Procedūra : 2010/2011(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0132/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0132/2010

Debates :

PV 19/05/2010 - 10
CRE 19/05/2010 - 10

Balsojumi :

PV 20/05/2010 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0186

ZIŅOJUMS     
PDF 259kDOC 164k
2010. gada 3. maijs
PE 439.933v02-00 A7-0132/2010

par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem

(2010/2011(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Louis Grech

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem

(2010/2011(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–    ņemot vērā profesora Mario Monti ziņojumu Komisijai par vienotā tirgus atdzīvināšanu(1),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pilsoņu programma Eiropas efektivitātes nodrošināšanai” (COM(2006)0211),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „Vienotais tirgus: pārskats par ieguvumiem” (SEC(2007)1521), Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu(2) un Komisijas dienestu darba dokumentu „Vienotā tirgus pārskats: pēc viena gada” (SEC(2008)3064),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Iespējas, pieejamība un solidaritāte — īstenojot jaunu sociālo redzējumu 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0726) un Komisijas paziņojumu „Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi — jauns Eiropas uzdevums” (COM(2007)0725), kā arī Parlamenta 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem(3),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai(4) un Komisijas 2004. gada 12. jūlija ieteikumu par iekšējo tirgu regulējošu direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos(5),

–    ņemot vērā 2009. gada jūlija Iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (SEC(2009)1007) un Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu(6) un 2008. gada 23. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu pārskatu(7),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „ES Patērētāju politikas stratēģija 2007.–2013. gadam — patērētāju tiesību nodrošināšana, labklājības uzlabošana, efektīva aizsardzība” un Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūciju par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam(8),

–    ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. janvāra paziņojumu „Ietekmes uz patērētājiem uzraudzība vienotajā tirgū — „Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem otrais izdevums” (COM(2009)0025) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „„Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem otrais izdevums” (SEC(2009)0076),

–    ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par patērētāju acquis īstenošanu (COM(2009)0330) un Komisijas 2009. gada 2. jūlija ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) piemērošanu (COM(2009)0336),

–    ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par patērētāju aizsardzību(9),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES (COM(2009)0557),

–    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa nodaļas ziņojumu „Šķēršļi, kas kavē Eiropas iekšējā tirgus darbību (2008)”(10),

–    ņemot vērā SOLVIT 2008. gada ziņojumu par SOLVIT tīkla attīstību un darbības rezultātiem 2008. gadā (SEC(2009)0142), Komisijas dienestu 2008. gada 8. maija darba dokumentu attiecībā uz rīcības plānu par integrētu pieeju vienotā tirgus atbalsta pakalpojumu sniegšanai pilsoņiem un uzņēmumiem (SEC(2008)1882) un Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par SOLVIT(11),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un kuras mērķis ir radīt vispārīgu akreditācijas un tirgus uzraudzības noteikumu un principu sistēmu,

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. pantu, kurā noteikts, ka „iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite”,

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Savienība apņemas veidot „sociālā tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”,

–    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas iekļauta Līgumos ar LES 6. pantu,

–    ņemot vērā LESD 9. pantu, kurā noteikts, ka, „nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”,

–    ņemot vērā LESD 11. pantu, kurā noteikts, ka, „nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību”,

–    ņemot vērā LESD 12. pantu, kurā noteikts, ka „patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”,

–    ņemot vērā LESD 14. pantu un Līgumam pievienoto 26. protokolu par sabiedriskiem (ar ekonomiku saistītiem) pakalpojumiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0132/2010),

A. tā kā pilsoņiem, patērētājiem un MVU, kas vēlas pārvietoties, iepirkties, pirkt vai pārdot aiz savas valsts robežām ar tādu pašu drošību un uzticamību, kādu tie izjūt savā valstī, traucē pārāk daudzi šķēršļi, kurus rada informācijas trūkums par tiesībām un iespējām, sadrumstalots regulējums, likumdošanas iniciatīvu trūkums vairākās nozīmīgās jomās, slikta noteikumu transponēšana, nepietiekama to piemērošana un īstenošana, kā arī administratīvas koordinācijas un sadarbības trūkums;

B. tā kā tajā pašā laikā, cenšoties saskaņot tiesību aktus, lai novērstu šos šķēršļus, reizēm ir notikusi pārmērīga reglamentēšana, kas kaitējusi lielākajai daļai MVU, it īpaši mikrouzņēmumiem, kuri negrib darboties Eiropas tirgū, bet labprāt vēlas saglabāt aktīvu vietējo darbību, kā arī pašvaldību iestādēm, tāpēc ir vajadzīgs labāks regulējums ar minimālu administratīvo slogu;

C. tā kā tikai neliela daļa darba ņēmēju, pakalpojumu sniedzēju un speciālistu dodas uz citu dalībvalsti, cita starpā arī tāpēc ka pārcelšanos pārāk sarežģītu un dārgu padara ar to saistītais birokrātisms un risks zaudēt sociālās drošības tiesības;

D. tā kā valodas barjeru dēļ un trūkstot skaidrībai par ieguldījumiem, maksājumiem un atbildību, kā arī ņemot vērā juridiskās, administratīvās, sociālās un kultūras atšķirības dažādās dalībvalstīs, maz ir uzņēmēju un MVU, kas piedāvā savas preces un pakalpojumus ārpus savas valsts tirgus;

E.  tā kā vienoto tirgu nedrīkst vērtēt atrauti no citām horizontālās politikas jomām, it īpaši veselības aprūpes, sociālās aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības, darba tiesībām, vides, noturīgas attīstības un ārējās politikas virzieniem;

F.  tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” vajadzētu noteikt reālus mērķus, lai līdz 2020. gadam panāktu videi draudzīgu, uz zināšanām balstītu sociālu tirgus ekonomiku, kā arī radītu darba vietas, tostarp vides jomā; tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” pamatā vajadzētu būt vienotajam Eiropas tirgum, risinot uzdevumus sociālā taisnīguma un ekonomikas izaugsmes jomā un galveno vērību veltot pilsoņu ieguvumiem, patērētāju aizsardzībai un MVU;

G. tā kā vienotā tirgus un starptautiskās tirdzniecības jautājumi kļūst aizvien nozīmīgāki un viena joma ietekmē citu;

H.  tā kā daudzi Eiropas pilsoņi nezina, kādi praktiskie ieguvumi viņiem rodas no vienotā tirgus, jo ir pārāk maz informācijas par vienoto tirgu un tas netiek pienācīgi izskaidrots,

Vispārīgi apsvērumi

1.  uzskata, ka, vērtējot vienotā Eiropas tirgus integrācijas vēsturi, Savienībai patlaban ir īpaši grūts laiks; uzskata, ka pašreizējās un gaidāmās problēmas ir jārisina saskaņoti, izlēmīgi, apņēmīgi un stingri, ja nepieciešams, arī jutīgi un racionāli, sadarbības un solidaritātes garā; uzsver, ka šajā procesā būs vajadzīgas stingras pilnvaras Eiropas Komisijai un nozīmīga tās iniciatīva, kā arī Padomes, dalībvalstu un Eiropas Parlamenta politiska apņemšanās;

2.  uzsver, ka vienotais tirgus nav tikai saimnieciska struktūra un ka vienotā tirgus tiesību akti aizsargā un saglabā konkrētas pilsoņu pamattiesības, piemēram, drošību un privātumu, un ka tāpēc, ņemot vērā daudzās ekonomikas un cita veida problēmas, ar ko ES pašreiz saskaras, Eiropas pilsoņu, patērētāju un MVU interesēm vislabāk atbilst vienotais tirgus, kurš darbojas bez traucējumiem;

3.  uzsver, ka, neraugoties uz vienotā Eiropas tirgus struktūras saimniecisko, tehnoloģisko un juridisko vājumu, tas kopā ar eurozonu vislabāk atklāj ES saimnieciskās integrācijas un vienotības patieso nozīmi un noteikti ir uzskatāmākais Eiropas integrācijas sasniegums ES pilsoņiem;

4.  uzsver, ka vienotajam tirgum jāpaver jaunas iespējas pētniecības un inovācijas jomā, vairāk veicinot preču un pakalpojumu izstrādi un īpašu uzmanību pievēršot zināšanām un tehnoloģijām, kas ir nākotnes ekonomikas attīstības virzītājspēks;

5.   atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta Komisijas nodomu „par iekšējā tirgus pamatu uzskatīt tos, kas tajā dzīvo un to izmanto ik dienas”, kā arī tās apņemšanos kļūt par stingru vienotā tirgus aizstāvi, pilnībā izmantojot savas īstenošanas pilnvaras, un sniegt sociālo un ekoloģisko redzējumu par vienoto tirgu, kura pamatā ir Lisabonas līguma saistības;

Vienotā tirgus integrācija nav neatgriezeniska

6.  uzsver, ka iekļaušanās vienotajā tirgū nav neatgriezenisks process un ka turpmāku vienotā tirgus pastāvēšanu nedrīkst uztvert kā kaut ko pašsaprotamu;

7.  pauž bažas, ka valsts līmeņa ekonomiskā protekcionisma atdzimšana, ļoti iespējams, varētu izraisīt vienotā tirgus sadrumstalošanos, un tāpēc tā ir jānovērš; ir nobažījies, ka pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi varētu izmantot, lai attaisnotu protekcionistisko pasākumu atjaunošanu dažādās dalībvalstīs, kaut gan lejupslīdes novēršanai ir vajadzīgi kopēji aizsardzības mehānismi;

8.   uzskata, ka šī krīze ir būtiski iedragājusi vienotā tirgus integrācijas procesu, ka ir palielinājusies pretestība pret vienoto tirgu un neuzticība tam un ka šādu attieksmi ir radījušas no dalībvalstu saimnieciskajām sistēmām izrietošās nepilnības un atšķirības;

9.  atgādina, ka krīzes pārvarēšanas politikas virzieni nedrīkst mazināt vienotā tirgus integrāciju, bet ka tie drīzāk sniedz iespēju reformēt, konsolidēt un uzlabot pašreizējo vienotā tirgus struktūru, sākt izmantot videi labvēlīgas ekonomikas potenciālu darba vietu radīšanā, kā arī atgūt pilsoņu, it īpaši patērētāju un MVU, uzticību un paļāvību;

10. uzsver, ka atkārtotu vienotā tirgus aktivizēšanu nedrīkst noteikt tikai nesenā finanšu lejupslīde un ka, tirgu atdzīvinot, nedrīkst aprobežoties vienīgi ar galvenajām krīzes radītajām atziņām;

11. uzsver, ka, aktivizējot vienoto tirgu, jāpanāk konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un laika ziņā ierobežoti mērķi, kas jāsasniedz ar pareiziem un efektīviem politiskajiem instrumentiem, kuru pamatā ir četras visiem ES pilsoņiem pieejamās aprites pamatbrīvības;

12. uzsver, ka vienotajam Eiropas tirgum ārkārtīgi nepieciešams ir jauns impulss un ka vajadzīga stingra Eiropas iestāžu, īpaši Komisijas, īstenota vadība un politiska dalībvalstu līdzdalība, lai atjaunotu uzticību vienotajam tirgum un paļāvību uz to;

Vajadzīga visaptveroša un kopēja pieeja vienotajam tirgum

13. uzskata, ka jāpapildina vecā izpratne par vienoto tirgu, lai to padarītu pilnīgāku; uzsver, ka visiem, kas iesaistīti vienotā tirgus veidošanā un īstenošanā, jāpieņem visaptverošāka pieeja, kurā pilnībā ņemtas vērā pilsoņu bažas;

14. uzsver, ka spēcīgāks, dziļāks un plašāks vienotais tirgus ir būtiski nozīmīgs izaugsmē un darba vietu radīšanā;

15.  uzsver, ka vienotajam tirgum jābūt galvenajam līdzeklim, lai saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” ilgtermiņa redzējumu sasniegtu mērķi par ilgtspējīgu un augstas konkurētspējas sociālā tirgus ekonomiku;

16. uzskata, ka vienotais tirgus ir ļoti nozīmīgs priekšnosacījums, lai stratēģija „Eiropa 2020” būtu veiksmīga; tāpēc ierosina, ka jebkura stratēģija un politikas virziens par vienotā Eiropas tirgus atdzīvināšanu ir jākoordinē Eiropas iestādēm un to pamatā jābūt pragmatiskam, visaptverošam un plaša mēroga risinājumam, ko atbalsta visas dalībvalstis un kas uzmanību pievērš galvenokārt prioritātēm, par kurām dalībvalstis patiesi uzņemsies atbildību un kuras tās efektīvi īstenos valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

17. uzsver, ka patērētājiem ir jāgūst labums no vienotā tirgus, piemēram, labāka kvalitāte, lielāka dažādība, pieņemamas cenas un preču un pakalpojumu drošība;

18. prasa izstrādāt jaunu politiskās domāšanas modeli, kurā, lai atkārtoti aktivizētu Eiropas vienoto tirgu, galvenā uzmanība būtu pievērsta pilsoņiem, patērētājiem un MVU; uzskata, ka to var panākt, Eiropas Savienības politikas izstrādē par galveno uzskatot Eiropas pilsoņus;

19. pastāv uz to, ka vienotā tirgus atdzīvināšanai vajag efektīvāk īstenot atbilstošākas pārbaudes un līdzsvaru, kā arī izvērstāku dialogu, lai nodrošinātu, ka pilsoņu un patērētāju vajadzības tiek pienācīgi ņemtas vērā; uzskata, ka ar pierādījumiem pamatota pieeja, kas galveno uzmanību pievērš pilsoņiem, palīdzēs Savienībai atgūt iedzīvotāju uzticību vienotajam Eiropas tirgum un atrast īsto risinājumu, lai pieņemtu iniciatīvas, kuras nodrošinātu Savienībai vajadzīgo konkurētspēju, neskarot sociālo dimensiju;

20. atkārto, ka pilnīgam novērtējumam par vienotā tirgus ietekmi uz sociālo jomu, patērētājiem, vidi un ekonomiku — tādam jābūt iekļautam jebkurā ar vienoto tirgu saistītā priekšlikumā — ir izšķiroša nozīme, lai iegūtu sabiedrības uzticību, un tas arī nodrošinās sociālo, patērētāju aizsardzības, vides saglabāšanas un ekonomikas mērķu reālu iekļaušanu;

21. uzskata, ka robežu atcelšana vienotajā tirgū ir vairāk veicinājusi Eiropas konkurētspēju globalizētajā pasaulē;

22. uzsver, ka iekšējā tirgus pareizu darbību nevar vērtēt atrauti no uzdevumiem, kas Eiropai jāveic kā pasaules ekonomikas dalībniecei; uzskata, ka Eiropas Savienībai savs sociālais un ekoloģiskais modelis jāaizsargā, stingri īstenojot noteikumus par ievestajām precēm un pakalpojumiem un apņēmīgi turpinot piemērot šos noteikumus, tostarp daudzpusējās struktūrās un it īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīda izšķiršanas procedūrās;

23. uzsver, ka Eiropā iekšējais tirgus un kopējā valūta darbojās kā sargājošs vairogs, samazinot negatīvo finanšu krīzes ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem un pilsoņiem;

Vienotā tirgus politikā vērā ņemamās problēmas un iespējas

24. uzskata, ka galvenā problēma, ar ko saskaras Savienība, ir līdzsvara atrašana starp atvērta tirgus ekonomiku, kas spēj gan veicināt ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu, gan integrēti risināt svarīgākās gaidāmās problēmas (tādas kā konkurētspēja, pētniecība un izstrāde, rūpniecības politika, demogrāfiskie jautājumi, vide un jaunās tehnoloģijas), un starp ekonomikas sistēmu, kura tikpat veiksmīgi spēj nodrošināt patērētāju aizsardzību un sociālos un vides drošības pasākumus, kas vajadzīgi pilsoņiem;

25. uzsver, ka vienotā tirgus noteikumi joprojām tiek īstenoti nevienmērīgi, tāpēc ka tirgus iekšējie tīkli nav savā starpā pietiekami saistīti, un tas nozīmē, ka uzņēmumiem un pilsoņiem nākas ik dienu saskarties ar patieso stāvokli, proti, turpinās grūtības ar pārrobežu darbībām, kurās viens darījums var būt saistīts ar 27 dažādām juridiskajām sistēmām;

26. uzsver, ka svarīgi ir izveidot videi draudzīgu vienoto tirgu jaunajām zemu oglekļa emisiju un vides tehnoloģijām, pakalpojumiem un precēm, pilnveidojot ES mēroga oglekļa dioksīda emisiju standartus; norāda, ka visā Savienībā pakāpeniski par normu jāpadara skaidri energoefektīvu ražojumu standarti un marķējums; atzīmē, ka pastāvošās metodes un standarti jāņem vērā, izstrādājot jaunus standartus par oglekļa dioksīda emisiju ietekmi; uzsver, ka šādi standarti nedrīkst radīt pārmērīgi apgrūtinošas prasības, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

27. mudina noteikt, ka Savienībai šajā digitālajā laikmetā ir pilnībā jāīsteno potenciāls un iespējas, ko piedāvā internets, e-tirdzniecība un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izplatība MVU un valsts pārvaldē, lai turpinātu vienotā tirgus attīstību, padarot to pieejamu visiem ES pilsoņiem; uzsver, ka, attīstot jaunās tehnoloģijas, jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt pilsoņus, patērētājus un MVU, kā arī personas, kas ir mazāk aizsargātas;

28. uzsver, ka svarīgi ir izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kuros nosaka, ka autortiesību un blakustiesību subjekti saņem pienācīgu atlīdzību un nav noteikti nevajadzīgi ierobežojumi patērētājiem par radošā satura pieejamību tiešsaistē;

29. atbalsta Komisijas iniciatīvas visās nākotnes stratēģijās priekšroku dot pētniecībai, zināšanām un inovācijai; pauž cerību, ka turpmākajos Savienības budžetos tiks piešķirti pietiekami līdzekļi, lai risinātu šos izšķirošos jautājumus; šajā sakarībā atgādina, ka steidzami jārisina nesakārtotais jautājums par Kopienas patentu; ierosina Komisijai sākt apspriest iespējas noteikt konkrētus kritērijus, pēc kuriem novērtēt panākumus pētniecības, zināšanu un inovācijas jomā;

30. atbalsta Komisijas centienus veicināt ražoto preču drošumu, stājoties spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulai (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību;

Pilsoņi un patērētāji vienotajā tirgū

31. ir pārliecināts, ka Eiropas pilsoņa uztvere, izpratne un zināšanas par vienoto tirgu ir vājas, neskaidras vai pat negatīvas, kas daļēji skaidrojams ar politisku inertumu un informācijas trūkumu, kā arī zemu sabiedrības izpratnes līmeni; uzskata, ka jārīkojas izšķirīgi, lai nodrošinātu, ka nākamā Eiropas Savienības politika attiecībā uz vienoto tirgu apmierinātu pilsoņu, it īpaši patērētāju un MVU, vajadzības un dotu tiem taustāmus rezultātus;

32. uzsver, ka, cenšoties nodrošināt sociālo un saimniecisko atbalstu Eiropas pilsoņiem un viņu sadarbību, ES un tās dalībvalstīm ir intensīvi jāveicina iespējas, kas izriet no Eiropas saimnieciskās integrācijas, un jāmaina iedzīvotāju izpratne par vienoto tirgu, padarot viņus zinošākus par ieguvumiem, ko vienotais tirgus viņiem piedāvā, un spējīgus izprast šos ieguvumus, kā arī par iespējām efektīvi izmantot šīs tiesības; tāpēc uzskata, ka ir svarīgi, lai vienotā tirgus pamatā būtu nozares, kas tieši ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi un patērētāju vajadzības;

33. uzskata, ka dažas visredzamākās problēmas, ar kurām it īpaši pakalpojumu nozarē saskaras patērētāji un kuras jārisina kā prioritāte, lai ātri gūtu rezultātus, ir šādas: 1) iespēja izmantot drošas preces un kvalitatīvus pakalpojumus; 2) piekļuve uzticamai, salīdzināmai un objektīvai informācijai, tostarp cenu salīdzinājumam; 3) lielāka juridiska drošība un skaidrība līgumattiecībās; 4) lielāka drošība par samaksu; 5) iespēja izmantot atbilstīgas, pieņemamas un efektīvas kompensācijas sistēmas un 6) labākas zināšanas par sistēmu un lielāka uzticība tai;

34. pastāv uz to, ka pilsoņiem netiek sniegts pietiekami daudz informācijas par vienotā tirgus tiesību aktiem, kā arī par iespējām izmantot savas tiesības un to īstenošanu; uzsver, ka ir efektīvāk jāorganizē attiecīgās tīmekļa vietnes, SOLVIT un kontaktpunkti; uzskata, ka ir vajadzīga labāka šādu iniciatīvu koordinācija un komunikācija, jo tām aizvien nav efektīvas saiknes ar mērķauditoriju; uzsver, ka liela nozīme ir Komisijas portālam „Tava Eiropa”, lai informētu gan pilsoņus, gan uzņēmumus par dzīves, darba un uzņēmējdarbības iespējām Eiropas Savienībā; ierosina uzlabot pašreizējos piedāvājumus, nevis veidot jaunus kontaktpunktus;

35. uzskata, ka apzinīga uzņēmumu attieksme, ievērojot uzņēmumu sociālās atbildības principu, konkurences noteikumus un patērētāju ekonomiskās intereses, palīdzēs radīt patērētāju uzticību, kas obligāti vajadzīga spēcīgākai patērētāju tiesību aizsardzībai;

36. pastāv uz to, ka saimnieciskās integrācijas iniciatīvas būs veiksmīgākas, ja pilsoņi būs pārliecināti, ka viņu sociālās tiesības tiek aizsargātas un ka iekšējā tirgus politikas virzieni pozitīvi iespaidos sociālo politiku;

37. pauž nožēlu, ka tikai neliela daļa pilsoņu, patērētāju un MVU ir informēti par spēkā esošajiem alternatīvajiem kompensāciju mehānismiem vai par to, kā reģistrēt sūdzību Komisijā; norāda, ka pašreizējās pilsoņu un uzņēmumu problēmu risināšanas sistēmas, piemēram, SOLVIT, ir jānostiprina saskaņā ar Parlamenta 2010. gada 2. marta ziņojumu par SOLVIT (2009/2138(INI)); aicina Komisiju Līguma pārkāpuma gadījumā sākt paātrinātu procedūru, ja neatrisināta SOLVIT lieta sākotnēji liecina par Kopienas tiesību aktu pārkāpumu; uzskata par nožēlojamu situāciju, kad, neraugoties uz Komisijas ieteikumiem, līdz šim nav pareizi izveidoti alternatīvi konfliktu atrisināšanas mehānismi vai tie joprojām nedarbojas apmierinoši;

38. uzsver, ka patērētāju apvienībām ir būtiska nozīme, lai patērētājiem izplatītu informāciju par viņu tiesībām, atbalstītu patērētājus viņu strīdos un veicinātu viņu interešu ievērošanu, pilnveidojot iekšējo tirgu;

Mazie un vidējie uzņēmumi vienotajā tirgū

39. apstiprina, ka MVU ir nozīmīga Eiropas ekonomikas pamata daļa un ka galvenokārt tie veicina darba vietu veidošanu, ekonomikas izaugsmi, pāreju uz videi labvēlīgu ekonomiku un sociālo kohēziju Eiropā; uzstāj, ka aktīva MVU darbība paplašinātajā Eiropas Savienībā ir nepieciešama, lai vienoto tirgu padarītu radošāku un konkurētspējīgāku, un uzsver, ka vairāk jācenšas uzlabot MVU iespējas iekļūt vienotajā tirgū, atvieglot šo uzņēmumu attīstību un ļaut tiem pilnībā izmantot savu uzņēmējdarbības potenciālu;

40. uzskata, ka, cenšoties vairāk veicināt konkurētspēju vienotajā tirgū, ir jālikvidē vairāk šķēršļu, kas traucē MVU piekļūt publiskā iepirkuma tirgiem, it īpaši līgumslēdzēju iestāžu izsoles uzaicinājumos vienkāršojot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izvirzāmās prasības;

41. mudina izstrādāt turpmākas kopīgas Komisijas un dalībvalstu iniciatīvas, kas 1) atbalsta mazos uzņēmumus, kuri veic pārrobežu darbību visā ES, 2) saskaņā ar proporcionalitātes principu jūtami samazina administratīvo, finansiālo un regulatīvo slogu, it īpaši administratīvos šķēršļus, ar kādiem saskaras MVU, neatkarīgi no tā, vai tie darbojas vietējā, valsts vai Eiropas līmenī; šajā sakarībā aicina dalībvalstis un Komisiju stingri īstenot un piemērot principu „vispirms domāt par mazākajiem”, kā uzsvērts Mazās uzņēmējdarbības aktā;

42. prasa Komisijai pastiprināt centienus, kuru mērķis ir palīdzēt MVU pārvarēt valodu barjeru, kas tiem bieži traucē veikt uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, un visu informāciju un pakalpojumus, kuri attiecas uz vienoto tirgu, piedāvāt visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās;

43. joprojām ir apņēmies samazināt stingrāku prasību noteikšanu jaunajos vienotā tirgus tiesību aktos un aicina dalībvalstis un it sevišķi to parlamentus arī turpmāk atbalstīt cīņu pret ES tiesību aktu „uzlabošanu” to transponēšanas laikā, jo šie papildu slogi īpaši tiek uzlikti MVU;

44. piekrīt, ka Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta pienācīga īstenošana — it īpaši Komisijai stingri piemērojot tā dēvēto MVU testu, kad tā sagatavo jaunus iekšējā tirgus tiesību aktu priekšlikumus, — un Eiropas privātā uzņēmuma statūtu ieviešana nodrošinās MVU reālu iekļaušanu atbilstīgā un darbotiesspējīgā vienotā Eiropas sistēmā;

45. stingri atbalsta regulu par tulkošanas prasībām, kas attiecināmas uz topošo ES patentu un kas beidzot padarīs ES patentu par realitāti, savukārt Eiropu — par inovācijas un konkurētspējas pasaules mēroga virzītājspēku; turpina atbalstīt Kopienas preču zīmju sistēmas pārskatīšanu, lai panāktu augstāku tās kvalitāti un labākas perspektīvas;

46. norāda, ka ekonomikas krīzes laikā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem galvenā problēma ir iespēja iegūt finansējumu; uzskata, ka nožēlas vērta ir situācija, kad, lielajām bankām pārstājot darboties lauksaimnieciskos un mazapdzīvotos vai saimnieciski vājos reģionos, par MVU galveno problēmu ir kļuvusi finansējuma pieejamība; atzinīgi vērtē krājbanku un dažādu kooperatīvo kustību nozīmi reģiona tautsaimniecības finansēšanā, kā arī to ieguldījumu sociālā tirgus ekonomikā, tām veicinot ētiskus un sociālus projektus;

47. piekrīt, ka Direktīvā 98/34/EK noteiktā paziņošanas kārtība ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai uzlabotu valstu likumdošanu un izvairītos no šķēršļiem vienotajā tirgū, it īpaši tādiem, kas traucē MVU; uzskata, ka Komisijai šis mehānisms jāpastiprina, sākot ātrāku pārkāpuma procedūru, ja dalībvalsts nenodrošina atbilstību Komisijas sīki izstrādātam atzinumam vai tā neveic pasākumus saskaņā ar citas dalībvalsts sniegtu sīki izstrādātu atzinumu;

48. uzskata, ka ES līmenī jākoordinē dažādi ekonomikas un sociālās politikas virzieni, piemēram, budžeta, nodokļu, izglītības un pētniecības politika;

Līdzdalība un vienotā tirgus tiesību aktu un labāka regulējuma īstenošana

49. apgalvo, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu nozīmīga administratīvās un juridiskās atbildības daļa ir dalībvalstu un, ja nepieciešams, valstu reģionālo un vietējo iestāžu ziņā, kurām šā iemesla dēļ kopā ar citām ES iestādēm ir pa īstam jāuzņemas rūpes par vienoto Eiropas tirgu un tā pārvaldību;

50. apgalvo, ka iekšējā tirgus rezultātu apkopojumi un patēriņa tirgus rezultātu apkopojumi skaidri atklāj, ka dalībvalstis vēl aizvien neizpilda savus mērķus pareizi transponēt, piemērot un īstenot vienotā tirgus tiesību aktus un ka Eiropas tiesību aktu transponēšana kavējas, kas, it īpaši pakalpojumu nozarē, mazina konkurences apstākļu līdzvērtību, kura ir nozīmīgs iekšējā tirgus darbības aspekts;

51. atzīmē, ka ir redzams — pakāpeniska noteikumu sadrumstalošana un neatbilstīga tiesību aktu īstenošana Eiropas Savienībā aizvien vairāk traucē pabeigt vienotā tirgus izveidi; atzīmē, ka Eiropas Savienībai vēl jāpieņem tādu savstarpēji saskaņotu politiku kopums, kuras veidotas, lai likvidētu tiešus un netiešus šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai;

52. atzinīgi vērē Komisijas iniciatīvu par labāku regulējumu, kas padara noteikumus efektīvākus un pastiprina pienācīgu to piemērošanu dalībvalstīs; mudina Komisiju saglabāt šo savu ierosmi, jo ātra šīs stratēģijas īstenošana varētu būtiski palīdzēt sekmīgi no jauna aktivizēt vienoto tirgu;

53. ņem vērā, ka Komisijas paziņojumā par ES stratēģiju „Eiropa 2020” ir ieviests jauns jēdziens „lietpratīgs regulējums”;

Rezultāti

Nozīmīgāka iestāžu loma vienotā tirgus noteikumu izstrādē un īstenošanā

54. lai labāk transponētu, piemērotu un īstenotu vienotā tirgus tiesību aktus, ierosina Komisijai veidot partnerību starp visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas šādu tiesību aktu veidošanā, īstenošanā un izpildē, un darīt to, izmantojot jaunās iespējas, piemēram, ierosināto ikgadējo vienotā tirgus forumu;

55. aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu īstenošanu un transponēšanu, izmantojot sistemātiskāku, neatkarīgāku uzraudzību, lai paātrinātu un veicinātu pārkāpumu tiesvedību; uzskata, ka novilcināta pārkāpumu tiesvedības pabeigšana negatīvi ietekmēs pilsoņu interesi par vienoto tirgu;

56. prasa Komisijai izstrādāt jaunas, no oficiālajām pārkāpumu procedūrām atšķirīgas iespējas, kā uzlabot vienotā tirgus noteikumu transponēšanu un īstenošanu; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt inovatīvus mehānismus (piemēram, savstarpējās novērtēšanas procedūru, kas paredzēta Pakalpojumu direktīvā), lai veicinātu salīdzinošu vērtēšanu un dalībvalstu līdzdalību, kā arī uzlabot tādus neformālus problēmu risināšanas mehānismus kā SOLVIT un projektu „EU Pilot”, kuri būtu nozīmīgs ieguvums pilsoņiem, kas ik dienu piedzīvo vilšanos vienotajā tirgū;

57. aicina Komisiju lielāku uzmanību pievērst spēkā esošo vienotā tirgus tiesību aktu sistemātiskai novērtēšanai un vienkāršošanai, samazinot, cik vien iespējams, birokrātiju, no kā ieguvēji būs pilsoņi un arī uzņēmumi;

58. mudina Komisiju nodrošināt pienācīgu koordināciju un strādāt sadarbībā ar Parlamentu un dalībvalstīm, kā arī ar galvenajiem tirdzniecības partneriem un uzņēmējdarbības un patērētāju apvienībām, lai uzraudzītu preču tirgu un nodrošinātu patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārrobežu īstenošanu, un efektīvāk informēt Eiropas patērētājus un pilsoņus;

59. iesaka Komisijai veikt neatkarīgu pētījumu, lai noteiktu 20 galvenos ar vienoto tirgu saistītos cēloņus, kas ik dienu pilsoņos rada neapmierinātību un vilšanos, it īpaši darba tirgū, saistībā ar e-tirdzniecību, pārrobežu medicīnisko aprūpi, automobiļu pirkšanu un īri, pensiju pārnesamību, profesionālās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu, bērnu aizbildniecību, adopciju un uzturlīdzekļiem, kā arī pabalstiem;

60. aicina Komisiju censties radīt labāku metodi, ar ko pārskatīt, kā vienotā tirgus noteikumus piemēro praksē visos līmeņos dažādās dalībvalstīs un kādas iespējas ir pilsoņiem un uzņēmumiem izmantot savas vienotā tirgus tiesības;

61. prasa Komisijai sniegt lielāku palīdzību dalībvalstīm, kā arī, ja nepieciešams, to reģionālajām un vietējām iestādēm, lai vieglāk būtu nodrošināt pienācīgu atbilstību ES standartiem; uzsver, ka ES iestādēm kopumā jāievieš stingrāki noteikumi un jāmudina dalībvalstis uzlabot tiesību aktu pareizu un savlaicīgu transponēšanu, lai nodrošinātu, ka visā Savienībā piemēro vienus un tos pašus noteikumus;

62. prasa pastiprināt Parlamenta nozīmi vienotā tirgus tiesību aktu piemērošanā, izpildē un uzraudzībā; uzskata, ka lielāka EP un dalībvalstu parlamentu loma saskaņā ar Lisabonas līgumu jāpapildina ar labāku sinerģismu starp šiem diviem parlamentārajiem līmeņiem;

63. aicina dalībvalstis nodrošināt labāku koordināciju un apmaiņu ar labāko vienotā tirgus praksi, it īpaši izmantojot iekšējā tirgus informācijas sistēmu un valsts, reģionālajā un vietējā līmenī rīkojot mācības vienotā tirgus un patērētāju aizsardzības speciālistiem;

64. uzstāj, ka Komisijai jānodrošina: neatkarīga normatīvo aktu priekšlikumu kvalitātes pārbaude; tiesību aktu efektivitātes ex-ante un ex-post novērtēšanas metožu pieņemšana; salīdzinājuma izmantošana, pretstatot starptautiskai labākajai praksei; atbilstības novērtējumu izmantošana, lai noteiktu sociālo ietekmi uz vidi un tautsaimniecību gan ES, gan valstu līmenī;

Nepieciešamie pasākumi efektīvākai pilsoņu un MVU informēšanai un iespēju radīšanai viņiem vienotajā tirgū

65. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt mērķtiecīgu komunikācijas stratēģiju, kurā galvenais uzsvars likts uz ikdienas problēmām, ar ko pilsoņi sastopas, iekārtojoties uz dzīvi un stājoties darbā citā dalībvalstī, it īpaši veicot pārrobežu darījumus, pārvietojoties, iepērkoties vai pārdodot aiz savas valsts robežām, kā arī izstrādāt sociālos, veselības aprūpes, patērētāju aizsardzības un vides aizsardzības standartus, uz kuriem viņi var paļauties; uzskata, ka šajā komunikācijas stratēģijā noteikti jāiekļauj problēmu risināšanas instrumenti, piemēram, SOLVIT;

66. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka vienotajā tirgū izmantotie preču standarti kļūst par galvenajiem pasaules standartiem, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem un it īpaši MVU, kuri vēlas darboties aiz vienotā tirgus robežām;

67. mudina Komisiju, plānojot savu kārtējā gada darbību, lielāku uzmanību pievērst tam, lai prioritāti piešķirtu patērētājiem labvēlīgiem vienotā tirgus tiesību aktiem, kas ievieš izmaiņas Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvē; uzskata, ka pēc šādas prioritātes noteikšanas ir jārīko atbilstīgas informācijas kampaņas, lai tādējādi uzlabotu pilsoņu izpratni par vienoto tirgu;

68. atgādina, ka svarīgi ir papildus simboliskiem ES iestāžu vai dalībvalstu reklāmas kampaņu stila pasākumiem veikt decentralizētus sabiedrisko attiecību pasākumus, kuri labāk sasaista vietējās ieinteresētās personas un valsts, reģionālos un vietējos plašsaziņas līdzekļus (īpaši akcentējot pēdējos) un kuros vairāk uzmanības pievērš problēmām, ar kādām patērētāji ik dienu saskaras vienotajā tirgū (piemēri par banku pakalpojumu maksām citā dalībvalstī, pētījums par iespējām mainīt operatoru, telefona maksu salīdzinājumi utt.);

69. prasa Komisijai sākt regulāras pētījumu sērijas, izvērtējot vidējā Eiropas pilsoņa attiecības ar vienoto tirgu, galveno uzmanību it īpaši pievēršot izmaksām un ieguvumiem šajās attiecībās, kā arī ikdienas problēmām;

70. aicina dalībvalstis ar Komisijas atbalstu uzlabot problēmu risināšanas mehānismu, it īpaši SOLVIT, veiktspēju, piešķirot papildu finanšu līdzekļus un cilvēkresursus un pārskatot tiem piešķirtās pilnvaras tādējādi, lai nodrošinātu, ka šāda veida mehānismi var efektīvi risināt plaša spektra problēmas, ar kādām sastopas pilsoņi un uzņēmumi; aicina Komisiju kā prioritāti pabeigt projektu par vienotā tirgus atbalsta pakalpojumiem (SMAS), lai pilsoņi un uzņēmumi, meklējot risinājumus savām problēmām, varētu viegli iegūt vajadzīgo informāciju un norādījumus;

71. mudina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot informācijas kampaņas un stingrākas pārbaudes, turpināt un palielināt centienus kāpināt pilsoņu uzticību CE marķējumam, kas ir galvenais līdzeklis, lai vienotajā tirgū nodrošinātu patērētāju tiesības un kvalitātes standartus;

72. uzsver, ka vissvarīgākais, lai MVU varētu izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, ir Uzņēmumu Eiropas tīkls; uzsver, ka birokrātiskie pienākumi piesaista vērtīgus resursus, tādējādi neļaujot nopietnāk koncentrēties uz Eiropas uzņēmumu tīkla pamatuzdevumu — nodrošināt katram MVU atbilstošu palīdzību; aicina Komisiju vairāk izmantot Uzņēmumu Eiropas tīklu, lai informāciju izplatītu mērķtiecīgi un šā tīkla partneriem samazinātu birokrātiskās prasības;

Stratēģiskie ziņojumi un priekšlikumi

73. ierosina Komisijai, ka vienotā tirgus stratēģijā ir jāietver četri galvenie posmi: pirmkārt, iekļaut pašreizējās situācijas vērtējumu vai analīzi, lai noteiktu, cik lieli bijuši kropļojumi un spriedze, ko it sevišķi krīzes rezultātā vienotajā tirgū ir izjutušas dažādas ieinteresētās personas; otrkārt, censties sākt konsolidāciju, sasaistot neatrisinātos jautājumus; treškārt, sasaistīt vienotā tirgus attīstību un uzlabošanu, un, ceturtkārt, galveno uzmanību pievērst tirgus ilgtermiņa redzējumam (stratēģija „Eiropa 2020”);

74. uzskata, ka stratēģijā „Eiropa 2020” jāiekļauj gan finanšu pakalpojumi, gan finanšu pieejamība;

75. ierosina, ka iepriekš minētās analīzes pirmajā posmā Komisijai būtu jāveic ES budžeta finanšu revīzija un prioritāri jāpiešķir vairāk līdzekļu ieguldījumiem izglītībā, inovācijā un pētniecībā; aicina dalībvalstis noteikt tādas pašas prioritātes saviem budžeta izdevumiem;

76. uzskata, ka Komisijai, lai izveidotu efektīvu vienoto tirgu, ir jāizstrādā precīzs politisko prioritāšu saraksts, pieņemot Vienotā tirgus aktu, kas attiektos gan uz likumdošanas, gan nenormatīvajām iniciatīvām, kuru mērķis ir radīt augstas konkurētspējas sociālo tirgu un videi labvēlīgu ekonomiku;

77. mudina Komisiju šo aktu iesniegt līdz 2011. gada maijam — krietnu laiku pirms 1992. gada vienotā tirgus programmas 20. gadadienas —, nosakot, ka vienotajā tirgū galvenais ir pilsoņi, patērētāji un MVU; uzsver, ka gadījumā, ja mēs gatavojamies panākt uz zināšanām balstītu, augstas konkurētspējas, sociālu un videi labvēlīgu, zaļu tirgus ekonomiku, kas nodrošina arī uzticamus un līdzvērtīgus konkurences apstākļus, minētais akts jāuzskata par nākotnes rīcības plānu;

78. aicina Komisiju Vienotā tirgus aktā iekļaut konkrētus pasākumus, kuru mērķi būtu turpmāk minētie, taču neaprobežoties tikai ar tiem:

 vienotajā tirgū par galveno uzskatīt patērētāju intereses, kas minētas LESD 12. pantā, un sociālo politiku, kuras pamatā ir LESD 9. pants;

 vienoto tirgu sagatavot nākotnei, uzlabojot patērētāju un MVU piekļuvi e-komercijas vienotajam tirgum un digitālajam vienotajam tirgum;

 atbalstīt tāda ilgtspējīga vienotā tirgus izveidi, kura pamatā būtu LESD 11. pants, un panākt to, attīstot integrējošu, zemu oglekļa emisiju, videi labvēlīgu un uz zināšanām balstītu tautsaimniecību, tostarp paredzot pasākumus, lai turpinātu visas inovācijas videi nekaitīgāku tehnoloģiju izstrādē;

 nodrošināt vispārējas nozīmes tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu aizsardzību, pamatojoties uz LESD 14. pantu un 26. protokolu;

 izstrādāt labākas komunikācijas stratēģiju par vienotā tirgus sociālajiem ieguvumiem;

79. aicina Komisiju, gatavojot Vienotā tirgus aktu, ņemt vērā dažādu ES iestāžu apspriežu dokumentus un ziņojumus (stratēģija „Eiropa 2020”, M. Monti, Gonzales un IMCO ziņojumi u. c.), un sākt plašu papildu sabiedrisko apspriešanu, lai iesniegtu koordinētu politikas priekšlikumu par saskaņotāku un darbotiesspējīgu vienoto tirgu;

80. iesaka veikt analīzi, lai noteiktu veidus un līdzekļus, kā iekļaut patērētāju intereses attiecīgajos ES politikas virzienos, tādējādi radot iespēju, ka patērētāju aizsardzība automātiski parādās attiecīgā ES tiesību akta projektā;

81. atgādina par Pakalpojumu direktīvas nozīmi vienotā tirgus izveides pabeigšanā un milzīgo potenciālu, kāds tai ir, lai sniegtu ieguvumus pilsoņiem un MVU; uzsver, ka sekmīgai šā tiesību akta īstenošanai ir vajadzīga visu Eiropas, valstu un vietējā līmeņa iesaistīto personu politiska apņemšanās un atbalsts; aicina Komisiju pēc īstenošanas veikt Pakalpojumu direktīvas novērtējumu, lai noteiktu, vai ar to ir sasniegti galvenie mērķi; aicina šajā darbā nepārprotami iesaistīt Eiropas Parlamentu un uzstāj, ka jāsaglabā līdzsvars starp nepieciešamību uzlabot pakalpojumu vienoto tirgu un starp augsta līmeņa sociālās aizsardzības nodrošināšanu;

82. uzskata, ka vienotā tirgus tiesību aktu (piemēram, Profesionālo kvalifikāciju direktīvas, Pakalpojumu direktīvas un Tirgus uzraudzības regulas) pienācīgai īstenošanai joprojām jābūt vienai no jaunās Komisijas galvenajām prioritātēm;

83. atzīmē, ka visā Savienībā piemērojamie kompensāciju mehānismi ir devuši ierobežotus rezultātus, un tāpēc mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, lai nodrošinātu pieņemamas, noderīgas un pieejamas Eiropas mēroga kolektīvās kompensāciju sistēmas īstenošanu līdz 2011. gada maijam;

84. aicina Komisiju apsvērt iespēju pieņemt Pilsoņu hartu, kurā ietvertu dažādus tiesību aspektus par dzīvi un darbu jebkur Eiropas Savienībā; uzskata, ka šīm tiesībām jābūt viegli pieejamām visiem ES pilsoņiem; uzsver, ka vienotajā tirgū darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm vēl aizvien ir daži, kaut arī neefektīvi, darba ierobežojumi; aicina dalībvalstis, ņemot vērā visas pozitīvās un negatīvās sekas, kādas radušās, liberalizējot valstu tirgus, apsvērt pašreiz spēkā esošo ierobežojumu atcelšanu;

85. aicina Komisiju Parlamentam un Padomei šā sasaukuma laikā iesniegt priekšlikumu regulai par Eiropas savstarpējo sabiedrību un apvienību statūtiem;

86. aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz ierosinātu priekšizpētes un apspriešanās procesu, kura mērķis būtu ieviest Eiropas savstarpējo sabiedrību statūtus;

87. aicina Komisiju lielāku uzmanību pievērst tirgus uzraudzībai, īpaši finanšu pakalpojumu, apdrošināšanas, telefonijas, banku pakalpojumu un komunālo pakalpojumu jomās, un uzskata, ka efektīva tirgus uzraudzība nostiprinās godīgu konkurenci un palielinās šo pakalpojumu efektivitāti, tādējādi dodot labumu gan tautsaimniecībai, gan patērētājiem;

88. uzskata, ka ir būtiski jāuzlabo patērētāju tiesību aizsardzības kvalitāte finanšu pakalpojumu nozarē, it īpaši no kontroles un uzraudzības viedokļa;

89. pastāv uz to, ka iekšējā tirgus turpmāka ilgtspējīga attīstība ir atkarīga no 1) Komisijas apņemšanās turpināt visas tirgus iniciatīvas, kas vajadzīgas, lai veicinātu un būtiski uzlabotu mūsu pozīcijas un konkurētspēju globālajā tirgū; 2) vispārēja regulējuma pieņemšanas, lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus patiesi dod labumu visām ieinteresētajām personām, un, vissvarīgāk, 3) no tā, vai vienotais tirgus attiecas arī uz pilsoņiem;

90. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

Gaidāms 2010. gada aprīlī.

(2)

OV C 187 E, 24.7.2008., 80. lpp.

(3)

OV C 306 E, 15.12.2006., 277. lpp.

(4)

OV L 176, 7.7.2009., 17. lpp.

(5)

OV L 98, 16.4.2005., 47. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0051.

(7)

OV C 309 E, 4.12.2008., 46. lpp.

(8)

OV C 180 E 26, 17.7.2008., 26. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2010)0046.

(10)

http://www.eesc.europa.eu/smo/news/Obstacles_December-2008.pdf

(11)

Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2010)0047.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Integrēta Eiropas vienotā tirgus pareiza funkcionēšana ir būtisks process turpmākā Eiropas integrācijā, sociālā kohēzijā, ekonomikas izaugsmē un ilgtspējīgā attīstībā Savienībā, kuras mērķis ir radīt „aizvien ciešāku Eiropas tautu savienību”, kas attur tās pilsoņus un dalībvalstis no jaunas iesaistīšanās konfliktā(1).

Šā ziņojuma pamatā ir vairāki nozīmīgi jautājumi, ko referents uzskata par noteikti ņemamiem vērā, apspriežot vienotā tirgus pagātni, tagadni un nākotni. Patlaban nesenās finanšu krīzes dēļ grūti ir precīzi raksturot vienotā tirgus situāciju. Referents uzsver, ka integrācijas process nav neatgriezenisks un ka turpmāku iekšējā tirgus pastāvēšanu nedrīkst uztvert kā kaut ko pašsaprotamu. Viņš uzskata, ka pieredzētais vienotā tirgus trauslums, iespējams, ir iezīmējis vienu no grūtākajiem vienotā tirgus integrācijas procesa laikposmiem Savienības vēsturē. Antipātijas, ko patērētāji, pilsoņi un MVU pret vienoto tirgu izjuta jau pirms krīzes, pēc tās ir pāraugušas pretestībā un paver ceļu ekonomiskam protekcionismam valstu tirgos. Neapšaubāmi, ekonomikas lejupslīde ir negatīvi ietekmējusi pilsoņu un patērētāju uzticību vienotajam tirgum.

Jebkurš varētu teikt, ka, neraugoties uz krīzes izraisītām atkāpēm atsevišķās vienotā tirgus jomās, jau vairākus gadus bija jūtams, ka dalībvalstīm un Komisijai trūkst entuziasma, lai pabeigtu vienota tirgus izveidi. Tiesību sadrumstalotība, tiesību aktu un laba regulējuma neatbilstīga īstenošana ir bijusi ilgstoša problēma visā Savienībā.

Referents atzīmē, ka vidusmēra pilsoņa uztvere, izpratne un zināšanas par vienoto tirgu ir vājas, neskaidras vai negatīvas vai arī tādu vispār nav. Šāds stāvoklis radies tāpēc, ka trūkst vienotas, lietotājiem draudzīgas informatīvas metodes, lai izskaidrotu, kā darbojas vienotais tirgus un — jo svarīgāk — kādus ieguvumus tas var sniegt pilsoņiem, patērētājiem un MVU.

Vajadzīga visaptveroša un kopēja pieeja vienotajam tirgum

Referentam nav pieņemama tradicionālā izpratne par vienoto tirgu kā saistītu tikai ar saimniecisko aspektu. Viņš uzsver, ka ieinteresētajām personām, kas iesaistītas vienotā tirgus atdzīvināšanā, ir jāpieņem vienota un kopēja koncepcija, kura paredzētu, ka patērētāju un pilsoņu mērķi, īpaši tie, kas saistīti ar ekonomikas, sociālām, veselības un vides problēmām, ir pilnībā jāiekļauj atjaunotā vienotajā tirgū.

Ir jāatrod līdzsvars starp atvērta tirgus ekonomiku, kas spēj veicināt ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu, no vienas puses, un ekonomikas sistēmu, kura spēj nodrošināt patērētāju aizsardzību un pilsoņiem nepieciešamos sociālos un vides drošības pasākumus.

Komisijai pirmām kārtām jāņem vērā tas, ka patērētāju aizsardzībai jau sākumā jābūt iekļautai visu ES tiesību aktu struktūrā. Lai izveidotu šādus tiesību aktus, likumdevējiem būs jāpieņem jauns politiskās domāšanas modelis, proti, patērētāju aizsardzību un sociālo dimensiju padarot par daļu no kontroles un līdzsvarošanas metodes, ko izmanto vienotā tirgus noteikumu radīšanā.

Labāks regulējums, transponēšana, piemērošana un īstenošana

Referents aicina Komisiju veidot partnerību starp visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas tādu vienotā tirgus tiesību aktu veidošanā, īstenošanā un izpildē, kuru mērķis ir vienotā tirgus tiesību aktu labāka transponēšana, piemērošanā un izpilde. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst Pakalpojumu direktīvas, Profesionālo kvalifikāciju direktīvas un Tirgus uzraudzības regulas pienācīgai īstenošanai. Turklāt viņš atzīst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem īpaši nozīmīga ir to priekšlikumu īstenošana, kuri iekļauti Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā (SBA)(2).

Referents mudina Komisiju apņēmīgi un aktīvi censties radīt „Labāka regulējuma programmu”. Turklāt viņš uzsver, ka ir jāveic vienotā tirgus tiesību aktu ex-ante un ex-post novērtēšana, īpašu vērību veltot šo dokumentu ietekmei uz sociālo, vides un ekonomikas jomu.

Stratēģiskie ziņojumi un rezultāti

Referents ierosina Komisijai izstrādāt vienotā tirgus stratēģiju, to veidojot no četriem galvenajiem posmiem: pirmajā būs ietverta pašreizējās situācijas analīze; otrajā sāksies konsolidācija, sasaistot visus neatrisinātos jautājumus; trešajā tiks attīstīts un uzlabots vienotais tirgus; ceturtajā tiks izstrādāts tirgus ilgtermiņa redzējums.

Referents ir stingri pārliecināts, ka nav ne gudri, ne praktiski visas stratēģijas veidot, balstoties tikai uz 2020. gada programmu, un tāpēc aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par vienotā tirgus tiesību aktu paketi, kam jābūt gatavai līdz 2011. gada maijam un ieviestai — līdz 2012. gadam.

Referents, pētot vienoto tirgu, izmanto makroekonomisku pieeju. Vienotajā tirgū ir daudzas nozīmīgas jomas, ko referents nav izvērtējis sīkāk tāpēc, ka padziļināti un labi pārdomāti Eiropas Parlamenta ziņojumi un atzinumi ir pieņemti vai tiek pārņemti komiteju darba posmā IMCO komitejā. Referents cer, ka Komisija rūpīgi iepazīsies ar šiem dokumentiem un iekļaus tos turpmākajās stratēģijās, ietekmējot direktīvu un regulu pārņemšanu un īstenošanu.

Vienotā tirgus jaunā programma ir jāformulē tā, lai palielinātu sociālo taisnīgumu, nodrošinātu tirgus integritāti, veicinātu inovāciju un sagatavotos jaunajam digitālajam laikmetam; tas viss ļaus vienotajam tirgum gūt priekšrocības pār citām galvenajām pasaules tautsaimniecībām.

Referents uzsver, ka vienotajam Eiropas tirgum ārkārtīgi nepieciešams ir jauns impulss, kas stingrā Komisijas vadībā atjaunos uzticību Eiropas iekšējam tirgum un paļāvību uz to.

(1)

Sk. Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmaņa paziņojumu 1950. gada 9. maijā.

(2)

COM(2008) 394.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.4.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

0

3

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cristian Silviu Buşoi, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Alan Kelly, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Andreas Schwab, Róża Gräfin Von Thun Und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pascal Canfin, Cornelis de Jong, Anna Hedh, Othmar Karas, Emma McClarkin, Kerstin Westphal, Amalia Sartori, Catherine Soullie

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 7. maijsJuridisks paziņojums