par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū

(2010/2289(INI))

Eiropas Parlaments,

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu — Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku — 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007)0724) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „Vienotais tirgus: pārskats par ieguvumiem” (SEC(2007)1521),

–      ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju par vienotā tirgus noteikumu pārskatīšanu(1) un Komisijas dienestu darba dokumentu „Vienotā tirgus pārskats: pēc viena gada” (SEC(2008)3064),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu par lietpratīgu regulējumu Eiropas Savienībā (COM(2010)0543),

–      ņemot vērā Komisijas 27. ikgadējo ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu „Situācija dažādās nozarēs” (SEC(2010)1143),

–      ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai (C(2009)4728),

–      ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. decembra secinājumus par Vienotā tirgus aktu,

–      ņemot vērā profesora Mario Monti ziņojumu Komisijai par vienotā tirgus atdzīvināšanu,

–      ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem(2),

–      ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rezultātu Eiropa — Kopienas tiesību aktu piemērošana” (COM(2007)0502),

–      ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. līdz 260. pantu,

–      ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 7., 10. un 15. pantu,

–      ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

–      ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0083/2011),

A. tā kā vienotā tirgus darbības iedzīvināšanā ir aktīvi jāpiedalās visiem pilsoņiem, visām Eiropas iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām;

B.  tā kā, lai gūtu visu ieinteresēto personu aktīvu atbalstu, apspriedēs un dialogā ar Komisiju un ekspertu grupām svarīgi ir nodrošināt īstenu pilsoniskās sabiedrības un MVU pārstāvību;

C. tā kā vienotā tirgus sekmīgā iedzīvināšanā sevišķi svarīgi ir pienācīgi izplatīt, formulēt un pārvaldīt ES iestāžu dažādo apspriežu materiālus un ziņojumus („ES 2010”, 2010. gada ziņojuma par ES pilsonību, Integrētās rūpniecības politiku, Digitālo programmu Eiropai, M. Monti ziņojumu, Parlamenta rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem, F. Gonzales ziņojumu, IMCO ziņojumu utt.);

D. tā kā joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp vienotā tirgus noteikumiem un priekšrocībām, ko pilsoņi un uzņēmēji praksē var no tiem gūt;

E.  tā kā ES vidējais netransponēto tiesību normu rādītājs ir 1,7 %, ņemot vērā gadījumus, kuros direktīvas transponēšanas laiks ir garāks nekā tam noteiktais termiņš un kuros Komisija ir uzsākusi pienākumu neizpildes procedūras,

I.  Ievads

1.  atzinīgi un ar interesi vērtē Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”, jo īpaši tā trešo nodaļu un tajā ierosināto vispārējo pieeju vienotajā tirgū nodrošināt līdzsvaru starp uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm un uzlabot demokrātiju un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību; uzsver, ka ar šo pieeju cenšas nodrošināt minētā paziņojuma trijās daļās izteikto priekšlikumu vislabāko līdzsvaru;

2.  uzskata, ka šā paziņojuma trīs nodaļas ir vienlīdz nozīmīgas un savstarpēji saistītas un ka darbā ar tām jāizmanto saskanīga pieeja, kas dažādos svarīgos jautājumus savstarpēji neizolē;

3.  prasa, lai Komisija un Padome pastiprinātu visaptverošu pieeju vienotā tirgus darbības iedzīvināšanai, piemērojot vienotā tirgus prioritātes visās politikas jomās, kas ir svarīgas vienotā tirgus darbības nodrošināšanai Eiropas pilsoņu, patērētāju un uzņēmēju labā;

4.  uzskata, ka Eiropas ekonomikas pārvaldības stiprināšana, stratēģijas „ES 2020” īstenošana un vienotā tirgus iedzīvināšana ir vienlīdz svarīgi uzdevumi Eiropas ekonomikas aktivitātes atgūšanai un ka tie jāskata kopumā;

5.  uzskata — lai vienotais tirgus sniegtu konkrētas priekšrocības darba ņēmējiem, studentiem, pensionāriem un pilsoņiem kopumā, kā arī uzņēmumiem, jo īpaši MVU, to ikdienas dzīvē un darbībā, ir jāpabeidz no šķēršļiem brīva un konkurētspējīga vienotā tirgus izveide;

6.  aicina Komisiju paredzēt Vienotā tirgus akta īstenošanas grafiku un regulāri publicēt aktuālo informāciju par reāli sasniegto, lai palielinātu ES iedzīvotāju informētību par šā akta īstenošanas gaitu un uzsvērtu tā piedāvātās priekšrocības;

II. Vispārējs novērtējums

Politiskās vadības un partnerības stiprināšana

7.  ir pārliecināts, ka viens no galvenajiem uzdevumiem vienotā tirgus iedzīvināšanā, ir nodrošināt politisko vadību, saistību uzņemšanos un rīcības saskaņošanu; uzskata, ka vienotā tirgus iedzīvināšanai būtiski svarīga ir visaptveroša vadība augstākajā politiskajā līmenī;

8.  ierosina, lai Komisijas priekšsēdētājam tiktu piešķirtas pilnvaras koordinēt un pārraudzīt vienotā tirgus iedzīvināšanu, cieši sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm; mudina Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētājus cieši saskaņot attiecīgos pasākumus, kuru mērķis ir palielināt Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, sociālo tirgus ekonomiku un ilgtspējību;

9.  uzsver, ka Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu loma saskaņā ar Lisabonas līgumu ir palielinājusies; mudina pastiprināt Parlamenta lomu vienotā tirgus likumdošanas procesā; aicina dalībvalstu parlamentus iesaistīties lēmumu par vienotā tirgus noteikumiem pieņemšanas procesā visā likumdošanas ciklā un ņemt dalību ar Eiropas Parlamentu kopīgās darbībās, jo tas radītu šo divu parlamentāro līmeņu labāku sinerģiju;

10. atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, ar ko dialogu un partnerību izvirza atjaunotā vienotā tirgus centrā, un aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt centienus, lai nodrošinātu to, ka šo pieeju īsteno dzīvē, un tādējādi vienotais tirgus varētu pilnībā darboties, sekmējot izaugsmi un augstas konkurētspējas tirgus ekonomiku;

