Procedūra : 2010/2052(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0338/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0338/2010

Debates :

PV 13/12/2010 - 21
CRE 13/12/2010 - 21

Balsojumi :

PV 15/12/2010 - 9.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0484

ZIŅOJUMS     
PDF 233kDOC 172k
2010. gada 23. novembris
PE 445.847v03-00 A7-0338/2010

par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību

(2010/2052(INI))

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Referents: Philippe Juvin

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību

(2010/2052(INI))

Eiropas Parlaments,

–      ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem(1) (Negodīgas komercprakses direktīva),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu(2) (MSLD),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu(3) (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, AMPD),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā(4) (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā),

       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(5) un it īpaši tās 7. pantu (privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība) un 8. pantu (personas datu aizsardzība),

–       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(6),

       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(7),

       ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū(8),

       ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par patērētāju aizsardzību(9),

       ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu(10),

       ņemot vērā 2009. gada 13. janvāra rezolūciju par Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, un Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu(11),

       ņemot vērā 2008. gada 18. novembra rezolūciju par patēriņa tirgus rezultātu pārskatu(12),

–      ņemot vērā 2008. gada 3. septembra rezolūciju par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību(13),

–       ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. janvāra paziņojumu „Ietekmes uz patērētājiem uzraudzība vienotajā tirgū — „Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem otrais izdevums” (COM(2009)0025) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „„Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem otrais izdevums” (SEC(2009)0076),

–       ņemot vērā Komisisijas dienestu 2010. gada 29. marta darba dokumentu „„Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem — patērētāji iekšējā tirgū kā mājās — mazumtirdzniecības iekšējā tirgus integrācijas uzraudzība un patērētāju vides dalībvalstīs salīdzinošā novērtēšana” (SEC(2010)0385),

–       ņemot vērā ziņojumu par patērētāju aizsardzību iekšējā tirgū, ko Komisija publicēja 2008. gada oktobrī Eirobarometra īpašā apsekojuma izdevumā Nr. 298,

–       ņemot vērā analītisko ziņojumu par attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju aizsardzību, ko Komisija publicēja 2010. gada martā Eirobarometra zibapsekojuma izdevumā Nr. 282,

–       ņemot vērā Eiropas pieeju, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē (COM(2007)0833),

–       ņemot vērā Komisijas vadlīnijas par Negodīgas komercprakses direktīvu (SEC(2009)1666),

–       ņemot vērā saskaņā ar 29. pantu izveidotās darba grupas datu aizsardzībai 2010. gada 22. jūnijā pieņemto Atzinumu 2/2010 par reklāmu tiešsaistē, kas balstīta uz uzvedību,

–       ņemot vērā saskaņā ar 29. pantu izveidotās darba grupas datu aizsardzībai 2009. gada 12. jūnijā pieņemto Atzinumu 5/2009 par sociālo kontaktu vietnēm tiešsaistē,

–       ņemot vērā Francijas Valsts informātikas un brīvību komitejas (CNIL) 2009. gada 5. februāra paziņojumu „Mērķorientēta reklāma tiešsaistē”,

–       ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–       ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7–0338/2010),

A.     tā kā ar reklāmu tiek veicināta konkurence un konkurētspēja, apkarota dominējošo stāvokļu ļaunprātīga izmantošana un veicināti jauninājumi iekšējā tirgū un tā kā reklāma šā iemesla dēļ labvēlīgi ietekmē patērētājus, it īpaši tāpēc, ka palielina izvēles iespējas, samazina cenas un sniedz informāciju par jaunām precēm;

B.     tā kā reklāma ir uzskatāma par nozīmīgu un bieži vien vitāli svarīgu plašsaziņas līdzekļu ienākumu avotu to dinamiskai darbībai un konkurētspējas sekmēšanai un tādējādi aktīvi veicina dažādas un neatkarīgas preses pastāvēšanu Eiropā;

C.     tā kā reklāma iekšējo tirgu un patērētājus var ietekmēt arī negatīvi (negodīga prakse, uzmācīgums publiskajā/privātajā telpā, mērķauditorijas uzmanības piesaiste, šķēršļi laišanai iekšējā tirgū un iekšējā tirgus izkropļošana);

D.     tā kā saskaņā ar Eirobarometra īpašā izdevuma Nr. 29 datiem negodīga komercprakse joprojām ir izplatīta reklāmas jomā un tā kā pret to ir jāvēršas;

E.     tā kā saziņas līdzekļu attīstība ievērojami ietekmē reklāmas jomu, ko īpaši veicina interneta, sociālo kontaktu tīklu, forumu un emuāru attīstība, kā arī lietotāju aizvien lielākā mobilitāte un digitālo izstrādājumu ātrais pieaugums;

F.     tā kā, ņemot vērā, ka patērētājiem zināmā mērā nogurdina reklāmas sludinājumu izplatīšanās, patlaban ir vilinājums izmantot jaunās komunikāciju tehnoloģijas, ar kurām izplata komerciālos sludinājumus arī tajos gadījumos, kad tie nav identificējami kā reklāmas sludinājumi, un tā kā šāda pieeja tāpēc var maldināt patērētājus;

G.     tā kā jaunu reklāmas metožu attīstība tiešsaistē un mobilajās ierīcēs rada virkni problēmu, kas ir jārisina, lai lietotājiem nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību;

H.     tā kā reklāmai tiešsaistē ir liela ekonomiskā nozīme, it sevišķi attiecībā uz bezmaksas pakalpojumu finansēšanu, un tā kā tās apjoms ir pieaudzis eksponenciāli;

I.      tā kā mērķorientēta reklāma (kontekstuāla, personalizēta un uz uzvedību balstīta), kurai būtu jāatbilst interneta lietotāju interesēm, ir uzskatāma par nopietnu privātās dzīves pārkāpumu, ja reklāmas nolūkā izseko indivīdu (sīkdatnes, profilu izveide, atrašanās vietas noteikšana) un ja iepriekš patērētājs labprātīgi un nepārprotami tam nav piekritis;

J.      tā kā nedrīkst pieļaut, ka reklāmas sludinājumu personalizācijas rezultātā reklāma kļūst uzmācīga un pārkāpj tiesību aktus, ar kuriem reglamentē personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību;

K.     tā kā sevišķi neaizsargāti indivīdi, kas par tādiem ir uzskatāmi garīgas, fiziskas vai psiholoģiskas invaliditātes, sava vecuma vai lētticības dēļ, piemēram, bērni, pusaudži, vecāka gadagājuma cilvēki vai atsevišķas iedzīvotāju kategorijas, kas ir kļuvušas neaizsargātas sociālā un finansiālā stāvokļa dēļ (tādi kā cilvēki ar pārāk lielām parādsaistībām), ir jāaizsargā īpaši;

