par SOLVIT

(2009/2138(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par efektīvu iekšējā tirgus problēmu risināšanu (SOLVIT)(1),

- ņemot vērā Komisijas 2001. gada 7. decembra Ieteikumu 2001/893/EK par SOLVIT (iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls) izmantošanas principiem(2),

- ņemot vērā Padomes 2002. gada 1. marta secinājumus, kuros Padome apstiprināja dalībvalstu apņemšanos nodrošināt SOLVIT sistēmas efektīvu darbību un tās principu ievērošanu,

- ņemot vērā Komisijas 2004. gada 12. jūlija ieteikumu par iekšējo tirgu regulējošu direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos(3),

–    ņemot vērā Komisijas dienestu 2005. gada 20. jūlija darba dokumentu par rīcības plānu informācijas sniegšanai par Eiropu, ko veic Komisija(4), cita starpā pilnveidojot Komisijas atbalstītos informācijas un atbalsta tīklus,

- ņemot vērā Komisijas dienestu 2008. gada 8. maija darba dokumentu attiecībā uz rīcības plānu par integrētu pieeju vienotā tirgus atbalsta pakalpojumu sniegšanai pilsoņiem un uzņēmumiem(5),

- ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu Nr. 19(6),

- ņemot vērā 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu — šķēršļu un neefektivitātes novēršana, uzlabojot īstenošanu un izpildi(7),

- ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu(8),

- ņemot vērā SOLVIT 2008. gada ziņojumu „SOLVIT tīkla attīstība un darbības rezultāti 2008. gadā”(9),

- ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai(10),

- ņemot vērā Konkurētspējas padomes (iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība) 2009. gada 24. septembra secinājumus par tematu „Kā uzlabot iekšējā tirgus darbību?”(11),

- ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par Komisijas pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai(12),

- ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par administratīvo sadarbību vienotā tirgus jomā(13),

- ņemot vērā Reglamenta 119. panta 2. punktu,

- ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A7-0027/2010),

A.  tā kā Komisijai, Parlamentam, Eiropas Ombudam un dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai definētu un darītu zināmas pilsoņu tiesības, kā arī palīdzētu pilsoņiem īstenot šīs tiesības; tā kā tas arī dotu iespēju uzlabot iekšējā tirgus darbību;

B.  tā kā lielākai pārredzamībai ir būtiska nozīme, lai pārvarētu pārrobežu apritei radītos šķēršļus un nodrošinātu brīvas aprites tiesības;

C.  tā kā Komisijai un dalībvalstīm jāveic ievērojami uzlabojumi, lai veidotu labāku izpratni par iespējām, ko iekšējais tirgus piedāvā pilsoņiem un uzņēmumiem;

D.  tā kā iekšējā tirgus darbība ir ievērojami uzlabojusies, bet joprojām pastāv šķēršļi tā pilnvērtīgai un pienācīgai darbībai;

E.  tā kā gadījumos, kad iekšējā tirgus noteikumi tiek piemēroti nepareizi, ir jābūt iespējai ātri nodrošināt tiesisko aizsardzību, arī nesniedzot prasību tiesā;

F.  tā kā ar SOLVIT tīklu — kad tas darbosies pilnībā — būs iespējams novērst pārmērīgu tiesu sistēmas izmantošanu, kurā tiesas procedūras bieži ir sarežģītas un mehānismi, kas garantē privātpersonu aizsardzību, nereti kavē tiesas pieejamību;

G.  tā kā apmācība un pārrobežu apmaiņa, tostarp izmantojot Komisijas izveidotos elektroniskos tīklus, ir būtiskas Kopienas iekšējā tirgus acquis labākai piemērošanai;

H.  tā kā pilsoņi un uzņēmumi ir atkarīgi no iekšējā tirgus noteikumu efektīvas piemērošanas, lai varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu;

I.  tā kā dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu jāuzlabo problēmu risināšanas mehānismu spēja palīdzēt pilsoņiem īstenot viņu tiesības;

J.  tā kā Komisija un dalībvalstis 2002. gadā izveidoja SOLVIT tīklu, lai risinātu problēmas, kas pilsoņiem un uzņēmumiem rodas iekšējā tirgus noteikumu nepareizas piemērošanas dēļ;

K.  tā kā SOLVIT ir tiešsaistes tīkls problēmu risināšanai un tajā ES dalībvalstis (kā arī Norvēģija, Islande un Lihtenšteina) kopīgi strādā, lai, nesniedzot prasību tiesā, risinātu problēmas, ar ko pilsoņiem un uzņēmumiem nākas saskarties tādēļ, ka valsts iestādes nepareizi piemēro iekšējā tirgus noteikumus;

L.  tā kā SOLVIT uzskata par salīdzinoši veiksmīgu sistēmu, kas nodrošina tiesisko aizsardzību vidēji desmit nedēļu laikā, neizmantojot oficiālas procedūras, un tā kā iekšējā tirgus problēmu risināšana ar SOLVIT palīdzību varētu būt labas prakses paraugs saistībā ar citiem vienotā tirgus atbalsta pakalpojumiem;

M.  tā kā — ja kāda dalībvalsts to uzskata par vajadzīgu, it īpaši ņemot vērā gaidāmās publicitātes kampaņas — SOLVIT veiktspēja būtu jāpalielina, lai izvairītos no darbinieku trūkuma problēmām;

N.  tā kā SOLVIT tomēr nevajadzētu ne aizstāt Komisijas juridisko darbu saistībā ar pienākumu neizpildes procedūru, ne arī izmantot kā aizbildinājumu, lai dalībvalstīs mazāk mērķtiecīgi strādātu ar ES direktīvu savlaicīgu un pareizu transponēšanu;

O.  tā kā daudzi pilsoņi, kuriem ir kāda ar iekšējo tirgu saistīta problēma, kas ir SOLVIT darbības jomā, nav informēti par SOLVIT un tādēļ ar savu problēmu vēršas pie Eiropas Ombuda,

Ievads

1. atzinīgi vērtē Komisijas 2002. gada jūlija iniciatīvu izveidot dalībvalstu iestāžu SOLVIT tīklu, izmantojot interaktīvu tiešsaistes datubāzi, kas izrādījies veiksmīgs instruments, kurš ir veicinājis pārredzamību un radījis savstarpēju stimulu paātrināt problēmu risināšanu;

2. aicina Komisiju izmantot visas pilnvaras, lai nodrošinātu iekšējā tirgus noteikumu efektīvu piemērošanu nolūkā mazināt administratīvo slogu pilsoņiem un uzņēmumiem;

Efektīva problēmu risināšana iekšējā tirgū

3. uzsver, ka iekšējā tirgus noteikumu īstenošanas problēmas bieži tiek konstatētas ar SOLVIT tīkla starpniecību;

4. uzsver, ka SOLVIT pieredze būtu jāiekļauj dalībvalstu un ES politikas veidošanā, nodrošinot struktūras vai noteikumu maiņu, ja nepieciešams;

5. aicina Komisiju regulāri iekļaut iekšējā tirgus un patērētāju tirgus rezultātu apkopojumos sīkāku informāciju par iekšējo tirgu reglamentējošu tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu, lai uzlabotu pārredzamību un nodrošinātu vērtīgu instrumentu SOLVIT tīkla darbiniekiem;

6. aicina iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu, SOLVIT ziņojumu, dienesta „Iedzīvotāju ceļvedis” un patēriņa tirgus rezultātu apkopojumu publicēt vienlaicīgi vienu reizi gadā (nemainot to publicēšanas biežumu), lai sniegtu vispārēju priekšstatu par iekšējā tirgus attīstību un uzlabotu šajās jomās veiktā darba koordināciju, vienlaikus saglabājot visu šo instrumentu īpašo raksturu; aicina Komisiju apsvērt iespēju patēriņa tirgus rezultātu apkopojumā iekļaut detalizētu pārskatu par SOLVIT panākumiem, sasniegumiem un trūkumiem; aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai atrisinātu atkārtotās problēmas, kas konstatētas ar SOLVIT tīkla starpniecību;