11. aicina Komisiju kopīgi ar prezidentvalsti organizēt ikgadēju Vienotā tirgus forumu, pulcējot ieinteresētās personas no ES iestādēm, dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības organizācijām, lai izvērtēt vienotā tirgus iedzīvināšanā sasniegto, apmainītos ar paraugpraksi un risinātu Eiropas iedzīvotāju svarīgākās bažas; mudina Komisiju turpināt veikt izpēti, lai noteiktu 20 galvenos ar vienoto tirgu saistītos cēloņus, kas pilsoņos rada neapmierinātību un vilšanos; ierosina Komisijai Vienotā tirgus forumu izmantot, lai runātu par šīm problēmām un to risinājumiem;

12. mudina dalībvalstu valdības uzņemties atbildību par vienotā tirgus iedzīvināšanu; atzinīgi vērtē dalībvalstu iniciatīvas, ar kurām optimizē vienotā tirgus direktīvu īstenošanu, t.i., uzlabojot saskaņošanu, radot stimulu struktūras un palielinot transponēšanas politisko nozīmi; uzskata — apspriežot jauno tiesību aktu prioritātes, ļoti svarīgi ir pievērst lielāku uzmanību vienotā tirgus tiesību aktu laicīgai un pareizai transponēšanai, pareizai piemērošanai un labākai izpildei un vairāk stimulēt šo darbību veikšanu;

13. atzīmē, ka vienotā tirgus noteikumus bieži vien īsteno vietējās un reģionālās varas iestādes; uzsver, ka saskaņā ar subsidiaritātes un partnerības principiem reģionālām un vietējām iestādēm ir vairāk jāiesaistās vienotā tirgus izveidē visos lēmumu pieņemšanas procesa posmos; lai uzsvērtu šo decentralizēto pieeju, ierosina katrā dalībvalstī izveidot vietējo un reģionālo varas iestāžu teritoriālu paktu attiecībā uz stratēģiju „ES 2020” nolūkā pastiprināt iesaisti stratēģijas „ES 2020” īstenošanā;

14. uzskata, ka vienotā tirgus labas pārvaldības nodrošināšanā jāņem vērā divu Eiropas līmeņa konsultējošo institūciju, t.i., Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, kā arī sociālo partneru loma;

15. uzsver, ka apspriešanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību ir ļoti svarīga, lai atjaunotu uzticību vienotajam tirgum; sagaida no Komisijas jaunas un drosmīgas idejas šā dialoga uzlabošanai; prasa, lai visu to būtiskāko vienotā tirgus tiesību aktu izstrādē, kuri ietekmē darba tirgu, tiktu iesaistīti sociālie partneri;

16. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sekmēt atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību;

17. aicina Komisiju publicēt Zaļo grāmatu par pamatnostādnēm attiecībā uz ES iestāžu apspriešanos ar pārstāvības organizācijām un pilsonisko sabiedrību, nodrošinot to, ka šī apspriešanās notiek plašā mērogā, ir interaktīva un rada pievienoto vērtību attiecībā uz ierosinātajiem politikas virzieniem;

18. aicina Komisiju dialogu un saziņu iespējami pielāgot vidusmēra iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, visu publiskās apspriešanās procesu darot pieejamu visās ES oficiālajās valodās vai arī izmantojot vidusmēra iedzīvotājiem saprotamu valodu;

19. mudina Komisiju sākt informatīvu un izglītojošu kampaņu par vienotā tirgus būtību un mērķiem, kas izvirzīti, lai palielinātu tā dinamiskumu, vienlaikus tajā integrējot sociālās un reģionālās kohēzijas aspektus; uzsver, ka šai komunikācijas kampaņai jāatbalsta ikviena iedzīvotāja, darba ņēmēja un patērētāja pilnvērtīgāka līdzdalība un spēja piedalīties konkurētspējīga, taisnīga un līdzsvarota tirgus veidošanā;

20. uzskata, ka jaunu sadarbības rīku un 2. paaudzes tīmekļa pieeju izmantošana dod iespēju panākt atklātāku, atbildīgāku, reaģētspējīgāku un efektīvāku vienotā tirgus pārvaldību;

Vienotā tirgus regulēšana

21. uzskata, ka atsevišķu dalībvalstu iniciatīvas nevar būt iedarbīgas, ja netiek īstenota saskaņota rīcība ES līmenī, tādēļ ir būtiski svarīgi, ka Eiropas Savienībai ir spēcīga un vienota nostāja un ka tā veic kopējas darbības; uzskata, ka solidaritātei, uz ko pamatojas Eiropas sociālās ekonomikas modelis, un valstu atbildes pasākumu koordinācijai ir bijusi liela nozīme, lai izvairītos no atsevišķu dalībvalstu īstenotiem īslaicīgiem protekcionisma pasākumiem; pauž bažas, ka valstu atgriešanās pie ekonomikas protekcionisma visdrīzāk novedīs pie iekšējā tirgus fragmentācijas un konkurētspējas samazināšanās, tāpēc tā nav pieļaujama; pauž bažas, ka pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi varētu izmantot, lai attaisnotu protekcionistisko pasākumu atjaunošanu vairākās dalībvalstīs, kaut gan lejupslīdes novēršanai ir vajadzīgi kopēji aizsardzības mehānismi;

22. uzskata, ka iekšējā tirgū sasniegtajam nevajadzētu pamatoties uz mazāko kopsaucēju; tādēļ mudina Komisiju uzņemties vadību un nākt klajā ar drosmīgiem priekšlikumiem; mudina dalībvalstis izmantot ciešākas sadarbības metodi jomās, kurās visām 27 dalībvalstīm nav iespējams panākt vienošanos; norāda, ka citas valstis varēs brīvi pievienoties šīm vadošajām iniciatīvām arī vēlāk;

23. uzskata, ka vienotā tirgus kopējā efektivitāte un leģitimitāte ir traucēta kompleksās vienotā tirgus pārvaldības dēļ;

24. uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš ES tiesību aktu kvalitātei un saprotamībai, jo tas palīdzēs uzlabot vienotā tirgus noteikumu īstenošanu dalībvalstīs;

25. uzskata — attiecīgos gadījumos regulu, nevis direktīvu, izmantošana sekmētu skaidrāku regulatīvo vidi un mazinātu ar transponēšanu saistīto pasākumu izmaksas; aicina Komisiju izstrādāt mērķtiecīgāku pieeju likumdošanas instrumentu izvēlē, ņemot vērā juridiskās un būtiskās iezīmes, kas piemīt noteikumiem, kuri jāīsteno, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

26. mudina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus īstenot lietpratīga regulējuma stratēģiju, lai uzlabotu tiesiskā regulējuma kvalitāti, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

