par globālās satelītu navigācijas sistēmas transporta lietojumiem — ES īstermiņa un vidējā termiņa politika

(2010/2208(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 14. jūnija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem (COM(2010)0308),

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 1. oktobra secinājumus par šo rīcības plānu (14146/10),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. oktobra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010)546),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 18. janvāra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā sniegts Eiropas satelītu radionavigācijas programmu starpposma pārskats (COM(2011)0005) un kurā norādīts, ka satelītu radionavigācijas infrastruktūras izveides pabeigšanai ir vajadzīgs ievērojams finansējums,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu(1),

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 8. decembra Zaļo grāmatu par satelītu navigācijas lietojumiem (COM(2006)0769),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(3),

–   ņemot vērā 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Galileo programmas īstenošanas gaitu(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0084/2011),

A. tā kā GNSS lietojumi šobrīd ir svarīgs un neaizvietojams darbības elements ikvienā transporta nozarē, un tā kā to veiksmīga un efektīva izmantošana padara transportu drošāku, videi nekaitīgāku un ekonomiskāku;

B.  tā kā ar transportu saistīti lietojumi veido 20 % no visiem GNSS lietojumiem apjoma ziņā un 44 % — vērtības ziņā, un tā kā drošības operācijas — galvenokārt saistībā ar transportu — veido vēl 5 % no kopējā lietojumu apjoma;

C. tā kā Eiropas Savienība GNSS darbībai nepieciešamās pamata infrastruktūras jomā nevar uz nenoteiktu laiku palikt atkarīga no sistēmām, ko citas valstis sākotnēji izstrādāja pavisam citiem nolūkiem;

D. tā kā EGNOS ir pašpietiekama GPS papildinoša sistēma, kam nepieciešami GPS signāli, lai veiktu aprēķinu un korekcijas darbības; tā kā līdz Galileo izvēršanai GNSS būs daļēji atkarīga no citām sistēmām;

E.  tā kā Eiropas EGNOS sistēma ir izstrādāta, lai apmierinātu būtiskas un daudzveidīgas prasības, ko izvirza vai nākotnē var izvirzīt Eiropas un pasaules rūpniecība, piemēram, attiecībā uz transporta drošību un izsekojamību, tādējādi sekmējot to mērķu izpildi, kuri saistīti ar jauno un aktīvāko Eiropas rūpniecības politiku; tā kā tā ir arī savietojama gan ar GPS, gan daudz precīzāko Galileo sistēmu un papildina tās;

F.  tā kā ar transportu saistīti komerciāli izmantojami GNSS un Galileo lietojumi ir augošs pasaules mēroga tirgus, kurā būtu pēc iespējas jānostiprinās, lai Eiropas rūpniecība varētu gūt ekonomisku labumu un tiktu radītas darba vietas kvalificētam darbaspēkam,

G. tā kā GNSS būs svarīga loma, atbalstot un veicinot intelektisko transporta sistēmu (ITS) izmantošanu;

H. tā kā GNSS lietojumu un pakalpojumu attīstība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek izmantoti ieguldījumi Galileo infrastruktūrā un ka Galileo sistēma tiek izstrādāta pilnā apjomā;

I.   tā kā ieguldījumi šajā nozarē ietekmē visus ES politikas virzienus un tā kā tās paplašināšanai un īstenošanai būs tieša ietekme uz stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu un uz GNSS lietojumu un pakalpojumu iespēju attīstību Eiropas tirgū, lai radītu darba vietas un palielinātu Eiropas konkurētspēju;

J.   tā kā GNSS un Galileo projekti sniedz ievērojamu pievienoto vērtību Eiropas rūpniecības politikai un tā kā ir būtiski nodrošināt to sekmīgu īstenošanu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem un tajā rosinātās normatīvās, regulatīvās un horizontālās darbības;

