Eiropas ParlamentsChoisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- it - italiano
- lv - latviešu valoda (izvēlēts)
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
| Procedūra : 2007/0229(COD) |
|
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
| Dokumenta lietošanas cikls : A7-0265/2010 | ||||||
Iesniegtie teksti : A7-0265/2010 |  | Debates : PV 13/12/2010 - 18CRE 13/12/2010 - 18 |  | Balsojumi : PV 14/12/2010 - 9.18CRE 14/12/2010 - 9.18 Balsojumu skaidrojumi PV 24/03/2011 - 6.12 CRE 24/03/2011 - 6.12 |  | Pieņemtie teksti : P7_TA(2011)0115 |
| ZIŅOJUMS ***I |
| ||||||||||||
| 2010. gada 5. oktobris |
| ||||||||||||
|
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī (COM(2007)0638 – C7-0470/2007 – 2007/0229(COD)) | |||||||||||||
| |||||||||||||
| |||||||||||||
 EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī (COM(2007)0638 – C7-0470/2007 – 2007/0229(COD)) Parasta likumdošanas procedūra – pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0638), – ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 67. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0470/2007), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, – ņemot vērā Reglamenta 55. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0265/2010), 1. pieņem turpmāk tekstā izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā; 2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| PASKAIDROJUMS |
| |||
|
1. PRIEKŠLIKUMA PRIEKŠVĒSTURE Komisija 2001. gadā nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, lai strādātu algotu darbu vai veiktu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātas personas. Neskatoties uz Eiropas Parlamenta labvēlīgu atzinumu, šis vērienīgais priekšlikums ar mērķi izveidot visu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, kuri vēlas veikt saimniecisko darbību Savienības teritorijā, nav pieņemts pirmajā lasījumā Padomē, un Komisija to oficiāli atsauca 2006. gadā. Komisija 2005. gada decembrī pieņēma rīcības programmu likumīgas imigrācijas jomā, un šajā programmā tika izklāstīta Komisijas jaunā stratēģija ekonomiskās imigrācijas jomā. Tā paredzēja noteikt nosacījumus dažu kategoriju trešo valstu darba ņēmēju uzņemšanai (augsti kvalificēti darba ņēmēji, sezonas darba ņēmēji, uzņēmuma ietvaros pārceltās personas un algoti praktikanti). Papildus šo nozaru direktīvu pieņemšanai šajā rīcības plānā arī ir atsauce uz pamatdirektīvu, kuras mērķis ir ieviest, no vienas puses, vienotu pieteikšanās procedūru darba un uzturēšanās atļaujas saņemšanai un, no otras puses, vienotu tiesību kopumu visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas un strādā kādā no dalībvalstīm. Komisija nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai 2007. gada oktobrī. Eiropas Parlamentam lūdza sniegt atzinumu saskaņā ar apspriežu procedūru atbilstīgi EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktam. Taču vienprātības trūkuma dēļ Padomē priekšlikumu nevarēja pieņemt, līdz stājās spēkā Lisabonas līgums. Ar šo līgumu tika grozīta likumdošanas instrumentu pieņemšanas procedūra likumīgas imigrācijas jomā. Jaunais juridiskais pamats prasa kvalificētu vairākumu Padomē un un paredz koplēmuma procedūru ar Eiropas Parlamentu. Šā iemesla dēļ Eiropas Parlaments atkārtoti izskatīja šo priekšlikumu saskaņā ar tā saukto "omnibusa" procedūru. 2. PRIEKŠLIKUMA SATURS Hāgas programmā ir atzīts, ka likumīgai imigrācijai būtiska nozīme ekonomikas attīstībā. Ņemot to vērā, Parlaments aicināja Komisiju iesniegt rīcības plānu, kas ļautu darba tirgū nekavējoties reaģēt uz pastāvīgi mainīgo pieprasījumu pēc ārvalstu darbaspēka. Saskaņā ar Eiropadomes 2009. gada 10. un 11. decembrī pieņemto Stokholmas programmu darbaspēka imigrācija var palielināt ekonomikas konkurētspēju un dzīvotspēju. Ņemot vērā būtiskās demogrāfiskās problēmas, kas Eiropas Savienību sagaida nākotnē, un pieaugošo pieprasījumu pēc darbaspēka, šajā jaunajā daudzgadu programmā dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt elastīgus imigrācijas politikas virzienus, lai atbalstītu Savienības ilgtermiņa ekonomikas attīstību un uzlabotu rādītājus. Pašreizējā direktīvas priekšlikumā tiek risinātas šīs problēmas. Ieviešot vienotu pieteikuma procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas tikt uzņemti dalībvalsts teritorijā nelūkā strādāt un piedāvājot viņiem drošu juridisku statusu, ar šo direktīvu tiks vienkāršoti bieži vien sarežģītie ekonomisko migrantu uzņemšanas pasākumi. Tādējādi tā ļautu dalībvalstu darba tirgiem reaģēt uz pašreizējām un turpmākām vajadzībām pēc darbaspēka un nodrošinātu ar līdzekli cīņā pret ekspluatāciju un diskrimināciju, kam pārāk bieži tiek pakļauti šie darba ņēmēji. Turklāt šis direktīvas priekšlikums paredz ierobežot atšķirības starp valstu tiesību aktiem, no vienas puses, attiecībā uz darba un uzturēšanās atļaujas pieteikuma procedūru un, no otras puses, uz tiem trešo valstu valstpiederīgajiem piešķirtajām tiesībām, kuri likumīgi strādā Eiropas Savienībā, bet kuriem vēl nav ilgtermiņa iedzīvotāja statusa. Faktiski pašlaik pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm. Ir būtiski precizēt, ka ar šo priekšlikumu netiek noteikti trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas nosacījumi. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par uzņemšanas nosacījumu noteikšanu un to migrantu skaita noteikšanu, kuri vēlas tikt uzņemti šo valstu teritorijā, lai strādātu. 3. REFERENTES VIEDOKLIS Viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un darbu ir izveidot līdzsvarotus likumīgas imigrācijas kanālus, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Ekonomiskā imigrācija ir realitāte, kurā mums ir jāievieš kārtība, taču tā ir arī nepieciešamība, ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskarsies tuvākajā nākotnē. Tādēļ imigrācijas politiku var uzskatīt par mūsu darbaspēka vajadzību regulēšanas instrumentu, kas šādi arī palīdz īstenot stratēģiju "Eiropa 2020". Referente ļoti labvēlīgi vērtē šā horizontālā tiesiskā regulējuma ieviešanu, to piemērojot visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir uzņemti Eiropas Savienības teritorijā darba nolūkā. Referente arī vēlējās saglabāt plašu piemērošanas jomu. Direktīva tiek piemērota visiem dalībvalsts teritorijā uzņemtajiem trešo valstu darba ņēmējiem un arī visiem tiem, kuri sākotnēji uzņemti citu iemeslu dēļ, bet ieguvuši tiesības strādāt, pamatojoties uz valsts vai Kopienas tiesību normām. Arī sezonas darba ņēmēju un uzņēmuma ietvaros pārceltu darbinieku izslēgšana ir pamatota ar Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem direktīvām, kas īpaši attiecas uz šīm darba ņēmēju kategorijām. Šo darba ņēmēju iekļaušana šā direktīvas priekšlikuma piemērošanas jomā mums liek grozīt Komisijas sākotnējo priekšlikumu un atlikt tā pieņemšanu uz vēl vēlāku laiku. Attiecībā uz patvēruma meklētāju un personu, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība, izslēgšanu ir būtiski uzsvērt, ka šajā jomā pašlaik esošie instrumenti sniedz lielāku aizsardzību nekā šajā priekšlikumā paredzētie instrumenti. Par apvienoto procedūru Šīs direktīvas pieņemšana vienkāršos trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas procedūras nodarbinātības nolūkā. Apvienota procedūra, kas sekmētu vienota dokumenta piešķiršanu, ar kuru tiktu sniegta atļauja piekļūt darba tirgum, būtiski vienkāršos uzņemšanas sistēmu. Divas atšķirīgas procedūras padara ilgāku pieteikumu izskatīšanas laiku un palielina administratīvās izmaksas. Izmantojot šādu "vienas pieturas" shēmu, administratīvā procedūra būs vienkāršāka, lētāka un ātrāka. Turklāt viena dokumenta izsniegšana arī ļaus vieglāk kontrolēt personas, kuras ir uzņemtas dalībvalsts teritorijā un kurām ir atļauts strādāt. Šā dokumenta formāts atbildīs visās dalībvalstīs kopējam uzturēšanās atļaujas formātam. Dalībvalstis varēs arī paredzēt papildu dokumentu, kas būs vienīgi informatīvs. Šis dokuments ļaus papildināt apvienotajā atļaujā ietverto informāciju un līdz ar to vienkāršot pārbaudes. Tādējādi ar šo priekšlikumu tiek radītas priekšrocības migrantiem, darba devējiem un dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Tā kā Komisijas priekšlikumā nav norādīts, vai pieteikumu var iesniegt darba devējs vai darba ņēmējs, un no kuras valsts var iesniegt pieteikumu, referents uzskata, ka šis būtiskais jautājums ir jāprecizē. Referente tādēļ ierosina, ka gadījumā, ja pieteikumu nevar iesniegt no trešās valsts, to var iesniegt pats darba devējs uzņemšanas dalībvalstī, lai trešās valsts valstspiederīgajam nebūtu īpaši jāierodas Kopienas teritorijā nolūkā iesniegt šo pieteikumu. Turklāt referente arī vēlas uzsvērt, ka, dalībvalstīm pieņemot lēmumus, ir nepieciešamas juridiskās drošības un pārredzamības prasības. Šiem lēmumiem būs būtiska ietekme šo cilvēku dzīvē, un tie ir jāpieņem pilnībā pārredzami. Šajā sakarībā referente vēlējās paskaidrot, ka jebkurš noraidošs lēmums ir pienācīgi jāpamato. Nosacījumiem un kritērijiem, kuri var būt par pamatu apvienotās atļaujas pieteikuma noraidījumam, ir jābūt objektīviem un noteiktiem valsts tiesību aktos. Visbeidzot, attiecībā uz apvienotās atļaujas izsniegšanas izmaksām referents uzskata, ka ir svarīgi, lai tās būtu ne vien samērīgas, bet arī balstītos uz faktiski sniegtā pakalpojuma principa. Par vienoto tiesību kopumu Šajā direktīvas priekšlikumā ir paredzēta vienlīdzīga izturēšanās pret visu valstu darba ņēmējiem, pamatojoties uz vienotu tiesību kopumu ar darba tirgu saistītās jomās. Lai gan priekšlikumā ietvertie noteikumi ir Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetencē, referente uzskata, ka tie rada labākas aizsardzības priekšrocības darba ņēmējiem no trešām valstīm, nekā to pašlaik prasa starptautiskajās konvencijas, kuras ir ratificējušas tikai dažas dalībvalstis. Tā kā šīs personas piedalās uzņemšanas valsts ekonomiskajā darbībā, viņām ir jāsaņem drošs un aizsargājošs juridiskais statuss, kas nepieļauj viņu atstumšanu un diskrimināciju. Šis statuss arī ļaus cīnīties pret negodīgu konkurenci, ko bieži izraisa šo darba ņēmēju juridiskas aizsardzības statusa trūkums. Referente pauž cerību, ka šī direktīva tiks pieņemta drīz. Viņa uzskata, ka ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pieņemt tiesību aktus ekonomiskās imigrācijas jomā, lai noteiktu kopēju pieeju visās 27 dalībvalstīs. Ar Lisabonas līgumu ieviestie grozījumi ļauj īstenot šo virzību, un mums tas ir jāpaveic. | ||||
| Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (30.4.2010) |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(*) Komiteju iesaistīšanas procedūra – Reglamenta 50. pants. ĪSS PAMATOJUMS Pašreizējais direktīvas priekšlikums ir daļa no Eiropas Savienības centieniem izstrādāt visaptverošu politiku migrācijas jomā, un tas ir pamatpriekšlikums, kurš attiecas uz trešo valstu pilsoņiem un kuram divkāršs mērķis: a) izstrādāt vienotu uzturēšanās un darba atļaujas dalībvalstī pieprasījuma procedūru; b) nodrošināt to trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas Eiropas Savienībā, vienotu minimālo tiesību kopumu, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi ar darba ņēmējiem no dalībvalstīm. Par šo priekšlikumu jau notika debates Padomē un par to tika pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija (P.Gaubert un R. Jeleva 2008. gada 20. novembra ziņojums) saskaņā ar apspriežu procedūru atbilstīgi bijušajam Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (EKL). Jaunā likumdošanas procedūra (parastā likumdošanas procedūra), ko saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) piemēro šim priekšlikumam, pamato jaunas Eiropas Parlamenta rezolūcijas izstrādi. Atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt, ka šajā ziņojumā ir jāietver tikai tie jautājumi, kuri ir ekskluzīvā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) kompetencē, t. i., 9., 12., 15. un 16. apsvērums, 2. panta b) punkts, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 12. pants (izņemot pirmās rindkopas ievadfrāzi) un 13. pants, ja vien atzinuma sagatavotājs vai cits šo komiteju pārstāvošs deputāts nenolemj iesniegt grozījumus Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai par šā priekšlikuma aspektiem, kuri nav EMPL komitejas ekskluzīvā kompetencē. Šis priekšlikums ir daļa no likumdošanas iniciatīvu kopuma, ko Komisija izsludināja 2007. gadā. Šim dokumentam vajadzētu būt pamatdirektīvai un minimālajam kopējam standartam, ko piemēro specifiskākām direktīvām imigrācijas jomā, kuras ir ietvertas šajā kopumā (sankcijas pret darba devējiem, kas nelegāli nodarbina darba ņēmējus; augsti kvalificēti strādājošie, algoti praktikanti un uzņēmuma iekšienē pārceltiem darbiniekiem). Būtu loģiski, ja debates par šo kopumu būtu sākušās ar šā pamatpriekšlikuma apspriešanu un, pamatojoties uz vienošanos par šo priekšlikumu, notiktu debates par konkrētiem priekšlikumiem. Diemžēl tā nenotika, un Eiropas Savienība jau ir pieņēmusi direktīvas par sankcijām pret darba devējiem (Direktīva 2009/52/EK) un par augsti kvalificētiem darba ņēmējiem (Direktīva 2009/50/EK). Šīs loģikas neievērošana mums liek turpmāk strādāt, pamatojoties uz notikušu faktu, analizējot ES strādājošo trešo valstu valstspiederīgo tiesības saistībā ar šo priekšlikumu, ir jāņem vērā, kādas tiesības jau bauda augsti kvalificēti darba ņēmēji, lai nepieļautu pretrunas un panāktu minimālu saskaņotību un konsekvenci starp šiem abiem dokumentiem. Tādēļ ir jāņem vērā tiesības, ko Eiropas Savienība jau piešķir darba ņēmējiem, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji (Direktīva 2003/109/EK), trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir uzņemti studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (Direktīva 2004/114/EK), vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir uzņemti zinātniskās pētniecības nolūkā (Direktīva 2005/71/EK). Galvenā problēma direktīvas priekšlikumā ir tā, ka mums paziņotos pamata tiesību aktus un to horizontālo raksturu ierobežo izņēmumi no piemērošanas jomas un atkāpes attiecībā uz noteiktām grupām. Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šis jautājums negatīvi ietekmē šīs direktīvas pamatmērķi nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes ar Kopienas pilsoņiem garantijas sociālajā un ekonomiskajā, kā arī darba jomā visiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas Eiropas Savienībā strādā likumīgi. Šāda vienlīdzība ir nepieciešama vienkārša sociālā taisnīguma un godīguma dēļ un nolūkā atzīt ieguldījumu, ko viesstrādnieki ar savu darbu, kā arī nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām sniedz Eiropas Savienībai. Tāpat tas palīdzēs ierobežot negodīgu konkurenci, apgrūtināt nelegāla darba praksi un kavēt darba ņēmēju no trešām valstīm ekspluatāciju un sociālo atstumtību. Minimālā tiesību kopuma izstrāde ir svarīga, lai izveidotu vienotu noteikumu kopumu visā Eiropas Savienībā attiecībā uz likumīgiem darba ņēmējiem no trešām valstīm neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi ir nodarbināti. Izveidot šo tiesību kopumu visiem likumīgajiem migrantiem bez izņēmumiem un ar minimālām atkāpēm ir nepieciešams, lai izpildītu mūsu saistības attiecībā uz integrāciju un to darba ņēmēju tiesībām, kuri likumīgi strādā Eiropas Savienībā, tādējādi atzīstot viņu tiesības uz cieņu un viņu ieguldījumu ES ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Lai uzlabotu šīs direktīvas horizontālās īpašības un lai to noteiktu par atskaites punktu un pamatu turpmākām direktīvām attiecībā uz īpašām grupām, pretēji Komisijas iecerēm ir jāprecizē, ka neviena īpaša grupa, jo īpaši sezonas darba ņēmēji, nebūtu jāizslēdz no šīs direktīvas piemērošanas jomas. Īpašās direktīvās ir jāparedz konkrēti nosacījumi iekļūšanai ES un, iespējams, īpašas tiesības, taču neliekot šķēršļus visiem tiem likumīgajiem migrantiem, uz kuriem attiecas šajā pamatdirektīvā ietvertie godīgas, taisnīgas un vienlīdzīgas attieksmes mērķi. Atzinuma sagatavotājs iebilst Komisijas priekšlikumam saglabāt būtiskus aizsardzības aspektus dalībvalstu kompetencē. Ir skaidrs, ka situācija darba tirgū un nepieciešamība pēc ārvalstu darbaspēka, kā arī tā kvalifikācijas līmenis dažādās dalībvalstīs atšķiras. Tomēr dažādā vidē ir lietderīgi un nepieciešams noteikt minimālu kopēju standartu, lai varētu veiksmīgi īstenot kopēju, saskaņotu un taisnīgu migrācijas politiku, kas sniegtu efektīvu ieguldījumu migrantu sociālajā un profesionālajā integrācijā. GROZĪJUMI Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Pamatojums Tehnisks grozījums, lai koriģētu to, ka Komisijas tekstā teikts pretējais vajadzīgajam, t. i., ka jāierobežo to trešo valstu valstspiederīgo tiesības, kuriem ir īslaicīgas uzturēšanās atļaujas.
PROCEDŪRA
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| PROCEDŪRA |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 2. decembris | Juridisks paziņojums |