ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā

29.4.2011 - (COM(2010)0525 – C7‑0299/2010 – 2010/0279(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Carl Haglund

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā

(COM(2010)0525 – C7‑0299/2010 – 2010/0279(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0525),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 121. panta 6. punktu un 136. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0299/2010),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0182/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA NOSTĀJA

PIRMAJĀ LASĪJUMĀ^[2]*

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar tā 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(-1)     Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūtā pieredze un pieļautās kļūdas liecina par nepieciešamību uzlabot ekonomikas pārvaldību Savienībā, un tai būtu jābalstās uz valstu lielāku līdzatbildību par kopīgi pieņemtiem noteikumiem un politikas nostādnēm un stingrāku Savienības līmeņa uzraudzības sistēmu pār valstu ekonomiskās politikas nostādnēm.

(-1a)   Uzlabotās ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā vajadzētu būt vairākām savstarpēji saistītām un saskaņotām ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības politikas nostādnēm, kas it sevišķi balstās uz Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršot iekšējā tirgus attīstībai un pilnveidošanai, starptautiskās tirdzniecības un konkurētspējas veicināšanai, efektīvai sistēmai pārlieku lielu budžeta pozīciju novēršanai un koriģēšanai (Stabilitātes un izaugsmes pakts), stabilai sistēmai makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai, obligātajām prasībām attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūru, stingrākai finanšu tirgus regulēšanai un uzraudzībai (ieskaitot makrouzraudzību, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija) un uzticamam un pastāvīgam krīzes novēršanas mehānismam.

(-1b)   Stabilitātes un izaugsmes paktam un visaptverošai ekonomikas pārvaldības sistēmai ir jāpapildina Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģija un jābūt saderīgiem ar to.

(-1c)   Vienlaikus ar ekonomikas pārvaldību būtu jāstiprina Savienības ekonomikas pārvaldības demokrātiskā leģitimitāte, kas jāpanāk ar ciešāku un iespējami drīzāku Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu iesaisti visās ekonomikas politikas koordinācijas procedūrās.

(-1d)   Padomei un Komisijai attiecīgos procedūras posmos vajadzētu publiski informēt par savu nostāju un lēmumiem, lai panāktu efektīvu spiedienu no pārējo dalībnieku puses, un attiecīgo dalībvalsti var uzaicināt izskaidrot tās lēmumus un politiku Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā.

(-1e)   Neskarot dalībvalstu tiesības un saistības, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD), dalībvalstīm, kas nav euro zonas locekles, vajadzētu būt tiesībām piemērot ekonomikas pārvaldību reglamentējošos aktus.

(-1f)    Šai regulai jāstājas spēkā iespējami drīz pēc tās pieņemšanas. Tomēr Komisijai, iesniedzot priekšlikumus par šīs regulas jauno noteikumu īstenošanas pasākumiem, vajadzētu ņemt vērā attiecīgo dalībvalstu pašreizējo ekonomikas stāvokli un visus būtiskos noteikumus, kas šajā sakarībā iekļauti minētajā tiesību aktā.

(-1g)   Uzlabotas uzraudzības procedūrā Komisijai būtu jāuzņemas stingrāka un patstāvīgāka loma attiecībā uz katras dalībvalsts novērtējumu, uzraudzību, uzdevumiem, ieteikumiem un brīdinājumiem. Turklāt, veicot pasākumus, lai noteiktu iespējamas sankcijas, vajadzētu samazināt Padomes lomu un, kad vien iespējams, Padomē būtu jāizmanto apgrieztais kvalificētā vairākuma balsojums saskaņā ar LESD.

(-1h)   Lai vairotu uzticību Eiropas statistikai un panāktu dalībvalstu statistikas iestāžu profesionālo neatkarību, dalībvalstīm arī turpmāk būtu pilnībā jāapņemas ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku[4], jo īpaši Eiropas Statistikas prakses kodeksā izklāstītos statistikas principus, kurus Komisija apstiprinājusi 2005. gada 25. maija Ieteikumā par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina vajadzīgā valsts statistikas iestāžu neatkarība attiecībā uz budžeta piešķīrumiem, statistikas datu publicēšana un procedūras pārredzamība, ieceļot amatā un atbrīvojot augstākā līmeņa vadītājus. Turklāt profesionālā neatkarība tādā pašā apmērā ir vajadzīga dalībvalstu revīzijas iestādēm, lai Eiropas līmenī pilnībā nodrošinātu uzticību sagatavotajiem pārskatiem.

(1)      Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai Eiropas Savienībā jānotiek, ņemot vērā vispārējās vadlīnijas ekonomikas un nodarbinātības jomā, lai veicinātu Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā definēto Savienības mērķu sasniegšanu un LESD 9. panta prasību izpildi, un tai jāsaskan ar tādiem pamatprincipiem kā stabilas cenas, saprātīga un ilgtspējīga valsts finanšu un monetārā sistēma un stabila maksājumu bilance.

(1a)    Lai izstrādātu koordinētu nodarbinātības stratēģiju, kā tas paredzēts LESD, dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu strādāt saskaņā ar pamatprincipiem, kuri paredz uzlabot darbaspēka kvalifikāciju, izglītības līmeni un pielāgotiesspēju, kā arī izveidot darba tirgu, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

(1b)    LESD paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbību, Savienībai būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu.

(1c)     Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņēma jaunu stratēģiju nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai, lai Savienība, pārvarot krīzi, kļūtu vēl spēcīgāka un vērstu savu ekonomiku uz lietpratīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, nodrošinot augstu nodarbinātības līmeni, darba ražīgumu un sociālo kohēziju. Turklāt Eiropadome ir nolēmusi 2011. gada 1. janvārī izsludināt Eiropas politikas koordinēšanas pusgadu, lai ļautu dalībvalstīm gūt priekšrocības, ko sniedz agrīna koordinēšana ES līmenī, kā arī pastiprināti uzraudzīt un vienlaikus novērtēt gan budžeta pasākumus, gan strukturālās reformas, veicinot izaugsmi un nodarbinātību.

(1d)    Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam vajadzētu būt izšķirošam, nodrošinot LESD 121. panta 1. punktā iekļauto prasību, ka dalībvalstīm ekonomikas politika jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un attiecīgi tā jākoordinē, kā arī LESD 146. panta 2. punktā noteikto prasību, ka dalībvalstis uzskata nodarbinātības veicināšanu par vispārsvarīgu jautājumu un šajā sakarā Padomē koordinē savu rīcību. Pārredzamība un neatkarīga uzraudzība ir uzlabotas ekonomikas pārvaldības neatņemama daļa. Ekonomikas politikas koordinēšanas attiecīgajos posmos Padomei un Komisijai būtu jāpublisko sava nostāja un lēmumi un jāsniedz šīs nostājas un lēmumu pamatojums.

(2)      Ir jāizmanto pieredze, kas gūta Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajos desmit gados.

(2a)    Dinamiska vienotā tirgus izveide un saglabāšana jāuzskata par elementu, kas ļauj pareizi un netraucēti darboties Ekonomikas un monetārajai savienībai.

(3)      Jo īpaši ir jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumu plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās un pirms ieilgst pārāk nelabvēlīgi procesi ekonomikas un finanšu jomā. Uzraudzības paplašināšanai būtu jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.

(3a)    Ņemot vērā to, ka starp dalībvalstīm neatkarīgi no to piederības euro zonai pastāv cieši savstarpēji tirdzniecības un finanšu sakari un valstu ekonomikas politika ietekmē Eiropas Savienību un euro zonu kopumā, šo regulu vajadzētu attiecināt arī uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai mudinātu tās pēc iespējas agrākā laikposmā apzināties savas ekonomikas iespējamo ievērojamo ietekmi uz vienu vai vairākām dalībvalstīm.

(4)      Lai palīdzētu novērst šo nelīdzsvarotību, ir nepieciešama tiesību aktos noteikta procedūra.

(5)      LESD 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Šo procedūru svarīgi iestrādāt ikgadējā daudzpusējās uzraudzības ciklā.

(5a)    Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, no vienas puses, un dalībvalstu parlamentiem, dalībvalstu valdībām un reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas un fiskālās pilnvaras, no otras puses, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un atbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var organizēt publiskas debates par makroekonomikas un budžeta uzraudzību, ko veic Padome un Komisija.

(6)      Ir jāuzlabo Regulas (ES) Nr. …/2011 izpilde, ar kuru izveidota sistēma makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai, pamatojoties uz indikatīvu rādītāju kopsavilkumu kā instrumentu ātrai nelīdzsvarotības atklāšanai, ekonomikas analīzi un padziļinātiem pārskatiem, nosakot procentnoguldījumus vai naudassodus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, vai pienākumu sagatavot piemērotu korektīvo pasākumu plānu, ja tās ▌nepilda ieteikumus par pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu .

(6a)    Valūtas savienībā ietilpstošu valstu valsts parāda dinamika atšķiras no to valstu parāda dinamikas, kurām ir pašām sava valūta. Tādēļ vajadzētu pārskatīt euro zonas valstu parādsaistību preferenciālā režīma saglabāšanu un tad, ja konstatē Stabilitātes un izaugsmes pakta neievērošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Regulu (EK) Nr. 1467/97, šā režīma piemērošana ir jāierobežo vai jāatceļ kā disciplinārais sods, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un veicinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu. Šis ir piemērots mehānisms, lai novērstu krīzes nākotnē, nevis tūlītējai izmantošanai procikliskos apstākļos.

(7)      Makroekonomiskā nelīdzsvarotība var izraisīt pārmērīgas valsts ieņēmumu un izdevumu svārstības visā ekonomikas ciklā, kas ietekmē galvenos rādītājus un izkropļo ainu, ko ņem vērā fiskālajā plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Nepareizi fiskālās politikas lēmumi, ja to pamatā ir izkropļotas tendences, var vājināt un pat, iespējams, apdraudēt valsts finanšu ilgtspēju. Ja fiskālo un cita veida makroekonomisko nelīdzsvarotību neuzrauga, tā var pastiprināt cita citu un, iespējams, apdraudēt Ekonomikas un monetārās savienības pareizu darbību. Šo iemeslu dēļ makroekonomisko nelīdzsvarotību koriģējošai sistēmai jānovērš iespējamie asimetriskie satricinājumi un jāveicina ilgtspējīga izaugsme, kā arī to dalībvalstu fiskālā un budžeta disciplīna īstermiņā un ilgākā laikposmā, kuru naudas vienība ir euro.

(8)      Ja dalībvalsts ▌nepilda Padomes ieteikumus pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2011 10. panta 4. punktu, tai nosaka procentnoguldījumu, kuru vēlāk pārveido par ikgadēju naudassodu, ja dalībvalsts neveic korektīvus pasākumus un Padome pieņem vēl vienu ieteikumu saistībā ar to pašu nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, līdz Padome konstatē, ka dalībvalsts ir veikusi korektīvus pasākumus, lai izpildītu tās ieteikumus.

(9)      Turklāt, ja dalībvalsts ▌ nesagatavo korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar minētās regulas 8. panta 2. punktā atrunātajiem Padomes ieteikumiem, norādot, ka tā arī pēc pirmā Padomes ieteikuma grozīt savu korektīvo pasākumu plānu ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu, tai tāpat piemēro ikgadējo naudassodu, līdz Padome konstatē, ka dalībvalsts ir iesniegusi korektīvo pasākumu plānu, kurā pienācīgi ņemti vērā ieteikumi.

(9a)    Vienreizējs naudassods ir piemērojams tad, ja dalībvalsts manipulē ar finanšu datiem, vilto statistikas datus vai pēc pieļautajiem pārkāpumiem apzināti sniedz maldinošu informāciju. Dalībvalsti nedrīkst atkārtoti sodīt par vienu un to pašu tīšu pārkāpumu.

(10)    Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, bezprocentu noguldījumam un naudassodam jābūt vienādam visām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un jābūt vienādam ar 0,1 % no attiecīgās dalībvalsts iekšzemes kopprodukta (IKP) iepriekšējā gadā. Par Padomes vai Komisijas ieteikumu apzinātu un rupju neievērošanu sodu var palielināt līdz 0,3 % no IKP.

(11)    Procedūra sankciju piemērošanai dalībvalstīm, kuras neveic efektīvus pasākumus makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai, interpretējama kā tāda, kas paredz, ka sankciju piemērošana dalībvalstīm ir pamatprincips, nevis izņēmums.

(11a)  Naudassods ir piemērojams tad, ja nav ievēroti ieteikumi veikt korektīvus pasākumus paredzētā termiņā vai nav iesniegts pienācīgs korektīvo pasākumu plāns. Tātad naudassodu nevajadzētu piemērot tikai tādēļ, ka ir konstatēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība vai šāda nelīdzsvarotība joprojām pastāv, jo ieteiktie pasākumi, praktiski nav samazinājuši pārmērīgo nelīdzsvarotību.

(12)    Iekasētie naudassodi būtu piešķirami dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ▌izmantojot finanšu stabilizācijas mehānismu. Kamēr šis mehānisms nav izveidots, procentus un naudassodus piešķir kā galvojumu Eiropas Investīciju bankas finansētiem ES mēroga projektiem saskaņā ar noteikumiem, kas iekļauti Līgumiem pievienotajā 5. protokolā par Eiropas Investīciju bankas statūtiem.

(13)    Padomi vajadzētu pilnvarot pieņemt atsevišķus lēmumus piemērot šajā regulā noteiktās sankcijas. Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaros, kas Padomei jāīsteno saskaņā ar LESD 121. panta 1. punktu, šādi atsevišķi lēmumi nepārprotami ir pašsaprotams turpinājums Padomes pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. pantu un Regulu (ES) Nr. […/…].

(14)    Tā kā šajā regulā ietverti vispārēji noteikumi Regulas (ES) Nr. […/…] izpildes nodrošināšanai, tā jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas minēta LESD 121. panta 6. punktā.

(15)    Ņemot vērā to, ka efektīvu makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšanu un novēršanu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv cieši savstarpēji tirdznieciski un finansiāli sakari un valstu ekonomikas politika ietekmē Savienību un euro zonu kopumā, un šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

(15a)  Šīs regulas normas pilnībā atbilst Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam un LESD horizontālajām klauzulām, proti, tā 7., 8., 9., 10. un 11. pantam, Pamattiesību hartai, kā arī noteikumiem, kas iekļauti Līgumiem pievienotajā 26. protokolā par sabiedriskiem pakalpojumiem un LESD 153. panta 5. punkta noteikumiem.

(15b)  Šī regula neskar dalībvalstu un Savienības tiesību aktos noteikto pamattiesību īstenošanu. Tā neskar arī tiesības apspriest, noslēgt un īstenot koplīgumus, kā arī veikt protesta akcijas saskaņā ar tādiem valsts tiesību aktiem un praksi, kas nav pretrunā Savienības tiesību aktiem.

(15c)   Lai veicinātu atbildību un dalībvalstu līdzatbildību, vajadzētu rīkot Padomes sanāksmes un publiskas diskusijas, kad tā apspriež un pieņem secinājumus un ieteikumus saistībā ar tādiem svarīgiem jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju intereses.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu nosaka sankciju piemērošanas sistēmu, lai varētu efektīvi koriģēt pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību euro zonā.

2. Šī regula attiecas uz tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.

2.a Šo regulu piemēro arī dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, bet kuras paziņojušas Komisijai, ka tās vēlas piemērot šo regulu. Šādu paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šo regulu šīm dalībvalstīm piemēro jau nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. […/…] 2. pantā izklāstītās definīcijas.

Papildus piemēro šādu definīciju:

– „ārkārtēji ekonomiskie apstākļi” ir apstākļi, kuros valsts budžeta deficīta pārsniegumu pār salīdzināmo jeb atsauces vērtību uzskata par ārkārtēju LESD 126. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē un saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97[5].  

3. pants

Sankcijas

1. Padome nosaka procentnoguldījuma apmēru, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir pieņemts Padomes ieteikums par korektīviem pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2011 ▌10. panta 4. punktu un vēlāk Padome ▌secina, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus pēc ieteikuma saņemšanas.

1.a Padome lemj par ikgadējā naudassoda piemērošanu, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ja:

a)        ir pieņemts vēl viens Padomes ieteikums tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2011 8. panta 2. punktu un Padome secina, ka arī pēc Padomes pirmā ieteikuma saņemšanas par korektīvo pasākumu plāna grozīšanu dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu, vai ja

b)        ir pieņemts vēl viens Padomes ieteikums tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2011 10. panta 4. punktu un Padome secina, ka arī pēc Padomes pirmā ieteikuma saņemšanas par korektīvajiem pasākumiem dalībvalsts nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus. Naudassodu piemēro, pārveidojot noteikto procentnoguldījumu ikgadējā naudassodā saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien desmit dienu laikā, kopš Komisija pieņēmusi šādu priekšlikumu, Padome to nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu Padome šo priekšlikumu drīkst grozīt. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt sasaukt Padomes ārkārtas sanāksmi, lai nobalsotu par šo lēmumu.

2. Procentnoguldījuma vai naudassoda apmērs, kura noteikšanu iesaka Komisija, ir 0,1 % apmērā no attiecīgās dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā. Par Padomes vai Komisijas ieteikumu apzinātu un rupju neievērošanu sodanaudu var palielināt līdz 0,3 % no IKP.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota lūguma, kas adresēts Komisijai, vai ņemot vērā tādu sankciju kumulatīvo efektu, kuras piemērotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/2011 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un Regulu (ES) Nr. …/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā, desmit dienu laikā pēc 1. punktā minētā Padomes lēmuma pieņemšanas var ieteikt samazināt naudassoda apmēru.

4. Ja dalībvalsts par attiecīgo kalendāro gadu ir veikusi procentnoguldījumu vai samaksājusi ikgadējo naudassodu un Padome saskaņā ar Regulas (ES) Nr. […/…] 10. panta 1. punktu secina, ka dalībvalsts attiecīgajā gadā ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, par šo gadu veikto noguldījumu kopā ar uzkrātajiem procentiem vai naudassodu par attiecīgo gadu dalībvalstij atmaksā pro rata temporis.

4.a Ja dalībvalsts manipulē ar finanšu informāciju, vilto statistikas datus vai apzināti sniedz nepatiesu informāciju, jo īpaši ja tādējādi tiek pārkāptas Eiropas statistikas normas, uz kurām balstās lēmumu pieņemšana, kas minēta Regulā (ES) Nr. .../2011 [par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu], Padome pēc Komisijas ierosinājuma var pieņemt lēmumu, ar kuru dalībvalstij nosaka naudassodu. Šāds naudassods ir paredzēts kā vienreizējs maksājums 0,5 % apmērā no attiecīgās dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā. Padomes lēmums ir uzskatāms par pieņemtu, ja vien tā ar kvalificētu balsu vairākumu nenoraida Komisijas priekšlikumu desmit dienu laikā, kopš to ir pieņēmusi Komisija. Padome saskaņā ar LESD 293. panta 1. punktu Komisijas priekšlikumu drīkst grozīt.

4.b Visu dalībvalstij vienā gadā noteikto naudassodu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 0,5 % no tās IKP, neskaitot naudassodus, kas minēti 4.a punktā.