2.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka šā brīža labākā izvēle ir mērķtiecīgs rīcības plāns, lai dotu turpmāku stimulu EGNOS un Galileo izstrādei un piemērošanai, jo īpaši transporta jomā; uzsver, ka satelītu navigācijas sistēmām būtu jānodrošina savietojamība starp dažādām (tajā skaitā tradicionālām) sistēmām, un turklāt jānodrošina gan pasažieru, gan kravu transporta pakalpojumu vairākveida izmantošana;

3.  atzīmē, ka uz transportu attiecas deviņi no rīcības plānā minētiem 15 konkrētiem priekšlikumiem dažādās nozarēs, un arī lielākā daļa citu priekšlikumu ir nepieciešami, lai atbalstītu attiecīgos transporta lietojumus;

4.  aicina Komisiju nodrošināt, ka kompetentās iestādes ātri sertificē EGNOS civilās aviācijas vajadzībām;

5.  piekrīt tam, ka pasākumi, lai veicinātu EGNOS un Galileo izmantošanu civilajā aviācijā ir stratēģiska prasība SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības) īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz tā izmantošanu saistībā ar lidaparātu nolaišanās procedūrām un mazajās lidostās;

6.  pauž nožēlu, ka EGNOS vēl nenodrošina visas Eiropas Savienības pārklājumu, un aicina kā prioritāru uzdevumu noteikt EGNOS sistēmas pārklājuma paplašināšanu, nodrošinot arī dienvidu, austrumu un dienvidaustrumu Eiropas iekļaušanu, lai visā Eiropā to varētu izmantot ikvienā transporta nozarē, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārklājuma paplašināšanu, aptverot gan MEDA, gan Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis;

7.  uzsver GNSS nozīmi ITS attīstībā; norāda, ka ar ITS var nodrošināt efektīvākus, videi nekaitīgākus un drošākus transporta risinājumus, un ka vairāku ITS pakalpojumu pienācīgai īstenošanai ir vajadzīga pilnā apjomā strādājoša GNSS;

8.  atbalsta viedokli, ka EGNOS un Galileo var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ceļu satiksmes pārvaldībā un ka šajā jomā ir nepieciešama izpratnes veidošanas kampaņa, lai palielinātu to iespēju izmantošanu, ko šī sistēma sniedz saistībā ar nodevu iekasēšanu, „eCall”, drošu stāvvietu tiešsaistes rezervēšanu kravas automobiļiem un reālā laika uzskaiti, tādējādi veicinot drošāku un videi draudzīgāku autotransportu;

9.  tāpēc aicina Komisiju iesniegt nepieciešamos tiesību aktu priekšlikumus, lai varētu izmantot to pievienoto vērtību, ko GNSS sniedz saistībā ar visu transporta veidu, bet jo īpaši ceļu satiksmes drošību, un palīdzētu uzlabot kravu pārvadājumu efektivitāti;

10. mudina Komisiju pastiprināt rūpniecisko sadarbību ar trešām valstīm, lai veicinātu EGNOS un Galileo lietojumu un pakalpojumu attīstību un savietojamību;

11. piekrīt, ka Komisijai būtu rūpīgi jāizvērtē nepieciešamība grozīt spēkā esošos tiesību aktus par digitālajiem tahogrāfiem, lai nodrošinātu, ka lietderīgi tiek izmantotas GNSS piedāvātās iespējas attiecībā uz pozicionēšanu un ātruma informāciju;

12. piekrīt, ka GNSS var dot lielu ieguldījumu, lai uzlabotu kuģošanas drošību un efektivitāti, un ka Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu informētību un uzlabotu zināšanas par GNSS iespējamiem lietojumiem jūras un iekšzemes ūdensceļu nozarē, kā arī jānodrošina uz EGNOS balstītu lietojumu atzīšana IMO un ICAO līmenī;

13. atbalsta Komisijas nodomu uzsākt kampaņu, lai veicinātu dažādu ieinteresēto personu izpratni, tādējādi sniedzot Eiropas rūpniecībai pārliecību ieguldīt komerciālajās iespējās, ko sniedz ES satelītnavigācijas projekti;

14. aicina Komisiju efektīvi īstenot rīcības plānā minētos pasākumus dziļas izpratnes veidošanai, lai Eiropā nodrošinātu EGNOS plašu izmantošanu visās piemērošanas jomās un tādējādi nodrošinātu kompleksu pieeju;

15. saistībā ar budžeta procedūru un turpmāko daudzgadu finanšu shēmu (DFS) prasa, lai Komisija ierosinātu pasākumus, ar kuriem nodrošināt atbilstīgu finansējuma līmeni pētniecībai un attīstībai saistībā ar GNSS, kā arī šīs sistēmas īstenošanai; uzsver, ka ES finansējums transporta nozarei jau tā ir diezgan neliels, un ka papildu finansējuma piešķiršanai GNSS nevajadzētu izraisīt finansējuma samazināšanu citām prioritātēm kopējās transporta politikas jomā; saistībā gan ar šo, gan citiem līdzīgiem projektiem, piemēram, TEN-T, atkārtoti pieprasa Komisijai iesniegt daudzgadu finansēšanas priekšlikumu, kas pārsniegtu DFS periodu, lai tādējādi nodrošinātu stabilu un uzticamu finanšu shēmu vērienīgiem Eiropas projektiem, kuru apjoms pārsniedz ierastās robežas;

16. aicina Komisiju apsvērt, vai ieņēmumus no Galileo komercdarbības nevajadzētu ieskaitīt ES budžetā;

17. aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, kā pēc Galileo darbības uzsākšanas tiks finansētas ikgadējās uzturēšanas izmaksas EUR 800 miljonu apjomā;

18. aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu iesniegt visaptverošu finansēšanas stratēģiju, kas, papildus pienācīgiem ES un dalībvalstu ieguldījumiem, varētu paredzēt, inter alia, saskaņotus nodokļu atvieglojumus, vienkāršotas procedūras attiecībā uz pieteikumiem dotāciju saņemšanai, kā arī kārtību, ar kuru varētu novirzīt riska kapitālu uz MVU un atvieglot EGNOS un Galileo lietojumu attīstīšanu un pārdošanu;

19. aicina Komisiju nodrošināt, lai EUR 100 miljoni, kurus varētu neiztērēt maksājumu apropriācijās pētniecībai saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, ir pieejami GNSS lietojumu izstrādei;

20. mudina Komisiju izpētīt, kā vienkāršotas procedūras varētu nodrošināt šā finansējuma efektīvāku un pārredzamāku izmaksu, lai atbalstītu pētniecību tāda visiem iedzīvotājiem paredzēta transporta jomā, kurā izmantojami GNSS lietojumi, turklāt īpaši ņemot vērā invalīdu vajadzības un galveno uzmanību pievēršot MVU;

21. aicina Komisiju palīdzēt MVU vieglāk piekļūt Eiropas finansējumam, ko piešķir ar mērķi veicināt ar GNSS lietojumiem saistītus jauninājumus, jo īpaši saskaņā ar Septīto un Astoto pamatprogrammu;

22. mudina Komisiju pārbaudīt, kādas datu aizsardzības problēmas var rasties saistībā ar EGNOS lietojumu un pakalpojumu izmantošanu, un darīt visu iespējamo to novēršanai;

23. norāda uz vajadzību veikt ieguldījumus tādu lietojumu un pakalpojumu izpētē, kas tieši saistīti ar GNSS, turklāt sevišķu uzmanību pievēršot invalīdu īpašajām vajadzībām, jo šādiem ieguldījumiem ir izšķiroša nozīme, pienācīgi attīstot un izmantojot GNSS pakalpojumus;

24. aicina Komisiju sekmēt iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt nozaru pakalpojumu centrus, jo īpaši jūrniecības nozarē;

25. pauž nožēlu, ka pārāk maz līdzekļu tiek piešķirti pētniecībai un jauninājumiem saistībā ar lietojumiem, kas balstīti uz EGNOS vai Galileo, jo tas Eiropas Savienībā būtiski aizkavē tehnoloģisko progresu un rūpniecības jaudu izaugsmi, kā arī videi nekaitīgu īstenošanu, un tāpēc mudina Komisiju ieviest tādu kārtību, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ļautu vieglāk piekļūt finansējumam;

26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp. (2) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp. (3) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp. (4) OV C 96 E, 21.4.2004., 128. lpp.

Ievads

2010. gada 14. jūnijā Komisija publicēja rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem, kurā bija iekļauti 24 konkrēti priekšlikumi turpmākai darbībai. Rīcības plāna vispārējais konteksts ir saistīts ar globālās satelītnavigācijas sistēmu attīstību kopumā un jo īpaši ar EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta) attīstību un ieviešanu. EGNOS ir Galileo sistēmas priekštecis. Nozare kopumā ir pieredzējusi ārkārtīgi strauju izaugsmi kopš 2000. gada, kad ASV satelītu iekārtas sāka piedāvāt GPS pakalpojumus. Šā tirgus aptuvenais apjoms 2008. gadā bija EUR 124 miljardi un paredzams, ka līdz 2025. gadam tas sasniegs EUR 230 miljardus. Aptuveni 20 % veido intelektiskās transporta sistēmas (ITS) un 5 % — drošības lietojumi, to skaitā transporta drošības lietojumi.

ES ir uzsākusi EGNOS (un Galileo) projektu, lai nodrošinātu signālu, ko garantēti var izmantot civilām vajadzībām, un arī panāktu, ka Eiropas ražotājiem visos līmeņos ir iespēja konkurēt šajā augošajā un stratēģiski svarīgajā tirgū. Eiropas pašreizējā tirgus daļa 25 % apmērā ir mazāka par cerēto. EGNOS ir savietojams ar GPS, taču tas piedāvās vēl vairāk iespēju sākot ar 2013. gadu, kad sāks darboties Galileo sistēma. EGNOS ir desmit reizes precīzāks nekā GPS.

ES un ASV nolīgums par GPS un Galileo sadarbību nodrošina savietojamību un, tā kā satelītu skaits palielinās un tiek iedarbinātas arvien modernākas GPS sistēmas, palielinās darbības ātrums un navigācijas precizitāte. Ar vismodernākajām civilajām sistēmām jau tuvākajā nākotnē būs iespējams iegūt navigācijas precizitāti līdz 45 centimetriem.

Rīcības plāns

Rīcības plānā minēti Komisijas ieskatā nepieciešami pasākumi, lai GNSS sasniegtu t.s. „kritiskās masas” punktu, pēc kura ir nodrošināti tā panākumi. Komisija deva priekšroku mērķtiecīga, nevis visaptveroša rīcības plāna sagatavošanai, jo saistībā ar otro pastāv risks, ka tas var izraisīt pārmērīgi daudzu ierosmju rašanos un pārāk plašas apspriešanās, kas kavētu patiesa stimula sniegšanu. Rīcības plāns paredzēts laika posmam no 2010. līdz 2013. gadam.

Transporta vieta rīcības plānā

No rīcības plānā minētām 15 darbībām dažādās nozarēs deviņas var nekavējoties piemērot transporta nozarē un šāda piemērošana būtu ļoti svarīga. Šīs darbības ir:

– EGNOS sertificēšana izmantošanai civilajā aviācijā, lai sekmētu vienotas Eiropas gaisa telpas izveidi;

– sertifikācijas iestādes un procedūru radīšana sadarbībā ar intelektisko transporta sistēmu (ITS) ražotājiem autotransportam, tostarp attiecībā uz modernizētām autovadītāja atbalsta sistēmām (ADAS);

– EGNOS un Galileo lietojumu piemērošana jūras transportā, apspriežoties ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju, lai uzlabotu jūras transporta navigāciju, jo īpaši ostās, piekrastes zonās vai noslogotos kuģošanas ceļos. Vēl viena piemērošanas joma būtu iekšzemes ūdensceļi;

– izpratnes veidošanas kampaņa, lai parādītu ar EGNOS saistītos ieguvumus autotransporta nozares pārstāvjiem, jo īpaši jomās, uz kurām jau attiecas ES tiesību akti, piemēram, nodevu iekasēšanas elektronisko sistēmu savietojamība, dzīvnieku pārvadāšana vai citas jomas, piemēram, „eCall” un konteineru uzraudzība reālajā laikā;

– pēc tam, kad EGNOS būs sertificēta aviācijas vajadzībām, Eiropas Komisijas un Eurocontrol iesaistīsies izpratnes veidošanas un tirgus attīstības kampaņā, pievēršot uzmanību gaisa kuģu ražotājiem, vispārējas nozīmes aviācijai un mazajām lidostām;

– Eiropas Komisija uzsāks izpratnes veidošanas kampaņu arī iekārtu ražotājiem un kuģu būvētājiem, ostu iestādēm un kuģu īpašniekiem par EGNOS pieejamību jūrniecības nozarei;

– tā kā varētu būt nepieciešami vēl daži reglamentējoši pasākumi, lai nodrošinātu GNSS pievienoto vērtību ceļu satiksmes drošībai (piemēram, bīstamo preču transporta uzraudzībai vai tālsatiksmes sabiedriskajam transportam), kravu pārvadājumu efektivitātei vai labākai satiksmes vadībai, Komisija pārbaudīs arī to, cik lietderīgi būtu ierosināt direktīvu par tālsatiksmes autobusu uzraudzību, izmantojot GNSS, un direktīvu par multimodālo loģistiku, izmantojot GNSS;

– Komisija noskaidros, vai ir lietderīgi grozīt regulu par digitālajiem tahogrāfiem, lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz apstiprināta GNSS nodrošināta informācija par transportlīdzekļa atrašanās vietu, laiku un ātrumu;

– Komisija pētīs, cik lietderīga būtu direktīva par transportlīdzekļu aprīkošanu ar iebūvētām GNSS un radiofrekvenču identifikācijas (RFID) funkcionālajām ierīcēm, lai sniegtu precīzu, apstiprinātu informāciju par transportlīdzekļa atrašanās vietu un elektronisko identifikāciju, pienācīgi ievērojot privātuma un datu aizsardzības noteikumus.

Ievērojama ietekme uz transporta nozari būs arī rīcības plānā paredzētajiem deviņiem horizontālajiem pasākumiem, piemēram, EGNOS veicināšanai trešās valstīs vai izpratnes veidošanas kampaņām trešās valstīs. Ir nepārprotami, ka visi šie pasākumi kopumā vidējā un ilgākā termiņā var nozīmīgi ietekmēt visus transporta veidus.

Turpmāk veicamie pasākumi

Komisijai ir vislabākās iespējas koordinēt rīcības plāna īstenošanu, lai novērstu dublēšanos dalībvalstu līmenī un nodrošinātu vispārēju progresu daudzajās ES politikas jomās, kurās izmantojami GNSS lietojumi.

Ņemot vērā minēto un arī ievērojamās labvēlīgās ekonomiskās sekas, kādas EGNOS dos maksimālas izstrādes un ieviešanas gadījumā visai Eiropas ekonomikai, ir nepieciešami vēl divi turpmāki soļi. Pirmām kārtām Komisijai ir prioritārā kārtībā jāsarindo pasākumi, kurus tā ierosina rīcības plānā.

EGNOS jāaptver visa Eiropas Savienība un pirmām kārtām tā darbība būtu jāpaplašina attiecībā uz Ziemeļu, Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropu. Lai EGNOS būtu pilnībā efektīvs no transporta viedokļa, tam jāaptver ne tikai visa Eiropas Savienība, bet arī tuvākās kaimiņvalstis.

Attiecībā uz civilo aviāciju dalībvalstīm ir jāveicina uz EGNOS balstītu nolaišanās procedūru attīstība un izmantošana, turklāt prioritārs jautājums civilās aviācijas jomā ir uz EGNOS balstītu procedūru un pakalpojumu sertificēšana. Tā ir stratēģiska prasība vienotas Eiropas gaisa telpas radīšanai.

Turklāt ir arī skaidrs, ka EGNOS un GNSS kopumā var dot nozīmīgu ieguldījumu drošības un vides aizsardzības mērķu sasniegšanai un nodrošināt brīvākas satiksmes plūsmas autotransporta jomā, ja šo sistēmu piemērotu ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanai.

Turklāt izpratnes veidošanai par EGNOS un Galileo jūras un civilās aviācijas jomās vajadzētu veicināt to, ka Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) atzīst tādus drošībai svarīgus lietojumus, kuri pamatojas uz šīm sistēmām.

Tomēr skaidrs, ka neko no minētā nevarēs sasniegt, ja netiks veikti atbilstoši ieguldījumi attiecīgajā pētniecībā un attīstībā. Šeit vērojama satraucoša finansējuma nepietiekamība.

Saistībā ar šo punktu un visu iepriekš minēto Transporta un tūrisma komiteja 2010. gada 1. decembrī rīkoja īso uzklausīšanu par GNSS transporta lietojumiem, kurā uzklausīja divus ekspertus no to uzņēmēju vidus, kuri praktiski strādā ar GNSS lietojumiem, un kuri attiecīgi pārstāvēja samērā jaunu tehnoloģiju uzņēmumu un uzņēmumu, kas piešķir sākumkapitālu darbībai šajā jomā. Viņi norādīja uz to, ka trūkst ES riska kapitāla finansējuma maziem un vidējiem uzņēmumiem, un ka nepieciešamas vienkāršotas procedūras 7. un 8. pamatprogrammā, lai padarītu tās uzņēmējiem pievilcīgākas. Turklāt nozarei nepieciešama skaidrība par to, ka finansējums pētniecībai un attīstībai turpināsies, un tas būtu jāatjauno 7. pamatprogrammas sākotnējā līmenī. ES ir vienīgais tirdzniecības bloks, kas nepiešķir tiešu finansējumu savai GNSS programmai.

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā globālajām satelītu navigācijas sistēmām (GNSS) ir liels tirgus potenciāls saistībā ar pakārtotajiem lietojumiem, no kuriem aptuveni 25 % attiecas uz transporta nozari;

B.  tā kā satelītu navigācijas tehnoloģijas radikāli pārveido visus transporta veidus, jo īpaši sauszemes, gaisa un jūras transporta nozari, tādējādi efektīvāk optimizējot satiksmi, mazinot satiksmes ceļu noslodzi, sekmējot CO2 emisiju samazināšanos un veicinot uzlabojumus loģistikas un drošības jomā;

C. tā kā satelītu navigācijas tehnoloģijas būtu saskaņoti jāizmanto visos transporta veidos, tādējādi saglabājot transporta veidu pienācīgu kombinētu izmantošanu („co-modality”), piemēram, loģistikas centros, lai nodrošinātu atbilstīgus kravu pārvadājumus,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu GNSS lietojumiem (COM(2010)308), kura mērķis ir veicināt pakārtoto lietojumu attīstību, īstenojot sertifikāciju un standartizāciju, sekmējot koordināciju ar nozaru pārstāvjiem un citām valstīm, veicot informācijas izplatīšanu un izpratnes veidošanu, īstenojot reglamentējošus pasākumus un palielinot finansējumu;