L.     atzīstot, ka joprojām trūkst informācijas par jauno, daudz uzmācīgāko un izplatītāko reklāmas veidu sociāli psiholoģisko ietekmi vispār un it īpaši attiecībā uz to personu stāvokli, kas nevar atļauties nopirkt šajos sludinājumos reklamētās preces un pakalpojumus;

M.    tā kā dažu tiešsaistē piedāvāto preču un pakalpojumu, piemēram, tabakas, alkohola, zāļu un azartspēļu, īpašā rakstura dēļ, ir pienācīgi jāreglamentē reklāma internetā, lai novērstu ļaunprātību, atkarību un viltošanu;

N.     tā kā reklāma var būt iedarbīgs tādu stereotipu un aizspriedumu mazināšanas katalizators, kuru pamatā ir rasisms, seksisms un ksenofobija;

O.     tā kā reklāmu saturs bieži vien ir vienpusīgs un/vai noniecinošs, kas nostiprina stereotipiskos aizspriedumus attiecībā uz dzimumu un tādējādi mazina to stratēģiju efektivitāti, kuras izstrādā, lai novērstu nevienlīdzību,

Spēkā esošā normatīvā un nenormatīvā pamata izvērtējums

1.      uzsver, ka Negodīgas komercprakses direktīvā ir sniegts būtisks normatīvais pamats, lai mazinātu maldinošu un agresīvu reklāmu starp uzņēmumiem un patērētājiem; atzīst — lai gan šo pamatu vēl nav iespējams izvērtēt pilnībā, jau ir atklājušās nopietnas īstenošanas un interpretācijas grūtības (it īpaši attiecībā uz jaunajiem, uzmācīgākajiem reklāmas veidiem), kā tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, kuros ir noteikts, ka valstu normatīvajos aktos ir ietvertas stingrākas prasības nekā Negodīgas komercprakses direktīvā, kā rezultātā var tikt apšaubīta šīs direktīvas efektivitāte;

2.      uzsver, ka valstu atšķirīgās interpretācijas un piemērošanas dēļ nav izdevies nodrošināt cerēto saskaņotības līmeni, kas rada juridisko nenoteiktību un mazina pārrobežu tirdzniecību vienotajā tirgū;

3.      aicina Komisiju regulāri atjaunināt, padarīt saprotamākas un efektīvākas vadlīnijas par Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošanu un nodrošināt to tulkojumu ES oficiālajās valodās, kā arī aicina dalībvalstis, cik vien iespējams, šīs vadlīnijas ņemt vērā;

4.      atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pabeigt un 2010. gada novembrī publiskot datubāzi ar pieņemtajiem valstu tiesību aktiem, kuros ir iestrādāta Negodīgas komercprakses direktīva, piemērojamā tiesu prakse un citi attiecīgie dokumenti;

5.      atgādina, ka Negodīgas komercprakses direktīvas darbības joma attiecas tikai uz attiecībām starp uzņēmumiem un patērētājiem, bet Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīva reglamentē attiecības starp uzņēmumiem; uzsver, ka dažas kategorijas, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai interešu grupas, nereglamentē nedz Negodīgas komercprakses direktīva, nedz Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīva; tāpēc aicina Komisiju veikt atsevišķu analīzi par tādu maldinošas reklāmas metožu ietekmi, kas ir paredzētas kategorijām, uz kurām acīmredzami neattiecas neviena no minētajām direktīvām; aicina dalībvalstis uzlabot savstarpēju koordināciju un rast atbilstošus risinājumus kategorijām, kas ir cietušas no tādas maldinošas reklāmas metodēm, ko izmanto reklāmās starp ES dalībvalstīm;

6.      atzinīgi vērtē dalībvalstu koordinētos kontroles pasākumus („Sweep”); aicina šāda veida pasākumus veikt atkārtoti un paplašināt to darbības jomu; aicina Komisiju informēt Parlamentu par “Sweep” rezultātiem un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu iekšējo tirgu patērētāju interesēs;

7.      aicina dalībvalstis kompetentajām valstu iestādēm sniegt nepieciešamos finanšu, cilvēku un tehnoloģiskos līdzekļus un resursus, lai tās varētu efektīvi darboties; mudina Komisiju, izmantojot Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzībai, arī turpmāk sekmēt sadarbību starp valstu iestādēm un uzlabot šo iestāžu īstenotās kontroles efektivitāti;

8.      aicina Komisiju sagatavot analīzi par dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu pienākumiem un kontroles funkcijām un sniegt tām paraugpraksi, lai uzlabotu šo iestāžu darba efektivitāti;

9.      aicina Komisiju Regulas (EK) Nr. 2006/2004 darbības jomu attiecināt arī uz viltošanu un nelegālajiem izstrādājumiem un veicināt saskaņā ar šo regulu veicamo informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tādējādi uzlabojot cīņu pret krāpšanu, kuras pamatā ir nelegālā reklāma;

10.    atbalsta pašregulēšanas praksi, kas dinamiskā, elastīgā un atbildīgā veidā papildina spēkā esošo normatīvo bāzi; aicina dalībvalstis, kurām vēl nav pašregulējošo iestāžu, veicināt šādu iestāžu izveidi, izmantojot citu dalībvalstu paraugpraksi, un/vai to oficiālu atzīšanu;

11.    tomēr uzsver, ka pašregulēšana tomēr nav absolūta, jo ar to pavisam noteikti nevar pilnībā aizvietot tiesību aktu regulējumu, it īpaši attiecībā uz tādu noteikumu pieņemšanu, ar kuriem aizsargā patērētāju personas datus, un piemērojamām sankcijām, ja šādus noteikumus neievēro;

12.    aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt valstu rīcības kodeksu īstenošanu, kuri attiecas uz plašsaziņas līdzekļiem un jaunajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām; aicina dalībvalstis izvērtēt valstu pašregulējošo struktūru darbības efektivitāti;

13.    uzsver atbildību pret sabiedrību saistībā ar plašas un uzmācīgas reklāmas ietekmi, un uzsver reklāmas uzņēmumu nozīmi korporatīvās apziņas un atbildības kultūras veidošanā;

14.    atbalsta apspriešanos ar dažādām tiesību aktu pilnveidošanā iesaistītām ieinteresētajām personām;

