par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem

(06103/4/2010 – C7-0119/2010 – 2008/0263(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06103/4/2010 – C7-0119/2010),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2008)0887),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, atbilstīgi kuram Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0512/2008),

-    ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu un 91. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 13. maija atzinumu(2),

–   apspriežoties ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Reglamenta 70. un 72. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0211/2010),

1.  apstiprina kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, 23.4.2009., P6_TA(2009)0283. (2) OV C 277, 17.11.2009., 85. lpp.

1. Pārskats un piezīmes par procedūru

Komisija 2008. gada 16. decembrī Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedza priekšlikumu direktīvai, ar ko nosaka pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem(1). Ierosinātā direktīva nodrošina juridisko pamatu, lai īstenotu Komisijas priekšlikumam pievienoto rīcības plānu par ITS izmantošanu Eiropā(2).

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2009. gada 13. aprīlī pieņēma atzinumu par Komisijas priekšlikumu(3). Notika konsultācijas ar Eiropas Reģionu komiteju, tomēr atzinumu tā nesniedza(4).

Eiropas Parlaments 2009. gada 23. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma normatīvu rezolūciju, ar kuru grozīja Komisijas priekšlikumu(5).

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu par Komisijas priekšlikumu 2009. gada 22. jūlijā(6).

Transporta un tūrisma komiteja 2009. gada 21. jūlija sanāksmē apstiprināja EP pirmo lasījumu, ko pieņēma sestā sasaukuma laikā šim sasaukumam, un referente saņēma pilnvaras sākt sarunas ar Padomi, lai panāktu ātru vienošanos otrajā lasījumā.

Saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punktu un kopīgo deklarāciju par koplēmuma procedūras praktiskajiem aspektiem(7) Padome un Eiropas Parlaments vairākkārt ir neoficiāli sazinājušies, lai panāktu ātru vienošanos otrajā lasījumā. Rezultātā abu iestāžu atbildīgās struktūras(8) panāca vienošanos, ko Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprināja 2009. gada 9. decembrī un 2010. gada 10. martā un ko Transporta un tūrisma komiteja apstiprināja ar priekšsēdētāja 2009. gada 16. decembra un 2010. gada 11. marta vēstulēm.

Padome 2010. gada 10. maijā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. pantā, pieņēma nostāju pirmajā lasījumā, iekļaujot tekstu, par kuru bija panākta vienošanās.

2. Komisijas priekšlikums — mērķis un galvenie elementi

Vispārīgais mērķis (joma) ir izveidot pamatu ITS koordinētai ieviešanai un izmantošanai un specifikāciju izstrādei autotransporta jomā, tostarp saskarnēm ar citiem transporta veidiem.

Konkrētie mērķi ir palielināt sistēmu sadarbspēju, nodrošināt netraucētu piekļuvi, veicināt pakalpojumu nepārtrauktību un izveidot efektīvu visu ITS jomā iesaistīto personu sadarbības mehānismu.

Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt sadarbspējīgu ITS lietotņu un pakalpojumu saskaņotu ieviešanu un izmantošanu.

Komisija kopā ar komiteju, kuras nosaukums ir Eiropas ITS komiteja (EIK) un kurā ir dalībvalstu pārstāvji, izmantojot regulatīvo kontroles procedūru, pieņem vispārējas specifikācijas it īpaši šādās četrās prioritārās jomās:

1) ceļu, satiksmes un maršruta datu optimāla izmatošana,

2) satiksmes un kravu pārvaldības ITS pakalpojumu nepārtrauktība Eiropas transporta koridoros un aglomerācijās,

3) ceļu drošības ITS lietotnes,

4) transportlīdzekļa integrēšana transporta infrastruktūrā.

Tiks izveidota Eiropas ITS padomdevēju grupa, kurā būs pieaicināti pārstāvji no ITS jomā iesaistītajām personām.

Ir ierosināts valstu iestāžu izdoto tipa apstiprinājumu savstarpējo atzīšanu piemērot ar ceļa infrastruktūru saistītām iekārtām un programmatūrām.

Lai nodrošinātu privātumu un drošību, ir ierosināti datu aizsardzības noteikumi.

Dalībvalstīm jāņem vērā tādi galvenie principi kā efektivitāte, rentabilitāte, ģeogrāfiskā nepārtrauktība, sadarbspēja un gatavības pakāpe.

3. Pirmais lasījums Eiropas Parlamentā

Parlamenta normatīvo rezolūciju ar 58 grozījumiem pieņēma pirmajā lasījumā ar ļoti pārliecinošu balsu vairākumu (529 „par”, 42 „pret” un 16 atturējās). Šajos grozījumos EP galvenokārt centās atbalstīt koordinētu un saskanīgu ITS ieviešanu un sadarbspējīgu izmantošanu un precizēt, kur ITS lietotnes un pakalpojumus piemēros. Svarīgākie grozījumi attiecas uz šādiem jautājumiem.

Priekšmets un darbības joma. Parlaments precizēja vajadzību pēc koordinētas ITS ieviešanas un izmantošanas, tostarp sadarbspējīgas ITS (6. groz.), un noteica, ka direktīvai jāattiecas uz visām autotransporta, tostarp pilsētas transporta, jomas ITS, kas paredzētas pasažieriem, transportlīdzekļiem un infrastruktūrai, kā arī to mijiedarbībai, un to saskarnēm ar citiem transporta veidiem (7. groz.). Attiecībā uz priekšmetu un darbības jomu tika pieņemti noteikumi par neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem (10., 11. un 59., 50., 55. groz.) un par satiksmes un mobilitātes vadību, tostarp noteikums par multimodāli savietojamu biļešu pārdošanu (9. groz.).

Vispārējo specifikāciju pieņemšana būtu jāveic tikai ieteiktajās četrās prioritārajās jomās, vienlaikus svītrojot Komisijas iespēju grozīt specifikāciju saturu komitoloģijas procedūrā (RKP) (19. un 37. groz.). Vajadzības gadījumā sniedz sadarbspējas un atbildības specifikācijas un nosaka pakalpojuma sniedzēju saistības (23. un 24. groz.). Pirms specifikāciju, mērķu un īstenošanas termiņu pieņemšanas tika pieprasīts veikt ietekmes novērtējumu (26. un 43. groz.).

ITS lietotņu un pakalpojumu minimālais līmenis TEN-T ir ieviests šādām četrām prioritārām jomām, kurām Komisija noteiks specifikācijas to obligātai ieviešanai un lietošanai (12. un 20. groz.):

a) reālā laika satiksmes un ceļojumu informācijas pakalpojumu nodrošināšana visā ES,

b) dati un procedūras, kā nodrošina bezmaksas minimālos vispārējos satiksmes informācijas pakalpojumus,

c) saskaņota eCall sistēmas ieviešana visā Eiropā,

d) atbilstoši pasākumi drošu autostāvvietu nodrošināšanai kravas un komerciālajiem transportlīdzekļiem un telemātikas uzraudzības stāvvietu un rezervēšanas sistēmu ieviešanai.

Dalībvalstu pienākumi saistībā ar ITS ieviešanu iespēju robežās ir atgriezeniskā savietojamība (14. groz.), tie attiecas uz visiem transporta veidiem un uz saskarnēm starp tiem (57. groz.) un tajos jāizvairās no ģeogrāfiskās sadrumstalotības un pārtrauktības (15. groz.), īpaši pievēršoties morfoloģiskajām īpatnībām (18. groz.).

Attiecībā uz datu aizsardzību Parlaments centās nodrošināt personas datu apstrādes privātumu, anonīmu datu izmantošanu, izmantošanas mērķu ierobežošanu un iepriekšēju piekrišanu (32.–36. groz.).

Attiecībā uz tipa apstiprinājumu Parlaments ieviesa daudzus jaunus noteikumus, piemēram, par ITS programmatūru izmantošanu un atbilstību tirgū laišanas noteikumiem (27.–29. groz.), tehniskajiem standartiem un noteikumiem (30. un 31. groz.).

4. Padomes pirmā lasījuma izvērtējums un komentārs

Padome atbalsta Parlamenta un Padomes atbildīgo struktūru panākto vienošanos neoficiāla trialoga sarunās.

Padome nav pieņēmusi pilnībā, daļēji vai principā tikai nelielu skaitu Parlamenta grozījumu (2., 5., 16., 53., 12., 21., un 57. groz.). Jomas, par kurām EP ir paudis vislielāko interesi, piemēram, darbības joma, neaizsargātākie satiksmes dalībnieki, ITS pielietošanas jomu specifikācijas, atbildība un datu aizsardzība, ir iekļautas tekstā. Ir ieviesti daži jauni elementi, piemēram, nesaistošu pasākumu pieņemšana, kā arī precizēti citi noteikumi, piemēram, par ieviešanu un standartiem, kā arī par atbilstības novērtējumu.

Priekšmets un darbības joma. Teksta 1. panta 1. punktā ir minēta ITS koordinēta ieviešana un izmantošana un pievienots precizējums par tās darbību pāri robežām. Sniegta neaizsargāto satiksmes dalībnieku definīcija (4. pants) ar specifikāciju noteikumiem I pielikumā (III prioritārā joma, 4.2. punkts) un papildinot II pielikuma a) apakšpunkta principu. Specifikācijas saistībā ar ITS arhitektūru un satiksmes nepārtrauktību attiecinātas arī uz pilsētām un multimodāli savietojamu biļešu pārdošanu (I pielikums).

Apstiprinātas vispārējās specifikācijas un standarti (2. pants) četrās prioritārajās jomās. Priekšlikuma 6. panta 1. un 3. punktā ir paredzētas sadarbspējas un nepārtrauktības specifikācijas, tostarp attiecīgā gadījumā funkcionālie, tehniskie, organizatoriskie un pakalpojumu noteikumi dažādām iesaistītajām personām 6. panta 4. punktā. Pirms specifikāciju pieņemšanas jāveic ietekmes novērtējums.

Ieviešana (5. pants). Lai gan Padome pieņēma Parlamenta ierosinājumu noteikt prioritārās darbības ITS prioritārajās jomās, tā nepiekrita ITS automātiskai vai obligātai ieviešanai, ko ierosināja Parlaments, galvenokārt tādēļ, ka nav novērtēta tās finansiālā ietekme. Tā vietā tika panākta vienošanās divpadsmit mēnešu laikā pēc specifikāciju pieņemšanas, izmantojot parasto likumdošanas procedūru (agrāko koplēmuma procedūru), izstrādāt tiesību akta priekšlikumu par to ieviešanu (6. panta 2. punkts).

Sešas prioritārās darbības ITS specifikāciju pieņemšanai prioritārajās jomās (3. pants) atbilst četrām prioritārajām jomām, ko Parlaments pirmajā lasījumā gribēja ieviest kā obligāto ITS līmeni. Komisija nāca klajā ar paziņojumu ar apņemšanos nekavējoties pieņemt specifikācijas šādos īsos termiņos:

a)        daudzveidīgu ES mēroga maršruta informācijas pakalpojumu nodrošināšana (2014. g.),

b)        reālā laika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšana visā ES (2013. g.),

c)        dati un procedūras, lai pēc iespējas sniegtu lietotājiem ar ceļu satiksmes drošību saistītu obligātu vispārēju bezmaksas maršruta informāciju (2012. g.),

d)        saskaņota savstarpēji savietojamas eCall sistēmas nodrošināšana visā ES (2012. g.),

e)        informācijas pakalpojumu sniegšana par drošām stāvvietām kravas un komerciālajiem transportlīdzekļiem (2012. g.),

f)         rezervēšanas pakalpojumu sniegšana par drošām stāvvietām kravas un komerciālajiem transportlīdzekļiem (2013. g.).

Attiecībā uz datu aizsardzību (10. pants) Padomes teksts pilnībā sakrīt ar Parlamenta grozījumu tekstu.

Attiecībā uz atbildību (11. pants) ir ieviests noteikums, kas paredz uz ražojumiem attiecināt EK tiesību aktus. Attiecībā uz ITS pakalpojumiem Komisija nāca klajā ar paziņojumu par pamatnostādņu pieņemšanu.

Komitoloģija/deleģētie akti. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā komitoloģijā ar regulatīvo kontroles procedūru pieņemtie noteikumi tiek aizvietoti ar deleģētajiem aktiem (LESD 290. pants). Komisija saskaņā ar deleģēto aktu sistēmu pieņems I pielikumā minētās specifikācijas, sākot ar prioritāro darbību sarakstā iekļautajām. Komisijai piešķirtais deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaru termiņš ir septiņi gadi.

5.   Ieteikuma saturs

Referente vēlētos ieteikt pievienoties Padomes pirmajā lasījumā pieņemtajam tekstam. Padomes teksts lielā mērā atbilst Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtajam tekstam. Teksts ir rezultāts smagām sarunām starp Zviedrijas un Spānijas prezidentūru un Parlamenta pārrunu grupu no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada martam.

Referente gribētu uzsvērt šādus aspektus:

- brīvprātīgas izvēles pieeja ITS līdz šim nav devusi rezultātus, un tādēļ ir jānosaka obligātais standartizācijas līmenis, lai lietotāji spētu braucienos izmantot ITS;

- Padomes attieksme pēdējā laikā ir būtiski mainījusies, jo sākotnēji dalībvalstis bija pret tiesību akta izstrādi.

ITS direktīvas pieņemšana paātrinās ITS risinājumu ieviešanu sauszemes transporta jomā un saskarņu izstrādi komunikācijai ar citiem transporta veidiem, kura pēdējos gados ir bijusi lēna. Fragmentāra ITS ieviešana noved pie savstarpēji nesavietojamiem valsts, reģionāla vai vietēja mēroga risinājumiem, tāpēc ar jauno ITS direktīvu tiek piedāvāts vienots pamats ITS koordinētai ieviešanai.

Tādēļ līdz ar šo priekšlikumu tiek kompensēta kavēšanās ITS lietotņu un pakalpojumu pielietošanā un novērsta neefektīva pārvietošanās, padarot transportu efektīvāku, ar augstāku drošuma līmeni un drošāku, vienlaikus palīdzot sasniegt politisko mērķi attiecībā uz ekoloģiskāku transportu.

(1) COM(2008)887 galīgā redakcija - 2008/0263 (COD) (2) COM(2008)886 galīgā redakcija/2 (3) OV C 277, 17.11.2009., 85. lpp. (4) Reģionu komitejas atteikums sniegt atzinumu (13.03.2009). (5) T6-0283/2009. (6) OV C 47, 25.02.2010., 6. lpp. (7) OV C 145, 30.6.2007., 5. lpp. (8) Pastāvīgo pārstāvju komiteja un Transporta un tūrisma komiteja.

Directive on ITS

Steps and informal meetings between the EP negotiating team (1)

and the Presidency of the Council

(1) Rapporteur Ms A. E. Jensen, Shadow-rapporteurs: Mr D-L. Koch (EPP); Ms S-A. Ţicău (S&D); Ms F. Brepoels (Greens/EFA); Mr R. Czarnecki (ECR).

* Council represented by Chair of Working Party on Intermodal Questions and Networks.

** Council represented by Chair of COREPER I.