par sabiedrisko apraidi digitalizācijas laikmetā — duālās sistēmas nākotne

(2010/2028(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 14. pantu un 106. panta 2. punktu,

–    ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību pievienoto 29. protokolu par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs(1),

–    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. panta 2. punktu(2),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(3),

–    ņemot vērā 1996. gada 19. septembra rezolūciju par valsts televīzijas nozīmi sabiedrībā, kas izmanto multivides pakalpojumus(4),

–    ņemot vērā 2008. gada 25. septembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos un plurālismu Eiropas Savienībā(5),

–    ņemot vērā 2008. gada 16. decembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē(6),

–    ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei(7),

–    ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropas Savienības dalībvalstīs (SEC(2007)0032),

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1996. gada 11. septembra Ieteikumu Nr. R(96)10 dalībvalstīm par sabiedriskās apraides neatkarības garantēšanu,

–    ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 1999. gada 25. janvāra Padomes sēdē pieņemto rezolūciju par sabiedrisko apraidi(8),

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2007. gada 31. janvāra Ieteikumu Nr. CM/Rec(2007)2 dalībvalstīm par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un plašsaziņas līdzekļu satura daudzveidību,

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2007. gada 31. janvāra Ieteikumu Nr. CM/Rec(2007)3 dalībvalstīm par plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem informācijas sabiedrībā,

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2009. gada 25. jūnija Ieteikumu Nr. 1878(2009) par sabiedriskās apraides finansēšanu,

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2006. gada 27. septembra deklarāciju par sabiedriskās apraides neatkarības garantēšanu dalībvalstīs,

–    ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–    ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7–0286/2010),

A.  tā kā Eiropas demokrātiskajā sabiedrībā pilsoņu piedalīšanās publiskās diskusijās un piekļuve informācijai digitālajā pasaulē ir atkarīga no aktīvas un konkurētspējīgas audiovizuālās un preses nozares;

B.   tā kā ES dalībvalstu pilsoņiem raidorganizācijas ir viens no būtiskākajiem informācijas avotiem un tādējādi ir svarīgs faktors cilvēku vērtību un viedokļu veidošanā;

C.  tā kā gan sabiedriskajai, gan privātajai apraidei ir izšķiroša nozīme Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā, kultūras daudzveidības un identitātes veidošanā, informācijas sniegšanā, plurālismā, sociālajā kohēzijā, pamatbrīvību ievērošanas veicināšanā un demokrātijas funkcionēšanā;

D.  tā kā sabiedriskajām raidorganizācijām ir vadoša loma, veicinot un izmantojot tehnoloģisko attīstību tā, lai to saturu nodotu sabiedrībai ar novatoriskām plašsaziņas un izplatīšanas metodēm;

E.   tā kā ES audiovizuālā vide ir unikāla un tai ir raksturīga tā dēvētā duālā sistēma, kuras pamatā ir patiess līdzsvars starp sabiedriskajām un komerciālajām raidorganizācijām;

F    tā kā vispārējās interesēs ir iedibināt efektīvu duālo sistēmu, kurā pastāv patiess līdzsvars starp sabiedriskā un privātā sektora raidorganizācijām;

G.  tā kā sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju līdzāspastāvēšana ir nodrošinājusi brīvi pieejamu plašu programmu klāstu, kas sniedz priekšrocības visiem ES pilsoņiem un sekmē viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, kultūru un valodu daudzveidību, redakcionālu konkurenci (satura kvalitātes un dažādības ziņā) un vārda brīvību;

H.  tā kā Eiropas Savienība pievērš īpašu uzmanību tam, kāda ir duālās sistēmas nozīme Eiropas Savienībai veltītu materiālu veidošanā un izplatīšanā;

I.    tā kā izmaiņas audiovizuālajā vidē, kas pēdējos gados notikušas, attīstoties digitālajām tehnoloģijām, patentētām maksas platformām un jauniem tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, ir atstājušas ietekmi uz tradicionālo duālo apraides sistēmu un redakcionālo konkurenci (satura kvalitātes un dažādības ziņā), liekot sabiedriskajām un privātajām raidorganizācijām dažādot savu darbību un apsvērt jaunu platformu izmantošanu;

J.    tā kā jauno tehnoloģiju izplatība ir mainījusi Eiropas pilsoņu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un informācijai;

K.  tā kā tiešsaistē plašsaziņas līdzekļu nozares tradicionālās robežas vairs nav iespējams nospraust, jo tradicionālie plašsaziņas līdzekļi nevar pastāvēt, neizmantojot jaunas tehnoloģijas platformas (piemēram, īsziņu pakalpojumus, tīmekļa vietnes, lietojumprogrammas viedtālruņiem) saskaņā ar Eiropas Savienības Digitālās programmas mērķiem;

L.   tā kā laikraksti un žurnāli ir būtisks elements Eiropas plurālistiskajā un daudzveidīgajā plašsaziņas līdzekļu vidē, un tiem būtu jāsaglabā sava nozīme;

M.  tā kā jaunajā plašsaziņas līdzekļu vidē arvien lielāku nozīmi gūst telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, interneta pakalpojumu sniedzēji un meklētājprogrammas;

N.  tā kā digitālajā laikmetā, kurā patērētājiem ir lielākas izvēles iespējas, bet kurā pastāv arī risks, ka notiks auditorijas sadrumstalotība, aizvien lielāka plašsaziņas līdzekļu koncentrācija, vertikāli integrētu plašsaziņas līdzekļu skaita pieaugums, kā arī virzība uz maksas pakalpojumiem un kodēšanu, sabiedriskā apraide saglabā sabiedrisko telpu un tai tas būtu jādara, nodrošinot kvalitatīvas un sabiedrībai nozīmīgas programmas un objektīvu informāciju;

O.  tā kā dažās dalībvalstīs sabiedriskā apraide vēl nav pietiekami iesakņojusies sabiedrībā un tai nepietiek līdzekļu;

P.   tā kā dažās dalībvalstīs sabiedriskās raidorganizācijas saskaras ar nopietnām problēmām, kas rada grūtības to politiskajai neatkarībai, dzīvotspējai un pat finansiālā pamata nodrošināšanai, tieši apdraudot duālās sistēmas pastāvēšanu;

Q.  tā kā komerciālā televīzija pēdējā laikā ir saskārusies ar ekonomiskām grūtībām reklāmas apmēra samazināšanās dēļ;

R.   tā kā saskaņā ar Amsterdamas protokola principiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumu noteikšana un finansējuma nodrošināšana sabiedriskajām raidorganizācijām ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence;

S.   tā kā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir nepieciešams pietiekams valsts finansējums, līdzdalība nozīmīgos jauno tehnoloģiju projektos un platformās, kā arī stabili un paredzami reglamentējoši noteikumi, lai tie spētu pildīt savus uzdevumus, piedāvājot augstas kvalitātes kultūras un ziņu raidījumu saturu, un tādējādi ievērojami uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi sabiedrības interesēs;

T.   tā kā ir iespējams uzlabot sabiedrisko apraidi, dalībvalstīm apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi;

U.  tā kā visās valstīs par prioritāti būtu jānosaka Eiropas standartu ievērošana attiecībā uz vārda brīvību, viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību, uzdevumiem un finansēšanu;

V.  tā kā ES rīcībā šobrīd nav atbilstošu instrumentu, ar kuriem veikt uzraudzību un reaģēt uz apdraudējumu sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un duālajai sistēmai dalībvalstīs vai konkrētos ES reģionos,

1.   atkārtoti apstiprina atbalstu duālajai apraides sistēmai, kurā privātajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir sava attiecīgā nozīme neatkarīgi no politiskā un ekonomiskā spiediena, un aicina nodrošināt piekļuvi augstākā līmeņa apraidei neatkarīgi no patērētāju un lietotāju maksātspējas;

2.   īpaši uzsver Eiropas patiesi līdzsvarotas duālās sistēmas būtisko nozīmi demokrātijas, sociālās kohēzijas, integrācijas un vārda brīvības veicināšanā, pievēršot uzmanību plašsaziņas līdzekļos vērojamās viedokļu dažādības saglabāšanai un sekmēšanai, plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmei, kultūras un valodu daudzveidībai un ar preses brīvību saistītu Eiropas standartu ievērošanai;

3.   konstatē, ka sabiedrisko un privāto plašsaziņas līdzekļu līdzāspastāvēšana ir ievērojami veicinājusi satura piedāvājuma novatorismu un dažādošanu un pozitīvi ietekmējusi kvalitāti;

4.   atkārtoti apstiprina nepieciešamību saglabāt neatkarīgu, spēcīgu un dzīvotspējīgu sabiedrisko apraidi, pielāgojoties digitālā laikmeta prasībām, un prasa veikt konkrētus pasākumus, lai īstenotu šo mērķi;

5.   šajā sakarībā uzsver to, ka digitalizācijas laikmetā sabiedriskajai apraidei ir īpaša misija nodrošināt sabiedrisko telpu, veidojot plašsaziņas līdzekļu kvalitatīvu vispārējas intereses saturu, kas ir plaši pieejams visās attiecīgajās platformās;

6.   aicina dalībvalstis paredzēt pietiekamus resursus, lai ļautu sabiedriskajām raidorganizācijām izmantot jauno digitālo tehnoloģiju priekšrocības, garantējot plašai sabiedrībai priekšrocības, ko sniedz mūsdienīgi audiovizuālie pakalpojumi;

7.   šajā sakarībā aicina sabiedriskās raidorganizācijas piedāvāt pievilcīgu un kvalitatīvu saturu tiešsaistē, lai uzrunātu jauniešus, kuri no plašsaziņas līdzekļiem izmanto gandrīz vienīgi internetu;

8.   aicina dalībvalstis cīnīties pret digitālizācijas atšķirībām, piemēram, starp pilsētām un lauku apgabaliem, un nodrošināt, lai digitalizācija visiem cilvēkiem visos reģionos sniegtu vienlīdzīgas iespējas piekļūt sabiedriskajai apraidei;

9.   mudina dalībvalstis apsvērt iespēju atvieglot patērētājiem pāreju no analogās uz digitālo televīziju;

10. mudina dalībvalstis noteikt sabiedrisko raidorganizāciju uzdevumus, lai tās varētu saglabāt savu atšķirīgumu, apņemoties veidot oriģinālus audivizuālos darbus un augstas kvalitātes programmas un žurnālistiku, ko neietekmē komerciāli vai politiski apsvērumi un kas ir to īpašā iezīme; norāda, ka šos uzdevumus būtu jānosaka pēc iespējas precīzāk, vienlaikus pienācīgi ievērojot raidorganizāciju autonomiju programmu izstrādē;

11. atgādina, ka saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu sabiedriskajām raidorganizācijām savu uzdevumu robežās jābūt iespējai piedāvāt pakalpojumus, tai skaitā jaunus pakalpojumus, izmantojot visas platformas;

12. uzsver, ka dažās dalībvalstīs trūkst tiesību normu attiecībā uz sabiedriskās apraides pakalpojumiem internetā un ka tas var ietekmēt šīs nozares spējas paplašināties, izmantojot jaunas platformas;

13. atgādina, ka virszemes apraides platformām, kuru pamatā ir atvērti standarti, kas ļauj īstenot sadarbspēju, ir galvenā nozīme duālajā apraides sistēmā un tās ir ideāls instruments, lai nodrošinātu lietotājiem bezmaksas, viegli pieejamus audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus, kuri ir labāk pielāgoti vietējo tirgu sadrumstalotībai un tādējādi var labāk apmierināt vietējo iedzīvotāju vēlmes kultūras un sociālajā jomā;

14. pieņem zināšanai Komisijas 2009. gada jūlija paziņojumu par apraidi(9), kurā atzītas sabiedrisko raidorganizāciju tiesības būt pārstāvētām visās attiecīgajās apraides platformās un kurā ir atkārtoti apliecināta dalībvalstu kompetence noteikt sabiedriskās raidorganizācijas uzdevumus, finansējumu un organizāciju, atzīstot Komisijas pilnvaras attiecībā uz acīmredzamu kļūdu labošanu, un aicina dalībvalstis saglabāt līdzsvaru starp piedāvātajiem digitālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, nodrošināt sabiedriskās apraides un privāto plašsaziņas līdzekļu godīgu konkurenci un tādējādi dinamisku tiešsaistē pieejamu plašsaziņas līdzekļu klāstu;

15. atzinīgi vērtē to, ka ir atzīts tehnoloģiju neitralitātes princips un nepieciešamība ievērot sabiedrisko raidorganizāciju redakcionālo neatkarību, pienācīgi ņemot vērā to vajadzību pēc stabila un droša finansējuma;

16. tomēr norāda uz (pašreizējo) ex ante testu ievērojamām izmaksām un pauž atbalstu samērīgiem novērtējumiem;

17. atgādina to, cik svarīgi ir Eiropas Padomes ieteikumi un deklarācijas, par kurām vienojušās visas ES dalībvalstis un kurās noteikti Eiropas standarti attiecībā uz vārda brīvību, preses brīvību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, kā arī sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību, organizēšanu, uzdevumiem un finansēšanu, jo īpaši informācijas sabiedrībā, tādējādi aizsargājot sabiedriskās apraides ticamību;

18. atgādina dalībvalstīm par to apņemšanos ievērot šos Eiropas standartus un iesaka tām sniegt atbilstošu, samērīgu un stabilu finansējumu sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai ļautu tiem pildīt to uzdevumus, garantētu to politisko un ekonomisko neatkarību un palīdzētu veidot integrētu, uz informāciju un zināšanām balstītu sabiedrību, kurā visiem ir pieejami dažādus viedokļus pārstāvoši un kvalitatīvi plašsaziņas līdzekļi;

19. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi dažādos līmeņos (valsts iestādes plašsaziņas līdzekļu jomā, ieinteresētās personas, sabiedrisko raidorganizāciju vadība, neatkarīgi regulatori, kā arī televīzijas skatītāju un pilsoņu pārstāvji);

20. aicina dalībvalstis stiprināt valsts plašsaziņas līdzekļu regulatoru sadarbību Eiropas Regulatīvo iestāžu platformā (EPRA) un palielināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu saistībā ar attiecīgo valstu sabiedriskās apraides sistēmām;

21. atgādina dalībvalstīm, ka sabiedrisko raidorganizāciju valdes locekļi būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu kompetenci un zināšanām par plašsaziņas līdzekļu nozari;

22. aicina Komisiju un dalībvalstis pilnvarot Eiropas Audiovizuālo observatoriju, piešķirot tai vajadzīgos resursus, vākt datus un veikt pētījumus par to, kā dalībvalstis ir piemērojušas šos standartus, lai pārbaudītu, vai standartu ievērošana sniedz vēlamos rezultātus, un mudina saukt dalībvalstis pie atbildības par šo saistību nepildīšanu;

23. aicina Komisiju saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai piešķirt lielāku nozīmi duālajai sistēmai kā daļai no ES acquis un mudina uzraudzīt progresu, ko kandidātvalstis sasniegušas šajā jomā;

24. turklāt aicina dalībvalstis pienācīgi risināt problēmu, kas saistīta ar sabiedrisko raidorganizāciju nepietiekamu finansēšanu, ņemot vērā sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu īpašo uzdevumu būt pieejamiem pēc iespējas lielākam skaitam skatītāju un klausītāju visās jaunajās plašsaziņas līdzekļu platformās;

25. konstatē, ka visās dalībvalstīs ir jāgarantē pārredzamas privāto raidorganizāciju īpašumtiesības, un aicina Komisiju uzraudzīt un atbalstīt progresu šajā jomā;

26. prasa dalībvalstīm pārtraukt politisko iejaukšanos sabiedrisko raidorganizāciju piedāvāto pakalpojumu saturā;

27. atzinīgi vērtē Komisijas pieprasītā neatkarīgā pētījuma secinājumus par rādītāju definēšanu viedokļu daudzveidības noteikšanai ES plašsaziņas līdzekļos;

28. mudina ieviest viedokļu daudzveidības novērošanu plašsaziņas līdzekļos, kas ir efektīvs līdzeklis, lai atklātu apdraudējumu viedokļu daudzveidībai plašsaziņas līdzekļos;

29. atgādina par EIB piedāvātajiem finanšu instrumentiem un mudina sabiedriskās raidorganizācijas, kas nonākušas finansiālās grūtībās, lūgt EIB aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem, lai atjaunotu savu infrastruktūru, jo īpaši saistībā ar digitalizāciju un jauninājumu ieviešanu;

30. mudina dažādas ieinteresētās personas padziļināt sadarbību, lai saglabātu duālo sistēmu, un jo īpaši mudina sabiedriskās un privātās raidorganizācijas sadarboties savā starpā un ar izdevējiem, lai dalītos ar saturu, īstenotu novatoriskus projektus un rastu jaunas iespējas kopīgam darbam;

31. aicina Komisiju uzsākt iniciatīvu, kas apvienotu dažādus plašsaziņas līdzekļu nozares pārstāvjus, lai palīdzētu noteikt iespējamas sadarbības jomas, veicinātu paraugprakses apmaiņu un risinātu attiecīgus jautājumus;

32. šajā sakarībā norāda, ka pašvaldību un vietējām raidorganizācijām, jo īpaši mazākās kopienās, ir grūtības iegūt ilgtermiņa finansējumu (piemēram, no reklāmas) un ka digitalizācijas radītās jaunās iespējas var izmantot šajā jomā, lai nodrošinātu reģionāla līmeņa raidorganizāciju darbību plašā teritorijā;

33. mudina Komisiju pielāgot autortiesības jaunajam digitālajam laikmetam, ļaujot raidorganizācijām turpināt sniegt plašu kvalitatīva Eiropai veltīta satura piedāvājumu, un jo īpaši apsvērt konkrētas iespējas, kā vienkāršot arhīva materiālu atkārtotu izmantošanu un ieviest paplašinātas kolektīvo licenču sistēmas un viegli pieejamas vienotā centra sistēmas tiesību piešķiršanai;

34. gaida ziņojumu par Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas noteikumu īstenošanu attiecībā uz raidlaiku, kas paredzēts Eiropas programmām, ņemot vērā to, ka dažas dalībvalstis nav veikušas pasākumus šajā jomā;

35. mudina Komisiju nodrošināt, lai satura apkopotāji ievērotu pašreizējo tiesisko regulējumu, un aicina Komisiju apsvērt iespējas meklētājprogrammām un pakalpojumu sniedzējiem finansiāli piedalīties satura radīšanā;

36. uzsver izglītības nozīmi plašsaziņas līdzekļu jomā, lai atbildīgi izmantotu pakalpojumus, kurus nodrošina satura apkopotāji;

37. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 83, 30.3.2010., 312. lpp. (2) OV C 83, 30.3.2010., 394. lpp. (3) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp. (4) OV C 320, 28.10.1996., 180. lpp. (5) OV C 8E, 14.1.2010., 85. lpp. (6) OV C 45E, 23.2.2010., 9. lpp. (7) OV C 257, 27.10.2009., 1. lpp. (8) OV C 30, 5.2.1999., 1. lpp. (9) OV C 257, 27.10.2009., 1. lpp.

Apraide ir unikāla nozare. Tā ietekmē cilvēku vērtību sistēmu un uzskatus un joprojām ir galvenais informācijas avots lielākajai daļai ES pilsoņu. Tādēļ tai ir īpaša nozīme attiecībā uz pamattiesību un demokrātijas aizsardzību un veicināšanu, tai skaitā sociālo kohēziju.

1. Duālā sistēma kā ES acquis daļa

Kā uzsvērts Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā(1), ES audiovizuālajai videi ir raksturīga tā sauktā „duālā sistēma”. Sabiedrisko un komerciālo raidstaciju līdzāspastāvēšana ir nodrošinājusi plašu programmu veidošanas spektru. Tā dod ieguldījumu viedokļu dažādībā plašsaziņas līdzekļos, kultūru un valodu daudzveidībā, redakciju konkurencē (satura kvalitātes un dažādības ziņā), kā arī vārda brīvības nodrošināšanā.

Tajā ietilpst arī spēcīga, dzīvotspējīga un pienācīgi finansēta sabiedriskās apraides sistēma. Labi funkcionējošā duālajā sistēmā sabiedriskās raidorganizācijas var paaugstināt standartus tirgū.

2. ES apņemšanās attiecībā uz sabiedrisko raidorganizāciju lomu

LES 29. protokolā(2) ES ir pievērsusies sabiedriskās apraides sistēmai dalībvalstīs, uzskatot, ka tā ir „tieši saistīta ar katras valsts sabiedrības demokrātijas, sociālajām un kultūras vajadzībām un vajadzību saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu”.

Sabiedriskās apraides svarīgums tika atkārtoti apstiprināts Padomes rezolūcijā par sabiedrisko apraidi(3) un tās loma kultūras daudzveidības veicināšanā ir tikusi atzīta UNESCO 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

Dalībvalstis arī Eiropas Padomes forumā piekrita ieteikumu kopumam(4).

3. Duālā sistēma digitālizācijas laikmetā — sistēma, kas pakļauta spiedienam

Diemžēl apraides vide Eiropā ir tālu no ideālas situācijas, kurā līdzsvarotu, duālu sistēmu balstītu divi vienlīdz spēcīgi pīlāri.

Sabiedriskās apraides plašsaziņas līdzekļi un duālā sistēma neatgriezeniskā situācijā

Digitālo plašsaziņas līdzekļu mainīgajā kontekstā sabiedriskās raidorganizācijas dažās dalībvalstīs saskaras ar principiālām un to pastāvēšanu apdraudošām problēmām, gan finansiālā, gan politiskā ziņā. „Vairākumā novēroto valstu sabiedriskās raidorganizācijas saskaras ar problēmām aizvien lielākas politizācijas un spiediena, nepareizu finansēšanas modeļu un aizvien sliktākas reputācijas dēļ [..]”(5).

Paralēli šīm norisēm vairākas privātās raidorganizācijas izraisīja diskusijas par to, cik tās ir patiesas — sakarā ar to ciešo saikni ar ietekmīgiem ekonomikas konglomerātiem vai tāpēc, ka to finansējuma avotiem ir neskaidra izcelsme.

Saskaņā ar LES 29. protokolu sabiedrisko raidorganizāciju finansēšana ir valsts iestāžu ziņā. Tomēr izšķirošais brīdis ir klāt. Dažās dalībvalstīs sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi un tādējādi arī duālā sistēma ir uz izzušanas robežas. ES audiovizuālā politika nevar aprobežoties tikai ar iejaukšanos pārmērīgas kompensācijas gadījumos. Lai konsekventi ievērotu apņemšanos attiecībā uz duālo sistēmu, ir arī jāpārdomā jautājums gan par finansējuma trūkumu, gan sabiedrisko raidorganizāciju redakcionālo un pārvaldības neatkarību.

No duālās sistēmas uz daudzpusēju vidi

Plašsaziņas līdzekļu politika 2010. gadā nevar aprobežoties tikai ar līdzsvara uzturēšanu starp komerciālajām un sabiedriskajām raidorganizācijām. Pašreiz plašsaziņas līdzekļu jomā arvien lielāku lomu gūst jauni nozīmīgi dalībnieki, piemēram, telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēji, kā arī meklētājprogrammas. Izaicinājumu tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļu jomas dalībniekiem rada arī „parasto iedzīvotāju žurnālistika” un lietotāju radīts saturs. Duālā apraides sistēma ir attīstījusies par daudzpusēju plašsaziņas līdzekļu vidi.

Uz jaunu plašsaziņas līdzekļu ekoloģiju

Jaunajā digitālajā vidē sabiedrisko raidorganizāciju bezmaksas sabiedriskais piedāvājums ir kā dadzis acī daudziem pārstāvjiem no komerciālo plašsaziņas līdzekļu aprindām. Tā rezultātā pieaug izdevēju naidīgā attieksme pret tiešsaistes pakalpojumiem, ko piedāvā sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēji. Tādēļ līdzsvarots līdzāspastāvēšanas modelis internetā ir viena no galvenajām valstu un Eiropas plašsaziņas līdzekļu jomas politikas prioritātēm tuvākajā nākotnē.

Eiropas Komisija savā pārskatītajā paziņojumā par sabiedrisko apraidi(6) pauž uzskatu, ka „lai sniegtu labumu sabiedrībai, sabiedriskajām raidorganizācijām jāspēj tehnoloģiski neitrālā veidā izmantot iespējas, ko piedāvā digitalizācija un izplatīšanas platformu dažādība”.

Paziņojuma mērķis ir dot ieguldījumu atšķirīgo plašsaziņas līdzekļu jomas dalībnieku līdzāspastāvēšanā. Šajā nolūkā tajā prasīts, lai tad, kad sabiedriskās raidorganizācijas gatavojas uzņemties nozīmīgus jaunus audiovizuālos pakalpojumus, tiktu attiecīgi mainīts to uzdevums vai veikts iepriekšējs novērtējums (izsverot to sabiedriskā pakalpojuma vērtību attiecībā pret ietekmi uz tirgu).

4. Turpmākie ierosinājumi

Ir ļoti grūti formulēt vispārējus ES mēroga ieteikumus, jo dalībvalstīs ir atšķirīgs tiesiskais un organizatoriskais konteksts. Par pieeju „viens risinājums visiem” nevar būt ne runas.

Debates visos līmeņos

Valstīs jāveicina intensīvas debates par to, kā radīt veselīgu plašsaziņas līdzekļu ekoloģiju. Pārskatītais paziņojums būtu jāuzskata tam par stimulu. Būtu jāpārdomā jautājums par minimālo robežlielumu noteikšanu, kas nepieciešami, lai praksē īstenotu principus, par kuriem ir notikusi vienošanās (pietiekams finansējums, neatkarīga pārvaldība, redakcionālā neatkarība). ES būtu jāveicina debates dalībvalstu starpā dažādos līmeņos.

Eiropas standartu ievērošana

Tikmēr dalībvalstīm jāpilda saistības, par kurām tās ir vienojušās Padomē un Eiropas Padomē un kurām tās pievienojās, pievienojoties ES. Šajā ziņā ir iespējama un vēlama uzraudzības kārtība.

Sarunās par dalību Komisijai augstāka prioritāte būtu jāpiešķir duālajai sistēmai kā ES acquis daļai.

Finansējums

Sabiedriskajām raidorganizācijām būtu jādod finansiāls atbalsts EIB aizdevumu veidā, lai tās ierīkotu vai atjaunotu savu infrastruktūru digitalizācijas nolūkos.

Pamudinājums uz sadarbību — situācijas izveide, kurā labumu gūst abas puses

Dažādās ieinteresētās personas būtu jāmudina sadarboties. Ieinteresētās personas varētu gūt labumu no dalīšanās audiovizuālajā saturā, apmainīšanās ar formātiem un platformu savstarpējām atsaucēm. Sadarbībai, kas balstās uz brīvprātīgu dažādu partneru iesaistīšanos, ir nepieciešama uzskatu maiņa, bet rezultātā tiktu izveidota situācija, kurā labumu gūst visi. Iestādēm būtu jāpalīdz rast risinājumu iespējamos konkurences vai autortiesību jautājumos sabiedrības interesēs.

Ieguldījums saturā

Meklētājprogrammas būtu jāmudina sniegt ieguldījumu satura radīšanā, piemēram, radot tiesisko regulējumu satura apkopotājiem.

EK centieni pārdomās par plašsaziņas līdzekļu nozari

EK jāsaved kopā dažādie plašsaziņas līdzekļu jomas dalībnieki un ieinteresētās personas, cenšoties rast veselīgu un dzīvotspējīgu nozari. Plašsaziņas līdzekļi ir demokrātijas ceturtais pīlārs. Tā būtiskas daļas šobrīd pārdzīvo patiešām grūtus laikus. Subsidiaritātes principa ievērošana var iet roku rokā ar ES atbalstu ilgtermiņa risinājumiem. „Duālā sistēma nekad nav bijusi statisks galaprodukts, bet gan vienmēr darbs, kas turpinās(7).”

(1) Direktīva 2010/13/ES (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.). (2) Protokols par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs (OV C 83, 30.3.2010., 312. lpp.), oficiāli dēvēts par Amsterdamas protokolu. (3) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 1999. gada 25. janvāra Padomes sēdē pieņemtā rezolūcija par sabiedrisko apraidi (OV C 30, 5.2.1999., 1. lpp.). (4) Eiropas Padomes Ministru komitejas 1996. gada 11. septembra Ieteikums Nr. R(96)10 dalībvalstīm par sabiedriskās apraides neatkarības garantēšanu, Eiropas Padomes Ministru komitejas 2007. gada 31. janvāra Ieteikums Nr. CM/Rec(2007)3 dalībvalstīm par plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem informācijas sabiedrībā, Eiropas Padomes Ministru komitejas 2006. gada 27. septembra deklarācija par sabiedriskās apraides neatkarības garantēšanu dalībvalstīs. (5) Open Society Institute, „Televīzija Eiropā — vairāk kanālu, mazāk neatkarības” (Television Across Europe, More Channels, Less Independence), 2008. (6) Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (OV C 257, 27.10.2009., 1. lpp.). (7) Doris Pack uzruna Varšavas konferencē „Future or Funeral”, 23.01.2010.