IETEIKUMS par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu

5.7.2010 - (11222/1/2010/REV 1 un COR 1 ‑ C7‑0158/2010– 2010/0178(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Alexander Alvaro

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu

(11222/1/2010/REV 1 un COR 1 – C7‑0158/2010– 2010/0178 (NLE))

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11222/1/2010/REV 1 un COR 1),

–   ņemot vērā tekstu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par tādu finanšu ziņojumapmaiņas datu apstrādi un nodošanu, kurus Eiropas Savienība dara pieejamus Amerikas Savienotajām Valstīm, lai īstenotu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu, kas pievienota iepriekš minētajam Padomes lēmuma projektam,

–   ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par Komisijas ieteikumu Padomei atļaut sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam darītu pieejamus finanšu ziņojumapmaiņas datus terorisma un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai[1],

–   ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2010. gada 22. jūnija atzinumu[2],

–   ņemot vērā 29. panta datu aizsardzības darba grupas un darba grupas policijas un tiesiskuma jautājumos 2010. gada 25. jūnijā pausto viedokli,

–   ņemot vērā Padomes iesniegto piekrišanas pieprasījumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu (C7‑0158/2010),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0224/2010),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  aicina Komisiju saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, ar ko paredz, ka personas dati ir „neatkarīgu iestāžu” uzraudzībā, pēc iespējas drīz izvirzīt Eiropas Parlamentam un Padomei trīs kandidatūras, no kurām izvēlēties to, kura pildīs ES neatkarīgās personas uzdevumus saskaņā ar nolīguma 12. panta 1. punktu; norāda, ka procedūrai mutatis mutandis jābūt tādai pašai kā tā, kuru Eiropas Parlaments un Padome ievēroja, ieceļot Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 45/2001[3], ar ko īsteno EK Līguma 286. pantu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Amerikas Savienoto Valstu valdībai; tāpat uzdod priekšsēdētājam sākt parlamentu sadarbības dialogu ar ASV pārstāvju palātas priekšsēdētāju un ASV senāta priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju par turpmāko Eiropas Savienības un ASV datu aizsardzības pamatnolīgumu.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0143.
• [2]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [3]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

PASKAIDROJUMS

2010. gada 11. februārī Eiropas Parlaments savā pirmajā piekrišanas balsojumā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā nedeva piekrišanu nolīguma slēgšanai starp ES un ASV par finanšu ziņojumapmaiņas datiem. Tajā pašā laikā Eiropas Parlaments prasīja Eiropas Komisijai nekavējoties iesniegt Padomei jaunu ieteikumu sarunu mandātam, lai izstrādātu ES un ASV ilgtermiņa nolīgumu. 2010. gada 11. maijā Padome pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības uzdevumā sākt sarunas ar ASV, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam darītu pieejamus finanšu ziņojumapmaiņas datus terorisma un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai. Komisija noslēdza sarunas 11. jūnijā un 28. jūnijā tika parakstīts nolīgums, un tajā pašā laikā Padome lūdza Eiropas Parlamenta piekrišanu Padomes lēmuma projektam par iepriekš minētā nolīguma slēgšanu.

Eiropas Parlaments savās iepriekšējās rezolūcijās ir vairākkārt izteicis viedokli, un pēdējo reizi — 5. maija rezolūcijā (B7-0243/2010)[1] par sarunu mandātu, norādot uz vairākiem uzlabojumiem, kas jāiekļauj jaunajā nolīgumā, proti, ka:

· var būt pieņemama divēja pieeja, ja paredzētajā ES un ASV nolīgumā tiek noteikti stingri aizsargpasākumi, un ka ilgtermiņā tiek rasts noturīgs un juridiski pārdomāts Eiropas risinājums pieprasīto datu iegūšanai Eiropas teritorijā;

· ES ir jānosaka publiska tiesu iestāde, kura būs atbildīga par pieprasījumu saņemšanu no ASV Valsts kases departamenta;

· nolīgumā arī jāparedz, ka tā īstenošanas gaitā Komisija noteiktos laikos sagatavos novērtēšanas un drošības pasākumu pārskatus;

· nediskriminējošā veidā un neatkarīgi no tās personas valstspiederības, kuras datus apstrādā saskaņā ar šo nolīgumu, tiek nodrošinātas Eiropas un ASV pilsoņu konkrētas tiesības (piemēram, attiecībā uz piekļuvi, labošanu, dzēšanu, kompensāciju un tiesisko aizsardzību);

Referents vēlas ņemt vērā visas iepriekšējās Parlamenta pieņemtās rezolūcijas, jo tās veido saskaņotu etalonu nolīguma novērtēšanai. Salīdzinājumā ar pirmo nolīgumu, ko Parlaments noraidīja, šajā nolīgumā var redzēt uzlabojumus, kas panākti, pateicoties Parlamenta neatlaidīgajām prasībām rast risinājumu svarīgākajos jautājumos, kas minēti iepriekš.

Jaunajā nolīgumā inter alia ir šādi uzlabojumi:

· to, kā ASV aģentūras piekļūst datiem un tos iegūst ASV teritorijā, uzraudzīs un nepieciešamības gadījumā bloķēs Eiropas iestāde (12. panta 1. punkts). Ar šādu procedūru varēs novērst iespējamu datizraces piemērošanu un ekonomisko spiegošanu;

· detalizētāk tiek regulētas pārsūdzības procedūras Eiropas pilsoņiem (18. pants);

· plašāk noteiktas tiesības uz labošanu, dzēšanu vai bloķēšanu (16. pants);

· detalizētāks ir kļuvis regulējums par ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas pārredzamību (14.pants);

· precīzāk tiek regulēta procedūra attiecībā uz datu turpmāko nosūtīšanu uz trešām valstīm (7. pants);

· pēc Parlamenta lūguma ir noteikta un izskaidrota terorisma apkarošanas darbības joma (2. pants);

· pirms datu sniedzējam tiek dota atļauja nodot datus, Eiropols izvērtēs, vai ASV pieprasījums pēc finanšu datiem atbilst nolīguma prasībām un vai tas ir pēc iespējas šauri formulēts (4. pants);

· Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam ir jādzēš dati, ja ir nosūtīti finanšu dati, kuri netika prasīti (piemēram, tehnisku iemeslu dēļ) (6. pants);

· SEPA (vienotā euro maksājumu telpas) dati netiek pārraidīti.

Papildus uzlabojumiem nolīgumā, Padome un Komisija ir paudušas juridiski saistošu apņemšanos izveidot juridisku un tehnisku struktūru, lai datu iegūšana varētu notikt ES teritorijā. Izmantojot šo iespēju, vidējā termiņā varēs nodrošināt, ka tiek pārtraukta liela datu apjoma nosūtīšana ASV iestādēm. Eiropas datu ieguves sistēmas izveide ir ļoti svarīgs uzlabojums, jo nepārtraukta liela apjoma datu nosūtīšana neatbilst ES tiesību aktiem un tās praksei pamatā esošajiem principiem. Tāpēc ļoti atzinīgi tiek vērtēta paredzētā trīs posmu pieeja:

· 1. posms — pēc viena gada Komisija iesniegs priekšlikumu juridiskai un tehniskai struktūrai;

· 2. posms — pēc trim gadiem Komisija sagatavos progresa ziņojumu par ES datu ieguves sistēmu. Šajā ziņojumā paredz, ka pašreiz ievēlētajam Parlamentam ne tikai būs tiesības pārbaudīt, vai Komisija un Padome ir pildījušas savas saistības, bet arī prasīt izmaiņas nolīgumā atbilstoši ES datu ieguves sistēmas attīstībai (Nolīgumā paredzētas pielāgošanas iespējas, ja ES nolemj izveidot savu datu iegūšanas sistēmu (11. pants));

· 3. posms — iespējama nolīguma darbības apturēšana pēc pieciem gadiem, ja nav izveidota ES datu ieguves sistēma.

Turklāt, Komisija paziņo, ka tad, kad būs noslēgts topošais ES un ASV pamatnolīgums par datu aizsardzību, to ņems vērā, izskatot šo – TFTP (Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas) nolīgumu.

Referents atzinīgi vērtē uzlabojumus, vēloties uzsvērt, ka daži jautājumi vēl ir jānoskaidro, kad būs izraudzīta precīza kārtība. Tā kā Eiropols nav Parlamenta iecerētā juridiskā iestāde, ir jānodrošina, ka Eiropolam tiek nodrošināta neatkarīga uzraudzība attiecībā uz darbībām ar ASV pieprasījumiem, taču šo funkciju uz nolīguma darbības laiku varētu nodrošināt, piemēram, ieceļot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja amatpersonu. Tātad, ir jānodrošina Eiropas Parlamenta iesaistīšana 12. panta 1. punktā minētās ES neatkarīgās personas atlases procesā.

Galīgais nolīgums un juridiski saistošās prasības Padomes lēmumā kopā veido atbilstību lielākajai daļai Parlamenta prasību. Tā tiek rasta atbilde uz ES pilsoņu bažām par drošību un privātumu un tiek nodrošināti juridiski saistoši risinājumi vispārpazīstamām problēmām. Ar šo nolīgumu iezīmējas arī jauns pavērsiens Parlamenta pilnvarās — Eiropas demokrātiskās uzraudzības nodrošināšana starptautiskiem nolīgumiem.

Ņemot vērā visus minētos uzlabojumus, referents iesaka piekrist nolīguma slēgšanai.

• [1]  Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomei atļaut sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases departamentam darītu pieejamus finanšu ziņojumapmaiņas datus terorisma un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 52. panta 3. punktu

iesniedza J. Albrecht, R. Tavares, J. Sargentini, H. Flautre, T. Ždanoka un Cornelia Ernst

ES un ASV nolīgumā par teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFIP) nav ņemtas vērā EP iepriekšējās rezolūcijās prasītās garantijas. Dažas no tām patiešām bija obligātas.

Viss nolīgums attiecas uz aizdomās neesošu ES pilsoņu apjomīgu datu masveida pārsūtīšanu. Hipotētisks pieņēmums, ka ES–TFIP varētu pieņemt triju gadu periodā, šo problēmu neatrisinās. Vienkārši nekad nopietni netika apsvērts praktisks risinājums, ka katrā atsevišķā gadījumā varētu pārsūtīt konkrētus datus saskaņā ar tiesu iestāžu atļauju. Eiropola uzraudzības funkcija ir neskaidra un ietvers tā pilnvaru izmaiņas, un Eiropols nav tiesu iestāde.

Šāds nolīgums nepārprotami pārkāpj ES tiesību aktus par datu aizsardzību. Tas aizkavēs sarunas par ES un ASV datu aizsardzības nolīgumu. Datu uzglabāšanas periods ir pārāk ilgs. Mēs arī paužam nožēlu, ka nav ietverta īstena turpināmības klauzula. Nolīguma noteikumi par datu subjekta tiesībām, jo īpaši attiecībā uz tiesībām iesniegt prasību, galīgi neatbilst Eiropas kritērijiem.

Mēs noteikti vēlamies sadarboties ar ASV cīņā pret terorismu un terorisma finansēšanu. Šādu politiku ir iespējams un līdz ar to arī vajag īstenot, pilnībā ievērojot ES Līgumu noteikumus par pamattiesībām un privātumu.

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

saskaņā ar Reglamenta 52. panta 3. punktu

iesniedza Gerard Batten

Ierosinātais tiesību akts no demokrātijas viedokļa ir nelikumīgs šādu triju pamatiemeslu dēļ:

1) visi ar Lisabonas līgumu saskaņā ierosinātie tiesību akti ir nelikumīgi, jo Eiropas iedzīvotājiem liedza piedalīties referendumā par Līguma pieņemšanu;

2) nolīguma projekts bija pieejams tikai 27. maijā un tikai ierobežotam deputātu skaitam; to iesniedza „zaļās nedēļas” laikā, kad EP deputāti parasti uzturas ievēlēšanas valstī, un līdz ar to tikai nedaudzi varēja iepazīties ar nolīguma saturu; tiem deputātiem, kuri nolīgumu izlasīja, bija jāparaksta apliecinājuma deklarācija, ka viņi neizpaudīs tā saturu;

3) attiecīgie konfidenciālie un privātie finanšu dati ir atsevišķu personu, nevis Eiropas Savienības vai Parlamenta īpašums. Ja šāds nolīgums ir vajadzīgs, tam ir jābūt starptautiskam nolīgumam, ko noslēgušas demokrātiskas, vēlētāju ievēlētas valdības, kuras ir atbildīgas vēlētāju priekšā.

Šāds tiesību akts var būt nelikumīgs arī tādēļ, ka neatbilst dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem par datu aizsardzību attiecībā uz informācijas izpaušanu aizjūras trešām personām.

Līdz ar to es un mani kolēģi no Apvienotās Karalistes Neatkarīgās partijas balsosim pret, un līdzīgi rīkoties mēs mudinām visu dalībvalstu visus EP deputātus, kuri aizstāv demokrātisku valstu suverenitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.7.2010
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 9 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jan Philipp Albrecht, Sonia Alfano, Roberta Angelilli, Gerard Batten, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Simon Busuttil, Philip Claeys, Carlos Coelho, Rosario Crocetta, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Clemente Mastella, Véronique Mathieu, Nuno Melo, Louis Michel, Claude Moraes, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Rui Tavares, Wim van de Camp, Daniël van der Stoep, Axel Voss, Manfred Weber, Renate Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Alexander Alvaro, Edit Bauer, Anne Delvaux, Ioan Enciu, Iliana Malinova Iotova, Ernst Strasser, Marie-Christine Vergiat
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jens Geier