27. prasa, lai Komisija nolūkā uzlabot tiesību aktu efektivitāti turpinātu veikt neatkarīgus tiesību aktu ex-ante un ex-post novērtējumus, iesaistot ieinteresētās personas;

28. lai izvērtētu tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ierosina Komisijai sistematizēt un detalizētāk izstrādāt MVU testu, ņemot vērā to, ka šo uzņēmumu darbības apstākļi var būt dažādi;

29. uzskata, ka korelācijas tabulu izmantošana sekmē vienotā tirgus noteikumu labāku transponēšanu un efektīvi veicina to piemērošanu; mudina dalībvalstis sagatavot visu vienotā tirgus tiesību aktu transponēšanas korelācijas tabulas un darīt tās publiski pieejamas; norāda, ka turpmāk Parlaments nedrīkst iekļaut plenārsēžu darba kārtībā ziņojumus par kompromisa tekstiem, par kuriem panākta vienošanās ar Padomi, ja nav pieejamas korelācijas tabulas;

Administratīvā saskaņošana, problēmu risināšanas mehānismi un informācijas sniegšana

30. atbalsta Vienotā tirgus akta priekšlikumus, kuru mērķis ir attīstīt turpmāku administratīvu sadarbību dalībvalstu starpā, tostarp, paplašinot iekšējā tirgus informācijas sistēmu un piemērojot to arī citām attiecīgām likumdošanas jomām, vienlaikus ņemot vērā sistēmas drošību un izmantojamību; aicina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm, organizējot apmācību un sniedzot norādījumus;

31. uzskata, ka iekšējā tirgus informācijas sistēmas izstrādē un paplašināšanā varētu iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes pēc tam, kad ir rūpīgi izvērtēts, kādus ieguvumus un problēmas šāda minētās sistēmas paplašināšana var radīt;

32. uzsver komunikācijas uzlabošanas un iekšējā tirgus informācijas sistēmas paplašināšanas nozīmi, jo ir ļoti svarīgi it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegt skaidru informāciju par iekšējo tirgu;

33. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sadarbībā ar dalībvalstīm konsolidēt un stiprināt neoficiālos problēmu risināšanas instrumentus, piemēram, SOLVIT, ES izmēģinājuma projektu un Eiropas Patērētāju tiesību centrus; aicina Komisiju nākt klajā ar plānu attiecībā uz dažādu problēmu risināšanas instrumentu izstrādi un savstarpējo sasaisti, lai nodrošinātu efektivitāti un lietotājiem draudzīgu pieeju, kā arī izvairītos no nevajadzīgas funkciju pārklāšanās; aicina dalībvalstis šiem problēmu risināšanas instrumentiem nodrošināt pietiekamus resursus;

34. aicina Komisiju tālāk pilnveidot un popularizēt vietni „Tava Eiropa”, tajā sniedzot vienotu piekļuvi visai attiecīgajai informācijai un visiem atbalsta dienestiem, kas vajadzīgi iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai vienotajā tirgū īstenotu savas tiesības;

35. aicina dalībvalstis Pakalpojumu direktīvā paredzētos vienotos kontaktpunktus izveidot par lietotājiem ērtiem un viegli pieejamiem e-pārvaldības centriem, kuros uzņēmēji var saņemt visu to darbībai vajadzīgo informāciju attiecīgajās ES valodās, nokārtot visas formalitātes un elektroniski veikt visas vajadzīgās darbības, lai spētu sniegt pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī;

36. atzīst EURES lielo nozīmi darba ņēmēju brīvas pārvietošanās atvieglošanā Savienības teritorijā un dalībvalstu nodarbinātības dienestu ciešas sadarbības nodrošināšanā; aicina dalībvalstis palielināt sabiedrības informētību par šo lietderīgo pakalpojumu, kas ļauj lielākam ES iedzīvotāju skaitam pilnībā izmantot nodarbinātības iespējas visā ES;

37. aicina dalībvalstu parlamentus, reģionālās un vietējās iestādes un sociālos partnerus aktīvi piedalīties informēšanā par vienotā tirgus priekšrocībām;

Transponēšana un piemērošana

38. aicina Komisiju izmantot visas Līgumos paredzētās pilnvaras, lai uzlabotu vienotā tirgus noteikumu transponēšanu, piemērošanu un īstenošanu, kas sniegs labumu Eiropas iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmējiem; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai pilnībā un pareizi īstenotu vienotā tirgus noteikumus;

39. uzskata, ka pienākumu neizpildes procedūra joprojām ir galvenais instruments, ar ko nodrošina iekšējā tirgus darbību, taču uzsver, ka ir jāapsver tādu papildu instrumentu izmantošana, kuri nav tik laikietilpīgi un apgrūtinoši;

40. aicina Komisiju atturēties no politiskas iejaukšanās un nekavējoties uzsākt pienākumu neizpildes procedūras, ja pirmstiesas problēmu risināšanas mehānismi nav bijuši sekmīgi;

41. norāda — ņemot vērā neseno Tiesas praksi, ir rasti jauni risinājumi, kā Komisija var rīkoties gadījumos, kad dalībvalstis „vispārējā un strukturālā veidā” pārkāpj vienotā tirgus noteikumus;

42. aicina Komisiju pilnībā izmantot izmaiņas, kas ieviestas ar LESD 260. pantu un paredzētas, lai vienkāršotu un paātrinātu finansiālo sankciju piemērošanu pienākumu neizpildes procedūrās;

43. uzskata, ka Komisijai jāuzņemas aktīvāka loma vienotā tirgus noteikumu īstenošanā, veicot sistemātiskāku un neatkarīgāku uzraudzību, kas sekmētu un paātrinātu pienākumu neizpildes procedūru norisi;

44. pauž nožēlu, ka pārāk daudz pienākumu neizpildes procedūru ļoti ieilgst, līdz tās slēdz vai iesniedz Eiropas Savienības Tiesā; aicina Komisiju noteikt 12 mēnešu termiņu attiecībā uz maksimālo vidējo laiku, kas vajadzīgs pārkāpumu tiesvedībai no lietas uzsākšanas līdz iesniegšanai Tiesā; pauž dziļu nožēlu, ka šādām procedūrām nav tiešas ietekmes uz ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri varētu būt bijuši ES tiesību aktu īstenošanas trūkumu upuri;

45. aicina Komisiju kvalitatīvāk sniegt pārskatāmu informāciju par notiekošajām pienākumu neizpildes procedūrām;

46. aicina Komisiju ierosināt termiņu Tiesas nolēmumu izpildīšanai dalībvalstīs;

47. atbalsta Komisijas iniciatīvas turpināt uzlabot alternatīvu strīdu izšķiršanas procedūru izmantošanu, lai nodrošinātu patērētājiem un uzņēmējiem ātru un efektīvu piekļuvi vienkāršai un lētai ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtībai valsts mēroga un pārrobežu konfliktu gadījumos, kas ietver gan tiešsaistes, gan bezsaistes pirkumus; atzinīgi vērtē Komisijas aizsākto apspriešanos; uzstāj, ka iedzīvotāji ir labāk jāinformē par to, ka šādi alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi pastāv;

48. aicina Komisiju vērst uzmanību arī uz strīdu novēršanu, piemēram, paredzot stingrākus pasākumus negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai;

49. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzsākt sabiedrisku apspriešanu par Eiropas pieeju kolektīvajai tiesiskajai aizsardzībai un iebilst pret tādu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu ieviešanu, kas atbilst ASV modelim, kurā ir būtiski ekonomiski stimuli nepamatotu prasījumu iesniegšanai tiesā;

50. norāda, ka ikvienā priekšlikumā par kolektīvo tiesisko aizsardzību konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā ir jāņem vērā Parlamenta nostāja, kas pausta 2009. gada 26. marta rezolūcijā par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām; uzstāj, ka Parlaments ir jāiesaista šādu tiesību aktu pieņemšanā, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, un aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest obligātos standartus saistībā ar tiesībām uz tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies vispārēju ES tiesību aktu pārkāpumu dēļ;

Uzraudzība, novērtēšana un modernizācija

51. atbalsta mērķtiecīgu un uz faktiem balstītu pieeju tirgus darbības uzraudzībā un novērtēšanā; aicina Komisiju, uzlabojot metodiku, rādītājus un datu apkopošanu, turpināt izstrādāt tādus tirgus uzraudzības instrumentus kā Pakalpojumu direktīvā paredzētais brīdinājuma mehānisms, vienlaikus ievērojot praktiskuma un izmaksu lietderības principus;

52. norāda, ka ātrāk un pārskatāmāk ir jāizvērtē dalībvalstu sasniegtais visu vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanā;

53. uzsver Pakalpojumu direktīvā paredzēto savstarpējo novērtēšanu kā inovatīvu līdzekli, ar kuru, izmantojot partneru spiedienu, uzlabot transponēšanas kvalitāti; atbalsta savstarpējas novērtēšanas izmantošanu vajadzības gadījumā arī citās jomās, piemēram, brīvas preču aprites jomā;

54. aicina dalībvalstis regulāri pārskatīt savus noteikumus un procedūras, kuras ietekmē pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvu preču apriti, lai vienkāršotu un modernizētu dalībvalstīs spēkā esošās tiesību normas un novērstu noteikumu pārklāšanos; uzskata, ka Pakalpojumu direktīvas īstenošanai izmantotā dalībvalstu tiesību aktu izskatīšana varētu būt efektīvs līdzeklis, ar ko arī citās jomās novērst dublēšanos un dalībvalstu liktus nepamatotus šķēršļus brīvai apritei;

55. mudina Komisiju sniegt atbalstu publiskā sektora centieniem ieviest inovatīvas pieejas, izmantojot jaunās tehnoloģijas un procedūras un publiskajā pārvaldē izplatot paraugpraksi, kas samazinās birokrātiju un ietvers uz iedzīvotājiem vērstu politiku;

III. Galvenās prioritātes

56. aicina katru Eiropadomes pavasara sesiju veltīt vienotā tirgus situācijas novērtēšanai, ņemot vērā uzraudzības procesa rezultātus;

57. aicina Komisiju publicēt Zaļo grāmatu par pamatnostādnēm attiecībā uz ES iestāžu apspriešanos ar pārstāvības organizācijām un pilsonisko sabiedrību, nodrošinot to, ka šī apspriešanās notiek plašā mērogā, ir interaktīva, pārredzama un rada pievienoto vērtību attiecībā uz ierosinātajiem politikas virzieniem;

58. mudina dalībvalstis sagatavot visu vienotā tirgus tiesību aktu transponēšanas korelācijas tabulas un darīt tās publiski pieejamas;

59. aicina dalībvalstis līdz 2012. gada beigām samazināt netransponēto vienotā tirgus direktīvu normu īpatsvaru līdz 0,5 % attiecībā uz novēlotu transponēšanu un 0,5 % attiecībā uz nepareizu transponēšanu;

60. aicina Komisiju līdz 2011. gada beigām iesniegt tiesību akta priekšlikumu par alternatīvas strīdu izšķiršanas izmantošanu Eiropas Savienībā un uzsver, ka ir svarīgi to īsā laikā pieņemt;

61. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 187E, 27.7.2008., 80. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0186.

Politiskās vadības un partnerības stiprināšana

Referente uzskata, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, lai iedzīvinātu vienoto tirgu, ir nodrošināt politisko vadību, saistību uzņemšanos un rīcības saskaņošanu. 50 priekšlikumi vienotā tirgus iedzīvināšanai aptver daudzas jomas un jo īpaši attiecas uz vairāku Eiropas Komisijas komisāru kompetenci, kā arī dažādu Eiropas Parlamenta komiteju darbības jomu. Turklāt Padomē ar Vienotā tirgus aktu attiecīgi nodarbojas dažādas Padomes struktūrvienības, kuru nozīme un efektivitāte būtiski atšķiras. Arī dalībvalstu iestāžu darbība ievērojami atšķiras gan to uzbūves, gan organizatoriskās sistēmas ziņā.

Referente uzskata, ka Konkurētspējas padomes lomas palielināšana, kā ierosināts Padomes 2010. gada 10. decembra secinājumos par vienoto tirgu, ir vajadzīgs, taču nepietiekams nosacījums, lai nodrošinātu politisko vadību, saistību uzņemšanos un rīcības saskaņošanu.

Referente uzskata, ka vienotā tirgus iedzīvināšanai ir būtiski svarīga augstākā līmeņa politiskā vadība. Tādēļ referente ierosina, lai Eiropadomes priekšsēdētājam tiktu piešķirtas pilnvaras koordinēt un pārraudzīt vienotā tirgus iedzīvināšanu, cieši sadarbojoties ar Komisijas priekšsēdētāju. Katra Eiropadomes pavasara sesija būtu jāvelta vienotā tirgus situācijas novērtēšanai, kurā ņem vērā uzraudzības procesa rezultātus, kuriem atbilstīgi vērtē starpposma mērķu sasniegšanu. Šajā kontekstā referente norāda, ka Ungārijas prezidentūra jau plāno 2011. gada februārī pirmo reizi rīkot Eiropadomes sanāksmi, kas veltīta konkrētai nozarei(1).

Referente ir pārliecināta, ka dalībvalstu atbalsts un dalība būs ārkārtīgi svarīga arī vienotā tirgus iedzīvināšanai. Referente atzinīgi vērtē dalībvalstu centienus uzlabot vienotā tirgus noteikumu transponēšanu un īstenošanu. Šāda paraugprakse ietver transponēšanas sistēmu periodisku novērtēšanu, kontaktpunktu sistēmas izveidi dažādās ministrijās un brīdinājuma sistēmu iedarbināšanu, tuvojoties transponēšanas termiņam.

Referente atzīmē, ka pirms direktīvas publicēšanas dalībvalstis var veikt dažādus pasākumus, lai sekmētu tās transponēšanu un īstenošanu. Šādi pasākumi ietver transponēšanas programmas izstrādi, līdzko ir panākta politiska vienošanās, kompetenču agrīnu noteikšanu un analīzi par ietekmi uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, un savstarpēju un regulāru informācijas sniegšanu to dienestu starpā, kuri ir atbildīgi par sarunu risināšanu un kuri ir iesaistīti transponēšanā un Parlamenta iesaistē sarunās par jauniem ES tiesību aktiem to izstrādes agrīnā posmā, jo tas, šķiet, atvieglo transponēšanu, līdzko attiecīgie tiesību akti ir pieņemti.

Referente arī uzskata, ka dalībvalstīm, lai tās uzņemtos patiesu atbildību par vienoto tirgu, būtu jānosaka pašām savas prioritātes un jāizstrādā darba kārtība atbilstīgi vienotā tirgus prioritātēm.

Referente uzskata, ka Komisijas ierosinātā partnerības pieeja ir jāstiprina, izmantojot divus turpmāk minētos elementus.

Pirmkārt, referente uzskata, ka ir jāpaplašina partnerība ar vietējām un reģionālajām varas iestādēm, aptverot ne tikai kohēzijas politiku, bet arī vienotā tirgus politikas virzienus. Vienotā tirgus noteikumus ļoti bieži īsteno dalībvalstu reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes. Pieredze, īstenojot pakalpojumu direktīvu, skaidri parādīja, ka reģionālo un vietējo varas iestāžu iesaiste var būt ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu vienotā tirgus tiesību aktu pareizu īstenošanu un piemērošanu.

Referente norāda, ka dažas dalībvalstis jau ir veikušas īpašus pasākumus, lai izveidotu partnerību ar vietējā un reģionālā līmeņa struktūrvienībām, cita starpā izveidojot īpašus tīklus, piemēram, publiskā iepirkuma vai tirgus uzraudzības jomā, kas nodrošina reģionālo un vietējo varas iestāžu saikni.

Otrkārt, referente uzskata, ka dialoga un partnerības elements vienotā tirgus pārvaldībā būtu jāstiprina, ciešāk iesaistot dalībvalstu parlamentus. Lisabonas līguma stāšanās spēkā rada iespēju dalībvalstu parlamentiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā par vienotā tirgus noteikumiem visā likumdošanas ciklā un piedalīties kopīgās darbībās ar Eiropas Parlamentu. Referente norāda, ka dalībvalstu parlamentu dalība direktīvas priekšlikuma apsvēršanas agrīnā posmā Eiropas līmenī varētu paātrināt vēlāk nepieciešamo transponēšanas pasākumu pieņemšanu dalībvalstu līmenī. Transponēšanas procesu varētu veicināt arī pastāvīga informācijas apmaiņa ar dalībvalstu parlamentiem par transponēšanas gaitā paveikto.

Vienotā tirgus regulēšana

Referente uzskata, ka vienotā tirgus pārvaldības struktūras un procesi ir pārlieku sarežģīti. Tas apgrūtina pārskatatbildību un traucē vispārējo vienotā tirgus efektivitāti un leģitimitāti. Referente uzskata — turpinot attīstīt vienotā tirgus pārvaldību, lielāka nozīme jāpiešķir pārredzamības un pārskatatbildības principiem.

Referente uzskata, ka mērķtiecīgāka pieeja likumdošanas instrumentu izvēlē, ņemot vērā īstenojamo noteikumu juridiskās un būtiskās iezīmes, sekmētu skaidrāku normatīvo vidi un samazinātu ar transponēšanu saistīto pasākumu izmaksas.

Referente uzsver, ka saskaņā ar ES līguma 4. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāpalīdz Komisijai nodrošināt, ka tiek piemēroti Līgumu noteikumi un iestāžu veiktie pasākumi. Līdz ar to dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai skaidra un precīza informācija attiecībā uz direktīvu īstenošanu.

Referente uzskata, ka dalībvalstīm par visām vienotā tirgus direktīvām būtu jāsagatavo korelācijas tabulas, kurās uzskaitīti dalībvalstu tiesību aktu noteikumi, ar ko direktīvās paredzētos pienākumus transponē dalībvalsts tiesību sistēmā, un jādara tās publiski pieejamas iedzīvotājiem (Vienotā tirgus akta 47. priekšlikums).

Administratīvās saskaņošanas un problēmu risināšanas mehānismi

Referente atbalsta Vienotā tirgus akta 45. priekšlikumu, kura mērķis ir turpināt attīstīt administratīvu sadarbību dalībvalstu starpā, paplašinot iekšējā tirgus informācijas sistēmu un piemērojot to arī citām likumdošanas jomām, tostarp elektroniskajai komercijai un publiskajam iepirkumam.

Referente uzskata, ka ciešāka to dalībvalstu iestāžu sadarbība, kuru kompetence attiecas uz vienotā tirgus jautājumiem, ne tikai palīdz atrisināt tūlītējas problēmas konkrētu direktīvu īstenošanā, bet arī sekmē dalībvalstu iestāžu savstarpējas uzticības veidošanos un dzīvostpējīgāku vienoto tirgu ilgtermiņā (dalībvalstu valsts pārvaldes Eiropas dimensija).

Referente konstatē, ka pastāv vairāki vienotā tirgus informācijas sniegšanas un problēmu risināšanas mehānismi, lai palīdzētu pilsoņiem un uzņēmējiem. Referente ierosina, lai Komisija un dalībvalstis saskaņotu un vajadzības gadījumā konsolidētu informācijas sniegšanai un problēmu risināšanai paredzētos vienas pieturas punktus (Vienotā tirgus akta 49. un 50. priekšlikums).

Referente atbalsta neformālu problēmu risināšanas mehānismu, jo īpaši Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkla (SOLVIT), stiprināšanu. Referente uzskata, ka Komisijai būtu jāstiprina SOLVIT saskaņā ar Parlamenta 2010. gada 2. marta ziņojumu par SOLVIT (2009/2138(INI)).

Referente arī ierosina dalībvalstīm un Komisijai censties izveidot īstenus vienas pieturas punktus, kuros viena un tā pati mērķgrupa var saņemt visu vajadzīgo informāciju, piemēram, lai veiktu konkrētu darbību. Šajā kontekstā referente ierosina, ka pakalpojumu direktīvā paredzētajiem vienotajiem kontaktpunktiem būtu arī jāsniedz informācija par piemērojamo nodokļu sistēmu.

Izpilde

Referente uzskata, ka pienākumu neizpildes procedūra ir jāsaglabā kā galvenais instruments iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai. Referente mudina Komisiju stingri izmantot pienākumu neizpildes procedūras, ja pirmstiesas problēmu risināšanas mehānismi ir bijuši nesekmīgi, un pilnībā uzmantot LESD 260. pantā paredzētās izmaiņas, ar kurām vienkāršo un paātrina finansiālo sankciju piemērošanu pienākumu neizpildes procedūrās.

Referente turklāt norāda — ņemot vērā neseno Tiesas praksi, ir rasti jauni risinājumi, kā Komisija var rīkoties gadījumos, kad dalībvalstis „vispārējā un strukturālā veidā” pārkāpj vienotā tirgus noteikumus. Komisija tradicionāli ir īstenojusi izpildes darbības, pamatojoties uz atsevišķiem gadījumiem. Tomēr lietā „Komisija / Īrija”(2) Tiesa piekrita, ka Komisija var uzsākt tiesvedību pret dalībvalsti ne tikai attiecībā uz konkrētiem ES tiesību pārkāpumiem, bet arī gadījumos, kad dalībvalsts „vispārīgi un pastāvīgi nepilda” savas saistības, kas noteiktas ES tiesību aktos. Komisija neuzsvēra īpašus pārkāpumu gadījumus, jo prasības mērķis bija uzrādīt „slikti funkcionējošu sistemātisko administratīvo praksi”, un apgalvoja, ka Īrija sistemātiski nav pildījusi atkritumu direktīvā noteiktās prasības.

No vispārēja un strukturāla pārkāpuma jēdziena izriet divi būtiski apstākļi. Pirmkārt, Komisija Tiesā var minēt jaunus pārkāpumu piemērus attiecībā uz noteiktām ES tiesību aktos paredzētām saistībām. Otrkārt, dalībvalstij, kuras pārkāpums ir konstatēts, ir ne tikai jānovērš pārkāpumi, bet arī fundamentāli jāmaina sava administratīvā prakse.

Referente uzskata, ka vispārēja un strukturāla pārkāpuma jēdziens varētu sekmēt vienotā tirgus tiesību aktos noteikto saistību efektīvāku izpildi tādās jomās kā publiskais iepirkums.

Referente ierosina vairāk strādāt pie tā, lai ne tikai nodrošinātu laicīgu transponēšanu, bet arī vairotu centienus nodrošināt pareizu transponēšanu. Referente mudina dalībvalstis izvirzīt mērķi līdz 2012. gadam samazināt vidējo netransponēto tiesību normu īpatsvaru līdz 0,5 %, ieskaitot novēlotu un nepareizu vienotā tirgus direktīvu transponēšanu.

Referente konstatē, ka formālā pārkāpumu tiesvedība parasti ieilgst (vidējais laikposms, kurā šāda tiesvedība tiek pabeigta, bija 28 mēneši 15 dalībvalstu ES un 16 mēneši 12 dalībvalstu ES). Referente prasa, lai Komisija noteiktu 12 mēnešu termiņu attiecībā uz maksimālo vidējo laiku, kas vajadzīgs pārkāpumu tiesvedības pabeigšanai.

Referente norāda — to Tiesas nolēmumu izpildi, kuros Tiesa atzinusi konkrētu dalībvalstu saistību neizpildi, dalībvalstu iestādes nodrošina vidēji 17,7 mēnešu laikā. Referente aicina Komisiju ierosināt termiņu Tiesas nolēmumu izpildīšanai dalībvalstīs.

Uzraudzība, novērtēšana un modernizācija

Referente uzskata, ka labu vienotā tirgus pārvaldību var nodrošināt, tikai balstoties uz labas kvalitātes informāciju par vienotā tirgus darbību. Lai nodrošinātu dažādu politiskā cikla posmu sasaisti no izstrādes līdz īstenošanai, ir jāizmanto atbilstīgi vienotā tirgus uzraudzības un novērtēšanas instrumenti.

Referente mudina Komisiju izstrādāt tirgus uzraudzības instrumentus, ņemot vērā tās līdzšinējo darba pieredzi ar veiksmīgiem instrumentiem, tostarp pārbaudēm. Referente uzskata, ka prioritāte būtu jāpiešķir centieniem uzlabot metodiku, rādītājus un datu apkopošanu, vienlaikus ievērojot praktiskuma un izmaksu lietderības principus.

Referente uzskata, ka dalībvalstīm būtu vairāk jāiesaistās vienotā tirgus noteikumu novērtēšanā un uzraudzībā. Referente jo īpaši mudina dalībvalstis regulāri veikt vienotā tirgus tiesību aktu novērtēšanu, pārskatot spēkā esošos noteikumus un procedūras, kuras ietekmē pakalpojumu sniegšanas brīvību un brīvu preču apriti, lai vienkāršotu un modernizētu spēkā esošos tiesību aktus un novērstu noteikumu pārklāšanos.

(1) Ungārijas prezidentūra plāno Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmi par ES enerģētikas politiku. (2) Lieta C-494/01, Komisija / Īrija [2005. gads] ECR I-3331.

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka visiem ir jāatbalsta iekšējais tirgus kā viens no ES projekta pamatelementiem un kā pamats ilgtspējīgas labklājības radīšanai Eiropas Savienībā;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas pieeju, ar ko dialogu un partnerību izvirza atjaunotā vienotā tirgus centrā, un aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt centienus, lai nodrošinātu to, ka šo pieeju īsteno dzīvē, un tādējādi vienotais tirgus varētu pilnībā darboties, sekmējot izaugsmi un augstas konkurētspējas tirgus ekonomiku;

3.  uzskata, ka iekšējā tirgū sasniegtajam progresam nevajadzētu pamatoties uz mazāko kopsaucēju; tādēļ mudina Komisiju uzņemties vadību un nākt klajā ar drosmīgiem priekšlikumiem; mudina dalībvalstis līdzīgi tam, kā tas pašlaik notiek patentu jomā, izmantot ciešākas sadarbības metodi jomās, kurās visām 27 dalībvalstīm nav iespējams panākt vienošanos, ļaujot citām valstīm brīvi pievienoties šīm vadošajām iniciatīvām vēlākā posmā;

4.  iesaka Komisijai saistībā ar priekšlikumu Nr. 48 veikt neatkarīgu pētījumu, lai noteiktu 20 svarīgākos iedzīvotāju neapmierinātības un vilšanās cēloņus saistībā ar vienoto tirgu un it īpaši ar e-komerciju, pārrobežu medicīnisko aprūpi un profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu;

5.  uzskata — lai vienotais tirgus ikdienas dzīvē un darbībā sniegtu konkrētas priekšrocības darba ņēmējiem, studentiem, pensionāriem un iedzīvotājiem kopumā, kā arī uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir jāpabeidz no šķēršļiem brīva un konkurētspējīga vienotā tirgus izveide;

6.  uzskata, ka laba pārvaldība un juridiskā noteiktība ir ārkārtīgi svarīgi aspekti, lai sasniegtu vienotā tirgus ekonomiskos un sociālos mērķus, tostarp darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, augstu nodarbinātības līmeni, pienācīgas sociālās aizsardzības nodrošinājumu, sociālās atstumtības izskaušanu, augstu izglītības un apmācības līmeni un pensiju pārnesamību;

7.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāvelta tiesību aktu pienācīgai izpildei veselības un drošības jomā, kā arī citos sociālās jomas jautājumos, piemēram, saistībā ar darbalaiku;

8.  atzīst EURES lielo nozīmi darba ņēmēju brīvas pārvietošanās atvieglošanā Savienības teritorijā un dalībvalstu nodarbinātības dienestu ciešas sadarbības nodrošināšanā; aicina dalībvalsts palielināt sabiedrības informētību par šo lietderīgo pakalpojumu, kas ļauj lielākam ES iedzīvotāju skaitam pilnībā izmantot nodarbinātības iespējas visā ES;

9.  uzsver — lai panāktu, ka vienotais tirgus darbojas Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu labā, svarīga nozīme ir tādiem atbalsta tīkliem kā Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) un Eiropas patērētāju centri; uzskata, ka SOLVIT tīkls ir visvairāk nepieciešams tieši MVU; pauž nožēlu, ka SOLVIT nav zināms daudzām ieinteresētajām personām, nedz arī tam ir piešķirts pelnītais statuss; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis attiecīgi rīkoties un novērst šos trūkumus;

10. ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka tā turpinās veicināt vienas pieturas punktus, integrējot visus pašreizējos pakalpojumus vienā vienotas piekļūšanas punktā un nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmējiem informāciju par viņu tiesībām vienotajā tirgū un attiecīgo atbalstu, kā arī praktisku informāciju par dalībvalstu noteikumiem un procedūrām; aicina dalībvalstis palielināt sabiedrības informētību par vienas pieturas punktiem un attiecīgajiem pakalpojumiem;

11. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt stratēģiju, kas ļautu plašāk piemērot Iekšējā tirgus informācijas (ITI) sistēmu un integrēt to citos tīklos nolūkā uzlabot administratīvo sadarbību un iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu;

12. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par alternatīva strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanu ES; pauž nožēlu par pieaugošo tiesāšanās tendenci rūpnieciskajās attiecībās, kas nopietni apdraud līdzsvaru starp sociālajiem partneriem visā Eiropā, un brīdina — ja šai tendencei ļaus attīstīties, tā var izraisīt nestabilitāti un pat sociālus nemierus; aicina Komisiju paplašināt alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānisma darbības jomu, ietverot tajā strīdus darba jautājumos;

13. uzsver, ka ir svarīgi agrākā posmā vairāk iesaistīt ieinteresētās personas to pasākumu izstrādē, pieņemšanā, īstenošanā un pārraudzībā, ar kuriem sekmē izaugsmi un iedzīvotāju tiesības vienotajā tirgū; norāda, ka daudzi no Vienotā tirgus aktā ierosinātajiem pasākumiem ietilpst dalībvalstu vai zemāka administratīvā līmeņa iestāžu kompetencē un līdz ar to būtu nepieciešama to aktīvāka iesaistīšanās visos posmos; turklāt uzsver, ka apspriešanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību ir ļoti svarīga, lai atjaunotu uzticību vienotajam tirgum; sagaida no Komisijas jaunas un drosmīgas idejas šā dialoga uzlabošanai; prasa, lai visu to būtiskāko vienotā tirgus tiesību aktu sagatavošanā, kuri ietekmē darba tirgu, tiktu iesaistīti sociālie partneri;

14. aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar sociālajiem partneriem, jo īpaši to tiesību aktu īstenošanas un piemērošanas gaitā, ar kuriem veicina vienotā tirgus projektu; prasa Komisijai ierosināt konkrētus pasākumus sociālo partneru aktīvai un efektīvai iesaistīšanai, atbalstīt tos un iedrošināt dalīties zināšanās, pieredzē un paraugpraksē šajās jomās;

15. pauž nožēlu, ka paziņojumā par Vienotā tirgus aktu lielāka uzmanība netiek veltīta vietējām iestādēm, kurām ir būtiska nozīme vienotajā tirgū no ekonomiskā un sociālā viedokļa; atgādina, ka Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotais Protokols Nr. 26 garantē lielu rīcības brīvību, nodrošinot, pasūtot un organizējot sabiedriskos pakalpojumus; prasa Komisijai veikt pasākumus šā protokola piemērošanas nodrošināšanai;

16. uzskata, ka Komisijai pamattiesības ir jānostiprina visos vienoto tirgu reglamentējošos tiesību aktos; uzskata, ka tas nodrošinātu to, ka vienotā tirgus ekonomisko pamatbrīvību īstenošana neierobežo valstu tiesību aktos paredzētās tiesības uz sarunām par koplīgumu slēgšanu un tiesības streikot;

17. uzsver mazo un vidējo uzņēmumu būtisko ieguldījumu darbavietu izveidē un izaugsmes veicināšanā un tādēļ aicina Komisiju likvidēt šķēršļus jaunu MVU izveidei un stimulēt uzņēmējdarbību;

18. uzskata, ka vienotā tirgus labas pārvaldības nodrošināšanā jāņem vērā un jāpastiprina Eiropas līmeņa konsultējošo institūciju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, nozaru dialoga padomju, kā arī darba ņēmēju un patērētāju pārstāvju loma.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi un ar interesi vērtē Komisijas paziņojumu par Vienotā tirgus aktu un tajā ierosināto vispārējo pieeju vienotajā tirgū nodrošināt līdzsvaru starp uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm un uzlabot demokrātiju un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību; uzsver, ka ar šo pieeju cenšas nodrošināt minētā paziņojuma trijās daļās izteikto priekšlikumu vislabāko līdzsvaru;

2.  norāda, ka ar alternatīvu strīdu izšķiršanu būtu iespēja panākt taisnīgu un ātru konfliktu ārpustiesas risinājumu, un uzskata, ka alternatīva strīdu izšķiršana ir efektīvs tiesiskuma īstenošanas līdzeklis un efektīva alternatīva kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem;

3.  aicina Komisiju nodrošināt, lai gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, īstenojot to tiesības, kā daļa no jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem Eiropas līgumtiesību jomā cita starpā būtu pieejami alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzsākt sabiedrisku apspriešanu par Eiropas pieeju kolektīvajai tiesiskajai aizsardzībai un iebilst pret tādu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu ieviešanu, kas atbilst ASV modelim, kurā ir būtiski ekonomiski stimuli nepamatotu prasījumu iesniegšanai tiesā;

5.  vēlreiz atkārto, ka jebkurā Eiropas pieejā ir jāņem vērā Parlamenta viedoklis, kas pausts tā 2009. gada 26. marta rezolūcijā par Balto grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu, un uzstāj, ka Parlaments saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ir jāiesaista jebkurā likumdošanas iniciatīvā, kura attiecas uz kolektīvo tiesisko aizsardzību;

6.  uzstāj — lai novērtētu vienotā tirgus noteikumu pareizu transponēšanu, ir vajadzīgas korelācijas tabulas, un norāda, ka turpmāk Parlaments nedrīkst iekļaut plenārsēžu darba kārtībā ziņojumus par kompromisa tekstiem, par kuriem panākta vienošanās ar Padomi, ja vien nav pieejamas korelācijas tabulas;

7.  aicina dalībvalstis, lai tiesību aktu nepilnības būtu labāk pārredzamas, beidzot pieņemt korelācijas tabulas, kas attiecas uz tiesību aktu īstenošanu;

8.  uzsver, ka ES tiesību aktu pareiza piemērošana, transponēšana un īstenošana sniegs labumu gan patērētājiem, gan uzņēmējiem, un aicina Komisiju izmantot visas Līgumos paredzētās pilnvaras, lai īstenotu vienotā tirgus noteikumus;

9.  uzskata, ka atsevišķu dalībvalstu iniciatīvas nevar būt iedarbīgas, ja netiek īstenota saskaņota rīcība ES līmenī, tādēļ ir būtiski svarīgi, ka Eiropas Savienībai ir spēcīga un vienota nostāja un ka tā veic kopējas darbības; lai izvairītos no atsevišķu dalībvalstu īstenotiem īslaicīgiem protekcionisma pasākumiem, liela nozīme ir bijusi solidaritātei, uz ko pamatojas Eiropas sociālās ekonomikas modelis, un valstu atbildes pasākumu koordinācijai; pauž bažas, ka valstu atgriešanās pie ekonomikas protekcionisma visdrīzāk novedīs pie iekšējā tirgus fragmentācijas un konkurētspējas samazināšanās, tāpēc tā nav pieļaujama; pauž bažas, ka pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi varētu izmantot, lai attaisnotu protekcionistisko pasākumu atjaunošanu vairākās dalībvalstīs, kaut gan lejupslīdes novēršanai ir vajadzīgi kopēji aizsardzības mehānismi;

10. uzskata, ka sasniegto iekšējā tirgū nedrīkst vērtēt, pamatojoties uz mazāko kopsaucēju; tādēļ mudina Komisiju uzņemties vadību un nākt klajā ar drosmīgiem priekšlikumiem; mudina dalībvalstis izmantot ciešākas sadarbības metodi jomās, kurās visām 27 dalībvalstīm nav iespējams panākt vienošanos; citas valstis varēs brīvi pievienoties šīm vadošajām iniciatīvām arī vēlāk;

11. atgādina, ka LESD 14. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas, nosaka tādus principus un nosacījumus, lai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi pildītu sabiedrisku pakalpojumu uzdevumu; pauž nožēlu, ka paziņojumā par Vienotā tirgus aktu lielāka uzmanība netiek veltīta vietējām iestādēm, kurām ir būtiska nozīme vienotajā tirgū no ekonomiskā un sociālā viedokļa; atgādina, ka LESD 26. protokolā ir paredzētas plašas diskrecionāras pilnvaras organizēt, pārvaldīt un finansēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, un aicina Komisiju nodrošināt šo Līgumā paredzēto noteikumu piemērošanu;

12. norāda uz Komisijas gatavību efektīvāk atbalstīt sociālo dialogu un uzlabot lēmumu pārredzamību un demokrātiskumu; uzsver, ka šī Komisijas gatavība ir jāatbalsta, īstenojot ar sociālajiem partneriem kopīgas iniciatīvas, lai izveidotu Eiropas regulējumu rūpniecības pārstrukturēšanas perspektīvajai plānošanai;

13. uzskata, ka vienotā tirgus labas pārvaldības nodrošināšanā jāņem vērā divu Eiropas līmeņa konsultējošo institūciju, t.i., Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, kā arī sociālo partneru nozīme.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS