī politiku un pasākumus jomās, kas minētas šajā direktīvā.
Pamatojums
Šo noteikumu avots ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija), un ir pamatoti tos iekļaut arī šajā direktīvā.
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajām tiesību normām, kuras jau ir spēkā.		Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp internetu, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajām tiesību normām, kuras jau ir spēkā.
Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 13. pants — 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai visu pieejamo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu [6 gadus pēc pieņemšanas].		1. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai visu pieejamo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu [4 gadus pēc pieņemšanas].
Komisija vēlāk kā [7 gadus pēc pieņemšanas] sagatavo kopsavilkuma ziņojumu iesniegšanai Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus šīs direktīvas grozījumiem.		Komisija ne vēlāk kā [5 gadus pēc pieņemšanas] sagatavo kopsavilkuma ziņojumu iesniegšanai Eiropas Parlamentam un Padomei. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus šīs regulas pielāgošanai.
Pamatojums
Septiņi gadi ir pārāk ilgs laiks Komisijas ziņojuma saņemšanai.
Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 13.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		13.a pants Pārskatīšana
		Ne vēlāk kā četrus gadus pēc 14. panta 1. punktā noteiktā datuma Komisija novērtē šīs direktīvas piemērošanu un vajadzības gadījumā piedāvā grozījumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.
Pamatojums
Šo noteikumu avots ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija), un ir pamatoti tos iekļaut arī šajā direktīvā.
Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 14. pants — 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
2. Lai izpildītu 6. panta noteikumus un ņemtu vērā konkrētos apstākļus, dalībvalstīm vajadzības gadījumā var noteikt papildu [2 gadu] termiņu.		2. Lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstis var izmantot papildu [1 gada] termiņu, ja to pamato īpašas grūtības.
Pamatojums
Papildu termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu.
Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 14.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		14.a pants Minimālās prasības
		Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki vienlīdzīgas attieksmes principa aizsardzībai nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi.
Pamatojums
Šo noteikumu avots ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija), un ir pamatoti tos iekļaut arī šajā direktīvā.

PASKAIDROJUMS

1986. gada 11. decembra direktīvai(1) ir ilga un ne visai spoža pagātne.

Komisijas sākotnējam priekšlikumam 1984. gadā(2) bija daudz tālejošāki mērķi nekā tekstam, ko tā galu galā pieņēma 1986. gadā.

Deviņdesmitajos gados pieņemtajās rezolūcijās un ziņojumos Eiropas Parlaments atkārtoti aicināja uzlabot šo direktīvu.

1997. gada ziņojumā(3) par pašnodarbinātu personu līdzstrādājošiem laulātajiem Parlaments nopēla Direktīvas 86/613/EEK vājo formulējumu, jo tas ne mazākajā mērā neuzlaboja pašnodarbinātu personu līdzstrādājošo laulāto stāvokli attiecībā uz viņu darba atzīšanu un atbilstīgu sociālo aizsardzību.

Parlaments pieprasīja veikt grozījumus direktīvā, lai noteiktu daudz stingrākas saistības dalībvalstīm un paredzētu:

– līdzstrādājošu laulāto obligātu reģistrāciju, lai viņi vairs nebūtu „neredzami” darbinieki,

– pienākumu dalībvalstīm veikt pasākumus, kas ļautu līdzstrādājošiem laulātajiem noslēgt apdrošināšanas līgumus, kas īpaši ietver veselības aprūpi un vecuma pensiju.

Par spīti neskaitāmiem Parlamenta atgādinājumiem par tā ļoti konkrētajiem priekšlikumiem ar mērķi garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, tostarp viņu līdzstrādājošiem laulātajiem, Komisija ir gaidījusi līdz 2008. gada oktobrim, lai ierosinātu atcelt Direktīvu 86/613/EEK un iesniegtu Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu direktīvai(4), kuras īpašais juridiskais pamats ir EK līguma 141. pants. Tā ietver tikai tos aspektus, kas vēl nav ietverti citās pa to laiku pieņemtās direktīvās, kurās tiek īstenots vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm princips(5). Atcerēsimies, ka 1986. gada direktīvas pamatā ir Romas līguma 100. un 235., nevis 119. pants, kas neattiecas uz pašnodarbinātām personām, savukārt 141. panta 3. punkts attiecas uz nodarbinātības un darba jautājumiem un līdz ar to ietver pašnodarbinātas personas.

Komisijas izvēle atcelt 1986. gada direktīvu un ierosināt jauna juridiska instrumenta izstrādi vienlīdzības principa piemērošanai attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā vai palīdzot veicina šādu darbošanos, ir balstīta uz ziņojumiem par 1986. gada direktīvas īstenošanu, ekspertu atzinumiem un ietekmes novērtējumiem(6). Visi šie ziņojumi un pētījumi ir apliecinājuši 1986. gada direktīvas neefektivitāti, jo, ņemot vērā direktīvas mērķi, tās reālie rezultāti ir neapmierinoši gan attiecībā uz pašām pašnodarbinātajām personām, gan jo īpaši uz viņu līdzstrādājošiem laulātajiem, un šāda situācija izveidojusies par spīti tam, ka šo cilvēku grupu juridiskais statuss ir acīmredzami atšķirīgs.

Nenoliedzami kopš 1986. gada pašnodarbināto personu un viņu līdzstrādājošo laulāto vai dzīves partneru, kas atzīti par tādiem valstu tiesību aktos, situācija lauksaimniecībā, amatniecībā un tirdzniecībā, kā arī brīvajās profesijās ir mainījusies vairākumā dalībvalstu. Tas vienādi attiecas gan uz iesaistīšanos sociālās apdrošināšanas sistēmā, gan uz maternitātes aizsardzību.

Jaunajam direktīvas priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējuma ziņojums(7) dod iespēju novērtēt tās vērienu gan attiecībā uz pašnodarbinātajām personām, gan viņu līdzstrādājošiem laulātajiem vai atzītajiem dzīves partneriem.

Pašnodarbinātas personas

Pašnodarbinātās personas Eiropā ir 16 % no aktīvo iedzīvotāju skaita un ir mazākumā. Viena trešdaļa no 32,5 miljoniem pašnodarbināto personu ir sievietes(8), turklāt tikai sievietes ir gatavas vēl aktīvāk iesaistīties pašnodarbinātības procesā, lai izvairītos no bezdarba vai labāk apvienotu profesionālo un ģimenes dzīvi.

71 % sieviešu darbojas pašnodarbinātas personas statusā pakalpojumu jomā.

Lauksaimniecībā ir novērojams līdzīgs sieviešu un vīriešu daudzums, attiecīgi 21 % un 20 %. Saskaņā ar Eiropas politikas vērtēšanas konsorcija ziņojumu(9), vislielākais pašnodarbinātas personas statusā darbojošos sieviešu skaita pieaugums (10 % laika posmā no 1998. līdz 2006. gadam) tika konstatēts Luksemburgas Lielhercogistē, kurai seko Grieķija, Itālija un Kipra (5 %).

Tāpēc ir jāatbalsta priekšlikums likvidēt šķēršļus sieviešu iespējām darboties pašnodarbinātas personas statusā, paredzot īpašus pasākumus vai priekšrocības nepietiekami pārstāvētajam dzimumam, un turklāt jāstiprina kā pozitīva rīcība (direktīvas priekšlikuma 4. panta 10. apsvērums).

Liela nozīme ir priekšlikumam par uzņēmumu veidošanu (5. pants), jo tas paredz stingrus pasākumus, lai valstu tiesību aktos vairs neaizliegtu laulātajiem vai partneriem veidot kopīgu uzņēmumu. Saskaņā ar šo noteikumu pašnodarbinātai personai vairs nebūs aizliegts nodarbināt uzņēmumā savu laulāto vai dzīves partneri kā darba ņēmēju, un tas ir lielisks risinājums sociālās drošības problēmai attiecībā uz līdzstrādājošu laulāto, dodot iespēju iekļaut izdevumos līdzstrādājošam laulātajam reāli izmaksāto atalgojumu ar nosacījumu, ka tā ir normāla alga par reāli sniegtiem pakalpojumiem un tiek ieturēti visi tiesību aktos noteiktie atvilkumi un veiktas visas iemaksas.

Attiecībā uz pašnodarbinātu sieviešu maternitātes aizsardzību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu sistēmu nevajag veidot pēc darba ņēmējiem paredzētās sistēmas parauga.

Vairākumā gadījumu uzņēmumu vai zemnieku saimniecību vadītājas nevar atļauties pārtraukt darbību uz vairākām nedēļām. Tomēr pēc viņu pieprasījuma atvaļinājumam vajadzētu ilgt četras nedēļas pirms un četras nedēļas pēc dzemdībām, lai aizsargātu mātes un bērna veselību. Turklāt šī minimālā prasība ir obligāta darba ņēmējām.

Runājot par pabalstiem, būtu vēlams paredzēt tādu pabalstu, kura apmērs ir vismaz tāds pats kā slimības gadījumā, ja vien šāds pabalsts jau ir noteikts valsts tiesību aktos — nevisās dalībvalstīs tāds jau ir.

Nenoliedzami jau 19 dalībvalstīs sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, ir tiesības uz apmaksātu 14 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Atkarībā no pabalsta finansējuma veida (no valsts līdzekļiem vai pašnodarbināto personu iemaksām) var rasties konkurences kropļojumi. Ja valstī pastāv aizstājēju dienesti, ir vēlams paredzēt iespēju pašnodarbinātām personām izmantot šādus dienestus kā alternatīvu finansiālam pabalstam.

Līdzstrādājoši laulātie un atzīti dzīves partneri

27 ES dalībvalstīs ir 3,75 miljoni līdzstrādājošu laulāto (vai ģimenes locekļu), tas ir 11,5 % no visām pašnodarbinātajām personām ES(10). Aptuveni 11 % pašnodarbināto personu apgalvo, ka tām palīdz kāds ģimenes loceklis. Vairumā gadījumu runa ir par sievietēm, kas palīdz laulātajam vai atzītajam partnerim.

Līdzstrādājošie laulātie nav viendabīga grupa. Šāds nodarbinātības veids dominē lauksaimniecībā, amatniecībā un tirdzniecībā, kā arī brīvajās profesijās. Atsevišķās dalībvalstīs līdzstrādājošiem laulātajiem ir paredzēts noteikts statuss. Piemēram, Francijā ir iespēja izvēlēties vienu no trim variantiem: algots laulātais, laulātais kompanjons vai laulātais sadarbības partneris — un reģistrēties komercreģistrā vai profesiju reģistrā. Vairākumā dalībvalstu viņiem vēl aizvien nav atbilstīga statusa. Viņu darbs netiek atzīts. Viņiem nav atsevišķas sociālās apdrošināšanas iespējas. Lielākajā daļā dalībvalstu viņiem ir atvasinātas tiesības, t. i., viņi ir apdrošināti (tāpat kā bērni) pašnodarbinātās personas slimokasē, un viņiem ir tiesības uz atraitņa/atraitnes pensiju pēc pašnodarbinātās personas nāves. Bet kā ir laulības šķiršanas gadījumā — īpaši pēc daudziem laulībā pavadītiem gadiem? Laulātais ir pakļauts paaugstinātam nabadzības riskam bez attiecīgas sociālās aizsardzības, jo viņam nav nekāda statusa un pierādījumu par darba gadiem, lai varētu pretendēt uz tiesībām saņemt vecuma vai invaliditātes pensiju.

1986. gada direktīva savu mērķi nav sasniegusi, lai gan atsevišķās dalībvalstīs līdzstrādājošiem laulātajiem piedāvā iespēju brīvprātīgi pievienoties sociālās drošības sistēmai, kas parasti ir pašnodarbināto personu sociālās drošības sistēma, ja tāda pastāv.

Atsevišķās dalībvalstīs līdzstrādājošo laulāto pienākums ir pievienoties sociālās aizsardzības sistēmām (Francijā kopš 2007. gada jūlija, Beļģijā kopš 2006. gada).

Arī Portugālē līdzstrādājošiem laulātajiem ir obligāti jāiekļaujas pašnodarbināto personu sistēmā un viņi saņem tās pakalpojumus. Luksemburgas Lielhercogistē kopš 1974. gada pastāv obligāta apdrošināšanas sistēma līdzstrādājošiem laulātajiem un ģimenes locekļiem, kas strādā lauksaimniecības nozarē. Līdzīga sistēma pastāv amatniecībā, tirdzniecībā un brīvo profesiju jomā, bet tā paredz daudzas atkāpju un atbrīvojumu iespējas.

Somijā ikviens iedzīvotājs tiek automātiski iekļauts sociālās drošības sistēmā neatkarīgi no nodarbošanās veida. Vācijā līdzstrādājoši laulātie tiek uzskatīti par uzņēmuma vai zemnieku saimniecības līdzīpašniekiem, un viņiem ir pašnodarbinātu personu statuss.

Šo dalībvalstu pieredze ir parādījusi, ka vienīgais efektīvais mehānisms ir obligāta dalība.

Direktīvā 86/613/EEK ir paredzēta tikai brīvprātīga līdzstrādājošo laulāto iesaistīšanās sociālās aizsardzības sistēmā. Šāda pieeja ir atzīta par neefektīvu. Tomēr arī Komisijas jaunajā priekšlikumā ir paredzēta sistēma, kuras pamatā ir brīvprātības princips. Priekšlikuma 6. pantā ir noteikts, ka: „laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, pēc pieprasījuma var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām”. Tādējādi Komisijas priekšlikums paredz pašnodarbinātu personu līdzstrādājošo laulāto brīvprātīgu pievienošanos uz iemaksām balstītai sociālās nodrošināšanas programmai. Referente ir pārliecināta, ka šāda pieeja ir neefektīva un ne mazākajā mērā neuzlabos līdzstrādājošo laulāto situāciju. Dalībvalstu, kurās pastāv brīvprātīgas iesaistīšanās iespēja, pieredze liecina, ka gadījumos, kad līdzstrādājošiem laulātajiem piedāvā izvēli pievienoties vai nepievienoties pensiju apdrošināšanas sistēmai, viņi lielākoties izvēlas to nedarīt. Viņi baidās, ka pievienošanās varētu radīt ievērojamus izdevumus par iemaksām. Tomēr tikai neliels līdzstrādājošo laulāto skaits apzinās, ka šādas pievienošanās neesamībai var būt smagas sekas laulības šķiršanas vai tā laulātā nāves gadījumā, kurš bijis iesaistīts sistēmā. Visu šo iemeslu dēļ referente ir pārliecināta, ka līdzstrādājošo laulāto pievienošanās sociālās aizsardzības sistēmām ir jānosaka par obligātu. Eiropas Savienībai ir nepieciešami daudz stingrāki tiesību akti, kas nosaka minimālo garantiju apjomus līdzstrādājošiem laulātajiem, kuru ietvaros dalībvalstis varēs izvēlēties piemērotāko līdzekli savu sistēmu pielāgošanai.

Tāpēc ir jāgroza direktīvas priekšlikuma 13. apsvērums un 6. pants, lai garantētu iespēju pievienoties pašnodarbināto personu sistēmai, nepieļautu atbrīvojumus, pat ja ir jāparedz iespēja aprēķināt iemaksas uz vienotas likmes pamata.

Ir svarīgi arī noteikt, ka sociālās iemaksas ir atskaitāmas no nodokļiem, iekļaujot tās, piemēram, saimniecisko izmaksu kategorijā.

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir jāpielāgo līdzstrādājošo laulāto īpašajai situācijai, un to nevar kopēt no darba ņēmējiem paredzētās sistēmas, kas šeit tika pieminēta pašnodarbinātu personu gadījumā. Izvēle pārtraukt darbu ģimenes uzņēmumā pirms un pēc dzemdībām arī līdzstrādājošo laulāto gadījumā ir pilnībā atkarīga no šā pārtraukuma laikā saņemamā pabalsta apmēra, un tā garumam vajadzētu būt vismaz 4 nedēļām pirms un 4 nedēļām pēc bērna piedzimšanas. Motivācija šādi rīkoties galvenokārt ir atkarīga no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma finansējuma. Piemēram, Luksemburgas Lielhercogistē par šo finansējumu pilnībā atbild valsts, nevis darba devēji un darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas un viņu laulātie, un šāda kārtība ir noteikta, lai nepieļautu konkurences kropļojumu vienotajā tirgū.

Līdzstrādājoša laulātā darba atzīšana

Direktīvas priekšlikumā 1986. gada direktīvas aizstāšanai Komisija ignorē līdzstrādājošo laulāto darba atzīšanas nozīmi. Agrākās direktīvas 7. pantā bija noteikts, ka: „Dalībvalstis apņemas izskatīt to, atbilstīgi kādiem nosacījumiem var veicināt tāda darba atzīšanu, ko veic laulātie.” Priekšlikumā par direktīvas grozīšanu Komisija ir pilnībā svītrojusi šo pantu.

Šajā ziņā ir jāpievērš uzmanība faktam, ka ir grūti atzīt līdzstrādājošo laulāto ieguldītās pūles uzņēmuma darbībā, ja netiek nodrošināta obligāta viņu reģistrācija. Darba atzīšana kompensācijas saņemšanas nolūkā ir likumīga laulības šķiršanas vai attiecību pārtraukšanas gadījumā. Nenoliedzami, ņemot vērā šā jautājuma sarežģītību, regulējums skars ģimenes, nodokļu un uzņēmumu tiesības.

Līdztiesības struktūras

Ir grūti pieņemt Komisijas priekšlikumus (10. pants), kas jauc kompetences cilvēktiesību jomā un diskrimināciju dzimuma dēļ. Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm skar visus iedzīvotājus, nevis minoritātes, kas tiek diskriminētas citu iemeslu, piemēram, rases, reliģiskās piederības u. c., dēļ. Tieši tāpēc pareizu šīs direktīvas piemērošanu varēs uzraudzīt tā pati struktūra, kas pārzina direktīvas, kuras attiecas uz vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un darba ņēmējām, nevis cilvēktiesību aizsardzības struktūra.

Secinājumi

1986. gada direktīva nav sasniegusi savus mērķus, jo tā nebija pietiekami stingra. Arī pašreizējais Komisijas priekšlikums nav pietiekami mērķtiecīgs, jo piedāvā ne pārāk konkrētus risinājumus. Pašnodarbinātas personas un īpaši līdzstrādājoša laulātā iespēja atteikties, atbrīvojums no pienākuma pievienoties sociālās nodrošināšanas sistēmai negarantēs vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.

Ir jāņem vērā, ka dalībvalstu nostāja nebūt nav vienprātīga attiecībā uz nepieciešamību uzlabot tiesību sistēmu, lai nodrošinātu vienlīdzības principa pareizu piemērošanu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un viņu līdzstrādājošiem laulātajiem vai atzītiem dzīves partneriem.

Iepazīstoties ar ļoti atšķirīgām profesionālo organizāciju un ieinteresēto NVO nostājām, nevajadzētu rasties pārāk lielām grūtībām rast saprātīgu vienprātību, kas ļautu pieņemt šo direktīvu pirmajā lasījumā pirms Eiropas vēlēšanām.

(1)	Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīva 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību (OV L 359, 19.12.1986., 56. lpp.).
(2)	Padomes direktīvas priekšlikums par vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principa piemērošanu pašnodarbinātām personām, tostarp lauksaimniekiem, kā arī par maternitātes aizsardzību COM/84/57 (galīgā redakcija), OV C 113, 27.4.1984., 4. lpp.
(3)	1997. gada 8. janvāra ziņojums par pašnodarbināto personu līdzstrādājošo laulāto stāvokli OV C 055, 24.02.1997., 0003. lpp.
(4)	COM(2008) 636 (galīgā redakcija)
(5)	79/7 EEK, 2004/113 EK, 2006/54 EK
(6)	Komisijas ziņojums par to, kā tiek īstenota Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīva par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību, (COM (94) 163), Tieslietu ekspertu ziņojums par Direktīvu 86/613/EEC saistībā ar Kopienas tiesību aktu par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm piemērošanu, SEC(2008)2592, SEC(2008)2593.
(7)	SEC(2008)2593
(8)	Eiropas politikas vērtēšanas konsorcijs (EPCP) — Pētījums par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm, kas strādā kā pašnodarbinātie un līdzstrādājošie laulātie, Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāts, 2008. gada jūnijs.
(9)	Eiropas politikas vērtēšanas konsorcijs — Pētījums par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm, kas strādā kā pašnodarbinātie un līdzstrādājošie laulātie. Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāts, 2008. gada jūnijs.
(10)	Eiropas Politikas vērtēšanas konsorcijs — Pētījums par vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu vīriešiem un sievietēm, kas strādā kā pašnodarbinātie un līdzstrādājošie laulātie. Nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ģenerāldirektorāts, 2008. gada jūnijs.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (*) (12.2.2009)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

(COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD))

Atzinumu sagatavoja: Luigi Cocilovo

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Parlaments pieprasīja izstrādāt priekšlikumu direktīvai, ar kuru aizstātu pašreizējo Direktīvu 86/613/EEK, „lai novērstu netiešo diskrimināciju un attīstītu vienlīdzīgas attieksmes pienākumu un uzlabotu to dzīvesbiedru, kuri palīdz otram dzīvesbiedram, tiesisko situāciju”. Situāciju, kādā atrodas tie laulātie, kas palīdz amatniecībā, tirdzniecībā, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mazajos ģimenes uzņēmumos, izskatīja gan no dzimumu līdztiesības viedokļa, gan ņemot vērā to, ka sievietes ir neaizsargātākas nekā vīrieši.(1)

Šā atzinuma mērķis ir uzsvērt minēto prasību. Turklāt atzinumā ir pausts atbalsts Komisijas priekšlikumam papildināt direktīvas tekstu ar jēdzienu “dzīves partneri”, kuri ir tādu personu grupa, uz kurām arī būtu jāattiecina šī direktīva. Tā kā dalībvalstīs situācija saistībā ar tiesību aktiem par dzīves partneriem ir ļoti sarežģīta, ir lietderīgi precizēt, ka, raugoties no Eiropas tiesību viedokļa, visām personām, kas pašnodarbinātai personai palīdz darbā un nav šīs personas darba ņēmējs vai biznesa partneris, vajadzētu būt tādām pašām tiesībām un aizsardzības līmenim.

Ņemot vērā sieviešu un vīriešu līdztiesību, vienlīdzīgas attieksmes princips jāpiemēro ne tikai attiecībā uz uzņēmuma dibināšanu un aprīkošanu vai tā darbības paplašināšanu, bet arī attiecībā uz vadīšanu, paredzot līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi atzinīgi jāvērtē arī Komisijas centieni nodrošināt labāku sociālo aizsardzību līdzstrādājošajiem laulātajiem un dzīves partneriem. Tomēr labumus, ko nodrošina sociālās aizsardzības sistēmas, var piešķirt pēc brīvprātības principa tikai tad, ja šo pašu principu attiecina arī uz pašnodarbinātām personām. Ja kādā dalībvalstī ir noteikta pašnodarbinātu personu obligāta dalība sociālās aizsardzības sistēmā, tad tajā obligāti būtu jāiesaista arī viņu līdzstrādājošie laulātie un dzīves partneri.

Visbeidzot, būtu vēlams, lai dalībvalstis spētu nodrošināt atbilstību direktīvā noteiktajiem mērķiem daudz ātrāk, nekā to paredz Komisija, jo jau ir viena direktīva, kuras darbības joma tiks tikai paplašināta dažos aspektos.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 7. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(7) Šī direktīva būtu jāpiemēro attiecībā uz pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem, jo abi šie subjekti piedalās attiecīgā uzņēmuma darbībā.		(7) Šī direktīva būtu jāpiemēro attiecībā uz pašnodarbinātām personām, viņu līdzstrādājošajiem laulātajiem un dzīves partneriem, jo visi minētie subjekti piedalās attiecīgā uzņēmuma darbībā.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(11) Pašnodarbinātības jomā vienlīdzības principa piemērošana nozīmē to, ka diskriminācija nedrīkst būt saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbības sākšanu pašnodarbinātības jomā.		(11) Pašnodarbinātības jomā vienlīdzības principa piemērošana nozīmē to, ka diskriminācija nedrīkst būt saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, vadīšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbības sākšanu pašnodarbinātības jomā.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(12) Ir jānodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju ģimenes stāvokļa vai civilstāvokļa dēļ.		(12) Ir jānodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa dēļ. Šajā direktīvā, izmantojot jēdzienus “ģimenes stāvoklis” un “ģimenes uzņēmums”, ņem vērā to, ka dzīves partneru kopdzīve ir atzīta saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem.
Pamatojums
Šis grozījums izdarīts, ņemot vērā EKT 2008. gada 1. aprīļa spriedumu Tadao Maruko lietā C-267/06.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(13) Ņemot vērā minēto subjektu devumu ģimenes uzņēmumam, līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc pašu pieprasījuma jābūt tiesībām saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām, īpaši attiecībā uz iemaksām. Dalībvalstīm jānosaka pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu iespēju. Jebkurā gadījumā pašnodarbināto personu un līdzstrādājošo laulāto aizsardzības līmeni var nodrošināt proporcionāli subjekta līdzdalībai ģimenes uzņēmuma darbībā.		(13) Ņemot vērā minēto subjektu devumu ģimenes uzņēmumam, līdzstrādājošajiem laulātajiem un dzīves partneriem pēc pašu pieprasījuma jābūt tiesībām saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām, īpaši attiecībā uz iemaksām. Dalībvalstīm jānosaka pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu iespēju vai iekļautu līdzstrādājošos laulātos un dzīves partnerus obligātajās sociālās drošības sistēmās saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami pašnodarbinātām personām. Jebkurā gadījumā pašnodarbināto personu, viņu līdzstrādājošo laulāto un dzīves partneru aizsardzības līmeni var nodrošināt proporcionāli subjekta līdzdalībai ģimenes uzņēmuma darbībā.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(14) Tādu pašnodarbināto personu, kuras ir grūtnieces, un līdzstrādājošo laulāto ekonomiskā un fiziskā neaizsargātība rada nepieciešamību piešķirt šiem subjektiem tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, turklāt būtu jāievēro, ka daļai no tā jābūt obligāti. Dalībvalstis joprojām būs kompetentas, nosakot ieguldījumu līmeni un visus pasākumus attiecībā uz pabalstiem un iemaksām, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šīs direktīvas obligātie noteikumi. Tomēr, lai ņemtu vērā īpašo situāciju, kādā ir pašnodarbinātās personas un laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, jāparedz iespēja šiem subjektiem pašiem galīgi izvēlēties, vai gūt labumu no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.		(14) Ekonomiskās un fiziskās neaizsargātības dēļ pašnodarbinātām personām, kā arī pašnodarbinātu personu līdzstrādājošajām laulātajām un dzīves partnerēm, kuras ir grūtnieces, jāpiešķir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, turklāt daļa no tā būtu jāuzskata par obligātu. Dalībvalstis joprojām būs kompetentas, nosakot ieguldījumu līmeni un visus pasākumus attiecībā uz pabalstiem un iemaksām, ar noteikumu, ka tiek izpildīti šīs direktīvas obligātie noteikumi. Tomēr, lai ņemtu vērā īpašo situāciju, kādā ir pašnodarbinātās personas un viņu līdzstrādājošie laulātie un dzīves partneri, jāparedz iespēja šiem subjektiem pašiem galīgi izvēlēties, vai gūt labumu no grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(15) Lai ņemtu vērā pašnodarbinātības īpatnības, pašnodarbinātām sievietēm un šo personu līdzstrādājošajiem laulātajiem, cik vien iespējams, jābūt iespējai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā izvēlēties finansiālu pabalstu vai uz laiku izmantot aizvietotāju dienestus.		(15) Lai ņemtu vērā pašnodarbinātības īpatnības, pašnodarbinātām sievietēm un šo personu līdzstrādājošajiem laulātajiem un dzīves partneriem, cik vien iespējams, jābūt iespējai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā izvēlēties finansiālu pabalstu vai izmantot aizstājēju dienestus.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 1. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
2. Šī direktīva attiecas uz pašnodarbinātām personām un līdzstrādājošajiem laulātajiem.		2. Šī direktīva attiecas uz pašnodarbinātām personām un viņu līdzstrādājošajiem laulātajiem un dzīves partneriem.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 2.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa dēļ. Visus uzņēmumus, kurus kopīgi dibina laulātie vai dzīves partneri, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, uzskata par “ģimenes uzņēmumiem”. Dzīves partneru kopdzīvi atzīst, pamatojoties uz attiecīgiem Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 2. pants - 1. punkts - b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
b) “līdzstrādājošie laulātie” – laulātie vai ar valsts tiesību aktiem atzīti pašnodarbināto personu dzīves partneri, kuri nav darbinieki vai biznesa partneri, ja šie subjekti atbilstīgi valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem parasti piedalās darbībās, ko veic pašnodarbinātā persona, un izpilda tādus pašus pienākumus vai palīgdarbus;		b) “līdzstrādājošie laulātie un dzīves partneri” — laulātie vai ar valsts tiesību aktiem atzīti pašnodarbināto personu dzīves partneri, kuri nav darbinieki vai biznesa partneri, ja šie subjekti atbilstīgi valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem parasti piedalās darbībās, ko veic pašnodarbinātā persona, un izpilda tādus pašus pienākumus vai palīgdarbus;
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 3. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē, ka nav nekādas tiešas vai netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ, jo īpaši, norādot uz ģimenes stāvokli vai civilstāvokli saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbību sākšanu pašnodarbinātības jomā.		1. Vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē, ka nav nekādas tiešas vai netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ, jo īpaši, norādot uz civilstāvokli vai ģimenes stāvokli saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, vadīšanu, aprīkošanu vai paplašināšanu vai jebkura citāda veida darbību sākšanu vai paplašināšanu pašnodarbinātības jomā.
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Neskarot īpašos nosacījumus piekļuvei konkrētām darbībām, kas vienlīdzīgi attiecas uz abiem dzimumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumi, kuru dibina laulātie vai personas, kuras ar valsts tiesību aktiem atzītas par dzīves partneriem, nav stingrāki par tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumiem, kuru dibina citas personas.		(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Līdzstrādājošo laulāto sociālā aizsardzība		Līdzstrādājošo laulāto un dzīves partneru sociālā aizsardzība
6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, pēc pieprasījuma var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām.		6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzstrādājošie laulātie un dzīves partneri var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām. Ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem sociālā aizsardzība līdzstrādājošiem laulātajiem vai dzīves partneriem nav obligāta, to piešķir pēc viņu pieprasījuma.
Pamatojums
Tajās sociālajās sistēmās, kurās pašnodarbinātajām personām nav ļauts pašām izvēlēties, vai veikt sociālās drošības iemaksas, arī viņu līdzstrādājošiem laulātajiem un dzīves partneriem sociālās drošības iemaksas ir jāveic obligāti. Savukārt, ja pašnodarbinātajām personām ir izvēles iespēja, tad viņu līdzstrādājošajiem laulātajiem un dzīves partneriem arī ir jābūt šādai iespējai.
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 7. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajiem laulātajiem pēc pieprasījuma ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā paredzēts Direktīvā 92/85/EEK.		1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm, līdzstrādājošām laulātajām un dzīves partnerēm pēc pieprasījuma ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā paredzēts Direktīvā 92/85/EEK.
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 7. pants - 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pabalstu uzskata par atbilstīgu, ja tas garantē ienākumu, kas vismaz ir līdzvērtīgs ienākumam, ko attiecīgā persona saņemtu, ja darba pārtraukums būtu saistīts ar šīs personas veselības stāvokli, vai, ja šo nosacījumu nepiemēro, jebkuram valsts normatīvajos aktos noteiktajam pabalstam, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto pabalsta maksimālo apmēru.		3. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto pabalstu uzskata par atbilstīgu, ja tas garantē ienākumu, kas ir līdzvērtīgs minimālajai darba algai, ja tās apmērs ir noteikts valsts tiesību aktos, vai vismaz ir līdzvērtīgs ienākumam, ko attiecīgā persona saņemtu, ja darba pārtraukums būtu saistīts ar šīs personas veselības stāvokli, vai, ja šo nosacījumu nepiemēro, jebkuram valsts normatīvajos aktos noteiktajam attiecīgajam pabalstam, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto pabalsta maksimālo apmēru, ciktāl šāds maksimālais apmērs nerada nekādu diskrimināciju.
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm un līdzstrādājošajiem laulātajiem, cik vien iespējams, uz laiku ir piekļuve aizvietotāju dienestiem vai valsts sociālajiem pakalpojumiem, kas ir viena no 2. punktā minētā pabalsta alternatīvām iespējām.		4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašnodarbinātām sievietēm, līdzstrādājošajām laulātajām un dzīves partnerēm uz laiku ir piekļuve aizvietotāju dienestiem vai valsts sociālajiem pakalpojumiem, kas ir viena no 2. punktā minētā pabalsta alternatīvām iespējām.
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 13. pants - 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai visu pieejamo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu [6 gadus pēc pieņemšanas].		1. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai visu pieejamo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu [4 gadus pēc pieņemšanas].
Komisija vēlāk kā [7. gadus pēc pieņemšanas] sagatavo kopsavilkuma ziņojumu iesniegšanai Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus šīs direktīvas grozījumiem.		Komisija ne vēlāk kā [5 gadus pēc pieņemšanas] sagatavo kopsavilkuma ziņojumu iesniegšanai Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus šīs direktīvas grozījumiem.
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 14. pants - 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
2. Lai izpildītu 6. panta noteikumus un ņemtu vērā konkrētos apstākļus, dalībvalstīm vajadzības gadījumā var noteikt papildu [2 gadu] termiņu.		2. Lai izpildītu 6. panta noteikumus un ņemtu vērā konkrētos apstākļus, dalībvalstīm vajadzības gadījumā var noteikt papildu [1 gada] termiņu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzība attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā
Atsauces	COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	FEMM
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 21.10.2008
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Luigi Cocilovo 4.11.2008
Izskatīšana komitejā	21.1.2009		10.2.2009
Pieņemšanas datums	11.2.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Andersson, Edit Bauer, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Jan Cremers, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jean Lambert, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jiří Maštálka, Maria Matsouka, Elisabeth Morin, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Rovana Plumb, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Ewa Tomaszewska, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Corina Creţu, Pierre Jonckheer, Jamila Madeira, Adrian Manole, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Sógor, Patrizia Toia

(1)	Eiropas Parlamenta 2008. gada 3. septembra rezolūcija par sieviešu un vīriešu līdztiesību — 2008. gads.

JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (30.3.2009)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

(COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD))

Atzinumu sagatavoja: Lidia Joanna Geringer de Oedenberg

ĪSS PAMATOJUMS

Referents atbalsta priekšlikumu Komisijas Direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK.

Līdzstrādājošu laulāto loma bieži netaisnīgi tiek uzskatīta par normālu, bezmaksas pienākumu.

Padomes 1986. gada 11. decembra Direktīvas 86/613/EEK mērķis ir vienlīdzības principa piemērošana attieksmē pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, kā arī grūtnieču un māšu aizsardzība.

Direktīva 86/613/EEK nav sasniegusi savu mērķi piešķirt līdzstrādājošiem laulātajiem, kuri ir patiesi neredzamie darba darītāji, skaidri definētu profesionālo statusu un noteikt viņu tiesības un minimālās garantijas.

Direktīva 86/613/EEK attiecas uz divām atšķirīgām personu kategorijām:

1) „pašnodarbinātās personas”, proti, visas personas, kas uz sava rēķina veic ienesīgu darbu saskaņā ar valstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, to skaitā lauksaimnieki un brīvo profesiju pārstāvji;

2) viņu laulātie, kuri nav darbinieki vai biznesa partneri, kas parasti un atbilstīgi valstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem piedalās darbībā, ko veic pašnodarbinātā persona, izpildot vai nu tādus pašus pienākumus, vai palīgdarbus.

2007. gada decembrī Padome lūdza Komisiju „apsvērt nepieciešamību vajadzības gadījumā grozīt Padomes Direktīvu 86/613/EEK, lai pašnodarbinātajām personām un viņu līdzstrādājošajiem laulātajiem nodrošinātu tiesības saistībā ar mātes pienākumiem vai tēva pienākumiem”.

2008. gada martā arī Eiropas Parlaments vērsa Komisijas uzmanību uz nepieciešamību atkārtoti pārbaudīt direktīvu, lai uzlabotu līdzstrādājošo laulāto stāvokli lauksaimniecībā.

Tādējādi Komisija lūdza neatkarīgiem juridiskiem ekspertiem izstrādāt ietekmes novērtējuma ziņojumu, lai pārbaudītu, vai direktīvā veiktie grozījumi varētu uzlabot vienlīdzības principa piemērošanu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm un palielināt sieviešu līdzdalību pašnodarbinātībā.

Referents nonāca pie secinājuma, ka nesaistoši pasākumi būtu jāsaglabā. Tāpat viņš secināja, ka vislabākā iespēja īstenot mērķus ir priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu 86/613/EEK. Tajā vajadzētu ietvert šādus elementus:

• iespēju pašnodarbinātām sievietēm izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kura maksimālais garums ir 14 nedēļas, ar 2 nedēļu obligāto atvaļinājumu;

• līdzstrādājošo laulāto tiesības uz tādiem pašiem sociālās nodrošināšanas noteikumiem, kādi attiecas uz pašnodarbinātajiem;

• kompetences piešķiršana direktīvas darbības jomā valsts vienlīdzības veicināšanas iestādēm.

Pašreizējā direktīvas priekšlikuma, kura tiesiskais pamats ir EK līguma 141. pants, mērķis ir atcelt Direktīvu 86/613/EEK, un tas aplūko aspektus, kas nav ietverti Direktīvās 2006/54/EK, 2004/113/EK un 79/7/EEK.

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		(7. a) Līdzstrādājošā loma bieži tiek netaisnīgi uztverta kā parasts bezmaksas pienākums.
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
		(7. b) Ir skaidri jādefinē līdzstrādājošo laulāto profesionālais statuss un jānosaka viņu tiesības.
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
(12) Ir jānodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi laulātajiem vai dzīves partneriem, ja kopdzīves fakts atzīts ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju ģimenes stāvokļa vai civilstāvokļa dēļ.		(12) Ir jānodrošina, ka uzņēmuma dibināšanas nosacījumi, ja uzņēmumu kopīgi dibina laulātie vai dzīves partneri, kas par tādiem atzīti ar valsts tiesību aktiem, nerada diskrimināciju ģimenes stāvokļa dēļ.
Pamatojums
„Diskriminācija civilstāvokļa dēļ” ir diskutabls koncepts, un tas var ietekmēt ģimenes tiesību jomu, par kuru ir atbildīgas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 2. pants — 1. punkts — b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
b) “līdzstrādājošie laulātie” – laulātie vai ar valsts tiesību aktiem atzīti pašnodarbināto personu dzīves partneri, kuri nav darbinieki vai biznesa partneri, ja šie subjekti atbilstīgi valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem parasti piedalās darbībās, ko veic pašnodarbinātā persona, un izpilda tādus pašus pienākumus vai palīgdarbus;		b) “līdzstrādājošie laulātie” – laulātie, kuri nav darbinieki vai biznesa partneri un kuri atbilstīgi valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem parasti piedalās darbībās, ko veic pašnodarbinātā persona, un izpilda tādus pašus pienākumus vai palīgdarbus;
Pamatojums
Šis grozījums skar ģimenes tiesību jomu, par kuru pilnībā ir atbildīgas dalībvalstis. Ievērojot subsidiaritātes principu un dalībvalstu kompetenci, iespēja lemt par precētu pāru un dzīves partneru asimilāciju šajā kontekstā ir jāatstāj dalībvalstu pārziņā.
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Neskarot īpašos nosacījumus piekļuvei konkrētām darbībām, kas vienlīdzīgi attiecas uz abiem dzimumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumi, kuru dibina laulātie vai personas, kuras ar valsts tiesību aktiem atzītas par dzīves partneriem, nav stingrāki par tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumiem, kuru dibina citas personas.		Neskarot īpašos nosacījumus piekļuvei konkrētām darbībām, kas vienlīdzīgi attiecas uz abiem dzimumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumi, kuru dibina laulātie, nav stingrāki par tāda uzņēmuma dibināšanas nosacījumiem, kuru dibina citas personas.
Pamatojums
Šis grozījums skar ģimenes tiesību jomu, par kuru pilnībā ir atbildīgas dalībvalstis. Ievērojot subsidiaritātes principu un dalībvalstu kompetenci, iespēja lemt par precētu pāru un dzīves partneru asimilāciju šajā kontekstā ir jāatstāj dalībvalstu pārziņā.
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 6. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, pēc pieprasījuma var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām.		Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka laulātie, kas piedalās pašnodarbinātas personas darbībās, pēc pieprasījuma var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām, un tas attiecas arī uz sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni, par kuru kopīgi jāvienojas līdzstrādājošam laulātājam un uzņēmējam, pilnībā ievērojot ekonomiskos un sociālos apsvērumus.
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visām personām, kuras uzskata, ka ir cietušas zaudējumu vai kurām nodarīts kaitējums tāpēc, ka attieksmē pret šīm personām un pēc tam, kad izbeigtas tiesiskās attiecības, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, nav piemērots vienlīdzības princips, šajā direktīvā paredzēto pienākumu īstenošanai būtu iespēja būt par dalībnieku administratīvajā vai civilprocesā, kā arī, ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir lietderīgi, samierināšanas procedūrās.		1. Dalībvalstis nodrošina to, lai visām personām, kuras uzskata, ka ir cietušas zaudējumu vai kurām nodarīts kaitējums tāpēc, ka attieksmē pret šīm personām un pēc tam, kad izbeigtas tiesiskās attiecības, kurās, iespējams, ir notikusi diskriminācija, nav piemērots vienlīdzības princips, šajā direktīvā paredzēto pienākumu īstenošanai būtu iespēja būt par dalībnieku efektīvā administratīvajā vai civilprocesā, kā arī, ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir lietderīgi, samierināšanas procedūrās.
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
1. Dalībvalstis nozīmē struktūru vai struktūras, veic vajadzīgos pasākumus, lai direktīvas darbības jomā veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzību attieksmē pret visām personām, izskaužot diskrimināciju, kas saistīta ar personas dzimumu. Šādas struktūras var būt to aģentūru daļa, kuras valsts līmenī atbildīgas par cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību vai arī par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu.		1. Dalībvalstis nozīmē struktūru vai struktūras, veic vajadzīgos pasākumus, lai direktīvas darbības jomā efektīvi veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzību attieksmē pret visām personām, izskaužot diskrimināciju, kas saistīta ar personas dzimumu. Šādas struktūras var būt to aģentūru daļa, kuras valsts līmenī atbildīgas par cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību vai arī par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu.
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
b) veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju;		b) veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju saimnieciskajā un sociālajā jomā;
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 11. pants
Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajām tiesību normām, kuras jau ir spēkā.		Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp internetu, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajām tiesību normām, kuras jau ir spēkā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzība attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā
Atsauces	COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD)
Atbildīgā komiteja	FEMM
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 21.10.2008
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Lidia Joanna Geringer de Oedenberg 3.11.2008
Izskatīšana komitejā	19.1.2009		11.2.2009
Pieņemšanas datums	30.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	12 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bert Doorn, Giuseppe Gargani, Neena Gill, Klaus-Heiner Lehne, Manuel Medina Ortega, Aloyzas Sakalas, Eva-Riitta Siitonen, Francesco Enrico Speroni, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Paul Gauzès

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzība attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā
Atsauces	COM(2008)0636 – C6-0341/2008 – 2008/0192(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	3.10.2008
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 21.10.2008
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 21.10.2008		ITRE 21.10.2008	JURI 21.10.2008	LIBE 21.10.2008
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ITRE 3.11.2008		LIBE 30.3.2009
Komiteju iesaistīšanas procedūra Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 12.3.2009
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Astrid Lulling 19.11.2008
Izskatīšana komitejā	10.2.2009		9.3.2009
Pieņemšanas datums	31.3.2009
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Edite Estrela, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Lissy Gröner, Anneli Jäätteenmäki, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Astrid Lulling, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Zita Pleštinská, Teresa Riera Madurell, Eva-Riitta Siitonen, Eva-Britt Svensson, Anne Van Lancker, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Donata Gottardi, Mary Honeyball, Marusya Ivanova Lyubcheva, Maria Petre, Heide Rühle
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Wolfgang Bulfon, Marie-Hélène Descamps, Jean Spautz
Iesniegšanas datums	7.4.2009

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 22. aprīlis

Juridisks paziņojums