par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā

(COM(2010)0524 – C7-0298/2010 – 2010/0278(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0524),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 121. pantu un 126. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0298/2010),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0180/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA NOSTĀJA

PIRMAJĀ LASĪJUMĀ(2)*

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar tā 121. panta 6. punktu, 122. panta 2. punktu un 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)      Dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ir sevišķa interese un atbildība īstenot tādu ekonomikas politiku, kura veicina pienācīgu Ekonomikas un monetārās savienības darbību, un izvairīties no tādas politikas, kura varētu apdraudēt šo savienību.

(2)      Lai nodrošinātu Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) euro zonā ir iespējams īstenot īpašus pasākumus, kas pārsniedz noteikumus, kuri attiecināmi uz visām dalībvalstīm.

(2a)    Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūtā pieredze un pieļautās kļūdas liecina par nepieciešamību uzlabot ekonomisko pārvaldību Eiropas Savienībā, kurai būtu jābalstās uz valstu lielāku atbildību par kopīgi pieņemtiem noteikumiem un politikas virzieniem un stingrāku Savienības līmeņa uzraudzības sistēmu pār valstu ekonomikas politikas virzieniem.

(2b)    Uzlabotai ekonomikas pārvaldības sistēmai būtu jāpamatojas uz vairākām saistītām un savstarpēji saskaņotām politikas nostādnēm ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai, jo īpaši uz Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, sevišķu uzmanību pievēršot iekšējā tirgus attīstībai un pilnveidošanai, starptautiskās tirdzniecības un konkurētspējas veicināšanai, efektīvam regulējumam, ar kuru novērst un labot pārmērīgi lielas budžeta pozīcijas (Stabilitātes un izaugsmes pakts), stabilai sistēmai, lai novērstu un labotu makroekonomisko nelīdzsvarotību, prasību minimumam attiecībā uz valstu budžeta struktūrām, uzlabotai finanšu tirgu regulēšanai un uzraudzībai (tostarp makrouzraudzībai, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija) un uzticamam krīžu risināšanas pastāvīgajam mehānismam.

(2c)     Stabilitātes un izaugsmes paktam un visai ekonomikas pārvaldības sistēmai kopumā būtu jāpapildina Savienības stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai un jābūt tai atbilstīgiem.

(2d)    Vienlaikus ar ekonomikas pārvaldību būtu jāstiprina Savienības ekonomikas pārvaldības demokrātiskā leģitimitāte, un tas būtu panākams ar ciešāku un savlaicīgāku Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu iesaisti visās ekonomikas politikas koordinācijas procedūrās.

(2e)     Pirms Komisijas ikgadējie ieteikumi politikas izstrādei tiek apspriesti Padomē, tie būtu jāapspriež Eiropas Parlamentā.

(2f)     Dinamiska vienotā tirgus izveide un uzturēšana būtu jāuzskata par Ekonomikas un monetārās savienības pareizas un vienmērīgas darbības elementu.

(2g)               LESD ir arī paredzēts, ka Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu.

(2h)    Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņēma jaunu stratēģiju nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai – stratēģiju „Eiropa 2020”  –, lai ES no krīzes varētu izkļūt spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, noturīgu un iekļaujošu izaugsmi, ko papildinātu augsta līmeņa nodarbinātība, darba ražīgums un sociālā kohēzija. Eiropadome arī nolēma ar 2011. gada 1. janvāri uzsākt Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu (Eiropas pusgads), lai dalībvalstis varētu gūt priekšrocības, ko sniedz savlaicīga koordinācija Savienības līmenī, un lai nodrošinātu, ka tiek stingrāk uzraudzīti un vienlaicīgi izvērtēti gan budžeta pasākumi, gan strukturālās reformas, kuras veicina izaugsmi un nodarbinātību.

(2i)     Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam vajadzētu būt īpaši svarīgam, īstenojot LESD 121. panta 1. punktā minēto prasību, ka dalībvalstīm ekonomikas politika jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un ka tā attiecīgi jākoordinē. Pārredzamība, pārskatatbildība un neatkarīga uzraudzība ir ekonomikas uzlabotas pārvaldības neatņemama daļa. Padomei un Komisijai attiecīgos ekonomikas politikas koordinācijas procedūru posmos būtu jāinformē sabiedrība par savu nostāju un lēmumiem un jāpaskaidro arī to iemesli.

(2j)     Tā kā pieeja, kas paredz izskatīt katru gadījumu atsevišķi, līdz šim nav devusi cerētos rezultātus, euro zonas parādu krīzes novēršanai ir nepieciešams vispusīgs un integrēts risinājums.

(2k)    Dalībvalstīm ārpus euro zonas šīs regulas īstenošana nav obligāta.

(2l)     Komisijai būtu jāuzņemas stingrāka koordinējošā loma pastiprinātajās uzraudzības procedūrās un galvenokārt attiecībā uz katras dalībvalsts novērtēšanu, uzraudzību, apmeklēšanu, ieteikumiem un agrīno brīdināšanu.

(2m)   Neskarot no LESD izrietošās tiesības un saistības, dalībvalstīm, kas nav euro zonas locekles, vajadzētu būt tiesībām piemērot ekonomikas pārvaldību reglamentējošos aktus.

(2n)    Komisijai būtu jāuzņemas stingrāka un patstāvīgāka loma pastiprinātas uzraudzības procedūrā attiecībā uz katras konkrētas dalībvalsts novērtējumu, uzraudzību, apmeklēšanu, ieteikumiem un brīdinājumiem. Jo īpaši, veicot pasākumus, kuru rezultātā ir iespējamas sankcijas, Padomes loma būtu jāierobežo, un, kad vien iespējams, Padomē ir jāizmanto apgrieztais kvalificētā vairākuma balsojums saskaņā ar LESD.

(2o)    Pārredzamība un partneru atbalsta un partneru spiediena efektivitāte ir ekonomikas uzlabotas pārvaldības neatņemama daļa, un šim procesam jānorisinās, ievērojot „specifikācijas par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, ko 2010. gada 7. septembrī pieņēma Padome.

(2p)    Varētu paredzēt dialogu ar Eiropas Parlamentu par ekonomiku, tādējādi dodot iespēju Komisijai iepazīstināt plašu sabiedrību ar veikto analīzi un vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministriem sniegt atbildi. Šādas publiskas debates, kas notiek aiz atsevišķu dalībvalstu robežām, ļautu dalībvalstīm ņemt vērā valstu lēmumu netiešās sekas un veicinātu partneru publisku spiedienu.

(2q)    Šai regulai vajadzētu stāties spēkā iespējami drīz pēc tās pieņemšanas. Tomēr Komisijai, iesniedzot priekšlikumus par šīs regulas īstenošanas pasākumiem, būtu jāņem vērā attiecīgo dalībvalstu pašreizējais ekonomiskais stāvoklis un visi pārējie būtiskie faktori.

(2r)     Lai vairotu uzticību Eiropas statistikai un nodrošinātu valsts statistikas iestāžu profesionālo neatkarību, dalībvalstīm pilnībā jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku(4) un jo īpaši jāievēro principi, kuri noteikti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, ko Komisija apstiprināja 2005. gada 25. maija Ieteikumā par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību. Dalībvalstīm ir arī jānodrošina valsts statistikas iestādes nepieciešamā autonomija attiecībā uz budžeta piešķīrumiem, statistikas datu publicēšanu un augstākās vadības iecelšanu vai atlaišanu. Turklāt valstu revīzijas iestādēm ir jāpiešķir tāds pats profesionālās neatkarības līmenis, lai nodrošinātu pilnīgu uzticamību, sniedzot ziņojumus Eiropas līmenī.

(3)      Lai euro zonā nodrošinātu efektīvāku budžeta uzraudzības īstenošanu, ir nepieciešami stimuli un papildu sankcijas. Šīm sankcijām jāveicina Savienības fiskālās uzraudzības sistēmas uzticamība, un stimuliem jānodrošina atbilstība.

(3a)    Katrā ziņā budžeta uzraudzības sistēmai būtu jāatbalsta Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķi. Tā jāapvieno ar efektīviem pasākumiem, it īpaši ekonomikas lejupslīdes laikā, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, sociālās kohēzijas aizsardzību un darba vietu izveidi, vienlaikus ievērojot dalībvalstu specifiskās prioritātes un vajadzības.

(4)      Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jānodrošina taisnīgi, savlaicīgi, pakāpeniski un efektīvi mehānismi, lai sasniegtu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajai un korektīvajai daļai, jo īpaši Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulai (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(5) un Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulai (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(6).

(4a)    Eiropas Parlaments 2010. gada 20. oktobra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par Savienības ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošanu, it īpaši euro zonā, aicina euro zonā izveidot vienkāršu un uzticamu mehānismu, lai novērstu pārmērīga parāda rašanos un risinātu ar to saistītus jautājumus, un šajā sakarībā prasa nākamajā gadā sākt ietekmes novērtējumu un priekšizpēti nolūkā ieviest pastāvīgu mehānismu vai iestādi (Eiropas Monetāro fondu), lai novērstu morālā kaitējuma risku un nodrošinātu visas euro zonas un tās dalībvalstu stabilitāti.

(4b)    Euro zonas dalībvalstīm būtu jāapkopo kopīgā fondā līdz pat [..] % no sava valsts parāda, nosakot par to solidāru atbildību (eurovērtspapīri). Eurovērtspapīri būtu prioritāri salīdzinājumā ar dalībvalstu valdību pārvaldīto parādu, un tie varētu palielināt euro kā rezerves valūtas nozīmi. Lai stiprinātu fiskālo disciplīnu, valstīm ar stabilu ekonomiku un fiskālo politiku būtu jāļauj aizņemties līdz pat [..] % no to iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt valstīm ar vājāku ekonomiku vai fiskālo stāvokli būtu jāmaksā papildu iemaksa / augstāka procentu likme vai tām būtu jāļauj aizņemties tādu summu, kuras īpatsvars no IKP ir mazāks, eurovērtspapīros. Ja euro zonas dalībvalsts pastāvīgi īstenotu neilgtspējīgu ekonomikas un fiskālo politiku, tās dalība eurovērtspapīru emisijā būtu jāpārtrauc.

(4c)     Vajadzētu izveidot Eiropas Monetāro fondu, kas nodrošinātu finanšu stabilitāti euro zonā un pārņemtu tos pienākumus, ko patlaban veic Eiropas finanšu stabilitātes instruments un Eiropas stabilitātes mehānisms un citas iestādes, kas nākotnē varētu pārņemt to pienākumus.

(4d)    Ieņēmumus no Savienības budžeta neizlietotajām maksājumu apropriācijām vajadzētu izmantot Savienības prioritāšu, proti, izaugsmes un nodarbinātības, finansēšanai.

(4e)     Tirgus svārstības un atšķirīgais valsts obligāciju procentu likmju līmenis konkrētās dalībvalstīs, kuru valūta ir euro, prasa noteiktu rīcību, lai nodrošinātu euro stabilitāti.

(4f)     Likviditātes palielināšanās jaunā globālā euroobligāciju tirgū varētu samazināt dalībvalstu finansiālās izmaksas un sekmēt euro stabilitāti.

(5)      Sankcijas dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā ir paredzētas, lai veicinātu ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanu. Šāda politikas veidošana nodrošinātu, ka izdevumi un valsts ieņēmumi tiek līdzsvaroti, neapdraudot nākamās paaudzes.

(5a)    Šīs regulas noteikumos būtu jāiekļauj stimuli noteikumu ievērošanai labvēlīgas ekonomiskās konjunktūras laikā.

(5b)               Ir jāpiemēro vienreizēja sodanauda, ja dalībvalsts manipulē ar finanšu datiem, vilto statistiku vai pēc pieļautajiem pārkāpumiem apzināti sniedz maldinošu informāciju. Dalībvalstij par vienu un to pašu apzinātu pārkāpumu sodanaudu nepiemēro divreiz.

(6)      Ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanai ir jānodrošina, ka tiek patiešām sasniegts un saglabāts vidēja termiņa budžeta mērķis. Vidēja termiņa mērķa ievērošanai attiecībā uz budžeta pozīcijām būtu jāļauj dalībvalstīm pārvarēt parastas cikliskas svārstības, vienlaikus saglabājot valsts budžeta deficīta apjomu zem atsauces vērtības — 3% no IKP ▌, un nodrošināt strauju virzību uz fiskālo ilgstpējību. Ņemot vērā iepriekš minēto, vidēja termiņa mērķim budžeta jomā būtu jāatstāj manevrēšanas iespējas budžeta sagatavošanā, it īpaši ▌attiecībā uz valsts ieguldījumiem, kas palīdz sasniegt Savienības nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus.

(7)      Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu ilgtspējīgas fiskālās politikas izstrādes stimuls būtu pienākums iemaksāt procentus nesošu depozītu, ko uz laiku nosaka dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro un kura nav nodrošinājusi pietiekamu budžeta konsolidāciju. Piemēram, tas būtu gadījums, kad pēc Komisijas sākotnējā brīdinājuma saņemšanas dalībvalsts, lai arī nepārkāpdama pārmērīga deficīta aizliegumu, joprojām rīkojas neapdomīgi un potenciāli apdraud Ekonomikas un monetārās savienības netraucētu darbību, un Padome tāpēc izdod ieteikumu saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu.

(8)      Procentus nesošo depozītu kopā ar uzkrātajiem procentiem attiecīgajai dalībvalstij atmaksā pēc tam, kad Padome ir atzinusi, ka situācija, kas radīja pienākumu iemaksāt depozītu, ir novērsta.

(9)      Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kā sankciju piemēro pienākumu iemaksāt bezprocentu depozītu, kas ir saistīts ar Padomes lēmumu par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un pienākumu maksāt sodanaudu, ja netiek ievērots Padomes ieteikums novērst pārmērīgu valsts budžeta deficītu. Šīs sankcijas jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai iepriekš šai dalībvalstij bija jāiemaksā procentus nesošs depozīts.

(10)    Šajā regulā paredzētā procentus nesošā depozīta, bezprocentu depozīta un sodanaudas apmērs būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā un korektīvajā daļā paredzēto sankciju taisnīgu gradāciju, vienlaikus novēršot ciklisku pieeju, kā arī lai pietiekami stimulētu dalībvalstis, kuru valūta ir euro, ievērot ES fiskālo sistēmu. Sodanaudu, kas ir saistīta ar LESD 126. panta 11. punktu un ir noteikta Regulas (EK) Nr. 1467/97 12. pantā, veido nemainīgais komponents, kas ir vienāds ar 0,2 % no IKP, un mainīgais komponents. Tādējādi pakāpeniskums un vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm tiek nodrošināta, ja šajā regulā noteiktais procentus nesošais depozīts, bezprocentu depozīts un sodanauda ir vienāda ar 0,2 % no IKP, kas ir ar LESD 126. panta 11. punktu saistītās sodanaudas nemainīgā komponenta apmērs.

(11)    Jāparedz iespēja Padomei samazināt vai atcelt sankcijas, kas pēc Komisijas priekšlikuma piemērotas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ja ir saņemts attiecīgās dalībvalsts pamatots lūgums. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu Komisijai ir arī jābūt iespējai ierosināt sankciju samazināt vai atcelt, pamatojoties uz īpašiem ekonomiskajiem apstākļiem.

(11a)  Atkāpjoties no sodanaudas summas, ko iegūst standarta aprēķinā, Komisijai vajadzētu spēt ierosināt sodanaudas samazināšanu vai atcelšanu, lai ņemtu vērā to sankciju kumulatīvo ietekmi, kuras piemērotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2011 [par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2011 [par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu].

(12)    Bezprocentu depozīts būtu jāatmaksā, kad pārmērīgais deficīts ir novērsts, bet par šo depozītu uzkrātie procenti un iekasētā sodanauda būtu jāiemaksā pastāvīgajā stabilitātes mehānismā. Līdz šā mehānisma izveidei procenti un sodanauda būtu kā garantija jāpiešķir riska dalīšanas finanšu instrumentiem attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas finansētajiem atbilstīgajiem ES projektiem saskaņā ar Līguma 5. protokola noteikumiem par Eiropas Investīciju bankas statūtiem.

(13)    Tiesības pieņemt atsevišķus lēmumus, lai ieviestu šajā regulā noteiktos sankciju mehānismus, jāpiešķir Padomei. Šādi lēmumi, kas ir daļa no dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanas, ko saskaņā ar LESD 121. panta 1. punktu veic Padome, ir pašsaprotams turpinājums pasākumiem, kurus Padome ir pieņēmusi saskaņā ar LESD 121.▌, 126. un 148. pantu, Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Regulu (EK) Nr. 1467/97.

(13a)  Lai veicinātu pārskatatbildību un valsts līmeņa atbildību par problēmu risināšanu, Padome sanāk kopā un publiski diskutē, kad tai jāapspriež šie svarīgie jautājumi, kas skar Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju intereses, un jāpieņem attiecīgi secinājumi un ieteikumi.

(14)    Šī regula ietver vispārējus noteikumus efektīvai Regulas (EK) Nr. 1466/97 un Regulas (EK) Nr. 1467/97 īstenošanai, tāpēc to pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas minēta Līguma 121. panta 6. punktā.

(15)    Ņemot vērā to, ka mērķi izveidot vienotu sankciju mehānismu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(15a)  Lai nodrošinātu pastāvīgu dialogu ar dalībvalstīm, kura nolūks ir šīs regulas mērķu sasniegšana, Komisijai vajadzētu rīkot dalībvalstu dialoga un uzraudzības apmeklējumus.

(15b)  Komisijai regulāri vajadzētu veikt plašu ekonomikas pārvaldības sistēmas novērtējumu un jo īpaši stimulu un sankciju efektivitātes un piemērotības novērtējumu. Šādi novērtējumi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina ar atbilstošiem priekšlikumiem.

(15c)   Piemērojot sankcijas, būtu īpaši jāņem vērā pasākumi, kuri veikti, reaģējot uz dalībvalstīm adresētiem konkrētiem ieteikumiem saistībā ar Eiropas pusgadu.

(15d)  Cenšoties sasniegt Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos mērķus, visām dalībvalstīm ir jāveido cieša sadarbība. Izvērtējot šajā nodaļā norādītās sankcijas, ņem vērā netiešo ietekmi, kas izriet no dalībvalstu politikas vai skar to.

(15e)   Eiropas Monetārā fonda izsniegtajiem aizdevumiem, pamatojoties uz to izmaksām, aprēķina procentus un var pievienot atbilstīgu riska prēmiju. Noteikumos un nosacījumos var iekļaut stimulu aizdevumu ātrākai fiksētai atmaksai, lai paātrinātu aizdevumu atmaksāšanu un sekmētu aizdevuma ņēmēja atgriešanos kapitāla tirgos.

(15f)   Komisijai un Padomei, piemērojot šo regulu, būtu jāņem vērā visi atbilstošie faktori un attiecīgo dalībvalstu ekonomikas un budžeta stāvoklis, jo īpaši ņemot vērā to, vai uz tām attiecas Eiropas Savienības un/vai Starptautiskā Valūtas fonda strukturālo pielāgojumu programma. Turklāt jāievieš pārejas periods, lai ļautu dalībvalstīm pielāgot politikas virzienus šīs regulas konkrētajiem noteikumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Priekšmets

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula nosaka tādu stimulu un sankciju sistēmu, kura paredzēta, lai sekmētu Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās un korektīvās daļas īstenošanu un pastiprinātu budžeta disciplīnas koordinēšanu un uzraudzību, kā arī saglabātu finanšu stabilitāti euro zonā.

1.a Lai rosinātu dialogu starp Eiropas Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un dalībvalstu parlamentiem, valdībām un citām attiecīgām dalībvalstu iestādēm, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma var organizēt publiskas debates un uzklausīšanu par Padomes un Komisijas īstenoto makroekonomisko un budžeta uzraudzību. Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā šādas uzklausīšanas rezultātus.

2. Šī regula attiecas uz tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

2.a Šo regulu piemēro arī dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, bet kuras paziņojušas Komisijai, ka tās vēlas piemērot šo regulu. Šādu paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šo regulu minētajām dalībvalstīm piemēro no nākamās dienas pēc tās publicēšanas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

(1) “Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa” ir daudzpusējā uzraudzības sistēma, kas tiek organizēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97;

(2) “Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa” ir procedūra dalībvalstu pārmērīga budžeta deficīta kontrolei saskaņā ar LESD 126. pantu un Regulu (EK) Nr. 1467/97;

(3) “ārkārtēji ekonomiskie apstākļi” ir apstākļi, kad valsts budžeta deficīta pārsniegums pār atsauces vērtību ir uzskatāms par ārkārtas pārsniegumu saskaņā ar LESD 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu un kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1467/97.

I a NODAĻA

Stimuli

2.a pants

Ieņēmumi no neizlietotajām maksājumu apropriācijām

Ieņēmumus no Eiropas Savienības vispārējā budžeta neizlietotajām maksājumu apropriācijām var pārnest uz Savienības nākamā gada budžetu un piešķirt programmām, ar kurām visās dalībvalstīs tiek sekmēta Savienības izaugsmes stratēģija, un makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai.

II nodaļa

Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā noteiktās sankcijas

3. pants

Procentus nesošs depozīts

1. Ja Padome saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu adresē ieteikumu dalībvalstij, kurā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 3. punktā, aicina dalībvalsti veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, jo ir konstatētas ilgstošas vai īpaši nopietnas un nozīmīgas novirzes no vidējā termiņa budžeta mērķa vai pienācīgas pielāgošanās tās fiskālajai politikai, Padome pēc Komisijas priekšlikuma dalībvalstij nosaka pienākumu iemaksāt procentus nesošu depozītu. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu.

1.a Dalībvalstis var lūgt Eiropas Parlamentu rīkot uzklausīšanu vai atklātas debates kompetentajā komitejā. Šādā uzklausīšanā vai atklātajās debatēs attiecīgās dalībvalsts valdībai ir iespēja aizstāvēt savu viedokli Komisijas un Eurogrupas priekšsēdētāja klātbūtnē. Ja tiek organizēta šāda uzklausīšana vai atklātas debates, 1. punktā noteikto 10 dienu termiņu pagarina līdz 20 dienām. Aicina piedalīties arī Eiropas Centrālās bankas atbilstoša līmeņa pārstāvjus. Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā šādas uzklausīšanas rezultātus.

2. Komisijas noteiktā procentus nesošā depozīta apmērs ir 0,2 % no attiecīgās dalībvalsts ▌ IKP, izmantojot jaunākos pieejamos Eirostata apkopotos datus par iepriekšējo gadu.

3. Depozītam piemērotā procentu likme atspoguļo Komisijas kredītrisku un attiecīgo ieguldījuma periodu.

4. Atkāpjoties no 2. punkta, Komisija ▌10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi 1. punktā minēto ieteikumu, var ierosināt samazināt procentus nesošo depozītu vai to atcelt:

(a) pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem;

(b) lai ņemtu vērā jebkuras tādas sankcijas kumulatīvo ietekmi, kura noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/2011 [par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā] un Regulu (ES) Nr. …/2011 [par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu].

5. Ja situācija, kas bija par pamatu 1. punktā minētajam ieteikumam, vairs nepastāv, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par depozīta un uzkrāto procentu atmaksu attiecīgajai dalībvalstij. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu var grozīt Komisijas priekšlikumu.

5.a Ja Padome nepiekrīt tam, ka minētā situācija vairs nepastāv, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai rīkot atklātu uzklausīšanu. Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā uzklausīšanas rezultātus.

III nodaļaStabilitātes un izaugsmes pakta korektīvajā daļā noteiktās sankcijas

4. pantsBezprocentu depozīts

1. Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu pieņem lēmumu, ka dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts, Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka attiecīgajai dalībvalstij pienākumu iemaksāt bezprocentu depozītu. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu.

1.a Dalībvalstis var lūgt Eiropas Parlamentu rīkot uzklausīšanu vai atklātas debates kompetentajā komitejā. Šādā uzklausīšanā vai atklātajās debatēs attiecīgās dalībvalsts valdībai ir iespēja aizstāvēt savu viedokli Komisijas un Eurogrupas priekšsēdētāja klātbūtnē. Ja tiek organizēta šāda uzklausīšana vai atklātas debates, 1. punktā noteikto 10 dienu termiņu pagarina līdz 20 dienām. Aicina piedalīties arī Eiropas Centrālās bankas atbilstoša līmeņa pārstāvjus. Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā uzklausīšanas rezultātus.

2. Komisijas noteiktā bezprocentu depozīta apmērs ir 0,2 % no attiecīgās dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem Eirostata apkopotajiem datiem par iepriekšējo gadu.

3. Ja dalībvalsts saskaņā ar 3. pantu ir iemaksājusi Komisijai procentus nesošu depozītu, šo procentus nesošo depozītu pārvērš bezprocentu depozītā.

Ja iepriekš veiktā procentus nesošā depozīta un uzkrāto procentu summa pārsniedz prasītā bezprocentu depozīta summu, dalībvalstij atmaksā pārsnieguma summu.

Ja prasītā bezprocentu depozīta summa pārsniedz iepriekš iemaksātā procentus nesošā depozīta un uzkrāto procentu summu, dalībvalsts papildina trūkstošo summu, kad tā iemaksā bezprocentu depozītu.

4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Komisija ▌10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu, var ierosināt bezprocentu depozītu samazināt vai atcelt:

a) pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem;

b) lai ņemtu vērā jebkuras tādas sankcijas kumulatīvo ietekmi, kura noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/2011 [par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā] un Regulu (ES) Nr. …/2011 [par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu].

5. pants

Sodanauda

1. Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu nolemj, ka dalībvalsts noteiktajā periodā nav veikusi efektīvus pasākumus saistībā ar Padomes ieteikumu, tā pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par to, ka dalībvalstij ir jāmaksā sodanauda. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu.

1.a Dalībvalstis var lūgt Eiropas Parlamentu rīkot uzklausīšanu vai atklātas debates kompetentajā komitejā. Šādā uzklausīšanā vai atklātajās debatēs attiecīgās dalībvalsts valdībai ir iespēja aizstāvēt savu viedokli Komisijas un Eurogrupas priekšsēdētāja klātbūtnē. Ja tiek organizēta šāda uzklausīšana vai atklātas debates, 1. punktā noteikto 10 dienu termiņu pagarina līdz 20 dienām. Ir jāaicina piedalīties Eiropas Centrālās bankas atbilstoša līmeņa pārstāvji. Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā uzklausīšanas rezultātus.

1.b Ja dalībvalsts manipulē ar finanšu un statistikas datiem, vilto tos vai apzināti sniedz maldinošu informāciju par valsts finansēm, jo īpaši pārkāpjot noteikumus, kuri ir Regulās (ES) Nr. [.../...]minēto lēmumu pamatā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu noteikt dalībvalstij sodanaudu. Šāda sodanauda ir paredzēta kā vienreizējs maksājums 0,5 % apmērā no dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā. Lēmums ir uzskatāms par pieņemtu, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida desmit dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu Komisijas priekšlikumu drīkst grozīt.

Dalībvalstis var lūgt Eiropas Parlamentu rīkot uzklausīšanu vai atklātas debates kompetentajā komitejā. Šādā uzklausīšanā vai atklātajās debatēs attiecīgās dalībvalsts valdībai ir iespēja aizstāvēt savu viedokli Komisijas un Eurogrupas priekšsēdētāja klātbūtnē. Ja tiek organizēta šāda uzklausīšana vai atklātas debates, 1. punktā noteikto 10 dienu termiņu pagarina līdz 20 dienām. Aicina piedalīties arī Eiropas Centrālās bankas atbilstoša līmeņa pārstāvjus. Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā uzklausīšanas rezultātus.

2. Komisijas ierosinātās sodanaudas apmērs ir 0,2 % no attiecīgās dalībvalsts IKP, izmantojot jaunākos pieejamos Eirostata apkopotos datus par iepriekšējo gadu.

3. Ja dalībvalsts saskaņā ar 4. pantu ir iemaksājusi Komisijai bezprocentu depozītu, šo bezprocentu depozītu pārvērš sodanaudā.

Ja iepriekš iemaksātā bezprocentu depozīta summa pārsniedz prasītās sodanaudas summu, pārsnieguma summu atmaksā dalībvalstij.

Ja prasītās sodanaudas summa pārsniedz iepriekš iemaksātā bezprocentu depozīta summu vai ja nav iemaksāts bezprocentu depozīts, dalībvalsts papildina trūkstošo summu, kad tā samaksā sodanaudu.

4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Komisija ▌10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu, ierosina samazināt vai atcelt sodanaudu:

a) pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem;

b) lai ņemtu vērā jebkuras tādas sankcijas kumulatīvo ietekmi, kura noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/2011 [par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā] un Regulu (ES) Nr. …/2011 [par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu].

Kopējais kumulatīvās sodanaudas apmērs, ko dalībvalstij nosaka gadā, izņemot 1.b punktā minēto sodanaudu, nepārsniedz 0,5 % no tās IKP.

6. pantsBezprocentu depozīta atmaksa

Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu pieņem lēmumu atcelt dažus vai visus savus lēmumus, jebkurš bezprocentu depozīts, ko dalībvalsts iemaksājusi Komisijai, tiek attiecīgajai dalībvalstij atmaksāts.

7. pants

Procentu un sodanaudu sadale

Procentus, ko Komisija uzkrājusi par depozītiem, kas iemaksāti saskaņā ar 4. punktu, un sodanaudu, kas iekasēta saskaņā ar 5. pantu, ▌piešķir stabilitātes mehānismam, kas izveidots tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro ▌. Līdz šā mehānisma izveidei procenti un sodanauda kā garantija jāpiešķir riska dalīšanas finanšu instrumentiem attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas finansētajiem atbilstīgajiem ES projektiem saskaņā ar Līguma 5. protokola noteikumiem par Eiropas Investīciju bankas statūtiem. ▌

IV nodaļaVispārīgie noteikumi

-8. pantsDialoga un uzraudzības apmeklējumi

1. Komisija saskaņā ar šīs regulas mērķiem nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu iestādēm. Lai uzturētu regulāru dialogu un nepieciešamības gadījumā īstenotu uzraudzību, Komisijas pārstāvji apmeklē visas dalībvalstis.

Komisija attiecīgā gadījumā var uzaicināt Eiropas Centrālās bankas vai citu atbilstīgo iestāžu pārstāvjus piedalīties dialoga vai uzraudzības apmeklējumos.

2. Gatavojot dialoga vai uzraudzības apmeklējumus, Komisija vajadzības gadījumā attiecīgajai dalībvalstij nosūta pagaidu atzinumus, lai tā varētu paust komentārus.

3. Saistībā ar dialoga apmeklējumiem Komisija pārskata dalībvalsts faktisko ekonomisko stāvokli un nosaka ar šīs regulas mērķu izpildi saistītos riskus vai grūtības.

4. Saistībā ar uzraudzības apmeklējumiem Komisija pārrauga attiecīgos procesus un pārliecinās, vai pasākumi tiek veikti saskaņā ar Padomes vai Komisijas lēmumiem atbilstoši šīs regulas mērķiem. Uzraudzības apmeklējumus veic tikai īpašos gadījumos, kad pastāv ievērojami riski vai grūtības saistībā ar šo mērķu sasniegšanu.

5. Komisija informē Ekonomikas un finanšu komiteju par uzraudzības apmeklējumu iemesliem.

6. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas sekmē dialoga un uzraudzības apmeklējumu norisi. Pēc Komisijas pieprasījuma vai brīvprātīgi dalībvalstis nodrošina visu kompetento valsts iestāžu palīdzību, lai sagatavotu un īstenotu dialoga un uzraudzības apmeklējumus.

-8.a pants

Pārredzamība

Ja LESD nav norādīts citādi, Padome un Komisija publisko visus savus lēmumus un ieteikumus, kā arī norāda to iemeslus.

-8.b pantsĀrkārtas pasākumi

Ja [LESD 126. pantā minētās] atbilstīgās procedūras nav bijušas sekmīgas un pārmērīgs deficīts vai pārmērīgs parāds, vai cita nelīdzsvarotība dalībvalstī joprojām apdraud euro stabilitāti, Komisija, pamatojoties uz LESD 136. pantu un 3. panta 1. punktu un pēc apspriešanās ar ECB veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu euro stabilitāti.

Pēc tam, kad Komisija ir publiskojusi lēmumu, Eiropas Parlamentā bez liekas kavēšanās organizē debates, kurās piedalās Komisijas priekšsēdētājs, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eurogrupas priekšsēdētājs, kā arī attiecīgo dalībvalstu pārstāvji, lai apspriestu Komisijas veiktos pasākumus. Aicina piedalīties arī Eiropas Centrālās bankas atbilstoša līmeņa pārstāvjus. Komisija un Padome pienācīgi ņem vērā debašu rezultātus.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var atcelt Komisijas pasākumus.

Par minētajiem lēmumiem informē Eiropas Centrālo banku.

8. pants

Balsošana Padomē

Par 3., 4. un 5. pantā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un Padome rīkojas, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsi, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Iepriekšējā punktā minēto Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu definē saskaņā ar LESD 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Lai 3., 4., 5. un 6. pantā minēto lēmumu apspriešanā un pieņemšanā palielinātu sabiedriskās pārbaudes iespējas, pārskatatbildību un valstu atbildību, Padomes apspriedes notiek atklāti saskaņā ar 8. panta 3. punktu Padomes 2006. gada 15. septembra Lēmumā 2006/683/EK, Euratom, ar ko pieņem Padomes reglamentu.