2.  aicina par prioritāti uzskatīt ilgtspējas uzlabošanai paredzētu GNSS lietojumu izstrādi piemēram, tādās jomās kā efektīva transporta un loģistikas vadība, ceļa nodevu iekasēšana, ilgtspējīga teritoriju apsaimniekošana un resursu vadība, vides aizsardzības noteikumu ievērošana un uzraudzība (mežu un jūras teritoriju aizsardzība);

3.  uzsver, ka GNSS ir viens no galvenajiem stratēģijas „ES 2020” elementiem saistībā ar jauninājumiem, un ka šīs sistēmas palīdz veidot videi draudzīgāku un saistītāku ekonomiku un attīstību, kā arī novērst klimata pārmaiņas un nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti;

4.  atzīmē, ka GNSS — līdzīgi kā internets — drīzāk dod iespēju sniegt citus pakalpojumus, nekā pats uzskatāms par atsevišķu pakalpojumu, jo šīs sistēmas stimulē ekonomisko aktivitāti, tādējādi radot pievienoto vērtību un jaunas darbavietas daudzās saistītajās nozarēs (pakārtotajos un nākamā posma tirgos), savukārt mikroekonomikas līmenī tās dod sociālekonomiskos ieguvumus visai sabiedrībai kopumā;

5.  uzsver, ka GNSS pakalpojumu un lietojumu pētniecībai un izstrādei gadā piešķirtie vidēji EUR 15 miljoni ir nepietiekama summa, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt šā apjoma ievērojamu palielinājumu, lai GNSS attīstībai būtu nepieciešamie līdzekļi;

6.  uzskata, ka pakārtoto lietojumu attīstībai ļoti svarīga ir stabilitāte, prognozējamība un pārredzamība GNSS programmu ieviešanā; uzskata, ka visām strādājošām sistēmām un lietojumiem ir jābūt efektīviem, savietojamiem un savstarpēji izmantojamiem;

7.  šajā sakarībā aicina uzlabot iekšējo koordinēšanu EGNOS un Galileo sistēmu izstrādē, lai nodrošinātu efektīvas ES sistēmas izstrādi; aicina arī veikt ārējo saskaņošanu un sadarbību ar citām sistēmām (piemēram, GPS un Glonass) gan saistībā ar infrastruktūras izmantošanu, gan lietojumu izstrādi, lai rastu visiem izdevīgus risinājumus un nodrošinātu atbilstīgu savietojamību un savstarpēju izmantojamību;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas plānus izveidot GNSS inovācijas kuponu shēmu, lai pakārtoto lietojumu izstrādātājiem palīdzētu ar tehniskām zināšanām un ar padomiem uzņēmējdarbības jomā, kā arī vienkāršotu piekļuvi pārbaužu un modelēšanas iespējām Galileo sistēmā;

9.  aicina Komisiju un Eiropas GNSS uzraudzības iestādi izmantot atbilstīgu izsoļu uzaicinājumus, izpratnes veidošanas pasākumus un tehnoloģiju nodošanas mehānismus, lai sāktu sadarbību ar vietējām un reģionālām iestādēm un MVU, turklāt gan tādiem, kuri piedalās ar kosmosu saistītu tehnoloģiju izstrādē, gan tādiem, kuri ar šādām tehnoloģijām tieši nenodarbojas, jo visi minētie ir GNSS lietojumu iespējami izmantotāji;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot apmaiņu starp GNSS lietojumu iespējamiem izstrādātājiem un izmantotājiem, kā arī šīs jomas iespējamiem ieguldītājiem;

11. aicina Komisiju apsvērt iespēju piešķirt papildus finansējumu no ES pētniecībai un izstrādei paredzētajiem līdzekļiem tādu GNSS lietojumu izstrādei, kuros tiktu izmantotas EGNOS un Galileo sistēmas, un nodrošināt Eiropas neatkarību no citu valstu sistēmām, ko kontrolē militārie dienesti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS