– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0239),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada konverģences ziņojumu par Igauniju (COM(2010)0238) un Eiropas Centrālās bankas 2010. gada maija konverģences ziņojumu,
– ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par Eurozonas paplašināšanos(1),
– ņemot vērā 2010. gada 25. marta rezolūciju par ECB 2008. gada pārskatu(2),
– ņemot vērā 2010. gada 25. marta rezolūciju par ziņojumu par 2009. gada pārskatu par euro zonu un valsts finansēm(3),
– ņemot vērā 2008. gada 18. novembra rezolūciju par EMU@10 — Ekonomikas un monetārās savienības pirmie 10 pastāvēšanas gadi un nākotnes uzdevumi(4) (rezolūcija par EMU@10),
– ņemot vērā 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par apspriežu procesa uzlabošanu ar Eiropas Parlamentu turpmākajās euro zonas paplašināšanas procedūrās(5),
– ņemot vērā 2003. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas ieteikumu Padomes lēmuma priekšlikumam par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu 10. panta 2. punkta grozīšanu(6),
– ņemot vērā Padomes 2003. gada 21. marta Lēmumu 2003/223/EK par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu 10. panta 2. punkta grozīšanu(7),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0131/2010),
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0182/2010),
A. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. pantā ir noteikts, ka augsts noturīgas konverģences līmenis ir sasniegts tad, ja katra dalībvalsts atbilst šādiem kritērijiem: augsts cenu stabilitātes līmenis; valsts finanšu stāvokļa stabilitāte; valūtas kursa svārstības palikušas valūtas maiņas mehānisma noteiktajās robežās un stabilitāte, ko dalībvalsts panākusi konverģencē un ar piedalīšanos Eiropas Monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes;
B. tā kā Igaunija ir īstenojusi Māstrihtas kritērijus saskaņā ar LESD 140. pantu un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienoto protokolu (Nr. 13) par konverģences kritērijiem;
C. tā kā referents apmeklēja Igauniju, lai novērtētu šīs valsts gatavību pievienoties euro zonai,
D.tā kā Komisijai ir paziņojusi, ka EUROSTAT ciešā sadarbībā ar Igaunijas Statistikas biroju pārbaudīja visu to attiecīgo datu pareizību, kurus sniegušas Igaunijas iestādes,
1. apstiprina Komisijas priekšlikumu;
2. piekrīt euro ieviešanai Igaunijā 2011. gada 1. janvārī;
3. norāda, ka Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) novērtējums tika veikts pasaules finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos, kas ietekmēja daudzu citu dalībvalstu nominālās konverģences perspektīvas;
4. norāda, ka Igaunija ir īstenojusi kritērijus, pateicoties Igaunijas valdības un iedzīvotāju mērķtiecīgiem, efektīviem un neatlaidīgiem centieniem;
5. pauž bažas par neatbilstību starp Komisijas un ECB konverģences ziņojumiem attiecībā uz cenu stabilitātes ilgtspējību;
6. norāda, ka ECB 2010. gada konverģences ziņojumā ir norādīts, ka, tiklīdz beigsies pašreizējais ekonomiskās pielāgošanas process, būs ļoti sarežģīti saglabāt inflācijas konverģenci;
7. aicina Igaunijas valdību, ņemot vērā turpmāko makroekonomikas nestabilitāti un draudus cenu stabilitātei, saglabāt tās piesardzīgo nostāju nodokļu politikas jomā, kā arī turpmāk īstenot valsts politiku, kas kopumā ir orientēta uz stabilitāti;
8. aicina dalībvalstis ļaut Komisijai novērtēt atbilstību Māstrihtas kritērijiem, pamatojoties uz noteiktiem, neatkarīgiem, aktualizētiem, uzticamiem un augstas kvalitātes datiem;
9. prasa Komisijai simulēt euro zonas glābšanas paketes ietekmi uz Igaunijas budžetu, kad šī valsts pievienosies euro zonai un tādējādi kļūs par daļu no grupas, kas garantē glābšanas fondus;
10. aicina Komisiju un ECB, iesakot Igaunijas kronas galīgo maiņas kursu, apsvērt visus aspektus;
11. aicina Igaunijas iestādes paātrināt praktisko sagatavošanās pasākumu īstenošanas gaitu, lai nodrošinātu nomaiņas procesa netraucētu norisi; aicina Igaunijas valdību nodrošināt, ka euro ieviešana netiek izmantota slēptai cenu paaugstināšanai;
12. aicina Komisiju un ECB ziņot Parlamentam par to, kādi pasākumi tiek apsvērti, lai pēc iespējas mazinātu zemu procenta likmju izraisīto aktīvu inflāciju;
13. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;
14. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eurogrupai un dalībvalstu valdībām.
Kritēriji, kas Igaunijai jāizpilda, lai 2011. gada 1. janvārī ieviestu euro, ir paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. panta 1. punktā. LESD 140. panta 1. punktā un Līgumiem pievienotajā protokolā par konverģences kritērijiem ir noteikts konverģences ziņojumu saturs, kuri jāsagatavo Komisijai un ECB. Igaunija pašlaik ir „dalībvalsts ar izņēmuma statusu”, tādēļ tā nav euro zonas dalībvalsts.
LESD 140. panta 2. punktā ir noteikts, ka Padome, pamatojoties uz Komisijas un ECB ziņojumiem, pēc apspriedēm ar Eiropas Parlamentu un pārrunām Padomē, kas sanāk valstu vai to valdību vadītāju līmenī, pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, kuras dalībvalstis ar izņēmuma statusu atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, pamatojoties uz LESD 140. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un atceļ izņēmuma statusu, kas piešķirts attiecīgajām dalībvalstīm.
Komisija 2010. gada 12. maijā ierosināja ieviest Igaunijā euro no 2011. gada 1. janvāra.
Eiropas Parlamentam ir jāpārbauda iesniegtais konverģences ziņojums un jāsniedz atzinums. Neraugoties uz dažām atrunām par atsevišķiem jautājumiem, referents iesaka atcelt izņēmuma statusu no 2011. gada 1. janvāra.
Attiecībā uz EK līguma 121. panta 1. punktā noteiktajiem konverģences kritērijiem un precīzu atbilstību šiem kritērijiem, jo īpaši izvērtējot, vai ir sasniegts augsts noturīgas konverģences līmenis, referents ir konstatējis turpmāk izklāstīto.
1.Valsts tiesību aktu atbilstība 108. un 109. pantam un ECB statūtiem
Igaunijas parlamenta 2010. gada 22. aprīlī pieņemtais Likums par euro ieviešanu nodrošināja Igaunijai pilnīgu atbilstību visām prasībām euro ieviešanai, kuras paredzētas Līgumos un Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB statūtos.
2.Augsts cenu stabilitātes līmenis
Pārskata periodā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada martam Igaunijas 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija bija –0,7 %, t. i., ievērojami zemāka par cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtību 1,0 %. Paredzams, ka 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija tuvākajos mēnešos pieaugs, tomēr sagaidāms, ka ieteiktā turpmākā piesardzība un pārdomātā politika saglabās noturīgu cenu stabilitāti Igaunijā.
3.Valsts finanšu stāvokļa stabilitāte
Uz Igauniju šobrīd neattiecas ES Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Atsauces periodā (2009. gads) valsts budžeta deficīts bija 1,7 % no IKP, t. i., ievērojami zemāks par atsauces vērtību. Vispārējā valsts kopējā parāda attiecība pret IKP bija 7,2 % no IKP, t. i., ievērojami zemāka par 60 % atsauces vērtību. Šis atzinīgi vērtējamais sasniegums tika panākts pasaules finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos un laikā, kad Igaunijas nominālais IKP bija samazinājies par 15 %.
4.Eiropas Monetārās sistēmas Valūtas kursa mehānisma II (VKM II) standarta svārstību ievērošana vismaz divu gadu garumā
Atsauces periodā Igaunijas krona saglabājusi stabilitāti un nav uzrādījusi nekādu novirzi no VKM II centrālā kursa pret euro, atspoguļojot nemainīgo Igaunijas valūtas maiņas kursa politiku valūtas padomes mehānisma ietvaros. Turklāt, piedaloties VKM II, Igaunija pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi valūtas centrālo kursu attiecībā pret euro.
5.Konverģences stabilitāte, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes
Nav iespējams noteikt rādītāju, ko varētu salīdzināt ar valsts ilgtermiņa obligāciju peļņas likmēm vai kas varētu tās aizstāt, jo Igaunijas finanšu sistēmai raksturīgi, ka nav labi attīstīts Igaunijas kronās denominētu ilgtermiņa parāda vērtspapīru tirgus, kas atspoguļo valsts parāda zemo līmeni. Dažas bažas saistībā ar norisēm finanšu tirgos pārskata periodā mazināja perspektīvās fiskālās norises un ticamās izredzes ieviest euro.
6.Ekonomiskā integrācija un konverģence (121. panta 1. punkts, pēdējā daļa)
Igaunijas tirdzniecības apjoms ES iekšējā tirgū gandrīz trīs reizes pārsniedz tirdzniecības apjomu ārpus ES. Tirdzniecība ārpus ES ietver arī tirdzniecību ar Krieviju, Norvēģiju un ASV. Ārējā nelīdzsvarotība, kas izveidojās uzplaukuma gados, strauji samazinājās, kā rezultātā 2009. gadā radās ievērojams tekošā un kapitāla konta kopējā deficīta pārpalikums.
Igaunijas finanšu sektors ir sekmīgi integrēts ES finanšu sektorā, pateicoties īpašumtiesībām ārpus valsts robežām, tirgus tendenču konverģencei un euro nozīmei valsts iekšējos finanšu darījumos.
ES iekšējo tirgu reglamentējošo direktīvu transponēšana Igaunijas tiesību aktos nesen uzlabojās un tiek īstenota sekmīgāk, nekā ES paredzējusi.
Lai iekļūtu jaunos tirgos un sekmētu ekonomikas līdzsvara atjaunošanu, ir ieteicams nostiprināt konkurētspēju un orientēties uz eksportu ar lielāku pievienoto vērtību.
7.Piezīme par apspriešanos ar Eiropas Parlamentu
Lai gan Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju par to, kā uzlabot metodes apspriedēm ar EP, pēc tam, kad tika izteikti iebildumi saistībā ar četriem iepriekšējiem ziņojumiem par vienotās valūtas pieņemšanu, ņemot vērā referentam šī ziņojuma iesniegšanai atvēlēto laiku (divas darba dienas) pēc konverģences ziņojumu publicēšanas, bija ļoti sarežģīti veikt konverģences kritēriju pienācīgu novērtēšanu atbilstoši LESD 140. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Komisija un ECB pielika zināmas pūles Parlamenta informēšanai, īstenojot viedokļu apmaiņu, kas notika mēnesi pirms konverģences ziņojumu publicēšanas. Tomēr joprojām pastāv problēma saistībā ar pienācīgu termiņu.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums
2.6.2010
Galīgais balsojums
+:
–:
0:
40
2
1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā
Burkhard Balz, Godfrey Bloom, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Othmar Karas, Jürgen Klute, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Rolandas Paksas, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā
Sophie Auconie, Elena Băsescu, Arturs Krišjānis Kariņš, Philippe Lamberts, Gay Mitchell, Catherine Stihler