Valstu līmenī konstatētās kopīgās problēmas

7. norāda, ka vairākos SOLVIT centros trūkst darbinieku un ka 2008. gadā samazinājās atrisināto lietu skaits, bet palielinājās vidējais lietas atrisināšanai vajadzīgo dienu skaits; aicina visus SOLVIT centrus pieņemt darbā darbiniekus, kuriem ir ieņemamajam amatam atbilstoša kvalifikācija un pieredze; uzskata, ka SOLVIT darbiniekiem būtu jāsaņem vairāk apmācības; atzinīgi vērtē SOLVIT veikto darbu, it īpaši atrisināto lietu īpatsvaru, kas joprojām ir augsts (83 %), neraugoties uz to, ka darba slodze 2008. gadā palielinājās (par 22 % līdz 1000 lietām) un vairākiem SOLVIT centriem trūkst darbinieku;

8. norāda, ka daudzi pilsoņi un mazie uzņēmumi nav pietiekoši informēti par SOLVIT darbu un ka uzņēmumi vai nu izmanto juridiskos komercpakalpojums gadījumos, kad tie savā labā varētu izmantot SOLVIT, vai pat šajā sakarā pieņem pieprasījumus no dalībvalstīm, lai gan šādi pieprasījumi neatbilst Kopienas iekšējā tirgus acquis; atzinīgi vērtē to, ka SOLVIT darbība Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem 2008. gadā ļāvusi ietaupīt aptuveni EUR 32,6 miljonus;

9. uzskata, ka tās ministrijas uzdevumi, kuras paspārnē atrodas attiecīgās dalībvalsts SOLVIT centrs, var šajā valstī ietekmēt priekšstatu par to, kāda veida darbu SOLVIT veic, un ka veiksmīgi atrisināto lietu apjoms un izskatīšanas ātrums ir atkarīgs no dalībvalstu vēlēšanās un spējas cieši sadarboties ar SOLVIT centriem;

10. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka SOLVIT centriem ir stingrs politiskais atbalsts, lai tie var pārliecināt iestādes, par kurām tiek iesniegtas sūdzības, aktīvi sadarboties, ievērojot SOLVIT procedūru un attiecīgos termiņus;

11. uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāveicina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu efektīva sadarbība ar SOLVIT; turklāt uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsāk intensīvāka un plašāka paraugprakses apmaiņa;

12. uzsver, ka SOLVIT centriem ir svarīgi apmainīties ar informāciju, un tādēļ iesaka, lai dalībvalstu SOLVIT centri regulāri organizētu tikšanās ar mērķi apmainīties ar informāciju un dalīties pieredzē par paraugpraksi un sistēmām;

Veicamie pasākumi

13. aicina dalībvalstis popularizēt SOLVIT, izmantojot visus plašsaziņas līdzekļu veidus, lai plaši informētu pilsoņus un uzņēmumus, it īpaši par to, kā īstenot viņu tiesības, kā arī aicina piešķirt pietiekamus līdzekļus, lai šī informēšana notiktu efektīvāk; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt alternatīvas strīdu risināšanas sistēmas tiešsaistē SOLVIT tīklā; aicina arī Eiropas Parlamenta deputātus savos vēlēšanu apgabalos popularizēt SOLVIT;

14. aicina visas dalībvalstis popularizēt SOLVIT kā alternatīvu strīdu risināšanas mehānismu, īstenojot valsts mēroga informācijas kampaņas;

15.  aicina dalībvalstis un Komisiju popularizēt SOLVIT internetā; mudina Komisiju nodrošināt vienu kopīgu interneta adresi visiem dalībvalstu SOLVIT centriem — www.solvit.eu —, lai atvieglotu pilsoņiem pieeju SOLVIT, kamēr nav atsācis darboties portāls Your Europe, kurā paredzēts apkopot visus vienotā tirgus atbalsta pakalpojumus, tostarp SOLVIT;

16. aicina dalībvalstis izveidot tīmekļa vietnes, kas būtu saistītas ar Eiropas SOLVIT portālu, tajās iekļaujot veiksmīgi atrisināto lietu kopumu un paraugpraksi attiecībā uz strīdu risināšanu ar šī mehānisma palīdzību;

17.  aicina dalībvalstis veicināt SOLVIT centru efektivitāti, nodrošinot ierēdņus attiecīgajos administratīvajos dienestos, lai sekmētu to lietu atrisināšanu, kas ir ārpus SOLVIT kompetences (SOLVIT+), kā arī nodrošinot SOLVIT centriem pienācīgu juridisko konsultāciju iespējas attiecīgajā struktūrā; mudina Komisiju paātrināt neformālu juridisko novērtējumu sniegšanu SOLVIT centriem;

18. aicina dalībvalstis sadarbības uzlabošanai iecelt SOLVIT sadarbības koordinatoru valsts dienestos, kas nodarbojas ar iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu;

19. aicina dalībvalstis vietējā, reģionālā un valsts līmenī rīkot informācijas kampaņas par SOLVIT, pievēršoties konkrētām mērķgrupām, piemēram, MVU, kuras pašlaik nav pietiekami informētas par SOLVIT, un mudina dalībvalstis sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi, lai SOLVIT popularizētu pēc iespējas efektīvāk; norāda, ka Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, veicot savu procedūru, iesaka lūgumrakstu iesniedzējiem vērsties SOLVIT, ja uzskata, ka konkrētajā gadījumā risinājumu ātrāk varētu rast ar SOLVIT palīdzību;

20. atzīst efektivitāti, kuru SOLVIT nodrošina kā sadarbības tīkls, kas cenšas neformāli risināt problēmas, ar ko ES pilsoņiem un uzņēmumiem nākas saskarties tādēļ, ka valsts iestādes nepareizi piemēro iekšējā tirgus tiesību aktus;

21. norāda, ka SOLVIT 2008. gada pārskatā minēts, ka SOLVIT tiek iesniegts liels skaits SOLVIT nepiekritīgu lietu, kas SOLVIT centros palēnina SOLVIT lietu izskatīšanu;

22. norāda, ka pastāv dažādas struktūras, ar kuru starpniecību ES pilsoņi var risināt savas problēmas, piemēram, Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, SOLVIT, Komisija un Eiropas Ombuds;

23. prasa SOLVIT tās ar ES tiesību aktu nepareizu piemērošanu saistītās lietas, kuru risināšana ir pārāk sarežģīta, nosūtīt ne tikai Komisijai, bet vajadzības gadījumā arī Parlamenta Lūgumrakstu komitejai;

24. atgādina, ka lūgumrakstu izskatīšana notiek atklāti un pārredzami ciešā sadarbībā ar kompetentajām likumdošanas komitejām, Komisiju un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

25. uzskata, ka lūgumrakstu procedūra var dot ieguldījumu likumdošanas procesa uzlabošanā; atgādina, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā ievērojami palielinās Parlamenta iespējas aktīvi un tieši veidot, pārskatīt un uzlabot ES tiesību aktus; turklāt norāda, ka būtu jāņem vērā arī dalībvalstu parlamentu lomas palielināšana;

26. norāda, ka nav vienas kopīgas struktūras, kas būtu atbildīga par pilsoņu sūdzību izskatīšanu no sākuma līdz beigām, jo sūdzības tiek iesniegtas pa dažādiem kanāliem; aicina ciešāk koordinēt dažādās struktūras, kas iesaistītas pilsoņu sūdzību saņemšanā un izskatīšanā;

27. prasa SOLVIT savā tīmekļa vietnē pievienot saiti uz Parlamenta Lūgumrakstu komiteju, kā arī uz dalībvalstu parlamentu attiecīgajām komitejām, lai pilsoņi būtu informēti par tiesībām iesniegt Parlamentam lūgumrakstus, tādējādi politiskajā un likumdošanas procesā panākot ārpustiesas aizsardzību un risinājumus;

28. atbalsta arī kopīgas ES iestāžu tīmekļa vietnes izveidi, kuras mērķis būtu palīdzēt ES pilsoņiem, novirzot tos tieši uz to iestādi vai struktūru, kuras kompetencē ir attiecīgās sūdzības izskatīšana.

29. aicina deputātus uzņemties iniciatīvu SOLVIT popularizēšanā un censties veicināt dalībvalstu parlamentu deputātu informētību par SOLVIT, piemēram, COSAC sanāksmēs iepazīstinot ar SOLVIT sasniegumiem; uzsver arī to, ka dalībvalstu valdībām un parlamentiem vairāk jāiesaistās SOLVIT popularizēšanā valsts līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt SOLVIT centru uzklausīšanu, lai noteiktu labu praksi un šķēršļus, kas kavē centru pienācīgu darbību, ar mērķi efektivizēt pārvaldību un darba metodes;

30. aicina dalībvalstis palielināt SOLVIT centru darbinieku skaitu, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, tostarp alternatīvas finansēšanas iespējas, lai palielinātu administratīvo veiktspēju attiecīgajās valsts ministrijās proporcionāli šīs valsts iedzīvotāju skaitam un agrāk izskatīto lietu skaitam;

31. aicina dalībvalstis un Komisiju kopīgi izpētīt un izanalizēt atsevišķu SOLVIT centru mazāk veiksmīgās darbības iemeslus, kā arī salīdzinoši ilgo lietu izskatīšanas laiku, lai sniegtu noderīgu informāciju labākas problēmu risināšanas stratēģijas izstrādei pilsoņu un iekšējā tirgū darbojošos uzņēmumu labā;

32. aicina Komisiju iesniegt SOLVIT gada pārskatus, kuros būtu iekļauta daudz sīkāka informācija un statistika, kas ļautu novērtēt arī katra dalībvalsts centra darbības efektivitāti, jo citādi ir grūti veikt tendenču ilgtermiņa novērtējumus un ierosināt īpašus mērķpasākumus, lai uzlabotu situāciju atsevišķās dalībvalstīs;

33. aicina Komisiju izveidot visiem SOLVIT centriem kopīgu interneta portālu ar pēc iespējas vienkāršāk atrodamu adresi (www.solvit.eu); vienlaikus uzskata, ka būtiska nozīme ir ievērojamai SOLVIT tīkla redzamības uzlabošanai internetā un ka šajā nolūkā ir jāizmanto gan sociālo kontaktu veidošanas vietnes, gan meklētājprogrammas;

34. uzskata — ņemot vērā to lietu lielo skaitu, kas skar atsevišķas personas vai arī kvalifikācijas vai sociālo un uzturēšanās tiesību atzīšanu, SOLVIT tīklam daudz intensīvāk jāsadarbojas un jāpaplašina informācijas kampaņas, lai aptvertu emigrantu apvienības un dalībvalstu konsulātus;

35. uzskata — ņemot vērā to lietu lielo skaitu, kurās iesaistīti uzņēmēji, SOLVIT tīklam daudz intensīvāk jāsadarbojas un jāpaplašina informācijas kampaņas, lai aptvertu Eiropas un dalībvalstu uzņēmēju apvienības, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem;

36. aicina Komisiju prioritārā kārtā pabeigt projektu par vienotā tirgus atbalsta pakalpojumiem, kura mērķis ir informēšanas, konsultēšanas un problēmu risināšanas atbalsta pakalpojumu uzlabošana un to pieejamības un efektivitātes palielināšana;

37. aicina Eiropas Ombudu ciešāk sadarboties ar SOLVIT un visas ienākošās sūdzības, kas nav tā kompetencē, nekavējoties un bez liekas birokrātijas pārsūtīt tam SOLVIT centram, kura kompetencē tās varētu būt, ja šīs sūdzības ir saistītas ar iekšējo tirgu un varētu būt SOLVIT darbības jomā; aicina Komisiju Līguma pārkāpumu gadījumā sākt paātrinātu procedūru, ja neatrisināta SOLVIT lieta sākotnēji liecina par Kopienas tiesību aktu pārkāpumu;

°

° °

38. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) COM(2001)0702. (2) OV L 331, 15.12.2001., 79. lpp. (3) OV L 98, 16.4.2005., 47. lpp. (4) SEC(2005)0985. (5) SEC(2008)1882. (6) SEC(2009)1007. (7) OV C 187 E, 24.7.2008., 80. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0421. (9) SEC(2009)0142. (10) OV L 176, 7.7.2009., 17. lpp. (11) Padomes dokuments 13024/09. (12) SEC(2009)0881. (13) SEC(2009)0882.

Ievads

SOLVIT ir Komisijas un dalībvalstu izveidots tīkls, kura mērķis ir risināt problēmas, ko pilsoņiem un uzņēmumiem rada iekšējā tirgus noteikumu nepareiza piemērošana.

Visas ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ir izveidojušas savu SOLVIT centru, vairumā gadījumu Ārlietu ministrijas vai Ekonomikas ministrijas paspārnē.

Efektīva problēmu risināšana iekšējā tirgū

Šie centri tieši sadarbojas, izmantojot tiešsaistes datubāzi, lai ātri rastu pragmatiskus risinājumus problēmām, par kurām sūdzējušies pilsoņi un uzņēmumi. SOLVIT iekšējās sadarbības noteikumi ir izklāstīti Komisijas 2001. gada ieteikumā(1), kuru apstiprināja ar Padomes secinājumiem. SOLVIT darbojas kopš 2002. gada jūlija. Papildus minētajam ieteikumam SOLVIT centri 2004. gada decembrī pieņēma virkni kopīgu kvalitātes un efektivitātes standartu, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti visā tīklā.

Lai gan SOLVIT galvenais uzdevums ir risināt problēmas, kuras izraisījusi ES tiesību aktu nepareiza piemērošana, dažkārt izrādījies, ka patiesībā ir vajadzīgas izmaiņas valsts tiesību aktos, vadlīnijās vai cita veida oficiālos īstenošanas noteikumos.

Lai gan SOLVIT pilnvarojums dod SOLVIT centriem tiesības atteikties no šādu lietu uzņemšanās, jo tās ir grūti atrisināt neformālā ceļā vai desmit nedēļu laikā, aizvien vairāk SOLVIT centru strādā ar šīm tā saucamajām SOLVIT+ lietām. Tādējādi tiek atrisinātas ne tikai sūdzības iesniedzēju konkrētās problēmas, bet arī novērsta līdzīgu problēmu rašanās nākotnē.

Valstu līmenī konstatētās kopīgās problēmas

2008. gadā rekordliels skaits — 17 — SOLVIT centru (Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Somijā, Spānijā un Zviedrijā) iesaistījās pavisam 32 SOLVIT+ lietu risināšanā, no kurām 12 tika atrisinātas, bet 20 vēl tiek skatītas.

Ļoti cerīgi ir tas, ka pat tie SOLVIT centri, kuriem ievērojami trūkst darbinieku, nenoraida šādas lietas, kas visbiežāk ir sarežģītas un laikietilpīgas.

Turklāt daudzi SOLVIT centri bieži cenšas palīdzēt sūdzību iesniedzējiem, lai arī attiecīgā lieta neietilpst SOLVIT darbības jomā (piemēram, pārrobežu problēmas, kas nav saistītas ar ES tiesību aktiem).

Šādu lietu reģistrācijai SOLVIT datubāzē 2007. gadā tika izveidota īpaša kategorija „SOLVIT nepiekritīgas lietas”. Laikā no 2007. gada novembra līdz 2008. gada oktobrim SOLVIT centri izskatīja 250 šādas „SOLVIT nepiekritīgas lietas”.

2008. gadā SOLVIT lietu apjoms pieauga vēl par 22 %, un pirmo reizi kopš SOLVIT izveidošanas tika sasniegts nozīmīgs atskaites punkts, proti, sistēmai gada laikā tika iesniegts 1000 lietu. Atrisināto lietu īpatsvars saglabājās augsts — 83 %. Vienlaikus darbinieku trūkums un biežās SOLVIT centru skaita izmaiņas noveda pie tā, ka vidējais lietu izskatīšanas ātrums samazinājās, dienu skaitam pieaugot no 58 dienām 2007. gadā līdz 69 dienām 2008. gadā. Turklāt no 79 % līdz 74 % samazinājās arī to lietu īpatsvars, kuras tika atrisinātas 10 nedēļu termiņā.

Lai nodrošinātu, ka risinājumi atbilst ES tiesību aktiem, SOLVIT centriem ir vajadzīgas pienācīgas juridiskās konsultācijas par iesniegto problēmu un ierosināto risinājumu juridiskajiem aspektiem. Juridiskajām konsultācijām jābūt viegli pieejamām gan attiecīgajā centrā, gan pārvaldes iestādē, kuras paspārnē atrodas centrs.

Ja divas dalībvalstis kopīgi izskata lietu un to juristu viedokļi atšķiras, kā arī sarežģītos juridiskos jautājumos vai tad, ja attiecīgajā valstī vienkārši nav iespēju saņemt atbilstīgas juridiskās konsultācijas, SOLVIT centri bieži vēršas pēc palīdzības Komisijā.

Tomēr, ņemot vērā, ka pieaug SOLVIT centru iesniegto jautājumu skaits, Komisija ne vienmēr sniedz neformālas juridiskās konsultācijas tik ātri, kā SOLVIT centri to vēlētos. Dalībvalstīm valsts pārvaldes struktūrā būtu jānodrošina SOLVIT centriem atbilstošu juridisko konsultāciju iespējas. Komisijai būtu jāpaātrina neformālu juridisko novērtējumu sniegšana pēc SOLVIT centru pieprasījuma.

Parlaments 2008. gada septembra rezolūcijā par iekšējā tirgus rezultātu pārskatu aicināja sniegt sīkāku informāciju par to, kuras direktīvas nav transponētas, jo statistikā visas direktīvas ir vienādi nozīmīgas.

Savā tīmekļa vietnē sniedzot sīkāku informāciju par to, kuras direktīvas atsevišķās dalībvalstīs nav īstenotas, Komisija palīdzētu veicināt sabiedrības informētību. Tas arī radītu savstarpēju stimulu, kā arī Eiropas Parlamenta deputātu spiedienu uz dalībvalstu parlamentu deputātiem. Arī SOLVIT darbā šāda informācija būtu ļoti lietderīgs instruments.

Veicamie pasākumi

Referentam ir šādi ieteikumi.

Informācija par šādiem pakalpojumiem jāsniedz pilsoņiem un uzņēmumiem pēc iespējas plašāk, izmantojot visa veidu plašsaziņas līdzekļus valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

Dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu būtu arī jāuzlabo šo problēmu risināšanas mehānismu, it īpaši SOLVIT, veiktspēja, piešķirot papildu finanšu līdzekļus un cilvēkresursus ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību.

SOLVIT darbiniekiem jābūt iespējām iziet apmācību, lai viņiem būtu zināma jaunākā informācija saistībā ar iekšējā tirgus noteikumiem, kā arī viņiem papildus dzimtajai valodai būtu labi jāprot darbam nepieciešamā angļu valoda un vēl kāda ES valoda.

Visiem valsts dienestiem, kas strādā ar jautājumiem, kuri saistīti ar iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu, būtu jāieceļ SOLVIT sadarbības koordinators, lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu šo dienestu savstarpējo saziņu. Visām dalībvalstīm jānodrošina, lai valstī būtu SOLVIT struktūrvienība.

Visbeidzot un, iespējams, tas ir vissvarīgāk — dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni pilsoņu un uzņēmēju informēšanā par viņu tiesībām iekšējā tirgū, lai viņi varētu šīs tiesības īstenot praksē. Kad būs pabeigts projekts par vienotā tirgus atbalsta pakalpojumiem (SMAS), tas veicinās informācijas, konsultāciju, atbalsta un problēmu risināšanas pakalpojumu pieejamību, kā arī pilnveidos tos.

(1) Komisijas 2001. gada 7. decembra Ieteikums par SOLVIT (iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls) izmantošanas principiem (dokuments attiecas uz EEZ) (izziņots ar dokumenta numuru C (2001)3901). OV L 331, 15.12.2001., 79.–82. lpp.

IEROSINĀJUMI

Lūgumrakstu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lūgumrakstu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē SOLVIT veikto darbu, it īpaši atrisināto lietu īpatsvaru, kas joprojām ir augsts (83 %), neraugoties uz to, ka darba slodze 2008. gadā palielinājās (par 22 % līdz 1000 lietām) un vairākiem SOLVIT centriem trūkst darbinieku;

2.   atzinīgi vērtē to, ka SOLVIT darbība Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem 2008. gadā ļāvusi ietaupīt izdevumus aptuveni EUR 32,6 miljonu apmērā;

3.   norāda, ka Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, veicot savu procedūru, iesaka lūgumrakstu iesniedzējiem vērsties SOLVIT, ja uzskata, ka konkrētajā gadījumā risinājumu ātrāk varētu rast ar SOLVIT palīdzību;

4.   atzīst efektivitāti, kuru SOLVIT nodrošina kā sadarbības tīkls, kas cenšas neformāli risināt problēmas, ar ko ES pilsoņiem un uzņēmumiem nākas saskarties tādēļ, ka valsts iestādes nepareizi piemēro iekšējā tirgus tiesību aktus;

5.   norāda, ka SOLVIT 2008. gada pārskatā minēts, ka SOLVIT tiek iesniegts liels skaits SOLVIT nepiekritīgu lietu, kas SOLVIT centros palēnina SOLVIT lietu izskatīšanu;

6.  norāda, ka pastāv dažādas struktūras, ar kuru starpniecību ES pilsoņi var risināt savas problēmas, piemēram, Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, SOLVIT, Eiropas Komisija un Eiropas Ombuds;

7.  prasa SOLVIT tās ar ES tiesību aktu nepareizu piemērošanu saistītās lietas, kuru risināšana ir pārāk sarežģīta, nosūtīt ne tikai Komisijai, bet vajadzības gadījumā arī Parlamenta Lūgumrakstu komitejai;

8.  atgādina, ka lūgumrakstu izskatīšana notiek atklāti un pārredzami ciešā sadarbībā ar kompetentajām likumdošanas komitejām, Komisiju un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

9.  uzskata, ka lūgumrakstu procedūra var dot ieguldījumu likumdošanas procesa uzlabošanā; atgādina, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā ievērojami palielinās Parlamenta iespējas aktīvi un tieši veidot, pārskatīt un uzlabot ES tiesību aktus; turklāt norāda, ka būtu jāņem vērā arī dalībvalstu parlamentu lomas palielināšana;

10. norāda, ka nav vienas kopīgas struktūras, kas būtu atbildīga par pilsoņu sūdzību izskatīšanu no sākuma līdz beigām, jo sūdzības tiek iesniegtas pa dažādiem kanāliem; aicina ciešāk koordinēt dažādās struktūras, kas iesaistītas pilsoņu sūdzību saņemšanā un izskatīšanā;

11. prasa SOLVIT savā tīmekļa vietnē pievienot saiti uz Parlamenta Lūgumrakstu komiteju, kā arī uz dalībvalstu parlamentu attiecīgajām komitejām, lai pilsoņi būtu informēti par tiesībām iesniegt Parlamentam lūgumrakstus, tādējādi politiskajā un likumdošanas procesā panākot ārpustiesas aizsardzību un risinājumus;

12. atbalsta arī kopīgas ES iestāžu tīmekļa vietnes izveidi, kuras mērķis būtu palīdzēt ES pilsoņiem, novirzot tos tieši uz to iestādi vai struktūru, kuras kompetencē ir attiecīgās sūdzības izskatīšana.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

 -