par pētniecībai un inovācijai paredzēto fondu sinerģiju īstenošanu Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai pilsētās un reģionos, kā arī dalībvalstīs un Eiropas Savienībā

(2009/2243(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā XVII, XVIII un XIX sadaļu,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu(1),

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm (2006/702/EK),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1639/2006/ΕK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads)(3),

– ņemot vērā 2007. gada 10. maija rezolūciju par turpmāko reģionālās politikas devumu Eiropas Savienības inovācijas iespējām(4),

–   ņemot vērā tā 2007. gada 24. maija rezolūciju par zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija Eiropai(5),

–   ņemot vērā tā 2009. gada 24. marta rezolūciju par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un statusu debatēm par kohēzijas politikas nākotnes reformu(6),

–   ņemot vērā tā 2009. gada 24. marta rezolūciju par paraugpraksi reģionālās politikas jomā un šķēršļiem struktūrfondu izmantošanā(7),

–   ņemot vērā tā 2009. gada 24. marta rezolūciju par Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu — pārrunu rezultāti saistībā ar valstu kohēzijas politikas stratēģijām un rīcības programmām(8),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta publicēto pētījumu „Sinerģijas starp ES Septīto pamatprogrammu pētniecībai, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un struktūrfondiem”,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta publicēto pētījumu „Virzība uz Eiropas pētniecības, attīstības un inovāciju politiku teritorializāciju”,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta publicēto pētījumu „Struktūrfondu sniegtais atbalsts jauninājumiem — īstenošanas problēmas 2007.–2013. gadā un vēlāk”,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 16. augusta paziņojumu „Pētniecība un jauninājumi Eiropas reģionu konkurētspējai — lielākas izaugsmes, vairāk un labāku darba vietu veicināšana” (COM(2007)0474),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. decembra paziņojumu „Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai” (COM(2007)0798),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 14. maija paziņojumu par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam (COM(2008)0301),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 21. decembra 20. gada ziņojumu par struktūrfondu izmantojumu (2008) (COM(2009)0617),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2007. gada 14. novembra darba dokumentu „Kohēzijas politika paver inovāciju iespējas reģionos” (SEC(2007)1547),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 24. novembra darba dokumentu „Apspriešanās par topošo ES stratēģiju 2020. gadam” (COM(2009)0647),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 19. jūnija Piekto progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju „Reģionu izaugsme — Eiropas izaugsme” (COM(2008)0371) (Piektais progresa ziņojums),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. jūnija Sesto progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju „Radoši un inovatīvi reģioni” (COM(2009)0295) (Sestais progresa ziņojums),

–   ņemot vērā Zinātnes un tehnisko pētījumu komitejas (CREST) 2006. gada 4. decembra piezīmi par ziņojumu „Pieredze attīstības un inovāciju politikai, balstoties uz valstu reformu programmām un 2006. gada progresa ziņojumiem” (CREST1211/06),

–   ņemot vērā Komisijas ceļvedi „Konkurētspējīgi Eiropas reģioni, izmantojot pētniecību un jauninājumus — praktisks ceļvedis par ES finansējuma iespējām pētniecībai un inovācijām”,

–   ņemot vērā Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiju foruma ziņojumu „Eiropas pētniecības infrastruktūras ceļvedis. 2006. gada ziņojums”,

–   ņemot vērā pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoto neatkarīgo ziņojumu „Reformētas kohēzijas politikas programma” (Fabrizio Barca ziņojums) (2009),

–   ņemot vērā tā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0138/2010),

A. tā kā atjauninātajā Lisabonas stratēģijā par svarīgu prioritāti ir izvirzīta pētniecība un inovācijas, lai risinātu tādas problēmas kā klimata pārmaiņas un aizvien pieaugošā pasaules mēroga konkurence; tā kā izaugsmes un nodarbinātības veicināšana ar pētniecības un inovāciju palīdzību pēckrīzes periodā ir kļuvusi vēl nozīmīgāka, kļūstot par galveno mērķi ierosinātajai ES stratēģijai 2020. gadam;

B.  tā kā pētniecības un inovāciju īstenošana ir nepieciešama visiem sabiedrības slāņiem un tās mērķim jābūt cilvēku sociālo un ekonomisko apstākļu uzlabošanai;

C. tā kā Eiropas Savienības atbalsts pētniecībai un inovācijām galvenokārt tiek nodrošināts ar pētniecības, jauninājumu un kohēzijas politikas starpniecību, kā svarīgākos instrumentus izmantojot struktūrfondus, Septīto pētniecības pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu;

D. tā kā kohēzijas politika ir svarīgs Eiropas integrācijas procesa pīlārs un viena no veiksmīgākajām ES politikas jomām, kas atvieglo konverģenci starp aizvien dažādākajiem reģioniem un veicina izaugsmi un nodarbinātību;

E.  tā kā inovācijas visefektīvāk var veicināt reģionālā līmenī tādu dalībnieku kā universitāšu, sabiedrisku pētniecības organizāciju vai nozares pārstāvju tuvumā, veicinot partnerību zināšanu nodošanas jomā un labas prakses apmaiņu starp reģioniem;

F.  tā kā Kopienas kohēzijas politikas otrās stratēģiskās pamatnostādnes laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam attiecas uz zināšanu un inovāciju uzlabošanu izaugsmes veicināšanai un attiecīgi no kopējā piešķīruma budžetā ir paredzēti 25 %;

G. tā kā pašreizējo uzdevumu sarežģītības dēļ ir nepieciešams šo politikas jomu integrēts komplekss; tā kā zināšanu sabiedrībai nepieciešams vairāk kā tikai dažādo nozaru darbību apkopojumu, tas nepieciešama arī sinerģija starp faktoriem un instrumentiem, kas ir ļoti svarīga, lai tie viens otru pastiprinātu un sniegtu atbalstu pētniecības un inovāciju projektu ilgtspējīgai īstenošanai, veicinot pētniecības rezultātu vērtības celšanu konkrētu produktu ideju veidā reģionos;

H. tā kā — lai gan daži šo instrumentu struktūras elementi, piemēram, vienotie grafiki un saskaņošana ar Lisabonas stratēģiju, ļauj veidot sinerģijas — tomēr vēl aizvien pastāv atšķirības, piemēram, atšķirīgi juridiskie pamati, tematisks uzsvars vai teritoriāls uzsvars un dalīta pārvaldība vai centralizēta pārvaldība;