15.    aicina Komisiju un dalībvalstis ar atbilstošiem pasākumiem nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļu darbinieki un profesionālie reklāmas veidotāji ievērotu cilvēka cieņu un ka viņi vērstos pret tiešu vai netiešu diskrimināciju vai stereotipiem, kā arī pret kūdīšanu uz naidu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ, vecuma, reliģijas vai pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes un sociālā statusa dēļ;

16.    aicina tās dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, to nekavējoties izdarīt; ar interesi gaida, kad Komisija publicēs ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, un uzsver nepieciešamību apsvērt jauno tehnoloģiju izmantošanu (piemēram, televīziju, kuru raida, piešķirot IP adresi);

Interneta attīstības un jauno tehnoloģiju radīto problēmu loks

17.    nosoda to, ka, sociālo kontaktu vietnēs, forumos vai emuāros izplatot komentārus, kurus pēc to satura ir grūti atšķirt no vienkārša viedokļa, internetā vēršas plašumā „slēpta” reklāma, uz kuru neattiecas Negodīgas komercprakses direktīva (attiecības starp patērētājiem); uzskata, ka patērētāji var pieņemt nepareizus lēmumus, domājot, ka informācija, uz kuru tie ir balstīti, ir iegūta no objektīva avota; nosoda gadījumus, kuros daži uzņēmumi tieši vai netieši finansē tādas informācijas un komentāru izplatību veicinošas darbības, kuru autori it kā ir paši patērētāji, kaut arī patiesībā šai informācijai reklāmas vai komerciāls raksturs, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pareizu Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanu šajā jomā;

18.    iesaka dalībvalstīm veicināt tādu forumu novērotāju/regulatoru ieviešanu, kas apzinās slēptās reklāmas radītos draudus, kā arī informēšanas kampaņu izstrādi, lai brīdinātu patērētājus par šīm „slēptajām” reklāmas formām;

19.    norāda, ka Eiropas līmeņa kampaņa pret šo slēpto reklāmu ir ļoti svarīga, lai šo reklāmu izskaustu no tirgus un veicinātu patērētāju uzticību, jo dažiem profesionāļiem tā var būt veids, kā apiet konkurences noteikumus un bez maksas nepamatoti cildināt savu uzņēmumu vai pat negodīgi vērsties pret konkurējošo uzņēmumu;

20.    informē par savu satraukumu attiecībā uz to, ka uz uzvedību balstītu reklāmu izmanto ikdienā un ka aizvien vairāk tiek izmantotas uzmācīgas reklāmas metodes (elektronisko vēstuļu satura lasīšana, sociālo kontaktu vietņu izmantošana un atrašanās vietas noteikšana, kā arī atkārtota individualizēta reklāma), kas ir uzskatāms par patērētāja privātās dzīves pārkāpumu;

21.    īpaši norāda uz risku, ko rada uzņēmumi, kas vienlaikus izvieto saturu un pārdod reklāmas laukumus (pastāv iespējamība, ka abās jomās iegūtie dati sakrīt); aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt dažādu datu ieguves līmeņu „hermētiskumu”;

22.    uzsver, ka patērētāji ir jāinformē skaidrā, salasāmā un apkopojošā veidā par viņu datu ieguvi, apstrādi un izmantošanas veidu, un mudina reklāmas devējus censties panākt, ka iepriekšējas piekrišanas formāts kļūst par vispārēju, patērētājam labvēlīgu rīcības normu; norāda, ka šie personas dati ir jāglabā un jāizmanto tikai tad, ja patērētājs tam ir nepārprotami piekritis;

23.    uzsver, ka patērētājs ir pilnībā jāinformē brīdī, kad viņš piekrīt reklāmas saņemšanai apmaiņā pret atlaidēm, kas izriet no paņēmieniem, kuri balstās uz uzvedību;

24.    uzsver vajadzību privātās dzīves aspektus turpmākajās ar personas datiem saistītajos tehnoloģiskajos risinājumos iekļaut kā standarta uzstādījumu. Jaunu tehnoloģiju izstrādātājiem, sākot tehnoloģiju izstrādes procesu, ir jāņem vērā datu drošība un aizsardzība, kurai jāatbilst augstākajiem standartiem un jābalstās uz sistēmā integrētu privātās dzīves aizsardzības koncepciju;

25.    aicina Komisiju noskaidrot dažādos veidus (gan normatīvus, gan nenormatīvus), ar kuriem nosaka tehniskos risinājumus Eiropas Savienības līmenī, lai efektīvi īstenotu šādus pasākumus:

–       veikt padziļinātu pētījumu par jaunām tiešsaistē un mobilajās ierīcēs izmantotām reklāmas metodēm; par pētījuma rezultātiem ziņot Parlamentam;

–       pēc iespējas drīzāk aizliegt reklāmas sludinājumu regulāru un vispārēju nosūtīšanu uz mobilajiem telefoniem visiem lietotājiem, kas atrodas kāda reklāmas sludinājuma apraides zonā, izmantojot „Bluetooth” tehnoloģiju, ja attiecīgās personas tam nav iepriekš piekritušas;

–       nodrošināt, ka, izmantojot reklāmas metodes, tiek ievērots privātās sarakstes noslēpums un šajā jomā piemērojamie tiesību akti; pēc iespējās drīzāk aizliegt trešām personām lasīt privātās elektroniskā pasta vēstules, it īpaši reklāmas vai komerciālā nolūkā;

–       reklāmā, ko izsūta ar elektronisko pastu, obligāti pēc iespējas drīzāk noteikt saiti, ar kuras palīdzību var automātiski aizliegt jebkādu turpmāku reklāmu;

–       pēc iespējas drīzāk nodrošināt tādu tehnisko paņēmienu piemērošanu, ar kuriem var atšķirt reklāmas izsekošanas sīkdatnes, attiecībā uz kurām ir obligāti nepieciešama iepriekšēja, patstāvīga un nepārprotama personas piekrišana, no citām sīkdatnēm;

–       nodrošināt, ka standarta parametru piemērošanu iedzīvotājiem pārdotajās informātikas sistēmās un sociālās kontaktēšanās pakalpojumos regulāri veic saskaņā ar visstingrākajiem datu aizsardzības kritērijiem (sistēmā integrēta privātās dzīves aizsardzība);

–       izveidot Kopienu sistēmu vietņu marķēšanai pēc „Eiropas privātuma zīmoga” sertifikāta parauga, ar kuru tiek apliecināta vietņu kvalitāte no datu aizsardzības viedokļa; uzskata, ka saistībā ar šo pētījumu vajadzētu veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu un ka ir jāizvairās no spēkā esošās marķēšanas sistēmas dublēšanas;

–       sadarbībā ar valstu iestādēm reklāmas jomā un/vai pašregulējošām struktūrām īpašu uzmanību pievērst īpašās nozarēs publiskotai, tostarp tiešsaistē, maldinošai reklāmai, piemēram, pārtikas preču un zāļu pārdošanai un medicīniskajai aprūpei, kurās papildus patērētāju ekonomiskajām interesēm nodarītajam kaitējumam var nopietni bojāt viņu veselību;

–       pārskatīt ierobežotas atbildības kārtību, kāda informācijas uzņēmumam ir par pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad kāds meklētājprogrammas uzņēmums kā reklāmas atslēgvārdu pārdod reģistrēta zīmola nosaukumu, tiktu iegūta zīmola īpašnieka iepriekšēja piekrišana;

Neaizsargāto grupu aizsardzība

26.    prasa Komisijai līdz 2012. gadam sagatavot sīki izstrādātu analīzi par maldinošas un agresīvas reklāmas ietekmi uz neaizsargātiem patērētājiem, īpaši bērniem un pusaudžiem un nodrošināt bērnu un pusaudžu aizsardzībai pieņemto attiecīgo tiesību aktu pienācīgu piemērošanu;

27.    aicina Komisiju kā svarīgāko pasākumu veikt sīki izstrādātu precīzu pētījumu par reklāmas sociāli psiholoģisko ietekmi, ņemot vērā to, ka tiek izmantotas jaunas un sarežģītas metodes;

28. uzsver, ka bērni un pusaudži ir īpaši neaizsargātas cilvēku kategorijas, jo viņi uztver visu un ir ziņkārīgi, viņiem nav pieredzes un ir ierobežota griba, kā arī pastāv liela iespējamība viņus iespaidot, it īpaši izmantojot komunikācijas līdzekļus un tehnoloģijas;

29.    mudina dalībvalstis vairāk veicināt neaizsargāto patērētāju, piemēram, bērnu, aizsardzību, lai mudinātu ierobežot bērniem domātas televīzijas reklāmas tādu pārraižu laikā, kuras skatās galvenokārt paši jaunākie (piemēram, bērnu izglītības programmu, multiplikācijas filmu u. tml. laikā), jo dažās dalībvalstīs jau īsteno līdzīgus pasākumus;

30.    prasa novērst reklāmu, kas konkrēti skar īpašas visu bērnu interešu jomas;

31.    vērš uzmanību uz to, ka patērētāji ir neaizsargāti pret atdarināšanu un ka tādējādi var izveidoties neadekvāta uzvedība, vardarbība, spriedze, vilšanās, trauksme, kaitīgi ieradumi (smēķēšana, narkotiku lietošana), tādi ēšanas traucējumi kā anoreksija un bulīmija, kā arī garīgā līdzsvara traucējumi; aicina visas reklāmas aģentūras un plašsaziņas līdzekļu profesionāļus pārskatīt pārmērīgi novājējušu modeļu (vīriešu vai sieviešu) popularizēšanu, jo būtu jāizvairās no kaitējošiem vēstījumiem par personas ārējo izskatu, ķermeņa nepilnībām, vecumu un svaru, ņemot vērā to, kā reklāma ietekmē un iespaido bērnus un jauniešus;

Dzimumu līdztiesības un cilvēka cieņa ievērošana reklāmas jomā

32.    aicina Komisiju un dalībvalstis izvēlēties atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka ar tirgvedību un reklāmu, nediskriminējot pēc dzimuma, reliģijas, uzskatiem, fiziskajām spējām, vecuma vai dzimumorientācijas, netiek aizskarta cilvēka cieņa;

33.    uzskata, ka reklāma var būt efektīvs līdzeklis, lai apstrīdētu stereotipus un tos salīdzinātu un lai cīnītos pret rasismu, dzimuma diskrimināciju un citu veidu diskrimināciju, un ka tas ir būtiski mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā; aicina Komisiju, dalībvalstis un reklāmas speciālistus stiprināt apmācības un izglītības pasākumus kā līdzekli stereotipu pārvarēšanai, diskriminācijas izskaušanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, jo īpaši sākot no agrīna vecuma; jo īpaši mudina dalībvalstis uzsākt un pilnveidot ciešu sadarbību ar esošajām tirgvedības, komunikācijas un reklāmas mācību iestādēm, lai palīdzētu nodrošināt atbilstošu apmācību attiecīgās nozares nākamajam darbaspēkam;

34.    mudina Komisiju atbalstīt salīdzinošu izpēti un dokumentēšanu dalībvalstīs par sievietes tēlu, kādu to atspoguļo reklāmas un mārketinga saturā, un konstatēt paraugpraksi attiecībā uz reklāmu, kas ir efektīva un labvēlīga abiem dzimumiem;

35.    mudina Komisiju un dalībvalstis stiprināt tādu lietotāju un/vai patērētāju organizāciju lomu, kuras ir atbildīgas par reklāmas ietekmes novērtēšanu saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumu, un sekmēt konsultācijas ar tām;

36.    uzsver, ka reklāmā bieži vien pausti diskriminējoši un/vai cieņu pazemojoši vēstījumi, kuri pamatojas uz dažādiem dzimumu stereotipu veidiem, un ka tas kavē dzimumu līdztiesības stratēģiju īstenošanu; aicina Komisiju, dalībvalstis un pilsonisko sabiedrību, kā arī reklāmas pašregulējošas struktūras cieši sadarboties, lai cīnītos pret šādu praksi, jo īpaši izmantojot efektīvus līdzekļus, kas garantē cilvēka cieņas ievērošanu un tirdzniecības un reklāmas godīgumu;

37.    uzsver tā kā patēriņa preču reklāma ir tieši saistīta ar presi, radio un televīziju, kuru neatņemama sastāvdaļu tā ir, kā arī netiešā veidā arī ar kino nozari un televīzijas seriāliem, kur izstrādājumus reklamē, iekļaujot tos sižetā, — jāsecina, ka uzticama reklāma var pozitīvi ietekmēt sabiedrības uzskatus tādos jautājumos kā dzimumu lomas, cilvēka ķermeņa tēls un priekšstats par to, kas ir normāls; mudina reklāmas veidotājus savos darbos būt konstruktīvākiem, lai popularizētu sieviešu un vīriešu pozitīvo lomu sabiedrībā, darbā, ģimenē un valsts dzīvē;

Dažādu dalībnieku izglītošana/informēšana

38.    īpaši uzsver to, cik reklāmas jomā būtiska ir pārredzamība un patērētājam sniegtā informācija, un nepieciešamību patērētājos radīt kritisku attieksmi pret plašsaziņas līdzekļiem no satura kvalitātes viedokļa;

39.    aicina Komisiju:

–       patērētāju tirgus rezultātu apkopojumā iekļaut dažus papildu rādītājus par reklāmu (kā arī datus, kas jau ir iekļauti par krāpniecisku un maldinošu reklāmu); saistībā ar iepriekš minēto vērš uzmanību uz 2010. gada 9. marta rezolūciju(14), kurā ir teikts, ka papildu radītāju iekļaušana varētu būt noderīga, ja pamatrādītāji un ar tiem saistītā metodoloģija ir pietiekami labi izstrādāta;

–       sagatavot informācijas kampaņas par patērētāju tiesībām reklāmas jomā, it īpaši par to, kā tiek izmantoti patērētāju personas dati, un izstrādāt pedagoģiskos līdzekļus, ar kuriem patērētājus informē par privātās dzīves aizsardzības paņēmieniem internetā, un par to, kā viņi var pārtraukt savas privātās dzīves vai cieņas aizskārumus;

–       pēc Apvienotajā Karalistē pieņemtas iniciatīvas „Media Smart” parauga sagatavot Savienības programmu, ar kuru bērnus māca apzināties reklāmas radītos draudus;

–       attiecīgajās tiešsaistes reklāmās pēc iespējas drīzāk ievietot skaidri salasāmu tekstu „uz uzvedību balstīta reklāma” un informācijas logu, kurā būtu minēta galvenā šīs metodes izpratnei nepieciešamā informācija;

40.    prasa Komisijai izveidot kopējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) paredzētas vadlīnijas un dalībvalstīm mudināt valstu iestādes un/vai pašregulējošas iestādes sniegt padomdošanas pakalpojumus MVU un īstenot informēšanas kampaņas, lai pievērstu MVU uzmanību to tiesiskajām saistībām reklāmas jomā;

41.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

             OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

(2)

             OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.

(3)

             OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(4)

             OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.

(5)

             OV C 83, 30.3.2010., 389. lpp.

(6)

             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)

             OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(8)

             OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(9)

             Šajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0046.

(10)

           Šajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0051.

(11)

           OV C 46 E, 24.2.2010., 26. lpp.

(12)

           OV C 16 E, 22.2.2010., 5. lpp.

(13)

           OV C 295 E, 4.12.2009., 43. lpp.

(14)

P7_TA-PROV(2010)0051.


PASKAIDROJUMS

Šis ziņojums ir par negodīgu komercpraksi reklāmas jomā, kas ir noteikta direktīvā par uzņēmēju negodīgu komercpraksi (Negodīgas komercprakses direktīvā), un tajā galvenokārt ir aplūkotas ar jaunu reklamēšanas metožu un tehnoloģiju attīstību saistīto problēmu loks. Tajā nav apskatītas attiecības starp uzņēmumiem, kuras ir īpaši reglamentētas Direktīvā 2006/114/EK.

Tā kā referents nevēlas apskatīt šo tematu no sociāli filozofiskā viedokļa, viņš izvēlējās konkrētu un atsevišķu jautājumu aplūkošanas pieeju.

Reklāma ir instruments, kas ir izdevīgs gan iekšējam tirgum, jo ir uzskatāms par ekonomiskās darbības „smērvielu” (konkurences, konkurētspējas, jauninājumu un radošas pieejas veicināšana), gan patērētājiem (dažādu iespēju izvēlēties palielināšana, cenu samazināšana). Tā ir nozīmīga ekonomikas nozare, jo reklāmas tiešsaistē Eiropas tirgus vērtība ir 14 miljardi euro.

Tomēr to nedrīkst idealizēt — negodīga prakse, uzmācība publiskajā (piem., reklāmas izkārtnes) un privātajā telpā (piem., uzmācīgas elektroniskā pasta vēstules), neaizsargātām personām paredzēta reklāma (piem., bērniem un personām ar ļoti lielām parādsaistībām), iespējamu šķēršļu radīšana izstrādājumu laišanai iekšējā tirgū (ja reklāmai nepieciešamie izdevumi ir pārāk lieli), iekšējā tirgus izkropļošana (tādu preču/pakalpojumu iegāde, kurus patērētāji parasti neiegādātos).

Spēkā esošo tiesību aktu izvērtēšana

Referents uzsver Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošanas problēmas un prasa:

– dalībvalstīm nodrošināt valstu iestādēm nepieciešamos cilvēkresursus, finanšu un tehnoloģiskos resursus;

– Komisijai regulāri atjaunināt Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošanas vadlīnijas.

Ir jāuzlabo Eiropas sadarbība cīņā pret negodīgu praksi, kādu piekopj, reklamējot tiešsaistē, — šo nepieciešamību apliecina „Sweep” panākumi (dalībvalstu veikta vietņu regulāra un vienlaicīga kontrole), kas līdz šim notika tikai trijās nozarēs (aviobiļetes, mobilā telefona zvanu signāli un elektroniskās ierīces). Referents ierosina paplašināt sadarbības jomu un padarīt to biežāku.

Referents atbalsta arī kopregulāciju, kuru īsteno dažādas tiesību aktu pilnveidošanā ieinteresētās personas, tādējādi uzlabojot normu efektivitāti un piemērojamību.

Referents uzsver, ka 12 valstis vēl joprojām nepiemēro AMPD audiovizuālajā jomā. Referentam liekas lietderīgi tas, ka drīzumā paredzētajā ziņojumā par šīs direktīvas piemērošanu tiktu analizēta jauno tehnoloģiju ietekme (piem., tādas TV ietekme, kuru raida, piešķirot IP adresi).

Pašregulēšanas izmantojums

Pašregulēšana reklāmas jomā ir plaši izplatīta, kaut arī tās nozīmība atkarībā no valstu tradīcijām ir atšķirīga. To var uzskatīt par dinamisku un elastīgu pieeju ātrajām reklāmas jomā notiekošajām izmaiņām, un tās pamatā ir atbildības nodošana ieinteresētajām personām un paraugprakses izplatīšana. Starptautiskā Tirdzniecības palāta ir izstrādājusi Starptautisko labas rīcības kodeksu, kurā ir noteikti pamatprincipi (piem., korektums) un kuru papildina īpaši kodeksi (piem., alkohola jomā), un kuru atbilstoši savām tradīcijām dalībvalstīs piemēro dalībvalstu pašregulējošas iestādes.

Referents vēlas, lai pašregulēšana tiktu veicināta nolūkā nostiprināt pašdisciplīnu un atbildīgas saziņas kultūru, vienlaikus apzinoties pašregulēšanai raksturīgos ierobežojumus (piem., pilnvaras noteikt sodus). Pašregulēšana papildina tiesību aktus, taču tos neaizvieto.

Ar jauno tehnoloģiju izmantošanu saistīto problēmu loks

Jauno tehnoloģiju un reklāmas metožu izplatīšanās ir saistīta ar dziļām izmaiņām (internets, sociālo kontaktu vietnes, forumi, emuāri, aizvien pieaugošā lietotāju mobilitāte un digitālo izstrādājumu popularitātes pieaugums).

Internets radikāli atšķiras no citiem saziņas līdzekļiem (anonimitāte, datu aprites ātrums, izplatības lielais areāls, iespējas apvienot tekstu, video, mūziku u. c., valstu iestāžu grūtības īstenot kontroli) un ir kļuvis par nozīmīgu reklamēšanas līdzekli.

Referents uzskata, ka reklāma internetā un mobilajās ierīcēs ir nopietni jāizvērtē, un prasa Komisijai veikt pētījumu par jaunajām metodēm.

Referents īpaši vērš uzmanību uz mērķorientētu reklāmu, kas var izpausties vairākos veidos:

– kontekstuāla reklāma, kuras pamatā ir tiešais interneta lietotājam sniegtais saturs un izmantotie atslēgvārdi;

– personalizētā reklāma, kuras pamatā ir interneta lietotāja zināmās pazīmes, piemēram, vecums, dzimums, atrašanās vieta u. c.

– uz uzvedību balstīta reklāma, kuras pamatā ir interneta lietotāja uzvedības kādā laikposmā analīze (apmeklētās vietnes, tiešsaistē veiktie pirkumi utt.).

Kaut arī reklāmas personalizācija pati par sevi nav problemātiska (izstrādājumu/pakalpojumu piedāvājumi saskaņā ar patērētāja gaumi utt.), tomēr tā nedrīkst pārvērsties par uzmācīgu reklāmu, saistībā ar kuru patērētājus izseko, pārkāpjot datu aizsardzības principus un privātās dzīves neaizskaramību.

Referents tāpēc patērētāju aizsardzības nolūkā ierosina noteikt pasākumus:

– aizliegt vispārēju uzmācīgas reklāmas sūtīšanu bez iepriekšējas atļaujas uz mobilajiem telefoniem, izmantojot „Bluetooth” tehnoloģiju;

– skaidrā, salasāmā un apkopojošā veidā informēt patērētāju par viņa datu ieguvi, apstrādi un izmantošanu;

– tādas reklāmas gadījumos, kuru nosūta pa elektronisko pastu, veicināt iespējas atteikties no visa veida turpmākas reklāmas, izmantojot tiešu un šim nolūkam domātu tīmekļa saiti;

– aizliegt privātu elektroniskā pasta vēstuļu satura lasīšanu reklāmas nolūkā (kaut arī šī metode balstās uz paņēmienu, kas ir līdzīgs mēstuļu novēršanas filtriem, tā tomēr atšķiras pēc sava darbības mērķa);

– nodrošināt „hermētisku izolāciju” starp datiem, kas iegūti saistībā ar kāda pakalpojuma sniegšanu (piem., elektroniskais pasts), un datiem, kurus iegūst, lai veiktu reklāmas pasākumus;

– nodrošināt informāciju patērētājiem par diskriminējošām metodēm, kas dažkārt izriet no reklāmas, kura ir balstīta uz uzvedību (piem., cenas izmaiņas atkarībā no interneta lietotāja profila), — šai metodei jābūt pārredzamai, un īstā cena ir jādara zināma pirms izmaiņas utt.;

– nodalīt reklāmas sīkdatnes, saistībā ar kurām ir nepieciešama patērētāju iepriekšēja piekrišana, no citām sīkdatnēm;

– veicināt standarta parametru lietošanu sistēmās, ar kurām aizsargā privāto dzīvi internetā, saskaņā ar visstingrākajām prasībām (sistēmā integrēta privātās dzīves aizsardzība);

– attiecībā uz interneta vietnēm, kurās ir ievēroti ES tiesību akti datu aizsardzības jomā, noteikt Kopienas etiķeti, kā tas tiek darīts, īstenojot sertifikācijas sistēmu „Eiropas privātuma zīmols” (Eiropas brīvprātīga etiķete, ar kuru apliecina informātikas izstrādājumu un pakalpojumu atbilstību datu aizsardzību reglamentējošajiem ES tiesību aktiem un kuru izmanto vairākas dažādu dalībvalstu valsts un reģionālās iestādes);

– ierobežot alkohola reklāmu tiešsaistē;

– pārskatīt ierobežotas atbildības kārtību, kāda informācijas uzņēmumam ir par pakalpojumiem gadījumos, kad kāda meklētājprogrammas uzņēmums kā reklāmas atslēgvārdu pārdod reģistrēta zīmola nosaukumu un kad ir jāiegūst zīmola īpašnieka iepriekšēja piekrišana (piem., situācijās, kad vietnēs ir atslēgvārds, uz kura uzklikšķinot, patērētājs var nonākt viltojumus piedāvājošās vietnēs).

Kāds cits reklāmas tiešsaistē aspekts ir saistīts ar reklāmas slēptajām formām, kurās piedalās tikai patērētāji, izplatot komentārus forumos par kādu izstrādājumu vai pakalpojumu (piem., „Trip Advisor”). Šie komentāri ar vienu klikšķi var sabojāt kāda uzņēmuma reputāciju un maldināt patērētājus.

Negodīgas komercprakses direktīvā ir reglamentēta reklāma tiešsaistē starp uzņēmumiem (kas sevi identificē kā tādus vai kas uzdodas par patērētājiem) un patērētājiem, bet tā neattiecas uz attiecībām starp patērētājiem. Kaut arī ir grūti atšķirt komentāru, kura pamatā ir personiska pieredze, no reklāmas un kaut arī sarakstes anonimitāte apgrūtina kontroli, šāda maldinoša reklāma ietekmē gan patērētājus, gan attiecīgos uzņēmumus. Papildus tam izsoļu vietņu izveide internetā ir radījusi patērētāju vidē pastāvošu jaunu reklāmas formu, kas nav ietverta nedz Negodīgas komercprakses direktīvas darbības jomā, nedz parastajā reklāmas jēdziena definīcijā.

Referents tāpēc ierosina sekmēt to, ka forumus aizvien vairāk novēro/regulē personas, kas apzinās slēptās reklāmas radīto risku un var ātri reaģēt, ja kāds komentārs viņās izraisa šaubas. Tomēr ir jānodrošina arī līdzsvars starp patērētāju aizsardzību tiešsaistē un vārda brīvību.

Visbeidzot, referents aplūko jautājumu par reklāmas paņēmieniem sociālajos tīklos. Tie sabiedrībā kļūst aizvien nozīmīgāki — galvenokārt tie ir populāri visjaunāko tās locekļu vidū — kontaktēšanās („Facebook”) un darba meklējumi („LinkedIn”). Ievērojamo informācijas daudzumu, ar ko šajās vietnēs apmainās „draugi”, bieži vien izmanto reklāmas nolūkā (piem., „Man patīk” rubrika „Facebook” sociālo kontaktu vietnē — nospiežot pogu „Man patīk”, zem kura ir ievietots kāds no „Facebook” komerciālajiem partneriem, izvēlēto „draugu” lokam tiek piedāvāts kāds izstrādājums, zīmols utt.).

Neaizsargāto personu kategoriju aizsardzība

Visneaizsargātākās personas (bērni, pusaudži, vecāka gadagājuma cilvēki utt.) ir jāaizsargā īpaši. Referents aicina Komisiju veikt pētījumu par maldinošas un agresīvas reklāmas ietekmi uz neaizsargātiem patērētājiem un atgādina, ka bērni nedrīkst būt par tikai uz viņiem orientētas reklāmas mērķi, jo viņiem ir liela uztvertspēja un ziņkāre, viņiem trūkst kritiskas attieksmes un viņus var viegli ietekmēt.

Izglītība, informācija un dažādu dalībnieku apmācība

Referents norāda, ka trūkst informācijas par patērētāju tiesībām reklāmas jomā, un ierosina sekmēt informācijas pieejamību un palielināt pārredzamību reklāmas jomā (piem., uz attiecīgajiem reklāmas sludinājumiem norādot „uz uzvedību balstīta reklāma” un padarot saprotamāku tekstu par tiesiskajiem nosacījumiem).

Tā kā sabiedrība kopumā bieži vien nedz apzinās ar personas datu izmantošanu saistītās problēmas, nedz arī zina tās rīcībā esošos instrumentus, kā šīs problēmas atrisināt, referents ierosina uzsākt informēšanas kampaņas par patērētāju tiesībām reklāmas jomā, it īpaši attiecībā uz to, kā izmanto personas datus (neatkarīgi no tā, vai tos sniedz labprātīgi vai iegūst automātiski). Referents ierosina arī izveidot didaktiskus līdzekļus, lai interneta lietotājus informētu par tīmeklī atstāto „pēdu” pārvaldības tehnoloģijām un par veidiem, kā aizsargāt savu privāto dzīvi.

Turklāt ir jāizstrādā kritiska attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem no satura kvalitātes viedokļa. Labi informēts patērētājs ir spēcīgāks patērētājs. Ņemot vērā to, ka nav zināšanu par reklāmas paņēmieniem, referents ierosina pēc 2002. gadā uzsāktās un dažās valstīs pārņemtās britu iniciatīvas „Media Smart” parauga izstrādāt ES palīglīdzekļu programmu. Tā ir izglītojoša bezpeļņas programma, kas ir paredzēta bērniem vecumā no 6 līdz 11 gadiem un ko mācību nolūkā izstrādāja kopā ar ģimenēm, lai viņiem palīdzētu labāk saprast, interpretēt un līdz ar to arī lietot reklāmas instrumentu.

Referents norāda, ka interneta un digitālo tehnoloģiju attīstība ir veicinājusi un padarījusi demokrātiskākas iespējas izmantot reklāmas paņēmienus (piem., „AdSense”), taču šādus paņēmienus izmanto, bieži vien neapzinoties šo jomu reglamentējošos spēkā esošos noteikumus. Referents īpaši uzsver nepieciešamību plašsaziņas līdzekļu jautājumos izglītot MVU, kas aizvien vairāk reklamējas tiešsaistē, un ierosina dalībvalstīm mudināt valstu iestādes un/vai pašregulējošas iestādes īstenot informēšanas kampaņas, lai pievērstu MVU uzmanību šiem jautājumiem.


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (1.10.2010)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību

(2010/2052(INI))

Atzinumu sagatavoja: Antigoni Papadopoulou

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   ņemot vērā 2008. gada 3. septembra rezolūciju par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību,

1.  uzsver, ka reklāmā bieži vien pausti diskriminējoši un/vai cieņu pazemojoši vēstījumi, kuri pamatojas uz dažādiem dzimumu stereotipu veidiem, un ka tas kavē dzimumu līdztiesības stratēģiju īstenošanu; aicina Komisiju, dalībvalstis un pilsonisko sabiedrību, kā arī reklāmas nozares pašregulējošās struktūras cieši sadarboties, lai cīnītos pret šādu praksi, jo īpaši izmantojot efektīvus līdzekļus, ar kuriem tirdzniecībā un reklāmā garantē cilvēka cieņas ievērošanu un godīgumu; uzskata, ka ir nepieciešams visās dalībvalstīs, kur tas vēl nav izdarīts, izveidot reklāmas uzraudzības struktūru, lai nodrošinātu reklāmas informācijas izplatīšanu atbildīgi un saskaņā ar ES principiem;

2.  uzsver, ka ir tādi konkrēti reklāmas veidi, kuros tiek attēlotas vai nu dažādas vardarbības izpausmes pret sievietēm, vai stereotipi par sievietēm kā lietām un kuros sievišķība tiek pārveidota par patēriņa elementu, sievietes tiek pazemotas, tiek aizskarta viņu cieņa un devalvēta viņu pamatloma sabiedrībā; mudina Komisiju un dalībvalstis Eiropā veidot izpratnes veicināšanas kampaņas it īpaši pusaudžu un jauniešu vidū pret sievietes un vīrieša ķermeņa ekspluatāciju un pret tādu vēstījumu izplatīšanu, kuros pausta diskriminācija dzimuma dēļ, nodrošinot, ka netiek izplatīts saturs, kas attaisno, banalizē vardarbību pret sievietēm vai kūda uz to; tālab aicina dalībvalstis atzinīgi novērtēt tās reklāmas aģentūras un reklāmas veidotājus, kuri pilnībā ievēro šādas pamatnostādnes, piemēram, uzticot tiem organizēt izpratnes veicināšanas kampaņas valsts un Eiropas mērogā;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis ar atbilstošiem pasākumiem nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļu un reklāmas jomas profesionāļi ievēro cilvēka cieņu un ka viņi vēršas pret tiešu vai netiešu diskrimināciju vai stereotipiem, kā arī pret kūdīšanu uz naidu dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, vecuma, reliģisku vai citu pārliecību, seksuālās orientācijas, invaliditātes un sociālā statusa dēļ;

4.  atzīmē un pauž nožēlu, ka reklāmā un tirgvedībā cenšas paust maldinošus uzskatus, izmantojot vilinošus virtuālus tēlus, kas popularizē perfekcionismu, ar ko tiek uzspiesta vienveidība, tiek sēta sāncensības sēkla sieviešu vidū, tiek veicināti tādi lomu modeļi, kam nav sakara ar realitāti un kas negatīvi ietekmē sieviešu, vīriešu un jauniešu pašcieņu un pašnovērtējumu; vērš uzmanību uz to, ka patērētāji ir neaizsargāti pret atdarināšanu un ka tādējādi var izveidoties neadekvāta uzvedība, vardarbība, spriedze, vilšanās, trauksme, kaitīgi ieradumi (smēķēšana, narkotiku lietošana), tādi ēšanas traucējumi kā anoreksija un bulīmija, kā arī garīgā līdzsvara traucējumi; aicina visas reklāmas aģentūras un plašsaziņas līdzekļu speciālistus pārskatīt pārmērīgi novājējušu modeļu (vīriešu vai sieviešu) popularizēšanu, jo būtu jāizvairās no kaitīgiem vēstījumiem par personas ārējo izskatu, ķermeņa nepilnībām, vecumu un svaru, ņemot vērā to, kā reklāma ietekmē un iespaido bērnus un jauniešus;

5.  aicina plašsaziņas līdzekļus to veidotajās programmās izvēlēties izteiksmes līdzekļus, kas nebūtu diskriminējoši dzimuma dēļ, lai nodrošinātu, ka tajās sievietes darbojas aktīvi un ir samērīgi pārstāvētas un ka tiek sniegti abu dzimumu daudzveidīgi tēli, ne tikai tādi, kas vispārējā izpratnē tiek dēvēti par skaistiem, un ka netiek attēloti dažādās dzīves jomās pastāvoši diskriminējoši dzimumu lomu stereotipi, jo īpaši attiecībā uz to programmu saturu, kas paredzētas bērniem un jauniešiem;

6.  uzsver tā kā patēriņa preču reklāma ir tieši saistīta ar presi, radio un televīziju un ir uzskatāma par to neatņemamu sastāvdaļu, kā arī netiešā veidā ar kino nozari un televīzijas seriāliem, kur izstrādājumus reklamē, iekļaujot tos sižetā — uzticama reklāma var pozitīvi ietekmēt sabiedrības uzskatus tādos jautājumos kā dzimumu lomas, cilvēka ķermeņa tēls un priekšstats par to, kas ir normāls; mudina reklāmas veidotājus savā darbībā būt konstruktīvākiem, lai popularizētu sieviešu un vīriešu pozitīvo lomu sabiedrībā, darbā, ģimenē un valsts dzīvē;

7.  tāpat uzsver, ka uz līdzvērtīgiem pamatiem būtu jābalsta un jāpopularizē pasākumi politikas, sociālajā un kultūras jomā, kas ir domāti sievietēm, kā arī tie, ar kuriem veicina sieviešu tiesību nodrošināšanu;

8.  uzskata, ka reklāma var būt efektīvs līdzeklis, lai apšaubītu un cīnītos pret stereotipiem un vērstos pret rasismu, dzimuma diskrimināciju un citu veidu diskrimināciju, un ka tas ir būtiski mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā; aicina Komisiju, dalībvalstis un reklāmas speciālistus stiprināt apmācības un izglītības pasākumus kā līdzekli stereotipu pārvarēšanai, diskriminācijas izskaušanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, jo īpaši sākot no agrīna vecuma; jo īpaši mudina dalībvalstis uzsākt un pilnveidot ciešu sadarbību ar esošajām tirgvedības, komunikācijas un reklāmas mācību iestādēm, lai palīdzētu nodrošināt pareizu apmācību attiecīgās nozares nākamajam darbaspēkam;

9.  aicina dalībvalstis ieviest kvotas vai citus pozitīvus pasākumus sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī vienlaikus izvirzīt mērķus sieviešu līdzdalības un pārstāvniecības paplašināšanai;

10. uzsver, cik svarīgi ir veicināt pastāvīgu apspriešanos Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, dalībvalstu parlamentu, pilsoniskās sabiedrības, regulatīvo iestāžu un reklāmas speciālistu vidū;

11. mudina Komisiju atbalstīt salīdzinošu izpēti un dokumentēšanu dalībvalstīs par sievietes tēlu, kādu to atspoguļo reklāmas un mārketinga saturā, un konstatēt labāko pieredzi attiecībā uz reklāmu, kas ir efektīva un labvēlīga pret abiem dzimumiem;

12. mudina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt to lietotāju un/vai patērētāju organizāciju lomu, kas ir atbildīgas par reklāmas ietekmes novērtēšanu saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumu, un sekmēt konsultācijas ar tām;

13. mudina Komisiju ieviest ikgadēju kvalitātes balvu par reklāmu, kuras saturā visefektīvāk veicināta cieņa pret sievieti, viņas loma un tēls;

14. aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt valstu rīcības kodeksu īstenošanu, kuri attiecas uz plašsaziņas līdzekļiem un jaunajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām; aicina dalībvalstis izvērtēt valstu pašregulējošo struktūru darbības efektivitāti;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

29.9.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Emine Bozkurt, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Silvia Costa, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Iratxe García Pérez, Jolanta Emilia Hibner, Mary Honeyball, Sophia in ‘t Veld, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Philippe Juvin, Nicole Kiil-Nielsen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Barbara Matera, Antonyia Parvanova, Frédérique Ries, Raül Romeva i Rueda, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Eva-Britt Svensson, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Christa Klaß, Elisabeth Morin-Chartier, Mariya Nedelcheva, Chrysoula Paliadeli

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Julie Girling, Gesine Meissner


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

8.11.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Malcolm Harbour, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Hans-Peter Mayer, Robert Rochefort, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Laurence J.A.J. Stassen, Catherine Stihler, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Simon Busuttil, Cornelis de Jong, Frank Engel, Constance Le Grip, Claude Moraes, Pier Antonio Panzeri, Sylvana Rapti, Olle Schmidt, Marc Tarabella, Anja Weisgerber

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Jan Březina, Mariya Nedelcheva, Norica Nicolai

Pēdējā atjaunošana - 2010. gada 3. decembrisJuridisks paziņojums