8.a pantsPārskatīšana

1. Komisija līdz ...* un turpmāk reizi trijos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumā cita starpā sniedz novērtējumu par to:

a) vai stimulu un sankciju sistēma ir efektīva, piemērota un proporcionāla un vai tā nodrošina atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam;

b) vai juridiski iespējams visos procedūras posmos Padomē izmantot apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu.

2. Pirms 2011. gada beigām Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā iekļauts ietekmes novērtējums un priekšizpētes rezultāti un kuru attiecīgā gadījumā papildina likumdošanas priekšlikumi, lai saskaņā ar Kopienas noteikumiem izveidotu Eiropas Monetāro fondu, lai uzlabotu ekonomikas pārvaldību un koordinēšanu ES līmenī, saglabājot euro zonas kā vienota veseluma finansiālo stabilitāti un nostiprinot dalībvalstu budžeta disciplīnu.

3. Eiropas Valūtas fondu pārvalda saskaņā ar Savienības noteikumiem, un tam izvirzīti divi galvenie mērķi:

a) darboties kā pastāvīgam krīzes risināšanas mehānismam, uzņemoties pienākumus, ko patlaban veic Eiropas finanšu stabilitātes instruments un Eiropas stabilitātes mehānisms un citas iestādes, kas nākotnē varētu pārņemt to pienākumus;

b) emitēt eurovērtspapīrus — saskaņā ar proporcionālas vai kopējas atbildības principiem.

4. Eiropas Monetārajā fondā ir jāiemaksā procenti, ko Komisija saņēmusi par iemaksātajiem depozītiem un sodanaudu, kas iekasēta saskaņā ar [šīs regulas 3., 4. un 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 1467/97 12. pantu un Regulas (ES) Nr. .../2011 [par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā 3. pantu]].

Eiropas Monetārais fonds var gūt papildu finanšu resursus no dalībvalstu iemaksām atkarībā no tā, kā tās ievēro Stabilitātes un izaugsmes paktu.

Likumdošanas priekšlikumus, kuri minēti 2. punktā, iesniedz savlaicīgi, lai tie stātos spēkā 2013. gada 1. janvārī.

5. Pirms 2011. gada beigām Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā iekļauts ietekmes novērtējums un priekšizpētes rezultāti un kuru attiecīgā gadījumā papildina likumdošanas priekšlikumi, un vajadzības gadījumā grozījumi Līgumā, lai izveidotu vienotu Eiropas valstu valdību emitēto vērtspapīru (eurovērtspapīri) sistēmu saskaņā ar solidāru atbildību.

Šīs sistēmas mērķis ir stiprināt fiskālo disciplīnu un panākt euro zonas stabilitāti, izmantojot tirgus iespējas un ņemot vērā arī likviditātes pieauguma sniegtās priekšrocības, un nodrošināt, ka valstis ar augstākajiem reitingiem neciestu augstāku procentu likmju dēļ saistībā ar eurovērtspapīru ieviešanu.

Šos likumdošanas priekšlikumus iesniedz savlaicīgi, lai tie stātos spēkā 2013. gada 1. janvārī.

Eurovērtspapīru emisiju veic, neskarot Eiropas Investīciju bankas uzdevumus un Komisijas ierosinātās projektu obligācijas, kuru mērķis ir finansēt uz nākotni orientētus ilgtermiņa ieguldījumus.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [xx] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Triju gadu pārejas periodā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nepiemēro 3. pantu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

[Vietas nosaukums],

Eiropas Parlamenta vārdā —                          Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

(1)          Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌. (3)           OV C […], […], […]. lpp. (4)          OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp. (5)           OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. (6)           OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

Sharon Bowles

Ekonomikas un monetārās komitejas

priekšsēdētājai

BRISELĒ

Temats:           atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā (COM(2010)0524 – C7-0298/2010 – 2010/0278(COD))

Cienījamā priekšsēdētāja!

Juridiskajai komitejai 2011. gada 4. martā nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu lūdzāt izskatīt juridiskā pamata atbilstību attiecībā uz vairākiem likumdošanas priekšlikumiem, par kuriem Jūsu vadītajā komitejā kā atbildīgajā komitejā un/vai Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā ir iesniegti grozījumi, lai mainītu juridisko pamatu.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē.

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma mērķis ir nodrošināt ekonomikas politikas plašāku koordināciju un ciešāku uzraudzību Ekonomikas un monetārajā savienībā.

Šo tiesību aktu kopumu veido seši likumdošanas priekšlikumi.

Priekšlikumi ir atsevišķi analizēti pielikumā. Ērtības labad komitejas secinājumi par juridiskā pamata atbilstību katram tiesību aktam ir norādīti turpmāk tekstā.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (COM(2010)527, 2010/0281(COD)).

Vienīgais šā regulas priekšlikuma mērķis ir paplašināt ekonomikas uzraudzības procedūru, kā to atļauj LESD 121. panta 6. punkts. Tādējādi šis juridiskais pamats šķiet piemērots.

– Priekšlikums Padomes direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (COM(2010)523 galīgā redakcija, 2010/0277(NLE))

Šā regulas priekšlikuma galvenais mērķis ir veicināt fiskālo atbildību, nosakot obligātās prasības dalībvalstu struktūrām, kā arī nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektivitāti. Tādēļ Komisijas ierosinātais juridiskais pamats, proti, LESD 126. panta 14. punkta trešā daļa, šķiet piemērots.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (COM(2010)526, 2010/0280(COD))

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt dalībvalstu ekonomikas politiku pastiprinātu koordināciju. Tādējādi LESD 121. panta 6. punkts šķiet piemērots juridiskais pamats šim priekšlikumam.

– Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (COM(2010)522 galīgā redakcija, 2010/0276(CNS))

Ņemot vērā, ka priekšlikuma galvenais mērķis ir paredzēt sīki izstrādātus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot pārmērīga deficīta novēršanas procedūru, tā vienīgais piemērotais juridiskais pamats ir LESD 126. panta 14. punkts.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā (COM(2010)0524, 2010/0278(COD))

Uzskatām, ka LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (COM(2010)525, 2010/0279(COD))

Ņemot vērā šā priekšlikuma mērķi, proti, pastiprināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības efektīvu koriģēšanu euro zonā, LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.

Juridiskā komiteja 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē pieņēma vienprātīgu lēmumu par iepriekš minētajiem ieteikumiem(1).

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

Pielikums

Temats: Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā (COM(2010)0524, 2010/0278(COD)) juridiskais pamats

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā ir iekļauti seši priekšlikumi, kuru mērķis saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu ir pastiprināt ekonomikas politikas koordināciju un uzraudzību Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS). Šis jaunais uzraudzības posms apvienos saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu(2) un Ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenotās darbības.

Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai novērstu pašreizējās sistēmas trūkumus, kuri kļuva zināmi pasaules ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Komisija paskaidrojuma rakstā uzsver, ka „Saskaņā ar vispārēju vienošanos EMS ir steidzami jāstiprina sistēma, lai fiksētu makroekonomisko stabilitāti un valsts finanšu ilgtspējību, radot priekšnoteikumus stabilai ražošanai un nodarbinātības pieaugumam”(3).

Priekšlikumus izstrādāja pēc tam, kad Komisija nāca klajā ar diviem paziņojumiem(4) un kad Eiropadomē 2010. gada jūnijā tika panākta vienošanās par nepieciešamību pastiprināt dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanu. Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums tika iesniegts 2010. gada 29. septembrī.

Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā (turpmāk priekšlikums) pašlaik izskata Ekonomikas un monetārajā komitejā, un referente ir Sylvie Goulard. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja gatavo atzinumu (atzinuma sagatavotājs ir David Casa). Likumdošanas procedūra pašlaik ir pirmā lasījuma posmā Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON), kura ir atbildīgā komiteja.

Ekonomikas un monetārā komiteja 2011. gada 15. februārī nosūtītajā vēstulē lūdza Juridisko dienestu sniegt ieteikumu par Komisijas ierosināto juridisko pamatu. Pēc priekšlikuma galveno noteikumu izskatīšanas Juridiskais dienests secināja, ka principā 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, varētu veidot piemērotu juridisko pamatu(5),(6). Taču tas uzsver, ka euroobligāciju ieviešana „pārsniedz priekšlikuma juridisko pamatu” un ka šāds instruments būtu precīzāk jādefinē, lai noteiktu juridiskā pamata atbilstību.

Atbildīgajā komitejā (ECON) iesniegto grozījumu mērķis ir mainīt juridisko pamatu — no divējāda juridiskā pamata, ko veido 136. pants kopā ar 121. panta 6. punktu, uz plašāku juridisko pamatu, ko veido LESD 136. pants kopā ar 121. panta 6. punktu, 122. panta 2. punktu un 3. panta 1 punkta c) apakšpunktu vai ko veido viens pats 136. pants.

Pamatinformācija

Saskaņā ar paskaidrojuma rakstu jaunā Komisijas iesniegtā priekšlikumu kopuma mērķis ir stiprināt Stabilitātes un izaugsmes paktu, uzlabojot tā noteikumus, papildinot to ar efektīvākiem īstenošanas instrumentiem un papildinot to ar noteikumiem attiecībā uz valstu fiskālajām sistēmām.

Regula par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā nostiprina Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Regulu (EK) Nr. 1467/97, tā saukto Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo un korektīvo daļu, ieviešot jaunus īstenošanas instrumentus (3. līdz 5. apsvērums).

Galvenie jautājumi ir šādi:

– pienākums iemaksāt procentus nesošu depozītu, ko uz laiku nosaka dalībvalstij, kura nav nodrošinājusi pietiekamu budžeta konsolidāciju. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš priekšlikumu pieņēmusi Komisija. Procentus nesošā depozīta apmērs nepārsniedz 0,2 % no attiecīgās dalībvalsts iekšzemes kopprodukta (IKP) iepriekšējā gadā (priekšlikuma 3. pants);

– prasība, lai dalībvalsts, kura uzsākusi budžeta deficīta novēršanas procedūru, iemaksā bezprocentu depozītu saskaņā ar 126. pantu (priekšlikuma 4. pants).

Noteikumi 5. pantā precizē, ka iepriekš minētais depozīts tiks pārvērsts sodanaudā, ja dalībvalsts nebūs ievērojusi Padomes ieteikumu novērst deficītu. Ja sodanaudas summa pārsniedz iemaksātā bezprocentu depozīta summu vai ja nav iemaksāts bezprocentu depozīts, dalībvalstij būs jāpapildina summa, kad tā samaksās sodanaudu.

Regulas 7. pantā izveido procentu un sodanaudas sadales procedūru, nosakot, ka tie „(…) ir Līguma 311. pantā minētie pārējie ieņēmumi, un tos sadala starp tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām nav pārmērīga budžeta deficīta un kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru; ieņēmumus starp dalībvalstīm sadala proporcionāli to daļai no visu attiecīgo dalībvalstu nacionālā kopienākuma”.

Ierosinātais juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pants

1. Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 121. un 126. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 126. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:

a) lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;

b) lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.

2. Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

121. panta 6. punkts

3. Lai labāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinātu stabilo ekonomisko konverģenci, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem, pārrauga ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Savienībā, ekonomikas politikas atbilsmi 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm, kā arī regulāri izvērtē to kopumā. Lai notiktu šāda daudzpusēja uzraudzība, dalībvalstis Komisijai dara zināmus svarīgos pasākumus, ko tās veikušas ekonomikas politikas jomā, kā arī sniedz citu informāciju, kuru uzskata par vajadzīgu.

4. Ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties Savienības ekonomiskajai un monetārajai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome var pieņemt lēmumu savus ieteikumus darīt zināmus atklātībā.

Piemērojot šo punktu, Padome pieņem lēmumu, neņemot vērā attiecīgās dalībvalsts Padomes locekļa balsojumu.

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

6. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus 3. un 4. punktā minētās daudzpusējās uzraudzības procedūras īstenošanai.

122. panta 2. punkts

2. Ja kādai dalībvalstij ir grūtības vai to nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, Padome pēc Komisijas priekšlikuma attiecīgai dalībvalstij var sniegt Savienības finansiālu atbalstu, paredzot īpašus nosacījumus. Padomes priekšsēdētājs pieņemto lēmumu dara zināmu Eiropas Parlamentam.

3. panta 1. punkta c apakšpunkts

1. Savienībai ir ekskluzīva kompetence šādās jomās:

...

c) monetārā politika attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

Eiropas Savienības Tiesas pieeja

Eiropas Savienības Tiesa uzsver, ka vairumā gadījumu tiesību akts pamatojas tikai uz vienu juridisko pamatu. Ja, izvērtējot kāda Savienības tiesību akta mērķi un saturu, atklājas, ka tam ir divējādi mērķi vai tas saistīts ar divām jomām, kuru juridiskais pamats ir atšķirīgs, un vienu mērķi vai jomu var apzināt kā galveno vai svarīgāko mērķi vai jomu, toties otru kā mazāk svarīgu, attiecīgajam tiesību aktam ir jāparedz viens juridiskais pamats, proti, tas, kuru nepieciešams izvēlēties sakarā ar galveno vai svarīgāko mērķi vai jomu(7).

Vienīgi tad, ja izņēmuma kārtā tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas nedalāmi saistītas sastāvdaļas un viens no tiem nav uzskatāms par sekundāru un pakārtotu otram, šāds tiesību akts jābalsta uz vairākiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem(8).

Ierosinātā juridiskā pamata analīze

Saskaņā ar 4. apsvērumu priekšlikumā paredz „taisnīgus, laicīgus, pakāpeniskus un efektīvus mehānismus, lai sasniegtu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajai un korektīvajai daļai”.

Tādējādi šķiet, ka viens no mērķiem ir papildināt Regulu (EK) Nr. 1466/97 (SIP preventīvā daļa) ar efektīvu īstenošanas mehānismu un procentus nesošām iemaksām, ja netiks ievēroti šīs regulas noteikumi. Tāpēc priekšlikuma 3. pantā ir paredzēti pasākumi un piemērojamā procedūra, ja ir ilgstošas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 3. punktā.

Priekšlikuma otrais nozīmīgais mērķis ir piemērot pārmērīga budžeta deficīta procedūras noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1467/97 (SIP korektīvā daļa). Šim nolūkam 4., 5. un 7. pantā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz bezprocentu depozītiem un sodanaudas sistēmām.

Priekšlikums regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā pamatojas uz LESD 136. pantu saistībā ar 121. panta 6. punktu.

Ar LESD 121. panta 6. punktu nosaka, ka Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus 3. un 4. punktā minētās daudzpusējās uzraudzības procedūras īstenošanai. Lai labāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinātu to ekonomikas konverģenci, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem, pārrauga ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Savienībā, ekonomikas politikas atbilsmi 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm, kā arī regulāri izvērtē to kopumā.

Ņemot vērā, ka izskatāmā priekšlikuma mērķis ir paredzēt sīki izstrādātus noteikumus ekonomikas uzraudzības īstenošanai, lai nodrošinātu atbilstību SIP korektīvajai daļai, 121. panta 6. punkts šķiet piemērots juridiskais pamats.

LESD 136. pants ir VIII sadaļas, 4. nodaļas  — Īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro — daļa. Šī norma ļauj Padomei saskaņā ar 121. un 126. pantā paredzētajām procedūrām pieņemt noteikumus, lai stiprinātu budžeta disciplīnas uzraudzību dalībvalstīs. Tomēr jānorāda, ka šī norma no tās darbības jomas skaidri izslēdz 126. panta 14. punktu.

LESD 136. pants šķiet piemērots juridiskais pamats tikai tai priekšlikuma daļai, ar kuru piemēro SIP preventīvo daļu. Tādēļ LESD 136. pantu nevar izmantot par juridisko pamatu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras noteikumiem (4., 5. un 7. pants). Tāpēc ir jāpārliecinās, vai attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras piemērošanu kā juridisko pamatu var izmantot tikai 121. panta 6. punktu.

LESD 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka to dalībvalstu, kuru valūta ir euro, monetārā politika ietilpst Savienības ekskluzīvā kompetencē. Šis pants nav juridisks pamats tiesību aktu pieņemšanai.

Ar LESD 122. panta 2. punktu Padomei ir atļauts sniegt Savienības finansiālu atbalstu dalībvalstij, kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt.

Secinājums un ieteikums

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinātās regulas (Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā noteiktās sankcijas) atbilstīgais juridiskais pamats ir 121. panta 6. punkts un 136. pants, savukārt 121. panta 6. punkts ir vienīgais atbilstīgais juridiskais pamats III nodaļai (Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvajā daļā noteiktās sankcijas).

Tādējādi piemērotais juridiskais pamats ir LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu.

(1) Galīgajā balsojumā piedalījās: Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Antonio López-Istúriz White, Arlene McCarthy, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Angelika Niebler, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka. (2) Stabilitātes un izaugsmes paktā ietilpst Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu. (3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā, paskaidrojuma raksts. (4) 2010. gada 12. maija paziņojums „Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana”; 2010. gada 30. jūnija paziņojums „Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai”. (5) 2011. gada 4. marta vēstule — juridisks ieteikums par juridisko pamatu attiecībā uz ārkārtēju intervences pilnvaru piešķiršanu Komisijai, Eiropas Monetārā fonda izveidi un euroobligāciju izveidi — saistībā ar priekšlikumu regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā. (6) 2011. gada 21. marta vēstule par juridisko pamatu attiecībā uz ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma sešiem likumdošanas priekšlikumiem. (7) Lieta C-91/05, Komisija/Padome [2008], ECR I- 3651. (8) Lieta C-338/01, Komisija/Padome [2004], ECR I- 4829.

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārēja informācija

Komisija 2010. gada 29. septembrī iesniedza tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir pastiprināt ekonomikas pārvaldību ES un euro zonā. Šo kopumu veido seši tiesību aktu priekšlikumi — četri no tiem attiecas uz fiskāliem jautājumiem, tostarp Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) reformu, savukārt divu jauno regulu priekšlikumu mērķis ir ES un euro zonā konstatēt makroekonomikas nelīdzsvarotību un to novērst.

Komisija ierosina dalībvalstīm pastiprināt atbilstību SIP un padziļināt fiskālās politikas koordinēšanu. Saskaņā ar SIP preventīvo daļu tiek grozīta Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno piesardzīgu fiskālo politiku labvēlīgos apstākļos, gatavojot nepieciešamo aizsardzību nelabvēlīgas situācijas gadījumiem. Turklāt saskaņā ar korektīvo daļu Regulu (EK) Nr. 1467/97 tiek ierosināts grozīt attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošanu, lai nodrošinātu rūpīgāku valsts parāda izmaiņu uzraudzību un to, un ka šīm izmaiņām tiek piešķirta tāda pati nozīme kā budžeta deficīta izmaiņām.

Papildus tam tiek ierosināta direktīva, ar ko ievieš prasības dalībvalstu budžeta sistēmām, lai, nosakot obligāto prasību minimumu attiecībā uz valstu fiskālajām sistēmām un nodrošinot, ka valstis izpilda Līgumā noteiktās saistības, veicinātu fiskālo atbildību. Lai atbalstītu izmaiņas SIP preventīvajā un korektīvajā daļā, Komisija ierosina arī uzlabot īstenošanas uzraudzības mehānismus euro zonas dalībvalstīs.

Apsvērumi

Šis atzinuma projekts attiecas uz Komisijas priekšlikumu regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā. Atzinuma sagatavotājs atbalsta vairākus Komisijas ierosinātos punktus, tomēr vēlas ieviest šādus galvenos grozījumus:

– īstenojot budžeta uzraudzību, vienmēr būtu jāpatur prātā ES vispārējie mērķi un jo īpaši LESD 9. pantā noteiktās prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu; tikpat svarīgi saistībā ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu ir izveidot ciešākas uzraudzības sistēmu;

– turklāt, lai veicinātu budžeta uzraudzību, īstenošanas sistēmā vajadzētu iekļaut ne tikai sodanaudu (sankcijas), bet arī stimulus;

– sodanaudu, ko iekasē no dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas attiecīgos ieteikumus, vajadzētu izmantot ES ilgtermiņa ieguldījumu un nodarbinātības atbalstam, nevis sadalīt starp tām euro zonas dalībvalstīm, kurām netiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta procedūra, kā to ierosina Komisija;

– visā uzraudzības procesā vajadzētu stiprināt Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu lomu.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (2a) Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) arī paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu. Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (2b) Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā pieņēma jaunu stratēģiju nodarbinātībai un izaugsmei, proti, stratēģiju „Eiropa 2020”, lai ES varētu no krīzes izkļūt spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, noturīgu un integrējošu izaugsmi, ko papildinātu augsta līmeņa nodarbinātība, ražīgums un sociāla kohēzija. Eiropadome arī nolēma 2011. gada 1. janvārī sākt Eiropas politikas koordinācijas pusgadu, lai dalībvalstis varētu gūt priekšrocības no agrīnas koordinācijas Savienības līmenī un būtu iespējama stingrāka uzraudzība un vienlaicīgs novērtējums gan attiecībā uz budžeta pasākumiem, gan strukturālām reformām, ar kurām veicina izaugsmi un nodarbinātību. Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 3. apsvērums Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (3) Lai euro zonā nodrošinātu efektīvāku budžeta uzraudzības īstenošanu, ir nepieciešamas papildu sankcijas. Šīm sankcijām jāveicina fiskālās uzraudzības sistēmas uzticamība ES. (3) Lai euro zonā nodrošinātu efektīvāku budžeta uzraudzības īstenošanu, ir nepieciešami papildu stimuli un sankcijas. Ar šiem stimuliem un sankcijām būtu jāveicina fiskālās uzraudzības sistēmas uzticamība ES un jāatbalsta Savienības politiskā solidaritāte. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3a) Budžeta uzraudzības sistēmai jebkurā gadījumā nevajadzētu traucēt Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķu īstenošanu, un jo īpaši ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tai ir jāveicina ilgtspējīga izaugsme, jaunu darbavietu radīšana un sociālā kohēzija, vienlaikus ievērojot dalībvalstu specifiskās prioritātes un vajadzības. Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3b) Pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ir pilnībā jāatbilst LESD horizontālajiem noteikumiem, proti, LESD 7., 8., 9., 10. un 11. pantam, kā arī LESD 153. panta 5. punktam un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotajam Protokolam Nr. 26 par sabiedriskiem pakalpojumiem. Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 3.c apsvērums (jauns) Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (3c) Ekonomikas pārvaldības stiprināšanai vajadzētu būt cieši saistītai ar ekonomikas pārvaldības demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanu Savienībā, kura būtu jāpanāk, visās ekonomikas politikas koordinācijas procedūrās ciešāk un savlaicīgāk iesaistot Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus un pilnībā izmantojot LESD paredzētos instrumentus, jo īpaši dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 5. apsvērums Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (5) Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā paredzētajām sankcijām, ko var piemērot dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, jāveicina piesardzīgas fiskālās politikas veidošana. Šāda politikas veidošana nodrošinātu, ka valdības izdevumu pieaugums nepārsniedz piesardzīgu IKP pieaugumu vidējā termiņā, izņemot gadījumus, kad pārsniegums tiek līdzsvarots ar valdības ieņēmumu pieaugumu vai piesardzīgs ieņēmumu samazinājums tiek kompensēts ar izdevumu samazinājumu. (5) Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā paredzētajiem stimuliem un sankcijām, ko piemēro dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, jānodrošina efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošana. Šādas politikas veidošana nodrošinātu, ka valdības izdevumu pieaugums nepārsniedz efektīvu un ilgtspējīgu IKP pieaugumu vidējā termiņā, izņemot gadījumus, kad pārsniegums tiek līdzsvarots ar valdības ieņēmumu pieaugumu vai diskrecionārs ieņēmumu samazinājums tiek kompensēts ar izdevumu samazinājumu. Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 6. apsvērums Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (6) Piesardzīgai fiskālās politikas veidošanai ir jānodrošina, ka tiek patiešām sasniegts un saglabāts vidēja termiņa budžeta mērķis. Vidēja termiņa mērķa ievērošana saistībā ar budžeta pozīciju nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir izveidota drošības rezerve, lai valsts budžeta deficīts nepārsniegtu atsauces vērtību — 3 % no IKP —, lai īstenotu strauju virzību uz ilgstpējību un vienlaikus atstātu budžeta manevra iespējas, it īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem. (6) Efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanai ir jānodrošina, ka tiek patiešām sasniegts un saglabāts vidēja termiņa budžeta mērķis. Vidēja termiņa mērķa ievērošana saistībā ar budžeta pozīcijām ļautu dalībvalstīm izveidot drošības rezervi, lai valsts budžeta deficīts nepārsniegtu atsauces vērtību — 3 % no IKP , un valsts parāds — 60 % no IKP, lai īstenotu strauju virzību uz ilgstpējību un vienlaikus atstātu budžeta manevra iespējas, it īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem. Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 7. apsvērums Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (7) Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu piesardzīgas fiskālās politikas izstrādes stimuls būtu pienākums iemaksāt procentus nesošu depozītu, ko uz laiku nosaka dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro un kura nav nodrošinājusi pietiekamu budžeta konsolidāciju. Piemēram, tas būtu gadījums, kad pēc Komisijas sākotnējā brīdinājuma saņemšanas dalībvalsts, lai arī nepārkāpj pārmērīga deficīta aizliegumu, tomēr turpina rīkoties neapdomīgi un potenciāli apdraud Ekonomikas un monetārās savienības raitu darbību, un Padome tāpēc izdod ieteikumu saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu. (7) Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā paredzētajam stimulam efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas izstrādei būtu jāizpaužas kā pienākumam iemaksāt procentus nesošu depozītu, kuru uz laiku nosaka euro zonas dalībvalstij, kas nav sasniegusi pietiekamu progresu budžeta konsolidācijā. Piemēram, tas būtu gadījums, kad pēc Komisijas sākotnējā brīdinājuma saņemšanas dalībvalsts, lai arī nepārkāpj pārmērīga deficīta vai pārmērīga valsts parāda aizliegumu, tomēr turpina rīkoties neapdomīgi un potenciāli apdraud Ekonomikas un monetārās savienības raitu darbību, un Padome tāpēc izdod ieteikumu saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu. Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 9. apsvērums Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (9) Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kā sankciju piemēro pienākumu iemaksāt bezprocentu depozītu, kas ir saistīts ar Padomes lēmumu par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un pienākumu maksāt sodanaudu, ja netiek ievērots Padomes ieteikums novērst pārmērīgu valsts budžeta deficītu. Šīs sankcijas jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai iepriekš šai dalībvalstij bija jāiemaksā procentus nesošs depozīts. (9) Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kā sankciju piemēro pienākumu iemaksāt bezprocentu depozītu, kas ir saistīts ar Padomes lēmumu par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts vai pārmērīgs valsts parāds, un pienākumu maksāt sodanaudu, ja netiek ievērots Padomes ieteikums novērst pārmērīgu valsts budžeta deficītu vai pārmērīgu valsts parādu. Šīs sankcijas jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai iepriekš šai dalībvalstij bija jāiemaksā procentus nesošs depozīts. Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 11. apsvērums Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (11) Jāparedz iespēja Padomei samazināt vai atcelt sankcijas, kas pēc Komisijas priekšlikuma piemērotas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ja ir saņemts attiecīgās dalībvalsts pamatots lūgums. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu Komisijai ir arī jābūt iespējai ierosināt sankciju samazināt vai atcelt, pamatojoties uz īpašiem ekonomiskajiem apstākļiem. (11) Jāparedz iespēja Padomei, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ja ir saņemts attiecīgās dalībvalsts pamatots lūgums, samazināt vai atcelt sankcijas, kas noteiktas dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Eiropas Parlamentam ir jābūt pastāvīgi iesaistītam šajā procesā. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu Komisijai ir arī jābūt iespējai ierosināt sankciju samazināt vai atcelt, pamatojoties uz īpašiem ekonomiskajiem un/vai sociālajiem apstākļiem. Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 12. apsvērums Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (12) Bezprocentu depozītu atmaksā, kad pārmērīgais deficīts ir novērsts, bet par šo depozītu uzkrātos procentus un iekasēto sodanaudu sadala starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām nav pārmērīga budžeta deficīta un kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. (12) Bezprocentu depozītu atmaksā, kad pārmērīgais deficīts vai pārmērīgais valsts parāds ir novērsts, bet par šo depozītu uzkrātos procentus un iekasēto sodanaudu iemaksā Savienības finanšu stabilitātes mehānismā, lai atbalstītu Savienības ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 13. apsvērums Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (13) Tiesības pieņemt atsevišķus lēmumus, lai ieviestu šajā regulā noteiktos sankciju mehānismus, jāpiešķir Padomei. Šādi lēmumi, kas ir daļa no dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanas, ko saskaņā ar Līguma 121. panta 1. punktu veic Padome, ir pašsaprotams turpinājums pasākumiem, kurus Padome ir pieņēmusi saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu, Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Regulu (EK) Nr. 1467/97. (13) Tiesības pieņemt atsevišķus lēmumus, lai ieviestu šajā regulā noteiktos sankciju mehānismus, būtu jāpiešķir Padomei. Šādi lēmumi, kas ir daļa no dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanas, ko saskaņā ar LESD 121. panta 1. punktu veic Padome, ir pašsaprotams turpinājums pasākumiem, kurus Padome ir pieņēmusi saskaņā ar LESD 121., 126. un 148. pantu, Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Regulu (EK) Nr. 1467/97. Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Šī regula nosaka tādu sankciju sistēmu, kuras paredzētas, lai sekmētu Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās un korektīvās daļas īstenošanu euro zonā. 1. Šī regula nosaka tādu stimulu un sankciju sistēmu, kuri paredzēti, lai sekmētu Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās un korektīvās daļas īstenošanu euro zonā. Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums II nodaļa – virsraksts Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā noteiktās sankcijas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā noteiktie stimuli un sankcijas Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ja Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu adresē ieteikumu dalībvalstij, kurā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 3. punktā, aicina dalībvalsti veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, jo ir konstatētas ilgstošas vai īpaši nopietnas un nozīmīgas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas, Padome pēc Komisijas priekšlikuma dalībvalstij nosaka pienākumu iemaksāt procentus nesošu depozītu. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar Līguma 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu. 1. Ja Padome saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu adresē ieteikumu dalībvalstij, kurā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1466/97 6. panta 3. punktā, aicina dalībvalsti veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, jo ir konstatētas ilgstošas vai īpaši nopietnas un nozīmīgas novirzes no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu dalībvalstij nosaka pienākumu iemaksāt procentus nesošu depozītu. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu. Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ja Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu pieņem lēmumu, ka dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts, Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka attiecīgajai dalībvalstij pienākumu iemaksāt bezprocentu depozītu. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar Līguma 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu. 1. Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu pieņem lēmumu, ka dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts vai pārmērīgs valsts parāds, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu nosaka attiecīgajai dalībvalstij pienākumu iemaksāt bezprocentu depozītu. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu. Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pamatotu lūgumu, ko tai iesniegusi attiecīgā dalībvalsts 10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu, var ierosināt bezprocentu depozītu samazināt vai atcelt. 4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem vai pamatotu lūgumu, ko tai iesniegusi attiecīgā dalībvalsts 10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu, var ierosināt bezprocentu depozītu samazināt vai atcelt. Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Ja Padome saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu nolemj, ka dalībvalsts noteiktajā periodā nav veikusi efektīvus pasākumus saistībā ar Padomes ieteikumu, tā pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par to, ka dalībvalstij ir jāmaksā sodanauda. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar Līguma 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu. 1. Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu nolemj, ka dalībvalsts noteiktajā periodā nav veikusi efektīvus pasākumus saistībā ar Padomes ieteikumu, tā pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, pienācīgi ņemot vērā LESD 9. pantu, jo īpaši attiecībā uz augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķus, pieņem lēmumu par to, ka dalībvalstij ir jāmaksā sodanauda. Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida 10 dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu var grozīt priekšlikumu. Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 5. pants – 4. punkts Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pamatotu lūgumu, ko tai iesniegusi attiecīgā dalībvalsts 10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Līguma 126. panta 8. punktu, ierosina samazināt vai atcelt sodanaudu. 4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem vai pamatotu lūgumu, ko tai iesniegusi attiecīgā dalībvalsts 10 dienu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu, ierosina samazināt vai atcelt sodanaudu. Šajā procesā pastāvīgi iesaista Eiropas Parlamentu. Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 7. pants – virsraksts Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Procentu un sodanaudu sadale Procentu un sodanaudu izlietojums Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 7. pants Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Procenti, ko Komisija uzkrājusi par depozītiem, kas iemaksāti saskaņā ar 4. punktu, un sodanauda, kas iekasēta saskaņā ar 5. pantu, ir Līguma 311. pantā minētie pārējie ieņēmumi, un tos sadala starp tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nav pārmērīga budžeta deficīta un kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […/…]; ieņēmumus starp dalībvalstīm sadala proporcionāli to daļai no visu attiecīgo dalībvalstu kopējā nacionālā kopienākuma. Procenti, ko Komisija uzkrājusi par depozītiem, kas iemaksāti saskaņā ar 4. punktu, un sodanauda, kas iekasēta saskaņā ar 5. pantu, ir LESD 311. pantā minētie pārējie ieņēmumi, un tos iemaksā Savienības finanšu stabilitātes mehānismā, lai atbalstītu Savienības ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanu.

PROCEDŪRA