Procedūra : 2009/2002(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0083/2009

Iesniegtie teksti :

A7-0083/2009

Debates :

PV 15/12/2009 - 7
CRE 15/12/2009 - 7

Balsojumi :

PV 17/12/2009 - 7.1
CRE 17/12/2009 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2009)0115

ZIŅOJUMS     
PDF 232kWORD 147k
2009. gada 7. decembra
PE 430.711v04-00 A7-0083/2009(1. daļa)

par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas)

(11902/2009 – C7-0127/2009 – 2009/2002(BUD))

un grozījumu vēstulēm Nr. 1/2010 (SEC(2009)1133 - 14272/2009 - C7-0215/2009), Nr. 2/2010 (SEC(2009)1462 - 16328/2009 - C7-0292/2009) un Nr. 3/2010 (SEC(2009)1635 – 16731/2009 - C7-0304/2009) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

1. daļa. Rezolūcijas priekšlikums

Budžeta komiteja

Referenti: László Surján (III iedaļa – Komisija)

Vladimír Maňka (pārējās iedaļas)

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 1. PIELIKUMS
 2. PIELIKUMS
 3. PIELIKUMS
 4. PIELIKUMS
 5. PIELIKUMS
 KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas) (11902/2009 – C7-0127/2009 – 2009/2002(BUD)) un grozījumu vēstulēm Nr. 1/2010 (SEC(2009)1133 - 14272/2009 - C7-0215/2009), Nr. 2/2010 (SEC(2009)1462 - 16328/2009 - C7-0292/2009) un Nr. 3/2010 (SEC(2009)1635 – 16731/2009 - C7-0304/2009) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

Eiropas Parlaments,

   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. panta 9. punktu(1),

   ņemot vērā Lisabonas līgumam pievienoto 2. protokolu, ar ko groza Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 3. un 5. pantu,

   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 272. panta 1. līdz 6. punktu,

   ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 177. panta 1. līdz 6. punktu un 106.a pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(2),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(3),

–        ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(4) (Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā I daļā minēto un I pielikumā doto daudzgadu finanšu shēmu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome sagatavoja 2009. gada 13. jūlijā (C7-0127/2009),

–   ņemot vērā 2009. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa – Komisija (C7-0127/2009)(5) un grozījumu vēstuli Nr. 1/2010 ((SEC(2009)1133 - 14272/2009 - C7-0215/2009) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

–   ņemot vērā 2009. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: I iedaļa – Eiropas Parlaments, II iedaļa – Padome, IV iedaļa – Tiesa, V iedaļa – Revīzijas palāta, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa – Reģionu komiteja, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (C7-0127/2009)(6) un grozījumu vēstuli Nr. 1/2010 ((SEC(2009)1133 - 14272/2009 - C7-0215/2009) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

–   ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 2/2010 (SEC(2009)1462 - 16328/2009 - C7-0292/2009) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

–   ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 3/2010 (SEC(2009)1635 - 16731/2009 - C7-0304/2009) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (II iedaļa – Padome),

–   ņemot vērā 2009. gada 22. oktobrī pieņemtos grozījumus un ierosinātos labojumus vispārējā budžeta projektā(7),

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 18. novembra labojumus Parlamenta pieņemtajos vispārējā budžeta projekta grozījumos un ierosinātajos labojumos,

–   ņemot vērā 2009. gada 18. novembra budžeta saskaņošanas sanāksmes iznākumu,

–   ņemot vērā Padomes paziņojumu par apspriežu iznākumu saistībā ar Parlamenta pieņemtajiem vispārējā budžeta grozījumiem un ierosinātajiem labojumiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0083/2009),

Budžeta saskaņošanas vispārējais iznākums

1.  1.  atgādina politiskās prioritātes saistībā ar 2010. gada budžetu, kas pirmoreiz noteiktas 2009. gada 10. marta rezolūcijās par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm, III iedaļa – Komisija, un pārējās iedaļas un tālāk izstrādātas 2009. gada 22. oktobra rezolūcijās par 2010. gada budžetu, III iedaļa – Komisija, un pārējās iedaļas; uzsver, ka tās veidoja pamatprincipus 2010. gada budžeta saskaņošanai ar Padomi un 2010. gada budžeta struktūras novērtēšanai;

2.  atzinīgi vērtē vispārējo vienošanos par 2010. gada budžetu, kas panākta pēdējā tradicionālajā budžeta saskaņošanas sanāksmē ar Padomi 2009. gada 18. novembrī, pirms stājas spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību, it īpaši attiecībā uz Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna finansēšanu; pauž nožēlu, ka rezultātā visās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijās paliek pieejamas ļoti nelielas rezerves, ņemot vērā maksimālos apjomus;

3.  atgādina, ka kopš 2007. gada budžeta lēmējinstitūcijai ir nācies vairākkārt pārskatīt 2007.–2013. gada DFS un Iestāžu nolīgumu, lai nodrošinātu pietiekamu budžeta līdzekļu apjomu to politikas jomu finansēšanai, kurām bija piešķirts pārāk maz līdzekļu vai kuras nebija paredzētas saskaņā ar 2006. gadā apstiprināto finanšu shēmu;

4.  uzsver, ka rezerves, kas pieejamas saskaņā ar Komisijas 2009. gada maijā publicēto finanšu plānu 2011.–2013. budžeta gadam, ir ļoti nelielas; uzsver, ka tādēļ iestādes nevarēs īstenot jaunas, nozīmīgas politiskās iniciatīvas jomās, kuras jaunieceltais Komisijas priekšsēdētājs ir noteicis par prioritārām, piemēram, ar klimata pārmaiņām saistīto jautājumu risināšana vai ES stratēģija 2020. gadam, kas ir tikai dažas no prioritātēm; turklāt uzsver, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā vairākas politikas jomas tiks nostiprinātas ES līmenī, un šim nolūkam būs vajadzīgs ES papildu finansējums; tādēļ aicina jauno Komisiju, tiklīdz iespējams, publicēt ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, kā noteikts minētā nolīguma 1. deklarācijā, tam pievienojot pielāgotu, koriģētu un pārskatītu pašreizējo2007.–2013. gada DFS, tostarp pagarinot tās darbību līdz 2015./2016. gadam;

5   atgādina, ka Komisijai būtu arī jāsāk gatavot nākamā DFS, kā noteikts Iestāžu nolīguma 3. deklarācijā, lai sāktu pienācīgu publisku un atklātu diskusiju par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2013. gada;

6.  pauž nožēlu, ka Padome nevēlas palielināt finansējumu pašreizējām programmām 1.a izdevumu apakškategorijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, lai vēl vairāk atbalstītu ES vajadzības, pārvarot pašreizējo krīzi; uzskata, ka šo izdevumu kategoriju vajadzētu pamatīgi pārbaudīt un vajadzības gadījumā pārskatīt, lai nodrošinātu tās mērķu izpildi arī turpmākajos gados;

7.  atgādina šai rezolūcijai pievienotās kopīgās deklarācijas, par kurām ir panākta vienošanās; ir ņēmis tās vērā, gatavojot grozījumus otrajam lasījumam;

8.  attiecībā uz kopējām summām nosaka galīgo saistību apropriāciju līmeni EUR 141 452 827 822 apmērā, kas ir 1,2 % no ES NKI; nosaka kopējo maksājumu līmeni EUR 122 937 000 000 apmērā, kas ir 1,04 % no ES NKI; norāda, ka tādējādi veidojas ievērojama līdzekļu rezerve EUR 11 220 000 000 apmērā, kas pieejama, nepārsniedzot maksājumiem noteikto DFS maksimālo apjomu 2010. gadam;

9.  uzskata, ka šāds maksājumu līmenis nepalīdz mazināt atšķirību starp saistību un maksājumu līmeni; pauž bažas par sekām, kādas tas varētu radīt saistībā ar kopējā nesamaksāto saistību (reste à liquider — RAL) apmēra palielināšanos, kurš saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu par 2008. gadu ir EUR 155 miljardi, un nepieciešamību turpmāko gadu budžetos šo tendenci novērst;

10. atgādina Padomes 2009. gada 10. jūlija deklarāciju, kurā tā aicina Komisiju iesniegt budžeta grozījumu, ja 2010. gada budžetā iekļautās apropriācijas nebūs pietiekamas, lai segtu izdevumus 1.a apakškategorijā (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b apakškategorijā (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), 2. kategorijā (Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana) un 4. kategorijā (ES nozīme pasaules līmenī);

11. ir pieņēmis zināšanai Komisijas vēstuli par izpildes iespējām attiecībā uz budžeta projekta grozījumiem, ko Parlaments pieņēmis pirmajā lasījumā; nolemj izveidot jaunas budžeta pozīcijas par klimata pārmaiņām, Mazās uzņēmējdarbības aktu un ES Baltijas jūras stratēģiju; ir nolēmis budžeta otrajā lasījumā ņemt vērā vairākas Komisijas piezīmes; tomēr pieturēsies pie saviem pirmajā lasījumā pieņemtajiem lēmumiem;

Par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu

12. uzsver, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna otrā posma finansēšanu Parlaments uzskatīja par prioritāti; atgādina, ka tādēļ tas grozīja Padomes budžeta projektu, dodot stimulu ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, kohēzijai un darba vietu aizsardzībai; aicina Komisiju nodrošināt, lai visi projekti, ko finansēs saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, pilnībā atbilstu ES vides tiesību aktu prasībām;

13. atzinīgi vērtē vienošanos ar Padomi par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu kā galveno 2010. gada budžeta mērķi un it īpaši to, ka tas deva iespēju 2010. gadā pabeigt tā otro finansēšanas posmu, tādējādi apstiprinot, ka ar ES budžeta palīdzību var pārvarēt pašreizējo ekonomikas krīzi; uzsver, ka Parlamenta rīcības mērķis bija akcentēt Eiropas iedzīvotāju interešu ievērošanu, pierādot, ka Eiropas Savienība nav problēmas cēlonis, bet gan var palīdzēt to risināt; atzinīgi vērtē Iestāžu nolīgumā paredzēto līdzekļu izmantošanu, lai garantētu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna finansēšanu, jo īpaši saskaņā ar 21. līdz 23. punktu, un to, ka ir izmantots elastības instruments saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. punktu; šajā sakarībā atgādina, ka Padome pirmajā lasījumā neiesniedza priekšlikumu par minēto jautājumu;

Par Lisabonas līgumu

14. atbalsta kopīgo deklarāciju par 2010. gada budžeta procedūras nepārtrauktību — deklarāciju, par kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās 2009. gada 18. novembra budžeta saskaņošanas sanāksmē un ar kuru visas trīs iestādes pieņēma iepriekšējo dažādos budžeta procedūras posmos pieņemto lēmumu rezultātus tā, it kā tie būtu pieņemti atbilstoši pilnvarām, kas iestādēm piešķirtas ar Lisabonas līgumu;

15. uzsver nepieciešamību nodrošināt ES pienācīgus finanšu resursus, lai efektīvi izstrādātu pasākumus esošo un jauno vajadzību apmierināšanai saistībā ar to jauno ES politikas jomu īstenošanu, kas saistītas ar Lisabonas līgumu; prasa, lai Komisija, iesniedzot priekšlikumus par termiņa vidusposma pārskatīšanu un to jauno politikas jomu finansēšanu, kas saistītas ar Lisabonas līgumu, ņemtu vērā uzņemtās budžeta saistības un to daudzgadu ietekmi uz budžetu; aicina jauno Komisiju nepārprotami apņemties šo pieprasījumu ievērot;

16. pieņem zināšanai vienošanos par Eiropadomes finansēšanu 2010. finanšu gadā; atgādina, ka tās finansēšanai jāizveido jauna iedaļa, kā paredzēts Līguma par ES darbību 316. pantā;

17. atgādina rezolūciju par pārejas pasākumiem, kas piemērojami budžeta procedūrai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; uzsver, ka šiem pasākumiem nevajadzētu atšķirties no budžeta principiem, kas paredzēti ikgadējā budžeta procedūrai; ierosina visas izmaiņas Finanšu regulā izskatīt, 2010. gadā pārskatot regulu atbilstoši prasībai to darīt reizi trijos gados;

Par 1.a izdevumu apakškategoriju

18. atzinīgi vērtē to, ka 2010. gadā, izmantojot elastības instrumentu, tiks finansēta Kozlodujas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana; atgādina, ka pašreizējā DFS sākotnēji nebija paredzēta šī jautājuma risināšana; tomēr uzskata, ka šim jautājumam, kas ir jauna pozīcija budžetā, ir vajadzīgs piemērots daudzgadu finansēšanas risinājums, kas būtu jānodrošina gaidāmo budžeta priekšlikumu sakarā;

19. pauž nožēlu, ka Padome ir vēl vairāk samazinājusi līdzekļus budžeta pozīcijās, kas paredzētas, lai palīdzētu īstenot Lisabonas stratēģiju, kuras pamatā ir Eiropadomes lēmums; norāda, ka tas ir pretrunā tam, ko būtu vajadzējis darīt, lai risinātu pašreizējo ekonomikas krīzi; ir paredzējis rīkoties gluži pretēji, proti, atbalstīt minētās budžeta pozīcijas kaut vai nedaudz;

20. aicina pilnībā izmantot apropriācijas, kas ir pieejamas 1.a izdevumu apakškategorijā iekļautajām darbībām un politikas jomām, kuras sekmē ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu, tostarp jaunu videi saudzīgu darba vietu radīšanu, un Eiropas iedzīvotājiem var sniegt labumu, proti, veicinot drošāku energoapgādi, palielinot atbalstu pētniecībai un jauninājumiem, jo īpaši videi saudzīgu un atjaunojamu enerģijas avotu nodrošinātu tehnoloģiju jomā, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu darbību, kā arī veicinot mūžizglītību; atgādina, ka ir svarīgi optimālāk īstenot pamatprogrammas, un aicina Komisiju rīkoties, lai īstenotu Parlamenta nostāju, kas attiecībā uz šīm īstenošanas problēmām ir izklāstīta Parlamenta rezolūcijas par 2007. finanšu gada vispārēja budžeta izpildes apstiprināšanu Komisijai(8)113.–123. punktā, šajā nolūkā jo īpaši vienkāršojot līdzekļu atgūšanas procedūras ar atbilstošu vienotas likmes procedūru palīdzību un ņemot vērā līdzekļu saņēmēju labticību un tiesisko paļāvību;

Par 1.b izdevumu kategoriju

21. pauž nožēlu un pārsteigumu par to, ka Padome ir samazinājusi budžetā paredzētos līdzekļus laikā, kad varētu izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un atlabšanu; atgādina — lai paātrinātu ekonomikas atveseļošanos, tas ir palielinājis maksājumus galvenajās pozīcijās sekmīgākai struktūrpolitikas īstenošanai dalībvalstīs, kas ir visu Eiropas iedzīvotāju interesēs;

22. ir noraizējies par maksājumu izpildes zemo līmeni 2009. gadā pētniecības pamatprogrammām un ir iecerējis veikt to īstenošanas konstruktīvu uzraudzību 2010. gadā; šajā sakarībā aicina Komisiju arī turpmāk cieši sadarboties ar Parlamentu, nodrošinot šo programmu izpildes pārraudzību;

23. norāda — struktūrpolitika un kohēzijas politika pašlaik tiek vāji īstenotas galvenokārt tāpēc, ka Komisijas un dalībvalstu ieviesto sarežģīto noteikumu un prasību sistēma ir mazelastīga;

24. atzinīgi vērtē kopīgo deklarāciju, kurā aicināts vienkāršot un mērķtiecīgāk izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai palīdzētu pārvarēt ekonomikas krīzes sekas; atgādina par iespēju šim nolūkam pielāgot un pārskatīt darbības programmas;

Par 2. izdevumu kategoriju

25. atzinīgi vērtē vienošanos ar Padomi, ka papildu atbalsts piena ražošanas nozarei, ko pašlaik skar krīze, būs EUR 300 miljoni, kā Parlaments to pieprasīja; uzskata Padomes atbalstu par Lisabonas līguma gara piemērošanu, jo ar Lisabonas līgumu Parlaments kļūs līdztiesīgs pieņemt lēmumus par izdevumiem lauksaimniecības jomā; pauž nožēlu, ka netika atbalstīts Parlamenta aicinājums izveidot pastāvīgu ES Piena fondu, lai palīdzētu nozarei pielāgoties; prasa, lai Komisija vēlreiz izskata nepieciešamību veikt alternatīvus vai turpmākus pasākumus, ņemot vērā tirgus attīstību un ziņojumu, ko sagatavojusi Augsta līmeņa darba grupa piena jautājumos, lai piena ražotājiem sniegtu atbalstu pārstrukturizācijai; atkārtoti prasa izveidot jaunu pastāvīgu budžeta pozīciju Piena fondam;

26. atgādina, ka, ņemot vērā 2009. decembrī Kopenhāgenā paredzēto konferenci, cīņa pret klimata pārmaiņām arī turpmāk būs viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm; tomēr uzskata, ka šī prioritāte ES budžetā nav pietiekami atspoguļota, un tāpēc ir iecerējis spēcīgāk akcentēt šo galveno politikas jomu; aicina jauno Komisiju pēc šīs klimata pārmaiņām veltītās konferences iesniegt priekšlikumu par finansēšanu;

Par 3.a izdevumu apakškategoriju

27. atzīst Eiropas pilsoņu vēlmi pēc drošas Eiropas un atzinīgi vērtē līdzekļu palielinājumus šajā izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2009. gada budžetu; atzīst, ka visām Eiropas Savienības valstīm nākas risināt daudzus problemātiskus jautājumus saistībā ar šajā izdevumu kategorijā iekļauto politikas jomu īstenošanu;

28. uzsver, ka ir svarīgi piešķirt turpmākus līdzekļus no ES budžeta, lai varētu pārvaldīt legālo imigrāciju un trešo valstu pilsoņu integrāciju, vienlaikus risinot nelegālās imigrācijas problēmu pilnīgā saskaņā ar cilvēktiesību pamatprincipiem un starptautiskajiem nolīgumiem un stiprinot robežu aizsardzību, cita starpā arī Eiropas Atgriešanās fondu un Eiropas Bēgļu fondu dalībvalstu solidaritātes veicināšanai;

Par 3.b izdevumu apakškategoriju

29. atgādina, ka 3.b izdevumu apakškategorijā ir iekļauti ļoti svarīgas politikas jomas, kas tieši ietekmē Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi; nepiekrīt Padomes noteiktajiem samazinājumiem šajā izdevumu apakškategorijā un atbalsta specializēto komiteju pieejas īstenošanu, nodrošinot, ka apropriāciju palielinājums ir pamatots;

Par 4. izdevumu kategoriju

30. vēlreiz atgādina, ka ir nopietni noraizējies par mazo rezervi manevrēšanas iespējām, kas izveidojusies tāpēc, ka hroniski nav nodrošināts pietiekams finansējums šajā izdevumu kategorijā, kurā pastāvīgi ir sarežģīta situācija, ņemot vērā krīzes trešās valstīs;

31. aicina Eiropadomi neuzņemties tālejošas politiskās saistības, pieprasot, lai ES sniedz spēcīgāku finansiālo atbalstu, bet vienlaikus nenodrošinot nepieciešamās budžeta apropriācijas, situācijā, kad tas ir acīmredzamā pretrunā līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar pašreizējā DFS noteiktajām gada maksimālajām summām;

32. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests, uz kuru nekavējoties jāattiecina parlamentārā uzraudzība un kontrole gan budžeta, gan budžeta kontroles jautājumos; šajā sakarībā uzsver savu prasību nekavējoties sniegt visaptverošu paziņojumu par Ārējās darbības dienesta īstenošanas vispārējo stratēģiju, tajā iekļaujot plānus turpmākai sadarbībai ar Parlamentu un Padomes prezidentvalsti, kā arī personāla un administratīvo izdevumu aplēses, citas prasības un iespējamo ietaupījumu aplēses, kas varētu rasties saistībā ar telpu kopīgu izmantošanu un personāla kopīgu nodarbināšanu;

33. aicina jauno Komisiju ņemt vērā iepriekšminētos jautājumus, cenšoties rast risinājumu ar 4. izdevumu kategoriju saistītajām problēmām, kad tā, tiklīdz iespējams, iesniegs priekšlikumu pārskatīt 2007.–2013. gada DFS;

34. joprojām paļaujas uz to, ka tiks sniegts atbalsts miera procesam Palestīnā un vajadzīgajiem atjaunošanas darbiem Gazas joslā; aicina Komisiju paziņot, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai samazinātu risku, ka projektus un programmas, ko finansē no minētajām budžeta pozīcijām, izmanto vai novirza teroristiskām organizācijām vai terora aktiem, vai neefektīvai birokrātijai, un precīzi norādīt, vai daļa šī atbalsta ir paredzēta to ēku vai infrastruktūras atjaunošanai, kuru būvniecību iepriekš finansējusi Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis un kuras ir izpostītas militāras darbības rezultātā;

35. uzskata, ka enerģijas piegādes nodrošināšana Eiropas Savienībai ir izšķirošas nozīmes jautājums; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka visas valstis, kuras piedalās projekta “Nabucco” īstenošanā, to ir apliecinājušas, parakstot attiecīgo dokumentu, un sagaida no tām konsekventu rīcību, īstenojot citus projektus, kas varētu apdraudēt projekta “Nabucco” īstenošanu;

36. uzsver, ka jāpiešķir pietiekams finansējums ES Baltijas jūras stratēģijas īstenošanai, lai finansētu darbības, ko nav iespējams finansēt no citām budžeta pozīcijām (koordinēšana, informēšana un izmēģinājuma projekti jebkurā no rīcības plāna četriem pīlāriem);

Par 5. izdevumu kategoriju un pārējām iedaļām

37. atzinīgi vērtē par 5. izdevumu kategoriju panākto vienošanos, kas nodrošinātu ES iestāžu administratīvo darbību un vienlaicīgi veicinātu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna finansēšanas pabeigšanu, pārvietojot EUR 126,5 miljonus;

38. vienlaikus uzsver, ka 2010. gadam paredzētā nelielā 5. izdevumu kategorijas rezerve, ko daļēji izskaidro minētais līdzekļu pārvietojums, radīs iestādēm nepieciešamību 2010. gadā īstenot stingru budžeta pārvaldību, lai pieejamos līdzekļus izmantotu piesardzīgi un lietderīgi;

39. piekrīt, ka, izmantojot pieejamo rezervi, prioritāte jāpiešķir to papildu izdevumu finansēšanai, kas tieši izriet no Līguma par ES darbību stāšanās spēkā, taču tikai pēc tam, kad visas iestādes būs rūpīgi izvērtējušas pašreizējos līdzekļus/vajadzības un iespēju veikt turpmākus ietaupījumus;

40. atzīmē, ka, pieņemot grozījumu vēstuli Nr. 3/2010, kas attiecas uz II iedaļu (Padome), tika panākta vienošanās par summu EUR 23,5 miljonu apmērā, atstājot 2010. gadam pieejamo 5. izdevumu kategorijas rezervi EUR 72 miljonu apmērā; pauž nožēlu, ka Padome šo priekšlikumu iesniedza, neņemot vērā visu iestāžu administratīvās vajadzības un pirms tai bija pilnīgs pārskats par šīm vajadzībām;

41. šajā sakarībā pievērš uzmanību attiecībā uz 5. izdevumu kategoriju pieņemtajai kopīgajai deklarācijai, kurā iekļauti iepriekšminētie jautājumi un uz kuru pamatojoties tiks nodrošināts nepieciešamais finansējums iespējamām Parlamenta un pārējo iestāžu papildu vajadzībām; uzsver, ka šādas rīcības vienīgajam pamatojumam vajadzētu būt jaunajiem ar Līgumu noteiktajiem pienākumiem, un tā būtu jārīkojas tikai pēc tam, kad ir pamatīgi izvērtēta pašreizējās struktūras un amata vietu izmantošana, kā arī to reorganizācijas iespējas; turklāt uzsver, ka budžeta Parlamenta iedaļā attiecībā uz šādām iespējamām papildu vajadzībām ir jānodrošina taisnīgs sadalījums starp ģenerālsekretariātu, politiskajām grupām un Parlamenta deputātiem;

42. mudina visas iestādes, cik vien iespējams, visas administratīvās vajadzības saistībā ar algu un pensiju pielāgojumiem segt no apropriācijām, kas patlaban katrai sadaļai ir iekļautas budžetā;

43. atzinīgi vērtē kopīgo deklarāciju par ēku apsaimniekošanas politiku un vēlreiz uzsver, ka šai jomai, uz kuru attiecas ievērojama ES administratīvo izdevumu daļa, ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu pieejamo resursu efektīvu un pārredzamu izmantošanu; aicina visu iestāžu izpilddienestus nevilcinoties īstenot principus, par kuriem panākta vienošanās;

44. ir iecerējis savā budžeta iedaļā rūpīgi pārraudzīt jautājumus, kas cita starpā saistīti ar panākto vienošanos rīkot uzklausīšanas sanāksmi par iekšējiem informācijas resursiem (izmantošana un izlietotie resursi) un iekļaut „zināšanu pārvaldību”, kā arī visus tos jautājumus, kuri attiecas uz Eiropas vēstures namu, tostarp jautājumus par iespējamu kopfinansējumu un sadarbību šī projekta īstenošanai; atgādina vienošanos, kas šajā sakarībā tika panākta Parlamenta budžeta saskaņošanas sanāksmē;

45. nolemj pilnībā atjaunot 1. lasījuma nostāju attiecībā uz pārējām iestādēm, ņemot vērā iemeslus, kas jau ir minēti rezolūcijā par 1. lasījumu;

Par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām

46. uzskata izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības par nepieciešamiem instrumentiem, lai Parlaments varētu ierosināt jaunus politikas virzienus Eiropas iedzīvotāju interesēs; ir nolēmis pilnībā izmantot summas, kas Iestāžu nolīgumā paredzētās izmēģinājuma projektiem (vienā budžeta gadā līdz EUR 40 miljoniem), bet atstāt rezervi sagatavošanas darbībām (Iestāžu nolīgumā — līdz EUR 100 miljoniem), no kuras ne vairāk kā EUR 50 miljonus var piešķirt jaunām sagatavošanas darbībām;

47. ir piešķīris prioritāti izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanai to norises otrajā vai trešajā gadā; plāno rūpīgi kontrolēt gan iesākto, gan jaunizveidoto projektu un darbību īstenošanu 2010. finanšu gadā;

0

48. uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”;

49. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Kopienu Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrvienībām.

(1)

OV C115, 9.5.2008., 47. lpp.

(2)

OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

(3)

OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)

OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0038.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0039.

(7)

Šajā dienā pieņemtie teksti, pielikums.

(8)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0289.


1. PIELIKUMS

DEKLARĀCIJAS, PAR KURĀM PANĀKTA VIENOŠANĀS

2009. GADA 18. NOVEMBRA SASKAŅOŠANAS SANĀKSMĒ

2010. gada budžeta procedūras nepārtrauktība

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija norāda, ka 2010. gada budžeta procedūra laikā līdz 2009. gada 30. novembrim ir notikusi saskaņā ar Nicas Līgumu.

Kad 2009. gada 1. decembrī stāsies spēkā Lisabonas Līgums, minēto procedūru pabeigs saskaņā ar šā līguma ieviesto 314. panta 9. punktu – Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nākot klajā ar paziņojumu, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

Minētās trīs iestādes uzskata, ka budžeta procedūra saskaņā ar abiem minētajiem līgumiem ir nepārtraukts process; tādēļ tās piekrīt, ka procedūras posmus, kas pabeigti saskaņā ar Nicas Līgumu, uzskata par pabeigtiem 314. panta nozīmē, kuru ieviesa ar Lisabonas Līgumu.

Ievērojot minēto pāreju, visas trīs iestādes uzskata – vienošanās, ko Eiropas Parlaments un Padome panāca 2009. gada 18. novembra Saskaņošanas sanāksmē, pēc kā seko otrais lasījums Padomē, par 2009. un 2010. gada budžetu un par Eiropas Parlamenta otrā lasījuma rezultātiem, var uzskatīt par vienošanos pēc būtības par kopīgu budžeta projektu LESD 314. panta nozīmē, pilnīgā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu.”


2. PIELIKUMS

Kopīgā deklarācija par ES iestāžu un struktūrvienību ēku apsaimniekošanas politiku

„Eiropas Parlaments un Padome atgādina savus attiecīgos secinājumus par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2007 attiecībā uz iestāžu izdevumiem saistībā ar ēkām un, apzinoties, ka ēku izmaksas veido nozīmīgu daļu no ES iestāžu vispārējiem administratīviem izdevumiem, uzskata, ka ļoti svarīga ir ēku izdevumu pareiza finanšu pārvaldība.

Eiropas Parlaments un Padome atkārtoti uzsver, cik svarīga ir efektīva iestāžu sadarbība šajā jomā, un aicina iestādes vēl vairāk uzlabot tādu sadarbību un kopīgi izmantot ēkas, kad vien tas iespējams, netraucējot katras iestādes darbību. Eiropas Parlaments un Padome pauž gandarījumu par to, ko iestādes jau ir paveikušas šajā jomā.

Tie uzsver – no pareizas plānošanas un pareizas finanšu pārvaldības viedokļa ir ļoti svarīgi izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas.

Tie norāda, ka pārskatāmas un kontrolējamas procedūras ir būtiskas, lai nonāktu pie efektīviem un iedarbīgiem risinājumiem un nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību.

Eiropas Parlaments un Padome mudina iestādes to ēkās turpināt un pastiprināt energoefektīvus un videi draudzīgus pasākumus, tostarp sertifikāciju atbilstīgi vides jomas standartiem, kur tas ir piemēroti un to var izdarīt ar attiecīgajiem resursiem, un pauž dziļu gandarījumu par jau gūtajām sekmēm šajā jomā.

Attiecībā uz Finanšu regulas noteikumiem, it īpaši apspriedēm saskaņā ar 179. pantu, Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka ir ļoti svarīgi laikus saņemt visu lēmuma pieņemšanā vajadzīgo informāciju par projektu. Neskarot oficiālos termiņus, šī informācija būtu jādara pieejama tā, lai budžeta lēmējinstitūcijas abas iestādes var izstrādāt savas nostājas bez pārmērīgas steigas. Informācijā būtu jāiekļauj vajadzību izvērtējums un izmaksu un ieguvumu analīzes attiecībā uz dažādajām alternatīvām, aprakstot nomāšanas vai pirkšanas iespējas, kā arī pārskatāmu informāciju par alternatīviem finansēšanas veidiem, ilgtermiņa finansiālo ietekmi un atbilstību daudzgadu finanšu shēmai.

Eiropas Parlaments un Padome pauž gandarījumu par Komisijas veikto darbu attiecībā uz alternatīvām finansēšanas metodēm un gaida par to paredzēto ziņojumu.

Tie aicina iestāžu ģenerālsekretārus sniegt vispusīgu informāciju par ēku jautājumiem līdz ar provizoriskiem budžeta projektiem/aplēsēm.

Lai arī Eiropas Parlaments un Padome atzīst, ka katrai iestādei ir konkrētas vajadzības un katram projektam ir īpašas iezīmes, tie lūdz iestādēm turpināt darbu, lai minēto informāciju saskaņotu, izmantojot kopīgas definīcijas un rādītājus, kas ļauj salīdzināt dažādu iestāžu ēku platību un ēku izmaksas, arī vienotu izpratni par metodi, kā aprēķināt īpašuma gada izmaksas par visu izmantošanas periodu. Šajā sakarībā tie ar gandarījumu ņem vērā iestāžu darba grupas panākto vienošanos par kopējām pamatnostādnēm, lai noteiktu un mērītu telpu platību.

Eiropas Parlaments un Padome atgādina – atbilstīgā gadījumā šīs piezīmes attiecas arī uz konkrētām situācijām izpildaģentūrās un decentralizētās aģentūrās.

Tie ņem vērā lielisko sadarbību starp iestādēm un uz uzņēmēju dalībvalstu pārvaldes iestādēm.”


3. PIELIKUMS

Kopīgā deklarācija par struktūrfondu un Kohēzijas fonda vienkāršošanu un mērķtiecīgāku izmantojumu ekonomikas krīzes apstākļos

„Eiropas Parlaments un Padome atgādina kopīgās deklarācijas par kohēzijas politikas īstenošanu, ar kurām trīs iestādes nāca klajā 2008. gada novembrī un 2009. gada aprīlī, un uzsver, ka ir jāturpina centieni paātrināt struktūrfondu un Kohēzijas fonda īstenošanu. Tās atzīmē, ka apstiprinājuma pakāpe attiecībā uz Pārvaldības un kontroles sistēmām (Management and Control Systems – MCSs) un Galvenajiem projektiem (Major Projects – MPs) ir pakāpeniski uzlabojusies, bet uzskata, ka apstiprinājuma temps bija pārāk lēns. Tās mudina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm turpināt centienus vienkāršot īstenošanas procedūras, un it īpaši paātrināt MP apstiprināšanu, tādējādi paātrinot maksājumus.

Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka visas iespējas, kas rodas, izmantojot struktūrfondus, varētu mobilizēt mērķtiecīgākām darbībām, ar kurām veicinātu ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanu, īpaši tādām darbībām, kas sekmē izaugsmi un konkurētspēju un samazina darba vietu zudumu. Eiropas Parlaments un Padome uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem jau pastāv iespēja pieņemt un pārskatīt darbības programmas. Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju ar efektīvām un ātrām procedūrām dot dalībvalstīm iespēju iesniegt šādus pieprasījumus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome atgādina, cik svarīgi ir pilnīgi un efektīvi izmantot pieejamās apropriācijas.”


4. PIELIKUMS

Kopīgā deklarācija par 5. kategoriju

„Atzīmējot, ka Grozījumu vēstules Nr. 3/2010 pieņemšana attiecībā uz II iedaļu – Padome – 2010. gada Eiropadomes finansējums EUR 23,5 miljonu apjomā – neskar 5. kategorijas rezerves izmantojumu, kas paliek EUR 72 miljonu apjomā, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir vienisprātis, ka, ņemot vērā 5. kategorijas mazās rezerves 2010. gadam un vajadzību pilnīgi finansēt Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (EEAP), prioritāte, izmantojot pieejamo 5. kategorijas rezervi, būtu dodama papildu izdevumiem, kas tieši izriet no Lisabonas Līguma stāšanās spēkā. Saistībā ar to trīs iestāžu mērķis būs apmaksāt visas administratīvās vajadzības, kas saistītas ar personāla atalgojumu no apropriācijām, kuras ir plānotas attiecīgajās 2010. gada budžeta iedaļās.

Eiropas Parlaments un Padome aicina citas iestādes pielikt visas iespējamās pūles, lai finansētu administratīvās vajadzības, kas saistītas ar tās personāla atalgojumu no apropriācijām, kuras plānotas attiecīgajās 2010. gada budžeta iedaļās. Papildu apropriāciju lūgumus ņems vērā tikai pēc tam, kad iestādes būs pierādījušas, ka ir izsmeltas visas iekšējas pārdales iespējas.”


5. PIELIKUMS

Komisijas vienpusējā deklarācija par Kozlodujas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanu

Komisija pieņēma zināšanai, ka Eiropas Parlaments pievērsa uzmanību tam, kāda ietekme uz budžetu būs ierosinātajam jaunajam tiesību aktam par Kozlodujas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas turpmāku finansēšanu līdz 2013. gadam.

Komisija šo ietekmi ņems vērā, izvērtējot Iestāžu nolīguma darbību.


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

Pārejas pasākumi, kas piemērojami budžeta procedūrai pēc Lisabonas līguma stāšanās

spēkā

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk – „iestādes”) ir vienojušies par turpmāko.

1.      Šīs deklarācijas mērķis ir vienoties par pārejas pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ES darbības nepārtrauktību un netraucētu pāreju uz jauno budžeta procedūras tiesisko regulējumu, kas izriet no Lisabonas Līguma stāšanās spēkā.

2.      Šie pārejas pasākumi būs spēkā, kamēr ar atbilstīgu tiesisko regulējumu tiks izveidoti attiecīgie noteikumi.

3.      Šī deklarācija nemaina iestāžu budžeta pilnvaras, kas noteiktas līgumā un sekundārajos tiesību aktos.

I.      BUDŽETA PROCEDŪRAS KALENDĀRS

4.      Iestādes apliecina apņemšanos laicīgi – pirms Komisija pieņem budžeta projektu un ne vēlāk kā aprīlī – veikt trīspusējas sarunas par gada budžeta prioritātēm.

5.      Iestādes vienojas, ka turpmāk izklāstītais grafiks, kura pamatā ir pašreizējais praktiskais grafiks un jaunās procedūras prasības, būs piemērojams 2011. gada budžeta procedūrai.

-       Komisija pieņem budžeta projektu 17. nedēļā (aprīļa beigās) vai ne vēlāk kā 18. nedēļā (maija sākumā).

-       Padome sagatavo savu lasījumu ne vēlāk kā līdz 30. nedēļas beigām (jūlija beigās).

Iestādes rīko tikšanos, lai apmainītos viedokļiem, laicīgi pirms Padome sagatavo savu lasījumu.

-       Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja (COBU) balso par savu lasījumu līdz 39. nedēļas beigām (septembra beigās/oktobra sākumā).

-    Eiropas Parlaments plenārsēdē balso par savu lasījumu 42. nedēļā (oktobra vidū).

Kamēr nav sasaukta Saskaņošanas komiteja, Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 2. punktu vajadzības gadījumā var grozīt budžeta projektu, iekļaujot tajā koriģētas izdevumu prognozes lauksaimniecībai. Komisija iesniedz informāciju par korekcijām, tiklīdz tā ir pieejama, abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm izskatīšanai.

Tiklīdz Eiropas Parlaments ir nobalsojis par savu lasījumu, pieņemot grozījumus, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju, tūlīt sasauc Saskaņošanas komitejas sēdi. Šajā nolūkā:

-       iestādes cieši sadarbojas, lai pabeigtu Saskaņošanas komitejas darbu 21 dienas laikā līdz 45. nedēļas beigām (novembra vidū);

-       lai sagatavotu vienošanos par Saskaņošanas komitejas kopīgo dokumentu, vajadzīgos dokumentus pārsūta starp iestādēm pēc iespējas ātrāk.

Kad Saskaņošanas komiteja ir vienojusies par kopīgo dokumentu, Eiropas Parlaments un Padome cenšas cik iespējams drīz apstiprināt Saskaņošanas komitejas sagatavoto dokumentu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 6. punktam un savam iekšējam reglamentam.

6.     Ja vien iestādes nevienojas par atšķirīgu grafiku, nākotnē budžeta procedūra tiks veikta saskaņā ar šim līdzīgu grafiku.

7.     Iestādes apliecina apņemšanos apstiprināt principus un kārtību sadarbībai budžeta procedūrā, tostarp arī Saskaņošanas komitejas organizāciju, pirms Komisija pieņem budžeta projektu 2011. gadam.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.12.2009

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

37

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Damien Abad, Marta Andreasen, Francesca Balzani, Reimer Böge, Giovanni Collino, Andrea Cozzolino, Jean-Luc Dehaene, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Carl Haglund, Jiří Havel, Monika Hohlmeier, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Claudio Morganti, Nadezhda Neynsky, Miguel Portas, Vladimír Remek, László Surján, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian Silviu Buşoi, Frédéric Daerden, Constanze Angela Krehl, Giovanni La Via, Paul Rübig, Peter Šťastný, Derek Vaughan

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Bart Staes

Pēdējā atjaunošana - 2009. gada 8. decembra Juridisks paziņojums