par ES jaunatnes stratēģiju — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus

(2009/2159(INI))

Eiropas Parlaments,

–       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–       ņemot vērā Eiropas Savienības 2000. gada 18. decembra Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14. pantu,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un jo īpaši tās 23. un 28. pantu,

–       ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un jo īpaši tās 7. un 24. pantu,

–       ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa paziņojumu „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas”(1),

–       ņemot vērā Komisijas paziņojumam „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus” pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „ES ziņojums par jauniešiem”(2),

–       ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)(3),

–       ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā („ET 2020”)(4),

–       ņemot vērā Eiropadomes 2009. gada 11. maija secinājumus par pašreizējo regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā un par atjaunotā regulējuma nākotnes perspektīvām(5),

–       ņemot vērā Padomes ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā(6),

–       ņemot vērā Padomes lēmumu par Eiropas gadu Brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads)(7),

–       ņemot vērā Eiropas Jaunatnes paktu, ko Eiropadome pieņēma 2005. gada 22. un 23. marta sanāksmē Briselē(8),

–       ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu „Atjaunināta sociālā programma”, kurā uzmanība kā galvenajām prioritātēm ir pievērsta jauniešiem un bērniem(9),

–       ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu(10),

–       ņemot vērā rakstisko deklarāciju par lielāku uzmanību jaunatnes iespēju nodrošināšanai ES politikas jomās(11),

–       ņemot vērā 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Eiropas demogrāfisko nākotni(12),

–       ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–       ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0113/2010),

A.     tā kā ieguldīt jaunatnei paredzētos pasākumos ir izšķirīgi Eiropas valstu sabiedrību nākotnei, jo sevišķi laikā, kad jaunatnes īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā nepārtraukti samazinās;

B.     tā kā visi jaunieši ir sabiedrības pievienotā vērtība un tas ir jāatzīst;

C.     tā kā mūsdienu paaudze, veidojot šodienas politiku, uzņemas lielu atbildību attiecībā uz jauniešiem un nākamajām paaudzēm; tā kā politikas veidotājiem un pētniekiem ir jāņem vērā jauniešu viedoklis, lai dotu tiem vārdu;

D.     tā kā Eiropas Savienībai ir nozīmīgi ar jaunatnes politiku saistīti instrumenti, kas dalībvalstīm tomēr ir pilnībā jāizmanto, jādara zināmi un jāapgūst;

E.     tā kā nodarbinātība nav tikai apmaksāts darbs — tā veicina integrēšanos sabiedrībā un var būt nozīmīgs atbalsta, sabiedriskās iekārtas un identitātes veidošanas līdzeklis;

F.     tā kā nestabilas nodarbinātības apstākļos jaunieši varētu atturēties no ģimenes veidošanas vai atlikt to uz vēlāku laiku, tā ietekmējot demogrāfisko attīstību;

G.     tā kā ekonomikas krīze smagi skar mūsdienu Eiropas jaunatni, kas saskaras ar arvien augošu bezdarba līmeni, tā kā bezdarbnieki, visticamāk, būs tieši jaunieši ar zemu kvalifikāciju un tā kā tādēļ ir svarīgi, lai jaunieši saņemtu labāko iespējamo apmācību, kas viņiem garantē tūlītēju pieeju darba tirgum un stabilu vietu šajā tirgū;

H.     tā kā ir jāatbalsta visiem jauniešiem vienlīdzīgas iespējas piekļūt augsti kvalitatīvai izglītībai un mācībām visos līmeņos un vēl vairāk jāveicina mūžizglītības iespējas;

I.      tā kā ir jānodrošina jauniešiem vieglāka pāreja no izglītības un mācībām uz darba tirgu;

J.      tā kā par absolūti prioritārām steidzami būtu jānosaka problēmas, kas saistītas ar pāragru aiziešanu no skolas un analfabētismu, jo īpaši pusaudžu un ieslodzījumā esošo jauniešu vidū;

K.     tā kā ar veselību, mājokli un vidi saistītie jautājumi jauniešiem ir ļoti svarīgi un tie var būtiski ietekmēt viņu dzīvi un nākotni; tā kā ir jāveicina izglītības, nodarbinātības, sociālās integrācijas un veselības ziņā labvēlīga vide;

L.     tā kā jauniešiem ir vajadzīga ne vien iespēja paļauties uz veselīgu ģimenes vidi, bet arī atbalsts, cenšoties gūt viņiem nepieciešamo patstāvību un neatkarību;

M.    tā kā Komisijas paziņojumā un Padomes rezolūcijā nav skaidri iekļautu vides aspektu, kaut gan jauniešiem tie ir ārkārtīgi svarīgi un var nopietni ietekmēt nākamo paaudžu veselību, dzīves kvalitāti un labklājību; tā kā šī iemesla dēļ ar vidi saistītie jautājumi būtu skaidri jānorāda ES jaunatnes stratēģijas rīcības jomās;

N.     tā kā aktīva līdzdalība sabiedrības dzīvē ir ne vien svarīgs līdzeklis, kas palīdz nodrošināt jauniešiem pilnvērtīgas iespējas, bet ir arī palīgs personības attīstībā, lai viņi labāk iekļautos sabiedrībā, apgūtu prasmes un veidotu atbildības sajūtu;

O.     tā kā jauniešu darbs ir nozīmīgs ES jaunatnes stratēģijai, jo tas ir gan lietderīgs jauniešiem paredzēts brīvā laika pavadīšanas veids, gan arī nodrošina prasmju apgūšanas un personības attīstības iespējas;

P.     tā kā mācības un pieredze, ko jaunieši gūst, apzinoties, ka ir pilntiesīgi sabiedrības locekļi, veicina gan izpratni par demokrātiju un tās procesiem, gan aktīvu līdzdalību tajos;

Q.     tā kā, lai sekmētu jauniešu līdzdalību, viņus vajadzētu labāk informēt par jaunatnei izdevīgu Eiropas programmu esamību;

R.     tā kā iedarbīga jaunatnes politika var sekmēt eiropeiskas pilsoniskās apziņas veidošanos,

Vispārīgi apsvērumi

1.      atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus”;

2.      atzinīgi vērtē Padomes rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018);

3.      norāda, ka jēdziens „jaunatne” dalībvalstīs ir definēts dažādi; norāda, ka šo jēdzienu ietekmē dažādi sociālie apstākļi un ka to dēļ katrai dalībvalstij ir iespēja piemērot atšķirīgu pieeju;

4.      uzskata, ka Kopienas programmās un fondos būtu jāatspoguļo Eiropas vērienīgās ieceres attiecībā uz jauniešiem;

5.      aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Lisabonas līguma noteikumus jaunatnes politikas jomā, piemēram, sekmēt jauniešu dalību demokrātiskajā dzīvē, īpašu uzmanību veltīt jaunajiem sportistiem un sportistēm un ar tiesību aktiem nodrošināt Pamattiesību hartas izpildi;

Svarīgākās piezīmes par jaunatnes stratēģijas efektivitāti

6.      atzīst — pat ņemot vērā metodes nepilnības, ierobežotu pielietojumu, nepietiekamu leģitimitāti, to, ka trūkst efektīvas sadarbības starp „ekspertiem” un vēlētajiem politiķiem, trūkst pienācīgas integrācijas ar valsts prioritātēm un ka varētu veidoties „atbildības sajukums” starp dažādiem līmeņiem, nostiprinātā atvērtās koordinācijas metode (AKM), pielietojot to kopā ar subsidiaritātes principu, tomēr ir pareizais līdzeklis sadarbībai jaunatnes politikas jautājumos; uzskata — lai gūtu rezultātus ilgtermiņā, atvērtās koordinācijas metode ir jāpilnveido;

7.      uzsver, ka atvērtās koordinācijas metode dos vislabākos rezultātus tikai tad, ja visi procesā iesaistītie to atbalstīs ar spēcīgu politisko gribu; uzskata, ka kļūmes izpildē ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē noteikto mērķu sasniegšanu;

8.      atzīst, ka iestāžu sadarbība vietējā, reģionu, valsts un Eiropas līmenī ir svarīga šīs stratēģijas mērķu sasniegšanai, un aicina Komisiju, dalībvalstis un jaunatnes pārstāvjus aktīvi piedalīties jaunatnes stratēģijas īstenošanā;

9.      rosina uz ciešāku sadarbību starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi, risinot jaunatnes politikas jautājumus, un uzsver, ka, īstenojot AKM procesu, ir nepieciešama saskaņotāka sadarbība ar valstu parlamentiem un saskaņotāka to savstarpējā sadarbība;

10.    atzinīgi vērtē to, ka Padome ir skaidri definējusi divpakāpju pieeju, iepazīstinājusi ar darba metodēm, un jo īpaši to, ka Padome skaidrā sarakstā apkopojusi visus ieviešanas instrumentus; prasa iesaistīt Eiropas Parlamentu darba ciklu prioritāšu definēšanā; prasa, lai Eiropas sadarbība jaunatnes jomā būtu balstīta uz faktiem, adekvāta un konkrēta;

11.    uzsver, ka gan Eiropas, gan valstu līmenī jāizstrādā skaidri un ērti lietojami rādītāji, kas dotu iespēju pilnveidot, paplašināt un atjaunināt precīzu pārskatu par jauniešu stāvokli, kā arī mērīt un salīdzināt kopīgi izvirzīto mērķu īstenošanā gūtās sekmes; uzsver, ka svarīga ir pastāvīga uzraudzība un vērtēšana;

12.    norāda, ka ir svarīgi izvērtēt ES jaunatnes stratēģijas īstenošanas gaitu; uzsver, ka dalībvalstu ziņojumi par jaunatnes jomā sasniegto jādara publiski pieejami, tādējādi vairojot sabiedrības informētību; uzsver — lai novērtētu reāli padarīto, ir jāvēro, kā veidojas un mainās jauniešu dzīve Eiropā;

13.    uzskata, ka savstarpēja mācīšanās būtu vairāk jāpilnveido kā līdzeklis, kas sekmē labas prakses apmaiņu un palīdz saskaņot valsts līmenī veicamas darbības;

14.    uzskata, ka ES jaunatnes stratēģija būs pilnvērtīga, ja jaunatnes politiku, ES programmas un darbības izstrādās saskaņoti, precīzi un pārredzami; jo īpaši uzskata, ka starp rezultātiem, kas gūti, īstenojot ES programmas, un jaunatnes politikas nostādņu un vispārējās ES jaunatnes stratēģijas formulēšanu būtu jāveido savstarpēja atgriezeniskā saite;

15.    turklāt uzsver, ka ir vajadzīga esošo, jau īstenoto programmu padziļināta analīze, lai varētu efektīvi veikt kvalitātes vadību un, uz to pamatojoties, sagatavotu uzlabojumus, kas turpmāk šajās programmās varētu būt nepieciešami;

16.    norāda, ka uz jaunatni orientētās ES programmas un sociālie fondi ir jāmobilizē, tie jāpadara vieglāk pieejami un jāvienkāršo to pieejamības procedūras; uzsver — lai īstenotu saskaņotu stratēģiju jauniešu dzīves uzlabošanai, šajā jomā ir svarīgi izveidot praktisku, nebirokrātisku pieeju; uzsver — lai veiksmīgāk ņemtu vērā jauniešu vajadzības, ir svarīgi viņus iesaistīt jaunatnei paredzētu programmu īstenošanā;

17.    uzsver programmu Comenius, Erasmus un Leonardo da Vinci nozīmi Eiropas izglītības un mācību politikas attīstībā; atkārtoti uzsver savu politisko prioritāti, proti, ka šīs programmas ir uzskatāmas par stūrakmeni, veidojot ES jaunatnes stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz nākamās paaudzes daudzgadu programmām;

18.    uzskata, ka būtu jāpieliek vēl vairāk pūļu, lai sekmētu jauniešu mobilitāti Eiropā, un ka mobilitātes programmās ir jānodrošina pietiekami daudz iespēju un jāpievērš pienācīga uzmanība tādai jauniešu apmaiņai, kas nav saistīta ar formālu izglītību;

19.    aicina Komisiju jaunajās mobilitātes programmās īpašu uzmanību veltīt strādājošo jauniešu mobilitātei un šai nolūkā prasa īpašo vīzu režīmu, kas pašlaik ir spēkā studentiem, attiecināt arī uz strādājošiem jauniešiem;

20.    pievērš uzmanību tam, ka jauniešiem paredzētu programmu popularizēšanā ir jāiesaista plašsaziņas līdzekļi;

21.    atzīst, ka jauniešu dzīves uzlabošana ir transversāls uzdevums, kas jāņem vērā katrā politikas jomā; mudina Eiropas iestādes un dalībvalstis katrā struktūrvienībā un ministrijā veicināt jauniešiem aktuālu jautājumu vienības izveidi, kas palīdzēs pilnvērtīgāk sagatavot atbilstošu jaunatnes politiku; aicina arī Komisiju savos ģenerāldirektorātos iecelt „atbildīgos par jaunatni” un nodrošināt viņiem tālākizglītības iespējas; uzskata, ka to vajadzētu darīt, lai izvērtētu Komisijas dokumentus, ņemot vērā jaunatnes politikas mērķus; tāpēc ļoti atzinīgi vērtē starpnozaru pieeju kā līdzekli, kas vajadzīgs, lai panāktu iespējami augstāku efektivitāti; uzskata, ka jauniešiem aktuālu jautājumu iekļaušana visās politikas jomās ir viens no galvenajiem faktoriem sekmīgai jaunatnes stratēģijai;

22.    uzsver, ka tiesiskām paaudžu savstarpējām attiecībām ir jākļūst par vispārpieņemtu normu Eiropas līmenī un ka dalībvalstīm šis princips ir jāpieņem taisnīgai paaudžu savstarpējo attiecību reglamentēšanai;

Darbības jomas

23.    stingri uzsver, ka jauniešus globālā ekonomikas krīze skar ļoti lielā mērā un ka tās ietekme būtu attiecīgi jāatspoguļo darbības jomu prioritātēs; uzskata, ka šai nolūkā vajadzētu noteikt pasākumu kopumu, kas paredzēti, lai atbalstītu sociālo stratēģiju izkļūšanai no krīzes, un ka īpaša uzmanība būtu jāvelta sociālās aizsardzības un sociālās nodrošināšanas sistēmu pārskatīšanai;

Vispārīgie principi visām darbības jomām

24.    uzsver, ka jauniešu vidū ir svarīgi izskaust jebkādu diskrimināciju, piemēram, diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģiskās pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

25.    uzsver, ka ES sociālajā redzējumā jauniešus ir svarīgi uzskatīt par vienu no prioritārajām grupām;

26.    stingri uzsver, ka jauniešiem ar invaliditāti ir jāsniedz efektīvs un individualizēts atbalsts, kā arī fizisko, sensorisko un izzināšanas spēju ziņā reālas un vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību, darbu, piedalīties kultūras, brīvā laika pavadīšanas un sporta pasākumos un sabiedriskajā dzīvē, kā arī iesaistīties valsts un pilsoniskajā pārvaldībā;

27.    pieprasa pasākumus, kas nodrošinātu cieņu pret daudzveidību, kā arī bērnu un pusaudžu veiksmīgu integrāciju;

28.    aicina dalībvalstis noteikt starpnozaru saikni starp jaunatnes politiku un izglītības, mācību, nodarbinātības un kultūras politiku, kā arī citām politikas jomām;

29.    uzsver nepieciešamību spēcīgi sasaistīt jaunatnes un bērnu politikas jomas;

Izglītība un mācības

30.    mudina dalībvalstis aktivizēt izaugsmei un darba vietu radīšanai svarīgo zinību triādes elementu (izglītības, pētniecības un inovācijas) mijiedarbību; stingri iesaka sekmēt kopīgu kritēriju izveidi plašākai neformālas izglītības un arodizglītības atzīšanai, šai nolūkā, piemēram, ātrāk pieņemot Eiropas kvalifikācijas sistēmu (EKS) kvalifikācijas atzīšanai, pārredzamībai un prasmju apstiprināšanai;

31.    aicina dalībvalstis īstenot vairāk iniciatīvu, kas nodrošinātu ieguldījumu pieprasītākajiem amatiem vajadzīgo prasmju veidošanā, un mudina dalībvalstis izglītības programmas piesaistīt darba tirgus prasībām, pieņemt īstermiņa arodizglītībai piemērojamus tiesību aktus (kur tie vēl nepieciešami) un, cik vien iespējams, īstenot prasmju apstiprināšanu un kvalifikācijas atzīšanu;

32.    pievērš uzmanību problēmai, kas saistīta ar pāragru izglītības pārtraukšanu, un nepieciešamībai veikt pasākumus, kuri nodrošinātu, ka obligāto izglītību pilnībā iegūst iespējami lielāks skaits jauniešu;

33.    visnotaļ mudina dalībvalstis, palielinot finansējumu, veicināt visu jauniešu izglītības un mācību mobilitāti, kas ļoti palīdz gūt mācību un darba pieredzi; uzsver, ka arī tajos reģionos, kas robežojas ar ES, ir svarīga jauniešu mobilitāte, kas garantē plašāku līdzdalību jaunatnei izdevīgās Eiropas programmās;

34.    mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus un izpildītu kritērijus, kas noteikti saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”), jo īpaši attiecībā uz tiem, kas mazāk sekmīgi apguvuši pamatprasmes un kas pāragri pametuši mācības skolā;

35.    aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiem, kuri pametuši izglītības iestādes, būtu pietiekami daudz iespēju tajās atgriezties un lai tie, kas beiguši arodmācību kursus, varētu turpināt mācības augstākas izglītības iestādēs, un mudina dalībvalstis veikt pasākumus un piedāvāt programmas, kas mērķtiecīgi sagatavotas tiem jauniešiem, kuri grūtu apstākļu vai trūcīgas izvēles dēļ mācības ir iekavējuši vai skolu ir pāragri pametuši;

36.    uzsver, ka pārejas posmā no mācībām uz darbu ir svarīgi nodrošināt jauniešiem profesionālās orientācijas un konsultāciju iespējas;

37.    aicina dalībvalstis garantēt tiesības uz valsts izglītību ikvienam bērnam un jaunietim neatkarīgi no viņa ģimenes juridiskā statusa, tā palīdzot viņam — ar pienācīgu cieņu pret savu dzimto valodu un kultūru — integrēties, proti, iegūt vajadzīgo uzņēmējas dalībvalsts valodas prasmi un iepazīt tās kultūru;

38.    aicina dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību visiem jauniešiem neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes vai finansiālajiem apstākļiem un garantēt, ka vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību ir arī nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem;

39.    aicina dalībvalstis īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un par realitāti padarīt iekļaujošu izglītību — gan formālu, gan neformālu izglītību;

40.    uzsver jaunas un efektīvas pedagogu tālākizglītības sistēmas nozīmi, kas palīdzētu studējošajiem jauniešiem veiksmīgāk tikt galā ar mūsu strauji mainīgās sabiedrības problēmām;

41.    uzsver, ka ir svarīgi veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;

42.    norāda, ka izglītībai ir būtiska nozīme pozitīvā personiskās attieksmes veidošanā;

Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

43.    pauž dziļas bažas par to, ka jauniešu bezdarbnieku, nepietiekami nodarbinātu jauniešu un jauniešu, kam nav stabilas darba vietas, kļūst aizvien vairāk, jo īpaši pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos; stingri atbalsta Eiropadomei adresēto aicinājumu nodrošināt, ka jaunatnes perspektīva tiek saglabāta arī Lisabonas stratēģijā laikposmam pēc 2010. gada un Eiropas stratēģijā 2020. gadam, un atbalstīt iniciatīvu turpmāku īstenošanu saskaņā ar Eiropas Jaunatnes pakta vispārējiem mērķiem; stingri atbalsta priekšlikumu izstrādāt attiecīgus tieši jauniešiem paredzētus pasākumus ekonomikas atveseļošanas plānos, kas sagatavoti ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanai paredzētajos plānos;

44.    uzsver, ka ir noteikti jāsasniedz Eiropas Lisabonas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai mērķi, un uzskata, ka atjaunotajai ES programmai laikposmam līdz 2020. gadam būtu jāļauj ES pilnībā atgūties no krīzes, straujāk virzoties uz novatorisku un jaunu darba vietu radīšanai labvēlīgu ekonomiku; šajā sakarībā rosina atjaunotajā programmā mērķtiecīgāk pievērsties jauniešiem;

45.    aicina dalībvalstis rīkoties, vēršoties pret nestabilu nodarbinātību un sliktiem darba apstākļiem, ar ko jaunieši saskaras darba tirgū, un aktīvi atbalstīt nodarbinātības saskaņošanu ar personisko un ģimenes dzīvi;

46.    mudina dalībvalstis nodarbinātības veicināšanas politikā ņemt vērā paaudžu savstarpējo attiecību dimensiju;

47.    aicina dalībvalstis veicināt jauniešiem pieejamākas nodarbinātības iespējas labos darba apstākļos, tā cenšoties novērst prasmju un darba vietas savstarpēju neatbilstību, kas nozīmē talanta veltīgu izšķiešanu; šai ziņā iesaka uzlabot piedāvātās prakses kvalitāti un pilnveidot praktikantu tiesības, nodrošinot, ka vairākumā gadījumu pēc prakses pabeigšanas jaunieši iegūst kvalifikāciju un apmaksāta darba iespējas;

48.    turklāt aicina dalībvalstis piedāvāt vairāk nodarbinātības iespēju, īstenot nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu sociālās aizsardzības politiku, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas lauku un pilsētu jauniešiem un īpaši atbalstīt jaunās māmiņas;

49.    atgādina par intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku un tās negatīvo ietekmi uz jauniešu izcelsmes valstīm; aicina dalībvalstis izpētīt un izstrādāt stratēģijas, kas palīdzētu apturēt jauniešu plūsmu prom no valstīm un reģioniem, kam raksturīga izceļošanas tendence, kura izpaužas dažādi, piemēram, kā intelektuālā darbaspēka aizplūšana, nepietiekamas izglītības aizstāšana ar praktiskām iemaņām, kā arī lēts, nestabils, nekvalificēts un bieži vien sezonāls darbaspēks;

50.    aicina dalībvalstis izskaust gadījumus, kad atkarībā no piederības attiecīgam dzimumam atšķiras jaunu vīriešu un jaunu sieviešu ienākumu līmenis;

51.    aicina dalībvalstis šajā globalizācijas laikmetā garantēt tiesības uz pienācīgu darbu un sociālo drošību, panākot līdzsvaru starp elastīgumu un drošumu;

52.    aicina dalībvalstis garantēt iespējas pilnībā pārskaitīt iegūtos sociālos pabalstus, tā nodrošinot, ka netiek apdraudēta to strādājošo jauniešu sociālā aizsardzība, kas devuši priekšroku mobilitātei;

53.    uzsver, ka studiju laikā ir svarīgi iegūt praktisko apmācību uzņēmumos un iestādēs, jo pēc tam tas var palīdzēt vieglāk atrast darbu;

54.    ierosina jauniešu vidū veicināt uzņēmējdarbības kultūru, uzlabojot komunikāciju par uzņēmējdarbību, šai nolūkā atbalstot attiecīgu Eiropas struktūru un tīklu veidošanu, kā arī mudinot jauniešus kļūt par pašnodarbinātajiem un izmantot mikrokredīta un mikrofinansēšanas instrumentus; uzsver mūžizglītības nozīmi;

55.    piekrīt, ka ir nepieciešama izglītības un ražošanas nozares sinerģija, kā arī progresīvāki akadēmisko augstskolu un uzņēmumu integrācijas veidi;

56.    mudina dalībvalstis atbalstīt jauniešiem paredzētas privātās iniciatīvas, tostarp ar to valsts programmu palīdzību, kas papildina Eiropas programmas;

57.    pievērš uzmanību tam, ka ir jāizstrādā politika darba un privātās dzīves saskaņošanai un jāveicina jauniešu vēlme veidot ģimeni; turklāt norāda, ka jauniešiem ir jābūt iespējai gūt pietiekamus ienākumus, kas ļautu viņiem pašiem pieņemt lēmumus, tostarp lēmumu par ģimenes veidošanu;

Veselība, labsajūta un vide

58.    uzsver, ka jauniešu dzīvi negatīvi ietekmē klimata un vides pārmaiņu sekas un vides degradācija, un pieprasa ilgtspējīgu rīcību šajā jomā;

59.    aicina dalībvalstis savās izglītības programmās iekļaut atbilstošus apmācības veidus par veselības apdraudējuma un ar vidi saistītu risku novēršanu;

60.    pauž dziļu nožēlu par to, ka sadarbības regulējumā nav atsauces uz patērētāju aizsardzības politiku; uzskata, ka dažas veselības problēmas, iespējams, ir saistītas ar neveselīgas pārtikas ražošanu un tirdzniecību;

61.    uzsver — nosakot patērētāju aizsardzības un vides politiku, ir jāņem vērā, ka jaunieši un bērni šai ziņā ir īpaši neaizsargāti; uzsver, ka ar tādām darbībām kā informatīvas un izglītojošas kampaņas ir jāgarantē augsts jauniešu patērētāju aizsardzības līmenis;

62.    uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk apkarot narkotiku lietošanu, alkohola un smēķēšanas nodarīto kaitējumu un citus atkarību veidus, tostarp azartspēles, jo īpaši ar profilaksi un rehabilitāciju; aicina dalībvalstis maksimāli izmantot ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu un ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam cīņā pret alkohola nodarīto kaitējumu un citiem atkarību veidiem;

63.    turklāt atgādina, ka bērniem un jauniešiem medijos nākas vērot ārkārtīgi daudz vardarbīgu ainu; ierosina turpināt šī jautājuma izpēti un veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas ļautu novērst ietekmi uz viņu garīgo veselību;

64.    iesaka sniegt jauniešiem norādījumus par jauno tehnoloģiju izmantošanu, šai nolūkā īstenojot politiku jauniešu izglītošanai par informācijas nesējiem, kā arī politiku, kas ļautu veidot izpratni par to nekontrolētas lietošanas bīstamību;

65.    uzsver, ka jauniešu veselības aizsardzības nolūkā ir svarīgi viņus izglītot dzimumaudzināšanas jautājumos;

66.    pievērš uzmanību joprojām lielajam nepilngadīgo grūtnieču skaitam un aicina Komisiju un dalībvalstis informēt jauniešus par šo problēmu un viņus attiecīgi izglītot;

67.    aicina dalībvalstis nodrošināt, lai veselības aprūpes pamatpakalpojumi būtu pieejami visiem imigrantu bērniem un jauniešiem neatkarīgi no viņu ģimenes juridiskā statusa;

68.    uzsver, ka sports ir nozīmīgs nodarbību kopums, kas jauniešu vidū popularizē veselīgu dzīvesveidu, sekmē darbu komandā, godīgu sacensību un atbildības izjūtu, un ka ir svarīgi sniegt jauniešiem informāciju, kas palīdzētu apkarot vardarbību sporta sacensībās; pieprasa īpašas jauniešiem ar invaliditāti paredzētas programmas;

69.    aicina dalībvalstis, cenšoties veicināt jauniešu līdzdalību sporta nodarbībās, ņemt vērā ar dzimumu līdztiesību saistītos jautājumus un atbalstīt arī mazāk populārus sporta veidus;

70.    uzsver, ka jaunatnes izglītošanas kampaņu veicināšana ir svarīga dopinga apkarošanai un no dopinga brīva sporta atbalstam;

Līdzdalība

71.    uzsver pašlaik notiekošā strukturētā dialoga nozīmi un to, ka ir svarīgi apspriesties ar jauniešiem; aktīvi mudina veicināt jauniešu un jaunatnes organizāciju līdzdalību vispārējo politisko nostādņu, tostarp un jo īpaši jaunatnes politikas, formulēšanā visos līmeņos (vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī), uzturot pastāvīgu strukturēto dialogu;

72.    uzsver — lai ņemtu vērā daudz dažādu jauniešu viedokļu, ir svarīgi apsvērt, kā tieši ar viņiem apspriesties; atbalsta tādu struktūru veidošanu, kas ļautu visiem to dalībniekiem sadarboties, vienādi ietekmēt politiku un lēmumus un nodrošināt šādu struktūru izveidei vajadzīgos līdzekļus;

73.    mudina dalībvalstis iesaistīt jaunatnes organizācijas politikas veidošanas procesā, cita starpā arī vietējā līmenī;

74.    uzsver pilnvarotu jaunatnes pārstāvju nozīmi strukturētā dialogā un iesaka Komisijai apspriesties ar valstu jaunatnes padomju pārstāvjiem par jauniešiem prioritāriem jautājumiem;

75.    piekrīt tam, par ko bieži diskutēts, proti, ka jaunatnes organizācijas ir jāatzīst un jāatbalsta un ka tās sniedz nozīmīgāko ieguldījumu neformālā izglītībā; aicina Komisiju un Padomi rosināt dalībvalstis veidot valstu jaunatnes parlamentus un padomes un sniegt tiem atbalstu, kā arī sākt īstenot attiecīgas programmas;

76.    uzsver, ka, veidojot kvalitatīvāku pārstāvību, jāiesaista vairāk jauniešu no daudzveidīgākām sabiedrības grupām; atzīst līdzdalības veicināšanu no agrīna vecuma; šai ziņā rosina pārdomāt to, kā iespējams stiprināt saikni starp skolām, jaunatnes organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un stingri iesaka veicināt neformālas izglītības plašāku atzīšanu;

77.    ierosina izveidot sistēmas balvu piešķiršanai tiem jauniešiem, kas aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, un tā censties sasniegt galīgo mērķi — iedibināt gan tiesību, gan pienākumu kultūru;

78.    uzsver, ka ir jāveic konkrētas darbības, kas rosinātu ārpus pilsētām vai laukos, vai trūcīgos apvidos dzīvojošus jauniešus aktīvi līdzdarboties Eiropas līmeņa pasākumos; šai ziņā pauž nožēlu, ka sadarbības regulējumā nav ierosināta darbība, kurā būtu konkrēti paredzēts labāk informēt jauniešus par ES programmām, jo īpaši attālākos apvidos dzīvojošus jauniešus un tos, kas nav pievienojušies politiskām, sabiedriskām vai nevalstiskām organizācijām; pieprasa konkrētu Komisijas apņemšanos šai sakarā;

79.    uzsver, ka ir straujāk jāīsteno pasākumi, kas nodrošinātu viedokļu un informācijas efektīvu apmaiņu starp akadēmiskajām aprindām, uzņēmējiem un politiķiem vietējā, reģionu, valsts un Eiropas līmenī;

Radošums un kultūra

80.    aicina dalībvalstis veicināt jauno tehnoloģiju pieejamību, tā stimulējot jauniešu radošumu un inovācijas spēju un palīdzot radīt interesi par kultūru, mākslu un zinātni;

81.    ir pārsteigts par to, ka Komisijas paziņojumā nav tiešas norādes uz kultūras jautājumiem; piebilst, ka jautājumu loku nevar ierobežot, tos attiecinot tikai uz uzņēmējdarbību un jauno tehnoloģiju izmantošanu;

82.    atzinīgi vērtē to, ka Padomes rezolūcijā ir ņemta vērā sabiedrisko un kultūras pasākumu nozīme, kuri papildina izglītības sistēmas un ģimenes nozīmīgo ieguldījumu; norāda, ka šādiem pasākumiem ir arī izšķiroša nozīme cīņā pret diskrimināciju un nevienlīdzību un tie ļauj jauniešiem vieglāk iesaistīties brīvā laika pavadīšanas, kultūras un sporta nodarbībās;

83.    uzsver, ka dalībvalstīm, piešķirot līdzekļus, ir svarīgi atbalstīt jaunatnes kultūru un to atzīt, jo tam ir būtiska nozīme jauniešu radošo spēju veidošanai;

84.    atzinīgi vērtē Padomes rezolūcijā iekļauto priekšlikumu veicināt jaunatnes darbiniekiem paredzētas specializētas mācības par kultūru, jauniem plašsaziņas līdzekļiem un starpkultūru prasmēm;

85.    ierosina jaunatnes perspektīvu iekļaut kultūras un plašsaziņas līdzekļu jomas politikā, programmās un rīcības pasākumos;

86.    uzskata, ka vajadzētu rosināt kultūras iestādes (piem., muzejus, bibliotēkas un teātrus) vairāk iesaistīt bērnus un jauniešus;

87.    aicina Komisiju un Padomi izstrādāt Eiropas jaunatnes apliecību, kas ļautu jauniešiem par ļoti zemu maksu apmeklēt kultūras iestādes visā ES teritorijā;

Brīvprātīgais darbs

88.    atzinīgi vērtē Padomes lēmumu 2011. gadu pasludināt par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam un pasākumus, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā;

89.    uzskata, ka jauniešu brīvprātīgais darbs ir jāatbalsta, arī paplašinot Eiropas brīvprātīgo dienesta programmu un brīvprātīgajā darbā palīdzot iesaistīties nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem;

90.    uzskata, ka, ņemot vērā sagatavošanas darbības Amicus novērtējuma rezultātus, vajadzētu ieplānot turpmākus šāda veida pasākumus;

91.    uzskata, ka brīvprātīgajam darbam nevajadzētu aizstāt profesionāla, apmaksāta darba iespējas, bet gan dot papildu labumu sabiedrībai;

92.    pieprasa papildus esošajam ES programmas „Jaunatne darbībā” neformālās izglītības sertifikātam „European Youth Pass” ieviest brīvprātīgā darba sertifikātu „European Volunteer Pass” un nodrošināt to savstarpēju atzīšanu; šajā sertifikātā būtu iekļautas ziņas par bērnu un jauniešu veiktu brīvprātīgu darbu, un to varētu iesniegt potenciālajiem darba devējiem kā kvalifikācijas apliecinājumu;

Sociālā integrācija

93.    atzinīgi vērtē to, ka 2010. gads ir pasludināts par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu, jo īpaši ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, kas jauniešus skar sevišķi smagi;

94.    taisnīgumu paaudžu savstarpējās attiecībās uzskata par vienu no pamatproblēmām, ņemot vērā sabiedrības novecošanu; aicina dalībvalstis, nosakot savu politiku, jo īpaši ekonomikas un finanšu krīzes laikā, ņemt vērā jauniešu un nākamo paaudžu intereses;

95.    uzsver, ka ir jāizstrādā arī vairāk iekļaujošu sadarbības programmu sociāli atstumtām grupām, piemēram, jauniešiem imigrantiem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām (jaunieši ar invaliditāti, jaunieši, kuriem jāiekļaujas sabiedrībā pēc atgriešanās no ieslodzījuma, bezpajumtnieki, gadījuma darbos nodarbinātie u. c.);

96.    atzīst, ka ir jāveicina jauniešu ar invaliditāti informētība, un aicina Eiropas iestādes rīkoties, lai nākotnē nodrošinātu jauniešu ar invaliditāti pilnīgu integrāciju;

97.    atkārtoti pieprasa jau no agrīna vecuma nodrošināt dzimumu līdztiesību visās dzīves jomās; tāpēc īpaši atzinīgi vērtē Padomes rezolūcijas mērķi uzlabot bērnu aprūpi un veicināt vecāku pienākumu kopīgu izpildi, kas ļautu sekmīgāk saskaņot darba un privāto dzīvi gan jaunām sievietēm, gan jauniem vīriešiem;

98.    uzsver — ir jāpalīdz bērniem un jauniešiem saprast, ka nekāda diskriminācija nevienā jomā nav pieņemama, un ir apņēmīgi jārīkojas, lai apkarotu jebkādas ekstrēmisma izpausmes;

99.    iesaka katrā dalībvalstī kā prioritāti garantēt visiem nepilngadīgajiem pieejamu sociālo aprūpi;

100.  uzsver iekļaujošas digitālās vides nozīmi; mudina dalībvalstis formālās un neformālās izglītības sistēmās veidot koncepcijas, kas garantē pieeju informācijai, izglītībai un kultūrai un ļauj jauniešiem pilnveidot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;

Jaunatne un pasaule

101.  ieteic pasākumiem jauniešu labā un narkotiku lietošanas un kontrabandas apkarošanai jaunattīstības valstīs atvēlēt tiešā attīstības atbalsta līdzekļus;

102.  atbalsta to, ka tiek veicināti vispārējas nozīmes pasākumi, kas ļauj jauniešiem veidot atbildības sajūtu, piemēram, ar klimata pārmaiņu seku novēršanu, attīstību vai humāno palīdzību saistīts brīvprātīgs darbs; šai ziņā atzinīgi vērtē iespējas jauniešiem piedalīties darbā, ko ES veic humānās palīdzības jomā, kuras viņiem sniegs Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveide, un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai jaunieši būtu pilnībā informēti par tā pastāvēšanu;

103.  mudina Komisiju turpināt pētīt starptautisku sadarbības pasākumu veicināšanas iespējas jauniešu brīvprātīgā darba jomā;

104.  aicina dalībvalstis veidot apmaiņas un sadraudzības sakarus ar trešām valstīm un kopienām, tā cenšoties veicināt starpkultūru dialogu un rosinot jauniešus sākt kopīgu projektu īstenošanu;

105.  pieprasa uzlabot un plašāk īstenot programmu Erasmus Mundus;

o o

o

106.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) COM(2009)0200 (2) SEC(2009)0549 (3) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp. (4) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp. (5) 9169/09 (6) OV C 319, 13.12.2008., 8. lpp. (7) 15658/09 (8) OV C 292, 24.11.2005., 5. lpp. (9) 11517/08 (10) SOC/349 (11) DCE/2008/2193 (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0066.

Komisijas paziņojums

Komisija 2009. gada 27. aprīlī publicēja paziņojumu, izklāstot jaunu ES jaunatnes stratēģiju, kuras mērķis ir nākamajai desmitgadei izveidot regulējumu sadarbībai jaunatnes problēmu risināšanā. Paziņojumam ir pievienots pirmais tapušais „ES ziņojums par jauniešiem, 2009. g.”, kurā apkopoti dati par jauniešu stāvokli Eiropā.

Jaunā sadarbības regulējuma pamatā Komisija ierosina likt stratēģiju ar trim mērķiem, kas piesaistīti „Atjauninātās sociālās programmas mērķiem”:

– pavērt jauniešiem vairāk izglītības un nodarbinātības iespēju;

– piedāvāt jauniešiem pilnvērtīgas līdzdalības iespējas sabiedrībā;

– veicināt pārējās sabiedrības un jauniešu savstarpējo solidaritāti.

Saistībā ar katru no šiem mērķiem Komisija apraksta divas vai trīs iespējamās darbības jomas un uzskaita iespējamās darbības, ko dalībvalstis un Komisija veiks „to kompetencē esošajās jomās”. Ierosinātās darbības attiecas uz ļoti dažādām politikas jomām. Tādējādi, jaunatnes jautājumus piedāvājot integrēt politikas jomās plašāk nekā līdz šim, dokumentā pārstāvēta patiesi transversāla pieeja.

Komisija ierosina turpināt piemērot atvērtās koordinācijas metodi — tai būtu jānodrošina iekļaušanās citos politikas koordinēšanas procesos, vienlaikus turpinot strukturēto dialogu ar jauniešiem. Komisija turklāt ierosina par sadarbības pamatu izvēlēties reizi trijos gados veiktu jauniešu situācijas vērtējumu, pēc tā attiecīgi koriģējot prioritātes. Visbeidzot, reizi trijos gados Padome un Komisija publicēs ziņojumu par mērķu īstenošanas gaitu.

Padomes rezolūcija

Padome 2009. gada 27. novembrī pieņēma rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), tādējādi nosaukumu „stratēģija” nomainot ar „sadarbības regulējumu”. Kopumā ievērojot Komisijas paziņojuma virzību, Padomes rezolūcijā ir pārstrukturēti mērķi un dažas darbības jomas, precizētas metodes un līdzekļi, kā arī dažādās darbības jomas papildinātas ar konkrētākām iniciatīvām.

Jaunatnes jomā izvērstās Eiropas sadarbības galvenie mērķi līdz 2018. gadam ir definēti šādi:

– izglītībā un darba tirgū visiem jauniešiem radīt vairāk vienlīdzīgu iespēju;

– visu jauniešu vidū veicināt pilsonisku aktivitāti, sociālo integrāciju un solidaritāti.

Dažas darbības jomas Padome ir pārdēvējusi, to klāstam kā jaunu jomu ir pievienojusi kultūru un uzņēmējdarbības un radošuma jomas ir pārstrukturējusi, pievienojot uzņēmējdarbību nodarbinātības jomai un radošumu kultūras jomai. Iniciatīvas tagad jāīsteno šādās galvenajās darbības jomās: izglītība un mācības, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselība un labsajūta, līdzdalība, brīvprātīgais darbs, sociālā integrācija, jaunatne pasaulē, kā arī radošums un kultūra.

Pievienojot jaunās iniciatīvas, Padomes rezolūcijā izvirzīti stingrāki noteikumi par jaunatnes nodarbinātību un uzņēmējdarbību, iespēju vienlīdzību, sociālo kohēziju, labsajūtu un sportu, kā arī sociālās atstumtības apkarošanu. Jāievēro, ka rezolūcijā ierosināts jauniešiem paredzētus īstermiņa pasākumus iekļaut dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas plānos. Padome pievieno arī jaunu noteikumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un jauniešu aizsargāšanu no dažiem riskiem, kas saistīti ar jauno plašsaziņas līdzekļu lietošanu, kā arī izvērsti uzskaita iniciatīvas jomā „Jaunatne un pasaule”.

Padome turklāt izskaidro darba metodes, ņemot par pamatu darba ciklus un prioritātes, kas katram no šiem cikliem jāizvirza, un rūpīgi apraksta tādus īstenošanas instrumentus kā zināšanu uzkrāšana, savstarpēja mācīšanās, ziņošana par sasniegumiem, rezultātu izplatīšana, procesa pārraudzība un strukturētais dialogs.

Referenta piezīmes

Referents uzskata, ka ES jaunatnes stratēģijas formulēšana ir ļoti svarīga. Tā kā šajā jomā jāievēro subsidiaritāte, pati svarīgākā prioritāte ir efektīvāk attīstīt un īstenot jau ieviestos līdzekļus. Tādēļ ar atjaunināto jaunatnes stratēģiju būtu galvenokārt jātiecas kvalitatīvāk īstenot jau ieviestos līdzekļus un labāk tos komunicēt. Panākumi gūstami, mudinot dalībvalstu valdības jaunatnes jomā sadarboties ciešāk, neraugoties uz atšķirībām jaunatnes politikā. Šī stratēģija ir dzinulis, kas mūs ved pretī daudzsološai nākotnei nākamajām eiropiešu paaudzēm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, referents uzskata, ka Eiropas Parlamentam kā vienīgajai Eiropas pilsoņu tieši vēlētajai un to priekšā atbildīgajai ES iestādei vajadzētu lielāku ietekmi Eiropas jaunatnes stratēģijas formulēšanā, īstenošanā, uzraudzīšanā un vērtēšanā un tā nozīmei AKM mērķu formulēšanā vajadzētu kļūt izšķirīgai. Arī Eiropas Parlamenta deputātiem varētu būt ļoti liela nozīme, veicinot Eiropas jaunatnes politikas īstenošanu dalībvalstīs.

Šajā ziņojumā referents centies uzsvērt dažādās jaunatnei pašlaik aktuālās problēmas, ņemot vērā, ka tām raksturīga nepārtraukta mainība un ka attiecīgi tuvākajā nākotnē tās varētu pārveidoties. Turklāt referents centies ziņojumu strukturēt, atjauninātajā jaunatnes stratēģijā saliekot nepārprotamus akcentus. Tādēļ apakšvirsraksti ir mainīti un ir pievienoti arī jauni.

Jauniešus spēcīgi ietekmē un viņu nākotnes labklājību apdraud ekonomiskā krīze. Turklāt jaunatnes nākotni stipri ietekmēs arī sabiedrības novecošana. Atceroties, ka jaunieši ir pakļauti dažāda veida spiedienam un attiecīgi mūsu pienākums ir viņiem palīdzēt, liekot lietā kvalitatīvi izstrādātu jaunatnes stratēģiju, un ņemot vērā to, ka uz jaunatnes politiku attiecināms subsidiaritātes princips un ka dalībvalstu sadarbība šajā jomā ir brīvprātīga, referents uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai jaunajā stratēģijā būtu pārvarētas vecās stratēģijas nepilnības un lai tā būtu rezultatīva. Par jaunatnes stratēģijas trūkumiem viņš uzskata tās vājo īstenošanu un nepietiekamo potenciālu pārliecināt visas dalībvalstis iespējami izmantot sadarbības iespējas jaunatnes jomā. Šī problēma izriet no tā, ka nav skaidri definētu instrumentu un tādu rādītāju, kuri dotu iespēju efektīvi uzraudzīt un vērtēt kopīgi izvirzīto mērķu īstenošanā sasniegto. Turklāt dalībvalstis nav aktīvi izplatījušas informāciju par saviem sasniegumiem publicētos ziņojumos. Ar jauno stratēģiju šie šķēršļi jāpārvar un jāpiedāvā ilgtspējīgs risinājums.

Referents ir pilnīgi pārliecināts, ka esošās un nākotnē iespējamās problēmas, ar kurām saskaras jaunieši, var risināt, Eiropas sadarbības kontekstā pieņemot piemērotas darba metodes, t.i., darba ciklus, prioritātes un īstenošanas instrumentus, kā arī katrā darbības jomā iezīmējot pamatmērķi.

Turklāt viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka jaunatnes politikas formulēšana nav šķirama no ES programmu formulēšanas. ES programmām jauniešu mērķauditorijai būtu jāsaskan ar jaunatnes politikas īstenošanu. Programmas var palīdzēt sasniegt izvirzītos mērķus. Tādēļ ir izšķirīgi, lai ES programmu labumi iespējami vairāk nonāktu pie jauniešiem.

Referents uzskata, ka Komisijas piedāvātā un Padomes rezolūcijā pieņemtā starpnozaru pieeja ir solis pareizajā virzienā. Viņš piekrīt tam, ka politika ikvienā līmenī jāformulē, ņemot vērā jauniešu un nākamo paaudžu intereses. Referents uzskata arī, ka starpnozaru pieejas atradumi varētu noderēt, piemērojot ES programmas vietējā līmenī, un ka tādējādi tā var noderēt tālākai ES programmu pilnveidošanai.

Attiecībā uz Komisijas ierosinātajām un Padomes pilnveidotajām darbības jomām viņš pieļauj domu, ka pieminēt var tās visas. Tomēr tas, ka tās visas būs pieminētas, negarantēs stratēģijas efektivitāti un var to pat mazināt. Pirmkārt, vissvarīgāk ir nodrošināt, ka Komisijas un Padomes ierosinātajās darbības jomās stratēģija tiek kvalitatīvi īstenota, uzraudzīta un novērtēta. Pēc tam, kad vienas jomas efektivitāte ir novērtēta, var sākt pievērsties citām jomām. Turklāt būtu jāatceras, ka katrai dalībvalstij jānodarbojas ar konkrētām problēmām, kas prasa konkrētas darbības, kuras sekmētu kopīgi izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ referents atzīst, ka katrā darbības jomā būtu jāieskicē vispārīgs mērķis, taču tas, kādas iniciatīvas vislabāk noderētu efektīvas stratēģijas izvēlē, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

Izglītība un mācības ir joma, kam jāpievērš īpaša uzmanība, jo tā galvenokārt attiecas uz jauniešiem. Politiskajā dienaskārtībā svarīga vieta būtu jāatvēl līdztiesīgām iespējām, kas būtu jānodrošina visiem jauniešiem neatkarīgi no izcelsmes. Jāgādā, lai jauniešiem, kuri savu izglītošanos iekavējuši, būtu pietiekams atbalsts un stimuli izmantot „otro iespēju”. Vienlaikus jauniešiem jāsaņem atbalsts, kas palīdzētu pārvarēt finansiālas grūtības mācību pabeigšanā. Visbeidzot, būtu jāatvieglo pāreja no mācībām uz darbu.

Bezdarba līmenis jauniešu vidū gandrīz divkārt pārsniedz kopējo bezdarba līmeni strādājošo vidū. Dalība darba tirgū joprojām nav līdztiesīga. Turklāt daudzi jaunieši darba tirgū saskaras ar dažādām diskriminācijas izpausmēm. Daudzi jaunieši dara darbu, kam ir pārāk labi kvalificēti. Šāda neatbilstība izšķērdē talantus. Mācību pasākumi jāizstrādā, nodrošinot labāku atbilstību starp spējām un pieprasījumu darba tirgū. Tai pat laikā pastāv bīstamība, ka izglītības sistēma varētu kļūt par parocīgu jauno bezdarbnieku noliktavu. Jauniešiem vajadzīgs arī atbalsts, kas līdz ar nodarbinātību viņiem palīdzētu gūt patstāvību un neatkarību.

Jauniešiem un arī ģimenēm jākļūst par informatīvu un izglītojošu veselīga dzīvesveida un vides kampaņu mērķauditoriju. Jauniešiem jānodrošina kvalitatīva patērētāju aizsardzība un veselīga apkārtējā vide. Izšķirīgi svarīgi ir jauniešus aizsargāt no narkomānijas un citiem atkarību veidiem.

Jauniešus jāinformē par viņu pienākumiem un dažādiem sabiedriskās līdzdalības un pārstāvības demokrātijas veidiem. Jauniešiem ar savu balsi būtu jāpiedalās politikas formulēšanas procesā. Šajā ziņā liela nozīme ir jaunatnes politiskajām organizācijām, NVO un citām jaunatnes iniciatīvām, kas veicina un stiprina jaunatnes līdzdalību Eiropas, valstu un vietējā līmenī. Tomēr šo organizāciju piedāvātās iespējas daudziem jauniešiem joprojām nav zināmas. Vajadzīgi ir plašāki komunikatīvi centieni, un par konkrētu mērķauditoriju jākļūst arī jauniešiem ar ierobežotām iespējām, tādējādi iedrošinot Eiropas jaunatnes mērķprogrammās piedalīties iespējami vairāk jauniešu no iespējami daudzveidīgākām sociālajām grupām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierobežotajā ziņojuma formātā referents cenšas uzsvērt pašus svarīgākos jautājumus. Referents cer, ka Parlamenta balss tiks uzklausīta un ka turpmākie Eiropas jaunatnes stratēģijas īstenošanas soļi tiks īstenoti saskanīgā sadarbībā ar Padomi, Komisiju, dalībvalstīm, jaunatnes organizācijām un citām NVO, pūloties par labu Eiropas jauniešiem, šim vērtīgajam kontinenta nākotnes resursam, kuru nedrīkst izšķērdēt.

Šis ziņojums ir vēl viens solis uz priekšu nepārtrauktu centienu virknē. Šie centieni ir mūsu pienākums. Pastāvīgs pienākums pret nākamajām paaudzēm.