Kohēzijas politikas loma pētniecības un inovāciju politikas mērķu sasniegšanā

1.  atzinīgi vērtē to, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar Kopienas kohēzijas politikas otro stratēģisko pamatnostādni visas dalībvalstis pētniecībai un attīstībai, inovācijām un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai ir paredzējušas būtisku daļu no kopējiem finanšu līdzekļu piešķīrumiem, kā rezultātā ir sagatavotas 246 valsts vai reģionāla līmeņa darbības programmas, pētniecībai un attīstībai piešķirot EUR 86 miljardus, no kuriem EUR 50 miljardi jau piešķirti pamatdarbībām pētniecības un attīstības un inovāciju jomā; atzīmē, ka kohēzijas politika ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem Eiropas atbalsta avotiem šajā jomā, konkurējot gan ar Septītajai pamatprogrammai, gan Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammai paredzētajiem budžeta līdzekļiem (attiecīgi — EUR 50,5 miljardi un EUR 3,6 miljardi); norāda uz efektivitāti un iespēju noteikt mērķus, kas ir kvantitatīvi izmērāmi kā summas, kuras piešķirtas ar pētniecību un attīstību saistītiem izdevumiem;

2.  atzinīgi vērtē jaunu finansēšanas metožu pieejamību un uzsver potenciālu, kāds piemīt iniciatīvai JEREMIE, Komisijas izstrādātajam riska dalīšanas finanšu mehānismam un Eiropas Investīciju bankas grupai inovatīvu uzņēmumu finansēšanas iespēju veicināšanai; iesaka reģionālajiem dalībniekiem izmantot šīs jaunās iespējas kā papildinājumu finansējumam no struktūrfondiem; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību efektīvi koordinēt publiskās un privātās investīcijas;

3.  gaida Komisijas stratēģisko ziņojumu, kas minēts pamatregulas 30. panta 2. punktā; uzskata, ka ziņojums sniegs visaptverošu pārskatu par dalībvalstu darbības rezultātiem 2007.–2009. gada mērķu sasniegšanā un būs pamats diskusijai par kohēzijas politikas nākotnes izredzēm;

4.  atkārtoti uzsver nepieciešamību pēc integrētas vairāku līmeņu pārvaldības pieejas konkrētām ES politikas jomām; uzsver, ka funkcionāla vairāku līmeņu pārvaldības sistēma ir priekšnosacījums efektīvai līdzekļu piešķiršanas mērķu noteikšanai un īstenošanai; atzīmē, ka par struktūrfondu līdzekļu izmantošanu ir atbildīgas dalībvalstu un reģionālās iestādes, bet Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un Septīto pētniecības pamatprogrammu centralizēti pārvalda Komisija; apzinās administratīvo daudzveidību dalībvalstu līmenī un uzskata, ka ir svarīgi identificēt iedzīvotājiem efektīvāko lēmumu pieņemšanas līmeni;

5.  uzskata, ka ir svarīgi koordinēt tās Kopienas politikas jomas, kurām ir nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sasniegšanā; uzskata, ka rūpīgāk jāanalizē to ietekme uz teritoriju un kohēziju, lai atbalstītu efektīvas sinerģijas un noteiktu un veicinātu vispiemērotākos Eiropas līmeņa instrumentus vietējo un reģionālo investīciju atbalstam inovāciju jomā; atgādina, ka jāņem vērā triju reģionu veidu (konverģence, pāreja un konkurētspēja) dažādie sociālie un ekonomiskie apstākļi un atšķirīgā radošā un inovatīvā veiktspēja un uzņēmējdarbības gars; šajā sakarībā uzsver, ka investīcijas pētniecībā un attīstībā, kā arī inovācijās, izglītībā un tehnoloģijās ar augstu resursu izmantošanas efektivitāti dos labumu tradicionālajām nozarēm un lauku apgabaliem un tikpat lielā mērā arī augstas kvalifikācijas pakalpojumu nozarei un tādējādi pastiprinās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

6.  uzsver pilsētu lielo potenciālu pētniecības un inovāciju īstenošanā; uzskata — ņemot vērā to, ka 80 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kur sastopamas arī vislielākās sociālā atšķirības, — pārdomātāka pilsētu politika veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; tādēļ aicina nākotnes kohēzijas politikā iekļaut pilsētas dimensiju;

Struktūrfondu, Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas sinerģijas

7.  atzīst, ka, pateicoties noteikumiem par līdzekļu piešķiršanu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kohēzijas politika var labāk pielāgoties, lai radītu sinerģijas ar pētniecības un inovāciju politikas jomām, un ka tajā pašā laikā teritoriālā dimensija iegūst aizvien lielāku nozīmi Septītajā pamatprogrammā un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā; aicina apsvērt uz izpildes rezultātiem balstītu līdzekļu piešķiršanas mehānismu, lielāku uzmanību pievēršot tematiskajam aspektam, kas ļautu atbilstoši politiski reaģēt uz jaunajiem uzdevumiem;

8.  atzīmē, ka līdzekļus pētniecībai, attīstībai un inovācijām saskaņā ar pamatprogrammu piešķir, pamatojoties uz izcilības kritērijiem, ar kuru palīdzību tiek atlasīti konkurētspējīgākie dalībnieki ar augstu tehnisko veiktspēju un labām zināšanām administratīvo un finanšu procedūru jomā; uzsver, ka šī situācija rada augstu koncentrāciju ekonomiskajās grupās un attīstītākajos ES reģionos, tādējādi ierobežojot pozitīvas sinerģijas reģionu grupās un dalībvalstīs, kas ietur pareizo virzienu, bet vēl nav sasniegušas noteikto mērķi; norāda, ka reģionālo atšķirību palielināšanās pētniecības un inovāciju potenciāla ziņā un pašreizējās politikas saskaņotības nodrošināšana ir problēmas, kas jārisina, izmantojot gan kohēzijas, gan pētniecības un inovāciju politiku, neatkarīgi no tā, vai īstenošanas iestādes darbojas dažādos līmeņos (starptautiskā, valsts un vietējā līmenī) un vai tās vadās pēc atšķirīgiem pamatprincipiem (kohēzija vai izcilība);

9.  uzstāj, ka efektīvas inovācijas ir atkarīgas no iegūto sinerģiju tuvuma, un pauž nožēlu, ka vēl aizvien nav pietiekami izpētītas pašreizējās sinerģiju iespējas finansējuma jomā; aicina reģionus, kam ir vislielākās iespējas sniegt informāciju un veikt analīzi, un dalībvalstis pastiprināt centienus komunikācijas uzlabošanas jomā; uzsver, ka efektīvu sinerģiju iegūšanai nepieciešams sarežģīts attiecību kopums starp dalībniekiem, kas rada, izplata, veicina un īsteno dažādas zināšanu formas; uzsver arī, ka dažādajām valsts, reģionālajām un vietējām struktūrām, kas pārvalda Septīto pamatprogrammu, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un struktūrfondus, jābūt informētām par iespējam, kuras piedāvā katrs no šiem instrumentiem, un prasa nodrošināt šo dalībnieku un politikas jomu labāku koordināciju;

10. uzsver, ka uz pētniecību un inovācijām vērstai intervencei būtu jāizmanto reģionālās priekšrocības un veiktspēja un jākļūst par daļu no reģionālas inovāciju stratēģijas, kas balstīta uz pārdomātu inovāciju politiku; uzskata, ka šādas stratēģijas īstenošanai ir jāpastiprina ES reģionu un pilsētu loma un jānosaka un jāīsteno valsts prioritātes; tādēļ — lai veicinātu reģionālās inovāciju stratēģijas, aicina izvērtēt iespēju saistībā ar struktūrfondiem atkal paredzēt inovatīvas darbības;

11. norāda uz pastāvošajām apvienotā finansējuma iespējām; tomēr uzsver, ka starp struktūrfondiem un pamatprogrammām jauktais finansējums nav atļauts; uzsver, ka šos instrumentus var apvienot, lai aptvertu vai nu papildinošas, bet atsevišķas darbības, kā tas ir pētniecības infrastruktūras gadījumā, vai saistītu projektu secīgas daļas, piemēram, jaunas pētniecības idejas izstrādi un īstenošanas uzraudzību, kā arī viena tīkla vai grupas projektus;

12. uzskata, ka aizliegums apvienot struktūrfondu un pamatprogrammu finansējumu neļauj reģioniem vienlaikus izmantot abus šos instrumentus un ka efektīvi augšupējie stratēģiskie procesi gan reģionālā, gan valsts līmenī varētu palīdzēt novērst struktūrfondu, Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas finansējuma pārklāšanos;

13. uzsver, ka sinerģija ir īpaši efektīva veiktspējas palielināšanas jomā; šajā sakarībā atsaucas uz projektu finansēšanas pārvaldību Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiju forumā (ESFRI) un nepieciešamību koordinēt ES pētniecības finansēšanas prioritātes reģionālā un valsts līmenī;

14. uzsver, ka sinerģija nav tikai papildu finansējums projektiem; uzskata, ka veiktspējas palielināšana, tīklu veidošana un zināšanu nodošana ir būtiska sinerģijas forma, un atzīmē, ka visi instrumenti sniedz šādas apmaiņas iespējas;

15. atzīmē, ka no finansējuma tiešā saņēmēja viedokļa pašreizējās sinerģijas ir atkarīga no saņēmēja organizatoriskās un stratēģiskās spējas apvienot dažādu ES instrumentu piedāvāto atbalstu; aicina reģionālos dalībniekus izstrādāt reģionālas stratēģijas, kas var atvieglot finansējuma apvienošanu;

16. iesaka dalībvalstīm un Komisijai no struktūrfondiem piešķirt pietiekamus līdzekļus pētniecībai un inovācijām, it īpaši ilgtspējīgām inovācijām, un pastiprināt veiktspēju pētniecības jomā; uzsver nepieciešamību veicināt un piemērot veiksmīgus modeļus „zināšanu trijstūrī” un sadarbībā ar uzņēmumiem, pētniecības centriem, universitātēm un publiskām institūcijām nodrošināt ilgtspējīgu reģionālās pētniecības un stratēģiskas inovāciju pamatsistēmas attīstību; uzsver reģionālo uz zināšanu intensīvu izmantošanu balstīto inovatīvo grupu potenciālu reģionālās konkurētspējas mobilizēšanā un atzinīgi vērtē grupu attīstības iekļaušanu gan Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā, gan Septītajā pamatprogrammā (Septītajā pamatprogrammā — darbība „Zināšanu reģioni”); uzsver jaunās zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), kas izveidotas saistībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (ETI) un nodrošina saikni starp Eiropas vadošajām uz zināšanu intensīvu izmantošanu balstītajām reģionālajām grupām; atzīmē, ka zināšanu apmaiņu reģionālajās grupās var atvieglot arī ar struktūrfondu palīdzību; uzsver, ka šādas grupas sniedz būtiskas iespējas it īpaši mazāk attīstītiem reģioniem;

17. aicina reģionālās un vietējās varas iestādes efektīvāk izmantot struktūrfondus, lai, piemēram, izveidojot pētniecības infrastruktūru, attiecīgajos reģionos palielinātu veiktspēju pētniecības, zināšanu un inovāciju jomā, kas tiem ļautu piedalīties ES pētniecības un inovāciju pasākumos; mudina reģionus attiecībā uz struktūrfondiem noteikt pētniecības un attīstības prioritātes, kas papildinātu Septītās pamatprogrammas attiecīgās prioritātes, un aicina veikt ilgtermiņa plānošanu reģionālā līmenī, lai panāktu sinerģijas, kas izriet no finanšu instrumentu savstarpējās tematiskās papildināmības;

18. uzsver, cik svarīgi ir analizēt un integrēt paraugpraksi attiecībā uz politikas instrumentu sinerģijām, kā arī dalīties šajā paraugpraksē; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot departamentu sadarbību un aicina to pilnveidot pētniecības un inovāciju potenciāla un vajadzību analīzi reģionālā līmenī, it īpaši attiecībā uz pieejamo kvalitatīvo datu apkopošanu, kā arī — kāda no šiem trim finanšu instrumentiem novērtēšanas procesā — analīzi attiecībā uz savstarpējo saistību ar pārējiem instrumentiem, lai varētu sniegt kopējus norādījumus;

19. ar gandarījumu atzīmē „Praktiskos norādījumus par ES finansējuma iespējām pētniecībai un inovācijām”; iesaka turpmāk šādus norādījumus nodrošināt tūlīt pēc attiecīgā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā; gaida Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā būtu iekļauti praksē sasniegtu sinerģiju piemēri; aicina Komisiju uzņemties uzdevuma atvieglotāja lomu, veicinot paraugprakses apmaiņu, un izvērtēt iespēju sniegt papildu ekspertu atbalstu attiecībā uz Kopienas finansējuma iespējām, izmantojot ex-ante norādījumus un „lietotāja rokasgrāmatu” pētniecības un jauninājumu projektu praktiskā pārvaldībā un administrēšanā, lai sasniegtu plānotos rezultātus;

20. aicina Komisiju vienkāršot birokrātiskās procedūras attiecībā uz Septīto pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, lai pastiprinātu ar struktūrfondiem panākto sinerģiju ietekmi;

21. aicina Komisiju veikt pētījumu par to, kā varētu atvieglot pieteikšanos atbalsta saņemšanai saistībā ar dažādām programmām, izmantojot datorprogrammas ar standartizētām rokasgrāmatām;

22. mudina Komisiju turpināt darbības, kuru mērķis ir sinerģijas veicināšana, un pastāvīgi informēt Eiropas Parlamentu par to šo darbību īstenošanu, it īpaši par ES, no vienas puses, un dalībvalstu un reģionālo struktūru, no otras puses, vertikālo sadarbību;

23. atbalsta dalībvalstu Septītās pamatprogrammas kontaktpunktu, pētniecības un attīstības programmu vadītāju un jauninājumu aģentūru ciešāku sadarbību, kas ļautu dažādus pētniecības un jauninājumu projektu veidus un posmus finansēt no dažādiem avotiem;

Ieteikumi attiecībā uz nākamo plānošanas laikposmu

24. atzinīgi vērtē ES stratēģijas projektā 2020. gadam likto uzsvaru uz politikas jomu savstarpējo atkarību, politikas integrācijas nozīmi un nepieciešamību pēc labākām sinerģijām, kā arī uz stiprāku partnerību valsts politikas izstrādē un īstenošanā; prasa apsvērt pilsētu un reģionu pausto nepieciešamību pēc visaptverošākas pamatsistēmas trijās politikas jomās, tostarp pēc tehniskās sadarbības struktūras izveides Komisijā, lai uzraudzītu un koordinētu sinerģijas saistībā ar pētniecības un attīstības programmām, kā arī prasa, lai to iesaista ES finansēšanas instrumentu un valsts atbalsta noteikumu izstrādē un īstenošanā; aicina šajā sakarībā nodrošināt īpašu lomu teritoriālajai kohēzijai;

25. uzskata, ka nākotnes pētniecības, attīstības un inovāciju programmām būtu jāpapildina dalībvalstu centieni, orientējot tos un padarot dinamiskākus, lai piešķirtu jaunu impulsu zināšanu, inovāciju, attīstības un pētniecības, attīstības un inovāciju jomā izdarīto valsts investīciju vadošajai lomai un pastiprinātajai ietekmei uz rezultātu;

26. uzsver, ka, lai konsolidētu zināšanas un inovācijas kā turpmākās ekonomiskās izaugsmes virzītājspēku, ir jāuzlabo izglītības kvalitāte, jābalstās uz pētniecības rezultātiem, jāveicina inovāciju un zināšanu nodošana visā Eiropas Savienībā, pēc iespējas vairāk jāizmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, jānodrošina novatorisku ideju īstenošana jaunos produktos un pakalpojumos, kas veicina izaugsmi, rada kvalitatīvas darbavietas un palīdz risināt sociālo izmaiņu radītās problēmas Eiropā un visā pasaulē, jāveicina uzņēmējdarbība, par prioritārām jānosaka patērētāju vajadzības un tirgus iespējas un jānodrošina pieejams un atbilstīgs finansējums, pamatojoties uz struktūrfondu būtisko nozīmi;

27. atbalsta ES stratēģijas 2020. gadam trīs vadošās iniciatīvas saprātīgas izaugsmes nodrošināšanai, proti, „Inovāciju Eiropas Savienība”, „Jaunatne kustībā” un „Eiropas digitālā programma”, kuru īstenošanā struktūrfondiem būs būtiska nozīme;

28. uzskata, ka spēcīga un labi finansēta ES reģionālā politika, no kuras labumu gūst visi ES reģioni, ir priekšnosacījums ES stratēģijas 2020. gadam mērķu sasniegšanai, lai nodrošinātu saprātīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi ar augstu nodarbinātību un ražīgumu, kā arī sociālās, ekonomikas un teritoriālās kohēzijas sekmīgai īstenošanai; šajā sakarībā uzsver nozīmi, kāda ES stratēģijā 2020. gadam piešķirta pētniecībai un inovācijām;

29. uzsver nepieciešamību pārskatīt un nostiprināt inovāciju veicinošu ES instrumentu, piemēram, struktūrfondu, EAFRD, Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas, KIP un ETS, nozīmi, lai racionalizētu administratīvās procedūras, veicinātu pieeju, it sevišķi MVU pieeju, finansējumam un ieviestu inovatīvus stimulēšanas mehānismus, kas balstīti uz mērķu saistībā ar saprātīgu, ilgtspējīgu un integrētu izaugsmi sasniegšanu, kā arī, lai veicinātu ciešāku sadarbību ar EIB;

30. uzskata, ka struktūrfondi ir piemērots instruments vietējo un reģionālo iestāžu atbalstam to centienos veicināt jaunradi un inovācijas; uzsver, ka nepieciešama lielāka elastība, lai nodrošinātu ātru šī finansējuma izmantošanu novatorisku uzņēmējdarbības iniciatīvu veicināšanai; šajā sakarībā uzsver kohēzijas politikas pievienoto vērtību, it īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem plašā mērogā, kura izpaužas kā iespējas saņemt viegli pieejamu atbalstu un uzlabota piekļuve pētniecībai un uz praktisku izmantošanu orientētu tehnoloģiju un inovāciju nodošanai;

31. iesaka visu finansējumu, kas attiecīgajā reģionā nav izmantots N+2 un N+3 gados, no jauna piešķirt reģionāliem projektiem un Kopienas iniciatīvām;

32. atgādina, ka teritoriālajai kohēzijai ir horizontāls un daudznozaru raksturs un tādēļ ES politikas jomām ir jāveicina tās īstenošana; atkārto, ka šī koncepcija neaprobežojas ar reģionālas politikas ietekmi, bet ka tajā uzmanība veltīta arī koordinācijai ar citām ES politikas jomām, kuru mērķis ir ilgtspējīga attīstība un kuras sniedz reālus rezultātus reģionālā līmenī, lai attīstītu un pilnībā izmantotu reģionālā potenciāla īpašās formas un palielinātu to ietekmi uz vietas, palielinot reģionu konkurētspēju un pievilcību un panākot teritoriālo kohēziju; uzskata, ka „koncentrācija, sadarbība, savienošana” ir teritoriālās kohēzijas pamatkoordinātes, lai panāktu labāk līdzsvarotu teritoriālo attīstību Eiropas Savienībā;

33. uzsver, ka ir nepieciešama uz konkrētu vietu balstīta politika, un uzskata, ka pilsētās un reģionos būtu jāīsteno pārdomāta un ilgtspējīga specializācija, nosakot dažas uz ES mērķiem un šo pilsētu un reģionu vajadzībām pamatotas prioritātes, kas norādītas to reģionālajās inovāciju stratēģijās, un novirzot piešķirtos ES līdzekļus šīm noteiktajām prioritātēm; uzskata, ka reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmēju un uzņēmēju spēja piesaistīt zināšanas un padarīt tās par ilgtspējīgu konkurējošu priekšrocību ir ļoti svarīga reģiona ekonomiskās darbības rezultātu uzlabošanai, nodrošinot pievienoto vērtību arī apkārtējiem reģioniem, tostarp kaimiņos esošo dalībvalstu reģioniem;

34. norāda, ka pētniecība un jauninājumi, it īpaši attiecībā uz zema vai nulles oglekļa emisijas līmeņa un energotaupības nodrošināšanu, ir būtiski svarīgi, lai risinātu globālus uzdevumus, piemēram, klimata pārmaiņas un energoapgādes drošība, kā arī lai uzlabotu konkurētspēju reģionālā un vietējā līmenī;

35. atbalsta Reģionu komitejas priekšlikumu izveidot „virtuālu jaunrades tīklu”, kas būtu pieejams visiem (uzņēmumiem, vietējām un reģionālām iestādēm, centrālajām valsts iestādēm, privātajam sektoram un pilsoņiem), sniegtu konsultācijas un palīdzību un nodrošinātu pieeju riska kapitālam un tehniskiem pakalpojumiem; uzsver, ka virtuālam tīklam ir papildu priekšrocība — tas salu, attālu reģionu, lauku apvidu, kalnainu un reti apdzīvotu apgabalu iedzīvotājiem nodrošina atvieglotu piekļuvi speciālistu konsultācijām, izglītībai un informācijai, uzņēmējdarbības atbalstam un ieteikumiem finanšu jomā;

36. norāda, ka starptautiskā sadarbība ir Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas būtība un ka teritoriālajai sadarbībai (ar starptautisku, starpreģionu un pārrobežu programmu starpniecību) struktūrfondos ir atvēlēta galvenā loma; aicina Komisiju, palielinot Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa atpazīstamību, pastiprināt tā nozīmi nākotnē; aicina Komisiju izvērtēt iespējas pastiprināt teritoriālo sadarbību inovāciju jomā attiecībā uz katru kohēzijas politikas mērķi; norāda, ka labāka informētība par Septītās pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas rezultātiem reģionālā līmenī sekmētu ES reģionālās politikas un šo programmu praktisku koordinēšanu; mudina Komisiju pievērst šādai koordinēšanai īpašu uzmanību; mudina dalībvalstis, izstrādājot saskaņotas reģionālās vai valsts stratēģijas sinerģiju panākšanai, īstenot turpmākus pasākumus efektīvai valstu sadarbībai; aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot ar šo jautājumu saistīto datu vākšanu un pieejamību;

37. uzsver, ka saskaņā ar Septīto pamatprogrammu atbalstu piešķir starptautiskās sadarbības dažādām formām gan ES, gan arī ārpus tās vairākās tematiskās jomās, kas atbilst galvenajām zināšanu un tehnoloģijas nozarēm, kurās nepieciešams atbalstīt un nostiprināt augstas kvalitātes pētniecību, lai risinātu sociālās, ekonomiskās, vides un rūpniecības problēmas Eiropā;

38. aicina Komisiju analizēt struktūrfondu pārvaldības jomā jau veikto vienkāršošanas pasākumu ietekmi, lai sagatavotu turpmāko tiesisko regulējumu;

39. atzīst, ka gan dalītai, gan centralizētai pārvaldībai ir nepieciešami specifiski noteikumi un ka Septītajā pamatprogrammā un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā izmantotajai lejupējai pieejai un struktūrfondos izmantotajai augšupējai pieejai katrai ir savas priekšrocības; tomēr uzsver, ka ir jāsaskaņo dažādos instrumentus reglamentējošie noteikumi, procedūras un prakse (atbilstības noteikumi, standartvienības izmaksas, vienreizējās summas utt.) un jānodrošina labāka koordinācija (attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu grafiku, tematiem, uzaicinājumu veidiem utt.); aicina Komisiju šajā nolūkā izpētīt iespējas, neskarot dalībvalstu un reģionu kompetenci saskaņā ar dalīto pārvaldību, vienlaikus uzlabojot administratīvo kultūru, kas veicina daudzdisciplīnu pieeju, izmantojot kopējas nozaru stratēģijas vairākās jomās un uzturot pastāvīgu dialogu starp dažādo politikas jomu izstrādātajiem un īstenotājiem, lai pastiprinātu politikas jomu saskaņotību; aicina Komisiju vienkāršot attiecīgo fondu administrēšanu un prasa veicināt abu atbalsta pīlāru īpašo potenciālu, tajā pašā laikā vienlaikus izmantojot sinerģijas un palielinot to ietekmi;

40. aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamo pētniecības un jauninājumu plānu izstrādās, lai veicinātu sinerģijas starp struktūrfondiem un pētniecības un jauninājumu pamatprogrammām (Septīto pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu);

41. atkārtoti aicina Komisiju novatorisku projektu izvērtēšanai izstrādāt īpašus kritērijus un izskatīt iespēju ierosināt turpmākus reglamentējošus stimulus attiecībā uz inovāciju pasākumu īstenošanu;

42. saskata skaidru nepieciešamību reģionālā līmenī pēc lielākas kompetences attiecībā uz pieteikšanos finansējuma saņemšanai, administratīvām un finanšu procedūrām, līdzekļu pārvaldību un finansēšanas metodēm; aicina Komisiju izvērtēt iespēju nodrošināt turpmāku speciālistu atbalstu, ciešāku sadarbību starp Eiropas Uzņēmumu tīklu un struktūrfondu pārvaldības iestādēm un ciešāku saikni starp vadošo tirgus iniciatīvu, tehnoloģiju platformām un reģionālajiem tehnoloģiskajiem ceļvežiem;

43 uzstāj, ka, novērtējot projektu piemērotību un piešķirot pieeju finansējumam no struktūrfondiem un citiem Kopienas instrumentiem, ir svarīgi ņemt vērā vienlīdzīgu iespēju principu;

44. uzsver labāka atbalsta nozīmi tādas politikas un programmu īstenošanā, kuras sekmē sinerģiju pētniecības un attīstības infrastruktūras – inovāciju – darba vietu izveides ķēde;

45. uzskata, ka starptautiskai vērtēšanas struktūrai būtu rūpīgāk jāizvērtē no struktūrfondiem līdzfinansētie lielie inovāciju infrastruktūras objekti, kas labvēlīgi ietekmēs piešķirto struktūrfondu līdzekļu izlietošanas efektivitāti;

46. ir pārliecināts, ka politisko līderu saistības ir gan nepieciešams priekšnoteikums saskaņotai pētniecības un jauninājumu politikai, gan līdzeklis, kā to pastiprināt; ņemot to vērā, prasa izstrādāt stratēģisku pētniecības un jauninājumu politikas pamatsistēmu, kura tiktu pielāgota atkarībā no attīstības gaitas, jaunās informācijas un apstākļu izmaiņām un kura atbilstu valstu mērķiem un prioritātēm ekonomikas un sociālās attīstības jomā;

47. atkārto, ka neformālie teritoriālās kohēzijas un teritorijas plānošanas pārvaldības mehānismi Padomē būtu jāaizstāj ar oficiālākām struktūrām; uzskata, ka šādas pārmaiņas kopā ar integrētu un transversālu struktūru izveidi un pastiprināšanu veicinās labāku politikas koordināciju;

°

°    °

48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 210, 31.07.2006., 25.-78. lpp. (2) OV L 412, 30.12.2006., 1.-43. lpp. (3) OV L 310, 9.11.2006., 15.-40. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0184. (5) Pieņemtie teksti P6_TA(2007)0212. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0163. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0156. (8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0165.

Pamatinformācija

Ikviena Parlamenta komiteja var izstrādāt īstenošanas ziņojumu, kas ir ziņojums par ES tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos un ar to saistīto īstenošanu un izpildi dalībvalstīs.

Kohēzijas politikas gadījumā tiesiskais regulējums sastāv no tieši piemērojamiem noteikumiem, kuru īstenošanas pasākumus aptver Komisijas regula un Komisijas lēmumi, kas nav iesniegti Parlamentam.

Reģionālās attīstības komiteja uzskatīja, ka saistībā ar aktīvo diskusiju par kohēzijas politikas nākotni īstenošanas ziņojumā būtu jāanalizē tas, vai dalībvalstis ir pienācīgi piemērojušas tiesību aktus.

Ziņojuma darbības joma

Patstāvīgajam ziņojumam ir divkāršs mērķis: pirmkārt, tajā analizēts, kā dalībvalstis un reģioni savos nacionālajos stratēģiskajos pamatdokumentos un darbības programmās ievērojuši Kopienas stratēģisko pamatnostādņu 2007.–2013. gadam, jo īpaši pamatnostādnes 1.2 par zināšanu un inovāciju uzlabošanu izaugsmei, indikatīvo pamatsistēmu. Otrkārt, ziņojumā analizētas sinerģijas starp kohēzijas, pētniecības un inovāciju politiku un to instrumentiem (struktūrfondi, Septītā PTA pamatprogramma un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP)).

Jāatzīmē, ka ziņojuma darbības joma ir ierobežota, jo tas tika sagatavots 2010. gada sākumā, pirms Komisijas stratēģiskā ziņojuma publicēšanas.

Impulss ziņojuma izstrādei

ES, dalībvalstu un reģionālās finansēšanas shēmas dažkārt paliek nekoordinētas. Tomēr jāatzīmē, ka gan ES kohēzijas politika, gan pētniecības, attīstības un inovāciju politika nodarbojas ar to pašu jautājumu — galveno Eiropas Savienības problēmu risināšanu un atbalstu ES modelim, kas pamatojas uz ekonomisko izaugsmi, sociālo atbildību un ilgtspējīgu attīstību. Ilgtspējīgas ekonomikas attīstības un darba vietu radīšanas veicināšana aizvien vairāk ir atkarīga no reģionālo ekonomiku spējas ieviest inovācijas, un pasaules ekonomikas krīzes kontekstā šis aspekts ir kļuvis vēl būtiskāks — to apstiprina arī Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā kohēzijas politikai piešķirtā nozīme. Eiropas līmenī ir skaidrs, ka ir steidzami vajadzīga konkurētspēju un inovācijas sekmējoša politika, lai paātrinātu pārstrukturēšanu un investīcijas un radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas.

Turklāt Parlamentam jāiepazīstina ar savu viedokli diskusijās par kohēzijas politikas nākotni. Tam jāapspriež iespējamie uzlabojumi, pamatojoties uz novērtējumu.

Kohēzijas politikas loma pētniecības un inovāciju politikas mērķu sasniegšanā

Kopš pašreizējā plānošanas perioda paša sākuma kohēzijas politika tiecas izvirzīt par mērķi trīs prioritātes, viena no kurām ir inovāciju, uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas izaugsmes veicināšana, izmantojot pētniecības un inovāciju iespējas, tostarp jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Pētniecība, attīstība un inovācijas var palīdzēt Eiropas Savienībai sasniegt tās izaugsmes mērķus. Tāpēc kohēzijas politika attiecas arī uz investīcijām, kas nostiprina ilgtermiņa ES konkurētspēju, piemēram, uzņēmējdarbību, MVU piekļuvi finansējumam, cilvēkkapitālu, IKT, videi nekaitīgas tehnoloģijas un energoefektivitāti. Attiecīgi laikā no 2007. līdz 2013. gadam ES kohēzijas politikas līdzekļu piešķīrums pētniecībai, attīstībai un inovācijām salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu palielinājās trīs reizes, piešķirot vairāk nekā EUR 85 miljardus (gandrīz 25 % no kopējā finansējuma) šīm izdevumu kategorijām, tostarp inovācijas pasākumu un izmēģinājumu izvirzīšanai priekšplānā. No šīs kopējās summas:

· EUR 50,5 miljardus piešķīra pētniecībai, attīstībai un inovācijām šaurākā nozīmē,

· EUR 8,3 miljardus — uzņēmējdarbībai,

· EUR 13,2 miljardus — inovatīvām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai veicinātu IKT pieprasījuma puses attīstību,

· EUR 14,5 miljardus — cilvēkkapitālam.

Efektīvu 246 valsts vai reģionālo darbības programmu, kuru nozīmīgs komponents ir inovācijas, īstenošanas procesa analīzi nav iespējams veikt, pirms Eiropas Komisija publicēs (visticamāk, 2010. gada aprīlī) stratēģisko ziņojumu „ES debašu par kohēziju veicināšana”.

Šis uz 27 dalībvalstu stratēģiskajiem ziņojumiem balstītais stratēģiskais ziņojums, kura sagatavošana noteikta Vispārējās regulas 30. pantā, sniegs pirmo pārskatu par valstu un to reģionu panākumiem saskaņoto mērķu sasniegšanā, kuri tika izvirzīti laika posmam no 2007. līdz 2009. gadam, ieskaitot augsta līmeņa ES mērķus, pārskatu par pašreizējās krīzes ietekmi uz kohēzijas politikas programmu īstenošanu, kā arī sniegs konkrētu ietvaru debatēm par kohēzijas politikas nākotni. Ziņojumā būs noteikti arī dalībvalstu paraugprakses piemēri.

Sinerģijas starp struktūrfondiem, Septīto pamatprogrammu un KIP

Problēmu sarežģītība, ar ko mūsdienās saskaras ES, nosaka vajadzību pēc politikas jomu integrētas kombinācijas, lai palielinātu atsevišķu politikas jomu ietekmi un pieejamo resursu izlietojuma efektivitāti. Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs ir apstiprināts, ka sinerģija starp kohēzijas politiku un pamatprogrammām ir ļoti būtiska, un minēts, ka šajā kontekstā kohēzijas politikai ir jāpilda divi uzdevumi — veicināt reģionālo inovāciju stratēģiju un rīcības plānu ieviešanu un sekmēt inovāciju un pētniecības spēju uzlabošanu reģionos.

Kā vispārējs kohēzijas, pētniecības un inovāciju politikas instrumentu pašreizējās struktūras un darbības analīzes secinājums ir jāmin tas, ka daži elementi, piemēram, vienoti grafiki un saskaņotība ar Lisabonas programmu, ļauj veidot sinerģijas. Tomēr vēl aizvien ir būtiskas atšķirības, piemēram, atšķirīgais juridiskais pamats un īstenošanā iesaistītie dažādie administratīvie līmeņi un varas iestādes. Šīs atšķirības apgrūtina saņēmēju pienācīgu informētību par dažādām finansējuma iespējām. Saistībā ar to būtu nepieciešams nodrošināt, lai Septītās pamatprogrammas, KIP un struktūrfondu pārvaldībā iesaistītās struktūras būtu informētas par iespējām, ko sniedz katrs no šiem instrumentiem.

Lai gan sinerģijas starp politikas jomām neaprobežojas tikai ar papildu projektu finansēšanu, ir būtiski izprast pašreizējo instrumentu apvienošanas iespējas. Saistībā ar to referents pozitīvi vērtē „Praktiskā ceļveža par ES finansējuma iespējām pētniecībai un inovācijām” sagatavošanu. Šis ceļvedis sniedz atsevišķus interesantus dažādu instrumentu kombinēšanas piemērus.

Saskaņā ar pamatregulas 54. panta 5. punktu izdevumiem, kas līdzfinansēti no šiem fondiem, nevar piešķirt papildu līdzfinansējumu no kāda cita Kopienas instrumenta, līdz ar to jaukts finansējums ir aizliegts. Tomēr pastāv iespēja apvienot instrumentus, lai atbalstītu: papildinošus, bet atsevišķus pasākumus (piemēram, nozīmīgu pētniecības infrastruktūras objektu izveide, sagatavošanas posmu finansējot no Septītās pamatprogrammas, bet celtniecības darbus — no struktūrfondiem), saistītu projektu secīgas daļas (piemēram, tehnoloģijas izstrādes dažādi posmi laika gaitā: pamatpētījumi, lietišķie pētījumi, demonstrējums vai eksperimentāla laišana tirgū) vai projektus vienā tīklā/grupā.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka līdzās norādījumu sagatavošanai visos līmeņos — reģionālajā, valsts un ES — ir jāpastiprina un jāsaskaņo to centieni saziņas pilnveidošanā un paraugprakses apmaiņā gan attiecīgajās struktūrās (ministrijās un ģenerāldirektorātos), gan ar iespējamajiem saņēmējiem.

Referenta pārdomas un pirmie ieteikumi

No vienas puses, referenta ieteikumi ir vērsti uz stratēģiskajiem mērķiem, bet, no otras puses, — uz konkrētiem mērķiem un darbībām ar nolūku uzlabot sinerģiju starp kohēzijas, pētniecības un inovāciju politikas jomām.

Komisijas ierosinātās ES stratēģijas projektam 2020. gadam izrādījās būtiska nozīme finanšu shēmas gaidāmajā pārskatīšanā un atklātajā diskusijā par kohēzijas politikas nākotni. Netika veikta ierosinātās ES stratēģijas 2020. gadam detalizēta analīze, referents minēja tikai tos aspektus, kas attiecas uz šī īstenošanas ziņojuma darbības jomu. Par pozitīvu elementu ir atzīts fakts, ka projektā uzmanība ir vērsta uz politikas jomu savstarpējo atkarību, kā arī labāku sinerģiju un vajadzību pēc stiprākām partnerattiecībām valsts politikas izstrādē un īstenošanā. Būtiski atzīmēt, ka daudzi reģioni un reģionālie dalībnieki Eiropā ir skaidri formulējuši vajadzību pēc labāk saskaņotas politikas vietējā mērogā.

Referents uzskata, ka reģionālā politika ir sniegusi un sniedz būtisku ieguldījumu galveno ES problēmu risināšanā — strukturālo atšķirību mazināšanā starp reģioniem, ES konkurētspējas uzlabošanā, pasaules ekonomikas krīzes ietekmes līdzsvarošanā un demogrāfisko un klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanā. Šo iemeslu dēļ tiek uzskatīts, ka stabila un pienācīgi finansēta politika ir priekšnosacījums ES stratēģijas mērķu 2020. gadam sasniegšanai un sociālās, ekonomikas un teritoriālās kohēzijas mērķu īstenošanai.

Nevēloties ierosināt definīciju vai izvērst debates saistībā ar šo ziņojumu par teritoriālās kohēzijas koncepciju, referents uzsver, ka viņa mērķis ir arī to politikas jomu saskaņošana, kurām ir būtiska teritoriāla ietekme, lai pilnībā izmantotu reģionālās iespējas un uzlabotu to ietekmi vietējā līmenī. Tādēļ centienos panākt līdzsvarotāku un ilgtspējīgu teritoriālo attīstību Eiropas Savienībā būtu jāņem vērā un jāizmanto „koncentrācijas, sadarbības, saistības” kā teritoriālās kohēzijas koordināšu sniegtās iespējas.

Saistībā ar konkrētākiem pasākumiem un darbībām, kā arī ar tiesiskā pamata vienkāršošanu, tiek ierosināts, lai Komisija izvērtē risinājumus, kā saskaņot dažādus instrumentus reglamentējošos noteikumus. Atsauce uz to ir sniegta bijušā komisāra Pawel Samecki ievirzes dokumentā par atbilstības noteikumu, pievienotās vērtības nodokļa un zemes iegādes noteikumu saskaņošanu.

Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par paraugpraksi reģionālās politikas jomā un šķēršļiem struktūrfondu izmantošanā jau ir aicinājis izstrādāt specifiskus kritērijus novatorisku projektu izvērtēšanai, ņemot vērā augstāko risku un līdz ar to lielāku neizdošanās īpatsvaru. Lai veicinātu pētniecību un inovācijas, kohēzijas politikas tiesiskajā regulējumā nākotnē varētu iekļaut papildu reglamentējošus stimulus. Referents cer, ka šajā sakarībā Komisija nāks klajā ar attiecīgiem ierosinājumiem.

Visbeidzot, uzsverot to, ka valstu sadarbība ir „norma” Septītajā pamatprogrammā un KIP un ka kohēzijas politikā starpvalstu, starptautiskā un pārrobežu sadarbība ir izvirzīta priekšplānā, referents ierosina izvērtēt Eiropas teritoriālās sadarbības nozīmes palielināšanu nākotnē, īpašu uzmanību pievēršot ar inovācijām un pētniecību saistītām darbībām. Pašlaik šim mērķim ir piešķirti ierobežoti līdzekļi, līdz ar to iespējams finansēt tikai neliela mēroga intervences. Tomēr, lai dotu iespēju novatoriskām idejām strauji izplatīties reģionālās politikas programmās un pārbaudītu šo izplatību, tiek ieviestas jaunās finansētās iniciatīvas, piemēram, „Reģioni par ekonomiskajām pārmaiņām”.

(*)       Komiteju iesaistīšanas procedūra — Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzskata, ka pētniecībai un jauninājumiem ir izšķiroša nozīme globālo problēmu risināšanā un ka jauninājumus efektīvāk var īstenot reģionālā vai vietējā līmenī;

2.   ir pārliecināts, ka politisko līderu saistības ir gan nepieciešamais priekšnosacījums saskaņotas politikas nodrošināšanai pētniecības un jauninājumu jomā, gan līdzeklis, lai veicinātu šīs politikas iedarbīgumu; ņemot to vērā, prasa izstrādāt stratēģiskas politikas pamatnostādnes pētniecības un jauninājumu jomā, kuras pielāgo, ņemot vērā attīstības gaitu, jaunu informāciju un mainīgos apstākļus, un kuras atbilst valsts mērķiem un prioritātēm ekonomikas un sociālās attīstības jomā;

3.   ar gandarījumu norāda, ka struktūrfondos (SF) laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam jauninājumiem ir paredzēti EUR 86 miljardi (25 % no kopējā apjoma), no kuriem piešķīrumi pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (R&D) sasniedz EUR 50 miljardus, kas ir tikpat cik Septītās pētniecības un attīstības pamatprogrammas (FP7) budžets kopumā;

4.   uzskata, ka šo iezīmēto līdzekļu ietekmi varētu vēl vairāk uzlabot, savstarpēji papildinot un labāk koordinējot reģionālo, pētniecības un jauninājumu politiku ES, reģionālā un vietējā līmenī; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību šai koordinācijai un mudina dalībvalstis īstenot papildu pasākumus efektīvai starpvalstu sadarbībai, izstrādājot saskaņotas reģionālās vai valsts stratēģijas sinerģijas panākšanai;

5.   uzskata, ka administratīvā kultūrā, kas stiprina starpnozaru sadarbību un pastāvīgu dialogu starp dažādām iesaistītajām grupām, veicina politikas saskaņotību;

6.   uzskata — apzinoties, ka tādām Kopienas programmām kā SF, FP7 un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma ir atšķirīgs galvenais uzsvars, mehānisms un vadība — ka dažādi noteikumi, procedūras un prakse rada nevajadzīgus šķēršļus šo programmu efektīvai īstenošanai; prasa nodrošināt starp šīm atšķirīgajām programmām saskaņotāku pieeju (attiecībā uz izdevumu pamatotību, standartvienību pašizmaksām, kopsummām utt.), labāku koordinēšanu (saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu grafiku, tematiem, uzaicinājumu veidiem utt.) un plašāku informācijas apmaiņu; uzskata, ka reģionālā līmenī vairāk ir vajadzīgas specializētās zināšanas par to, kā notiek pieteikšanās Kopienas finansējumam, par administratīvām un finanšu procedūrām, līdzekļu pārvaldību un finansēšanas metodēm; šajā sakarībā aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu un sniegt kopīgus norādījumus par Kopienas finansējuma iespējām, jau iepriekš izstrādājot metodiskas norādes;

7.   ņemot vērā, ka attiecīgo ES instrumentu īstenošanas iestādes darbojas dažādos līmeņos (pārvalstiskā, valsts un vietējā līmenī) un tām ir dažādi mērķi (piemēram, kohēzija vai izcilība), uzskata, ka ir ļoti grūti nodrošināt īstu politikas saskaņotību, jo īpaši „uz vietas”, kur ES instrumenti apvienoti ar valsts un reģionālās politikas pasākumiem;

8.   norāda, ka, no finansējuma tiešā saņēmēja viedokļa, īsta sinerģija ir atkarīga no saņēmēja organizatoriskajām un stratēģiskajām iespējām apvienot dažādu ES instrumentu piedāvāto atbalstu; aicina reģionālos dalībniekus izstrādāt reģionālas stratēģijas, ar ko var atvieglot finanšu līdzekļu apvienošanu; tādēļ prasa Komisijai izvērtēt iespēju par papildu speciālā atbalsta sniegšanu, izmantojot „lietošanas pamācību”, kā arī līdzekļus paraugprakses apmaiņai;

9.   aicina reģionālās un vietējās varas iestādes labāk izmantot SF, lai reģionos, piemēram, izveidojot pētniecības infrastruktūru, palielinātu pētniecības, zināšanu un jauninājumu kapacitāti, dodot tiem iespēju piedalīties ES pētniecības un jauninājumu pasākumos; mudina reģionus noteikt R&D prioritātes, kas papildinātu FP7 prioritātes;

10. aicina Komisiju vienkāršot birokrātiskās prasības pētniecības pamatprogrammai (FP7) un jauninājumu pamatprogrammai (CIP), lai stiprinātu ar struktūrfondiem panāktās sinerģijas iedarbību, un nodrošināt, ka reģionālā līmenī padziļināti izvērtē iespējas un vajadzības pētniecības un jauninājumu jomā, kā arī, lai varētu izstrādāt kopīgas pamatnostādnes, novērtējumā par katru no trim instrumentiem iekļauj novērtējumu par šā instrumenta mijiedarbību ar pārējiem diviem;

11. pauž stingru atbalstu dalībvalstu FP7 kontaktpunktu, R&D programmu un jauninājumu aģentūru vadītāju sadarbībai, ļaujot dažādus pētniecības veidus un fāzes, kā arī jauninājumu projektus finansēt no dažādiem avotiem; iesaka ciešāk sadarboties Eiropas uzņēmumu tīklam (Enterprise Europe Network) un iestādēm, kas pārvalda struktūrfondu līdzekļus, un veidot ciešāku saikni starp vadošo tirgus iniciatīvu, tehnoloģiju platformām un reģionālajiem tehnoloģiju darbības plāniem;

12. aicina dalībvalstis un Komisiju paredzēt vairāk SF līdzekļu pētniecībai un jauninājumiem, jo īpaši ilgtspējīgiem jauninājumiem, veicināt pētniecības iespējas un atbalstīt jo īpaši uz zināšanām balstītas reģionālā jauninājumu kopas un jaunās zinību un jaunrades apvienības; prasa izstrādāt ilgtspējīgas reģionālās stratēģiskās pamatnostādnes pētniecības un jauninājumu jomā, sadarbojoties ar privāto sektoru, universitātēm un pētniecības iestādēm;

13. norāda, ka pētniecība un jauninājumi, jo īpaši attiecībā uz zema vai nulles oglekļa emisijas līmeņa un energotaupības nodrošināšanu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai risinātu globālas problēmas, kas saistītas, piemēram, ar klimata pārmaiņām un energoapgādes drošību, un arī lai uzlabotu konkurētspēju reģionālā un vietējā līmenī;

14. aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamo pētniecības un jauninājumu plānu izstrādās, lai veicinātu sinerģiju starp struktūrfondiem un pamatprogrammām pētniecības un jauninājumu jomā (FP7, CIP);

15. uzskata, ka aizliegums apvienot struktūrfondu un pamatprogrammu finanšu līdzekļus kavē reģionus vienlaikus izmantot abus instrumentus un ka stratēģisku, augšupejošu („bottom-up”) procesu efektivitāte gan reģionālā, gan valsts līmenī varētu palīdzēt novērst SF, FP7 un CIP finanšu līdzekļu trūkumus vai pārklāšanos; turklāt prasa veikt ilgtermiņa plānošanu reģionālā līmenī, lai panāktu sinerģiju, kas rodas, kad finanšu instrumenti tematiski papildina cits citu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS