Procedūra : 2009/0099(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0205/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0205/2010

Debates :

PV 06/07/2010 - 13
CRE 06/07/2010 - 13

Balsojumi :

PV 07/07/2010 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0274

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 631kWORD 931k
2010. gada 28. jūnija
PE 439.301v01-00 A7-0205/2010

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un attiecībā uz atlīdzības politikas uzraudzības pārbaudi

(COM(2009)0362 – C7-0096/2009 – 2009/0099(COD))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referente: Arlene McCarthy

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums
 Juridiskās komitejas Atzinums
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un attiecībā uz atlīdzības politikas uzraudzības pārbaudi

(COM(2009)0362 – C7-0096/2009 – 2009/0099(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2009)0362),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0096/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 53. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2009. gada 12. novembra atzinumu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 20. janvāra atzinumu(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0205/2010),

1.  pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  aicina Komisiju vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās banku nozarē ir izraisījusi atsevišķu finanšu iestāžu maksātnespēju un sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un pasaulē. Lai gan šādas riska uzņemšanās iemesli ir daudzi un sarežģīti, uzraudzības un regulatīvās iestādes, tostarp arī G20 un Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, ir vienojušās par to, ka dažu finanšu iestāžu neatbilstīgās atlīdzības shēmas ir veicinājušas šo procesu. Atlīdzības politika, kas mudina riskēt, pārsniedzot finanšu iestādes pieļaujamā riska robežu, var traucēt pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un pastiprināt vēlmi uzņemties pārmērīgu risku.

(1) Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās banku nozarē ir izraisījusi atsevišķu finanšu iestāžu maksātnespēju un sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un pasaulē. Lai gan šādas riska uzņemšanās iemesli ir daudzi un sarežģīti, uzraudzības un regulatīvās iestādes, tostarp arī G20 un Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, ir vienojušās par to, ka dažu finanšu iestāžu neatbilstīgās atlīdzības shēmas ir veicinājušas šo procesu. Atlīdzības politika, kas mudina riskēt, pārsniedzot finanšu iestādes pieļaujamā riska robežu, var traucēt pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un pastiprināt vēlmi uzņemties pārmērīgu risku. Tāpēc īpaši svarīgi ir starptautiski atzītie un apstiprinātie principi pamatotai kompensāciju piešķiršanai, ko noteikusi Finanšu stabilitātes padome.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Lai novērstu nepilnīgi izstrādāto atlīdzības shēmu varbūtējo kaitīgo ietekmi uz pareizu riska pārvaldību un kontrolētu darbinieku rīcību, uzņemoties risku, Direktīvā 2006/48/EK noteiktās prasības jāpapildina, nosakot, ka kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām attiecībā uz to kategoriju darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē finanšu uzņēmuma riska profilu, ir pienākums izveidot un uzturēt tādu atlīdzības politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem.

(3) Lai novērstu nepilnīgi izstrādāto atlīdzības shēmu varbūtējo kaitīgo ietekmi uz pareizu riska pārvaldību un kontrolētu darbinieku rīcību, uzņemoties risku, Direktīvā 2006/48/EK noteiktās prasības jāpapildina, nosakot, ka kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām attiecībā uz to kategoriju darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē finanšu uzņēmuma riska profilu, ir pienākums izveidot un uzturēt tādu atlīdzības politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem. Šo darbinieku kategorijām būtu jāaptver vismaz uzņēmumu augstākā vadība, tās personas, kas uzņemas risku un veic kontroli, kā arī visi tie darbinieki, kuru kopējā atlīdzība, tostarp pensijas noteikumi, liek iekļaut tos šajā atlīdzības grupā.

Pamatojums

Atlīdzības shēmām būtu jāaptver arī tie darbinieki, kuru kopējā atlīdzība ir salīdzināma ar atlīdzību, ko saņem augstākā vadība un personas, kas veic kontroles funkcijas, jo viņu tirdzniecības darījumi var kredītiestādei radīt nopietnu risku, kā to liecina Barings Bank sabrukums.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās var iedragāt finanšu iestādes stabilitāti un izjaukt līdzsvaru banku sistēmā, tāpēc jauno prasību attiecībā uz atlīdzības politiku un praksi ir būtiski ieviest konsekventi. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka atlīdzības shēma nemudina darbiniekus uzņemties pārmērīgu risku un ka tā ir samērojama ar vēlmi uzņemties risku, iestādes vērtībām un ilgtermiņa interesēm, ir lietderīgi noteikt pareizas atlīdzības politikas pamatprincipus. Lai nodrošinātu atlīdzības politikas sistēmas integrāciju finanšu iestādes riska pārvaldības sistēmā, katras kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības vadībai (uzraudzības funkcija) jāizstrādā piemērojamie pamatprincipi, un šī politika vismaz reizi gadā jāpakļauj neatkarīgai iekšējai pārbaudei.

(4) Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās var iedragāt finanšu iestādes stabilitāti un izjaukt līdzsvaru banku sistēmā, tāpēc jauno prasību attiecībā uz atlīdzības politiku un praksi ir būtiski ieviest konsekventi un tā ir jāattiecina uz visiem atlīdzības aspektiem, tostarp algām un pensijām. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka atlīdzības shēma nemudina darbiniekus uzņemties pārmērīgu risku un nerada morālu apdraudējumu un ka tā ir samērojama ar vēlmi uzņemties risku, iestādes vērtībām un ilgtermiņa interesēm, kā arī tiesisko paļāvību, ko no finanšu nozares pieprasa sabiedrība, ir lietderīgi noteikt pareizas atlīdzības politikas pamatprincipus, vienlaikus ņemot vērā šo iestāžu lielumu, iekšējo struktūru un būtību, darbības jomu un darbību sarežģītību. Īpaši ar šiem pamatprincipiem būtu jānodrošina, ka, izstrādājot mainīgās atlīdzības politiku, priekšroka tiek dota maksājumiem iespējamā kapitāla veidā un tiek izmantota maksājumu atlikšana, lai panāktu, ka stimuli atbilst iestādes ilgtermiņa interesēm un ka ar maksājumu metodēm tiek stiprināta iestādes kapitāla bāze. Lai nodrošinātu atlīdzības politikas sistēmas integrāciju finanšu iestādes riska pārvaldības sistēmā, katras kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības vadībai (uzraudzības funkcija) jāizstrādā piemērojamie pamatprincipi, un šī politika vismaz reizi gadā jāpakļauj neatkarīgai iekšējai pārbaudei.

Pamatojums

Atlīdzības shēmām ir jāattiecas uz visiem atlīdzības aspektiem, ne tikai uz prēmijām, citādi radīsies iespējas apiet šos pasākumus. Atlīdzības shēmām jābūt arī samērīgām ar kredītiestādes rādītājiem.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Šajā direktīvā ir noteikti atlīdzības politikas pamatprincipi. Minētie principi dalībvalstīm būtu konsekventi jāpiemēro atbilstīgi šo darbību būtībai, apjomam, sarežģītībai un radītajam riskam, kā arī attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības lielumam un iekšējai struktūrai. Šai direktīvai nebūtu jāliedz dalībvalstīm pieņemt papildu pasākumus, sniedzot finansiālu atbalstu konkrētām bankām.

Pamatojums

Ņemot vērā ierobežojumus, kas rodas nelieliem uzņēmumiem, Komisijas priekšlikumā ir paredzēts novērtēt atlīdzības pasākumu proporcionalitāti. Tomēr šis noteikums būtu jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tas nerada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ko varētu izmantot regulējuma arbitrāžai. Svarīgi ir, lai tiesību akti netraucētu dalībvalstīm ieviest jauninājumus atlīdzības politikas tiesiskajā regulējumā, un tādēļ ir skaidri jānorāda, ka tās var pieņemt arī stingrākas prasības.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b) Komisijai līdz 2012. gada decembrim būtu jāpārskata atlīdzības politikas principi, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamībai nodrošināt šo principu efektivitāti, ieviešanu un piemērošanu, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē, tai skaitā jebkādus turpmākus Finanšu stabilitātes padomes priekšlikumus un šo principu īstenošanu citās jurisdikcijās. Banku iestādei (EBI) ar valstu iestāžu palīdzību būtu arī detalizēti jāizpēta kopējās prēmijas un saikne starp formulām, pēc kurām aprēķina to lielumu, un vēlmi uzņemties pārmērīgu risku, un jāziņo par to Komisijai, lai palīdzētu tai veidot pārskatu.

Pamatojums

Notiek arvien plašākas diskusijas par atbilstīgu atlīdzības politiku, tāpēc ir nepieciešams īss pārskata periods, lai nodrošinātu savlaicīgu visu nepieciešamo pielāgojumu abējādu izskatīšanu.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Atlīdzības politikai jābūt vērstai uz darbinieku personisko mērķu saskaņošanu ar attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Aprēķinot atlīdzības daļas, kas ir atkarīgas no veiktajām darbībām, jāņem vērā ilgākā laika posmā veiktas darbības un ar šīm darbībām saistītais ievērojamais risks. Darbības novērtējums jāveic vairāku gadu laikā, piemēram, trīs līdz piecus gadus, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process ir balstīts uz ilgtermiņa darbību un ka uz darbību balstīto atlīdzības daļu faktiskais maksājums ir sadalīts visā uzņēmuma uzņēmējdarbības ciklā.

(5) Atlīdzības politikai jābūt vērstai uz darbinieku personisko mērķu saskaņošanu ar attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Aprēķinot atlīdzības daļas, kas ir atkarīgas no veiktajām darbībām, jāņem vērā ilgākā laika posmā veiktas darbības un ar šīm darbībām saistītais ievērojamais risks. Darbības novērtējums jāveic vairāku gadu laikā, piemēram, vismaz piecus gadus, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process ir balstīts uz ilgtermiņa darbību un ka uz darbību balstīto atlīdzības daļu faktiskais maksājums ir sadalīts visā uzņēmuma uzņēmējdarbības ciklā. Lai vēl vairāk vienādotu stimulus, patstāvīgie pensiju piešķīrumi visiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šīs prasības, būtu jāuzskata par konkrētās kredītiestādes iespējamo kapitālu.

Pamatojums

Ir jāapskata ne tikai prēmiju, bet visa atalgojuma jautājums kopumā. Pensiju piešķīrumi attiecīgi būtu jāuzskata par subordinētu parādu, jo tādējādi kredītiestādes ilgtermiņa stimuli tiktu saskaņoti ar tās darbību un tiktu samazināta nevajadzīga riska uzņemšanās tādēļ, ka iestādes bankrotēšanas gadījumā subordinēto parādu izmantotu, lai segtu zaudējumus. Papildu priekšrocība ir kapitāla bāzes stiprināšana, jo subordinētu parādu var izmantot kā kapitālu, tādējādi izveidojot tiešu saikni starp atalgojumu un kapitāla spēcīgumu.

Pieci gadi ir piemērots minimālais laiks, kas rada priekšstatu par attīstības ciklu.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Lai samazinātu stimulus par pārmērīga riska uzņemšanos, prēmiju daļai vajadzētu būt mazākajai kopējās atlīdzības summas daļai. Ir būtiski, ka darbinieku algas daļa ir pietiekami liela attiecībā pret kopējo atlīdzību, lai varētu piemērot pilnīgi elastīgu prēmiju politiku, paredzot arī iespēju neizmaksāt prēmijas.

Pamatojums

Šajā ziņojumā izklāstītie atlīdzības principi ir paredzēti, lai labāk saskaņotu risku uzņēmumu atlīdzības politikā. Tomēr gadījumā, ja darbinieka kopējās atlīdzības lielāko daļu sastāda prēmijas, galvenais stimuls joprojām paliek centieni gūt ātru peļņu un samazināt ar tirdzniecības darījumiem saistītos riskus. Tādēļ, lai atbalstītu citus šajā direktīvā paredzētos pasākumus, ir svarīgi nodrošināt, ka kopējais mainīgās atlīdzības līmenis ir zemāks par kopējās atlīdzības pusi.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Piemērojot atlīdzības noteikumus, nedrīkst skart sociālo partneru tiesības koplīgumu slēgšanā.

(7) Piemērojot atlīdzības noteikumus, nedrīkst skart Līgumos garantēto pamattiesību īstenošanu, jo īpaši sociālo partneru tiesības noslēgt un piemērot koplīgumus atbilstīgi valsts tiesību aktiem un tradīcijām.

Pamatojums

Šajā sakarībā ir svarīgi izdarīt skaidru atsauci uz galvenajām pamattiesībām un sīkāk aprakstīt sociālo partneru tiesības attiecībā uz koplīgumu slēgšanu.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu izpildi, gadījumos, kad ir pārkāptas jebkuras Direktīvā 2006/48/EK noteiktās prasības, tostarp prasība par atlīdzības politikas atbilstību pareizai un efektīvai riska pārvaldībai, kompetentajām iestādēm jābūt arī pilnvarotām piemērot finansiālus vai ar finansēm nesaistītus pasākumus vai sodus. Šiem pasākumiem un sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem.

(8) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu izpildi, gadījumos, kad ir pārkāptas jebkuras Direktīvā 2006/48/EK noteiktās prasības, tostarp prasība par atlīdzības politikas atbilstību pareizai un efektīvai riska pārvaldībai, kompetentajām iestādēm vajadzētu arī būt pilnvarotām piemērot finansiālus vai ar finansēm nesaistītus pasākumus vai sodus. Šiem pasākumiem un sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem. Lai nodrošinātu konsekvenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus, Komisijai būtu jāpārskata minētā noteikuma īstenošana, lai visā Savienības teritorijā nodrošinātu pasākumu un sodu konsekvenci, un vajadzības gadījumā jāiesniedz priekšlikumi, tostarp attiecībā uz nepieciešamību ieviest stingrākus sodus.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Lai efektīvi uzraudzītu neatbilstīgas atlīdzības shēmas radīto risku kontroli, kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību īstenotā atlīdzības politika un prakse jāiekļauj uzraudzības pārbaudes darbības jomā atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK prasībām. Veicot šo pārbaudi, uzraudzības iestādēm jāizvērtē, vai attiecīgā politika un prakse ir piemērota, lai atturētu darbiniekus no pārmērīga riska.

(9) Lai efektīvi uzraudzītu neatbilstīgas atlīdzības shēmas radīto risku kontroli, kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību īstenotā atlīdzības politika un prakse būtu jāiekļauj uzraudzības pārbaudes darbības jomā atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK prasībām. Veicot šo pārbaudi, uzraudzības iestādēm būtu jāizvērtē, vai attiecīgā politika un prakse ir piemērota, lai atturētu darbiniekus no pārmērīga riska. Turklāt uzraudzības iestādēm būtu rūpīgi un uzstājīgi jāpārbauda uzņēmumu augstākā vadība un personas, kuras uzņemas risku un veic kontroli un kuru profesionālā darbība materiāli ietekmē iestādes riska profilu, lai nodrošinātu minēto personu atbilstību, pirms tās var sākt pildīt savus pienākumus. Šādas procedūras būtu jāpiemēro arī darbiniekiem, kuru kopējā atlīdzība, tostarp pensijas noteikumi, liek iekļaut viņus kā darbiniekus šajā pašā atlīdzības grupā. Turklāt visos gadījumos, kad kredītiestāde sāk izmantot „malus” vai atgūšanas tiesību mehānismu, tas jāpaziņo uzraudzības iestādēm, lai informētu tās par šādām intervijām.

Pamatojums

Uzraudzības iestādēm būtu rūpīgi jāintervē augstākā vadība un darbinieki, kuri ietilpst tajā pašā atlīdzības kategorijā, lai novērtētu viņu atbilstību, pirms viņi var sākt pildīt savus pienākumus kredītiestādē. Šādām intervijām ir jābūt ļoti stingrām, un tajās ir jāizskata ikviens „malus” vai atgūšanas tiesību mehānisma gadījums, kas skar konkrēto personu.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Lai vēl vairāk palielinātu kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās izmantotās atlīdzības noteikšanas principu pārredzamību, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāvāc informācija par atlīdzību, lai salīdzinoši novērtētu šīs iestādes atbilstīgi tās kvantitatīvās informācijas kategorijām, kas minētajām iestādēm ir jāsniedz saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz Eiropas Banku iestādei (EBI) šāda informācija, lai EBI varētu veikt līdzīgu novērtēšanu Eiropas līmenī. EBI un valsts uzraudzības iestādēm būtu jāveicina vispārēja starptautiska sistēma to personu skaita atklāšanai, kuru atlīdzība ir EUR 1 miljons un vairāk, tostarp sniedzot informāciju par uzņēmējdarbības nozari, kurā viņi ir iesaistījušies, un viņu algas, prēmiju, ilgtermiņa stimulu un iemaksu pensiju shēmā galvenajām sastāvdaļām. Vācot un izmantojot informāciju, pilnībā jāievēro visi attiecīgie noteikumi, kas iekļauti ES datu aizsardzības tiesību aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti1 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti2.

 

_____

1 OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

2 OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

Pamatojums

Lai pilnībā izprastu atlīdzības politikas modeļus un tendences, valsts uzraudzības iestādēm būtu jāizmanto informācija, ko tās vāc par atlīdzības politikas veidiem un maksājumiem, lai novērtētu minētās iestādes valsts līmenī, un jānosūta tā Eiropas Banku iestādei, ļaujot tai veikt šādu novērtēšanu Eiropas līmenī.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Lai veicinātu atlīdzības politikas un prakses novērtējuma uzraudzības konverģenci, Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai jānodrošina pareizas atlīdzības politikas pamatnostādņu esība. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai jāpalīdz izstrādāt šīs pamatnostādnes, lai tās varētu piemērot arī attiecībā uz tādu personu atlīdzības politiku, kas saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem definīciju piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās.

(10) Lai veicinātu atlīdzības politikas un prakses novērtējuma uzraudzības konverģenci, EBA būtu jāizstrādā tehniskie standarti, kas ļautu banku nozarē atvieglot informācijas vākšanu un konsekventi īstenot atlīdzības principus. Komisijai šo standartu pieņemšanai būtu jābūt pilnvarām pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei jāpalīdz izstrādāt šos tehniskos standartus, lai tos varētu piemērot arī attiecībā uz tādu personu atlīdzības politiku, kas saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem definīciju piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās. EBI būtu jāorganizē šo tehnisko standartu atklāta sabiedriskā apspriešana un jāizvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumi.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Nepilnīgi izstrādāta atlīdzības politika un stimulu shēmas var nevēlami paaugstināt kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību risku, tāpēc ir lietderīgi, ka kompetentās iestādes attiecīgajām struktūrām piemēro kvalitatīvus vai kvantitatīvus pasākumus, kura mērķis ir risināt uzraudzības pārbaudes 2. posmā konstatētās problēmas atlīdzības politikas jomā. Kompetentajām iestādēm pieejamie kvalitatīvie pasākumi ietver prasību kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām samazināt savu darbību, produktu vai sistēmu, tostarp atlīdzības shēmu, riska pakāpi tādā apmērā, lai tā būtu saderīga ar efektīvu riska vadību. Kvantitatīvie pasākumi ietver prasību turēt pašu kapitāla rezerves.

(11) Nepilnīgi izstrādāta atlīdzības politika un stimulu shēmas var nevēlami paaugstināt kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību risku, tāpēc tie nekavējoties būtu jāuzlabo un, ja nepieciešams, būtu jāveic atbilstīgi korelatīvi pasākumi. Tādējādi ir lietderīgi, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras attiecīgajām struktūrām piemērot kvalitatīvus vai kvantitatīvus pasākumus, kura mērķis ir risināt uzraudzības pārbaudes 2. posmā konstatētās problēmas atlīdzības politikas jomā. Kompetentajām iestādēm pieejamie kvalitatīvie pasākumi ietver prasību kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām samazināt savu darbību, produktu vai sistēmu, tostarp atlīdzības shēmu, ieviešot tajās izmaiņas vai iesaldējot atlīdzības mainīgās daļas, riska pakāpi tādā apmērā, lai tā būtu saderīga ar efektīvu riska vadību. Kvantitatīvie pasākumi ietver prasību turēt pašu kapitāla rezerves. Komisija, dalībvalstis un valsts iestādes var atturēties no valsts pasūtījuma līgumu slēgšanas ar tādām uzņēmējsabiedrībām, kuru atlīdzības politika, pēc šo iestāžu vadītāju domām, neatbilst šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu savu atlīdzības shēmu un ar tām saistīto risku atbilstīgu pārredzamību tirgū, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām jāinformē par savu atlīdzības politiku un praksi attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Tomēr šis pienākums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

(12) Saprātīgai atlīdzības politikai ļoti būtiska ir labas pārvaldes shēmas, pārredzamība un informācijas nodošana atklātībai. Lai nodrošinātu savu atlīdzības shēmu un ar tām saistīto risku atbilstīgu pārredzamību tirgū, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām detalizēti jāinformē par savu atlīdzības politiku un praksi attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Šī informācija būtu jādara pieejama visām ieinteresētajām personām (akcionāriem, darbiniekiem un plašai sabiedrībai). Tomēr šis pienākums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Sniedzot informāciju un apspriežoties ar darbiniekiem, būtu jāņem vērā Eiropas Uzņēmumu padomju loma.

Pamatojums

Pārredzamība ir viens no galvenajiem veidiem, kā likt tiem, kuri pieņem lēmumus par atlīdzības politiku, ņemt vērā sabiedrības intereses. Informācija jādara pieejama visām ieinteresētajām personām, un tai jābūt pietiekami detalizētai, lai šīs ieinteresētās personas varētu iesaistīties konkrētā dialogā ar attiecīgajām iestādēm par jebkuru atlīdzības politikas aspektu.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, ar ko pārstrukturē citus pārvēršanas vērtspapīros darījumus un kas ir pakļauti lielākam kredītriskam, nekā vienkārši pārvēršanas vērtspapīros darījumi, un kas nenoliedzami kavē kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības ieguldīt līdzekļus īpaši sarežģītos un riskantos pārvēršanas vērtspapīros darījumos, jānosaka citas kapitāla prasības.

(14) Ir lietderīgi noteikt citas kapitāla prasības pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, kas sadala riska darījumu portfeļus, kuros ir viena vai vairākas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, jo šādi atkārtoti pārvēršanas vērtspapīros darījumi ir pakļauti lielākam kredītriskam nekā vienkārši pārvēršanas vērtspapīros darījumi.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Bankām, kas veic ieguldījumus atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumos, saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK pienācīga jāpārbauda arī to pamatā esošie pārvēršanas vērtspapīros darījumi un attiecīgi to pamatā esošie vērtspapīros nepārvēršamie riska darījumi. Atkarībā no pārvēršanas vērtspapīros struktūras posmu sarežģītības pakāpes un atkarībā no vērtspapīros nepārvēršamo riska darījumu, no kuriem izriet vērtspapīros atkārtoti pārvēršamie riska darījumi, sarežģītības pakāpes un dažādības (vai abējādi) var būt neiespējami, vai arī ekonomiski neizdevīgi (vai abējādi) veikt pieprasīto pienācīgo pārbaudi. Īpaši tas ir tādos gadījumos, kad bāzes riska darījumi ir, piemēram, akciju kontrolpaketes pirkšana ar kredīta palīdzību vai arī ar projektu finansēšanu saistītie parādi. Šādos gadījumos iestādēm nebūtu jāiegulda līdzekļi tik ārkārtīgi sarežģītos atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumos. Kompetentajām iestādēm, pārskatot, kā tiek pildīta prasība veikt pienācīgu pārbaudi, īpaša uzmanība jāvelta šiem ārkārtīgi sarežģītajiem pārvēršanas vērtspapīros darījumiem un jāpieprasa, lai tos pilnībā atvilktu no kapitāla, izņemot gadījums, kad iestāde pārliecinoši pierāda, ka katrā atsevišķā sarežģītā riska darījuma atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros gadījumā tā ir ievērojusi Direktīvas 2006/48/EK prasību veikt pienācīgu pārbaudi, tostarp arī attiecībā uz bāzes riska darījumiem.

(15) Bankām, kas veic ieguldījumus atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumos, saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK pienācīga jāpārbauda arī to pamatā esošie pārvēršanas vērtspapīros darījumi un attiecīgi to pamatā esošie vērtspapīros nepārvēršamie riska darījumi. Lai labāk saprastu, cik iedarbīgi ir šie noteikumi par pārvēršanu vērtspapīros un atkārtotu pārvēršana vērtspapīros, Komisijai būtu jāievēro Direktīvas 2006/48/EK 156. panta desmitais paragrāfs, kurā paredzēts, ka līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija sagatavo ziņojumu par 122.a panta paredzamo ietekmi un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Līdz šā pārskata beigām šīs direktīvas darbības jomu nevajadzētu attiecināt uz „ļoti sarežģītiem” atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumiem.

Pamatojums

KPD II pārskatīšana prasīja līdz 2009. gada 31. decembrim sagatavojamajā pārskatā izanalizēt par 122.a pantu panākto vienošanos — pārvēršanai vērtspapīros izvirzītās kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības. Nav pieņemams, ka Komisija ir ignorējusi šo prasību un tā vietā ierosinājusi papildu (un nepilnīgus) pasākumus attiecībā uz „ļoti sarežģītiem” atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumiem. Šis pārskats būtu jāveic, un, ņemot vērā šo pieprasījumu, tajā nebūtu jāiekļauj prasības „ļoti sarežģītiem” atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumiem.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Lai veicinātu uzraudzības pasākumu konverģenci attiecībā uz ārkārtīgi sarežģītu atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumu pienācīgas pārbaudes uzraudzību, Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai jāizstrādā pamatnostādnes, kur jāiekļauj tādu atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumu veidu, kas ir uzskatāmi par “ārkārtīgi sarežģītiem”, definīcija vai kritēriji. Šo definīciju vai kritērijus jāpielāgo tirgus attīstības tendencēm.

(16) Komisijai tūlīt pēc Direktīvas 2006/48/EK ieviešanas būtu jāpārskata tās 122.a panta darbība un jāizvērtē, kādi grozījumi būtu nepieciešami, tai skaitā tas, vai ar direktīvu tiek pienācīgi nodrošināta pārvēršanas vērtspapīros, tostarp atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros, darījumu pienācīga pārbaude.

Pamatojums

Tā kā bankas neveica pienācīgu pārbaudi, to veiktie darījumi tika pakļauti ārkārtīgi augstam riskam, ko pašas bankas īsti neizprata un kas tādējādi ļoti ietekmēja krīzes gaitu. Tādēļ ir pamatots iemesls pieprasīt, lai uzraudzītājs varētu pārliecināties par to, ka ir veikta rūpīga pārbaude. Tomēr ir būtiski nodrošināt skaidru un precīzu definīciju atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, lai radītu reglamentējošo noteiktību un neļautu, ka uzraudzītājiem tiek noteikti pārmērīgi daudzi papildu pienākumi. Tādēļ šī definīcija būtu jāapstiprina saskaņā ar deleģēto aktu procedūru.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Komisija nav izpildījusi Direktīvas 2006/48/EK 156. panta trešā paragrāfa b) punktā minēto prasību, kurā paredzēts ne vēlāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim pārskatīt šo direktīvu, lai makrolīmenī risinātu jautājumu par labākas analīzes nepieciešamību, tostarp izskatot pamatojumu šajā direktīvā paredzēto kapitāla prasību aprēķināšanai. Komisijai būtu steidzami jāiesniedz ziņojums par šo pārskatīšanu, turklāt, ņemot vērā ekonomikas stāvokli, jāizvērtē, šo pasākumu iespējamā kopējā ietekme uz reālo ekonomiku.

Pamatojums

PārskatotKPD II, tika izvirzīta prasība līdz 2009. gada 31. decembrim sagatavojamajā pārskatā labāk izanalizēt „makrolīmeņa problēmas” un novērtēt pamatojumu šajā direktīvā paredzēto kapitāla prasību aprēķināšanai. Nav pieņemams, ka Komisija šo prasību nav ievērojusi, jo īpaši pašreizējos ekonomikas apstākļos, un šīs saistības ir jāievēro.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Ņemot vērā iepriekšējos nepilnīgos pasākumus, jāpastiprina iekšējo modeļu standarti tirgus riska kapitāla prasību aprēķināšanai. Īpaši jāpilnveido tirdzniecības portfeļu kredītrisku vadība. Turklāt kapitāla prasībās jāiekļauj daļa, kas attiecas uz stresa apstākļiem, lai nostiprinātu kapitāla prasības tirgus apstākļu pasliktināšanās gadījumos un lai samazinātu varbūtējo procikliskumu. Ņemot vērā šā brīža īpaši sarežģīto situāciju, kad iestādes pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām izmanto pieejas, kas balstās uz iekšējiem modeļiem, ir jāierobežo iestāžu spēja modelēt pārvēršanas vērtspapīros riskus tirdzniecības portfeļos un saistību neizpildes gadījumos jāpieprasa vienotas kapitāla prasības pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām tirdzniecības portfelī.

(26) Ņemot vērā iepriekšējos nepilnīgos pasākumus, būtu jāpastiprina iekšējo modeļu standarti tirgus riska kapitāla prasību aprēķināšanai. Īpaši būtu jāpilnveido tirdzniecības portfeļu kredītrisku vadība. Turklāt kapitāla prasībās būtu jāiekļauj daļa, kas attiecas uz stresa apstākļiem, lai nostiprinātu kapitāla prasības tirgus apstākļu pasliktināšanās gadījumos un lai samazinātu varbūtējo procikliskumu. Finanšu iestādēm būtu arī jāveic atgriezeniskā stresa testi, lai pārbaudītu, kādi attīstības modeļi varētu apdraudēt konkrētās bankas dzīvotspēju, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt, ka šāds tests nav obligāts. Ņemot vērā šā brīža īpaši sarežģīto situāciju, kad iestādes pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām izmanto pieejas, kas balstās uz iekšējiem modeļiem, būtu jāierobežo iestāžu spēja modelēt pārvēršanas vērtspapīros riskus tirdzniecības portfeļos un saistību neizpildes gadījumos jāpieprasa vienotas kapitāla prasības pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām tirdzniecības portfelī.

Pamatojums

Stresa testos būtu jāpārbauda tie gadījumi, kas varētu radīt vislielāko kaitējumu, vai nu tādēļ, ka zaudējumu apjoms ir ļoti liels, vai arī tādēļ, ka tiek zaudēta reputācija. Ar tā saucamo atgriezenisko stresa testu pārbauda gadījumus, kas varētu ievērojami ietekmēt uzņēmuma stāvokli.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a) Šajā direktīvā ir paredzēti atsevišķi izņēmumi konkrētām korelācijas tirdzniecības darbībām, kad bankām to uzraudzītājs var atļaut aprēķināt visaptverošu riska kapitāla prasību, ievērojot stingru prasību minimumu. Šādos gadījumos būtu lietderīgi noteikt kapitāla prasību minimālo vērtību. Ņemot vērā to, ka Bāzeles Banku uzraudzības komiteja veic ietekmes pētījumu attiecībā uz kapitāla prasībām pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām tirdzniecības portfelī, tostarp attiecībā uz tām, kuras izrietētu no īpašām prasībām korelācijas tirdzniecībai, Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem pasākumiem, par kuriem starptautiskā mērogā panākta vienošanās attiecībā uz metodiku un minimālajiem līmeņiem, un Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus šādu minimālo vērtību noteikšanai.

Pamatojums

Pēc Komisijas priekšlikuma publicēšanas Bāzeles komiteja vienojās šos jaunos noteikumus neattiecināt uz korelācijas tirdzniecību līdz laikam, kad tiks piemērots pilnā apjomā. Bāzeles komiteja pašlaik veic ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu, vai uz korelācijas tirdzniecību ir jāattiecina minimālās vērtības. Šādas prasības noteikšanai būtu nepieciešams Parlamenta un Padomes apstiprinājums, ko veiktu, pieņemot deleģēto aktu.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26b) Direktīvā paredzētie pasākumi ir posmi reformu procesā, ko īsteno, reaģējot uz finanšu krīzi. Atbilstīgi G20 valstu, Finanšu stabilitātes padomes un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas secinājumiem var būt nepieciešamas turpmākas reformas, tostarp arī, lai izveidotu pretcikliskas pasākumu rezerves, „dinamisko nodrošinājumu”, pamatojumu Direktīvā 2006/48/EK paredzēto kapitāla prasību aprēķināšanai un pasākumus, kas papildina prasības, kuras kredītiestādēm noteiktas, pamatojoties uz risku, lai palīdzētu ierobežot aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanos banku sistēmā. Lai nodrošinātu šā procesa atbilstīgu demokrātisku pārraudzību, ir savlaicīgi un efektīvi jāiesaista Eiropas Parlaments un Padome.

Pamatojums

Direktīvā 2009/111/EK Komisijai ir paredzēts pienākums sniegt Parlamentam ziņojumus par šiem plašākas reformas jautājumiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai Bāzeles komitejā Komisija vestu sarunas ES vārdā, pamatojoties uz atbilstīgām demokrātiskām pilnvarām, jo īpaši pirms sarunām par šādu būtisku jautājumu apspriešanas.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26c) Šajā sakarībā Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Sevišķi problemātiskos gadījumos šo termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas var pagarināt par trijiem mēnešiem. Eiropas Parlaments un Padome var informēt pārējās iestādes par to, ka tiem nav nodoma paust iebildumus. Šāda drīza deleģēto aktu apstiprināšana ir īpaši ieteicama tad, ja jāievēro termiņi, piemēram, lai ievērotu pamatdokumentā paredzētos grafikus attiecībā uz deleģēto aktu pieņemšanu Komisijā.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26d) Direktīvas 2006/48/EK 152. pantā ir prasība dažām kredītiestādēm nodrošināt pašu kapitālu, kas atbilstu vismaz dažām noteiktām minimālām summām trīs divpadsmit mēnešu laika posmiem no 2006. gada 31. decembra līdz 2009. gada 31. decembrim. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli banku nozarē un pārejas noteikumu pagarinājumu saistībā ar kapitāla minimumu, kuru noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, ir lietderīgi atjaunot šo prasību uz ierobežotu laika posmu līdz 2011. gada 31. decembrim.

Pamatojums

Pēc šā Komisijas priekšlikuma publicēšanas Bāzeles komiteja piekrita pagarināt spēkā esošo „Bāzele I” pakāpju piemērošanu, kamēr tiek apspriestas turpmākās reformas.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26e) Lai nelietderīgo un nesamērīgo realizācijas izmaksu dēļ kredītiestādes neatturētu pāriet uz pieeju, kas balstīta uz iekšēju reitingu, (Internal Rating Based Approach – IRB) vai uz uzlaboto rādītāju pieeju (Advanced Measurement Approach – AMA) kapitāla prasību aprēķinam pārejas periodā, kredītiestādes, kas pēc 2009. gada 31. decembra pāriet uz IRB vai AMA un kas šim nolūkam iepriekš aprēķinājušas savas kapitāla prasības, izmantojot vienkāršākas pieejas, varētu pārejas perioda minimālo vērtību aprēķināt, izmantot vienkāršākas pieejas, ja uzraudzības iestādes to apstiprina. Kompetentajām iestādēm būtu rūpīgi jāpārrauga savi tirgi un jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi visos savos tirgos un tirgus segmentos, lai izvairītos no iekšējā tirgus traucējumiem.

Pamatojums

Noteikums atbilstīgi lēmumam par Bāzele I pakāpju turpmāku piemērošanu.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26f) Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1 dalībvalstīm ir gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs jāizstrādā tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atainota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un jāpadara tās publiski pieejamas.

 

_____

1 OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

Pamatojums

Standarta noteikums attiecībā uz atbilstības tabulām.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26g) Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK piemērošana, lai nodrošinātu, ka to noteikumi tiek piemēroti taisnīgi, nediskriminējot kredītiestādes saistībā ar to juridisko struktūru vai īpašumtiesību modeli.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a) Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

4. pants – 40.a un 40.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Direktīvas 4. pantā iekļauj šādus 40. punkta a) un b) apakšpunktus:

(1) Direktīvas 4. pantā iekļauj šādus punktus:

(40a) „atkārtota pārvēršana vērtspapīros” ir pārvēršana vērtspapīros, kur vairāki bāzes riska darījumi atbilst pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas definīcijai;

(36a) „atkārtota pārvēršana vērtspapīros” ir pārvēršana vērtspapīros, ja risks, kas saistīts ar pamatā esošo riska darījumu portfeli, ir sadalīts vairākos laidienos, un vismaz viens pamatā esošais riska darījums ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcija;

(40b) „atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros pozīcija” ir riska darījums ar atkārtotu pārvēršanu vērtspapīros”.

(36b) „atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros pozīcija” ir riska darījums ar atkārtotu pārvēršanu vērtspapīros;”

Pamatojums

Tādējādi šo definīciju pielīdzina Bāzeles komitejas definīcijai. Pārceļot šo definīciju no 40. punkta uz 36. punktu, izlabo „pārvēršanas vērtspapīros” definīcijas atrašanās vietu.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

22. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Lai nodrošinātu pārredzamību, finanšu iestādēm, kas darbojas kā primārie starpnieki, pieprasa sniegt informāciju to kompetentajām iestādēm par visām kredīta pozīcijām, ko tās izsniegušas riska ieguldījumu fondiem un citiem profesionāliem ieguldītājiem.

Pamatojums

Lai nodrošinātu pietiekamu pārredzamību, informācijas izpaušanas prasības attiecina arī uz finanšu iestādēm, kas darbojas kā primārie starpnieki.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

22. pants – 2.a un 2.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) iekļauj šādus punktus:

 

„2.a Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes rūpīgi un uzstājīgi pārbauda uzņēmumu augstāko vadību un personas, kuras uzņemas risku un veic kontroli un kuru profesionālā darbība materiāli ietekmē iestādes riska profilu, lai nodrošinātu minēto personu atbilstību pirms tās var sākt pildīt savus pienākumus. Līdzīgi pārbauda visus tos darbiniekus, kuru kopējā atlīdzība, tostarp pensijas noteikumi, liek iekļaut viņus šajā pašā atlīdzības grupā. Šādu interviju gaitā izskata arī ikvienu „malus” vai atgūšanas tiesību mehānisma gadījumu, kas skāris konkrēto personu tās iepriekšējās darba vietās.”

 

„2.b Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vāc informāciju, lai novērtētu iestādes atbilstīgi XII pielikuma 2. daļas 15. punkta ea) apakšpunktā minētajiem informācijas sniegšanas kritērijiem. Kompetentā iestāde sniedz šo informāciju Eiropas Banku iestādei (EBI).”

Pamatojums

Uzraudzības iestādēm būtu rūpīgi jāintervē augstākā vadība un darbinieki, kuri ietilpst tajā pašā atlīdzības kategorijā, lai novērtētu viņu atbilstību, pirms viņi var sākt pildīt savus pienākumus kredītiestādē. Šādām intervijām ir jābūt ļoti stingrām, un tajās ir jāizskata ikviens „malus” vai atgūšanas tiesību mehānisma gadījums, kas skar konkrēto personu.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

22. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai atbilstīgi V pielikuma 22. punktā noteiktajiem principiem jānodrošina pareizas atlīdzības politikas pamatnostādņu esība. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai, cieši sadarbojoties ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, jānodrošina pamatnostādņu esība attiecībā uz tādu personu atlīdzības politiku, kas saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem definīciju piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās.

3. EBI var izstrādāt tehniskos standartus, lai veicinātu un nodrošinātu atbilstīgi šā panta 2.a punkta noteikumiem apkopotās informācijas īstenošanu un vienveidību, kā arī atlīdzības politikas principus, kā tas noteikts V pielikuma 22. un 22.a punktā. Komisija pieņem šos tehniskos standartus, ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 151.a, 151.b un 151.c pantu. Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā šādus tehniskos standartus attiecībā uz tādu personu atlīdzības politiku, kas Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem nozīmē piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās. EBI organizē šo tehnisko standartu atklātu sabiedrisku apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumi.

Pamatojums

Tehniskie standarti Eiropas Savienībā nedrīkst pārslogot nozari ar normatīvām prasībām. Īpaši svarīgi tas ir mazākajām bankām. Vispārējā noteikumu krājumā būtu jāparedz proporcionāla pieeja. Būtu jāpaskaidro, ka Komisija tehniskos standartus pieņems atbilstīgi Līgumā paredzētajai kompetencei pieņemt deleģētos aktus (Lisabonas līguma 290. pants). Tehnisko standartu apstiprināšanas procesam jābūt labi pārredzamam.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

22. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

EBI, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas kompetentās iestādes atbilstīgi šā panta 2.a punktam, salīdzinoši novērtē atlīdzības noteikšanas principus Savienības līmenī un gūtos rezultātus publicē.

Pamatojums

Iepriekš minētā prasība veikt salīdzinošo novērtēšanu.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

22. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) pievieno šādu 3.a punktu:

 

„3.a Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ievāc informāciju par to personu skaitu, kuru saņemtā atlīdzība ir EUR 1 miljons un vairāk, tostarp informāciju par uzņēmējdarbības nozari, kurā viņi ir iesaistījušies, un viņu algas, prēmiju, ilgtermiņa stimulu un iemaksu pensiju shēmā galvenajām sastāvdaļām. Šo informāciju iestādes nosūta EBI, noformējot to kā parastu ziņojumu. EBI var izstrādāt tehniskos standartus, lai veicinātu apkopotās informācijas īstenošanu un nodrošinātu šīs informācijas vienveidību. Komisija pieņem šos tehniskos standartus kā deleģētus aktus saskaņā ar 151.a, 151.b un 151.c pantu.”

Pamatojums

Lai attīstītu ideju par Eiropas salīdzinošo novērtēšanu, uzraudzības iestādēm būtu jāveido starptautiska shēma vispārējai informācijas sniegšanai par atalgojumu.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2006/48/EK

54. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atbilstīgi 1. punkta mērķiem dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir pilnvaras piemērot finansiālus un ar finansēm nesaistītus sodus un pasākumus. Šiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem.

Atbilstīgi 1. punkta mērķiem dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir pilnvaras piemērot finansiālus un ar finansēm nesaistītus sodus un pasākumus, tostarp augstākas kapitāla prasības un iespēju prasīt, lai uzņēmumi kapitāla īpatsvara uzlabošanai izmantotu tīro peļņu. Šiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Direktīva 2006/48/EK

101. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai ieguldītājiem samazinātu varbūtējos vai faktiskos zaudējumus, šādas iestādes neatbalsta pārvēršanu vērtspapīros, kas pārsniedz to līgumsaistības:

1. Sponsore kredītiestāde vai iniciatore kredītiestāde, kura attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros riska svērtās vērtības aprēķiniem ir izmantojusi 95. pantu vai pārdevusi tirdzniecības portfeļa instrumentus īpašam nolūkam izveidotai struktūrai, kas veic pārvēršanu vērtspapīros (SSPE) tā, ka tai vairs nav vajadzīgs pašu kapitāls saistībā ar šo instrumentu risku, neatbalsta pārvēršanu vērtspapīros, kas pārsniedz līgumsaistības, lai ieguldītājiem samazinātu varbūtējos vai faktiskos zaudējumus.

a) jebkura iniciatore kredītiestāde, kas attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros ir veikusi šādas darbības:

 

i) aprēķinājusi riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar 95. pantu;

 

ii) pārdevusi savā tirdzniecības portfelī iekļautos instrumentus īpašam nolūkam izveidotai struktūrai, kas veic pārvēršanu vērtspapīros (SSPE), un tādējādi tai vairs nav šādiem instrumentiem nepieciešamā riska kapitāla;

 

b) sponsore kredītiestāde.

 

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2006/48/EK

122.b pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. 1. punktu piemēro jaunajām atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kas veiktas pēc 2010. gada 31. decembra. Pašreizējām atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām 1. punktu piemēro tikai pēc 2014. gada 31. decembra, ja pēc šā termiņa ar tām būs veikti jauni vai aizvietoti bāzes riska darījumi.

2. Šā panta 1. punktu ārkārtīgi sarežģītiem atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumiem nepiemēro, kamēr saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru netiek pieņemta ārkārtīgi sarežģītu atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumu definīcija.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9.a punkts (jauna)

Direktīva 2006/48/EK

136. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Direktīvas 136. panta 1. punktā iekļauj šādu punktu:

 

„ea) liekot kredītiestādēm ierobežot mainīgo atlīdzību, kas veido kopējā tīrā ienākuma procentuālo daļu, ja tas nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu.”

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts – otrā daļa

Direktīva 2006/48/EK

136. pants – 2. punkts – otrā daļa – ievaddaļa

                           

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai noteiktu atbilstīgu pašu kapitāla apjomu, kas nepieciešams kredītiestādes varbūtējo risku vadībai, uzraudzības pārbaudes procesā, ko veic saskaņā ar 124. pantu, kompetentās iestādes novērtē, vai papildus minimālajām prasībām jānosaka vēl kādas konkrētas prasības attiecībā uz pašu kapitālu, ņemot vērā turpmāk minēto:

Lai noteiktu atbilstīgu pašu kapitāla apjomu, pamatojoties uz pārbaudi un novērtējumu, ko veic saskaņā ar 124. pantu, kompetentās iestādes novērtē, vai papildus minimālajām prasībām jānosaka vēl kādas konkrētas prasības attiecībā uz pašu kapitālu, kas vajadzīgs, lai aptvertu kredītiestādes faktisko vai varbūtējo risku, ņemot vērā turpmāk minēto:

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts – otrā daļa

Direktīva 2006/48/EK

136. pants – 2. punkts – otrā daļa – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) saskaņā ar 124. pantu veiktā uzraudzības pārbaudes procesa rezultātu.

c) saskaņā ar 124. pantu veiktā pārbaudes un novērtējuma procesa rezultātu.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

VI daļa – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Direktīvas VI sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

 

DELEĢĒTIE AKTI UN IZPILDPILNVARAS”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.b punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

150. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b) Direktīvas 150. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu tekstu:

 

„1. Neskarot priekšlikumu, ko Komisija iesniedz atbilstīgi 62. pantam, tehniskos pielāgojumus [..] pieņem ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 151.a, 151.b un 151.c pantā minēto procedūru, ja tie attiecas uz:”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.c punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

150. pants – 2. punkts – pirmā daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10c) Direktīvas 150. panta 2. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

 

„Komisija var pieņemt šādus [..] pasākumus:”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.d punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

150. pants – 2. punkts – otrā daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10d) Regulas 150. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

 

„Šos pasākumus [..] pieņem ar deleģētiem aktiem, saskaņā ar 151.a, 151.b un 151.c pantu.”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.e punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

151. pants – 2. un 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10e) Direktīvas 151. panta 2. un 3. punktu svītro.

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.f punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

151.a pants (jauns) (VI daļā)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10f) Aiz 151. panta iekļauj šādu pantu:

 

„151.a pants

 

Deleģējuma izpilde

 

1. Pilnvaras pieņemt 150. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz četru gadu laikposmu pēc šīs Direktīvas stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz tikpat ilgu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 151.b pantu.

 

2. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 151.b. un 151.c panta noteikumus.”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.g punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

151.b pants (jauns) (VI daļā)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10g) Direktīvā aiz 151.a panta iekļauj šādu pantu:

 

„151.b pants

 

Deleģējuma atsaukšana

 

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 150. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

 

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

 

3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.h punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

151.c pants (jauns) (VI daļā)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10h) Pēc regulas 151.b panta pievieno šādu pantu:

 

„151.c pants

 

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

 

1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par trijiem mēnešiem.

 

2. Ja pēc šā perioda beigām ne Eiropas Parlamentam, ne Padomei nav iebildumu pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā aktā noteiktajā dienā. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neiebilst.

 

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumu pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā.”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.i punkts (jauna)

Direktīva 2006/48/EK

152. pants – 5.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10i) Direktīvas 152. pantā iekļauj šādu punktu:

 

„5.a Kredītiestādes, saskaņā ar 84.–89. pantu aprēķinot riska svērto vērtību, līdz 2011. gada 31. decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr pārsniedz vai ir vienāds ar to summu, kas norādīta 5.c punktā vai attiecīgā gadījumā — 5.d punktā.”

Pamatojums

Pēc šā Komisijas priekšlikuma publicēšanas Bāzeles komiteja piekrita pagarināt spēkā esošo „Bāzele I” pakāpju piemērošanu, kamēr tiek apspriestas turpmākās reformas.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.j punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

152. pants – 5.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10j) Direktīvas 152. pantā iekļauj šādu punktu:

 

„5.b Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto 105. pantā noteikto uzlaboto rādītāju pieeju, līdz 2011. gada 31. decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir vismaz vienāds ar to summu, kas norādīta 5.c punktā vai attiecīgā gadījumā — 5.d punktā.”

Pamatojums

Pēc šā Komisijas priekšlikuma publicēšanas Bāzeles komiteja piekrita pagarināt spēkā esošo „Bāzele I” pakāpju piemērošanu, kamēr tiek apspriestas turpmākās reformas.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.k punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

152. pants – 5.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10k) Direktīvas 152. pantā iekļauj šādu punktu:

 

„5.c Šā panta 5.a un 5.b punktā minētā summa ir 80 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar 4. pantu Padomes Direktīvā 93/6/EEK  un saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK, kā tas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.”

Pamatojums

Pēc šā Komisijas priekšlikuma publicēšanas Bāzeles komiteja piekrita pagarināt spēkā esošo „Bāzele I” pakāpju piemērošanu, kamēr tiek apspriestas turpmākās reformas.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.l punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

152. pants – 5.d punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10l) Direktīvas 152. pantā iekļauj šādu punktu:

 

„5.d Ja kompetentās iestādes to apstiprina, 5.e punktā minētajām kredītiestādēm summa, kas minēta 5.a un 5.b punktā, var būt 80 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, 103. vai 104. pantu un saskaņā ar Direktīvu 2006/49/EK, kā tas bija spēkā līdz 2011. gada 1. janvārim.”

Pamatojums

Pēc šā Komisijas priekšlikuma publicēšanas Bāzeles komiteja piekrita pagarināt spēkā esošo „Bāzele I” pakāpju piemērošanu, kamēr tiek apspriestas turpmākās reformas.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.m punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

152. pants – 5.e punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10m) Direktīvas 152. pantā iekļauj šādu punktu:

 

„5.e Kredītiestāde 5.d punktu var piemērot tikai tad, ja tā 2010. gada 1. janvārī vai no šā datuma kapitāla prasību aprēķinam ir sākusi izmantot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju vai uzlaboto rādītāju pieeju.”

Pamatojums

Pēc šā Komisijas priekšlikuma publicēšanas Bāzeles komiteja piekrita pagarināt spēkā esošo „Bāzele I” pakāpju piemērošanu, kamēr tiek apspriestas turpmākās reformas.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.n punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

156. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10n) Direktīvas 156. pantā aiz 3. punkta iekļauj šādu punktu:

 

„Līdz 2012. gada decembrim Komisijai, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē, būtu jāpārskata atlīdzības politikas principi, tostarp arī V un XII pielikumā minētie principi, īpašu uzmanību pievēršot šo principu efektivitātei, ieviešanai un piemērošanai, un jāiesniedz par to ziņojums. Šajā ziņojumā ir jānorāda visas problēmas tekstā, kas radušās, uz šiem noteikumiem attiecinot proporcionalitātes principu. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot atbilstīgus priekšlikumus.”

Pamatojums

Notiek arvien plašākas diskusijas par atbilstīgu atlīdzības politiku, tāpēc ir nepieciešams īss pārskata periods, lai nodrošinātu savlaicīgu visu nepieciešamo korekciju izskatīšanu.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.o punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

156. pants – 3.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10o) Direktīvas 156. pantā aiz 3.a punkta pievieno šādu punktu:

 

„Lai nodrošinātu konsekvenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus, Komisija pārskata 54. panta īstenošanu, lai visā Savienības teritorijā nodrošinātu pasākumu un sodu konsekvenci, un, vajadzības gadījumā, iesniedz priekšlikumus.”

Pamatojums

Būtiski atšķirīgu sodu piemērošana varētu apdraudēt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kas varētu izraisīt regulējuma arbitrāžu. Tādēļ Komisijai būtu jāpārskata dalībvalstu pieņemtie pasākumi vai paredzētie sodi.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.p punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

156. pants – 3.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10p) Direktīvas 156. pantā aiz 3.b punkta pievieno šādu punktu:

 

„Periodiski pārskatot šīs direktīvas piemērošanu, Komisijai būtu jānodrošina, ka, to piemērojot, kredītiestādes netiek diskriminētas saistībā ar to juridisko struktūru vai īpašumtiesību modeli.”

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 10.q punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

156.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10q) Direktīvā iekļauj šādu pantu:

 

„156.a pants

 

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pārskata Direktīvas IX pielikumu un ziņo par izmaiņām, kas nepieciešamas, lai šo pielikumu saskaņotu ar starptautiski atzītu kalibrēšanu, kuras pamatā ir ietekmes novērtējums, un starptautiski atzītu pārkalibrēšanu. Šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot atbilstīgus likumdošanas priekšlikumus.”

Pamatojums

Bāzeles komiteja turpina darbu, lai izstrādātu visaptverošu regulējuma reformu, kurā visi tiesību akti ir savstarpēji saistīti. Tas nozīmē, ka šīs sistēmas elementi, kas skar KPD 3, var būt gatavi līdz šā gada beigām. Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka KPD ar pārvēršanu vērtspapīros saistītie aspekti atbilst vispārēji pieņemtajai sistēmai.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

VIII daļa - 2. sadaļa – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Direktīvas VIII sadaļas 2. daļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

 

Deleģētie akti un izpildpilnvaras”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.b punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

41. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) 41. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

 

„2. Pasākumus, kas minēti 1. punktā, [..] pieņem ar deleģētiem aktiem, saskaņā ar 42.a, 42.b un 42.c pantu.”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.c punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

42. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3c) Direktīvas 42. panta 2. punktu svītro.

 

 

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.d punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

42.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3d) Aiz 42. panta iekļauj šādu pantu:

 

„42.a pants

 

Deleģējuma izpilde

 

1. Pilnvaras pieņemt 41. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz četru gadu laikposmu pēc šīs Direktīvas stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz tikpat ilgu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 42.b pantu.

 

2. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 42.b un 42.c. panta noteikumus.”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.e punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

42.b pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3e) Direktīvā aiz 42.a panta iekļauj šādu pantu:

 

„42.b pants

 

Deleģējuma atsaukšana

 

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 41. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.

 

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

 

3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.f punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

42.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3f) Direktīvā aiz 42.b panta iekļauj šādu pantu:

 

„42.c pants

 

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

 

1. Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par trijiem mēnešiem.

 

2. Ja pēc šā perioda beigām ne Eiropas Parlamentam, ne Padomei nav iebildumu pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā aktā noteiktajā dienā. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neiebilst.

 

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumu pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā.”

Pamatojums

Saskaņošana ar Lisabonas līguma noteikumiem par deleģētiem aktiem

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.g punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

47. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3g) Direktīvas 47. pantu aizstāj ar šādu pantu:

 

„Līdz 2011. gada 30. jūnijam vai kādam agrākam datumam, ko atsevišķos gadījumos noteikušas kompetentās iestādes, iestādes, kas saņēmušas atzinumu par īpašu riska modeli līdz 2007. gada 1. janvārim saskaņā ar V pielikuma 1. punktu šim atzinumam var izmantot Direktīvas 93/6/EEK VIII pielikuma 4. un 8. punktu, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.”

Pamatojums

Tā kā direktīva līdz 2011. gada 1. janvārim tiks transponēta dalībvalstu tiesību aktos, iestādēm varētu būt nepieciešami vismaz seši mēneši, lai pieskaņotu savu modeli jaunajiem noteikumiem un saņemtu uzraudzības iestādes apstiprinājumu. Tādēļ varētu būt lietderīgi pagarināt 47. pantā noteikto termiņu vēl par sešiem mēnešiem, lai iestādes varētu pieskaņot pašreizējos īpašo risku modeļus jaunajiem KPD 3 modeļiem.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.h punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

51. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3h) Direktīvas 51. pantā aiz 1. punkta pievieno šādu punktu:

 

„Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem pasākumiem, par kuriem starptautiskā mērogā panākta vienošanās attiecībā uz metodiku un minimālajām kapitāla prasībām, kuras izrietētu no īpašām prasībām korelācijas tirdzniecībai, tostarp minimālās vērtības noteikšanu. Gadījumā, ja par šādu vērtību ir panākta starptautiska vienošanās, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 42.a, 42.b un 42.c pantu.”

Pamatojums

Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums korelācijas tirdzniecību neiekļaut šīs direktīvas pasākumu sarakstā, Bāzeles komisija veic ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu, vai korelācijas tirdzniecībai ir nepieciešama minimāla vērtība. Šādas prasības noteikšanai būtu nepieciešams Parlamenta un Padomes apstiprinājums, ko veiktu, pieņemot deleģēto aktu.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. pants – 3.i punkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

11. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3i) Direktīvas 51. pantā pēc 1.a punkta iekļauj šādu punktu:

 

„Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem pasākumiem, par kuriem starptautiskā mērogā panākta vienošanās attiecībā uz metodiku kapitāla prasībām, ko piemēro kredīta atvasinātajiem instrumentiem, tostarp maksimālā zaudējumu apmēra noteikšanu. Gadījumā, ja par šādu zemāko vērtību ir panākta starptautiska vienošanās, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 42.a, 42.b un 42.c pantu.”

Pamatojums

Bāzeles komiteja pašlaik izskata jautājumu par maksimālā zaudējumu apmēra noteikšanu kredīta atvasinātajiem instrumentiem.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim nodrošinātu atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu:

 

a) vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim 1. panta 2., 3. un 10.a punktu un I pielikuma 1., 2.ba, 2.bb, 3.a un 4.c punktu un

 

b) vēlākais līdz 2011. gada 1. jūlijam visus šīs direktīvas noteikumus, izņemot tos, kas paredzēti šā punkta a) apakšpunktā.

 

Normatīvajos un administratīvajos aktos, kas nepieciešami I pielikuma 1. punkta ievērošanai, iekļauj prasības kredītiestādēm piemērot šajā punktā noteiktos principus, izmaksājot atlīdzību sākot no 2010. gada 1. decembra, arī gadījumos, kad atlīdzība ir piešķirta pirms šī datuma.

 

1.a Ņemot vērā Bāzeles sistēmas starptautisko raksturu un risku, ko rada grafika plānošanas atšķirības lielākajās jurisdikcijās, Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem kapitāla pietiekamības regulējuma izmaiņu ieviešanā starptautiskā mērogā. Komisija, konsultējoties ar EBI, koriģē transponēšanas grafiku, kā noteikts 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, lai to saskaņotu ar ieviešanas grafiku citās lielākajās jurisdikcijās, bet nenosaka agrākus termiņus kā tos, kas norādīti 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

1.b Normatīvajos un administratīvajos aktos, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

 

Pieņemot šos normatīvos un administratīvos aktus, dalībvalstis nekavējoties nosūta šo aktu tekstu, kā arī aktu un direktīvas korelācijas tabulu Komisijai.

Pamatojums

Ir jāpagarina īstenošanas termiņš izmaiņām tirdzniecības portfeļa kapitāla prasībās, lai dotu iespēju panākt starptautiskas vienošanās, savlaicīgi veikt transponēšanu visās dalībvalstīs līdz kopīgajam īstenošanas datumam un veikt pienācīgu uzraudzību.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22. Izstrādājot un piemērojot atlīdzības politiku attiecībā uz to kategoriju darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, tām jāievēro šādi principi tādā veidā, kas atbilst to dimensijai, iekšējai struktūrai un būtībai, darbības jomai un darbību sarežģītībai:

22. Izstrādājot un piemērojot kopējās atlīdzības, tostarp atalgojuma un pensiju, politiku attiecībā uz darbinieku kategorijām, tostarp augstāko vadību un tām personām, kas uzņemas risku vai veic kontroli, kā arī attiecībā uz visiem tiem darbiniekiem, kuru kopējā atlīdzība liek iekļaut tos šajā atlīdzības grupā un kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, tām jāievēro šādi principi tādā veidā un apmērā, kas atbilst to dimensijai, iekšējai struktūrai un būtībai, darbības jomai un darbību sarežģītībai:

Pamatojums

Atlīdzības shēmām būtu jāaptver arī tie darbinieki, kuru kopējā atlīdzība ir salīdzināma ar atlīdzību, ko saņem augstākā vadība un personas, kas veic kontroles funkcijas, jo viņu tirdzniecības darījumi var kredītiestādei radīt nopietnu risku, kā to liecina Barings Bank sabrukums.

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) atlīdzības politika atbalsta kredītiestādes uzņēmējdarbības stratēģiju, mērķus, vērtības un ilgtermiņa intereses;

b) atlīdzības politika atbalsta kredītiestādes uzņēmējdarbības stratēģiju, mērķus, vērtības un ilgtermiņa intereses, atbilst tiesiskajai paļāvībai, ko finanšu nozarei pieprasa sabiedrība, un aptver pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem;

Pamatojums

Finanšu nozarei ir pienākums sniegt sabiedrības funkcionēšanai nepieciešamos finanšu pakalpojumus ne tikai dažādām tautsaimniecības nozarēm un valsts sektoram, bet arī plašai sabiedrībai Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes (FSP) principiem.

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) 22. punktā minētie atlīdzības noteikumi neskar Līgumos noteikto pamattiesību pilnīgu ievērošanu, it īpaši sociālo partneru tiesības saskaņā ar valstu noteikumiem un ierasto praksi slēgt un īstenot koplīgumus;

Pamatojums

Šajā sakarībā ir būtiski uzsvērt, ka 22. punktā iekļautie atlīdzību regulējošie noteikumi lielā mērā pamatojas uz Līgumos garantētajām pamattiesībām.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb) atlīdzības politika ievieš zināmu taisnīgumu attiecībā uz augstāko un zemāko atlīdzības līmeni vienā iestādē;

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) kredītiestādes vadība (uzraudzības funkcija) izstrādā atlīdzības politikas pamatprincipus un atbild par tās īstenošanu;

c) kredītiestādes vadība (uzraudzības funkcija) pieņem un regulāri pārskata atlīdzības politikas pamatprincipus un atbild par tās īstenošanu;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) vismaz reizi gadā jāveic centrāla un neatkarīga iekšējā pārbaude par to, kā tiek īstenota atlīdzības politika attiecībā uz atbilstību vadības definētajai atlīdzības politikai un procedūrām (uzraudzības funkcija);

d) vismaz reizi gadā jāveic centrāla un neatkarīga iekšējā pārbaude par to, kā tiek īstenota atlīdzības politika attiecībā uz atbilstību vadības pieņemtajai atlīdzības politikai un procedūrām (uzraudzības funkcija);

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) darbinieki, kas iesaistīti kontroles darbībās, ir neatkarīgi no uzņēmuma struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, viņiem ir pienācīgas pilnvaras un atlīdzība saskaņā ar to mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar viņu darbību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības jomu rezultātiem, kuras viņi kontrolē;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – db apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db) augstāko amatpersonu, kas strādā ar riska pārvaldības jautājumiem un nodrošina atbilstību tiesību aktiem, atlīdzību tieši pārrauga atlīdzības komiteja;

Pamatojums

To darbinieku atlīdzība, kuri strādā ar atbilstības tiesību aktiem un riska pārvaldības jautājumiem, ir jāveido tā, lai novērstu interešu konfliktus ar uzņēmuma nodaļu, kuru tie pārrauga, un tādēļ šī atlīdzība ir jānosaka atsevišķi.

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) kredītiestādēs, kur ar darbinieku atlīdzību saistītās izmaksas ir vairāk nekā 25 % no kopējiem ieņēmumiem, akcionāri ar balsojumu nosaka papildu peļņas sadali;

Pamatojums

Gadījumos, kad kredītiestādes ir organizētas tā, ka liela daļa no attiecīgajā gadā gūtās peļņas tiek piešķirta darbiniekiem, ir lietderīgi dot akcionāriem tiesības ar balsojumu noteikt peļņas sadali starp darbiniekiem un akcionāriem un iekļaušanu kapitālā.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

eb) darbības novērtējums notiek, pamatojoties uz daudzgadu sistēmu, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process balstās uz darbības rādītājiem ilgtermiņā un ka faktiskā to atlīdzības komponentu samaksa, kura balstās uz darbības rādītājiem, ir sadalīta visa tā laika posma garumā, kurā ņem vērā kredītiestādes uzņēmējdarbības ciklu un tās uzņēmējdarbības riskus;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ec) kopējā mainīgā atlīdzība neierobežo kredītiestādes spēju stiprināt kapitāla bāzi;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ed apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ed) kredītiestādēs, kas turpina gūt priekšrocības no valdības īstenotajiem ārkārtas intervences pasākumiem:

 

atlīdzība ir stingri ierobežota tā, ka tā veido procentuālu daļu no kopējā tīrā ienākuma, ja šāda atlīdzība nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu un savlaicīgu atteikšanos no valdības atbalsta;

 

šīs iestādes direktoriem neizmaksā mainīgo atlīdzību;

 

katra šīs iestādes direktora kopējais atlīdzības apmērs nepārsniedz EUR 500 000;

Pamatojums

Tā kā direktori ar atbildīgi par sava uzņēmuma vispārējiem darbības rādītājiem, un Finanšu stabilitātes padome ir izvirzījusi prasību, ka prēmijām jāatbilst darbības rezultātiem, nevar būt attaisnojuma tam, ka viņi saņem prēmijas laikā, kad uzņēmums turpina pieprasīt ārkārtas palīdzību no valsts. Šāds pasākums novērš arī morālā kaitējuma risku attiecībā uz šādiem maksājumiem un nodrošina, ka galvenā vērība tiek veltīta iestādes, it īpaši tās kapitāla bāzes, stiprināšanai, lai varētu atmaksāt šos līdzekļus nodokļu maksātājiem un mazināt nepieciešamību pēc valdības sniegtā atbalsta.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ee apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ee) garantētu mainīgo atlīdzību piešķir izņēmuma kārtā un tikai saistībā ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un ne ilgāk par pirmo gadu;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) kopējās atlīdzības summas mainīgā un nemainīgā daļa ir atbilstīgi līdzsvarotas; nemainīgajai daļai ir jābūt pietiekami lielai attiecībā pret kopējo atlīdzības summu, lai varētu piemērot pilnīgi elastīgu prēmiju politiku, paredzot arī iespēju neizmaksāt prēmijas;

f) kopējās atlīdzības summas mainīgā un nemainīgā daļa ir atbilstīgi līdzsvarotas; nemainīgajai daļai ir jābūt pietiekami lielai attiecībā pret kopējo atlīdzības summu, lai varētu piemērot pilnīgi elastīgu atlīdzības mainīgās daļas politiku, paredzot arī iespēju neizmaksāt atlīdzības mainīgo daļu, un, jebkurā gadījumā, atlīdzības mainīgā daļa nav lielāka par 50 % no attiecīgās personas kopējās atlīdzības;

Pamatojums

Atbilstīgi citos Finanšu stabilitātes padomes noteikumu principos paustajai pieejai līdz ar principu par atbilstīgu līdzsvaru starp atlīdzības fiksēto un mainīgo daļu būtu jāparedz arī minimālās prasības, lai nodrošinātu efektīvu tā īstenošanu.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) izvērtējot darbības, lai aprēķinātu prēmijas vai kopējās prēmijas, tās pielāgo pašreizējiem un turpmākajiem riskiem un ņem vērā nepieciešamās kapitāla un likviditātes prasības;

h) mainīgās atlīdzības daļu kopuma lielums un tā sadalījums kredītiestādē ir atkarīgs no visiem pašreizējiem un potenciālajiem riskiem, it īpaši no:

 

– uzņemto risku atbalstam nepieciešamā kapitāla izmaksām un daudzuma;

 

uzņēmējdarbības veikšanai uzņemtā likviditātes riska izmaksām un daudzuma un

 

atbilstības grafikam un iespējas nākotnē saņemt varbūtējos ieņēmumus, kas iekļauti pašreizējā peļņā;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ha) ja kredītiestādes finanšu rādītāji sarūk vai kļūst negatīvi, parasti ievērojami samazinās kopējā mainīgā atlīdzība, tas attiecas gan uz pašreizējo atlīdzināšanu, gan uz iepriekš nopelnītās summas izmaksāšanu, tostarp izmantojot „malus” vai atgūšanas tiesību mehānismu;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – hb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

hb) vismaz 90 % no mainīgās atlīdzības, uz ko neattiecas šā punkta i) apakšpunktā minētais pagarinājums, veido kā iespējamo kapitālu atbilstīgi attiecīgās kredītiestādes juridiskajai struktūrai; ja juridiskās struktūras dēļ tas nav iespējams, izmanto līdzvērtīgu instrumentu; iespējamajam kapitālam vai līdzvērtīgam instrumentam piemēro pienācīgu aiztures politiku, kura ir izstrādāta, lai stimulus saskaņotu ar kredītiestādes ilgtermiņa interesēm, un šis aiztures periods nav īsāks par pieciem gadiem;

Pamatojums

Saskaņošana ar Finanšu stabilitātes padomes principu, ka par maksāšanas līdzekli var izmantot akcijas. Šāda pieeja vienādo stimulus un nostiprina uzņēmuma kapitāla stāvokli. Lai nodrošinātu minētā pasākuma efektivitāti, FSP principi paredz piemērot pienācīgu aiztures periodu. Atbilstīgi citur izmantotajai pieejai pietiek ar to, ka šim saglabāšanas periodam nosaka tikai minimālo ilgumu. Saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (2009)3177 un FSP noteikumiem par prēmiju atlikšanu, minimālais laiks būtu jānosaka trīs gadi.

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) ievērojami lielu prēmiju lielākās daļas izmaksas termiņš ir pagarināts piemērotā laika posmā un ir pakārtots uzņēmuma turpmākajai darbībai.

i) izmaksas termiņu ievērojamai daļai no atlīdzības mainīgās daļas pagarina uz pietiekamu laika posmu; daļas, kuras izmaksāšanas termiņš tika pagarināts, lielumu un pagarinātā termiņa ilgumu nosaka atbilstīgi ekonomikas attīstības ciklam, uzņēmējdarbības veidam, to ietekmējošajiem riskiem un attiecīgo darbinieku darbībai; atlīdzību, kas jāizmaksā saskaņā ar atlikta maksājuma noteikumiem, piešķir ne ātrāk kā piešķirot pa daļām; izmaksas termiņu pagarina vismaz 40 % no atlīdzības mainīgās daļas; ja atlīdzības mainīgā daļa ir īpaši liela, atliek vismaz 60 % maksājumu no šīs summas, un šis pagarinājuma laiks nav īsāks par pieciem gadiem;

Pamatojums

FSP koriģējums attiecībā uz prēmiju izmaksas termiņa pagarināšanu. Šis grozījums ir formulēts tā, lai precizētu, ka prioritātei jābūt izmaksājamās summas apjoma un pagarinājuma termiņa noteikšanai atkarībā no ekonomikas attīstības cikla un attiecīgās personas, uzņēmējdarbības struktūrvienības un uzņēmuma darbības, un tādēļ pagarinājuma termiņš varētu būt trīs gadus ilgs vai vēl ilgāks.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) mainīgo atlīdzību, tostarp atlikto maksājuma daļu, izmaksā vai piešķir tikai tad, ja tā ir ilgtspējīga atbilstoši kredītiestādes vispārējam finanšu stāvoklim un pamatota ar kredītiestādes un attiecīgās personas darbības rezultātiem; īpaši personu atliktā maksājuma daļa tiks samazināta proporcionāli iestādes, struktūrvienības un personas sliktiem darbības rezultātiem, izmantojot „malus” vai atgūšanas tiesību mehānismu attiecībā uz atlikto maksājuma daļu; par visiem „malus” vai atgūšanas tiesību izmantošanas gadījumiem ziņo uzraudzītājiem, norādot personas, uz kurām tas attiecas, un sniedzot novērtējumu par šo personu atbilstību amatiem augstākajā vadībā, risku uzņemšanās vai kontroles veikšanas jomā vai arī atbilstību attiecīgajai ienākumu kategorijai;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib) pensiju politika atbilst kredītiestādes uzņēmējdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm, un mainīgas vai patstāvīgas iemaksas pensiju shēmā tiek uzskatītas par kredītiestādes iespējamo kapitālu vai līdzvērtīgiem instrumentiem piecus gadus pēc tam, kad darbinieks ir pārtraucis darbu kredītiestādē. Piecu gadu turēšanas periodu mainīgajām vai patstāvīgajām iemaksām nosaka arī darbinieku pensionēšanās gadījumos;

Pamatojums

Ir jāapskata ne tikai prēmiju, bet viss atalgojuma jautājums kopumā. Pensiju piešķīrumi attiecīgi būtu jāuzskata par subordinētu parādu, jo tādējādi kredītiestādes ilgtermiņa stimuli tiktu saskaņoti ar tās darbību un tiktu samazināta nevajadzīga riska uzņemšanās tādēļ, ka iestādes bankrotēšanas gadījumā subordinēto parādu izmantotu, lai segtu zaudējumus. Papildu priekšrocība ir kapitāla bāzes stiprināšana, jo subordinētu parādu var izmantot kā kapitālu, tādējādi izveidojot tiešu saikni starp atalgojumu un kapitāla spēcīgumu.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ic) darbiniekiem jāapņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atlīdzību un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai mazinātu paredzētās riska korekcijas ietekmi atlīdzības noteikumos;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – id apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

id) mainīgo atlīdzību neizmaksā, izmantojot instrumentus un metodes, kas veicina izvairīšanos no ienākumu nodokļu maksāšanas par šo atlīdzību;

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes principiem.

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22. punkts – ie apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ie) finanšu iestādes šos principus piemēro grupas, mātessabiedrības un meitasuzņēmumu līmenī, arī uzņēmumos, kas izveidoti ārzonas finanšu centros.

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. sadaļa – 22.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Direktīvas V pielikuma 11. iedaļā iekļauj šādu punktu:

 

„22.a Kredītiestādes, kas ir nozīmīgas to lieluma, iekšējās struktūras un būtības, kā arī darbības jomas un darbību sarežģītības ziņā, izveido atlīdzības komiteju. Atlīdzības komiteja tiek veidota tā, lai tā varētu sniegt kompetentu un neatkarīgu atzinumu par atlīdzības politiku un praksi un par stimuliem, kas izstrādāti, lai pārvaldītu risku, kapitālu un likviditāti.

 

Atlīdzības komiteja ir atbildīga par tādu lēmumu sagatavošanu, kas saistīti ar atlīdzību, tostarp tādu lēmumu, kuri ietekmē attiecīgās kredītiestādes risku un riska pārvaldību un kuri jāpieņem vadībai, pildot tās uzraudzības funkcijas. Atlīdzības komitejas priekšsēdētājs un locekļi ir pārvaldes struktūras locekļi, kuri attiecīgajā kredītiestādē neveic nekādas izpildfunkcijas. Gatavojot šādus lēmumus, atlīdzības komiteja ņem vērā kredītiestādes akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses.”

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka atlīdzības politika tiek noteikta atbilstīgi uzņēmuma, tā akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa interesēm, komiteju būtu jāveido, izvēloties tās locekļu un priekšsēdētāja amatam šī uzņēmuma direktorus, kuri nav izpildvaras locekļi.

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

VI pielikums – 1. daļa – 12. sadaļa – 68. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ba) 68. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

 

„d) aizdevumi, kas ir nodrošināti ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu vai daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kā minēts 46. punktā, līdz mazākajam no to ķīlas tiesību pamatparāda, kas ir apvienotas ar prioritārajām ķīlas tiesībām, un 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, vai aizdevumi, kas pārvērsti vērtspapīros ar pirmajām daļām, ko izdevušas Francijas Fonds Communs de Créances vai līdzvērtīgas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas vērtspapīru institūcijas, kas pārvērš vērtspapīros ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu saistītus riska darījumus. Ja šādas pirmās daļas izmanto kā ķīlu, īstenojot Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā norādīto obligāciju turētāju aizsardzībai paredzēto īpašo valsts uzraudzību, nodrošina, ka šo daļu pamatā esošos aktīvus, ko jebkurā laikā iekļauj portfelī, veido vismaz 90 % apdzīvojamu nekustamo īpašumu hipotēkas, kas ir apvienotas ar prioritārajām ķīlas tiesībām līdz mazākajam no to ķīlas tiesību pamatparāda, un 80 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, ka šādas daļas atbilst šajā pielikumā noteiktajai kredīta kvalitātes 1. pakāpei un ka šādas daļas nepārsniedz 10 % no nesamaksāto obligāciju nominālvērtības. Riska darījumi, ko izraisa ar pirmajām daļām vai parāda vērtspapīriem nodrošinātu parādnieku maksājumu nodošana, pārvaldība vai likvidācija, netiek ietverti 90 % limita aprēķinā;”

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

VI pielikums – 1. daļa – 12. sadaļa – 68. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bb) 68. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

 

„e) aizdevumi, kas ir nodrošināti ar komerciāliem nolūkiem izmantojamu nekustamo īpašumu vai daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kā minēts 52. punktā, līdz mazākajam no to ķīlas tiesību pamatparāda, kas ir apvienotas ar prioritārajām ķīlas tiesībām, un 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, vai aizdevumi, kas pārvērsti vērtspapīros ar pirmajām daļām, ko izdevušas Francijas Fonds Communs de Créances vai līdzvērtīgas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošas vērtspapīru institūcijas, kas pārvērš vērtspapīros ar komerciāliem nolūkiem izmantojamu nekustamo īpašumu saistītus riska darījumus. Ja šādas pirmās daļas izmanto kā ķīlu, īstenojot Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā norādīto obligāciju turētāju aizsardzībai paredzēto īpašo valsts uzraudzību, nodrošina, ka šo daļu pamatā esošos aktīvus, ko jebkurā laikā iekļauj portfelī, veido vismaz 90 % komerciāliem nolūkiem izmantojamu nekustamo īpašumu hipotēkas, kas ir apvienotas ar prioritārajām ķīlas tiesībām līdz mazākajam no to ķīlas tiesību pamatparāda, un 60 % no ieķīlāto īpašumu vērtības, ka šādas daļas atbilst šajā pielikumā noteiktajai kredīta kvalitātes 1. pakāpei un ka šādas daļas nepārsniedz 10 % no nesamaksāto obligāciju nominālvērtības. Kompetentās iestādes var atzīt par piemērotiem ar komerciālu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus, ja proporcija starp aizdevumu un ieķīlāto vērtību 60 % apjomā ir pārsniegta līdz maksimālajam līmenim 70 %, ja kopējā aktīvu vērtība, kas ieķīlāti segto obligāciju nodrošināšanai, vismaz par 10 % pārsniedz segtās obligācijas neatmaksāto nominālvērtību un ja obligāciju turētāja prasījums atbilst juridiskās noteiktības prasībām, kas izklāstītas VIII pielikumā. Obligāciju turētāja prasījumam jābūt prioritāram attiecībā pret visiem pārējiem prasījumiem pret ķīlu. Pakļaušana riskam, ko rada ar pirmajām daļām vai parāda vērtspapīriem nodrošinātu parādnieku maksājumu nodošana, pārvaldība vai likvidācija, netiek ietverta 90 % limita aprēķinā;”

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 2. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

VI pielikums – 1. daļa – 12. sadaļa – 68. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

bc) Direktīvas 68. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

 

„[..] Vērtspapīriem ar pirmajām daļām, ko izdevušas Francijas Fonds Communs de Créances vai līdzvērtīgas d) un e) apakšpunktā norādītas vērtspapīru institūcijas, nepiemēro 10 % augšējo robežu ar nosacījumu, ka: i) vērtspapīros pārvēršamos darījumus ar apdzīvojamiem vai komerciāli izmantojamiem nekustamajiem īpašumiem ir veicis tās pašas konsolidētās grupas loceklis, kurā ietilpst arī segto obligāciju emitents, vai arī struktūra, kas ir saistīta ar to pašu centrālo institūciju, ar ko ir saistīts arī segto obligāciju emitents (šādu dalību konsolidētā grupā vai saistību ar centrālo institūciju jānosaka brīdī, kad pirmās daļas tiek noteiktas par segto obligāciju ķīlu),un ii) konsolidētās grupas loceklis, kurā ietilpst arī segto obligāciju emitents, vai arī struktūra, kas ir saistīta ar to pašu centrālo institūciju, ar ko ir saistīts arī segto obligāciju emitents, saglabā visu pirmās kārtas zaudējumu laidienu, ar ko aizsargā šīs pirmās daļas.”

Grozījums Nr.  95

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

VII pielikums – 2. daļa – 1. sadaļa – 8. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Direktīvas VII pielikuma 2. daļas 1. iedaļā 8. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

 

„d) segtajām obligācijām, kas definētas VI pielikuma 1. daļas 68. līdz 70. punktā, var piemērot LGD vērtību 11,25 %;”

Grozījums Nr.  96

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

IX pielikums – 3. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) Kredīta novērtējumu nevar balstīt vai daļēji balstīt uz nefondēto kredītu aizsardzību, ko nodrošina pati kredītiestāde.

c) Kredīta novērtējumu nevar balstīt vai daļēji balstīt uz nefondēto kredītu aizsardzību, ko nodrošina pati kredītiestāde, ja vien šī aizsardzība ir tāda, kas nekādā veidā nepalielina kredītrisku.

Pamatojums

Ja nefondēto kredītu aizsardzība tikai nelielā mērā ietekmē novērtējuma pakāpes noteikšanu, piemēram, likviditātes nodrošinājumu termiņa darījumiem, lai segtu laika atšķirības, ir jāļauj izmantot novērtējumu. Ja netiek ieviests grozījums, var šķist, ka šī prasība attiecas uz risku ierobežošanu (procentu likmēm un ārvalstu valūtas kursu maiņu) un likviditātes nodrošinājumu termiņa darījumiem, piemēram, ar mājokļu hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem (RMBS), kas novērtējumu nozīmīgi neietekmē, un tādējādi rada nesamērīgas kapitāla prasības.

Grozījums Nr.  97

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 3. punkts – b apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2006/48/EK

IX pielikums – 4. daļa – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja saskaņā ar 3. daļas 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām ar aktīviem nodrošināto komerciālo vērtspapīru pozīcijai kredīta novērtējumu nevar veikt norīkotā ĀKNI, kredītiestāde var izmantot likviditātes nodrošinājumam piešķirto riska svērumu, lai aprēķinātu komerciālo vērtspapīru riska svērtās vērtības riska darījumiem summu, ja komerciālais vērtspapīrs atbilst ABCP programmas un likviditātes nodrošinājuma prasībām pozīcijām, kas pārklājas.

Ja kredītiestādei ir divas vai vairākas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kas pārklājas, tiek prasīts, lai tādā mērā, kā tās pārklājas, iekļautu riska svērtās vērtības aprēķinā tikai to pozīciju vai pozīcijas daļu, kas rada augstāko riska svērto vērtību. Kredītiestāde var arī atzīt, ka šādi pārklājas īpašā riska kapitāla prasības pozīcijām tirdzniecības portfelī un kapitāla prasības pozīcijām banku portfelī, ja kredītiestāde spēj aprēķināt un salīdzināt attiecīgo pozīciju kapitāla prasības. Šā punkta nolūkā „pārklāšanās” nozīmē to, ka pozīcijas pilnīgi vai daļēji atspoguļo riska darījumus ar vienu un to pašu risku tā, ka pārklāšanās apjomā tās var uzskatīt par vienu riska darījumu.

 

Ja 3. daļas 1. punkta c) apakšpunktu piemēro ar aktīviem nodrošināto komerciālo vērtspapīru pozīcijām, kredītiestāde var pēc kompetento iestāžu apstiprinājuma izmantot likviditātes nodrošinājumam piešķirto riska svērumu, lai aprēķinātu komerciālo vērtspapīru riska svērtās vērtības riska darījumiem summu, ja likviditātes nodrošinājuma rangs nav zemāks par ABCP programmas komerciālā vērtspapīra rangu un tik lielā mērā, cik likviditātes nodrošinājuma un vērtspapīra pozīcijas pārklājas.”

Pamatojums

Tehnisks grozījums, lai pielāgotu direktīvas teksta redakciju Bāzeles nolīguma teksta redakcijai par pārvēršanu vērtspapīros. Likviditātes nodrošinājumam var būt augstāks vai komerciālajam vērtspapīram līdzvērtīgs rangs, un tas ar šo grozījumu būtu jānorāda.

Grozījums Nr.  98

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 3.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/48/EK

XII pielikums – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Direktīvas XII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

 

PĀRREDZAMĪBAS UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS TEHNISKIE KRITĒRIJI

Pamatojums

Lai norādītu uz jauno pārredzamības prasību, ko ieviesa ar mērķi saskaņot šo direktīvu ar FSP principiem.

Grozījums Nr.  99

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

XII pielikums – 2. daļa – 15. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. Attiecībā uz to darbinieku kredītiestāžu atlīdzības politiku un praksi, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē bankas vai ieguldījumu sabiedrības riska profilu, jāsniedz šāda informācija:

15. Attiecībā uz to darbinieku kredītiestāžu atlīdzības politiku un praksi, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē bankas vai ieguldījumu sabiedrības riska profilu, sabiedrībai jāsniedz un regulāri, ne retāk kā reizi gadā, jāatjaunina šāda informācija. Kredītiestādes ievēro šajā punktā noteiktās prasības tādā veidā, kas atbilst to lielumam, iekšējai struktūrai un būtībai, darbības jomai un darbību sarežģītībai, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti:

Grozījums Nr.  100

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

XII pielikums – 2. daļa – 15. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) apkopoti skaitliskie dati par atlīdzību, kuri kategorizēti pēc uzņēmējdarbības jomas un pēc augstākās vadības darbiniekiem un tiem darbiniekiem, kas ar savu darbību būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, un kuros norādīts:

 

i) atlīdzības summas finanšu gadam, kas iedalītas mainīgajā un nemainīgajā atlīdzībā, un saņēmēju skaits;

 

ii) mainīgās atlīdzības summas un veids, kas iedalīts skaidrā naudā, akcijās un ar akcijām saistītos instrumentos un citos veidos;

 

iii) atlikušo atlīdzības atlikto maksājumu summas, kas iedalītas piešķirtajās un nepiešķirtajās daļās;

 

iv) atlīdzības atlikto maksājumu summas, kas finanšu gadā piešķirtas, izmaksātas un samazinātas, pielāgojot darbības rādītājiem;

 

v) finanšu gada laikā veiktos maksājumus par jauna darba līguma parakstīšanu un par amata atstāšanu un saņēmēju skaits šādiem maksājumiem un

 

vi) finanšu gadā piešķirto maksājumu summas par amata atstāšanu, saņēmēju skaits un lielākā šādi piešķirtā summa vienai personai.

 

Attiecībā uz kredītiestādes direktoriem šajā punktā minētie skaitliskie dati tiek publiskoti, sniedzot informāciju par katru direktoru.

Pamatojums

Saskaņošana ar G20 atbalstītajiem Finanšu stabilitātes padomes (FSP) principiem. Tā kā pārredzamība ir svarīgs instruments, kas ļauj ieinteresētajām personām pārliecināties par uzņēmuma veikto uzskaiti un tādējādi novērst nepieņemamu praksi, kas var veicināt risku, nepieciešamos apkopotos skaitliskos datus jānorāda detalizētāk pa uzņēmuma darbības jomām, lai atlīdzības izsniegšanu varētu sasaistīt ar dažādām darbībām. Uzņēmuma direktori ir pilnīgi atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem un tāpēc saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2004/913/EK, prasītā informācija par atlīdzību būtu jāpublisko atsevišķi par katru personu.

Grozījums Nr.  101

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

I pielikums – 8. punkts – v daļa - 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-a) 8. punkta v) apakšpunkta trešā daļa ir aizstāta ar šādu:

 

Ja n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinājuma instrumentiem ir ārējais novērtējums [..], [..], nodrošinājuma devējs aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību, izmantojot atvasinājuma instrumentu, un pēc vajadzības piemēro attiecīgos pārvēršanas vērtspapīros riska svērumus.”

Pamatojums

Pašreizējos priekšlikumos nav iekļauta riska mazināšanas struktūras veikta augstākā līmeņa tirdzniecība, palielinot aizņemto līdzekļu īpatsvaru. Nav skaidrs, kāpēc šie darījumi ir vienīgie, kas šajos priekšlikumos nav iekļauti. Ar šo grozījumu ES noteikumi tiek pielāgoti starptautiskajiem standartiem, par kuriem vienojās Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, attiecībā uz pozīcijām korelācijas tirdzniecības portfelī un tiek skaidri atļauts veikt riska mazināšanas pasākumus, t. i. korelācijas produktu riska ierobežošanas iekļaušana korelācijas portfelī. Ar to tiek nodrošināts, ka risks tiek precīzi aptverts kapitāla prasībās.

Grozījums Nr.  102

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2006/49/EK

I pielikums – 14. punkts – pirmā daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. Iestāde savas neto pozīcijas norāda tirdzniecības portfelī instrumentos, kas nav pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kā ir aprēķināts saskaņā ar 1. punktu, 1. tabulas atbilstošajās iedaļās, pamatojoties uz to emitenta/debitora iekšējo vai ārējo kredīta novērtējumu un atlikušo termiņu, un reizinot tos ar minētajā tabulā norādītajiem svērumiem. Svērtās pozīcijas, kas rodas, piemērojot šo punktu un 16.a punktu, saskaita, (neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas), lai aprēķinātu specifiskā riska kapitāla prasību.”

14. Iestāde savas neto pozīcijas norāda tirdzniecības portfelī instrumentos, kas nav pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kā ir aprēķināts saskaņā ar 1. punktu, 1. tabulas atbilstošajās iedaļās, pamatojoties uz to emitenta/debitora iekšējo vai ārējo kredīta novērtējumu un atlikušo termiņu, un reizinot tos ar minētajā tabulā norādītajiem svērumiem. Svērtās pozīcijas, kas rodas, piemērojot šo punktu, saskaita (neatkarīgi no tā, vai tās ir garas vai īsas), lai aprēķinātu specifiskā riska kapitāla prasību. Iestāde aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām saskaņā ar 16.a punktu.

 

 

 

 

Grozījums Nr.  103

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

I pielikums – 14.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) Iekļauj šādu punktu:

 

„14.a Atkāpjoties no 14. punkta, iestāde korelācijas tirdzniecības portfelim var noteikt specifiskā riska kapitāla prasību: iestāde aprēķina i) specifiskā riska kapitāla prasību kopsummu, kas būtu piemērojama tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa neto garajām pozīcijām, un ii) specifiskā riska kapitāla prasību kopsummu, kas būtu piemērojama tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa neto īsajām pozīcijām. Lielākā no šīm kopsummām kļūst par korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska kapitāla prasību.

 

Šīs direktīvas nolūkā korelācijas tirdzniecības portfelī ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinājuma instrumenti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

 

a) šīs pozīcijas nav ne atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, ne iespējas līgums uz pārvēršanas vērtspapīros laidieniem, ne arī kādi citi pārvēršanas vērtspapīros darījumu atvasinājuma instrumenti, kas nenodrošina proporcionālas daļas no pārvēršanas vērtspapīros laidiena ieņēmumiem (piemēram, cita starpā, netiek iekļauts sintētisku aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanas augstākā līmeņa laidiens) un

 

b) visi atsauces instrumenti ir viena nosaukuma instrumenti, tostarp viena nosaukuma kredīta atvasinātie instrumenti, attiecībā uz kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus. Tas aptver arī parasti pārdodamus indeksus, kas balstīti uz šīm atsauces vērtībām. Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotācijas var noteikt vienas dienas laikā un nokārtot par šādu cenu salīdzinoši īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības tradīcijām.”

Pamatojums

Pielāgošana Bāzeles komitejas lēmuma tekstam par korelācijas tirdzniecības neiekļaušanu, precizējot a) apakšpunkta teksta redakciju, lai padarītu skaidrāku to, ka atbilstoši Bāzeles nolīgumā iekļautajiem nodomiem aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanas augstākā līmeņa laidiens nebūtu jāuzskata par korelācijas tirdzniecības portfeļa daļu.

Grozījums Nr.  104

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/49/EK

I pielikums – 14.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab) Iekļauj šādu punktu:

 

„14.b Par korelācijas tirdzniecības portfeļa daļu nevar kļūt pozīcijas, kurām ir atsauce uz kādu no turpmāk minētajiem:

 

a) pamatā esošais instruments, ko varētu pieskaitīt tādām darījumu kategorijām ārpus kredītiestādes tirdzniecības portfeļa, kas minētas Direktīvas 2006/48/EK 79. panta 1. punkta i) un h) apakšpunktā, vai

 

b) prasība pret īpašam nolūkam izveidoto struktūru.

 

Iestāde korelācijas tirdzniecības portfelī var iekļaut pozīcijas, kas nav ne pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, ne n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinājuma instrumenti, bet kuras ierobežo citu šī portfeļa pozīciju risku, ar nosacījumu, ka instrumentam vai tā pamatā esošajiem instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, kā aprakstīts 14.a punkta b) apakšpunktā.”

Pamatojums

Atbilstīgi Bāzeles komitejas lēmumam par korelācijas tirdzniecības izslēgšanu.

Grozījums Nr.  105

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2006/49/EK

I pielikums – 16.a punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

16.a Iestāde kapitāla prasības savām neto pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķina instrumentos, kas atbilst pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai:

16.a Attiecībā uz tirdzniecības portfelī iekļautajiem instrumentiem, kas ir pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, iestāde piemēro savām neto pozīcijām, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, šādus svēršanas koeficientus:

Grozījums Nr.  106

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2006/49/EK

I pielikums – 16.a punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestāde var noteikt riska svērtā produkta un neto pozīcijas apmēra ierobežojumu maksimāli iespējamā ar kredītrisku saistītā zaudējuma līmenī. Īstermiņa pozīcijām šo apmēru varētu aprēķināt kā vērtības maiņu saistībā ar to, ka nekavējoties tiek novērsts saistību neizpildes risks pamatā esošajām pozīcijām. Iestāde saskaita atsevišķi i) savas svērtās neto garās pozīcijas un ii) savas svērtās neto īsās pozīcijas. Specifiskā riska kapitāla prasību nosaka lielākās summas apmērā. Šā punkta nolūkā un atkāpjoties no 8. punkta noteikumiem, kredīta atvasinājumu instrumentu nominālo vērtību var aizstāt ar to sākotnējo nominālo vērtību, neņemot vērā šo instrumentu tirgus vērtības izmaiņas kopš to laišanas tirdzniecībā.

Grozījums Nr.  107

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/49/EK

V pielikums – 5. punkts – 4.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestādei nav jāietver tirgojamo parāda instrumentu saistību nepildīšanas un migrācijas riski iekšējā modelī, kurā tā ietver šos riskus saskaņā ar 5.a līdz 5.k punktā noteiktajām prasībām.

Pamatojums

Tehnisks grozījums, lai pielāgotu tekstu Bāzeles nolīguma tekstam. Ar šo grozījumu tiek novērsta vienādu prasību dubulta uzskaite attiecībā uz to pašu risku un tiek atspoguļots Bāzeles teksts attiecībā uz dubultas uzskaites novēršanu attiecībā uz risku, kas ietverts riskam pakļautajā vērtībā (VaR) un pieaugošajā riska prasībā; tādējādi VaR var samazināt jebkāds saistību neizpildes un migrācijas komponents.

Grozījums Nr.  108

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 3. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2006/49/EK

V pielikums – 5.ka punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.ka Kompetentās iestādes atzīst iekšējās pieejas izmantošanu, lai korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska kapitāla prasības vietā aprēķinātu papildu kapitāla prasības saskaņā ar I pielikuma 14.a punktu, ja ir izpildīti visi šā punkta nosacījumi. Šāda iekšēja pieeja 99,9 % ticamības intervālā pienācīgi aptver visus cenas riskus viena gada laikposmā, pieņemot nemainīgu riska pakāpi un vajadzības gadījumā veicot korekcijas, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrāciju, cenu fiksēšanas un neobligātuma ietekmi. Iestāde šajā pieejā var iekļaut visas pozīcijas, ko pārvalda kopā ar pozīcijām korelācijas tirdzniecības portfelī, un pēc tam šīs pozīcijas izslēgt no pieejas, kā prasīts šā pielikuma 5.a punktā.

 

Pienācīgi aptver īpaši šādus riskus:

 

i) kumulatīvo risku, kas izriet no vairāku saistību neizpildes, tostarp no saistību neizpildes sadalītajos produktos;

 

ii) kredītu ienākumu/izdevumu starpības risku, tostarp gamma un cross-gamma faktoru ietekmi (gamma and cross-gamma effects);

 

iii) implicēto korelāciju svārstības, tostarp starpību un korelāciju savstarpēji saistīto ietekmi;

 

iv) bāzes risku, kas aptver:

 

– indeksa likmju starpības un tajā ietilpstošo atsevišķo nosaukumu ienākumu/izdevumu starpības bāzi un

 

– indeksa un pasūtītā portfeļa implicētās korelācijas bāzi;

 

v) atgūšanas likmes svārstības, kā tās ir saistītas ar atgūšanas likmes tendenci ietekmēt laidiena cenas, un

 

vi) tādā mērā, kādā salīdzinošā riska novērtējumā iekļauti ieguvumi no dinamiskās nodrošinājuma stratēģijas, nodrošinājuma novirzes risku un iespējamās izmaksas, lai atkal atjaunotu šādu nodrošinājumu līdzsvaru.

 

Šā punkta nolūkā iestādei ir pietiekami tirgus dati, lai nodrošinātu, ka tā savā iekšējā pieejā pilnībā aptver šo darījumu ievērojamākos riskus saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem standartiem, ar pretpārbaudi vai citiem piemērotiem līdzekļiem pierāda, ka tās riska novērtējumi var adekvāti skaidrot šo produktu cenu izmaiņas laika gaitā, un nodrošina, ka tā var atšķirt tādas pozīcijas, attiecībā uz kurām tās rīcībā ir apstiprinājums, lai varētu tās iekļaut kapitāla prasībās saskaņā ar šo punktu, no tādām pozīcijām, attiecībā uz kurām tai nav šāda apstiprinājuma.

 

Attiecībā uz portfeļiem, uz kuriem attiecas šis punkts, iestāde regulāri piemēro īpašu iepriekš paredzētu stresa scenāriju kopumu. Ar šiem stresa scenārijiem pārbauda stresa ietekmi uz saistību neizpildes rādītājiem, atgūšanas likmēm, kredītu likmju starpību, uz savstarpējo saikni ar korelācijas tirdzniecības nodaļas ienākumiem un zaudējumiem. Iestāde piemēro šos stresa scenārijus vismaz reizi nedēļā un vismaz reizi ceturksnī paziņo kompetentajām iestādēm rezultātus, tostarp salīdzinājumus ar iestādes kapitāla prasībām saskaņā ar šo punktu. Par jebkuru gadījumu, kad stresa testi norāda uz būtisku šo kapitāla prasību trūkumu, laikus jāziņo kompetentai iestādei. Pamatojoties uz šo stresa pārbaužu rezultātiem, kompetentās iestādes apsver kapitāla prasības papildinājumu attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeli, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 136. panta 2. punktā. Iestāde vismaz reizi nedēļā aprēķina kapitāla prasības, lai aptvertu visus cenas riskus.

Pamatojums

Atbilstīgi Bāzeles komitejas lēmumam par korelācijas tirdzniecības izslēgšanu.

Grozījums Nr.  109

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 3. punkts – f apakšpunkts

Direktīva 2006/49/EK

V pielikums – 8. punkts – pirmā daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Saskaņā ar 10.b punkta a) apakšpunktu un 10.b punkta b) apakšpunktu reizinājuma koeficientu palielina ar plusa koeficientu starp 0 un 1 saskaņā ar 1. tabulu atkarībā no noviržu skaita pēdējās 250 darba dienās, kā atbilstīgi 10. punktam konstatēts iestādes riskam pakļauto vērtību novērtējuma pretpārbaudē. Kompetentās iestādes pieprasa, lai iestādes aprēķinātu novirzes saskaņā ar portfeļa vērtības iespējamo izmaiņu pretpārbaudi. Novirze ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo vienas dienas riska novērtējumu, ko aprēķina, izmantojot iestādes modeli. Lai noteiktu plusa koeficientu, noviržu skaitu izvērtē vismaz reizi ceturksnī.

Saskaņā ar 10.b punkta a) apakšpunktu un 10.b punkta b) apakšpunktu reizinājuma koeficientu palielina ar plusa koeficientu starp 0 un 1 saskaņā ar 1. tabulu atkarībā no noviržu skaita pēdējās 250 darba dienās, kā atbilstīgi 10. punktam konstatēts iestādes riskam pakļauto vērtību novērtējuma pretpārbaudē. Kompetentās iestādes pieprasa, lai iestādes aprēķinātu novirzes saskaņā ar portfeļa vērtības iespējamo un tīro izmaiņu pretpārbaudi. Novirze ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz attiecīgo vienas dienas riska novērtējumu, ko aprēķina, izmantojot iestādes modeli. Lai noteiktu plusa koeficientu, noviržu skaitu izvērtē vismaz reizi ceturksnī, un tam ir jābūt vienādam ar lielāko noviržu skaitu portfeļa vērtības hipotētiskajās un tīrajās izmaiņās.

Pamatojums

Tehnisks grozījums, lai pielāgotu tekstu Bāzeles nolīguma tekstam. Bāzeles nolīguma tekstā pretpārbaudes izņēmumi tiek pārbaudīti, pamatojoties uz hipotētiskajiem vai faktiskajiem (“tīrajiem”) datiem. Ar šo grozījumu tiek nodrošināts, ka jaunajos vienotajos noteikumos tiek izmantota lielākā no abām vērtībām.

Grozījums Nr.  110

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 3. punkts – h apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2006/49/EK

V pielikums – 10. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) desmit dienu turēšanas periods;

c) desmit dienu līdzvērtīgas turēšanas periods (iestādes var izmantot riska vērtības, kas aprēķinātas īsākiem laika periodiem, palielinot tos līdz desmit dienu periodam, piemēram, pareizinot ar perioda ilguma kvadrātsakni. Iestādes, kas izmanto šo pieeju periodiski iesniedz kompetentajām iestādēm pamatojumu par šīs pieejas pieņemamību);

Pamatojums

Tehnisks grozījums, lai pielāgotu tekstu Bāzeles nolīguma tekstam. Bāzeles tekstā ir paredzēta līdzvērtīga turēšanas perioda piemērošana. Ar šo grozījumu tiek nodrošināta alternatīva perioda piemērošanas saglabāšanai, bet tā ir pakļauta daudz detalizētāk izstrādātiem aizsardzības pasākumiem, saskaņā ar kuriem iestāde pamato savas pieejas piemērotību kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr.  111

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

II pielikums – 3. punkts – i apakšpunkts

Direktīva 2006/49/EK

V pielikums – 10.ba punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

10.ba Finanšu iestādēm arī jāveic atgriezeniskā stresa testi.

Pamatojums

Stresa testos būtu jāpārbauda tie gadījumi, kas varētu radīt vislielāko kaitējumu, vai nu tādēļ, ka zaudējumu apjoms ir ļoti liels, vai arī tādēļ, ka tiek zaudēta reputācija. Ar tā saucamo atgriezenisko stresa testu pārbauda gadījumus, kas varētu ievērojami ietekmēt uzņēmuma stāvokli.

(1)

OV C 291, 1.12.2009., 1. lpp.

(2)

Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.


PASKAIDROJUMS

Pārskats

Komisija pieņēma Kapitāla prasību direktīvas trešo pārskatīto variantu 2009. gada 13. jūlijā. Šā priekšlikuma galvenie elementi ir

· tiek ieviesti skaidri noteikumi un atbilstīgi uzraudzības pasākumi un sankcijas attiecībā uz atlīdzības politiku, it īpaši prēmijām, lai novērstu politiskās nostādnes, kas veicina nepieļaujamu risku;

· stingrākas kapitāla prasības tirdzniecības portfelī iekļautajām pozīcijām(1);

· stingrākas kapitāla prasības atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros(2);

Šī finanšu krīze un nepieciešamība pēc plaša nodokļu maksātāju atbalsta ir norādījušas uz galvenajiem trūkumiem banku vispārējā darbībā.

Krīzes galvenais faktors bija nepietiekams finanšu līdzekļu daudzums banku sistēmā. Banku riska modeļi arvien vairāk liecināja, ka lielu daļu no banku tirdzniecības darbībām varēja veikt ar mazāku kapitāla segumu.

Krīzei pieaugot, šis kapitāla trūkums ātri lika sevi manīt, un bija nepieciešams plašs valdības tiešais un netiešais atbalsts. ES tiešajai valsts intervencei tika iztērēti apmēram EUR 3,9 miljardi.

Nodokļu maksātāji vairs nepiekritīs tam, ka bankas privatizē peļņu, bet sabiedrisko zaudējumus, jo īpaši pēc tam, kad gada laikā, pamatojoties uz valdības ārkārtas atbalstu, tika gūta lielāka peļņa un izmaksātas lielākas prēmijas.

Atlīdzības politika banku sektorā, jo īpaši pārmērīgi lielās prēmijas, ir radījuša stimulus dzīties pēc ātras peļņas un aizmirst par ilgtermiņa stabilitāti. Tā kā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā noteicošie ir atsevišķu produktu pārdevēju un direktoru stimuli, šī politika palielināja riskus uzņēmumiem un visai finanšu sistēmai kopumā.

G–20 un ES ir uzsākušas plašu reformu programmu, lai novērstu turpmākās krīzes un stimulus uzņemties pārmērīgu risku un nodrošinātu, ka nodokļu maksātājiem nākotnē vairs nebūs jāatbild par glābšanas pasākumiem. Referente atbalsta šo Komisijas priekšlikumu kā šā reformu procesa daļu, vienlaikus iesakot pasākumus, lai padarītu stingrākus atlīdzības noteikumus un nodrošinātu Parlamentam pārraudzību pār Bāzeles procesu.

Atlīdzība

Pēc finanšu krīzes Komisija ir rūpīgi izanalizējusi dažādas atlīdzības sistēmas. De Larosière ziņojumā ir teikts, ka prēmijām vajadzētu atbilst darbības rezultātiem, tās nedrīkst būt garantētas un tās būtu jāizmaksā vairāku gadu laikā. Šie principi tika izmantoti Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumā par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē, kas kalpoja par pamatu šajā priekšlikumā iekļautajam tekstam par atlīdzību. Priekšlikumā ir paredzētas sankcijas, gan kā finansiāli un nefinansiāli pasākumi, gan kā soda palielināšana attiecībā uz kapitāla prasībām. Komisijas tekstā ir paredzētas arī pārredzamības un informācijas izpaušanas prasība.

Finanšu stabilitātes padome (FSP) 2009. gada septembrī publicēja pamatotas kompensāciju piešķiršanas principus, ko Pitsburgā bija apstiprinājuši G-20 valstu vadītāji. Šie principi ir izstrādāti, lai nepieļautu tādas atlīdzības sistēmas, kas veicina pārmērīgu risku uzņemšanos vai pasliktina finanšu iestāžu stāvokli. Šie principi nosaka pamatotas atlīdzības prakses sastāvdaļas piecās jomās:

o pārvaldībā;

o atlīdzināšanā un kapitāla jomā;

o maksājumu struktūrā un risku koriģēšanā;

o informācijas atklāšanā;

o kontrolējošajā uzraudzībā,

Jauni pamatotas atlīdzības politikas principi

Referente ar iesniegtajiem grozījumiem cenšas šajā priekšlikumā iekļaut un stiprināt FSP principus, lai varētu izveidot noturīgu un taisnīgu atlīdzības sistēmu. Dalībvalstis var noteikt vēl stingrākas prasības, nekā tas paredzēts šajā priekšlikumā, tomēr ir svarīgi noteikt stingras minimālās prasības, lai novērst iespēju izmantot regulējuma arbitrāžu. Tādēļ referente ierosina šādas prasības:

· prēmijas jāpiešķir, pamatojoties uz ilgtermiņa darbības rezultātiem, tās nedrīkst būt garantētas un nedrīkst būt paredzēti „zelta izpletņi”, kā atlīdzība par pieļautajām kļūdām;

· prioritātei jābūt uzņēmuma stabilitātes saglabāšanai, tādējādi uzņēmuma prēmiju maksājumi nedrīkst mazināt to spējas stiprināt savu kapitāla bāzi;

· FSP principi paredz īpašus pasākumus bankām, kuras saņem ārkārtējo valsts atbalstu. Lai novērstu morālo kaitējumu, uzņēmumiem jābūt pienākumam vispirms atmaksāt aizdotos līdzekļus nodokļu maksātājiem un stiprināt savu kapitāla bāzi un tikai tad tie var maksāt prēmijas direktoriem;

· prēmijām un algai jābūt samērīgām; it īpaši personu prēmijas nedrīkst pārsniegt 50 % no viņu kopējā gada atalgojuma;

· vismaz 50 % no prēmijas ir jāizmaksā akcijās; atbilstīgi Komisijas ieteikumam (2009)3177, šīs akcijas ir jāpatur savā īpašumā vismaz trīs gadus;

· jebkuras prēmijas ievērojamas daļas izmaksāšana ir jāatliek uz laiku, kas ir samērīgs ar tirgojamā izstrādājuma uzņēmējdarbības ciklu, un, ja darbības rezultāti ir slikti, atliktā daļa ir jāatgūst;

· jebkurā gadījumā, izmaksājot prēmiju, vismaz 40 % no tās (60 % no īpaši lielām prēmijām) ir jāveic atliktais maksājums. Atlikšanas termiņš nedrīkst būs īsāks par trīs gadiem.

Noteikumi uzņēmumu vadības, pārredzamības un informācijas nodošanas atklātībai uzlabošanai

Reglamentējoši pasākumi un pārraudzība nevar aizstāt iedarbīgu uzņēmumu vadību un pārredzamību. Ir skaidrs, ka, krīzei tuvojoties, akcionāri nepietiekami uzraudzīja banku atlīdzības politiku. Referente ierosina, ka

· uzņēmumiem jāizveido atlīdzības komiteja, kas pārraudzīto to īstenotās darbības;

· šīs komitejas priekšsēdētājam un vairumam tās locekļu jābūt izpildvaru nepārstāvošiem direktoriem;

· komitejas locekļu uzdevumam jābūt aizsargāt uzņēmuma akcionāru, ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses;

· uzņēmumiem jānodod atklātībā informācija par atlīdzības politiku un maksājumiem, tostarp uzņēmējdarbības struktūrvienību maksājumiem, un maksājumiem atsevišķiem direktoriem,

Salīdzinošā novērtēšana valsts un ES līmenī

Šo pasākumu galvenais mērķis ir novērst riska faktorus atlīdzības politikā. Tomēr referente pauž bažas par to, finanšu sektorā īstenotā atlīdzības prakse deformē stimulus ekonomikā kopumā. Valsts uzraudzības iestādēm būtu jāizmanto informācija, ko tās vāc par atlīdzības politiku un maksājumiem, lai salīdzinoši novērtētu iestādes valsts līmenī, bet Eiropas Banku iestāde veiktu līdzīgu uzdevumu Eiropas līmenī. Salīdzinošā novērtēšana, stingrāka uzņēmumu vadība, ieinteresēto personu iesaistīšana un lielāka pārredzamība palīdzēs sabiedrībai, ieguldītājiem un politikas veidotājiem izdarīt plašākus secinājumus par atlīdzības noteikšanas principiem finanšu nozarē.

Īstenojot Bāzeles procesa kapitāla prasības tirdzniecības portfeļiem un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja organizē starptautiskas diskusijas par kapitāla prasībām. ES jau ir pastiprinājusi virkni pārlabojumu(3), par ko vienojās Bāzelē, un tiem jāstājas spēkā 2010. gada 31. decembrī. Šajā priekšlikumā ir apskatīti turpmākie pasākumi, par ko vienojās Bāzelē un kam jāstājas spēkā tajā pašā datumā. Notiek diskusijas par vēl pamatīgākām reformām. Tādēļ šis priekšlikums būtu jā uzskata par vienu no minētās reformas posmiem.

Stabilākas bankas

Bankas ir piekritušas augstāku kapitāla prasību principam, tomēr tās mēģina atlikt šo pasākumu ieviešanu vai izmantot iepriekš iegūtas tiesības attiecībā uz esošajiem aktīviem. Kā attaisnojumu šai rīcībai bankas min potenciālo ietekmi uz kredītspēju un reālo ekonomiku. Referente atzīst, ka svarīgākais uzdevums ir veicināt strauju ekonomikas atlabšanu, un ir rūpīgi ieklausījusies banku paustajā viedoklī. Tomēr ir jāapsver trīs būtiski jautājumi:

1. šie pasākumi ir izstrādāti, lai izlabotu pastāvošo un nepietiekami novērtēto risku saistībā ar tirdzniecības portfeļiem un atkārtotu pārvēršanu vērtspapīros. Ja stāvokli neizdosies izlabot, tas novestu pie tā, ka banku bilancē parādās jaunas nestabilas pozīcijas un netiek pietiekami nodrošinātas jau esošās nestabilās pozīcijas. Nav šaubu, ka mums ir savlaicīgi jāīsteno šie pasākumi, citādi pastāv risks piedzīvot kārtējo banku sistēmas kļūmi;

2. salīdzinājumā ar banku portfeļiem tirdzniecības portfeļu aktīvu vērtība bija noteikta par zemu attiecībā uz to, cik daudz kapitāla jātur šo aktīvu garantēšanai, tādējādi mudinot plašāk iesaistīties augstāka riska tirdzniecības darījumos. Šo kapitāla prasību līdzsvarošana kopumā samazinās šādu iesaistīšanos, nevis mudinās samazināt kreditēšanu;

3. pār šā priekšlikuma pamatelementiem Bāzelē vienojās jau 2009. gada pirmajā pusē, dodot bankām vairāk nekā 18 mēnešus, lai tās varētu izpildīt prasības līdz paredzamajam īstenošanas datumam. Kopš šīs vienošanās bankas, lai gan daļēji mazākā apmērā, dividendu un darbinieku prēmiju veidā ir izmaksājušas ievērojamu daļu no 2009. gada ienākumiem, tādējādi apliecinot, ka pašas tic savai spējai īstenot Bāzeles saistības.

Tādēļ referente atbalsta šos Komisijas priekšlikumus Bāzeles vienošanos īstenošanai. Referente ierosina izdarīt grozījumus trijās jomās:

pirmkārt, jāturpina apsvērt Briselē pieņemtais lēmums jaunajās tirdzniecības portfeļa prasībās neiekļaut korelācijas tirdzniecību;

otrkārt, Bāzelē turpinās diskusijas par korelācijas tirdzniecības kapitāla prasību minimālajām vērtībām. Tā kā šis jautājums vēl nav pilnībā izvērtēts, tad ir priekšlaicīgi ieviest šādu noteikumu. Tādēļ referente paredz deleģēt pilnvaras šādu vērtību ieviešanai, ja Bāzelē par to vienosies;

treškārt, ļoti pamatots ir Komisijas priekšlikums, ka uzraudzītājam vispirms ir jāapstiprina, ka ir notikusi ārkārtīgi sarežģītu atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros darījumu pienācīga pārbaude. Tā kā bankas neveica pienācīgu pārbaudi, to veiktie darījumi tika pakļauti ārkārtīgi augstam riskam, ko pašas bankas īsti neizprata un kas tādējādi ļoti ietekmēja krīzes gaitu. Tomēr ir būtiski nodrošināt šādai atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros skaidru un precīzu definīciju, lai radītu reglamentējošo noteiktību un neļautu, ka uzraudzītājiem tiek noteikti pārmērīgi daudzi papildu pienākumi. Tādēļ minētā definīcija būtu jāapstiprina Parlamentam saskaņā ar deleģēto aktu procedūru.

Stingrāka parlamentārā uzraudzība

Komisija Briseles sarunās par šiem nolīgumiem pārstāv ES. Nav pieņemams, ka ES demokrātiskajām iestādēm netiek sniegta iespēja dot nozīmīgu ieguldījumu šajā procesā, it īpaši laikā, kad Briselē tiek apspriestas fundamentālas, drīzāk politiskas nevis tīri tehniskas, reformas. Kapitāla prasību direktīvā 2 ir iekļauta pārskata klauzula, kurā paredzēts, ka līdz 2009. gada beigām Komisijai jāiesniedz ziņojums par šīm reformām kopumā. Patlaban tiek veikts vispusīgs novērtējums. Ir būtiski, lai pēc šā novērtējuma secinājumu saņemšanas, bet vēl pirms Briselē tiek panākta vienošanās par šiem jautājumiem, Komisija sāk saturīgu dialogu ar Parlamentu, nodrošinot, ka tā sarunu vešanai saņem skaidras demokrātiskas pilnvaras.

(1)

banku un ieguldījumu sabiedrību rīcībā īslaicīgi esoši aktīvi, kurus paredzēts pārdot

(2)

pārvēršana vērtspapīros, kurā ietilpst arī tās pamatā esošās pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas

(3)

Direktīva 2009/111/EK, „Kapitāla prasību direktīva 2 „


Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinums (19.3.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un attiecībā uz atlīdzības politikas uzraudzības pārbaudi

(COM(2009)0362 – C7-0096/2009 – 2009/0099(COD))

Atzinumu sagatavoja: Ole Christensen

ĪSS PAMATOJUMS

Saistībā ar de Larosière grupas ziņojumu, kas tika publiskots 2009. gada pavasarī, Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumā par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē ir noteikti atlīdzības shēmas principi, pareizas atlīdzības politikas izstrādes un īstenošanas process (pārvaldība), informācijas sniegšana iesaistītajām personām par atlīdzības politiku un piesardzīga uzraudzība (pārraudzība) finanšu nozarē.

Izdarot grozījumus kapitāla prasību Direktīvā 2006/48/EK un Direktīvā 2006/49/EK, Komisijas nolūks ir padarīt šos principus saistošus, banku un ieguldījumu uzņēmumu atlīdzības politiku pakļaujot piesardzīgai uzraudzībai.(1) To var īstenot, piemērojot kvalitatīvus pasākumus (pieprasot samazināt riska pakāpi šo uzņēmumu atlīdzības politikas sistēmā) vai kvantitatīvus pasākumus (pieprasot turēt pašu kapitāla rezerves) un vēl piemērojot finansiālus sodus, ja tiek pārkāpti direktīvā noteiktie principi.

Atzinuma sagatavotājs ir gandarīts, ka kapitāla prasību Direktīva 2006/48/EK un Direktīva 2006/49/EK tiek grozītas, tomēr uzskata, ka darbs ir sākts pārāk vēlu. Daudzas finanšu un ekonomikas krīzes sekas nebūtu piedzīvotas, ja mums būtu bijusi lielāka kontrole un regulējums. Tāpēc minēto direktīvu grozīšana jāizmanto, lai nodrošinātu, ka mēs vairs nekad nenonākam līdzīgā finanšu un ekonomikas situācijā. Atzinuma sagatavotājs aicina noteikt salīdzināmas metodes atlīdzības politikas pārvaldībai un uzraudzībai tajās finanšu nozares jomās, uz kurām direktīvas neattiecas (apdrošināšana, alternatīvie ieguldījumu fondi u. c.).

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ierosināto grozījumu mērķi ir šādi:

§ precizēt direktīvas piemērošanas jomu, proti, darbinieku kategorijas, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību riska profilu;

§ nodrošināt, ka gadījumā, ja atlīdzības shēma finanšu nozarē tiek reglamentēta, tas netiek darīts, kaitējot vadības un darbinieku koplīgumu slēgšanas tiesībām. Tas būtu jānorāda tieši Kapitāla prasību direktīvas tekstā, nevis tās preambulā;

§ pastiprināt noteikumus par maksājumu struktūru un riska koriģēšanu — mainīgs/nemainīgs maksājums, skaidra nauda / akcijas vai ar akcijām saistīti instrumenti, atlikts maksājums, tiesību piešķiršana, atgūšanas tiesības —, kā to nosaka principi, ko apstiprinājusi Finanšu stabilitātes padome un starptautiski atbalstījusi G –20 Pitsburgas sanāksmē 2009. gada 24. un 25. septembrī, un kā to ierosinājusi Padomes prezidentūra;

§ noteikt stingrāku pārredzamības prasību par atlīdzības politikas informācijas sniegšanu visām iesaistītajām pusēm (akcionāriem, darbiniekiem, sabiedrībai, valdībai) un ieviest darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, kuras īstenojamas ar darbinieku padomju starpniecību;

§ uzņēmumu sociālās atbildības mērķus iekļaut ilgtermiņa kritērijos, pamatojot atliktās mainīgās atlīdzības maksājumus;

§ prasīt nozīmīga lieluma bankās un ieguldījumu sabiedrībās izveidot neatkarīgas atlīdzības komitejas, kam jāsadarbojas ar riska un atbilstības funkciju veicējiem, lai uzraudzītu stimulus, kas izstrādāti riska, kapitāla un likviditātes pārvaldībai.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās banku nozarē ir izraisījusi atsevišķu finanšu iestāžu maksātnespēju un sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un pasaulē. Lai gan šādas riska uzņemšanās iemesli ir daudzi un sarežģīti, uzraudzības un regulatīvās iestādes, tostarp arī G20 un Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, ir vienojušās par to, ka dažu finanšu iestāžu neatbilstīgās atlīdzības shēmas ir veicinājušas šo procesu. Atlīdzības politika, kas mudina riskēt, pārsniedzot finanšu iestādes pieļaujamā riska robežu, var traucēt pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un pastiprināt vēlmi uzņemties pārmērīgu risku.

(1) Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās banku nozarē ir izraisījusi atsevišķu finanšu iestāžu maksātnespēju un sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un pasaulē. Lai gan šādas riska uzņemšanās iemesli ir daudzi un sarežģīti, uzraudzības un regulatīvās iestādes, tostarp arī G20 un Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, ir vienojušās par to, ka dažu finanšu iestāžu neatbilstīgās atlīdzības shēmas ir veicinājušas šo procesu. Atlīdzības politika, kas mudina riskēt, pārsniedzot finanšu iestādes pieļaujamā riska robežu, var traucēt pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un pastiprināt vēlmi uzņemties pārmērīgu risku. Tāpēc īpaši svarīgi ir starptautiski atzīti un apstiprināti principi, ko noteikusi Finanšu stabilitātes padome (FSB).

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Lai novērstu nepilnīgi izstrādāto atlīdzības shēmu varbūtējo kaitīgo ietekmi uz pareizu riska pārvaldību un kontrolētu darbinieku rīcību, uzņemoties risku, Direktīvā 2006/48/EK noteiktās prasības jāpapildina, nosakot, ka kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām attiecībā uz to kategoriju darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē finanšu uzņēmuma riska profilu, ir pienākums izveidot un uzturēt tādu atlīdzības politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem.

(3) Lai novērstu nepilnīgi izstrādāto atlīdzības shēmu varbūtējo kaitīgo ietekmi uz pareizu riska pārvaldību un kontrolētu darbinieku rīcību, uzņemoties risku, Direktīvā 2006/48/EK noteiktās prasības jāpapildina, nosakot, ka kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām attiecībā uz to kategoriju darbiniekiem, kuru profesionālā darbība nepārprotami būtiski ietekmē finanšu uzņēmuma riska profilu, ir pienākums izveidot un uzturēt tādu atlīdzības politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem. Šo darbinieku kategorijām būtu jāaptver vismaz uzņēmumu augstākā vadība un tās personas, kas uzņemas risku un veic kontroli.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās var iedragāt finanšu iestādes stabilitāti un izjaukt līdzsvaru banku sistēmā, tāpēc jauno prasību attiecībā uz atlīdzības politiku un praksi ir būtiski ieviest konsekventi. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka atlīdzības shēma nemudina darbiniekus uzņemties pārmērīgu risku un ka tā ir samērojama ar vēlmi uzņemties risku, iestādes vērtībām un ilgtermiņa interesēm, ir lietderīgi noteikt pareizas atlīdzības politikas pamatprincipus. Lai nodrošinātu atlīdzības politikas sistēmas integrāciju finanšu iestādes riska pārvaldības sistēmā, katras kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības vadībai (uzraudzības funkcija) jāizstrādā piemērojamie pamatprincipi, un šī politika vismaz reizi gadā jāpakļauj neatkarīgai iekšējai pārbaudei.

(4) Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās var iedragāt finanšu iestādes stabilitāti un izjaukt līdzsvaru banku sistēmā, tāpēc jauno prasību attiecībā uz atlīdzības politiku un praksi ir būtiski ieviest konsekventi. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka atlīdzības shēma nemudina darbiniekus uzņemties pārmērīgu risku un ka tā ir samērojama ar vēlmi uzņemties risku, iestādes un iestādes darbinieku vērtībām un ilgtermiņa interesēm, ir lietderīgi noteikt skaidrus un pārredzamus pareizas atlīdzības politikas pamatprincipus, ko izstrādā, iesaistot darbiniekus un viņu pārstāvjus uzņēmumā. Lai nodrošinātu atlīdzības politikas sistēmas integrāciju finanšu iestādes riska pārvaldības sistēmā, katras kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības vadībai (uzraudzības funkcija) jāizstrādā piemērojamie pamatprincipi, un šī politika vismaz reizi gadā jāpakļauj neatkarīgai iekšējai pārbaudei. Lielām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām jāizveido iekšējas neatkarīgas atlīdzības komitejas, kas būtu to pārvaldības struktūras daļa. Atlīdzības komitejām jāsadarbojas ar riska un atbilstības funkciju veicējiem, lai uzraudzītu stimulus, kas izstrādāti riska, kapitāla un likviditātes pārvaldībai.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Atlīdzības politikai jābūt vērstai uz darbinieku personisko mērķu saskaņošanu ar attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Aprēķinot atlīdzības daļas, kas ir atkarīgas no veiktajām darbībām, jāņem vērā ilgākā laika posmā veiktas darbības un ar šīm darbībām saistītais ievērojamais risks. Darbības novērtējums jāveic vairāku gadu laikā, piemēram, trīs līdz piecus gadus, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process ir balstīts uz ilgtermiņa darbību un ka uz darbību balstīto atlīdzības daļu faktiskais maksājums ir sadalīts visā uzņēmuma uzņēmējdarbības ciklā.

(5) Atlīdzības politikai jābūt vērstai uz darbinieku personisko mērķu saskaņošanu ar attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Aprēķinot atlīdzības daļas, kas ir atkarīgas no veiktajām darbībām, jāņem vērā ilgākā laika posmā veiktas darbības un ar šīm darbībām saistītais ievērojamais risks. Darbības novērtējums jāveic vairāku gadu laikā, piemēram, trīs līdz piecus gadus, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process ir balstīts uz ilgtermiņa darbību un ka uz darbību balstīto atlīdzības daļu faktiskais maksājums ir sadalīts visā uzņēmuma uzņēmējdarbības ciklā. Ilgtermiņa darbības novērtējumā, pamatojot atliktās mainīgās atlīdzības maksājumu, vērā jāņem arī sociālās atbildības un ilgtspējīgas attīstības mērķi, piemēram, izmantojot Eiropas Kvalitātes vadības fonda (EFQM) modeli.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5a) Garantēta mainīgā atlīdzība nav savienojama ne ar pareizu riska pārvaldību, ne ar principu „samaksa par padarīto”, un tādēļ tā nav jāņem vērā, plānojot stratēģiju par atlīdzību, un tā vispār jāaizliedz.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5b) Nosakot principus un mērķus, ko izmantos ilgtermiņa darbības novērtēšanā, jāņem vērā ne tikai darbības un ar tām saistītie riski, bet arī darbība un mērķi sociālās atbildības jomā, kas varētu ļaut zināmā mērā par atbilstīgu uzskatīt atliktās mainīgās atlīdzības maksājumu.

Pamatojums

Daudzi ekonomisko argumentu aspekti ir intuitīvi un ir saistīti ar lielākiem centieniem saglabāt darba vietas un aktivizēt darba ņēmējus, produktivitātes pieaugumu, labākas attiecības ar vietējo sabiedrību un galvenajām tieši un/vai netieši iesaistītajām personām. Uzņēmējdarbības modelis, kurā ietverta uzņēmuma sociālā atbildība, var būt arī jaunrades avots, kura pamatā ir kritēriji par pakalpojumu kvalitāti un drošību. Tomēr viens no galvenajiem uzņēmuma sociālās atbildības stimuliem ir risku pārvaldība un novēršana.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5c) Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām jānodrošina, lai tajās noteiktais kopējā mainīgā atlīdzība neierobežotu to spēju nostiprināt savu kapitāla bāzi. Apjomam, līdz kādam kapitāls jāpalielina, jābūt atkarīgam no iestādes vai sabiedrības pašreizējās kapitāla pozīcijas. Tāpēc vajadzētu dot pilnvaras valsts kompetentajām iestādēm ierobežot mainīgo atlīdzību, inter alia, nosakot, ka tā var veidot procentuālu daļu no kopējā tīrā ienākuma, ja šāda atlīdzība nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(5d) Kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību vadītājiem jānodrošina, ka darbinieki apņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai apdrošināšanu, lai mazinātu riska korekcijas ietekmi, kas integrēta viņu atlīdzības noteikumos.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Arī Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikums par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē nosaka pareizas atlīdzības politikas principus un arī to, kā uzņēmumi varētu nodrošināt šā pienākuma ievērošanu, lai tie atbilstu šajā direktīvā noteiktajiem principiem un papildinātu tos.

(6) Pareizas atlīdzības politikas principi, kas izklāstīti Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumā par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē, atbilst šajā direktīvā noteiktajiem principiem un papildina tos.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Nepilnīgi izstrādāta atlīdzības politika un stimulu shēmas var nevēlami paaugstināt kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību risku, tāpēc ir lietderīgi, ka kompetentās iestādes attiecīgajām struktūrām piemēro kvalitatīvus vai kvantitatīvus pasākumus, kura mērķis ir risināt uzraudzības pārbaudes 2. posmā konstatētās problēmas atlīdzības politikas jomā. Kompetentajām iestādēm pieejamie kvalitatīvie pasākumi ietver prasību kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām samazināt savu darbību, produktu vai sistēmu, tostarp atlīdzības shēmu, riska pakāpi tādā apmērā, lai tā būtu saderīga ar efektīvu riska vadību. Kvantitatīvie pasākumi ietver prasību turēt pašu kapitāla rezerves.

(11) Nepilnīgi izstrādāta atlīdzības politika un stimulu shēmas var nevēlami paaugstināt kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību risku, tāpēc tās tūlīt būtu jāuzlabo un, ja nepieciešams, būtu jāveic piemēroti korektīvi pasākumi. Līdz ar to ir lietderīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas attiecīgajām struktūrām piemērot kvalitatīvus vai kvantitatīvus pasākumus, kuru mērķis ir risināt uzraudzības pārbaudes 2. posmā konstatētās problēmas atlīdzības politikas jomā. Kompetentajām iestādēm pieejamie kvalitatīvie pasākumi ietver prasību kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām samazināt savu darbību, produktu vai sistēmu, tostarp atlīdzības shēmu, riska pakāpi tādā apmērā, lai tā būtu saderīga ar efektīvu riska vadību. Kvantitatīvie pasākumi ietver prasību turēt pašu kapitāla rezerves.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu savu atlīdzības shēmu un ar tām saistīto risku atbilstīgu pārredzamību tirgū, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām jāinformē par savu atlīdzības politiku un praksi attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Tomēr šis pienākums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

(12) Lai nodrošinātu savu atlīdzības shēmu un ar tām saistīto risku atbilstīgu pārredzamību tirgū, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām sīki jāinformē par savu atlīdzības politiku, praksi un konfidencialitātes nolūkos apkopotu tādu darbinieku un vadītāju atalgojumu summu, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Šāda informācija jādara zināma visām iesaistītajām personām (akcionāriem, darbiniekiem un plašai sabiedrībai). Tomēr šis pienākums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Jāņem vērā Eiropas uzņēmumu padomju nozīme, kāda tām ir attiecībā uz darbinieku informēšanu un uzklausīšanu.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a) Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

22. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai atbilstīgi V pielikuma 22. punktā noteiktajiem principiem jānodrošina pareizas atlīdzības politikas pamatnostādņu esība. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai, cieši sadarbojoties ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, jānodrošina pamatnostādņu esība attiecībā uz tādu personu atlīdzības politiku, kas saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem definīciju piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās.

3. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai atbilstīgi V pielikuma 22. punktā noteiktajiem principiem jānodrošina pareizas atlīdzības politikas pamatnostādņu esība. Pamatnostādnēs ir ņemti vērā pareizas atlīdzības politikas principi, kas izklāstīti Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumā par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, cieši sadarbojoties ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, nodrošina, ka ir izstrādātas pamatnostādnes par tādas kategorijas darbinieku atlīdzības politiku, kuri piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības Eiropas Padomes un Parlamenta Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta nozīmē.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts – 1.a daļa (jauna)

Direktīva 2006/48/EK

136. pants – 1. punkts – 2. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Direktīvas 136. panta 1. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

 

„ea) ja tas nepieciešams stabilas kapitāla bāzes saglabāšanai, pieprasīt kredītiestādēm ierobežot mainīgo atlīdzību, nosakot to kā kopējā tīrā ienākuma procentuālo daļu.”

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts – 2. daļa

Direktīva 2006/48/EK

136. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

                           

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai noteiktu atbilstīgu pašu kapitāla apjomu, kas nepieciešams kredītiestādes varbūtējo risku vadībai, uzraudzības pārbaudes procesā, ko veic saskaņā ar 124. pantu, kompetentās iestādes novērtē, vai papildus minimālajām prasībām jānosaka vēl kādas konkrētas prasības attiecībā uz pašu kapitālu, ņemot vērā turpmāk minēto:

Lai noteiktu atbilstīgu pašu kapitāla apjomu, kas nepieciešams kredītiestādes varbūtējo risku vadībai, pamatojoties uz pārbaudi un novērtējumu, ko veic saskaņā ar 124. pantu, kompetentās iestādes novērtē, vai papildus minimālajām prasībām jānosaka vēl kādas konkrētas prasības attiecībā uz pašu kapitālu, kas vajadzīgs, lai aptvertu kredītiestādes faktisko vai varbūtējo risku, ņemot vērā turpmāk minēto:

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts – 2. daļa

Direktīva 2006/48/EK

136. pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

                           

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) saskaņā ar 124. pantu veiktā uzraudzības pārbaudes procesa rezultātu.

c) saskaņā ar 124. pantu veiktās pārbaudes un novērtējuma rezultātu.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22. Izstrādājot un piemērojot atlīdzības politiku attiecībā uz to kategoriju darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, tām jāievēro šādi principi tādā veidā, kas atbilst to dimensijai, iekšējai struktūrai un būtībai, darbības jomai un darbību sarežģītībai:

22. Izstrādājot un piemērojot atlīdzības politiku attiecībā uz to kategoriju darbiniekiem, kuru profesionālā darbība nepārprotami būtiski ietekmē kredītiestādes riska profilu, tām jāievēro šādi principi tādā veidā, kas atbilst to dimensijai, iekšējai struktūrai un būtībai, darbības jomai un darbību sarežģītībai:

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) atlīdzības politika ir samērojama ar pareizu un efektīvu riska vadību, veicina to un nemudina riskēt, pārsniedzot kredītiestādes pieļaujamā riska robežu;

a) atlīdzības politika ir samērojama ar pareizu un efektīvu riska vadību, veicina to, nemudina riskēt, pārsniedzot kredītiestādes pieļaujamā riska robežu, un ietver pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nepilnīgas informācijas un interešu konfliktiem;

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) kredītiestādes vadība (uzraudzības funkcija) izstrādā atlīdzības politikas pamatprincipus un atbild par tās īstenošanu;

c) kredītiestādes vadība (uzraudzības funkcija) pieņem un regulāri pārskata atlīdzības politikas pamatprincipus un atbild par tās īstenošanu;

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) tiek veikts individuāls attiecīgo darbinieku pozīciju novērtējums, lai noteiktu, vai viņiem ir būtiska ietekme uz riska profilu; jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka augstākā vadība un darbinieki, kas iesaistīti kontroles darbībās, ir tādu darbinieku kategorijas, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību riska profilu;

Pamatojums

Ir jāprecizē piemērošanas joma attiecībā uz darbinieku kategorijām. Šai direktīvai būtu jāattiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuri nepārprotami būtiski ietekmē kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību riska profilu.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – db apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

db) darbinieki, kas iesaistīti kontroles darbībās, ir neatkarīgi no uzņēmuma struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, viņiem ir pienācīgas pilnvaras un atlīdzība saskaņā ar to mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar viņu darbību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības jomu rādītājiem, kuras viņi kontrolē;

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) darbības novērtējums notiek, pamatojoties uz vismaz 3 gadus ilgu daudzgadu sistēmu, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process balstās uz darbības rādītājiem ilgtermiņā un faktiskā to atlīdzības komponentu samaksa, kuri balstās uz darbības rādītājiem, ir sadalīta visa tā laika posma garumā, kurā ņem vērā uzņēmuma uzņēmējdarbības ciklu un tā uzņēmējdarbības riskus;

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) aizliegts atlīdzības mainīgās daļas noteikt, pamatojoties uz akciju opcijām vai līdzīgiem instrumentiem;

Pamatojums

Nesenā pieredze ir apliecinājusi, ka akciju opciju vai līdzīgu instrumentu izmantošana, nosakot atlīdzības mainīgās daļas, veicina orientāciju uz īstermiņa darbību, manipulācijas, kuru mērķis ir palielināt kredītiestāžu „akcionāru vērtību”, kā arī pārmērīgu riska uzņemšanos; šis priekšlikums paredz mazināt šādu tendenci.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

eb) kopējā mainīgā atlīdzība neierobežo kredītiestādes spēju stiprināt kapitāla bāzi;

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – ec apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ec) garantētu mainīgo atlīdzību piešķir izņēmuma kārtā un tikai saistībā ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, un ne ilgāk par pirmo darbības gadu;

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – f apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f) kopējās atlīdzības summas mainīgā un nemainīgā daļa ir atbilstīgi līdzsvarotas; nemainīgajai daļai ir jābūt pietiekami lielai attiecībā pret kopējo atlīdzības summu, lai varētu piemērot pilnīgi elastīgu prēmiju politiku, paredzot arī iespēju neizmaksāt prēmijas;

f) kopējās atlīdzības summas mainīgā un nemainīgā daļa ir atbilstīgi līdzsvarotas; nemainīgajai daļai ir jābūt pietiekami lielai attiecībā pret kopējo atlīdzības summu, lai varētu īstenot ierobežojošu politiku attiecībā uz atlīdzības mainīgajām daļām, paredzot arī iespēju neizmaksāt atlīdzības mainīgo daļu;

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) izvērtējot darbības, lai aprēķinātu prēmijas vai kopējās prēmijas, tās pielāgo pašreizējiem un turpmākajiem riskiem un ņem vērā nepieciešamās kapitāla un likviditātes prasības;

h) izvērtējot darbības, lai aprēķinātu mainīgās atlīdzības daļas vai mainīgo atlīdzības daļu kopumu, tās pielāgo visu veidu pašreizējiem un turpmākajiem riskiem un ņem vērā nepieciešamās kapitāla un likviditātes prasības;

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) ievērojami lielu prēmiju lielākās daļas izmaksas termiņš ir pagarināts piemērotā laika posmā un ir pakārtots uzņēmuma turpmākajai darbībai.

i) vismaz 40 % no mainīgās atlīdzības daļas izmaksā pēc laika posma, kas ilgst vismaz trīs gadus, un to pareizi saskaņo ar uzņēmuma būtību, tā riskiem un attiecīgā darbinieka darbībām; atlīdzību, kas jāizmaksā saskaņā ar atlikta maksājuma noteikumiem, piešķir ne ātrāk kā piešķirot pa daļām; ja atlīdzības mainīgā daļa ir īpaši liela summa, atliek vismaz 60 % maksājumu no summas;

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) mainīgo atlīdzību, tostarp atliktā maksājuma daļu, maksā vai piešķir tikai tad, ja tā ir atbilstīga, ņemot vērā kredītiestādes finanšu stāvokli kopumā, un pamatota, ņemot vērā uzņēmējdarbības vienības un attiecīgās personas darbības rādītājus; ja kredītiestādes finanšu darbības rādītāji sarūk vai kļūst negatīvi, ievērojami samazinās kopējā mainīgā atlīdzība, pārējiem apstākļiem nemainoties;

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ib) darbiniekiem izvirza prasību neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atlīdzību un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai mazinātu riska korekcijas ietekmi, kas integrēta viņu atlīdzības noteikumos.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.a Kredītiestādes, kas ir nozīmīgas to lieluma, iekšējās struktūras un būtības, kā arī darbības jomas un darbību sarežģītības ziņā, izveido atlīdzības komiteju, nedarot to tikai izņēmuma gadījumos. Šādu atlīdzības komiteju veido tā, lai tā varētu sniegt kompetentu un neatkarīgu atzinumu par atlīdzības politiku un praksi un par stimuliem, kas izstrādāti, lai pārvaldītu risku, kapitālu un likviditāti.

 

Atlīdzības komiteja ir atbildīga par tādu lēmumu sagatavošanu, kas saistīti ar atlīdzību, tostarp tādu lēmumu, kuri ietekmē attiecīgās kredītiestādes risku un riska pārvaldību un kuri jāpieņem vadībai, pildot tās uzraudzības funkcijas. Atlīdzības komitejas priekšsēdētājs ir vadības loceklis, kas attiecīgajā kredītiestādē neveic nekādas izpildfunkcijas.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.b Pēc konsultācijām ar sociālajiem partneriem dalībvalstis attiecīgā līmenī un atkarībā no attiecīgās dalībvalsts nosacījumiem var pagaidu darbiniekiem piešķirt iespēju saglabāt vai noslēgt koplīgumus, kuros, vienlaikus ievērojot līdzsvarotas atlīdzības politikas mērķi, paredz nosacījumus, kas atbilst valsts tiesību aktiem un praksei un atšķiras no V pielikumā noteiktajiem.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

XII pielikums – 2. daļa – 15. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. Attiecībā uz to darbinieku kredītiestāžu atlīdzības politiku un praksi, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē bankas vai ieguldījumu sabiedrības riska profilu, jāsniedz šāda informācija:

15. Attiecībā uz to darbinieku kredītiestāžu atlīdzības politiku un praksi, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē bankas vai ieguldījumu sabiedrības riska profilu, sabiedrībai jāsniedz un regulāri jāatjaunina šāda informācija:

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

XII pielikums – 2. daļa – 15. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) informācija par koplēmuma procedūru atlīdzības politikas noteikšanai, ja iespējams, iekļaujot arī informāciju par atlīdzības komitejas sastāvu un pilnvarām, ārējo konsultantu vārdus, kuru pakalpojumi izmantoti atlīdzības politikas noteikšanas procesā, un attiecīgo dalībnieku lomu;

a) informācija par koplēmuma procedūru atlīdzības politikas noteikšanai, ja iespējams, iekļaujot arī informāciju par atlīdzības komitejas sastāvu un pilnvarām, ārējiem konsultantiem, kuru pakalpojumi izmantoti atlīdzības politikas noteikšanas procesā, un attiecīgo dalībnieku lomu;

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

XII pielikums – 2. daļa – 15. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) informācija par darbības novērtējuma kritērijiem un piesaisti riskam;

c) atlīdzības sistēmas izstrādes svarīgākās iezīmes, tostarp informācija par darbības novērtējuma kritērijiem un piesaisti riskam, maksājumu atlikšanas politiku un piešķiršanas kritērijiem;

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 4. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

XII pielikums – 2. daļa – 15. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) galvenie rādītāji un loģiskais pamatojums, uz kā balstās katra prēmiju sistēma un citas priekšrocības, kas nav saistītas ar samaksu naudā.

e) galvenie rādītāji un loģiskais pamatojums, uz kā balstās katra mainīgā komponenta sistēma un citas priekšrocības, kas nav saistītas ar samaksu naudā;

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

XII pielikums – 2. daļa – 15. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ea) apkopoti skaitliskie dati par atlīdzību, kas kategorizēti pēc augstākās vadības darbiniekiem un darbiniekiem, kuru darbībām ir būtiska ietekme uz kredītiestādes riska profilu, un datos ir norādīts:

 

i) finanšu gada atlīdzības apjoms, kas iedalīts mainīgajā un nemainīgajā atlīdzībā, un saņēmēju skaits;

 

ii) mainīgās atlīdzības apjoms un veids, kas iedalīts, inter alia, skaidrā naudā, akcijās un ar akcijām saistītos instrumentos;

 

iii) nenokārtoto un atlikto atlīdzības maksājumu apjoms, kura iedalīta piešķirtajā un nepiešķirtajā daļā;

 

iv) atlikto atlīdzības maksājumu apjoms, kura attiecīgajā finanšu gadā piešķirta, izmaksāta un samazināta, pielāgojot darbības rādītājiem;

 

 

v) jauno darba līgumu maksājumu un atlaišanas pabalstu apjoms finanšu gada laikā un saņēmēju skaits šādiem maksājumiem; kā arī

 

vi) piešķirto atlaišanas pabalstu apjoms finanšu gada laikā, saņēmēju skaits un lielākā šādi piešķirtā summa vienai personai.

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kapitāla prasības, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un atlīdzības politikas uzraudzības pārbaude

Atsauces

COM(2009)0362 – C7-0096/2009 – 2009/0099(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

14.9.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Ole Christensen

6.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

27.1.2010

4.3.2010

16.3.2010

 

Pieņemšanas datums

17.3.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

4

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Pervenche Berès, Milan Cabrnoch, David Casa, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Sergio Gaetano Cofferati, Marije Cornelissen, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Ilda Figueiredo, Pascale Gruny, Thomas Händel, Marian Harkin, Roger Helmer, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Rovana Plumb, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jürgen Creutzmann, Julie Girling, Dieter-Lebrecht Koch, Csaba Sógor, Emilie Turunen

(1)

Komisijas priekšlikumā ir arī ietvertas kapitāla prasības tirdzniecības portfeļiem un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, taču šis jautājums neattiecas uz Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetences jomu un tāpēc šajā atzinumā tas nav iekļauts.


Juridiskās komitejas Atzinums (24.3.2010)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un attiecībā uz atlīdzības politikas uzraudzības pārbaudi

(COM(2009)0362 – C7-0096/2009 – 2009/0099(COD))

Atzinumu sagatavoja: Klaus-Heiner Lehne

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Vismaz 40 % prēmijas maksājums būtu jāatliek uz piemērotu laika posmu. Vismaz puse no atliktās prēmijas daļas būtu jāizmaksā kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības akcijās vai ar akcijām saistītos instrumentos, ņemot vērā attiecīgās iestādes vai sabiedrības juridisko struktūru. Biržas sarakstā neietvertajās kredītiestādēs vai ieguldījumu sabiedrībās maksājums attiecīgā gadījumā būtu jāveic, izmantojot citus bezskaidras naudas instrumentus. Ņemot to vērā, ļoti svarīgs ir proporcionalitātes princips, jo ne vienmēr var izrādīties lietderīgi šādas prasības piemērot mazām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām.

Pamatojums

Atbilstīga prēmijas daļa būtu jāsaista ar turpmāko sabiedrības darbību, un šā iemesla dēļ tās izmaksa būtu jāatliek līdz kādam laikam nākotnē. Sabiedrības akcijas ir atzīta sabiedrības darbības mēraukla, tāpēc atliktajā prēmijas daļā vajadzētu būt nozīmīgam akciju īpatsvaram.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts - b apakšpunkts

Direktīva 2006/48/EK

22. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai atbilstīgi V pielikuma 22. punktā noteiktajiem principiem jānodrošina pareizas atlīdzības politikas pamatnostādņu esība. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai, cieši sadarbojoties ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, jānodrošina pamatnostādņu esība attiecībā uz tādu personu atlīdzības politiku, kas saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem definīciju piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās”.

3. Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai atbilstīgi V pielikuma 22. punktā noteiktajiem principiem jānodrošina pareizas atlīdzības politikas pamatnostādņu esība. Pamatnostādnēs ir ņemti vērā arī pareizas atlīdzības politikas principi, kas izklāstīti Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumā par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē1. Pamatnostādnes attiecas tikai uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2009. gada 31. decembra. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai, cieši sadarbojoties ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, jānodrošina pamatnostādņu esība attiecībā uz tādu personu atlīdzības politiku, kas Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem nozīmē piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās”.

 

___________________

1 OV L 120, 15.5.2009., 22. lpp.

Pamatojums

1. Direktīvā būtu jāņem vērā spēkā esošais Kopienas acquis attiecībā uz atlīdzības politiku.

2. Ar šo direktīvu ieviestās izmaiņas ietekmē spēkā esošos sabiedrības līgumus ar tās darbiniekiem. Lai novērstu sabiedrību pašreizējo līgumu struktūru kropļojumus, jaunā atlīdzības politika būtu jāpiemēro tikai tiem līgumiem, kas noslēgti pēc Eiropas atlīdzības politikas reformas īstenošanas.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

I pielikums – 1. punkts

Direktīva 2006/48/EK

V pielikums – 11. iedaļa – 22. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) ievērojami lielu prēmiju lielākās daļas izmaksas termiņš ir pagarināts piemērotā laika posmā un ir pakārtots uzņēmuma turpmākajai darbībai.

i) vismaz 40 % prēmijas daļai izmaksas termiņš ir pagarināts laika posmā, kas nav īsāks par trim gadiem, un maksājums pareizi atspoguļo uzņēmuma būtību, tā riskus un attiecīgā darbinieka darbības; vismaz 50 % no minētās daļas veido kredītiestādes akcijas vai ar akcijām saistīti instrumenti vai — attiecībā uz kredītiestādēm, kas nav iekļautas biržas sarakstā, — vajadzības gadījumā citi bezskaidras naudas instrumenti.

Pamatojums

Pamatojums: sk. grozījumu Nr. 1.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kapitāla prasības, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un atlīdzības politikas uzraudzības pārbaude

Atsauces

COM(2009)0362 – C7-0096/2009 – 2009/0099(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

14.9.2009

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Klaus-Heiner Lehne

2.9.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

9.11.2009

28.1.2010

 

 

Pieņemšanas datums

23.3.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

2

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Daniel Hannan, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Sajjad Karim, Vytautas Landsbergis, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, József Szájer


PROCEDŪRA

Virsraksts

Kapitāla prasības, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un atlīdzības politikas uzraudzības pārbaude

Atsauces

COM(2009)0362 – C7-0096/2009 – 2009/0099(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

13.7.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

14.9.2009

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

14.9.2009

JURI

14.9.2009

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Arlene McCarthy

20.10.2009

 

 

Izskatīšana komitejā

2.12.2009

26.1.2010

17.3.2010

26.4.2010

Pieņemšanas datums

14.6.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

1

4

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Enikő Győri, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Othmar Karas, Wolf Klinz, Werner Langen, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Elena Băsescu, Lajos Bokros, Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Philippe Lamberts, Gay Mitchell, Sirpa Pietikäinen

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 29. jūnijaJuridisks paziņojums