Procedūra : 2010/0242(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0061/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0061/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 07/07/2011 - 7.1
CRE 07/07/2011 - 7.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0332

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 439kWORD 634k
2011. gada 18. marta
PE 454.625v02-00 A7-0061/2011

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012. gads)

(COM(2010)0462 – C7-0253/2010 – 2010/0242(COD))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referents: Martin Kastler

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS PAR FINANSIĀLO ATBILSTĪBU
 REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012. gads)

(COM(2010)0462 – C7-0253/2010 – 2010/0242(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0462),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0253/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu par priekšlikuma finansiālo atbilstību,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 21. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. un 38. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A6-0061/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu Savienībai cita starpā ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija un jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, sieviešu un vīriešu līdztiesība un paaudžu solidaritāte.

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 156. pantu Komisijai ir jāveicina dalībvalstu sadarbība un jāvienkāršo to sociālās politikas jomā veicamo pasākumu koordinācija.

Pamatojums

Papildinājums, ar kuru tiek dota atsauce uz jauno institucionālo sistēmu, ko paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c) Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā ir atzīts, ka atsevišķos Savienības reģionos ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība, kura var nelabvēlīgi ietekmēt šo reģionu attīstību un kurai jāvelta īpaša uzmanība, lai Savienība sasniegtu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi.

Pamatojums

LESD 174. pantā ir atzīts, ka atsevišķos Eiropas Savienības reģionos ir jūtamas grūtības, kuru cēlonis ir šo reģionu demogrāfiskās īpatnības, piemēram, apvidi ar nelielu iedzīvotāju blīvumu, un ka Eiropas politikā īpaša uzmanība ir jāvelta šādiem apstākļiem.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)       Saskaņā ar Pamattiesību hartas 25. pantu Savienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz cilvēka cienīgu un neatkarīgu dzīvesveidu, kā arī uz līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē.

(3)       Saskaņā ar Pamattiesību hartas 25. pantu Savienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz cilvēka cienīgu un neatkarīgu dzīvesveidu, kā arī uz līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē. Turklāt saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 34. pantu Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem, kuri nodrošina aizsardzību, kā arī saskaņā ar 35. pantu Savienība atzīst un ievēro ikvienas personas tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Novecošanās neapšaubāmi ir problēma visai sabiedrībai un visām paaudzēm Eiropā, bet tas ir arī jautājums par paaudžu solidaritāti un pirmām kārtām par ģimenes lomu.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) To Savienības iedzīvotāju daļa, kuri ir gandrīz 60 gadu veci un vecāki, palielināsies daudz ātrāk nekā jebkad agrāk. Vislielākais pieaugums ir sagaidāms 2015.–2035. gadā, kad 60 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju skaits katru gadu palielināsies par 2 miljoniem. Šis pieaugums ir ļoti pozitīvs, jo tas ir loģisks veselības aprūpes un dzīves kvalitātes uzlabošanās rezultāts. Tomēr demogrāfisko pārmaiņu dēļ Savienība saskaras ar daudzām problēmām, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos noteiktās pilsētās un reģionos, tostarp šo pilsētu un reģionu pievilcības samazināšanos, ievērojamu spiedienu uz pensiju fondiem un grūtībām saglabāt ilgtspējīgu finansiālo nodrošinājumu veselības aprūpei un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)       Jau vairākās secīgās Eiropadomēs ir atzīta nepieciešamība risināt iedzīvotāju novecošanas ietekmi uz Eiropas sociālajiem modeļiem. Svarīgs atbildes pasākums straujām vecuma struktūras pārmaiņām ir aktīva dzīvesveida veicināšana, tādējādi nodrošinot labas nodarbinātības un aktīvas sabiedriskās līdzdalības iespējas demogrāfiskā sprādziena paaudzei, kas kopumā ir veselīgāka un labāk izglītota nekā tās priekšteči.

(4)       Jau vairākās secīgās Eiropadomēs ir atzīta nepieciešamība risināt iedzīvotāju novecošanas ietekmi uz Eiropas sociālajiem modeļiem. Svarīgs atbildes pasākums straujām vecuma struktūras pārmaiņām ir veicināt aktīvas mūžilgas novecošanas ilgtspējīgas kultūras radīšanu, tādējādi nodrošinot labas nodarbinātības, kā arī aktīvas sabiedriskās līdzdalības un līdzdalības ģimenes dzīvē iespējas strauji augošajai iedzīvotāju daļai, kuri ir gandrīz sasnieguši 60 gadu vecumu vai ir vecāki un kopumā ir veselīgāki un labāk izglītoti nekā iepriekšējās paaudzes, tostarp ar brīvprātīgo darbu, mūžizglītību, kultūras izpausmēm un sportu, ņemot vērā pozitīvo ieguldījumu, ko šīs darbības var sniegt gan garīgajai, gan fiziskajai veselībai. Līdz ar to aktīvu vecumdienu kultūras stiprināšana prasa pieņemt daudzdimensiju pieeju mūža ilgumā, kā arī veicināt paaudžu solidaritāti.

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)       Pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars Eiropā ir paaugstinājis veselīgu vecumdienu veicināšanas nozīmi vairāk nekā jebkad iepriekš. Veselīgas vecumdienas var paaugstināt vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību darba tirgū, ļaut tiem ilgāk saglabāt sabiedrisko aktivitāti, uzlabot to individuālo dzīves kvalitāti un samazināt slogu veselības un sociālās aprūpes sistēmām.

(5)       Pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars Eiropā un hronisko slimību izplatības pieaugums nosaka to, ka svarīgāk nekā jebkad iepriekš ir veicināt visu, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku, veselīgas vecumdienas, saglabājot viņu vitalitāti un cieņu pret viņiem. Šajā sakarībā būtiskos pasākumos būtu jāietver vispārēja un vienlīdzīga piekļuve atbilstīgai un augstas kvalitātes veselības aprūpei, ilgtermiņa aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, paaugstinot Eiropas pilsoņu informētību par problēmām saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, apkarojot novecojošās paaudzes informatīvo izolāciju un izstrādājot iniciatīvas, lai novērstu veselības apdraudējuma risku, kas saistīts ar novecošanās procesu. Veselīgas vecumdienas ir fiziskās, sociālās un garīgās labklājības iespēju optimizēšanas process, lai vecāki cilvēki varētu aktīvi un bez diskriminācijas iesaistīties sabiedrībā un dzīvot neatkarīgi un augstvērtīgi. Veselīgas vecumdienas var arī paaugstināt vecāku cilvēku līdzdalību darba tirgū, ļaut tiem ilgāk saglabāt sabiedrisko aktivitāti, uzlabot to individuālo dzīves kvalitāti un samazināt slogu veselības, pensiju un sociālās aprūpes sistēmām.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Viedokli par ES demogrāfiskajām problēmām un šo problēmu iespējamiem risinājumiem Komisija ir izklāstījusi savā 2006. gada 12. oktobra paziņojumā „Eiropas demogrāfiskā nākotne — problēma un tās risinājumi” un 2009. gada 21. aprīļa paziņojumā „Kā risināt Eiropas Savienības iedzīvotāju novecošanās ietekmi”.

(6) Viedokli par ES demogrāfiskajām problēmām un šo problēmu iespējamiem risinājumiem Komisija ir izklāstījusi savā 2006. gada 12. oktobra paziņojumā „Eiropas demogrāfiskā nākotne – problēma un tās risinājumi”, 2007. gada 10. maija paziņojumā „Veicināt paaudžu solidaritāti” un 2009. gada 29. aprīļa paziņojumā „Kā risināt Eiropas Savienības iedzīvotāju novecošanās ietekmi”.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Vecāko paaudžu kultūras un etniskā daudzveidība Eiropā turpinās pieaugt. Tādēļ ir nepieciešams aktīvi veicināt vienlīdzīgas iespējas un atbalstīt līdzdalību. Aktīviem pilsoņiem no dažādām kultūras vidēm ir svarīgas izlīdzinošas funkcijas sabiedrības dzīvē, tie sekmē integrāciju un sniedz ieguldījumu ekonomikā.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)       Padome 2007. gada 22. februārī pieņēma rezolūciju „Eiropas demogrāfisko pārmaiņu radītās iespējas un problēmas. Vecāka gadagājuma cilvēku devums ekonomiskajai un sociālajai attīstībai”, kurā uzsvērta vajadzība uzlabot aktīvas līdzdalības iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, jaunas saimnieciskās darbības iespējas („sirmgalvju ekonomika”), ko rada pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku pieprasījums pēc noteiktām precēm un pakalpojumiem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku pozitīva sabiedriskā tēla būtiskā nozīme.

(7)       Padome 2007. gada 22. februārī pieņēma rezolūciju „Eiropas demogrāfisko pārmaiņu radītās iespējas un problēmas. Vecāka gadagājuma cilvēku devums ekonomiskajai un sociālajai attīstībai”, kurā uzsvērta gan vajadzība uzlabot aktīvas līdzdalības iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, tostarp ar brīvprātīgo darbu, gan jaunas saimnieciskās darbības iespējas („sirmgalvju ekonomika”), ko rada pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku pieprasījums pēc noteiktām precēm un pakalpojumiem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku pozitīva sabiedriskā tēla būtiskā nozīme. Šajā sakarībā arī būtu jāuzsver labas veselības un augstas dzīves kvalitātes veicināšanas nozīme, tostarp nodrošinot piekļuvi atbilstīgai un kvalitatīvai veselības aprūpei.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Padome 2009. gada 8. jūnijā pieņēma secinājumus „Vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem. Aktīvas un cilvēka cienīgas vecumdienas”, kuros atzīts, ka Eiropas Savienībā vecāka gadagājuma sievietes un vīrieši saskaras ar būtiskām problēmām, kas apgrūtina to centienus dzīvot aktīvi un novecot ar cieņu, un ierosināti vairāki pasākumi dalībvalstīm un Komisijai.

(8) Padome 2009. gada 8. jūnijā pieņēma secinājumus „Vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem. Aktīvas un cilvēka cienīgas vecumdienas”, kuros atzīts, ka Eiropas Savienībā vecāka gadagājuma sievietes un vīrieši saskaras ar būtiskām problēmām, kas apgrūtina to centienus dzīvot aktīvi un novecot ar cieņu, un ierosināti vairāki pasākumi dalībvalstīm un Komisijai, cita starpā veicināt aktīvu vecumdienu politiku, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos apstākļus un sieviešu un vīriešu atšķirīgās problēmas.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a)     Laikā, kad ES prezidentvalsts bija Slovēnija, 2008. gada 12. un 13. jūnija konferencē „Visi kopā atbalstīsim garīgas veselības aizsardzību un labklājību” tika ierosināts Eiropas garīgās veselības aizsardzības un labklājības pakts. Pēc tam ES prezidentvalsts Spānijas vadībā 2010. gada 29. un 30. aprīlī notikušajā konferencē „Aktīvas un veselīgas vecumdienas” tika sniegta informācija par labu praksi Eiropā sociālās līdzdalības un paaudžu solidaritātes jomā.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a)   Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembrī pieņēma rezolūciju par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti1, aicinot Komisiju noteikt Eiropas gadu (2012) un aicinot dalībvalstis aktīvas vecumdienas pasludināt par vienu no prioritātēm nākamajiem gadiem. Šajā rezolūcijā arī ir norādīts, ka Eiropas gadā būtu jo īpaši jāuzsver vecāka gadagājuma cilvēku ieguldījums sabiedrībā un jārada iespējas stiprināt paaudžu solidaritāti, sadarbību un saprašanos un nodrošināt iespējas jaunāku un vecāku paaudžu cilvēkiem strādāt kopā.

 

________________

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0400.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11b) Arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas sagatavotajos atzinumos ir uzsvērts, cik svarīga Eiropai ir aktīvu vecumdienu kultūra. Viens konkrēts aspekts šeit attiecas uz dažādu paaudžu veselības aprūpi un aizsardzību pret veselības problēmām, ko Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2010. gada 15. jūlija atzinumā par tematu „Sabiedrības novecošanas ietekme uz veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmām” sauc par „slimībām, ar kurām slimo gados vecāki cilvēki”.

 

______________

1 OV C 44, 11.2.2011., 10. lpp.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)     Komisijas 2010. gada 27. aprīļa priekšlikumā Padomes Lēmumam „Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes” dalībvalstis 7. un 8. pamatnostādnē ir aicinātas paaugstināt līdzdalību darba tirgū, izmantojot aktīvu vecumdienu veicināšanas politiku, paaugstināt vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības līmeni, izmantojot novatoriskus darba organizācijas pasākumus, un uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku piemērotību darba tirgum, pilnveidojot to prasmes un nodrošinot līdzdalību mūžizglītības programmās. Lēmuma priekšlikuma 10. pamatnostādnē uzsvērta nepieciešamība uzlabot sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītību un aktīvas integrācijas politiku ar mērķi radīt iespējas cilvēkiem dažādos dzīves posmos un aizsargāt tos pret sociālās atstumtības risku.

(12)     Komisijas 2010. gada 27. aprīļa priekšlikumā Padomes Lēmumam „Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes” dalībvalstis 7. un 8. pamatnostādnē ir aicinātas paaugstināt līdzdalību darba tirgū, izmantojot aktīvu vecumdienu veicināšanas politiku, paaugstināt vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības līmeni, izmantojot novatoriskus darba organizācijas pasākumus, un uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku piemērotību darba tirgum, pilnveidojot to prasmes un nodrošinot līdzdalību mūžizglītības programmās. Lēmuma priekšlikuma 10. pamatnostādnē uzsvērta nepieciešamība uzlabot sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītību un aktīvas un neierobežotas integrācijas politiku ar mērķi radīt iespējas cilvēkiem dažādos dzīves posmos, aizsargāt viņus pret nabadzības un sociālās atstumtības risku un veicināt viņu aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)     Paziņojumā „Digitālā programma Eiropai”, kas ir pirmā EU2020 pamatiniciatīva, pieņemta 2010. gada 19. maijā, Komisija ir uzsvērusi informācijas un sakaru tehnoloģijas būtisko nozīmi pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanā un ierosinājusi pastiprināt apvienotās programmas „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL) īstenošanu. Digitālajā programmā Eiropai ir arī ieteikts rīkoties saskaņoti, lai uzlabotu visu eiropiešu prasmes digitālajā jomā, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku prasmes, kas veido lielāko daļu no tiem 150 miljoniem iedzīvotāju vai aptuveni 30 % no kopējā iedzīvotāju skaita, kuri nekad nav lietojuši internetu.

(13)     Paziņojumā „Digitālā programma Eiropai”, kas ir pirmā EU2020 pamatiniciatīva, pieņemta 2010. gada 19. maijā, Komisija ir uzsvērusi informācijas un sakaru tehnoloģiju lietojumprogrammu un pakalpojumu būtisko nozīmi pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanā un ierosinājusi pastiprināt apvienotās programmas „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL) īstenošanu. Digitālajā programmā Eiropai ir arī ieteikts rīkoties saskaņoti, lai uzlabotu visu eiropiešu prasmes digitālajā jomā, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku prasmes, kas veido lielāko daļu no tiem 150 miljoniem iedzīvotāju vai aptuveni 30 % no kopējā iedzīvotāju skaita, kuri nekad nav lietojuši internetu. Piekļuves veicināšana jaunajām tehnoloģijām un mācību nodrošināšana par šo tehnoloģiju izmantošanu turpmāk uzlabos vecāka gadagājuma cilvēku mūžizglītības iespējas un arī palīdzēs viņiem iegūt tehniskas iemaņas un novērst attāluma un invaliditātes radītus šķēršļus mūžiglītības pieejamībā.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a)   Saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Inovāciju Savienība” Komisija ir ierosinājusi īstenot aktīvu un veselīgu vecumdienu inovāciju partnerību (AHAIP). Šajā izmēģinājuma projektā, kas ir pirmā inovāciju partnerība, būs iekļauta sociālā inovācija, lai veicinātu labāku dzīves kvalitāti, nepieļautu saslimšanu, uzlabotu sociālos tīklus sabiedriskajā sektorā un starp sociālajiem partneriem, kā arī sekmētu tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kuras dod iespēju uzlabot dzīves kvalitāti. Ar to arī ir paredzēts ļaut pilsoņiem dzīvot neatkarīgi un saglabāt labu veselību, un līdz 2020. gadam par diviem gadiem paildzināt to dzīves laikposmu, kad iedzīvotājiem ir laba veselība. Turklāt ar to tiek paredzēts uzlabot Eiropas sociālās un veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību un efektivitāti un izveidot inovatīvu IKT lietojumprogrammu un pakalpojumu tirgu Savienības un pasaules līmenī.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Komisija īsteno Eiropas rīcības plānu invaliditātes jomā, kurā, ņemot vērā saistību starp invaliditāti un novecošanu, ir noteikti atbilstīgi pasākumi attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem. Īpaši būtiski ir pieejamības uzlabošanas pasākumi atbilstoši plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādes (design-for-all) pieejām. Turklāt ES un visas dalībvalstis ir parakstījušas ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā iekļauti noteikumi arī attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem.

(14) Komisija īsteno Eiropas rīcības plānu invaliditātes jomā, kurā, ņemot vērā bieži vērojamo saistību starp invaliditāti un novecošanu, ir noteikti atbilstīgi pasākumi attiecībā uz vecākiem cilvēkiem. Īpaši būtiski ir pieejamības uzlabošanas pasākumi atbilstoši plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādes (design-for-all) pieejām. Svarīgi ir pasākumi, lai atbalstītu neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā, tostarp tādi pasākumi, kas paredzēti vecākiem cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem, kuriem nepieciešams liels atbalsts un kuru vajadzības ir sarežģītas, un kuri ir sevišķi neaizsargāti un pakļauti sociālās atstumtības riskam. Turklāt ES un visas dalībvalstis ir parakstījušas ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā cita starpā iekļauti noteikumi arī attiecībā uz vecākiem cilvēkiem. Eiropas Padomes 2009. gadā pieņemtā ieteikuma par novecošanu un invaliditāti 21. gadsimtā mērķis ir veicināt autonomiju un neatkarīgu dzīvi gados vecākiem cilvēkiem ar invaliditāti, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi tiem. Tajā dalībvalstis ir aicinātas pieņemt novatoriskas pieejas.

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a)   Eiropas paaudžu solidaritātes diena tiek svinēta katru gadu 29. aprīlī, un tā ir iniciatīva, ko 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti1 īpaši atzinīgi novērtējis Eiropas Parlaments. Katru gadu šī diena sniedz labu iespēju Eiropai no jauna apņemties stiprināt paaudžu solidaritāti un sadarbību, lai veicinātu taisnīgumu un ilgtspējību sabiedrībā. Tā ir arī iespēja visām iesaistītajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kopīgi pārdomāt to, kā vislabāk reaģēt uz Eiropas sabiedrības novecošanās problēmu.

 

________________________

1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0400.

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14b) Ar šo lēmumu apstiprina finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 37. punkta izpratnē1.

 

________________________

1 OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)     Uz aktīvu vecumdienu jautājumu attiecas vairākas Savienības programmas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, PROGRESS programma, Mūžizglītības programma, Sabiedrības veselības aizsardzības programma, īpašas programmas informācijas un sakaru tehnoloģijas un sociāli ekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu jomā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai, rīcības plāns „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā”, pētniecībai un jauninājumiem veltītā apvienotā programma „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL), Konkurētspējas un jauninājumu programma ar informācijas un sakaru tehnoloģijas ieviešanas pilotprojektiem pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanas nolūkā un Rīcības plāns par mobilitāti pilsētās. Savienības līdzfinansējums Eiropas gada pasākumiem atbilst tām prioritātēm un noteikumiem, kurus piemēro pašreizējām gada vai daudzgadu programmām un autonomām budžeta pozīcijām nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju jomā. Vajadzības gadījumā Eiropas gada pasākumiem var piesaistīt atbalstu no citu jomu programmām un politikām, piemēram, no izglītības un kultūras, veselības aizsardzības, pētniecības, informācijas sabiedrības, reģionālās politikas un transporta politikas jomas.

(15)     Uz aktīvu vecumdienu jautājumu attiecas arī vairākas Savienības programmas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, PROGRESS programma, Mūžizglītības programma un jo īpaši Grundtvig programma, Kopienas rīcības programma veselības jomā (2008–2013), īpašas programmas informācijas un sakaru tehnoloģijas un sociāli ekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu jomā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai, rīcības plāns „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā”, pētniecībai un jauninājumiem veltītā apvienotā programma „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL), Konkurētspējas un jauninājumu programma ar informācijas un sakaru tehnoloģijas ieviešanas pilotprojektiem pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanas nolūkā, sagatavošanas darbība CALYPSO sociālā tūrisma jomā un Rīcības plāns par mobilitāti pilsētās. Tādēļ Eiropas gadā var izmantot šo programmu brīvos līdzekļus, ko tās nodrošina gada vai daudzgadu prioritāšu finansēšanai.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Lai nodrošinātu dažādu organizāciju līdzdalību, mazāka mēroga pasākumiem un operācijām būtu jāparedz vienkāršotas procedūras.

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15b) Vairākiem šīs jomas Savienības līmeņa tīkliem var tikt ievērojami samazināti budžeta līdzekļi, tādēļ to līdzdalība Eiropas gadā varētu būt ierobežota, un tas būtu jāņem vērā gadījumā, ja Savienības līmenī kļūtu pieejami papildu līdzekļi.

Grozījums Nr.  25

Lēmuma priekšlikums

15.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15c) Būtu jāveicina sinerģijas starp Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010), Eiropas brīvprātīgo kustības gadu (2011) un Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012).

Grozījums Nr.  26

Lēmuma priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo 2012. gads tiek pasludināts par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (turpmāk „Eiropas gads”).

Ar šo 2012. gads tiek pasludināts par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei ar apakšnosaukumu „Vitalitātes saglabāšana un cieņas ievērošana pret visiem cilvēkiem” (turpmāk „Eiropas gads”).

Grozījums Nr.  27

Lēmuma priekšlikums

2. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada vispārējais mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprināt potenciāla mobilizācijas pasākumus to iedzīvotāju strauji augošajā grupā, kuri ir gandrīz sasnieguši 50 gadu vecumu vai ir vecāki par 50 gadiem, tādējādi saglabājot starppaaudžu solidaritāti. Aktīvas vecumdienas nozīmē labāku iespēju un darba apstākļu radīšanu, lai ļautu vecāka gadagājuma darbiniekiem palikt darba tirgū, sociālās atstumtības apkarošanu, veicinot aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, un veselīga dzīvesveida veicināšanu vecumdienās. Pamatojoties uz to, Eiropas gada mērķi ir:

Eiropas gada vispārējais mērķis ir atvieglot ilgtspējīgas aktīvu vecumdienu kultūras izveidi Eiropā, balstoties uz principu par sabiedrību visām vecuma grupām un paaudžu solidaritāti.

 

Šajā sakarībā Eiropas gadā ir paredzēts veicināt un atbalstīt dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības, tostarp reliģisko organizāciju un nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā aktīvi darbojošos asociāciju, centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprināt potenciāla mobilizācijas pasākumus to iedzīvotāju strauji augošajā grupā, kuri ir gandrīz sasnieguši 60 gadu vecumu vai ir vecāki par 60 gadiem, tādējādi saglabājot vecāka gadagājuma cilvēku vitalitāti, veicinot viņu līdzdalību sabiedrībā, sekmējot vecāka gadagājuma cilvēku pozitīvu vērtējumu sabiedrībā, izveidojot sabiedrību visām vecuma grupām bez šķēršļiem un stiprinot solidaritāti un paaudžu sadarbību. Lai to paveiktu, Eiropas gadā ir īpaši būtiski atbalstīt un maksimāli izmantot lielāko daļu iniciatīvu, kurās tiek ņemtas vērā vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības, tostarp vietējā un reģionālā līmenī.

 

Aktīvas vecumdienas ir veselības, līdzdalības un drošības iespēju optimizēšanas process, lai uzlabotu novecojošo cilvēku dzīves kvalitāti. Tas ļauj cilvēkiem savā dzīvē apzināt labklājības potenciālu un piedalīties sabiedrībā atbilstīgi savām vajadzībām, vēlmēm un spējām, vienlaikus sniedzot pienācīgu aizsardzību, drošību un aprūpi tad, kad viņiem ir vajadzība palīdzība. Aktīvas vecumdienas nozīmē labāku izglītības, mācību un mūžiglītības iespēju, kā arī labāku iespēju un vecākiem cilvēkiem ērtu darba apstākļu radīšanu, lai ļautu gados vecākiem darba ņēmējiem palikt darba tirgū, atbalstīt vecāku cilvēku lomu ģimenes dzīvē, brīvprātīgā darba pasākumos un viņu līdzdalību sabiedrības dzīvē, apkarot diskrimināciju vecuma dēļ un aizspriedumus, kā arī izskaust negatīvus stereotipus, apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, veicināt veselīgu, cieņpilnu novecošanu un to sekmēt ar profilaktiskiem pasākumiem un kvalitatīvu veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu pieejamību.

 

Pamatojoties uz to, Eiropas gada mērķi ir:

Grozījums Nr.  28

Lēmuma priekšlikums

2. pants – (1) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)       uzlabot sabiedrības informētību par aktīvu vecumdienu būtisko nozīmi, lai uzsvērtu lietderīgo devumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki sniedz sabiedrībai un tautsaimniecībai, veicinātu aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprinātu vecāka gadagājuma cilvēku potenciāla mobilizēšanas pasākumus;

(1)       uzlabot sabiedrības informētību par aktīvu vecumdienu būtisko nozīmi un tām piešķirt būtisku prioritāti visos līmeņos visu ieinteresēto personu politiskajā darba kārtībā, lai uzsvērtu lietderīgo devumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki sniedz sabiedrībai, ģimenes dzīvē un tautsaimniecībai, veicinātu aktīvu un veselīgu dzīvesveidu vecumdienās un paaudžu solidaritāti, saglabātu vitalitāti un ievērotu cieņu pret visiem cilvēkiem, apkarotu diskrimināciju vecuma dēļ un negatīvus stereotipus par vecumu, novērstu šķēršļus un atzītu dažādību visās vecuma grupās un pastiprinātu vecāka gadagājuma cilvēku potenciāla mobilizēšanas pasākumus neatkarīgi no viņu etniskās vai kultūras izcelsmes, pievērstu īpašu uzmanību viņu līdzdalības veicināšanai darba tirgū, brīvprātīgās darbībās un mūžizglītībā, aizsargātu tās personas, kuras turpina strādāt, paaugstinātu informētību par vecāka gadagājuma darbinieku vērtīgo ieguldījumu un apkarotu ar vecumu saistītu nabadzību, jo īpaši sieviešu vidū;

Grozījums Nr.  29

Lēmuma priekšlikums

2. pants – (2) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)       stimulēt diskusijas un attīstīt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos, lai veicinātu aktīvu vecumdienu politiku, noteiktu un izplatītu labu praksi un veicinātu sadarbību un sinerģijas;

(2)       stimulēt diskusijas, apmainīties ar informāciju un attīstīt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību Savienības, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai veicinātu aktīvu vecumdienu politiku un ilgtspējīgas un drošas pensiju sistēmas Eiropā, atzītu problēmas, noteiktu un izplatītu labu praksi un veicinātu sadarbību un sinerģijas;

Grozījums Nr.  30

Lēmuma priekšlikums

2. pants – (3) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)       piedāvāt pamatu saistībām un konkrētai rīcībai, lai ļautu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos izstrādāt politiku, izmantojot konkrētus pasākumus, un uzņemties ar aktīvām vecumdienām saistītu konkrētu mērķu īstenošanu.

(3)       piedāvāt pamatu saistībām un konkrētai rīcībai, lai ļautu Savienībai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos ar spēcīgu pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un uzņēmumu līdzdalību un konkrētu uzsvaru uz informēšanas stratēģiju veicināšanu izstrādāt novatoriskus risinājumus, politiku un ilgtermiņa stratēģijas, izmantojot konkrētus pasākumus, un uzņemties ar aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritāti saistītu konkrētu mērķu īstenošanu;

Grozījums Nr.  31

Lēmuma priekšlikums

2. pants – (3a) punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) vairāk novērtēt vecāka gadagājuma cilvēku kopējo devumu Eiropas ekonomikas un sociālajā attīstībā un panākt šā devuma plašāku atzīšanu un atbalstu tam, īpaši ņemot vērā viņu pieredzi, kas ekonomikai un sabiedrībai sniedz noteiktu pievienoto vērtību;

Grozījums Nr.  32

Lēmuma priekšlikums

2. pants – (3b) punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) veicināt darbības, kas stimulē vispusīgu vecuma pārvaldības stratēģiju izstrādi saistībā ar nodarbinātību un darbu, darbības, kas veicina ģimenei labvēlīgu politikas virzienu konsekventu ieviešanu, kuri var nozīmīgi ietekmēt demogrāfiskās tendences, darbības, kas uzsver veselības problēmu profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi, īpaši pievēršot uzmanību slimībām, ar kurām slimo vecāka gadagājuma cilvēki, un darbības, kas stiprina cieņas ievērošanu pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, viņu veselību, tostarp veselības aprūpes pieejamību, viņu dzīves kvalitāti un neatkarību;

Grozījums Nr.  33

Lēmuma priekšlikums

2. pants – (3c) punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3c) ieviest vai nostiprināt bezpeļņas organizācijām izdevīgu strukturālo fiskālo politiku, lai tās varētu plānot un īstenot pasākumus, ar kuriem nepārtraukti, nevis tikai pa laikam atbalstītu vecāka gadagājuma cilvēkus un nelabvēlīgas iedzīvotāju grupas.

Grozījums Nr.  34

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–         konferences, pasākumi un iniciatīvas, lai sekmētu diskusijas, uzlabotu informētību un veicinātu konkrētu saistību uzņemšanos;

–         konferences, pasākumi un iniciatīvas ar sociālo partneru, uzņēmumu, tostarp MVU, pilsoniskās sabiedrības un reliģisko organizāciju aktīvu līdzdalību, lai sekmētu diskusijas, uzlabotu informētību un veicinātu konkrētu saistību uzņemšanos, kas palīdzētu noturīgi un paliekoši ietekmēt turpmākās iniciatīvas un pasākumus aktīvu vecumdienu jomā;

Grozījums Nr.  35

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–         informācijas, reklāmas un izglītošanas kampaņas;

–         informācijas, reklāmas, izglītošanas, padomdošanas un mācību kampaņas, kas ir pielāgotas valsts, reģionālajiem vai vietējiem apstākļiem, kā arī mērķa grupām, izmantojot multividi un sociālos tīklus;

Grozījums Nr.  36

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–         informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa;

–         informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa, tostarp izmantojot atklāto koordinācijas metodi, kontakttīklus, kurus izveidojušas ieinteresētās personas, kas darbojas Eiropas gada mērķu sasniegšanas jomā, un kuri saista vietējos pārstāvjus, kam ir pienākumi saistībā ar aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritāti;

Grozījums Nr.  37

Lēmuma priekšlikums

3. pants– 1. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

–         pētījumi un apsekojumi Savienības un valstu līmenī, un rezultātu izplatīšana.

–         pētījumi un apsekojumi Savienības, valstu vai reģionu līmenī, un rezultātu izplatīšana, uzsverot aktīvu vecumdienu un aktīvai novecošanai labvēlīgas politikas ekonomisko un sociālo ietekmi.

Grozījums Nr.  38

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a      Īstenojot 1. punktā minētās darbības, atbilstīgi horizontālai pieejai jāpievērš uzmanība profilaktiskai veselības aprūpei, kuras mērķis ir veselīgas vecumdienas un visu paaudžu iesaistīšana Eiropas gada mērķu īstenošanā, jo īpaši mudinot vecāka gadagājuma cilvēkus un jauniešus piedalīties kopīgās iniciatīvās un tajā pašā laikā uzsverot viņu raksturīgās iezīmes un iespējas, kuras sniedz paaudžu pieredzes apmaiņa. Vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanas metodes būtu jāanalizē un jānostiprina, lai izveidotu uz pierādījumiem balstītu pamatpraksi.

Grozījums Nr.  39

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija un dalībvalstis ir jāmudina sniegt vairāk iespēju personām, kuras to vēlas, palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem un iesaistīties līdzekļu vākšanas programmās tā, lai viņu entuziasms un pieredze tiktu izmantota pozitīvā nolūkā.

Grozījums Nr.  40

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.        Eiropas gada īstenošanā Komisija un dalībvalstis ņem vērā dzimumu līdztiesības integrēto pieeju.

3.        Eiropas gada īstenošanā Komisija un dalībvalstis ņem vērā nepieciešamību iekļaut sieviešu un vīriešu situācijas īpašās iezīmes un nepieciešamību iesaistīt visas paaudzes, un tām būtu jācenšas izstrādāt visas paaudzes aptverošu pieeju, atzīstot to daudzveidību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš personu ar invaliditāti integrācijai, kā arī pret vecāka gadagājuma cilvēkiem iespējamas visu veidu diskriminācijas apkarošanai.

Grozījums Nr.  41

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Komisija ņem vērā pārrobežu pasākumu iespējamību reģionālā vai vietējā līmenī, lai sasniegtu 2. pantā minētos mērķus.

Grozījums Nr.  42

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.b Iniciatīvas saistībā ar Eiropas gadu aktīvām vecumdienām tiks īstenotas saskaņā ar decentralizētu pieeju un ar tām tiks nodrošināta daudzlīmeņu atbildība.

Pamatojums

Būs svarīgi īpašo darbību veikšanā iesaistīt dalībvalstu reģionālās un vietējās ieinteresētās personas. Ar daudzlīmeņu atbildību būtu jānodrošina visu attiecīgo ieinteresēto pušu iesaistīšanās un arī jāizveido pamats ilgtermiņa pasākumu un iniciatīvu īstenošanai.

Grozījums Nr.  43

Lēmuma priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru, kas atbild par tās dalības Eiropas gadā organizēšanu. Valstu koordinatori nodrošina arī to, lai valstī veiktie pasākumi tikti pienācīgi saskaņoti.

1. Katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru, kas atbild par tās dalības Eiropas gadā organizēšanu, un informē Komisiju par šo iecelšanu.

 

2. Katra dalībvalsts līdz 2011. gada 30. septembrim informē Komisiju par savu darba programmu, kurā ir ietverta sīka informācija par Eiropas gadā valstī paredzētajiem pasākumiem.

 

3. Valstu koordinatori strādā neatkarīgi, ņemot vērā ne tikai valdību viedokļus, un nodrošina arī to, lai valstī veiktie pasākumi tiktu īstenoti saskaņā ar 2. pantā minētajiem mērķiem un pienācīgi saskaņoti, un ieinteresētās personas, tostarp sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tiktu pilnībā iesaistītas Eiropas gada plānošanā un īstenošanā vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

Grozījums Nr.  44

Lēmuma priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a pants

Iesaistītās valstis

 

Eiropas gadā var piedalīties:

 

a) dalībvalstis,

 

b) kandidātvalstis, kā arī

 

c) EBTA valstis, kuras ir EEZ līguma dalībvalstis.

Grozījums Nr.  45

Lēmuma priekšlikums

5. pants - -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija rīko Eiropas gadu Savienības līmenī.

Grozījums Nr.  46

Proposal for a regulation

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija organizē sanāksmes ar valstu koordinatoriem, lai nodrošinātu koordināciju Savienības līmenī un apmainītos ar informāciju, tostarp par uzņemtajām saistībām un to īstenošanu dalībvalstīs.

Komisija organizē sanāksmes ar valstu koordinatoriem, lai nodrošinātu koordināciju Savienības līmenī un apmainītos ar informāciju un zināšanām, tostarp par uzņemtajām saistībām un to īstenošanu dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  47

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija atvieglo un atbalsta pasākumus valstu, reģionu un vietējā līmenī, tostarp attiecīgā gadījumā ierosinot jaunas pieejas un instrumentus politikas mērķu sasniegšanai. Komisija izvērtēšanas nolūkos mudina valstu statistikas birojus pievērst īpašu uzmanību to pasākumu novērtēšanai, kuri noteikti 3. panta 1. punktā un norisinās to teritorijā Eiropas gada laikā, jo īpaši ņemot vērā valsts atbalstu.

Grozījums Nr.  48

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Eiropas gada tēma ir prioritāte dalībvalstīs izvietoto Komisijas pārstāvniecību saziņas pasākumos un to attiecīgo galveno Eiropas līmeņa tīklu programmās, kuri no Savienības budžeta saņem atbalstu uzturēšanas izmaksu segšanai.

Grozījums Nr.  49

Lēmuma priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a pants

 

Finansiāls un nefinansiāls atbalsts

 

1.        To Savienības līmeņa pasākumu īstenošanai, kuri noteikti 3. panta 1. punktā, var izmantot atklātos konkursus vai no Eiropas Savienības vispārējā budžeta piešķirtas dotācijas.

 

2.        Attiecīgā gadījumā ar programmām un politikas virzieniem jomās, kas sniedz ieguldījumu aktīvu vecumdienu veicināšanā, piemēram, nodarbinātība, sociālās lietas un vienlīdzīgas iespējas, izglītība un kultūra, veselība, pētniecība, informācijas sabiedrība, reģionālā politika un transporta politika, var atbalstīt Eiropas gadu saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un ar brīvajiem līdzekļiem prioritāšu noteikšanai.

 

3.        Savienība var piešķirt nefinansiālu atbalstu iniciatīvām, ko īsteno valsts vai privātas organizācijas saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  50

Lēmuma priekšlikums

5.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.b pants

Budžets

 

1. Šā lēmuma un jo īpaši 3. panta 1. punktā noteikto pasākumu īstenošanai Savienības līmenī no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim paredzētais finansējums ir vismaz EUR 6 000 000, no kuriem EUR 2 000 000 ir paredzēti izmantošanai līdz 2011. gada 31. decembrim.

 

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

Grozījums Nr.  51

Lēmuma priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

Starptautiskā sadarbība

 

Saistībā ar šo Eiropas gadu Komisija var sadarboties ar starptautisko organizāciju, īpaši ar ANO un Eiropas Padomes, attiecīgajām struktūrvienībām, lai palielinātu Savienības darbības efektivitāti un nodrošinātu tās veikto pasākumu pamanāmību.

Grozījums Nr.  52

Lēmuma priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu.

1. Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai ziņojumu, kas būs pamatā turpmākajiem ES politikas virzieniem, pasākumiem un darbībām šajā jomā, par šajā lēmumā paredzēto Komisijas un dalībvalstu iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu.

 

2. Ziņojumā arī tiek sniegta informācija par to, kā dzimumu un invaliditātes aspekti ir integrēti Eiropas gada pasākumos un kā Eiropas gads ir veicinājis ilgtspējīgas aktīvu vecumdienu kultūras attīstību visā Eiropā.

(1)

Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Iedzīvotāju novecošana ir viena no ES visbūtiskākajām problēmām, taču tā ir arī viena no lielākajām iespējām.

Paredzamā mūža ilguma pieaugums saistībā ar novecošanu neapšaubāmi ir īpašs mūsu laikmeta sociālais sasniegums un veiksme. Eiropas iedzīvotāji mūsdienās dzīvo veselīgāk un ilgāk nekā jebkād agrāk, un tā ir pozitīva un motivējoša tendence. Tomēr šis panākums arī liek Eiropas sabiedrībai risināt daudzus uzdevumus, jo īpaši nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā. Uz to norāda Eurostat demogrāfiskajās prognozēs 2030. gadā paredzētais darbaspējīga vecuma iedzīvotāju skaita samazinājums par aptuveni 6,8 % (20,8 miljoniem). Līdz ar to viens pensionārs (vecumā virs 65 gadiem) būs jāuztur vien diviem cilvēkiem darbaspējīgā vecumā (15–64 gadi) salīdzinājumā ar proporciju, kas pašlaik ir viens pret četriem. Tādēļ ES pieredzēs vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvara strauju pieaugumu un ievērojamu par 50 gadiem jaunāku iedzīvotāju īpatsvara samazinājumu, kas var savukārt palielināt slogu valstu budžetiem un pensiju sistēmām, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku sociālās un veselības aprūpes nodrošināšanai. Turklāt vecumdienas bieži vien tiek saistītas ar slimībām un atkarību, un vecāka gadagājuma cilvēki mēdz justies atstumti no darba tirgus, kā arī no ģimenes un sabiedrības.

Tādēļ iedzīvotāju novecošanu drīzāk var uzskatīt par būtisku uzdevumu, nevis apdraudējumu, jo tā var sniegt jaunas iespējas Eiropas sabiedrībai atkarībā no tā, cik mēs būsim tam gatavi. Lai atrisinātu šo jautājumu, vissvarīgāk ir nodrošināt, lai 50 gadus veci un vecāki iedzīvotāji varētu ilgāk palikt darba tirgū, turpināt aktīvi līdzdarboties sabiedrībā un saglabāt veselību un neatkarību cik vien ilgi iespējams. Tādēļ Eiropas sabiedrībai ir uzdevums sagatavoties, un, ja sabiedrība būs pietiekami un savlaicīgi gatava, šī varētu būt iespēja Eiropai ātrāk gūt panākumus, vairāk nodrošinot sociālo kohēziju visās paaudzēs.

Valsts un sabiedriskās politikas virzieniem ir jāreaģē uz šo problēmu daudzās jomās, jo īpaši ieviešot pamatnosacījumus, lai novērstu iedzīvotāju novecošanas sekas. Turklāt privātajā sektorā sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī pašiem pilsoņiem ir jāsniedz attiecīgs ieguldījums. Visu šo ieinteresēto personu devums ir ļoti nozīmīgs, lai rastu risinājumus Eiropas sabiedrības novecošanas jautājumā.

Risinot šo uzdevumu ES līmenī, Komisija 2010. gada 6. septembrī iesniedza priekšlikumu lēmumam noteikt 2012. gadu par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām. Šī ierosinātā inicatīva veicinātu un atbalstītu dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprināt 50 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju strauji augošās grupas potenciāla izmantošanu. Tādēļ Eiropas gadam vajadzētu būt pamatam, lai uzlabotu informētību, noteiktu un izplatītu labu praksi un, kas ir vissvarīgāk –, lai mudinātu politikas veidotājus un ieinteresētās personas visos līmeņos veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās.

Referents ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un tā vispārējo pieeju. Šāds Eiropas gads varētu un tam vajadzētu sniegt labu iespēju pārdomām par šo demogrāfisko problēmu ES un dalībvalstīs. Taču tam arī vajadzētu sekmēt skaidru apņemšanos veicināt aktīvas vecumdienas visos līmeņos. Būtu jāpieliek pūles, lai konsolidētu Eiropas gadā panāktos rezultātus īpašu politikas virzienu un programmu struktūrā visās attiecīgajās politikas jomās, tādējādi sniedzot impulsu pastāvīgai praksei.

Turklāt referents uzskata, ka šis priekšlikums par Eiropas gadu ir jāgroza, ņemot vērā turpmāk izklāstītos konkrētos jautājumus:

1.  Sabiedrībā, kurā tiek augsti vērtētas aktīvas vecumdienas, ir jāievieš pamatnosacījumi ne tikai aktīvām vecumdienām, bet arī vecumdienām, kurās tiek saglabāta vitalitāte un ievērota cieņa pret visiem cilvēkiem. Turklāt aktīvas vecumdienas var būt sekmīgas vienīgi sabiedrībā, kura balstās uz solidaritāti un sadarbību starp paaudzēm.

Saskaņā ar PVO definīciju aktīvas vecumdienas nozīmē, ka tiek radīts vairāk iespēju vecāka gadagājuma cilvēkiem turpināt strādāt, ilgāk saglabāt veselību un turpināt sniegt ieguldījumu sabiedrībā citos veidos, piemēram, ar brīvprātīgo darbu. Līdz ar to sabiedrībai un ekonomikai ir jāpalīdz cilvēkiem vecumā saglabāt savu fizisko, sociālo un garīgo labklājību. Ja mēs vēlamies, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu turpināt aktīvi līdzdarboties sabiedrībā un saglabāt neatkarību pēc iespējas ilgāk, ir nepieciešama visaptveroša pieeja aktīvu vecumdienu veicināšanai, kurā ir jāietver veselības, vitalitātes un cieņas aspekti.

Turklāt, lai veicinātu aktīvas vecumdienas, ir īpaši svarīgi pastiprināt solidaritāti un sadarbību starp paaudzēm. Šo ideju atbalsta un veicina arī daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pārstāv dažādu vecuma grupu intereses, piemēram, AGE un Eiropas Jaunatnes platforma. Šajā pašā nolūkā katru gadu 29. aprīlī tiek svinēta Eiropas paaudžu solidaritātes diena. Tomēr solidaritāte starp jauniešiem, aktīvajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem nebūtu jāskata vienīgi no finanšu viedokļa. Gluži pretēji – tā būtu jāvērtē plašākā kontekstā, ietverot savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu starp visām paaudzēm, lai ikviens varētu atrast savu vietu sabiedrībā un maksimāli sniegt ieguldījumu Eiropas sabiedrībā atbilstīgi savām spējām. Eiropas sabiedrībai ir jākļūst par sabiedrību visām vecuma grupām.

Tādēļ referents ierosina noteikt 2012. gadu par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām – paaudžu solidaritātes vecināšana, vitalitātes saglabāšana un cieņas ievērošana pret visiem, un šā Eiropas gada mērķos likt uzsvaru uz trijiem pīlāriem – vitalitāti, cieņu un solidaritāti.

2.  Eiropas gadam (2012) vajadzētu sniegt ieguldījumu aktīvu vecumdienu kultūras attīstībā Eiropā kā attieksmes, vērtību, mērķu un prakšu kopumam, ko pieņem visi Eiropas iedzīvotāji.

Aktīvām vecumdienām ir jākļūst par Eiropas sociālā modeļa un sociālās tirgus ekonomikas neatņemamu sastāvdaļu. Tām ir jākļūst par Eiropas dzīvesveida stūrakmeni, kas balstās uz trim pīlāriem: vitalitāti, cieņu un paaudžu solidaritāti. Lai to panāktu, Eiropas gadam būtu jāpalīdz mainīt domāšanas veidu, kā arī attīstīt un pastāvīgi atbalstīt aktīvu vecumdienu iespējas visām paaudzēm, tostarp 50 gadu veciem un vecākiem cilvēkiem. Eiropas gadam arī vajadzētu palīdzēt veicināt pozitīvāku skatījumu uz vecāka gadagājuma cilvēkiem un viņu ieguldījumu. Tam būtu jāveicina pārmaiņas mūsu sabiedrības organizācijas veidā un no jauna jāizveido sociālās attiecības un saikne starp dažādām paaudzēm un to iekšienē.

Tādēļ referents ierosina noteikt Eiropas gada kopējo mērķi tā, lai Eiropas gads sniegtu ieguldījumu aktīvu vecumdienu kultūrā Eiropā.

3.  Lai Eiropas gadā sasniegtu šos kopējos politikas mērķus, ir vajadzīga visu ieinteresēto personu līdzdalība un atbalsts, kā arī minimālais budžeta resursu apjoms.

Eiropas gadā vajadzētu ļaut un mudināt piedalīties un iesaistīties visām ieinteresētajām pusēm ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības nozīme šajā ziņā ir sevišķi būtiska. Papildus iepriekš minētajam īpaša uzmanība būtu jāpievērš baznīcām un dažādām asociācijām, kuras darbojas nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas jomā.

Ņemot vērā to, ka daudzas no pašreizējām ES finansēšanas programmām dažādās jomās attiecas uz aktīvām vecumdienām, ar šīm programmām ir iespējams sniegt ieguldījumu Eiropas gada norisē. Šāda ieguldījuma veicināšana būtu vērtējama atzinīgi arī tādēļ, ka politiskais atbalsts aktīvām vecumdienām ir vajadzīgs virknē dažādu jomu. Tomēr šo programmu faktiskais ieguldījums nebūs zināms līdz šā Eiropas gada pašām beigām. Turklāt ir īpaši svarīgi, lai ES pēc iespējas vairāk atbalstītu dalībvalstis pasākumu rīkošanā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, tostarp izveidojot apstākļus pieredzes apzināšanai un apmaiņai ar to. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt noteiktu naudas līdzekļu apjomu ES līmeņa pasākumiem saistībā ar šo Eiropas gadu, piemēram, informācijai un saziņai, konferencēm ES līmenī, analīzei un pētījumiem.

Lai atbalstītu Eiropas gada ilgtspējību, referents prasa izveidot īpašu budžeta pozīciju Eiropas gada (2012) vajadzībām.

ES un tās dalībvalstis līdz šim ir paveikušas ļoti daudz, lai pagarinātu Eiropas iedzīvotāju paredzamo dzīves ilgumu. Ekonomiskā labklājība, sociālais nodrošinājums un paredzami ilgstoši miera apstākļi ir nodrošinājuši dzīves kvalitātes uzlabošanos. Tajā pašā laikā ir radušās jaunas problēmas, kas mums ir jārisina. Dzīve saskaņā ar aktīvu vecumdienu kultūru var palīdzēt šajā jomā, jo īpaši tad, ja aktīvas aktīva novecošana tiek aktīvi pilnveidota, tostarp piešķirot nozīmi visu paaudžu cilvēku resursiem un talantiem, ko viņi var sniegt ekonomikai un sabiedrībai.

Tādēļ Eiropas gadam (2012) vajadzētu būt šādas attīstības stūrakmenim Eiropā, izvirzot cilvēkus politikas, sabiedrības un ekonomikas priekšplānā un padarot Eiropas sabiedrību par visu vecuma grupu sabiedrību.


BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS PAR FINANSIĀLO ATBILSTĪBU

9.2.2011

Pervenche Berès

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājai

Eiropas Parlaments

Rue Wiertz

B - 1047 Brussels

Temats: Atzinums attiecībā uz M. Kastler ziņojuma projekta par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām finansiālo atbilstību (COM(2010)0462 – C7-0253/2010 – 2010/0242(COD))

Cienītā Berès kundze,

Jūs 2011. gada 13. janvāra vēstulē Budžeta komitejai saskaņā ar 38. panta 2. punktu atsaucāties uz analīzi par iepriekš minētajā ziņojuma projektā ierosināto grozījumu finansiālo atbilstību.

Atbilstīgi koordinatoru 26. janvāra lēmumam Budžeta komiteja saskaņā ar 38. panta 3. punktu izskatīja minēto jautājumu savā 7. februāra sanāksmē.

Pašreizējā posmā komiteja vienbalsīgi nolēma atbalstīt iepriekš minētajā ziņojuma projektā iekļautos ar finansēm saistītos grozījumus ar mērķi ieviest EUR 4 miljonus saistību apropriācijās 2012. gada budžetā ES līmeņa pasākumiem saistībā ar Eiropas gadu (2012).

Šā lēmuma pamatā ir 1.a kategorijā 2012. finanšu gadam pieejamo brīvo līdzekļu pašreizējais novērtējums, ņemot vērā Eiropas Komisijas 31. janvārī publicētajā finanšu plānā ietverto informāciju.

Tomēr ir jānorāda, ka pašreizējais papildu finansējums, ja tāds tiek piešķirts Eiropas gadam (2012), ir atkarīgs no faktiski pieejamiem brīviem līdzekļiem 2012. gada budžeta projektā, kas ir gaidāms 2011. gada aprīlī, un galvenokārt no sarunu iznākuma starp abām budžeta lēmējinstitūcijām, kuras notiks šā gada otrajā pusē.

Ar cieņu

(paraksts) Alain Lamassoure

Budžeta komitejas priekšsēdētājs


REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (27.1.2011)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012. gads)

(COM(2010)0462 – C7-0253/2010 – 2010/0242(COD))

Atzinumu sagatavoja: Lambert van Nistelrooij

ĪSS PAMATOJUMS

Komisija ir ierosinājusi pasludināt 2012. gadu par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām. Šā Eiropas gada vispārējais mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprināt potenciāla mobilizācijas pasākumus to iedzīvotāju strauji augošajā grupā, kuri ir gandrīz sasnieguši 60 gadu vecumu vai ir vecāki, tādējādi saglabājot solidaritāti starp paaudzēm. Aktīvas vecumdienas nozīmē labāku iespēju un darba apstākļu radīšanu, lai ļautu vecāka gadagājuma darbiniekiem palikt darba tirgū, sociālās atstumtības apkarošanu, veicinot aktīvu līdzdalību sabiedrībā, un veselīga dzīvesveida veicināšanu vecumdienās.

Lēmuma priekšlikuma 2. pantā ir noteikti vairāki mērķi. Praktiskie pasākumi šo mērķu sasniegšanai ir noteikti 3. pantā un ietver iniciatīvas, kas ir jāuzsāk un jāīsteno ES un dalībvalstu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm.

Līdz ar to ar REGI komitejas ierosinātajiem grozījumiem ir paredzēts:

– nodrošināt aktīvu vecumdienu stingru iekļaušanu politikas darba kārtībā;

– Eiropas gada nosaukumam pievienot apakšnosaukumu „Veicināt starppaaudžu solidaritāti”, tādējādi uzsverot, ka sabiedrībai ir svarīgi veicināt aktīvas vecumdienas;

– uzsvērt Eiropas gada īpaši svarīgo nozīmi, atbalstot un veicinot vietējos un reģionālos projektus un iniciatīvas, kas ļauj vecāka gadagājuma cilvēkiem sniegt ieguldījumu savās kopienās un baudīt pienācīgu aizsardzību, drošību un veselības aprūpi;

– nodrošināt vispārējās informētības paaugstināšanu dalībvalstu pilsētās un reģionos;

– nodrošināt, ka saistībā ar Eiropas gadu aktīvām vecumdienām pieņemtajās iniciatīvās tiks ievērota decentralizēta pieeja, un, kā uzsvērts Vietējo un reģionālo pašvaldību teritoriālajā paktā par stratēģiju „Eiropa 2020”, to pamatā ir daudzlīmeņu atbildība;

– nodrošināt precīzu koordināciju, saskaņošanu un efektivitāti, izstrādājot stratēģiskās pamatnostādnes saistībā ar Eiropas gadu uzsākto projektu īstenošanai;

– palielināt informētību par informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstības nozīmi, ar kurām var efektīvi risināt sabiedrības novecošanas radītos uzdevumus.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 156. pantu Komisijai ir jāveicina dalībvalstu sadarbība un jāvienkāršo to sociālās politikas jomā veicamo pasākumu koordinācija.

Pamatojums

Papildinājums, ar kuru tiek dota atsauce uz jauno institucionālo sistēmu, ko paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību.

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b) Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā ir atzīts, ka atsevišķos Savienības reģionos ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība, kura var nelabvēlīgi ietekmēt šo reģionu attīstību un kurai jāvelta īpaša uzmanība, lai sasniegtu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi.

Pamatojums

LESD 174. pantā ir atzīts, ka atsevišķos Eiropas Savienības reģionos ir jūtamas grūtības, kuru cēlonis ir šo reģionu demogrāfiskās īpatnības, piemēram, apvidi ar mazu iedzīvotāju blīvumu, un ka Eiropas politikā īpaša uzmanība ir jāvelta šādiem apstākļiem.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) To iedzīvotāju daļa, kuri ir gandrīz 60 gadu veci un vecāki, palielināsies daudz ātrāk nekā jebkad agrāk. Vislielākais pieaugums ir sagaidāms 2015.–2035. gadā, kad 60 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju skaits palielināsies par 2 miljoniem katru gadu. Šis pieaugums ir ļoti pozitīvs, jo tas ir loģisks veselības aprūpes un dzīves kvalitātes uzlabošanās rezultāts. Tomēr demogrāfisko pārmaiņu dēļ Savienība saskaras ar daudzām problēmām, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos noteiktās pilsētās un reģionos, tostarp šo pilsētu un reģionu pievilcības samazināšanos, ievērojamu spiedienu uz pensiju fondiem un grūtībām saglabāt ilgtspējīgu finansiālo nodrošinājumu veselības aprūpei un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Komisijas paziņojumā „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” ir uzsvērts tas, ka, lai panāktu sociālo kohēziju un augstāku ražīgumu, Eiropas Savienībā ir svarīgi veicināt iedzīvotāju veselīgu un aktīvu novecošanu. Paziņojumā ierosināta pamatiniciatīva „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jāveicina aktīvu vecumdienu politika, un pamatiniciatīva „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”. Šo politikas mērķu īstenošanai ir nepieciešama visu līmeņu valsts iestāžu un dažādu nevalstisku ieinteresēto pušu līdzdalība; Savienības līmenī atbalstu savai darbībai tās var gūt no Eiropas gada pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot informētību un veicināt informācijas apmaiņu par labu praksi. Valstu koordinatoriem ir jānodrošina koordinācija rīcībai valsts līmenī un tas, lai šī rīcība atbilstu Eiropas gada vispārējiem mērķiem. Plānots, ka piedalīsies arī citas organizācijas un ieinteresētās personas.

(10) Komisijas paziņojumā „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” ir uzsvērts tas, ka, lai panāktu sociālo kohēziju un augstāku ražīgumu, Eiropas Savienībā ir svarīgi veicināt iedzīvotāju veselīgu un aktīvu novecošanu. Paziņojumā ierosināta pamatiniciatīva „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jāveicina aktīvu vecumdienu politika, un pamatiniciatīva „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”. Šo politikas mērķu īstenošanai ir nepieciešams izstrādāt uz daudzlīmeņu atbildību balstītu pieeju, kuru izmantojot tiek panākta visu vietējo un reģionālo iestāžu, kā arī dažādu nevalstisku ieinteresēto pušu iesaistīšanās un līdzdalība; Savienības līmenī atbalsts savai darbībai šīm pusēm būtu jāgūst no Eiropas gada pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot informētību, veicināt informācijas apmaiņu par labu praksi un radīt sinerģijas. Valstu koordinatoriem būtu jānodrošina, lai rīcība gan centrālā, gan decentralizētā līmenī būtu koordinēta un atbilstu Eiropas gada vispārējiem mērķiem. Plānots, ka piedalīsies arī citas organizācijas un ieinteresētās personas.

Pamatojums

Lai veicinātu veselīgas un aktīvas vecumdienas sociālās kohēzijas un augstāka ražīguma interesēs, kā tas noteikts stratēģijā „Eiropa 2020”, ir īpaši būtiski iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes. Rīcība un iniciatīvu izstrāde saskaņā ar daudzlīmeņu atbildības pieeju nodrošina to iesaistīšanos. Turklāt ar valdības aktīvu iesaistīšanos centrālā un decentralizētā līmenī un Eiropas gada pasākumu precīzu koordināciju tiks radītas jaunas sinerģijas.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Paziņojumā „Digitālā programma Eiropai”, kas ir pirmā EU2020 pamatiniciatīva, pieņemta 2010. gada 19. maijā, Komisija ir uzsvērusi informācijas un sakaru tehnoloģijas būtisko nozīmi pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanā un ierosinājusi pastiprināt apvienotās programmas „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL) īstenošanu. Digitālajā programmā Eiropai ir arī ieteikts rīkoties saskaņoti, lai uzlabotu visu eiropiešu prasmes digitālajā jomā, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku prasmes, kas veido lielāko daļu no tiem 150 miljoniem iedzīvotāju vai aptuveni 30 % no kopējā iedzīvotāju skaita, kuri nekad nav lietojuši internetu.

(13) Paziņojumā „Digitālā programma Eiropai”, kas ir pirmā EU2020 pamatiniciatīva, pieņemta 2010. gada 19. maijā, Komisija ir uzsvērusi informācijas un sakaru tehnoloģiju lietojumprogrammu un pakalpojumu būtisko nozīmi pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanā un ierosinājusi pastiprināt apvienotās programmas „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL) īstenošanu. Digitālajā programmā Eiropai ir arī ieteikts rīkoties saskaņoti, lai uzlabotu visu eiropiešu prasmes digitālajā jomā, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku prasmes, kas veido lielāko daļu no tiem 150 miljoniem iedzīvotāju vai aptuveni 30 % no kopējā iedzīvotāju skaita, kuri nekad nav lietojuši internetu. Turpmākajos gados vajadzētu īpašu uzmanību pievērst infrastruktūrai, lai digitālajā programmā minētās iespējas spētu izmantot tur, kur tās visvairāk vajadzīgas, tostarp kā veselības pakalpojumus tiešsaistē.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020” Komisija ir ierosinājusi uzsākt izmēģinājuma projektu aktīvām un veselīgām vecumdienām līdz 2011. gada sākumam saskaņā ar iniciatīvu „Inovācijas Savienība”. Šajā izmēģinājuma projektā, kas ir pirmā inovāciju partnerība, ir iekļauta arī sociālā inovācija, un tā mērķis ir veicināt labāku dzīves kvalitāti, novērst slimības, uzlabot sociālos tīklus sabiedriskajā sektorā un starp sociālajiem partneriem, kā arī sekmēt tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kuras dod iespēju uzlabot dzīves kvalitāti, turklāt dot iespēju iedzīvotājiem dzīvot neatkarīgi un ilgāk saglabāt labu veselību, kā arī projekts paredz līdz 2020. gadam par diviem gadiem paildzināt to dzīves laikposmu, kad iedzīvotājiem ir laba veselība. Turklāt ar to tiek paredzēts uzlabot Eiropas sociālās un veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību un efektivitāti un izveidot inovatīvu informācijas un sakaru tehnoloģiju lietojumprogrammu un pakalpojumu tirgu Savienības un pasaules līmenī. Tas sniegtu Savienības uzņēmumiem jaunas iespējas, tādējādi uzlabojot Savienības konkurētspēju un nodrošinot darba vietu skaita pieaugumu Eiropas reģionos.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai „Secinājumi piektajā ziņojumā par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju — kohēzijas politikas nākotne” ir atzīts, ka Eiropas Savienībai jāizstrādā kohēzijas politika, kas risina arī sociālās problēmas, piemēram, iedzīvotāju novecošanu, un šā mērķa sasniegšanai jāparedz pietiekami līdzekļi.

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Uz aktīvu vecumdienu jautājumu attiecas vairākas Savienības programmas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, PROGRESS programma, Mūžizglītības programma, Sabiedrības veselības aizsardzības programma, īpašas programmas informācijas un sakaru tehnoloģijas un sociāli ekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu jomā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai, rīcības plāns „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā”, pētniecībai un jauninājumiem veltītā apvienotā programma „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL), Konkurētspējas un jauninājumu programma ar informācijas un sakaru tehnoloģijas ieviešanas pilotprojektiem pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanas nolūkā un Rīcības plāns par mobilitāti pilsētās. Savienības līdzfinansējums Eiropas gada pasākumiem atbilst tām prioritātēm un noteikumiem, kurus piemēro pašreizējām gada vai daudzgadu programmām un autonomām budžeta pozīcijām nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju jomā. Vajadzības gadījumā Eiropas gada pasākumiem var piesaistīt atbalstu no citu jomu programmām un politikām, piemēram, no izglītības un kultūras, veselības aizsardzības, pētniecības, informācijas sabiedrības, reģionālās politikas un transporta politikas jomas.

(15) Uz aktīvu vecumdienu jautājumu attiecas vairākas Savienības programmas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, PROGRESS programma, Mūžizglītības programma, Sabiedrības veselības aizsardzības programma, īpašas programmas informācijas un sakaru tehnoloģijas un sociāli ekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu jomā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai, rīcības plāns „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā”, pētniecībai un jauninājumiem veltītā apvienotā programma „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL), Konkurētspējas un jauninājumu programma ar informācijas un sakaru tehnoloģijas ieviešanas izmēģinājuma projektiem pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanas nolūkā, sagatavošanās darbība CALYPSY sociālā tūrisma jomā un Rīcības plāns par mobilitāti pilsētās. Savienības līdzfinansējums Eiropas gada pasākumiem atbilst tām prioritātēm un noteikumiem, kurus piemēro pašreizējām gada vai daudzgadu programmām un autonomām budžeta pozīcijām nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju jomā. Vajadzības gadījumā Eiropas gada pasākumiem var piesaistīt atbalstu no citu jomu programmām un politikām, piemēram, no izglītības un kultūras, veselības aizsardzības, pētniecības, informācijas sabiedrības, reģionālās politikas un transporta politikas jomas, jo īpaši, ja tas ir nepieciešams, lai risinātu jautājumus saistībā ar sociālās integrācijas problēmām, zemu labklājības līmeni vai nabadzību. Tādējādi daudzās nozarēs Eiropas gads arī ļaus uzlabot sabiedrības informētību un mobilizēt iesaistītās personas cīņā pret sociālo atstumtību, vecāka gadagājuma cilvēku nestabilo situāciju un nabadzību, jo īpaši saistībā ar Eiropas platformu cīņai pret nabadzību, kas ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva. Lai atrisinātu ar novecošanu saistītās problēmas, Savienības finansējums nevar aprobežoties tikai attiecībā uz Eiropas gadu. Demogrāfiskās problēmas vajadzētu pastāvīgi ņemt vērā Savienības politikā.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Dalībvalstis nespēj pilnīgi sasniegt ierosinātā Eiropas gada aktīvām vecumdienām mērķus, jo ir nepieciešama valstu savstarpējā informācijas apmaiņa un labas prakses izplatīšana visā Savienībā, un tāpēc paredzētās darbības apjoma dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

(16) Dalībvalstis nespēj pilnīgi sasniegt ierosinātā Eiropas gada aktīvām vecumdienām mērķus, jo ir nepieciešama valstu savstarpējā informācijas apmaiņa un labas prakses izplatīšana visā Savienībā. Vajadzētu atzīt, ka pilsētām, reģioniem un dalībvalstīm ir ļoti liela nozīme šo īpašo darbību īstenošanā, jo īpaši tad, kad to kompetencē ir grūtībās nonākušu cilvēku integrācija un atbalsta sniegšana vecāka gadagājuma cilvēkiem. Turklāt būtu jāatzīst, ka, neskarot subsidiaritātes principu, un ierosināto darbību apjoma dēļ šos mērķus var sasniegt labāk, ja iniciatīva tiek īstenota Savienības līmenī. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Iedzīvotāju novecošanas problēma bieži ir saistīta ar lauku apvidu īpatnībām, taču tā neaprobežojas tikai ar tiem, jo šis jautājums tāpat ir saistīts ar līdzīgu situāciju pilsētu vidē, kā arī ar pilsētu nozīmi integrācijā un iedzīvotāju struktūras veidošanā.

Pamatojums

Aktīvo iedzīvotāju novecošana ir realitāte, kas būtu jāanalizē, vērtējot cēloņus un sekas ne tikai lauku apvidos, bet arī pilsētu teritorijās, lai rastu risinājumus vecāku paaudžu integrācijai.

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16b) Aktīvām vecumdienām nepieciešama paaudžu solidaritāte, kas neaprobežojas ar integrāciju darba tirgū, radot iespējas veidot vairāk labāku darba vietu vecākiem darba ņēmējiem, bet paredz arī viņus pilnībā integrēt sabiedrībā, sociālo atstumtību mazinot ar labāku informētību par viņu autonomiju un dzīves kvalitāti un īpaši veicinot viņu līdzdalību tādās darbībās kā tūrisms un brīvprātīgais darbs.

Pamatojums

Paaudžu solidaritātes risinājumu meklēšana, lai nodrošinātu aktīvas vecumdienas, neaprobežojas tikai ar iekļaušanu darba tirgū, tā ietver arī sociālās atstumtības novēršanu, mācības un stimulus piedalīties sabiedriskā darbībā vai nodoties vaļaspriekiem.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo 2012. gads tiek pasludināts par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (turpmāk „Eiropas gads”).

Ar šo 2012. gads tiek pasludināts par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei (turpmāk „Eiropas gads”).

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

2. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada vispārējais mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprināt potenciāla mobilizācijas pasākumus to iedzīvotāju strauji augošajā grupā, kuri ir gandrīz sasnieguši 50 gadu vecumu vai ir vecāki par 50 gadiem, tādējādi saglabājot starppaaudžu solidaritāti. Aktīvas vecumdienas nozīmē labāku iespēju un darba apstākļu radīšanu, lai ļautu vecāka gadagājuma darbiniekiem palikt darba tirgū, sociālās atstumtības apkarošanu, veicinot aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, un veselīga dzīvesveida veicināšanu vecumdienās. Pamatojoties uz to, Eiropas gada mērķi ir:

Eiropas gada vispārējais mērķis ir sekmēt un atbalstīt dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un ar konkrētiem pasākumiem pastiprināt potenciāla mobilizācijas pasākumus to iedzīvotāju strauji augošajā grupā, kuri ir gandrīz sasnieguši 50 gadu vecumu vai ir vecāki par 50 gadiem, un panākt viņu labāku integrāciju sabiedrībā, ņemot vērā nozīmi, kāda viņiem var būt ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā, lai saglabātu paaudžu solidaritāti. Lai to īstenotu, Eiropas gadā ir būtiski atbalstīt un veicināt vietējos un reģionālos projektus un iniciatīvas, kuros ņemtas vērā vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības un kuras ļauj novecojošās sabiedrības locekļiem sniegt pēc iespējas lielāku ieguldījumu savā kopienā, kā arī ļauj vecāka gadagājuma cilvēkiem novecojošā sabiedrībā baudīt pienācīgu aizsardzību, drošību, atbilstīgi pielāgotu dzīves vidi un sabiedrisko pakalpojumu un kvalitatīvas aprūpes pieejamību. Turklāt dalībvalstu un to pilsētu un reģionu uzdevums ir nodrošināt sistēmu, kurā ieinteresētās valsts un privātā sektora personas var veiksmīgi sadarboties, lai sasniegtu šos kopējos mērķus. Aktīvas vecumdienas nozīmē labāku iespēju un darba apstākļu radīšanu, lai ļautu vecāka gadagājuma darbiniekiem palikt darba tirgū un veikt brīvprātīgo darbu, un tas nozīmē arī sociālās atstumtības apkarošanu, veicinot aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, un veselīga dzīvesveida veicināšanu vecumdienās. Pamatojoties uz to, Eiropas gada mērķi ir:

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

uzlabot sabiedrības informētību par aktīvu vecumdienu būtisko nozīmi, lai uzsvērtu lietderīgo devumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki sniedz sabiedrībai un tautsaimniecībai, veicinātu aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprinātu vecāka gadagājuma cilvēku potenciāla mobilizēšanas pasākumus;

visos dalībvalstu pilsētu un reģionu administratīvajos līmeņos uzlabot sabiedrības informētību par aktīvu vecumdienu būtisko nozīmi, lai uzsvērtu lietderīgo devumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki sniedz sabiedrībai un tautsaimniecībai, nododot un stiprinot savas zināšanas un prasmes, veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās, pastiprināt vecāka gadagājuma cilvēku potenciāla mobilizēšanas pasākumus, piešķirt aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātes veicināšanai augstāku prioritāti ieinteresēto personu politikas darba kārtībā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

stimulēt diskusijas un attīstīt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos, lai veicinātu aktīvu vecumdienu politiku, noteiktu un izplatītu labu praksi un veicinātu sadarbību un sinerģijas;

stimulēt diskusijas, mudināt atbalstīt un attīstīt pieredzes apmaiņu starp publiskajām un privātajām iesaistītajām personām valsts, reģionālajā un vietējā līmenī un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvāk un sekmīgāk veicinātu aktīvu vecumdienu politiku, noteiktu un izplatītu labu praksi un veicinātu sadarbību un sinerģijas;

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

piedāvāt pamatu saistībām un konkrētai rīcībai, lai ļautu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos izstrādāt politiku, izmantojot konkrētus pasākumus, un uzņemties ar aktīvām vecumdienām saistītu konkrētu mērķu īstenošanu.

piedāvāt pamatu saistībām un konkrētai rīcībai, piemēram, veicināt tādu vidi, kas ir labvēlīga inovācijām informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā, kuras ļauj risināt uzdevumus sabiedrības novecošanas jomā, mudinot publiskās un privātās iesaistītās personas valsts, reģionālajā un vietējā līmenī un pilsonisko sabiedrību izstrādāt politiku, izmantojot konkrētus pasākumus, un uzņemties ar aktīvām vecumdienām saistītu konkrētu mērķu īstenošanu, izstrādājot ilgtermiņa stratēģijas.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa;

– informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa, jo īpaši starp vietējiem pārstāvjiem, kuru pienākums ir rūpēties par aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritāti;

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– pētījumi un apsekojumi Savienības un valstu līmenī, un rezultātu izplatīšana.

– pētījumi un apsekojumi Savienības, dalībvalstu, kā arī reģionālo vai vietējo iestāžu līmenī, un rezultātu izplatīšana.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Iniciatīvas saistībā ar Eiropas gadu aktīvām vecumdienām tiks veiktas saskaņā ar decentralizētu pieeju, un ar tām tiks nodrošināta daudzlīmeņu atbildība.

Pamatojums

Būs svarīgi īpašo darbību veikšanā iesaistīt dalībvalstu reģionālās un vietējās ieinteresētās personas. Ar daudzlīmeņu atbildību būtu jānodrošina visu attiecīgo ieinteresēto pušu iesaistīšanās un arī jāizveido pamats ilgtermiņa pasākumu un iniciatīvu īstenošanai.

Grozījums Nr.  20

Lēmuma priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru, kas atbild par tās dalības Eiropas gadā organizēšanu. Valstu koordinatori nodrošina arī to, lai valstī veiktie pasākumi būtu pienācīgi saskaņoti.

Katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru, kas atbild par tās dalības Eiropas gadā organizēšanu. Valstu koordinatori nodrošina arī to, lai valstī veiktie pasākumi būtu pienācīgi saskaņoti, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir pilnībā iesaistītas šā Eiropas gada plānošanā un īstenošanā vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Turklāt, izstrādājot stratēģiskās pamatnostādnes dažādu projektu īstenošanai savās valstīs, valsts koordinatoram ir jāizveido pamats, lai skaidri uzraudzītu iestāžu un ieinteresēto personu veiktās darbības reģionālā un vietējā līmenī nolūkā veicināt sinerģiju radīšanu un nodrošināt veikto pasākumu efektivitāti un saskaņotību, kā arī nepieļaut nekonsekvenci vai dublēšanos.

Grozījums Nr.  21

Lēmuma priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina šajā lēmumā paredzēto pasākumu saderību ar citām Savienības, valsts vai reģionu shēmām un iniciatīvām, kas veicina Eiropas gada mērķu sasniegšanu.

Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina šajā lēmumā paredzēto pasākumu saderību ar citām Savienības, valsts vai reģionu shēmām un iniciatīvām, kas veicina Eiropas gada mērķu sasniegšanu, kā arī ar projektiem, kuri izstrādāti iepriekšējo Eiropas gadu programmās, jo īpaši saistībā ar Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) un Eiropas brīvprātīgo kustības gadu (2011).

Pamatojums

Lai panāktu to iniciatīvu labāku pamanāmību, kuras īstenotas saskaņā ar tematiskajiem Eiropas gadiem, un uzlabotu šo iniciatīvu efektivitāti un rezultātus, ir jāveicina nepārtrauktība un turpmāko iniciatīvu saskaņotība ar iepriekšējos gados īstenotajām, ņemot vērā kopīgās iezīmes un attiecīgo tēmu saistību.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.a pants

 

Starptautiskā sadarbība

 

Saistībā ar šo Eiropas gadu Komisija var sadarboties ar starptautisko organizāciju, īpaši ar ANO un Eiropas Padomes, attiecīgajām struktūrvienībām, lai nodrošinātu Savienības pasākumu pamanāmību un palielinātu tā efektivitāti.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

6.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

6.b pants

 

Budžets

 

1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais papildu budžets laikposmam no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim ir EUR 8 000 000.

 

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas gads aktīvām vecumdienām (2012. gads)

Atsauces

COM(2010)0462 – C7-0253/2010 – 2010/0242(COD)

Atbildīgā komiteja

EMPL

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

9.9.2010

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Lambert van Nistelrooij

27.9.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

30.11.2010

 

 

 

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Sophie Auconie, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, Zuzana Brzobohatá, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Ian Hudghton, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Michael Theurer, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karin Kadenbach, Andrey Kovatchev, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Elisabeth Schroedter

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edvard Kožušník, Norica Nicolai, Jan Zahradil


KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (27.1.2011)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012. gads)

(COM(2010)0462 – C7-0253/2010 – 2010/0242(COD))

Atzinumu sagatavoja: Hannu Takkula

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārīga informācija

Kopš 80. gadu sākuma ES līmenī gandrīz katru gadu tiek organizēti tā sauktie Eiropas gadi, kas ir veltīti noteiktiem jautājumiem. Mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un pievērst valstu valdību uzmanību būtiskiem jautājumiem, kurus ES valstis vēlas kolektīvi uzsvērt. Piemēram, 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, savukārt 2011. gads būs Eiropas brīvprātīgo kustības gads. Gadu tematika tiek izvēlēta iepriekš, lai varētu izstrādāt kampaņas un veikt sagatavošanās darbus.

Pašreizējais priekšlikums paredz, ka 2012. gads būs Eiropas gads aktīvām vecumdienām. Šo jautājumu ir iecerēts izmantot, lai paaugstinātu informētību, noteiktu un izplatītu labu praksi un mudinātu ne vien politikas veidotājus, bet arī iesaistītās personas visos līmeņos veicināt aktivitātes ideju un arī Eiropas vecāku paaudžu cilvēku aktīvu rīcību.

Līdzīgi kā iepriekšējos Eiropas gados, ierosināto pasākumu lokā būs Eiropas, valstu, reģionāla un vietēja mēroga informēšanas un popularizēšanas kampaņas, pasākumi un iniciatīvas, lai izplatītu galvenās idejas un informāciju par piemēriem un labu praksi. Turklāt Komisija cer pārliecināt visas ES valstis uzņemties īstenot īpašus sagatavošanās pasākumus un mērķus līdz 2012. gadam, lai 2012.gada beigās varētu sasniegt taustāmus rezultātus.

Komisija ir norādījusi, ka tā nemeklē īpašu finansējumu šim Eiropas gadam, taču ierosina tāpat kā iepriekšējos gados finansējumu kampaņām u. c. pasākumiem saistībā ar gadu aktīvām vecumdienām nodrošināt no dažādām pašreizējām Kopienas programmām un administratīvajiem budžetiem. Tā kā šāda pieeja finansējumam ir jutīgs jautājums, ņemot vērā ekonomisko situāciju, atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt ar šo jautājumu saistītās problēmas attiecībā uz budžeta pozīcijām, kuru apjoms nesen ir samazināts un kuras jau ir paredzētas ilgtermiņa projektu un programmu, piemēram, mūžiglītības programmu, finansēšanai.

Novērojumi

Atzinuma sagatavotājs atzīst, ka ES skar būtisks iedzīvotāju novecošanas process. Pētījumu atklājumi liecina, ka no 2012. gada darbaspējīga vecuma Eiropas iedzīvotāju skaits sāks samazināties, savukārt vairāk nekā 60 gadu vecu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt par aptuveni diviem miljoniem gadā. Lielākais spiediens ir sagaidāms laikposmā no 2015. līdz 2035. gadam, kad tā sauktā demogrāfiskā sprādziena laikā dzimusī paaudze pensionēsies.

Iedzīvotāju novecošana ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, kas mums jārisina. Novecošana palielinās ekonomiskās un sociālās prasības kā Eiropas valstīs, tā arī citviet pasaulē. Izskatot šos dažādos jautājumus, mums ir arī jāatzīst, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir vērtīgs un bieži vien nenovērtēts resurss, kas sniedz būtisku devumu mūsu sabiedrībai. Tādēļ mums ir jācenšas vairāk izmantot šo vecāka gadagājuma cilvēku iespējamo devumu sabiedrībai.

Referents vēlas pievērst īpašu uzmanību vārdam „aktīvs”. Viņš uzsver, ka „aktīvs” attiecas ne tikai uz spēju būt fiziski aktīvam vai spēju turpināt strādāt, bet norāda, ka aktivitātei vajadzētu arī attiekties uz personas nepārtrauktu un aktīvu līdzdalību sociālajā, ekonomiskajā, kultūras un pilsoniskajā jomā.

Atzinuma sagatavotājs apzinās, ka iedzīvotāju novecošana rada daudzus būtiskus jautājumus politikas veidotājiem, un daži no svarīgākajiem jautājumiem ir šādi:

1.  Ņemot vērā to, ka cilvēki dzīvo ilgāk, kā ir iespējams uzlabot dzīvi vecumdienās?

2.  Kā cilvēkiem palīdzēt vecumdienās saglabāt aktivitāti?

3.  Kā nodrošināt, lai jaunākā paaudze aktīvi ņemtu vērā vecāko paaudzi?

4.  Kā vislabāk līdzsvarot ģimenes un valsts lomu attiecībā uz to cilvēku aprūpi, kuriem vecumdienās ir vajadzīga palīdzība?

Aktīvu vecumdienu definīcija nozīmē, ka tiek radīts vairāk iespēju vecāka gadagājuma cilvēkiem turpināt strādāt, ilgāk saglabāt veselību un turpināt sniegt ieguldījumu sabiedrībā citos veidos. Piemēram, brīvprātīgo kustība ir jāatbalsta ar plašu politikas virzienu klāstu visos pārvaldības līmeņos. Tādēļ ir dabiski, ka pirms aktīvo vecumdienu gada ir brīvprātīgo kustības gads. Tomēr, kā Parlaments ir atzinis iepriekš, Eiropas gadi nedrīkst kļūt vienīgi par sabiedrisko attiecību kampaņu un ir jāvelta centieni to mērķu un rezultātu konsolidēšanai saistībā ar īpašām politikas pamatnostādnēm, programmām un citām visaptverošām iniciatīvām, vienlaikus stimulējot jaunas darbības un politikas virzienus.

Aktīvu vecumdienu jautājums ir jārisina ne vien darbavietās, bet dažādās frontēs”, kur ir nepieciešamība nodrošināt nepārtrauktas mācību iespējas vecāka gadagājuma darbiniekiem arī tādēļ, lai cilvēki saglabātu aktivitāti. Turklāt vecāka gadagājuma cilvēkiem ir vajadzīga apmācība jaunu tehnoloģiju jomā. Ir arī jāatceras, ka mācības, kurās iesaistītas dažādas paaudzes, var veidot saiknes un pat uzlabot mācību pieredzi un palīdzēt nodot mantojumā kultūras vērtības.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars Eiropā ir paaugstinājis veselīgu vecumdienu veicināšanas nozīmi vairāk nekā jebkad iepriekš. Veselīgas vecumdienas var paaugstināt vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību darba tirgū, ļaut tiem ilgāk saglabāt sabiedrisko aktivitāti, uzlabot to individuālo dzīves kvalitāti un samazināt slogu veselības un sociālās aprūpes sistēmām.

(5) Pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars Eiropā ir paaugstinājis veselīgu vecumdienu veicināšanas nozīmi vairāk nekā jebkad iepriekš, sekmējot kultūras pasākumus (tostarp sportu), kas pozitīvi ietekmē gan garīgo, gan fizisko veselību. Veselīgas vecumdienas var paaugstināt vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību darba tirgū, ļaut tiem ilgāk saglabāt sabiedrisko aktivitāti, uzlabot to individuālo dzīves kvalitāti un samazināt slogu veselības un sociālās aprūpes sistēmām. Tādēļ vajadzētu sekmēt vecāka gadagājuma cilvēku fizisko aktivitāti un līdzdalību sportā, šajā nolūkā padarot publiskos sporta objektus viņiem pieejamākus.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Padome 2007. gada 22. februārī pieņēma rezolūciju „Eiropas demogrāfisko pārmaiņu radītās iespējas un problēmas. Vecāka gadagājuma cilvēku devums ekonomiskajai un sociālajai attīstībai”, kurā uzsvērta vajadzība uzlabot aktīvas līdzdalības iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, jaunas saimnieciskās darbības iespējas („sirmgalvju ekonomika”), ko rada pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku pieprasījums pēc noteiktām precēm un pakalpojumiem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku pozitīva sabiedriskā tēla būtiskā nozīme.

(7) Padome 2007. gada 22. februārī pieņēma rezolūciju „Eiropas demogrāfisko pārmaiņu radītās iespējas un problēmas. Vecāka gadagājuma cilvēku devums ekonomiskajai un sociālajai attīstībai”, kurā uzsvērta vajadzība uzlabot aktīvas līdzdalības iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo īpaši ar brīvprātīgo darbu, jaunas saimnieciskās darbības iespējas („sirmgalvju ekonomika”), ko rada pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku pieprasījums pēc noteiktām precēm un pakalpojumiem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku pozitīva sabiedriskā tēla būtiskā nozīme. Saistībā ar paplašināšanās, kaimiņattiecību un attīstības politiku varētu būt ļoti noderīgs pensionētu ekspertu dienests, kāds jau pastāv daudzās valstīs. Vecāka gadagājuma cilvēku vērtīgais brīvprātīgais darbs ir lielisks piemērs tam, kā iedzīvotāji vecumdienās sniedz ieguldījumu sabiedrībā un ekonomikā, un šis ieguldījums būtu jāveicina nākotnē.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Padome 2009. gada 8. jūnijā pieņēma secinājumus „Vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem. Aktīvas un cilvēka cienīgas vecumdienas”, kuros atzīts, ka Eiropas Savienībā vecāka gadagājuma sievietes un vīrieši saskaras ar būtiskām problēmām, kas apgrūtina to centienus dzīvot aktīvi un novecot ar cieņu, un ierosināti vairāki pasākumi dalībvalstīm un Komisijai.

(8) Padome 2009. gada 8. jūnijā pieņēma secinājumus „Vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem. Aktīvas un cilvēka cienīgas vecumdienas”, kuros atzīts, ka Eiropas Savienībā vecāka gadagājuma sievietes un vīrieši saskaras ar būtiskām problēmām, kas apgrūtina to centienus dzīvot aktīvi un novecot ar cieņu, un ierosināti vairāki pasākumi dalībvalstīm un Komisijai. Vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētajās iniciatīvās vajadzētu ietvert pasākumus kultūras un vispārējās attīstības jomā, lai, šos cilvēkus integrējot un iesaistot, viņus aizsargātu no sociālās atstumtības un vientulības.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Komisijas paziņojumā „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” ir uzsvērts tas, ka, lai panāktu sociālo kohēziju un augstāku ražīgumu, Eiropas Savienībā ir svarīgi veicināt iedzīvotāju veselīgu un aktīvu novecošanu. Paziņojumā ierosināta pamatiniciatīva „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jāveicina aktīvu vecumdienu politika, un pamatiniciatīva „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”. Šo politikas mērķu īstenošanai ir nepieciešama visu līmeņu valsts iestāžu un dažādu nevalstisku ieinteresēto pušu līdzdalība; Savienības līmenī atbalstu savai darbībai tās var gūt no Eiropas gada pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot informētību un veicināt informācijas apmaiņu par labu praksi. Valstu koordinatoriem ir jānodrošina koordinācija rīcībai valsts līmenī un tas, lai šī rīcība atbilstu Eiropas gada vispārējiem mērķiem. Plānots, ka piedalīsies arī citas organizācijas un ieinteresētās personas.

(10) Komisijas paziņojumā „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” ir uzsvērts tas, ka, lai panāktu sociālo kohēziju un augstāku ražīgumu, Eiropas Savienībā ir svarīgi veicināt iedzīvotāju veselīgu un aktīvu novecošanu. Paziņojumā ierosināta pamatiniciatīva „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jāveicina aktīvu vecumdienu politika, un pamatiniciatīva „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”. Ir jāizmanto jaunās tehnoloģijas izglītības iniciatīvu veicināšanai, lai paplašinātu vecāka gadagājuma cilvēku zināšanas un mudinātu viņus iegūt tehniskas iemaņas. Šo politikas mērķu īstenošanai ir nepieciešama visu līmeņu valsts iestāžu un dažādu nevalstisku ieinteresēto pušu līdzdalība; Savienības līmenī atbalstu savai darbībai tās var gūt no Eiropas gada pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot informētību un veicināt informācijas apmaiņu par labu praksi. Valstu koordinatoriem ir jānodrošina koordinācija rīcībai valsts līmenī un tas, lai šī rīcība atbilstu Eiropas gada vispārējiem mērķiem. Plānots, ka piedalīsies arī citas organizācijas un ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Paziņojumā „Digitālā programma Eiropai”, kas ir pirmā EU2020 pamatiniciatīva, pieņemta 2010. gada 19. maijā, Komisija ir uzsvērusi informācijas un sakaru tehnoloģijas būtisko nozīmi pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanā un ierosinājusi pastiprināt apvienotās programmas „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL) īstenošanu. Digitālajā programmā Eiropai ir arī ieteikts rīkoties saskaņoti, lai uzlabotu visu eiropiešu prasmes digitālajā jomā, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku prasmes, kas veido lielāko daļu no tiem 150 miljoniem iedzīvotāju vai aptuveni 30 % no kopējā iedzīvotāju skaita, kuri nekad nav lietojuši internetu.

(13) Paziņojumā „Digitālā programma Eiropai”, kas ir pirmā EU2020 pamatiniciatīva, pieņemta 2010. gada 19. maijā, Komisija ir uzsvērusi informācijas un sakaru tehnoloģijas būtisko nozīmi pilnvērtīgas novecošanas nodrošināšanā un ierosinājusi pastiprināt apvienotās programmas „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL) īstenošanu. Digitālajā programmā Eiropai ir arī ieteikts rīkoties saskaņoti, lai uzlabotu visu eiropiešu prasmes digitālajā jomā, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku prasmes, kuri veido lielāko daļu no tiem 150 miljoniem iedzīvotāju vai aptuveni 30 % no kopējā iedzīvotāju skaita, kuri nekad nav lietojuši internetu. Piekļuves veicināšana jaunajām tehnoloģijām un mācību nodrošināšana par šo tehnoloģiju izmantošanu turpmāk uzlabos vecāka gadagājuma cilvēku mūžizglītības iespējas un arī palīdzēs novērst attāluma un invaliditātes radītus šķēršļus mūžiglītības pieejamībā.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Uz aktīvu vecumdienu jautājumu attiecas vairākas Savienības programmas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, PROGRESS programma, Mūžizglītības programma, Sabiedrības veselības aizsardzības programma, īpašas programmas informācijas un sakaru tehnoloģijas un sociāli ekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu jomā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai, rīcības plāns „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā”, pētniecībai un jauninājumiem veltītā apvienotā programma „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL), Konkurētspējas un jauninājumu programma ar informācijas un sakaru tehnoloģijas ieviešanas pilotprojektiem pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanas nolūkā un Rīcības plāns par mobilitāti pilsētās. Savienības līdzfinansējums Eiropas gada pasākumiem atbilst tām prioritātēm un noteikumiem, kurus piemēro pašreizējām gada vai daudzgadu programmām un autonomām budžeta pozīcijām nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju jomā. Vajadzības gadījumā Eiropas gada pasākumiem var piesaistīt atbalstu no citu jomu programmām un politikām, piemēram, no izglītības un kultūras, veselības aizsardzības, pētniecības, informācijas sabiedrības, reģionālās politikas un transporta politikas jomas.

(15) Uz aktīvu vecumdienu jautājumu attiecas vairākas Savienības programmas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, PROGRESS programma, Mūžizglītības programma un jo īpaši programma Grundtvig, Sabiedrības veselības aizsardzības programma, īpašas programmas informācijas un sakaru tehnoloģijas un sociāli ekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu jomā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un attīstībai, rīcības plāns „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā”, pētniecībai un jauninājumiem veltītā apvienotā programma „Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL), Konkurētspējas un jauninājumu programma ar informācijas un sakaru tehnoloģijas ieviešanas pilotprojektiem pilnvērtīgu vecumdienu nodrošināšanas nolūkā, sagatavošanas darbība CALYPSO socālā tūrisma jomā un Rīcības plāns par mobilitāti pilsētās. Savienības līdzfinansējums Eiropas gada pasākumiem atbilst tām prioritātēm un noteikumiem, kurus piemēro pašreizējām gada vai daudzgadu programmām un autonomām budžeta pozīcijām nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju jomā. Vajadzības gadījumā Eiropas gada pasākumiem var piesaistīt atbalstu no citu jomu programmām un politikām, piemēram, no izglītības un kultūras, veselības aizsardzības, pētniecības, informācijas sabiedrības, reģionālās politikas un transporta politikas jomas.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

2. pants – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas gada vispārējais mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprināt potenciāla mobilizācijas pasākumus to iedzīvotāju strauji augošajā grupā, kuri ir gandrīz sasnieguši 50 gadu vecumu vai ir vecāki par 50 gadiem, tādējādi saglabājot starppaaudžu solidaritāti. Aktīvas vecumdienas nozīmē labāku iespēju un darba apstākļu radīšanu, lai ļautu vecāka gadagājuma darbiniekiem palikt darba tirgū, sociālās atstumtības apkarošanu, veicinot aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, un veselīga dzīvesveida veicināšanu vecumdienās. Pamatojoties uz to, Eiropas gada mērķi ir:

Eiropas gada vispārējais mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu un to reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprināt potenciāla mobilizācijas pasākumus to iedzīvotāju strauji augošajā grupā, kuri ir gandrīz sasnieguši 60 gadu vecumu vai ir vecāki par 60 gadiem, lai saglabātu paaudžu solidaritāti, augstāk novērtētu vecāka gadagājuma cilvēkus kā sabiedrības dabisku un neatņemamu sastāvdaļu un uzsvērtu vecāka gadagājuma cilvēku visas dzīves gaitā iegūtās nenovērtējamās pieredzes devumu visai sabiedrībai. Aktīvas vecumdienas nozīmē labāku iespēju un darba apstākļu radīšanu gan attiecībā uz apmaksātu, gan neapmaksātu darbu, lai ļautu vecāka gadagājuma darbiniekiem palikt darba tirgū un nodotu viņu zināšanas tradicionālajās profesijās, sociālās atstumtības apkarošanu, sekmējot aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, un veselīga dzīvesveida veicināšanu vecumdienās, popularizējot kultūras pasākumus (tostarp sportu). Pamatojoties uz to, Eiropas gada mērķi ir:

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) uzlabot sabiedrības informētību par aktīvu vecumdienu būtisko nozīmi, lai uzsvērtu lietderīgo devumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki sniedz sabiedrībai un tautsaimniecībai, veicinātu aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprinātu vecāka gadagājuma cilvēku potenciāla mobilizēšanas pasākumus;

(1) uzlabot sabiedrības informētību par aktīvu vecumdienu būtisko nozīmi un apkarot negatīvos stereotipus par vecumu, lai uzsvērtu lietderīgo devumu, ko vecāka gadagājuma cilvēki sniedz sabiedrībai un tautsaimniecībai, veicinātu aktīvu dzīvesveidu vecumdienās un pastiprinātu vecāka gadagājuma cilvēku potenciāla mobilizēšanas pasākumus, uzsverot mūžizglītības stratēģijas, tostarp stratēģijas, kas ir saistītas ar jauno tehnoloģiju izmantošanu;

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) stimulēt diskusijas un attīstīt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos, lai veicinātu aktīvu vecumdienu politiku, noteiktu un izplatītu labu praksi un veicinātu sadarbību un sinerģijas;

(2) stimulēt diskusijas, apmainīties ar informāciju un attīstīt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos, lai veicinātu aktīvu vecumdienu politiku, noteiktu un izplatītu labu praksi un veicinātu sadarbību un sinerģijas;

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) piedāvāt pamatu saistībām un konkrētai rīcībai, lai ļautu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos izstrādāt politiku, izmantojot konkrētus pasākumus, un uzņemties ar aktīvām vecumdienām saistītu konkrētu mērķu īstenošanu.

(3) piedāvāt pamatu saistībām un konkrētai rīcībai, lai ļautu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām visos līmeņos izstrādāt politiku, izmantojot konkrētus pasākumus, un uzņemties ar aktīvām vecumdienām saistītu īpašu un konkrētu mērķu īstenošanu, izstrādājot ilgtermiņa stratēģijas un regulāri novērtējot šā pamata, īpašo darbību un mērķu efektivitāti;

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) nodrošināt, lai dalībvalstis mudinātu visu vecumu grupas uzturēt saikni un sadarboties, un izveidot kolēģiālas attiecības starp visām paaudzēm, līdz ar to radot iespēju cīnīties pret diskrimināciju un ekspluatāciju;

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– informācijas, reklāmas un izglītošanas kampaņas;

– informācijas, reklāmas un izglītošanas kampaņas, tostarp jauno plašsaziņas līdzekļu un interneta izmantošana;

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa;

– informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa ar valstu koordinatoru un ar Eiropas gada mērķu īstenošanā ieinteresēto personu izveidotu kontakttīklu starpniecību;

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Komisija un dalībvalstis ir jāmudina sniegt vairāk iespēju personām, kuras to vēlas, palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem un iesaistīties līdzekļu vākšanas programmās tā, lai viņu entuziasms un pieredze tiktu izmantota pozitīvā nolūkā.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eiropas gada īstenošanā Komisija un dalībvalstis ņem vērā dzimumu līdztiesības integrēto pieeju.

3. Eiropas gada īstenošanā Komisija un dalībvalstis ņem vērā integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un cilvēku ar invaliditāti vajadzības.

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

4. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru, kas atbild par tās dalības Eiropas gadā organizēšanu. Valstu koordinatori nodrošina arī to, lai valstī veiktie pasākumi būtu pienācīgi saskaņoti.

Katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru, kas atbild par tās dalības Eiropas gadā organizēšanu. Valstu koordinatori nodrošina arī to, lai valstī veiktie pasākumi būtu pienācīgi saskaņoti, un rūpējas par to, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu pilnībā iesaistītas šā Eiropas gada plānošanā un īstenošanā vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

Pamatojums

Ir daudz pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kas vietējā un reģionālajā līmenī iesaistās aktīvu vecumdienu pasākumos. To pieredze, zinātība un līdzekļi būtiski palīdz rīkoties valsts iestādēm. Tādēļ tām no sākuma līdz beigām ir jāiesaistās visos Eiropas gada pasākumos visos līmeņos.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija organizē sanāksmes ar valstu koordinatoriem, lai nodrošinātu koordināciju Savienības līmenī un apmainītos ar informāciju, tostarp par uzņemtajām saistībām un to īstenošanu dalībvalstīs.

Komisija organizē sanāksmes ar valstu koordinatoriem, lai nodrošinātu koordināciju Savienības līmenī un apmainītos ar informāciju un zināšanām, tostarp par uzņemtajām saistībām un to īstenošanu dalībvalstīs.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas gads aktīvām vecumdienām (2012. gads)

Atsauces

COM(2010)0462 – C7-0253/2010 – 2010/0242(COD)

Atbildīgā komiteja

EMPL

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

9.9.2010

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Hannu Takkula

19.10.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

18.11.2010

2.12.2010

 

 

Pieņemšanas datums

25.1.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Santiago Fisas Ayxela, Mary Honeyball, Cătălin Sorin Ivan, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Marek Henryk Migalski, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Joanna Senyszyn, Timo Soini, Hannu Takkula, László Tőkés, Corneliu Vadim Tudor, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Belet, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Iosif Matula, Georgios Papanikolaou, Hella Ranner, Mitro Repo, Olga Sehnalová, Rui Tavares


PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas gads aktīvām vecumdienām (2012. gads)

Atsauces

COM(2010)0462 – C7-0253/2010 – 2010/0242(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

6.9.2010

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

9.9.2010

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

REGI

9.9.2010

CULT

9.9.2010

LIBE

9.9.2010

FEMM

9.9.2010

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

LIBE

30.11.2010

FEMM

28.9.2010

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Martin Kastler

22.9.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

9.11.2010

1.2.2011

 

 

Pieņemšanas datums

16.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

44

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Philippe Boulland, Milan Cabrnoch, David Casa, Alejandro Cercas, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Thomas Händel, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Raffaele Baldassarre, Sven Giegold, Sergio Gutiérrez Prieto, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Strejček

Pēdējā atjaunošana - 2011. gada 28. aprīļaJuridisks paziņojums