4. pants

Naudassodu izlietojums

Naudassodi, ko iekasē saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, uzskatāmi par citiem ieņēmumiem saskaņā ar LESD 311. pantu, un tos, izmantojot stabilizācijas mehānismu, piešķir dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro ▌. Kamēr šis mehānisms nav izveidots, procentus un naudassodus piešķir kā galvojumu Eiropas Investīciju bankas finansētiem ES mēroga projektiem saskaņā ar noteikumiem, kas iekļauti Līgumiem pievienotajā 5. protokolā par Eiropas Investīciju bankas statūtiem.

5. pants

Balsošana Padomē

Par 3. pantā minētajiem pasākumiem balso tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un dalībvalstis, kuras šo regulu piemēro pēc savas ierosmes. Padome pieņem lēmumu, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsojumu, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pirmajā daļā minēto Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar LESD 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Lai palielinātu sabiedrības kontroli, pārskatatbildību un dalībvalstu līdzatbildību, apspriežot un pieņemot 3. pantā minētos lēmumus, Padomes apspriedes ir publiski pieejamas, kā tas paredzēts 83. pantā Padomes 2006. gada 15. septembra Lēmumā 2006/683/EK, ar ko pieņem Padomes reglamentu.

5.a pants

Ekonomiskais dialogs

Lai rosinātu dialogu starp Eiropas Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, no vienas puses, un dalībvalstu parlamentiem, valdībām un citām attiecīgajām dalībvalstu struktūrām, no otras puses, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var organizēt uzklausīšanas un publiskas diskusijas par makroekonomikas un budžeta uzraudzību, ko veic Padome un Komisija.

5.b pants

Pārskatīšana

1. Komisija līdz …^[6]* un turpmāk reizi trijos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumā cita starpā sniedz novērtējumu tam:

a) vai izpildes kontroles sistēma ir veicinājusi dalībvalstu atbilstību tādiem ES pamatprincipiem kā stabilas cenas, saprātīga valsts finanšu un monetārā sistēma un stabila maksājumu bilance;

b) vai naudassodi ir efektīvi, piemēroti un samērīgi;

c) vai ir vajadzīgas izmaiņas naudassodu sistēmā.

2. Ziņojumu un tam pievienotos priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Ja ziņojumā ir norādīti šķēršļi, kas neļauj pienācīgi darboties Līgumu noteikumiem, kuri reglamentē Ekonomikas un monetāro savienību, jo īpaši attiecībā uz izpildes kontroles pasākumiem, tajā ietver ieteikumus Eiropadomei.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

[Vieta],

Eiropas Parlamenta vārdā —                         Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

• [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [2] ^* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
• [3]  OV C , , lpp.
• [4]  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
• [5]  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.
• [6] ^* OV norādīt datumu: xxx gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikumiem, kā uzlabot ekonomikas pārvaldību, ir liela ietekme uz ES nākotni un ekonomikas izaugsmi, jo īpaši euro zonā. Tālab Eiropas Parlamenta referenti nolēma rūpīgi izskatīt Komisijas priekšlikumus kā vienotu paketi un uzlabot tos, lai sagatavotu iedarbīgu un saskanīgu sistēmu nākamajām desmitgadēm. Komisijas priekšlikumi referentiem kalpoja kā izejas punkts. Eiropas Parlaments un Padome pirmo reizi piedalās koplēmuma procedūrā, lemjot par makroekonomikas procesiem Eiropas Savienībā. Referenti skaidri apzinās, ka šīs jaunās pilnvaras, kas paredzētas Lisabonas līgumā, vienlaikus nozīmē arī jaunu atbildību. Padome nevar pieņemt galīgo lēmumu par visu dokumentu paketi bez Eiropas Parlamenta piekrišanas. Izmantojot šo procedūru, ir svarīgi nodrošināt saskanību un laikus pieņemt visus paketes dokumentus.

Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūtā pieredze skaidri liecina, ka ir jāuzlabo ekonomikas pārvaldības sistēma, prasot no valstīm lielāku līdzatbildību par kopīgi pieņemtajiem noteikumiem un politikas nostādnēm, kā arī balstoties uz stingrāku ES uzraudzības sistēmu valstu ekonomikas politikas jomā. Tāpēc referenti iestājas par plašu pārvaldības sistēmas reformēšanu, pamatojoties uz Kopienas (Savienības) metodi un stipru un neatkarīgu Komisiju, kas nodrošinātu jaunās padziļinātās un paplašinātās ekonomikas politikas uzraudzības sistēmas pārraudzību un vajadzīgu tās ievirzi.

Ir jāmācās no agrāk pieļautām kļūdām, tādēļ ir īpaši svarīgi paplašināt uzraudzību, lai novērstu postošo nelīdzsvarotību makroekonomikā. Steidzami jāpanāk, lai uzraudzība nākotnē neaprobežotos tikai ar fiskālo politiku, jo makroekonomiskās nelīdzsvarotības pieaugumam ir postoša ietekme un tas var radīt vēl lielāku apdraudējumu. Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas sistēmā ir jāparedz iespēja ātri atklāt potenciāli postošo makroekonomisko nelīdzsvarotību un novērst to. Makroekonomikas uzraudzības pamatā nevar būt statiska un pārlieku vienkāršota sistēma. Ir ļoti svarīgi panākt, lai šī procedūra balstītos uz rūpīgu ekonomikas analīzi un padziļinātiem pārskatiem, kuros būtu sīki jāaplūko plaša virkne ekonomisko faktoru, vienlaikus pienācīgi paturot prātā konkrētus apstākļus valstī.

Lai izveidotu uzticamu un lietderīgu uzraudzības sistēmu, tā jāpapildina ar ikgadējiem naudassodiem par to, ka netiek pildīti ieteikumi vai pienākums pienācīgi sagatavot korektīvo pasākumu plānu. Šis piespiedu mehānisms tiks iedarbināts tikai tad, ja preventīvie pasākumi būs izrādījušies neefektīvi, jo dalībvalsts nespēj pienācīgi pildīt ieteikumus vai attiecīgi sagatavot pietiekamu korektīvo pasākumu plānu. Naudassodu nedrīkst uzlikt dalībvalstij tikai par to, ka ir konstatēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība, to uzliek atkarībā no tā, kāda ir bijusi valsts rīcība un veiktie pasākumi.

Naudassods var būt efektīvs atturēšanas līdzeklis, ja to piemēro regulāri, nevis izņēmuma kārtā. Neapšaubāmi ir vajadzīgs lielāks automātiskums, nepieļaujot politisku tirgošanos. Tādēļ uzskata, ka Padome ir pieņēmusi lēmumu par naudassoda piemērošanu, ja tā ar kvalificētu balsu vairākumu desmit dienu laikā nav noraidījusi Komisijas pieņemto priekšlikumu. Attiecīgajai dalībvalstij ir jānodrošina tiesības pieprasīt Padomei, lai tā sasauc Padomes sanāksmi un pieņem šo lēmumu. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm. Tā kā makroekonomikas uzraudzībā galvenā uzmanība ir jāpievērš preventīvai un korektīvai rīcībai, kas ietver vairākus posmus, dalībvalsts nespēja veikt vajadzīgos pasākumus vai pienācīgi sagatavot korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru jau ir iemesls naudassoda piemērošanai.

Ikgadēja naudassoda apmēram jābūt vismaz 0,1 %, bet ne vairāk kā 0,5 % no attiecīgās dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā, ņemot vērā to, cik nopietni ir pārkāpti Padomes un Komisijas ieteikumi. Tas vajadzīgs, lai naudassodus uztvertu kā nopietnu iespaidošanas līdzekli. Jo īpaši skaidri jānorāda, ka jebkāda krāpšana ir nepieļaujama. Tālab attiecībā uz dalībvalstīm, kas vilto finanšu un statistikas datus vai sniedz maldinošu informāciju, ir jāpiemēro naudassods 0,5 % apmērā no IKP. Atkāpjoties no vispārējiem noteikumiem par ikgadējiem naudassodiem, šo naudassodu piemēro tikai vienu reizi kā sankciju par neatbilstīgu rīcību.

Lemjot par sankcijām, ir jāņem vērā kopējais sankciju apmērs saistībā ar citiem daudzpusējās uzraudzības aspektiem. Lai izvairītos no tā, ka naudassodiem ir procikliska ietekme, ir jānosaka ikgadējo naudassodu maksimālais apmērs. Izņēmuma kārtā naudassodus, kas uzlikti par krāpšanu, nevajadzētu ņemt vērā, rēķinot kopējo naudassodu summu.

Nākotnē naudassodus vajadzētu izlietot pastāvīgā krīzes pārvaldības mehānisma vajadzībām, un tādā veidā tie varētu veicināt vajadzīgo aizsardzību pret krīzi. Kamēr šāds fonds nav izveidots, naudassodu līdzekļi jāpārskaita Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentam.

Uzraudzības attiecināšana arī uz makroekonomisko nelīdzsvarotību ir vajadzīgs pasākums. Ņemot vērā, ka šī sistēma un mehānisms ir jauni, ir nepieciešams tos rūpīgi pārskatīt pēc trim gadiem. Jo īpaši jāizvērtē, vai lēmumu pieņemšanas daudzajos posmos, lai veiktu preventīvus un koriģējošus pasākumus, var panākt lielāku automātiskumu.

Attiecībā uz pārējiem priekšlikumiem, kas ietverti paketē, referenti uzsver, ka jaunais Eiropas Ekonomikas pusgada pamatregulējums ir jāiekļauj tiesību aktos (un ne tikai Padomes apstiprinātajā rīcības kodeksā). Eiropas pusgadā nodrošinot paredzēto lielāko atbildību, pārredzamību, iesaistīto dalībnieku atzinumus un reputāciju ietekmējošās sankcijas (ievērot vai paskaidrot) un ņemot vērā šo saistīto procedūru radītos stimulus un sankcijas, vajadzētu panākt lielāku saskanību un ES noteikumu stingrāku ievērošanu no dalībvalstu puses.

Ekonomikas pārvaldībai un dalībvalstu ekonomikas politikai jābūt visu iesaistīto dalībvalstu „rūpju bērnam”. Tāpēc ir jāpalielina valstu līdzdalība un atbildība. Ir jāpanāk lielāka dalībvalstu parlamentu iesaistīšanās gan valstu, gan ES līmenī. Papildus tam dalībvalstīm ir jānosaka savi noteikumi un jāizveido iestādes, kas atbilstu Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķiem.

Komisijas priekšlikumi ir labs izejmateriāls, taču tie ir jāpadara vēl iedarbīgāki, veicot turpmāk norādītos uzlabojumus.

- Lielāks uzsvars uz ilgtnespējīgas fiskālās un makroekonomiskās politikas novēršanu. Jāievieš arī jauni kopējo noteikumu ievērošanas stimuli.

- Ekonomikas pusgadā dalībvalstu līmenī rūpīgi jāizvērtē valstu ekonomikas reformu programmas un stabilitātes un konverģences programmas, pirms tās iesniedz ES uzraudzības iestādēm. Visām dalībvalstīm ir jāiestrādā Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi savā budžeta procedūrā.

- Komisijai jāparedz lielāka un neatkarīgāka loma uzraudzības procedūrā. Tas attiecas uz konkrētu dalībvalstu novērtējumu, uzraudzību, uzdevumiem, ieteikumiem, brīdinājumiem un sankcijām. Komisijai jāpieņem no Padomes neatkarīgāki lēmumi par ES noteikumu ievērošanu.

- Lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā lēmumus pieņem atbilstoši apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumam, ir jāievieš gan sistēmas preventīvajā, gan koriģējošajā daļā. Lai nodrošinātu sistēmas uzticamību, pēc iespējas jānovērš politiskā tirgošanās Padomē vai starp dalībvalstīm un Komisiju. Tomēr Komisijai un Padomei visi savi lēmumi ir jāpamato ar kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi un secinājumiem.

- Lai nodrošinātu visu dalībnieku atbalstu un spiedienu, lielākai pārredzamībai un pārskatatbildībai ir jābūt ekonomikas pārvaldības sistēmas neatņemamai daļai — Komisijai un Padomei jāapņemas pamatot un publiskot savu nostāju un lēmumus visos attiecīgajos procedūras posmos. Pirmajā desmitgadē Ekonomikas un monetārās savienības jautājumu apspriešana un lēmumu pieņemšana Eurogrupā un Padomē visbiežāk ir notikusi aiz slēgtām durvīm.

- Paredzot Komisijai neatkarīgāku lomu lēmumu pieņemšanā, tai jāprasa arī lielāka pārskatatbildība, lai nodrošinātu Līguma un regulu pareizu piemērošanu.

- Jāpalielina Parlamenta loma uzraudzības procesā, bet tā nedrīkst būt izpildvaras loma. Šī jaunā lomā varētu izpausties, regulāri un sistemātiski rīkojot publiskas debates un uzklausīšanu Eiropas Parlamentā, jo īpaši par jautājumiem, kam ir pārrobežu nozīme.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Ekonomikas un monetārās komitejas

priekšsēdētājai

Sharon Bowles

BRISELĒ

Temats:           atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (COM(2010)0525 – C7‑0299/2010 – 2010/0279(COD))

Cienījamā priekšsēdētāja!

Juridiskajai komitejai 2011. gada 4. martā nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu prasījāt sniegt atzinumu par atbilstošo juridisko pamatu dažādiem tiesību aktu priekšlikumiem, par kuriem Jūsu vadītajā komitejā kā atbildīgajā komitejā un/vai Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā ir iesniegti grozījumi, lai mainītu juridisko pamatu.

Komiteja minēto jautājumu izskatīja 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē.

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma mērķis ir atrisināt nepieciešamību pēc ekonomikas politikas plašākas koordinācijas un ciešākas uzraudzības Ekonomikas un monetārajā savienībā.

Šo tiesību aktu kopumu veido seši likumdošanas priekšlikumi.

Priekšlikumi ir atsevišķi analizēti pielikumā. Ērtības labad komitejas secinājumi par atbilstošo juridisko pamatu katram tiesību aktam ir norādīti turpmāk tekstā.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (COM(2010)0527, 2010/0281(COD))

Vienīgais šā regulas priekšlikuma mērķis ir paplašināt ekonomikas uzraudzības procedūru, kā to atļauj LESD 121. panta 6. punkts. Tādējādi šis juridiskais pamats šķiet piemērots.

– Priekšlikums Padomes Direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (COM(2010)0523 galīgā redakcija, 2010/0277(NLE))

Šā priekšlikuma galvenais mērķis veicināt fiskālo atbildību, nosakot minimālās prasības attiecībā uz dalībvalstu sistēmām, kā arī nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektivitāti. Tādējādi Komisijas ierosinātais juridiskais pamats, proti, LESD 126. panta 14. punkta trešā daļa, šķiet piemērots.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (COM(2010)0526, 2010/0280(COD))

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt dalībvalstu ekonomikas politiku pastiprinātu koordināciju. Tādējādi LESD 121. panta 6. punkts šķiet piemērots juridiskais pamats šim priekšlikumam.

– Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (COM(2010)0522 galīgā versija, 2010/0276(CNS))

Ņemot vērā, ka šā priekšlikuma galvenais mērķis ir noteikt sīki izstrādātus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vienīgais piemērotais juridiskais pamats ir LESD 126. panta 14. punkts.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā (COM(2010)0524, 2010/0278(COD))

Uzskatām, ka LESD 121. panta 6. punkts kopā ar 136. pantu ir piemērots juridiskais pamats.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (COM(2010)0525, 2010/0279(COD))

Ņemot vērā šā priekšlikuma mērķi, proti, pastiprināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanu euro zonā, LESD 121. panta 6. punkts kopā ar 136. pantu ir piemērots juridiskais pamats.

Juridiskā komiteja 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē vienprātīgi[1] nolēma pieņemt iepriekšminētos ieteikumus.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

Pielikums

Temats: Juridiskais pamats priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (COM(2010)0525, 2010/0279(COD))

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums sastāv no sešiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu pastiprināt ekonomikas politikas koordināciju un uzraudzību Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS); šis jaunais uzraudzības posms apvienos saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu[2] un Ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenotās darbības.

Šie priekšlikumi ir izstrādāti, lai novērstu pašreizējās sistēmas trūkumus, kuri kļuva zināmi pasaules ekonomikas un finanšu krīzes laikā. Divi priekšlikumi attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, un tie abi pamatojas uz LESD 126. panta 14. punktu. Pārējie četri priekšlikumi attiecas uz daudzpusējo uzraudzības procedūru, un to juridiskais pamats ir LESD 121. panta 6. punkts; divi no šiem priekšlikumiem pamatojas uz LESD 121. panta 6. punktu kopā ar 136. pantu.

Šo priekšlikumu izstrādāja pēc tam, kad Komisija nāca klajā ar diviem paziņojumiem[3] un kad Eiropadomē 2010. gada jūnijā tika panākta vienošanās par nepieciešamību pastiprināt dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanu. Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums tika iesniegts 2010. gada 29. septembrī.

Ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (turpmāk — priekšlikums) tiek paplašināts ekonomikas uzraudzības process, kas daļēji noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Tāpēc budžeta uzraudzību un fiskālo uzraudzību papildina mehānisms, kas paredzēts makroekonomisko nelīdzsvarotību konstatēšanai, nepieļaušanai un koriģēšanai. Priekšlikums būtu jāanalizē saistībā ar regulu par pārmērīgas budžeta nelīdzsvarotības novēršanas procedūru[4] (EIP regula).

Likumdošanas procedūrā pašlaik notiek pirmais lasījums Ekonomikas un monetārajā komitejā, kur referents ir Carl Haglund. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja gatavo atzinumu (atzinuma sagatavotājs ir Pervenche Berès).

Atbildīgajā komitejā (ECON) iesniegto grozījumu mērķis ir mainīt juridisko pamatu — no divējāda juridiskā pamata, ko veido 136. pants kopā ar 121. panta 6. punktu, uz plašāku juridisko pamatu, ko veido LESD 136. pants kopā ar 121. panta 6. un 2. punktu un 148. panta 2. punktu.

Priekšvēsture

Komisija paskaidrojuma rakstā[5] uzsver, ka ES ir vajadzīga stingrāka ekonomikas uzraudzība, kurai būtu jāaptver visas attiecīgās ekonomikas jomas. Tādēļ „makroekonomiskā nelīdzsvarotība jāapskata kopsakarā ar fiskālo politiku un izaugsmi veicinošām reformām”.

Makroekonomisko nelīdzsvarotību nepieļaušanas un koriģēšanas mehānisms ir izklāstīts divos priekšlikumu kopumos.

Pirmais pasākumu kopums ir izklāstīts regulas priekšlikumā par pārmērīgas budžeta nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (EIP), kura nolūks ir izveidot sistēmu makroekonomisko nelīdzsvarotību konstatēšanai un risināšanai. Otrā priekšlikuma projektā apskatīts, kā nodrošināt to pasākumu izpildi, kas paredzēti pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai. Tas attiecas tikai uz euro zonas dalībvalstīm un ir stimuls dalībvalstīm risināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības jau agrīnā posmā un nodrošināt attiecīgus korektīvos pasākumus nepieciešamības gadījumā.

Ierosinātais juridiskais pamats

121. panta 6. punkts

6. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus 3. un 4. punktā minētās daudzpusējās uzraudzības procedūras īstenošanai[6].

136. pants

1.      Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 121. un 126. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 126. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:

a)     lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;

b)     lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.

2.      Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

148. panta 2. punkts

2. Pamatojoties uz Eiropadomes secinājumiem, Padome katru gadu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un 150. pantā minēto Nodarbinātības komiteju nosaka pamatnostādnes, ko dalībvalstis ievēro savā nodarbinātības politikā. Šīs pamatnostādnes atbilst vispārējām pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 121. panta 2. punktu.

121. panta 2. punkts

Padome pēc Komisijas ieteikuma izstrādā projektu dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un iesniedz attiecīgu ziņojumu Eiropadomei.

Eiropadome, pamatojoties uz Padomes ziņojumu, apspriežas par secinājumu attiecībā uz dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm.

Padome, pamatojoties uz minēto secinājumu, pieņem ieteikumu, kurā nosaka šīs vispārējās pamatnostādnes. Padome šo ieteikumu dara zināmu Eiropas Parlamentam.

Eiropas Savienības Tiesas pieeja

Ierosinātā juridiskā pamata analīze

Priekšlikums par izpildes pasākumiem pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību koriģēšanai paredz pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un uzticamu uzraudzības sistēmu.

Šajā nolūkā priekšlikumā ir paredzēta „naudassodu piemērošanas sistēma, lai varētu efektīvi koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību euro zonā” (priekšlikuma 1. pants). Šis mehānisms tiks iedarbināts tad, ja preventīvie pasākumi būs izrādījušies neefektīvi, jo dalībvalsts nespēj veikt nepieciešamo darbību saskaņā ar Padomes ieteikumu vai neizpilda pienākumu sagatavot pietiekamu korektīvo pasākumu plānu (priekšlikuma 3. pants). Naudassoda apmērs ir 0,1 % no attiecīgās dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā. Turklāt 4. pants paredz, ka iekasētos naudassodus uzskata par citiem ieņēmumiem saskaņā ar Līguma 311. pantu un ka tie būtu jāsadala starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro un kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

Visu šo pasākumu mērķis ir stiprināt makroekonomisko nelīdzsvarotību nepieļaušanas un koriģēšanas regulas izpildi.

Pēc priekšlikuma galveno mērķu konstatēšanas ir jānosaka, kurš no ierosinātajiem juridiskajiem pamatiem ir piemērotākais.

LESD 121. pants ir vērsts uz dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju. Šajā nolūkā tas ļauj Padomei noteikt dalībvalstu ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes un piemērot daudzpusējās uzraudzības procedūru, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem (3. un 4. punkts). Šā panta 6. punktā ir paredzēta iespēja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt tiesību aktus, nosakot sīki izstrādātus noteikumus daudzpusējās uzraudzības procedūras īstenošanai.

Priekšlikuma 3.–5. pantā paredzēto naudassodu sistēmu var uzskatīt par sīki izstrādātiem noteikumiem daudzpusējās uzraudzības procedūras īstenošanai, kuru pieņemšana atļauta ar 121. panta 6. punktu. Tādējādi LESD 121. panta 6. punkts šķiet piemērots juridiskais pamats šim priekšlikumam.

LESD 136. pants ir daļa no VIII sadaļas 4. nodaļas „Īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro”. Šī norma ļauj Padomei saskaņā ar 121. un/vai 126. pantā paredzētajām procedūrām pieņemt noteikumus, lai stiprinātu dalībvalstu budžeta disciplīnas uzraudzību.

Šis pants, šķiet, ir piemērots juridiskais pamats izskatāmajam priekšlikumam, ja šajā priekšlikumā izklāstīto naudassodu sistēmu uzskata par pasākumiem, kas stiprina makroekonomikas uzraudzības mehānismu.

LESD 148. pants ir IX sadaļā „Nodarbinātība”. Šis noteikums ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu noteikt pamatnostādnes, ko dalībvalstīm ir pienākums ievērot savā nodarbinātības politikā. LESD 148. panta 3. un 4. punkts ļauj Padomei pārbaudīt „dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu, ņemot vērā pamatnostādnes nodarbinātības jomā” un sniegt ieteikumus dalībvalstīm. Stingri ņemot, tas nav juridisks pamats tiesību aktu pieņemšanai.

LESD 121. panta 2. punktā ir noteikta procedūra, kas jāievēro Eiropas iestādēm, izstrādājot ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes. Šis pants nav atbilstošs juridiskais pamats tiesību aktiem.

Secinājums un ieteikums

Ņemot vērā minētos apsvērumus, šķiet, ka LESD 121. panta 6. punkts kopā ar 136. pantu ir piemērots juridiskais pamats šim priekšlikumam.

• [1]  Galīgajā balsojumā piedalījās: priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne, priekšsēdētāja vietniece Evelyn Regner, Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Antonio López-Istúriz White, Arlene McCarthy, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Angelika Niebler, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka.
• [2]  Stabilitātes un izaugsmes paktā ietilpst Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu.
• [3]  Komisijas 2010. gada 12. maija paziņojums „Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana” un 2010. gada 30. jūnija paziņojums „Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai”.
• [4]  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (COM(2010)0527, 2010/0281(COD)).
• [5]  Paskaidrojuma raksts.
• [6]  121. pants: 3. Lai labāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinātu stabilo ekonomisko konverģenci, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem, pārrauga ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Savienībā, ekonomikas politikas atbilsmi 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm, kā arī regulāri izvērtē to kopumā. Lai notiktu šāda daudzpusēja uzraudzība, dalībvalstis Komisijai dara zināmus svarīgos pasākumus, ko tās veikušas ekonomikas politikas jomā, kā arī sniedz citu informāciju, kuru uzskata par vajadzīgu.
  4. Ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties Savienības ekonomiskajai un monetārajai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome var pieņemt lēmumu savus ieteikumus darīt zināmus atklātībā.
  Piemērojot šo punktu, Padome pieņem lēmumu, neņemot vērā attiecīgās dalībvalsts Padomes locekļa balsojumu.
  Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (18.3.2011)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā
(COM(2010)0525) – C7‑0299/2010 – 2010/0279(COD))

Atzinumu sagatavoja: Pervenche Berès

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārēja informācija

Komisija 2010. gada 29. septembrī iesniedza tiesību aktu kopumu, ar kuru pastiprina ekonomikas pārvaldību ES un euro zonā. Šo kopumu veido seši tiesību aktu priekšlikumi — četros no tiem tiek regulēti fiskāli jautājumi, tostarp Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma, kamēr ar divām jaunām regulām reglamentē tādu problēmu konstatēšanu un risināšanu, kas saistītas ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos ES un euro zonā.

Divos pēdējos minētajos priekšlikumos, lai paplašinātu ES ekonomikas uzraudzību attiecībā uz nefiskālām jomām, Komisija ierosina virkni jaunu elementu, kas saistīti ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzību un korekciju. Šo elementu profilaktiskajā daļā paredzēta nelīdzsvarotības risku regulāra novērtēšana, kas balstās uz rādītāju kopsavilkumu un padziļinātas analīzes īstenošanu pa valstīm. Ja nepieciešams, Padome katrai dalībvalstij, attiecībā uz kuru konstatēta spēcīga nelīdzsvarotība vai tāda, kas pakļauj riskam visas Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) darbību, varētu paredzēt īpašus ieteikumus. Turklāt „korektīvajā daļā”, kā norādīts priekšlikumā par „izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā”, paredzēts, ka pret euro zonas dalībvalstīm, attiecībā uz kurām konstatēts, ka tās nenodrošina attiecīgo ieteikumu ievērošanu, var uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un pret tām pat varētu vērst sankcijas ikgadēja naudassoda veidā.

Apsvērumi

Komisijas priekšlikumi satur daudzas pamatotas idejas. Kopumā atzinuma sagatavotāja piekrīt Komisijas uzskatam, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu strukturētu procedūru nevēlamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai ikvienā dalībvalstī. Atzinuma sagatavotāja atgādina, ka Komisijas paziņojumā „EMU@10” jau norādīts, ka atšķirības starp dalībvalstīm pieauga jau pirms krīzes un ka Eiropas Parlaments rezolūcijā par EMU@10 pamatīgi iztirzājis šo jautājumu. Tālab mehānisma izstrādāšana šādu atšķirību un nelīdzsvarotības novērošanai un novēršanai ir vairāk nekā atzinīgi vērtējama. Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka nepieciešami vairāki labojumi, lai nodrošinātu, ka nelīdzsvarotība un atšķirības starp dalībvalstīm tiek konstatētas un efektīvi novērstas vai galu galā koriģētas. Tāpēc atzinuma sagatavotāja ierosinājusi virkni grozījumu Komisijas priekšlikumā par „makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu” un par „izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā”, kuros apskata turpmāk minētos aspektus.

– ES uzraudzības sistēmai papildus vispārīgiem ekonomiskiem un finansiāliem aspektiem būtu jāaptver arī nodarbinātības un sociālie aspekti. Tāpēc par uzraudzības sistēmas juridisko pamatu profilaktiskajā daļā jābūt arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 148. pantam, un attiecīgajā regulā vienādā mērā jārisina jautājumi, kas saistīti gan ar makroekonomiskās, gan sociālās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu. Šādā veidā tiks nodrošināta integrētāka ekonomiskā un sociālā pieeja.

– Saistībā ar iepriekšminēto tiesību akti, kas balstīti uz LESD 148. pantu, jo īpaši pamatnostādnes attiecībā uz dalībvalstu nodarbinātības politiku, būtu jāņem vērā, novērtējot nelīdzsvarotību, un tie jāpapildina ar īpašiem instrumentiem sociālās nelīdzsvarotības konstatēšanai un novēršanai. Tāpēc Nodarbinātības komiteja (EMCO) un Sociālās aizsardzības komiteja (SPC) būtu aktīvi jāiesaista attiecīgajās uzraudzības procedūrās.

– Komisijai atbilstoši LESD 290. pantam deleģēto aktu veidā būtu jāparedz un regulāri jāaktualizē rādītāju kopsavilkumus, kuri kalpotu kā instruments agrīnai nelīdzsvarotības konstatēšanai un pārraudzībai. Galvenajiem kritērijiem būtu jāaptver svarīgi nodarbinātības, bezdarba, nabadzības un nodokļu politikas aspekti.

– Nelīdzsvarotības korekcijas sistēmai ne tikai jāveicina euro zonas dalībvalstu budžeta disciplīna. Tikpat svarīgi ir to izveidot tādā veidā, lai izvairītos no asimetrisku satricinājumu rašanās un arī veicinātu pastāvīgu izaugsmi un darbavietu radīšanu. Tādēļ sistēmai jādarbojas, lai atbalstītu ES mērķu īstenošanu izaugsmes un darbavietu jomā, piemēram, to mērķu īstenošanā, kas pieņemti saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”.

– Turklāt ar koriģēšanas sistēmu, tostarp arī gadījumos, kad jākoriģē pārmērīga nelīdzsvarotība, nevar paredzēt tikai naudassodus (sankcijas), bet tai jāparedz arī stimuli. Ikviens lēmums, ar kuru kādai dalībvalstij paredz sankciju vai uzliek naudassodu, jāpakļauj ietekmes novērtējumam sociālajā aspektā.

– Naudassodus, kas iekasēti no dalībvalstīm, kuras neievēro tām paredzētos attiecīgos ieteikumus, būtu jāizmanto, lai atbalstītu ES ilgtermiņa mērķu īstenošanu ieguldījumu un darba vietu jomā, un, naudassodus iekasējot, iegūtās summas vajadzētu piešķirt ne tikai tām dalībvalstīm, kuras netiek pakļautas jebkādai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai, kā to ierosina Komisija.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nostiprināt Eiropas Parlamenta lomu visā uzraudzības procesā kopumā. Turklāt regulāra apspriešanās ar sociālajiem partneriem un intensīvāka valstu parlamentu iesaistīšana ir nepieciešams priekšnoteikums uzticamas un pārredzamas uzraudzības sistēmas izveidošanai.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Lai izstrādātu koordinētu nodarbinātības stratēģiju, kā tas paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), dalībvalstīm un Savienībai būtu jāstrādā atbilstoši pamatprincipiem, ar kuriem veicina kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī atbalsta darba tirgu, kas spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) LESD paredzēts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 1.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) Stabilitātes un izaugsmes paktam un visaptverošai ekonomikas pārvaldības sistēmai jāpapildina ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģija, kuras mērķis ir veicināt ES konkurētspēju, konverģenci un solidaritāti, un tiem jābūt saderīgiem ar šo stratēģiju.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 1.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d) Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņēma jaunu stratēģiju darbavietu un izaugsmes veicināšanai, lai ES no krīzes varētu izkļūt spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, noturīgu un iekļaujošu izaugsmi, ko papildinātu augsta līmeņa nodarbinātība, darba ražīgums un sociālā kohēzija. Turklāt Eiropadome ir nolēmusi no 2011. gada 1. janvāra uzsākt Eiropas pusgadu politikas jomu koordinēšanai, lai ļautu dalībvalstīm gūt priekšrocības, ko sniedz agrīna koordinēšana ES līmenī, un pastiprināti uzraudzīt un vienlaicīgi novērtēt gan budžeta pasākumus, gan strukturālās reformas, veicinot izaugsmi un nodarbinātību.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1e) