par nepieciešamību pēc ES stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu

(2009/2216(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidkaukāzu, tostarp 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu(1), 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu(2) un 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā(3),

–   ņemot vērā nesenās rezolūcijas — 2009. gada 17. decembra rezolūciju par vārda brīvību Azerbaidžānā(4); 2008. gada 3. septembra rezolūciju par Gruziju(5); 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par stāvokļa pasliktināšanos Gruzijā(6) un 2008. gada 13. marta rezolūciju par Armēniju(7),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Austrumu partnerība” (COM(2008)0823),

–   ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības samita 2009. gada 7. maija kopīgo deklarāciju,

–   ņemot vērā ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju 2006. gada novembrī pieņemtos rīcības plānus Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) jomā, kā arī Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI), kas ir cieši saistīts ar EKP rīcības plānu īstenošanu,

–   ņemot vērā EKP progresa ziņojumus par Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, ko Komisija pieņēma 2009. gada 23. aprīlī,

–   ņemot vērā valstu stratēģijas dokumentus 2007.–2013. gadam un valstu indikatīvās programmas 2007.–2010. gadam, kas attiecas uz Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, saistībā ar EKPI,

–   ņemot vērā Armēnijai, Azerbaidžānai un Gruzijai izstrādāto EKPI plānošanas dokumentu termiņa vidusposma pārskatu,

–   ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumus, ko 1996. gadā noslēdza ar Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju,

–   ņemot vērā attiecīgos Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) pārraudzības ziņojumus,

–   ņemot vērā 2009. gada 30. septembrī publicēto ziņojumu (Tagliavini ziņojums), ko sagatavoja Starptautiskā izmeklēšanas komisija par konfliktu Gruzijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7–0123/2010),

A. tā kā Ārlietu padomes 2009. gada 8. decembra sanāksmē ES atkārtoti apstiprināja apņemšanos veicināt stabilitāti, sadarbību, labklājību un labu pārvaldi visā Dienvidkaukāza reģionā, tostarp izmantojot tehniskās palīdzības programmas;

B.  tā kā 2008. gada augustā Gruzijā notikušā kara rezultātā un pēc ES sekmīgas iesaistīšanās, lai panāktu vienošanos par karadarbības pārtraukšanu, un ņemot vērā ievērojamo vajadzību uzņemties papildu saistības, lai nodrošinātu šīs vienošanās pilnīgu īstenošanu, ES ieguva nozīmīgu lomu reģiona drošības jomā, ko tā īstenoja, izvietojot ES Pārraudzības misiju, sākot vērienīgu pēckara palīdzības programmu un izmeklēšanas misiju par kara cēloņiem un norisi;

C. tā kā 2009. gadā sarunas par Kalnu Karabahas konflikta atrisināšanu, kurās vidutāja pienākumus veica Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupa, kļuva intensīvākas;

D. tā kā personām, kas piespiedu kārtā tika pārvietotas no konflikta zonām Dienvidkaukāzā, joprojām tiek liegtas tiesības atgriezties savās mājās; tā kā šīs trīs valstis ir iesaistījušās programmās, kuras attiecas uz šo valstu bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu vietējo integrāciju, tomēr joprojām pastāv daudzi šķēršļi, kas traucē šīm valstīm sekmīgi attīstīties; tā kā attiecīgajām iestādēm nevajadzētu konfliktos izmantot bēgļus un iekšzemē pārvietotās personas kā politiskus instrumentus;

E.  tā kā, lai gan protokolu parakstīšana 2009. gada oktobrī starp Armēniju un Turciju par diplomātisko attiecību izveidošanu un attīstīšanu, kā arī par kopējās robežas atvēršanu ir uzskatāma par daudzsološu rīcību, ratifikācija tomēr vēl nav notikusi;

F.  tā kā ieilgušie konflikti rada šķēršļus ekonomikas un sociālajai attīstībai un kavē dzīves līmeņa uzlabošanos Dienvidkaukāza reģionā, kā arī EKP Austrumu partnerības pilnvērtīgu attīstību; tā kā konfliktu atrisināšana mierīgā ceļā ir būtisks nosacījums stabilitātes nodrošināšanai ES kaimiņvalstīs; tā kā ir jāīsteno turpmāki centieni, lai noteiktu kopīgas interešu jomas, tādējādi ļaujot pārvarēt atšķirības, vienkāršot dialoga risināšanu un veicināt reģionālo sadarbību un attīstības iespējas;

G. tā kā attiecībās ar Dienvidkaukāza valstīm ES ievēro suverenitātes un teritoriālās integritātes principus;

H. tā kā Austrumu partnerība paver jaunas iespējas divpusēju attiecību padziļināšanai un ievieš arī daudzpusēju sadarbību;

I.   tā kā Austrumu partnerības mērķis ir paātrināt reformu īstenošanu, tiesību aktu tuvināšanu un ekonomikas integrāciju, kā arī sniegt jūtamu atbalstu partnervalstu valstiskuma un teritoriālās integritātes nostiprināšanai, un tā kā šī partnerība ir balstīta uz nosacītības, diferenciācijas un kopīgas atbildības principu un paredz sarunas par jauniem asociācijas nolīgumiem, kuru noslēgšanai būs vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana;

J.   tā kā ir paredzēts oficiāli dibināt ES un austrumu kaimiņvalstu (EURONEST) Parlamentāro asambleju, tādējādi izveidojot nozīmīgu daudzpusēju mehānismu pastiprināta parlamentārā dialoga risināšanai starp Eiropas Parlamentu un ES sešiem austrumu partneriem, tostarp Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju, lai veidotu ciešākas attiecības starp šīm valstīm un ES;

K. tā kā, ņemot vērā situāciju Dienvidkaukāza reģionā, ir jāīsteno aktīvāka politika saistībā ar ES iesaistīšanos šajā reģionā un tā kā Austrumu partnerības sākšana un Lisabonas līguma stāšanās spēkā sniedz labas iespējas, lai izstrādātu ES stratēģiju attiecībā uz Dienvidkaukāzu,

1.  atkārtoti apstiprina, ka ES galvenais mērķis šajā reģionā ir atbalstīt Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas attīstību, lai tās kļūtu par atvērtām, miermīlīgām, stabilām un demokrātiskām valstīm, kuras būtu gatavas veicināt labas kaimiņattiecības un spētu pārveidot Dienvidkaukāzu par reģionu, kurā valda ilgtspējīgs miers, stabilitāte un labklājība, tādējādi sekmējot šo valstu integrāciju Eiropas politikā; uzskata, ka minētā mērķa sasniegšanai ES vajadzētu uzņemties arvien aktīvāku politisko lomu un — kopīgi vienojoties ar reģiona valstīm un papildus īstenojot divpusēju politiku — izstrādāt stratēģiju, kas apvienotu tās „maigo varu” ar stingru pieeju;

Drošības jautājumi un konfliktu risināšana mierīgā ceļā

2.  uzsver, ka attiecībā uz reģionā notiekošajiem konfliktiem status quo saglabāšana nav nedz pieņemama, nedz ilgtspējīga, jo šāda situācija nepārtraukti nozīmē iespējamu spriedzes saasināšanos un bruņotu sadursmju atsākšanos; uzskata, ka ir vajadzīga visu pušu aktīva līdzdalība, lai panāktu stabilitāti un mieru; atbalsta pārrobežu programmu izmantošanu un dialogu starp pilsoniskajām sabiedrībām, jo tas ir instruments konfliktu pārveidošanai un uzticības vairošanai, pārvarot domstarpības; uzsver, ka ES ir veicams nozīmīgs uzdevums, lai veicinātu dialoga kultūru reģionā un nodrošinātu attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju, tostarp ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000. gads) īstenošanu;

3.  norāda — lai pārvaldītu un risinātu konfliktus un īstenotu pamatdialogu, ir jānodrošina inter alia visu attiecīgo pušu un kopienu tiesību un likumīgo interešu atzīšana, atvērtība pagātnes notikumu izpratnes izvērtēšanai un vienotas izpratnes izveide par pagātnes notikumiem, vēlme pārvarēt naidu un bailes, gatavība rast kompromisu starp galējām nostājām, atriebības kāres izskaušana un gatavība apspriest īstenus kompromisus, lai varētu nostiprināt stabilitāti un labklājību;

4.  norāda, ka ir būtiski novērst konfliktus, cita starpā ievērojot visu mazākumtautību pārstāvju tiesības, nodrošinot reliģisko iecietību un cenšoties uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju;

5.  uzsver, ka ārējie dalībnieki ir atbildīgi par savas varas un ietekmes izmantošanu pilnībā atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem cilvēktiesību jomā; uzskata, ka starp reģiona ārējiem dalībniekiem ir jāīsteno turpmāka un līdzsvarota sadarbība, lai veicinātu konfliktu miermīlīgu atrisināšanu; uzskata — nav pieļaujams, ka kāds ārējais dalībnieks uzstādītu nosacījumus Dienvidkaukāza valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošanai;

Kalnu Karabahas konflikts

6.  atzinīgi vērtē dinamisko gaitu sarunās par Kalnu Karabahas konfliktu, ko apliecināja sešas Armēnijas un Azerbaidžānas prezidentu sanāksmes, kuras notika 2009. gadā atbilstoši Maskavas deklarācijas garam; aicina puses aktīvāk risināt miera sarunas, lai turpmāko mēnešu laikā panāktu izlīgumu, izrādīt konstruktīvāku attieksmi un pārtraukt atbalstīt starptautiski neatzītā, ar spēku panāktā status quo saglabāšanu, kas rada nestabilitāti un paildzina karā cietušo iedzīvotāju ciešanas; nosoda militāra risinājuma pieeju un smagās sekas, ko radījis jau izmantotais militārais spēks, un aicina abas puses atturēties no jebkādiem turpmākiem 1994. gada noslēgtā pamiera pārkāpumiem;

7.  pilnībā atbalsta EDSO Minskas grupas centienus vidutāja lomas īstenošanā, Madrides dokumentā ietvertos pamatprincipus un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju valstu 2009. gada 10. jūlijā G8 valstu augstākā līmeņa sanāksmē Akvilā sniegto paziņojumu; aicina starptautisko sabiedrību apliecināt drosmi un politisko gribu, lai palīdzētu pārvarēt atlikušos šķēršļus, kas kavē panākt vienošanos;

8.  pauž nopietnas bažas par to, ka simtiem tūkstošu bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu, kas Kalnu Karabahas kara laikā vai saistībā ar to pameta savus mājokļus, joprojām atrodas svešatnē un tiem tiek liegtas atgriešanās tiesības, tiesības uz īpašumu un tiesības uz personīgo drošību; aicina visas puses nepārprotami un bez nosacījumiem atzīt minētās tiesības, vajadzību tās nekavējoties īstenot un rast steidzamu šīs problēmas risinājumu, kas atbilstu starptautisko tiesību principiem; šajā sakarā prasa atsaukt Armēnijas bruņotos spēkus no visām Azerbaidžānas okupētajām teritorijām, ļaujot pārvietotajiem iedzīvotājiem atgriezties savās mājās, un prasa, ievērojot ANO hartu, organizēt starptautiskos spēkus, lai pārejas periodā nodrošinātu vajadzīgās drošības garantijas un pārvietotās personas varētu atgriezties savās mājās, un lai varētu novērst turpmākus konfliktus saistībā ar mājvietu zaudēšanu; aicina Armēnijas un Azerbaidžānas iestādes un attiecīgo kopienu vadītājus apliecināt savu apņemšanos izveidot mierpilnas etnisko grupu savstarpējās attiecības, veicot praktiskus sagatavošanās darbus pārvietoto personu atgriešanās nodrošināšanai; uzskata, ka jautājums par iekšzemē pārvietotajām personām un bēgļiem ir jārisina saskaņā ar starptautiskiem standartiem, cita starpā ņemot vērā nesenāko Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Ieteikumu Nr. 1877(2009) „Eiropas aizmirstie cilvēki — ilgstoši pārvietoto personu cilvēktiesību aizsardzība”;

9.  uzsver — lai bruģētu ceļu uz ilgtspējīgu mieru, ir vajadzīgi īsteni centieni; lūdz visām attiecīgajām iestādēm atturēties no provokatīvas politikas un retorikas, musinošiem paziņojumiem un manipulācijas ar vēsturi; aicina Armēnijas un Azerbaidžānas vadītājus rīkoties atbildīgi, risināt sarunas nosvērtākā veidā un sagatavot pamatu tam, lai sabiedriskā doma varētu pieņemt un pilnībā izprast ieguvumus, ko sniedz visaptverošs izlīgums;

10. uzskata, ka ir steidzami jāatsakās no nostājas, saskaņā ar kuru Kalnu Karabaha ietver visas okupētās Azerbaidžānas teritorijas, kas atrodas ap Kalnu Karabahu; norāda, ka Kalnu Karabahas pagaidu statuss varētu būt risinājums līdz galīgā statusa noteikšanai un ka tas varētu radīt pārejas sistēmu Armēnijas un Azerbaidžānas kopienu mierīgai līdzāspastāvēšanai un sadarbībai šajā reģionā;

11. uzsver, ka jebkura izlīguma neatņemama sastāvdaļa ir drošības garantēšana visiem; atzīst tādu stabilu miera uzturēšanas pasākumu nozīmīgumu, kuri atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, kas ietver gan militāros, gan civilos aspektus; aicina Padomi izpētīt iespēju miera procesa atbalstam izmantot Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas, tostarp nosūtot uz vietas lielu pārraudzības misiju, kas varētu sekmēt starptautisku miera uzturēšanas spēku izveidi, tiklīdz būs rasts politiskais risinājums;

Armēnijas un Turcijas tuvināšanās

12. atzinīgi vērtē starp Armēniju un Turciju noslēgtos protokolus par diplomātisko attiecību izveidošanu un īstenošanu, kas cita starpā paredz kopējās robežas atvēršanu; aicina abas puses izmantot šo iespēju savu attiecību uzlabošanai, bez priekšnosacījumiem un samērīgā termiņā veicot ratifikāciju un īstenošanu; uzsver, ka Armēnijas un Turcijas tuvināšanās un EDSO Minskas grupas sarunas ir atsevišķi procesi, kas jāīsteno atbilstīgi katra procesa loģiskajam pamatojumam; tomēr atzīmē, ka panākumi vienā no šiem diviem procesiem varētu radīt plašā mērogā, iespējams, ļoti pozitīvu ietekmi visā reģionā;

Konflikti Gruzijā

13. atkārtoti uzsver beznosacījumu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramībai un atbalsta Gruzijas iestāžu pastāvīgos centienus panākt risinājumu iekšējiem konfliktiem Abhāzijā un Dienvidosetijā; atzinīgi vērtē Tagliavini ziņojumu un atbalsta galvenos tajā paustos novērojumus un secinājumus; cer, ka šajā ziņojumā sniegto plašo vispārīgo informāciju varēs izmantot tiesvedībā Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC), kā arī ikviens iedzīvotājs saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem; atbalsta ES Pārraudzības misijas (EUMM) mandātu; aicina to arī turpmāk pagarināt un pilnībā īstenot; norāda, ka Krievija un Krievijas faktiskā kontrolē esošo okupēto teritoriju de facto iestādes rada atsevišķus šķēršļus tā pilnīgai īstenošanai;

14. ar gandarījumu atzīmē, ka starptautiskā sabiedrība joprojām gandrīz vienoti noraida vienpusējo Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības deklarāciju, un aicina puses ievērot 2008. gada vienošanos par karadarbības pārtraukšanu, kā arī uz vietas garantēt drošību un ES Pārraudzības misijas personāla brīvu piekļuvi, un aicina Krieviju ievērot savas saistības un atvilkt savus bruņotos spēkus līdz pozīcijām, kas pastāvēja pirms 2008. gada augusta kara sākuma;

15. aicina Krieviju ievērot Gruzijas Republikas suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī starptautiski atzīto robežu neaizskaramību, tāpēc asi nosoda Krievijas Federācijas lēmumu atzīt no Gruzijas atdalījušos Dienvidosetijas un Abhāzijas apgabalu neatkarību kā rīcību, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām; pauž nopietnas bažas par vienošanos, kas 2010. gada 17. februārī noslēgta starp Krievijas Federāciju un Abhāzijas de facto iestādēm un paredz Abhāzijā izveidot Krievijas militāro bāzi bez Gruzijas valdības piekrišanas, un norāda, ka šāda rīcība pārkāpj 2008. gada 12. augustā un 8. septembrī panāktās vienošanās par karadarbības pārtraukšanu;

16. uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt visu separātiskajos reģionos dzīvojošo cilvēku drošību un tiesības, veicināt to, lai tiktu ievērotas etnisko gruzīnu tiesības uz atgriešanos drošā un cieņpilnā veidā, pārtraukt piespiedu pasportizācijas procesu, panākt de facto slēgto robežu skaita samazināšanu un rast iespējas, lai ES un citi starptautiskie dalībnieki varētu palīdzēt cilvēkiem abos minētajos reģionos; uzsver nepieciešamību šajā sakarā precīzāk noteikt īstermiņa un vidēja termiņa mērķus; mudina Gruziju turpināt īstenot savu rīcības plānu attiecībā uz iekšzemē pārvietotajām personām un sniegt palīdzību tās teritorijā esošajām iekšzemē pārvietotajām personām;

17. uzsver, ka šajos konfliktos jārisina Gruzijas-Abhāzijas un Gruzijas-Dienvidosetijas dimensija un jānodrošina, ka visu iesaistīto iedzīvotāju tiesības un bažas tiek ņemtas vērā vienādi; uzsver, ka Abhāzijas un Dienvidosetijas izolācija tikai samazina konflikta atrisināšanas iespējas, un atzinīgi vērtē 2010. gada 27. janvārī pieņemto valsts stratēģiju par iesaistīšanos sadarbībā; mudina Gruzijas valdību veikt pārrunas ar visām ieinteresētajām personām par šīs stratēģijas īstenošanas rīcības plāna sagatavošanu; uzsver, ka konfliktā svarīgi ir uzticības veicināšanas pasākumi un personiskie kontakti; turklāt rosina ES veicināt projektus, lai īstenotu attiecīgo iedzīvotāju pārvietošanās brīvību administratīvajās robežās;

18. uzskata, ka Ženēvas apspriedes ir ļoti būtiskas, jo tas ir vienīgais forums, kurā pārstāvētas visas konfliktā iesaistītās puses un kurā trīs galvenie starptautiskie dalībnieki — ES, EDSO un ANO — cieši sadarbojas, risinot jautājumu par šī reģiona drošību un stabilitāti; pauž nožēlu, ka šī foruma sniegtās iespējas vēl nav devušas ievērojamus rezultātus un ka, neraugoties uz atzinīgi vērtēto starpgadījumu novēršanas un reaģēšanas mehānisma ieviešanu, pie karadarbības pārtraukšanas līnijas joprojām bieži notiek starpgadījumi; aicina puses pilnībā izpētīt minēto mehānismu un tā sniegtās iespējas savstarpējās uzticības uzlabošanā; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (priekšsēdētāja vietniece / augstā pārstāve) darīt visu iespējamo, šajās sarunās piedāvājot jaunu un vēl neizmantotu stimulu, lai panāktu apmierinošu situācijas stabilizāciju un pilnībā īstenotu 2008. gada augusta vienošanos par karadarbības pārtraukšanu;

Sasniegumi virzībā uz demokratizāciju un cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu

19. uzsver, ka demokratizācijas, labas pārvaldes, politiskā plurālisma, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir vissvarīgākais aspekts, veidojot Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas turpmākās attiecības ar ES; prasa, lai minētās valstis atjauno centienus EKP rīcības plānu pilnīgai īstenošanai, un aicina Komisiju arī turpmāk palīdzēt valstīm īstenot šādus centienus; pauž bažas par to, ka minēto valstu panākumi šajā jomā Dienvidkaukāza reģionā bijuši nelieli, kā tas norādīts Komisijas 2009. gada progresa ziņojumos un atspoguļots Eiropas Padomes ieteikumos; atzinīgi vērtē ES, Gruzijas un Armēnijas uzsākto dialogu par cilvēktiesībām un aicina Azerbaidžānu un ES pabeigt sarunas par līdzvērtīgu sadarbības struktūru;

20. uzsver demokrātisku reformu turpināšanas nozīmīgumu un politiskā dialoga un sadarbības būtisko nozīmi, kas ir priekšnosacījums, lai panāktu nacionālo konsensu; uzsver, cik svarīgi ir stiprināt neatkarīgākas, pārredzamākas un stabilākas demokrātiskas institūcijas, tostarp tiesu neatkarību, stiprināt parlamentāro kontroli pār izpildvaru un nodrošināt varas demokrātisku nomaiņu, atbalstīt pilsonisko sabiedrību, piešķirot tai pilnvaras, kā arī attīstīt cilvēku savstarpējos kontaktus, veicinot demokrātiju un tiesiskumu; norāda — neraugoties uz pausto apņemšanos, demokratizācijas procesa gaita ir gausa;

21. norāda, ka korupcija reģionā joprojām ir plaši izplatīta, un aicina iestādes pastiprināt centienus tās apkarošanai, jo korupcija apdraud attiecīgo valstu ekonomisko izaugsmi un sociālo un politisko attīstību; vajadzētu pievērst lielāku vērību cīņai pret monopoliem, kā arī pieņemšanai darbā sabiedrisko pakalpojumu jomā; atzinīgi vērtē Gruzijas sasniegumus cīņā pret korupciju;

22. ņem vērā vēlēšanas, kas nesen notika šī reģiona valstīs; uzsver saskaņā ar starptautiskām saistībām un standartiem rīkotu brīvu un godīgu vēlēšanu nozīmīgumu un vajadzību minētajās valstīs īstenot papildu centienus, lai pieņemtu un īstenotu reformas šo standartu nodrošināšanai, tostarp nolūkā nostiprināt pēcvēlēšanu kontroles mehānismus un nodrošināt pienācīgu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par jebkādiem vardarbības gadījumiem pēc vēlēšanām; uzsver ES lomu tehniskās palīdzības sniegšanā un starptautiskas un neatkarīgas vēlēšanu uzraudzības nodrošināšanā; apstiprina nostāju par to, ka ES neatzīst tādu konstitucionālo un tiesisko regulējumu, ko izmanto vēlēšanām separātiskajās teritorijās, un aizstāv pārvietoto personu politiskās tiesības;

23. uzskata, ka vārda brīvība ir viena no pamattiesībām un pamatprincipiem un plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme, un uzsver, ka ir jānodrošina plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība; uzskata par satraucošu to, ka Dienvidkaukāza valstīs tiek ierobežota vārda brīvība un nav viedokļu dažādības plašsaziņas līdzekļos, un aicina iestādes nodrošināt abus minētos principus; nosoda plašsaziņas līdzekļu darbinieku nepārtraukto vajāšanu un iebiedēšanu, uzbrukumus žurnālistiem, viņu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret viņiem; uzskata, ka kompetentajām profesionālajām struktūrām ir jāuzlabo un jāpastiprina pašpārvaldes principi un mehānismi, kas ir nozīmīgs vārda brīvības elements;

- pauž bažas par Armēnijā notikušajiem uzbrukumiem žurnālistiem un jo īpaši par to, ka opozīcijas aktīvists un žurnālists Nikol Pashinian joprojām atrodas apcietinājumā, neraugoties uz atzinīgi vērtēto 2009. gada 18. jūnija amnestiju;

- pauž bažas par stāvokļa pasliktināšanos Azerbaidžānas plašsaziņas līdzekļu vidē; lai gan atzinīgi vērtē to, ka prezidents 2009. gada 25. decembrī apžēloja 99 ieslodzītās personas, pauž nožēlu par abu jauno aktīvistu un emuāru autoru Emin Milli un Adnan Hajizade apcietināšanu un notiesāšanu; attiecīgi prasa atbrīvot šīs personas;

- aicina Gruzijas iestādes viest skaidrību attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem un plašsaziņas līdzekļu licenču piešķiršanu; atzinīgi vērtē Gruzijas parlamenta iniciatīvu paplašināt Sabiedrisko raidorganizāciju padomi, iekļaujot tajā vairāk opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, un vēlas, lai šī iniciatīva sniegtu rezultātus;

24. uzskata, ka ir jāgarantē pulcēšanās brīvība, jo tā ir būtiska brīvas, demokrātiskas un aktīvas sabiedrības attīstībai; ar bažām norāda uz tiešiem un netiešiem sarežģījumiem, kas rodas pilsoniskajai sabiedrībai, īstenojot pašorganizēšanos, un pauž satraukumu par tādu tiesību aktu un prakses pieņemšanu, kas varētu netieši ierobežot pulcēšanās brīvību, tostarp izmantojot administratīvu vajāšanu nodokļu jomā; uzsver pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi reģiona demokratizācijas, miera un samierināšanas procesos;

25. aicina reģiona valstis aktīvi piedalīties EURONEST Parlamentārās asamblejas darbā un pilnībā izmantot tās sniegtās iespējas par pamatu daudzpusējai un divpusējai viedokļu apmaiņai, kā arī nolūkā tuvināt tiesību aktus ES standartiem un īstenot parlamentāro kontroli attiecībā uz reformām demokrātijas jomā; šajā sakarā norāda, ka ir svarīgi pastiprināt dialogu starp reģiona valstu parlamentu deputātiem; pauž cerības, ka minētais varētu radīt pamatu divpusējām Armēnijas un Azerbaidžānas parlamentu deputātu sanāksmēm, lai sāktu parlamentāro dialogu, piedaloties Eiropas Parlamenta deputātiem; turklāt aicina ieinteresētos ES dalībvalstu parlamentus un Eiropas Parlamentu stiprināt parlamentāro sadarbību ar šī reģiona parlamentiem, lai palielinātu viņu lomu un spēju veidot politiku;

Ekonomikas jautājumi un sociālā attīstība

26. uzskata, ka plašāka sadarbība reģionālajā līmenī un ar ES tādās nozarēs kā ekonomika, transports, enerģētika un vide ir nozīmīga šo nozaru optimālai attīstībai, kā arī stabilitātes nodrošināšanai reģionā, bet šai sadarbībai vajadzētu ietvert arī cilvēkkapitāla veidošanu kā ilgtermiņa ieguldījumu visā reģionā; atzinīgi vērtē to, ka visas trīs valstis izmanto ES vispārējo preferenču sistēmas (VPS) sniegtās priekšrocības, un ņem vērā, ka visas minētās valstis ir tiesīgas izmantot VPS+ ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldei; norāda, ka reģionāla sadarbība tiesu iestāžu un policijas jomā, kā arī integrētas robežu pārvaldības ieviešana ir būtiska turpmākai mobilitātes veicināšanai reģionā un attiecībā uz ES; pauž nožēlu par to, ka neatrisinātie konflikti joprojām neļauj īstenot reģionālos projektus, kuros piedalās visas trīs valstis;

27. uzsver labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanas un privātā sektora attīstības nozīmīgumu; norāda, ka Azerbaidžānas ekonomikas ievērojamās izaugsmes pamatā galvenokārt ir ienākumi no naftas un gāzes nozares; atbalsta reformu procesu, kā rezultātā ārvalstu ieguldītājiem šīs valsts ekonomika kļūst interesantāka; mudina Azerbaidžānas iestādes paātrināt sarunas par pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt Azerbaidžānu šajā procesā; atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti saistībā ar ekonomikas reformām Armēnijā un Gruzijā; tomēr norāda, ka Armēnijas un Gruzijas ekonomikas attīstību ir ietekmējusi pasaules ekonomikas krīze, un atzinīgi vērtē 2009. gada nogalē pieņemto ES lēmumu par makrofinansiālas palīdzības sniegšanu abām minētajām valstīm;

28. pauž bažas par strauji pieaugošajiem izdevumiem Dienvidkaukāza militārajā un aizsardzības jomā un par militārā arsenāla palielināšanu; norāda, ka, attiecīgos līdzekļus piešķirot no šo valstu budžetiem, ievērojams finansējums netiek piešķirts jomās, kurās ir daudz steidzamāk risināmi jautājumi, piemēram, nabadzības samazināšana, sociālais nodrošinājums un ekonomikas attīstība; šajā sakarībā aicina Padomi un Komisiju novērst iespēju netieši atbalstīt militāro sagatavošanos šajā reģionā, izmantojot makroekonomikas līmenī ES sniegto finansiālo palīdzību;

29. norāda uz Dienvidkaukāza stratēģisko ģeopolitisko atrašanās vietu un to, ka tas kļūst arvien nozīmīgāks kā enerģijas, transporta un komunikāciju koridors, kas savieno Kaspijas reģionu un Vidusāziju ar Eiropu; uzskata, ka tāpēc ir ļoti svarīgi veltīt īpašu vērību ES sadarbībai ar Dienvidkaukāzu, tostarp arī ar enerģētiku saistītos jautājumos; uzsver trīs minēto valstu nozīmīgumu attiecībā uz energoresursu tranzītu, kā arī uz ES energoapgādes un piegādes maršrutu dažādošanu; ņemot vērā minēto, vēlreiz atgādina, ka Savienībai būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai šajā reģionā nodrošinātu politisko stabilitāti; atzinīgi vērtē Azerbaidžānas un Gruzijas gatavību arī turpmāk aktīvi strādāt, veicinot uz tirgu balstītu energoapgādi un tranzīta maršrutu dažādošanu reģionā; stingri iesaka iesaistītajām valstīm un Komisijai iekļaut Armēniju attiecīgajos transporta un enerģētikas projektos;

30. atzīst, ka reģions ir nozīmīgs ES sadarbībai enerģētikas jomā un energoapgādes drošībai, jo īpaši saistībā ar Dienvidu koridora (Nabucco un White Stream) veidošanu; uzsver, ka ir svarīgi padziļināt ES un Azerbaidžānas partnerību enerģētikas jomā, un norāda uz Azerbaidžānas energoresursu lielo vērtību un to lielo nozīmi šīs valsts ekonomikas attīstībā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka ieņēmumi no dabas resursu izmantošanas tiek vienmērīgi sadalīti un ieguldīti visas valsts attīstībā, ļaujot tai nodrošināties pret naftas ražošanas pakāpeniskās samazināšanās negatīvajām sekām; ņem vērā Azerbaidžānas un Krievijas partnerības nostiprināšanu, jo īpaši enerģētikas nozarē, un šajā sakarā atzinīgi vērtē Azerbaidžānas apņemšanos dažādot valsts ekonomiku; uzsver, cik svarīga šajā reģionā ir pārredzamība enerģētikas nozarē, jo tas ir galvenais nosacījums, lai iegūtu ieguldītāju uzticēšanos, un pauž atzinību Azerbaidžānai par tās līdzdalību Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā (EITI);

31. atzīst, ka ir izšķiroši svarīgi izstrādāt jaunus infrastruktūras un transporta koridoru projektus Kaspijas jūras un Melnās jūras reģionu savienošanai caur Dienvidkaukāza teritoriju vai no tās, kā minēts arī paziņojumā par Otro stratēģisko enerģētikas pārskatu; šajā sakarā atbalsta visas iniciatīvas, kas veicinās stingrāku dialogu starp ražotājām, patērētājām un tranzīta valstīm, apmainoties ar specializētajām zināšanām par enerģētikas jomas regulatīvajām sistēmām un par tiesību aktiem attiecībā uz piegādes drošību, kā arī apmainoties ar paraugpraksi, tostarp attiecībā uz pārredzamības un solidaritātes mehānismiem un agrīnās brīdināšanas mehānismu izstrādi energoapgādes pārtraukuma gadījumiem; uzskata, ka minētais ir cieši saistīts ar reglamentējošo noteikumu konverģenci, tirgus integrāciju un nediskriminējošu sistēmu attiecībā uz pārrobežu pārvades infrastruktūrām;

32. uzsver, ka ir būtiski veicināt energoefektivitātes pasākumus, ieguldīt atjaunojamos enerģijas avotos un nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā vides prasības; atzīst, ka apgādes dažādošana ir ļoti svarīga un to var panākt, tikai ciešāk sadarbojoties ar kaimiņvalstīm; uzskata, ka Kaukāza Reģionālajam vides centram būtu jāpiešķir atbilstīgs finansējums un atbalsts, lai īstenotu arī drošus pārrobežu projektus; uzskata, ka Azerbaidžānas paustie nodomi padarīt alternatīvu enerģijas avotu izstrādi par vienu no valdības prioritātēm ir atzinīgi vērtējama rīcība, un mudina censties sasniegt šādus mērķus; atzinīgi vērtē Armēnijas lēmumu pārtraukt Medzamoras kodolelektrostacijas ekspluatāciju un mudina Armēnijas iestādes meklēt stabilas energoapgādes alternatīvas, kā to prasa ES; atzinīgi vērtē Gruzijas valdības centienus attīstīt hidroelektrostaciju nozari un uzsver, ka ES šie centieni ir jāatbalsta;

33. uzskata, ka ir būtiski veicināt sociālo kohēziju un sociālo dialogu, iesaistot visus sociālos dalībniekus, veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesību ievērošanu, ieguldīt izglītībā un veselības aprūpē, veidot cilvēkkapitālu un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni, lai veidotu aktīvas demokrātiskas sabiedrības; atzinīgi vērtē to, ka visas trīs valstis ir pieņēmušas valsts programmas par nabadzības mazināšanu, un rosina pilnībā īstenot šīs programmas;

Virzībā uz ES stratēģiju

34. atzinīgi vērtē Austrumu partnerību un ņem vērā ar to saistītās īstenotās iniciatīvas un notikušās sanāksmes; uzsver — lai tā būtu droša, papildus būtu jāīsteno konkrēti projekti un jāievieš atbilstīgi stimuli; vēlas pilnveidot minētās partnerības parlamentāro dimensiju;

35. atzinīgi vērtē Austrumu partnerības radīto iespēju padziļināt Dienvidkaukāza valstu un ES divpusējās attiecības, izveidojot jaunas līgumattiecības asociācijas nolīgumu veidā; uzsver, ka ir svarīgi turpmākajos dokumentos, kurus izstrādā pēc pašreizējiem rīcības plāniem, ietvert starpposma mērķus un kritērijus; atgādina, ka nosacījumi sarunu uzsākšanai ietver pienācīgus sasniegumus demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā, un aicina Komisiju, ja vajadzīgs, sniegt tehnisku palīdzību valstīm, kas cenšas panākt atbilstību šiem nosacījumiem; atzinīgi vērtē jo īpaši visaptverošo iestāžu darbības uzlabošanas programmu, ko Austrumu partnerība piedāvā kā novatorisku instrumentu, kas īpaši paredzēts, lai palīdzētu valstīm izpildīt šos nosacījumus; atkārtoti uzsver Eiropas Parlamenta prerogatīvu, kam atbilstīgi Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos asociācijas nolīgumu apspriešanas posmos arī tāpēc, ka to noslēgšanai būs vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana; cer, ka visas Dienvidkaukāza valstis īstenos asociācijas nolīgumus, lai paātrinātu ekonomikas integrāciju un politisko sadarbību ar ES;

36. uzskata, ka EKP rīcības plāni un to īstenošana ir nozīmīgs pamatelements, lai novērtētu saistību ievērošanu un virzību divpusējās attiecībās ar ES un apsvērtu līgumisko attiecību uzlabošanu ar attiecīgajām valstīm; atzīmē Armēnijas un Gruzijas apņemšanos īstenot EKP rīcības plānus un aicina Azerbaidžānu šajā sakarībā paātrināt sava darba gaitu; uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu būt iesaistītam šajā procesā; norāda, ka šo trīs valstu sasniegumi attiecīgo EKP rīcības plānu īstenošanas ziņā ir atšķirīgi; uzskata, ka sarunās par jaunajiem asociācijas nolīgumiem vajadzētu ņemt vērā šīs atšķirības un dažādos mērķus, kā arī reģionālo dimensiju un ka attieksmei pret visām valstīm ir jābūt vienādai;

37. uzskata, ka ES stratēģijā attiecībā uz Dienvidkaukāzu iekļautā reģionālā dimensija būtu pienācīgi jāstiprina; šajā sakarībā atzinīgi vērtē papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu EKPI mērķiem saistībā ar Austrumu partnerību, lai īstenotu reģionālās attīstības programmas un daudzpusēju sadarbību; aicina Komisiju noteikt šīm trim Dienvidkaukāza valstīm paredzētu reģionālo un pārrobežu projektu un programmu kopumu tādās jomās kā transports, vide, kultūra un pilsoniskā sabiedrība, tādējādi ieviešot konkrētus stimulus, kas sekmētu sadarbību un uzlabotu pušu savstarpējo uzticēšanos;

38. atgādina, ka visas Dienvidkaukāza valstis ir arī daļa no Melnās jūras reģiona sinerģijas iniciatīvas, kas, noteiktās jomās veicinot reģionālo sadarbību, tostarp izmantojot pārrobežu programmas, uzlabo partneru savstarpējo uzticēšanos; uzsver, cik nozīmīgs ES ir Melnās jūras reģions, un prasa Padomei un Komisijai, un jo īpaši priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei izstrādāt plānus un stratēģijas ciešākai sadarbībai starp visām Melnās jūras reģiona valstīm un ciešākiem sakariem ar Eiropas Savienību; ņemot vērā minēto, iesaka izveidot institucionālu struktūru, ko varētu organizēt kā Melnās jūras reģiona savienību;

39. atkārtoti apstiprina, ka Krievijai, Turcijai un ASV ir ievērojama nozīme konflikta atrisināšanā Dienvidkaukāzā; norāda, ka Austrumu partnerības izveides mērķis nav Krievijas izolēšana, bet — tieši pretēji — miera, stabilitātes un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšana visām iesaistītajām pusēm, radot ieguvumus visam reģionam un kaimiņvalstīm;

Drošības jautājumi un konfliktu risināšana mierīgā ceļā

40. uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt konfliktu risināšanas procesus un ES var sekmīgi atbalstīt uzticības veicināšanu, rekonstrukciju un atjaunošanu, un tai ir iespējas palīdzēt iesaistīt attiecīgās kopienas; šajā saistībā izšķiroša ir pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās iespēju nodrošināšana ne vien attiecībā uz līderiem, bet arī pilsoniskajām organizācijām; turklāt uzskata, ka ir būtiski saglabāt augstu starptautiskās uzmanības līmeni attiecībā uz visiem konfliktiem reģionā, lai nodrošinātu šo konfliktu ātru risināšanu; atzīst, ka reģionālā sadarbība ir obligāts priekšnosacījums uzticības veicināšanai un drošības uzlabošanai atbilstīgi EKP prioritātēm; aicina visas puses pilnībā iesaistīties Austrumu partnerības daudzpusējā sadarbībā, nesaistot to ar konfliktu galīgo atrisinājumu;

41. uzsver pastāvošos draudus, ka šie „iesaldētie” konflikti varētu izplatīties visā reģionā; šajā sakarībā iesaka izveidot Dienvidkaukāza Drošības un sadarbības konferenci, kurā darbotos iesaistītās valstis un attiecīgie reģionālie un pasaules līmeņa dalībnieki, ar mērķi izstrādāt Dienvidkaukāza Stabilitātes paktu;

42. ņem vērā ES pašreizējo iesaistes līmeni reģiona konfliktu risināšanas procesos un uzskata, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir pamats nozīmīgāku uzdevumu deleģēšanai ES; pilnībā atbalsta ES īpašo pārstāvi (ESĪP) Dienvidkaukāzā Peter Semneby; atzinīgi vērtē ES Pārraudzības misijas Gruzijā veikto darbu un aicina ES palielināt centienus, lai pārliecinātu Krieviju un attiecīgās de facto iestādes pārtraukt šķēršļu radīšanu Eiropas Savienības Pārraudzības misijas iekļūšanai Dienvidosetijā un Abhāzijā; uzskata, ka ES tagad ir iespēja atbalstīt Kalnu Karabahas konflikta risināšanu, un šajā sakarā uzsver ES ieguldījuma nozīmīgumu; tādēļ uzskata, ka ES likumsakarīgi jāpalielina sava nozīme Minskas grupā, piešķirot ES mandātu Minskas grupas Francijas līdzpriekšsēdētājam; aicina Komisiju apsvērt iespēju sniegt humāno palīdzību un atbalstu Kalnu Karabahas reģiona iedzīvotājiem, kā arī iekšzemē pārvietotajām personām un bēgļiem, kas pametuši šo reģionu; prasa Komisijai un ESĪP P. Semneby apsvērt iespēju gan Kalnu Karabahā, gan Abhāzijā un Dienvidosetijā piemērot atbalsta un informācijas izplatīšanas programmas;

43. aicina Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos vērīgi sekot notikumiem reģionā un aktīvi iesaistīties konflikta risināšanas procesos; atzinīgi vērtē darbu, ko veic īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā, un pauž cerības, ka augstā pārstāve nodrošinās šī darba nepārtrauktību un konsekvenci; mudina Padomi apsvērt KDAP instrumentu iespējamo izmantošanu, lai aktīvāk īstenotu savu dalību miera veidošanas un konfliktu pārvaldības procesos;

44. aicina Komisiju izpētīt iespēju sniegt ievērojamu finansiālu un tehnisku atbalstu pasākumiem, kas veicina uzticību un sekmē iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos, un piedalīties visu konflikta skarto reģionu atjaunošanas un rekonstrukcijas darbā, piemēram, ienākumus nodrošinošos projektos un projektos, kas saistīti ar iekšzemē pārvietoto personu un repatriantu sociālekonomisku integrāciju, kā arī ar mājokļu atjaunošanu, un projektos, kas ir orientēti uz dialogu un starpniecību, kā arī turpināt izstrādāt un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības projektus, kuru mērķis ir veicināt vietējo kopienu un indivīdu samierināšanu un savstarpējo saziņu;

Demokratizācija, cilvēktiesības un tiesiskums

45. atbalsta ES finansējuma un palīdzības sniegšanu reģionam, lai veicinātu minētos principus un procesus, un uzskata, ka šāda ES palīdzība būtu jāsniedz saistībā ar politisko nosacītību, piemēram, ņemot vērā sekmes politiskajā dialogā un reformas un demokratizācijas procesos; brīdina par to, lai netiktu pieļauta iespēja valdībām ļaunprātīgi izmantot konfliktus ar mērķi novērst starptautiskās sabiedrības uzmanību no iekšpolitikas jautājumiem;

46. aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai tiktu ievērotas politisko nosacījumu kopumos ietvertās saistības, piemēram, Gruzijas valdības īpašās saistības dot jaunu impulsu demokrātiskām reformām saistībā ar ES pēckonflikta palīdzību, par kuru 2009. gada janvārī vienojās Komisija un Gruzija, un regulāri ziņot Eiropas Parlamentam par sasniegto;

47. atzinīgi vērtē darbu, ko paveikusi augsta līmeņa ES padomdevēja grupa Armēnijā; atzinīgi vērtē iespēju palielināt finansiālo palīdzību Austrumu partnerības ietvaros, tostarp palīdzību, lai sagatavotos sarunām par jauniem asociācijas nolīgumiem ar ES, un aicina Komisiju izpētīt iespējas, kā sniegt individuāli pielāgotu palīdzību arī Azerbaidžānai un Gruzijai;

48. uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš minoritāšu un mazāk aizsargāto grupu tiesībām, un mudina Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju īstenot sabiedrību izglītojošas programmas cilvēktiesību jomā, kuras sekmē tādas vērtības kā toleranci, plurālismu un daudzveidību, tostarp cieņu pret seksuālajām minoritātēm un citām atstumtām un diskriminētām sabiedrības grupām;

49. pauž bažas par „Eutelsat” atteikumu pārraidīt Gruzijas valsts raidorganizācijas raidījumus krievu valodā, jo šī atteikuma pamatā, šķiet, ir politiski motīvi; norāda, ka līdz ar šo atteikumu „Intersputnik” un tā galvenais klients „Gazprom Media Group” iegūst de facto monopolu satelīta pārraižu nodrošināšanai reģionālajai krievu valodā runājošajai auditorijai; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai demokrātiskā un plurālistiskā sabiedrībā neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu pārraides notiktu netraucēti;

50. atzīst Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma iespējamo uzdevumu — sniegt iespējas īstenas pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai un tās nostiprināšanās uzlabošanai reģiona valstīs, un aicina Komisiju nodrošināt, ka minētais forums saņem pietiekamu finansiālo atbalstu; vērš uzmanību uz pilsoniskās sabiedrības projektu finansēšanas nozīmīgumu un ES delegāciju nozīmi reģionā saistībā ar šo projektu atlasi, kā arī uz šo projektu nozīmīgumu reģionāla līmeņa sakaru veicināšanā;

Ekonomiskā sadarbība un sociālā attīstība

51. uzskata, ka ES būtu jāturpina atbalstīt ekonomikas attīstību, tirdzniecību un ieguldījumus reģionā un ka tirdzniecības politika ir būtisks politiskās stabilitātes un ekonomikas attīstības faktors, un tā ļaus samazināt nabadzību Dienvidkaukāzā; ir pārliecināts, ka sarunām par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem un to ieviešanai varētu būt ļoti svarīga nozīme saistībā ar minēto; aicina Komisiju apsvērt iespējamos veidus, kā palīdzēt reģiona valstīm saistībā ar šiem nolīgumiem veikt sagatavošanās darbus un risināt sarunas, un nodrošināt turpmāku īstenošanu, tostarp īstenot saistības, kas izriet no turpmākajiem padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, un aicina Komisiju laicīgi veikt visaptverošu novērtējumu par šo nolīgumu ietekmi sociālajā un vides jomā; turklāt mudina Dienvidkaukāza valstis apsvērt iespēju izveidot savstarpēju brīvās tirdzniecības zonu;

52. norāda uz Armēnijas, Gruzijas un Azerbaidžānas ģeopolitisko stāvokli saistībā ar Eiropas Savienību, ES kandidātvalsti Turciju, Krieviju un Irānu; uzskata, ka tirdzniecība ir viena no ES vispārējās politikas nozīmīgākajām sastāvdaļām politiskās stabilitātes, cilvēktiesību ievērošanas, ilgtspējīgas izaugsmes un labklājības veicināšanai, un piekrīt, ka reģionālā dimensija ES stratēģijā attiecībā uz Dienvidkaukāzu rada nepieciešamību izmantot reģionālu pieeju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem; aicina Komisiju noteikt ekonomisko interešu kopējās jomas, kas varētu pārvarēt atšķirības, sekmēt dialogu un veicināt reģionālo sadarbību; aicina ES uzņemties lielākas saistības un vairāk iesaistīties reģiona integrācijas nodrošināšanā, ņemot vērā, ka Kopienai tagad ir ekskluzīva kompetence tirdzniecības politikā;

53. atzinīgi vērtē 2008. gada maijā attiecībā uz Gruziju un Armēniju veiktās priekšizpētes secinājumus, kas liecina, ka padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi sniegtu būtiskas ekonomiskas priekšrocības minētajām valstīm un ES, un tādējādi ļauj Komisijai sākt sagatavošanos turpmākajām sarunām par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem; mudina Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu uzlabot savu attiecīgo EKP rīcības plānu un Komisijas ieteikumu izpildi, jo īpaši saistībā ar minēto valstu administratīvo un institucionālo spēju uzlabošanu un regulatīvo reformu īstenošanu (jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības zemo līmeni visās trīs valstīs), kas ir viens no obligātiem priekšnosacījumiem šādu vērienīgu BTN efektīvai īstenošanai un ietekmes saglabāšanai; uzskata, ka BTN noslēgšana ar Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu varētu ne tikai nodrošināt ekonomisko izaugsmi, bet arī palielināt ārvalstu ieguldījumus, radīt jaunas darbavietas un izskaust nabadzību;

54. atgādina, ka energoapgādes drošība ir kopīgi risināms jautājums; tādēļ mudina ES sniegt lielāku atbalstu enerģētikas projektiem reģionā atbilstīgi Eiropas standartiem, tostarp projektiem, kas sekmē energoefektivitāti un alternatīvu enerģijas avotu attīstību, uzlabot sadarbību attiecībā uz enerģētikas jautājumiem un neatlaidīgi strādāt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izveidots Dienvidu energoapgādes koridors, tostarp pabeigti ar Nabucco cauruļvadu saistītie darbi; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka ar enerģētiku un transportu saistītie projekti Dienvidkaukāzā veicina triju attiecīgo valstu attiecības un nerada iemeslu atsevišķu kopienu atstumtībai; atkārtoti apstiprina Baku iniciatīvas un tās attiecīgo atbalsta programmu — INOGATE un TRACECA — nozīmīgumu;

55. uzsver, ka politiskā stabilitāte ir svarīga, lai nodrošinātu uzticamu un nepārtrauktu energoresursu pārvaldību, tādējādi garantējot atbilstošus apstākļus infrastruktūras attīstībai; šajā sakarā atgādina, ka dubultais energoapgādes koridors, ko veido Baku–Tbilisi–Džeihanas (BTC) un Baku–Tbilisi–Erzurumas (BTE) cauruļvadi, sekmē ES un Kaspijas jūras reģiona valstu tuvināšanos; aicina atjaunot spēkā esošos divpusējos nolīgumus vai saprašanās memorandus, kas noslēgti ar trim Dienvidkaukāza valstīm enerģētikas jomā, iekļaujot „energoapgādes drošības klauzulu”, ar ko paredz rīcības kodeksu un īpašus pasākumus enerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā; uzskata, ka sarunās par plaša spektra asociācijas nolīgumiem ar minētajām valstīm būtu jāiekļauj arī jautājumi par energoapgādes un tranzīta noteikumiem;

56. atkārtoti uzsver, cik nozīmīgi ir tieši personiskie kontakti un mobilitātes programmas, jo īpaši tās, kas ir orientētas uz jaunatni, un mērķsadarbības programmas ar ES reģioniem un vietējām kopienām, kur dzīvo mazākumtautības ar plašām autonomijas tiesībām; uzskata, ka ir ievērojami jāpalielina studentu, pasniedzēju un pētnieku skaits mobilitātes programmās; atzinīgi vērtē to, ka ir noslēgti vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas līgumi ar Gruziju, un aicina Padomi un Komisiju strādāt, lai noslēgtu vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas līgumus ar Armēniju un Azerbaidžānu;

57. atkārtoti apstiprina, ka ES ir jāizstrādā stratēģija Dienvidkaukāzam, ņemot vērā šā reģiona nozīmīgumu Eiropas Savienībai un ES iespējamo nozīmi reģiona turpmākās attīstības veicināšanā un tā konfliktu risināšanā;

*

*            *

58. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai un Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 282E, 6.11.2008., 443. lpp. (2) OV C 41E, 19.2.2009., 53. lpp. (3) OV C 41E, 19.2.2009., 64. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0120. (5) OV C 295E, 4.12.2009., 26. lpp. (6) OV C 285E, 26.11.2009., 7. lpp. (7) OV C 66E, 20.3.2009., 67. lpp.

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda uz Armēnijas, Gruzijas un Azerbaidžānas ģeopolitisko stāvokli saistībā ar Eiropas Savienību, ES kandidātvalsti Turciju, Krieviju un Irānu un šajā sakarā uzskata, ka ir ļoti svarīgi sadarbību ar Dienvidkaukāzu noteikt par īpaši prioritāru, jo īpaši attiecībā uz ieilgušo konfliktu risināšanu, kā arī jomās, kas saistītas ar reģiona ekonomikas un tirdzniecības attīstību, enerģētikas drošību, politisko stabilitāti un demokrātijas un labas pārvaldības veicināšanu;

2.  aicina Komisiju noteikt ekonomisko interešu kopējās jomas, kas ļautu pārvarēt atšķirības, sekmēt dialogu un veicināt reģionālo sadarbību;

3.  uzskata, ka tirdzniecība ir viena no ES vispārējās politikas nozīmīgākajām sastāvdaļām politiskās stabilitātes, cilvēktiesību ievērošanas, ilgtspējīgas izaugsmes un labklājības veicināšanai Austrumu partnerības valstīs kopumā un jo īpaši Dienvidkaukāza reģionā;

4.  uzskata, ka reģionālā dimensija ES stratēģijā attiecībā uz Dienvidkaukāzu rada nepieciešamību izmantot reģionālu pieeju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem;

5.  atzinīgi vērtē 2008. gada maijā attiecībā uz Gruziju un Armēniju veiktās priekšizpētes secinājumus, kas liecina, ka padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi sniegtu būtiskas ekonomiskas priekšrocības minētajām valstīm un ES, un tādējādi ļauj Komisijai sākt sagatavošanos turpmākajām sarunām par padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem; aicina Azerbaidžānu pēc iespējas ātrāk pabeigt pievienošanos PTO, jo dalība PTO ir priekšnoteikums, kas jānodrošina, pirms var apsvērt jebkādas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN); aicina Komisiju sniegt Azerbaidžānai tehnisko atbalstu, lai pabeigtu tās pievienošanos PTO; mudina Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu uzlabot savu attiecīgo EKP rīcības plānu un Komisijas ieteikumu izpildi, jo īpaši saistībā ar minēto valstu administratīvo un institucionālo spēju uzlabošanu un regulatīvo reformu īstenošanu (jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības zemo līmeni visās trīs valstīs), kas ir viens no obligātiem priekšnosacījumiem šādu vērienīgu BTN efektīvai īstenošanai un ietekmes saglabāšanai;

6.  aicina Komisiju, izmantojot atbilstošus tehniskās palīdzības mehānismus, atbalstīt finanšu un banku sistēmas nostiprināšanu Dienvidkaukāza valstīs, lai ņemtu vērā uzņēmēju un ieguldītāju prasības;

7.  uzskata, ka turpmāka asociācijas nolīgumu slēgšana un vēlāk iespējamā padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu slēgšana ar katru no minētajām valstīm būtu viens no pirmajiem soļiem ceļā uz to, lai veicinātu līdzīga veida brīvās tirdzniecības nolīgumu tīkla izveidi starp minētajām valstīm, tādējādi izveidojot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas starp iesaistītajām valstīm ar mērķi uzlabot reģionālo integrāciju; aicina Komisiju atbalstīt un pastiprināt vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanos pārrobežu sadarbībā, lai uzlabotu sadarbību, izveidojot efektīvu tiesisko regulējumu;

8.  uzskata, ka BTN noslēgšana ar Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu ne tikai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, bet arī palielinātu ārvalstu ieguldījumus, radītu jaunas darbavietas un izskaustu nabadzību;

9.  atzinīgi vērtē vairāku reģionālo sadarbības organizāciju, jo īpaši Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizācijas, centienus, kuru mērķis ir uzlabot Dienvidkaukāza reģiona integrāciju; aicina ES uzņemties lielākas saistības un vairāk iesaistīties reģiona integrācijas nodrošināšanā, ņemot vērā, ka Kopienai tagad ir ekskluzīva kompetence tirdzniecības politikā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

                                               EUROPEAN PARLIAMENT

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

priekšsēdētājs

Ārlietu komitejas

priekšsēdētājam

Gabriele Albertini

Ref.: D(2009)70478

HC/ac

Briselē

ES stratēģija attiecībā uz Dienvidkaukāzu

Godātais priekšsēdētāj!

Jūsu komiteja pašlaik sagatavo nenormatīvu patstāvīgu ziņojumu par tēmu „ES stratēģija attiecībā uz Dienvidkaukāzu” (2009/2216(INI)).

Ņemot vērā minētā dokumenta saistību ar enerģētiku, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja 2009. gada 24. novembrī Komiteju priekšsēdētāju konferencei iesniedza lūgumu par atzinuma sniegšanu; Priekšsēdētāju konference 2009. gada 17. decembrī apstiprināja šo lūgumu.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) koordinatori, ņemot vērā saspringto grafiku, laika trūkuma dēļ un sakarā ar komitejas ļoti lielo darba apjomu 2010. gada janvārī saistībā ar komisāru amatu kandidātu uzklausīšanas organizēšanu nolēma negatavot formālu atzinumu par ziņojuma projektu.

Tomēr koordinatori 2009. gada 2. decembrī nolēma sniegt atzinumu vēstules veidā.

Tādēļ es aicinu Jūs rezolūcijas priekšlikumā apsvērt šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka Dienvidkaukāza reģions — Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna — kā liels pārvades apgabals ir stratēģiski nozīmīgs ES energoapgādes dažādošanai un drošībai un nodrošina koridoru naftas un gāzes resursu tranzītam no Kaspijas jūras baseina un Vidusāzijas; norāda uz salīdzinoši mazākām, tomēr ievērojamām iespējamām priekšrocībām, ko sniegs Azerbaidžānas „Shah Deniz” gāzes lauka II fāzes izstrāde laikposmā līdz 2015. gadam un cauruļvadu projekti, kas konkurē, lai varētu izmantot šo resursu;

2. uzsver jau izveidoto naftas un gāzes cauruļvadu — Baku-Supsa un Baku-Tbilisi-Džeihana (BTC) jēlnaftas cauruļvadu un Dienvidkaukāza dabas gāzes cauruļvadu (Baku-Tbilisi-Erzuruma (BTE)) — nozīmi apgādes iespēju dažādošanas veicināšanā attiecībā uz Azerbaidžānas, Kazahstānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas resursiem;

3. atzīst, ka ir būtiski izstrādāt jaunus infrastruktūras objektus un transporta koridorus, kas nodrošina dažādus piegādātājus un piegādes maršrutus, piemēram, Nabucco, Kaspijas gāzes cauruļvads (TCP), Turcijas, Grieķijas un Itālijas gāzes starpsavienojums (TGI), White Stream, INOGATE (Starpvalstu naftas un gāzes transports Eiropai) un TRACECA (transporta koridors, kas savieno Eiropu, Kaukāzu un Āziju), projekti, kas savieno Kaspijas jūras un Melnās jūras reģionus caur Dienvidkaukāza teritoriju vai no tās, kā norādīts arī paziņojumā par Otro stratēģisko enerģētikas pārskatu;

4. uzsver, ka ieguldītāju uzticēšanās ir atkarīga no pārredzamas un saskaņotas pārvaldības, ar naftas un gāzes rezervēm saistītas informācijas pārredzamības, ražošanas jaudas un transporta infrastruktūrām, kā arī no vispārējās politiskās stabilitātes šajā reģionā; pauž bažas par to, ka pēc Gruzijas 2008. gada konflikta politiskais risks Dienvidkaukāzā arvien vairāk apgrūtina infrastruktūras projektu īstenošanu šajā reģionā un palielina to izmaksas;

5. uzsver, ka politiskā stabilitāte ir svarīga uzticamai un nepārtrauktai energoresursu piegādei, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus infrastruktūru attīstībai; šajā sakarā atgādina, ka dubultais energoapgādes koridors, ko veido BTC un BTE cauruļvadi, sekmē ES un Kaspijas jūras reģiona valstu tuvināšanos;

6. šajā sakarā atgādina par Dienvidkaukāza reģiona iekļaušanu Eiropas kaimiņattiecību politikā 2004. gada jūnijā un jo īpaši atzinīgi vērtē Padomes 2009. gada 8. decembra secinājumus par Dienvidkaukāzu, kuros atkārtoti apstiprināti principi, kas iekļauti Prāgas 2009. gada 7. maija samita kopīgajā deklarācijā, ar kuru Austrumu partnerību, kas ietver arī trīs Dienvidkaukāza valstis, noteica par īpašu Eiropas kaimiņattiecības politikas austrumu dimensiju;

7. pilnībā atbalsta priekšlikumu izveidot ES un austrumu kaimiņvalstu (EURONEST) Parlamentāro asambleju kā iestādi, kura pilnvarota veikt Austrumu partnerības parlamentārās institūcijas funkcijas; uzskata, ka saistībā ar partneru enerģētikas politikas saskaņošanu sniegto orientējošo norādījumu veicināšanā un apstiprināšanā Eiropas Parlamentam ir veicams nozīmīgs uzdevums;

8. atbalsta daudzpusējo sadarbību, ko īstenos saistībā ar Austrumu partnerības 3. tematisko platformu „Energoapgādes drošība” ar mērķi nostiprināt ES un partneru energoapgādes drošību saistībā ar ilgtermiņa energoapgādi un enerģijas tranzītu; turklāt atbalsta četrus „pamatmērķus”, ko pieņēma tādās jomās kā solidaritātes un drošības mehānismi enerģētikas jomā, infrastruktūras attīstība, starpsavienojumi un energoapgādes dažādošana, lielākas energoefektivitātes un atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas veicināšana, kā arī reglamentējošo noteikumu jomā;

9. šajā sakarā atbalsta visas iniciatīvas, kas veicinās efektīvāka dialoga izveidi starp ražotājām, patērētājām un tranzīta valstīm, apmainoties ar specializētajām zināšanām par enerģētikas jomas regulatīvajām sistēmām un par tiesību aktiem attiecībā uz energoapgādes drošību, kā arī apmainoties ar paraugpraksi, tostarp attiecībā uz pārredzamības un solidaritātes mehānismiem un agrīnās brīdināšanas mehānismu izveidi energoapgādes pārtraukuma gadījumiem; uzskata, ka minētais ir cieši saistīts ar reglamentējošo noteikumu konverģenci, tirgus integrāciju un nediskriminējošu sistēmu attiecībā uz pārrobežu pārvades infrastruktūrām;

10. mudina īstenot reģionālo sadarbību saistībā ar norisēm enerģētikas tirgū un atzinīgi vērtē Austrumu partnerības papildināmību ar citām iniciatīvām, ko pašreiz īsteno INOGATE programmas ietvaros, atbalstot Baku iniciatīvu, kā arī Melnās jūras reģiona sinerģijas iniciatīvas ietvaros; paredz, ka sinerģiju ar reģionālajām programmām varētu panākt, izmantojot pamatiniciatīvu attiecībā uz reģionālo elektoenerģijas tirgus veicināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamo enerģijas avotu plašāku izmantošanu, un tā varētu veicināt konkrētas pieejas izstrādi, lai pastiprinātu pārvades sistēmu operatoru un regulatīvo iestāžu sadarbību, un nodrošināt to nosacījumu rūpīgu saskaņošanu, kas attiecas uz piekļuvi tīkliem, kā arī atbilstīgus noteikumus enerģijas pārvadei un tranzītam;

11. uzskata, ka attiecībā uz pasākumiem, kas veikti saistībā ar pamatiniciatīvu par energoapgādes un enerģijas tranzīta maršrutu dažādošanu, kurā sniegts politiskais atbalsts Dienvidu koridora izveidei, savstarpēji izdevīga varētu būt ilgtermiņa plānošana, ko veic 10 gadiem paredzētā Eiropas tīkla attīstības plāna ietvaros, un pašreizējais Eiropas Enerģētikas tīkla (TEN-E) pamatnostādņu pārskatīšanas process, nosakot atbilstošus starpsavienojumus un infrastruktūru projektus;

12. aicina atjaunot esošos divpusējos nolīgumus vai saprašanās memorandus, kas noslēgti ar trim Dienvidkaukāza valstīm enerģētikas jomā, iekļaujot „energoapgādes drošības klauzulu”, ar ko paredz rīcības kodeksu un īpašus pasākumus enerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā; uzskata, ka sarunās par plaša spektra asociācijas nolīgumiem ar minētajām valstīm būtu jāiekļauj arī jautājumi par energoapgādes un enerģijas tranzīta noteikumiem;

Es ceru, ka šāds ITRE komitejas atzinuma izteiksmes veids sekmēs Jūsu galīgā ziņojuma pieņemšanu.

Cieņā

Herbert Reul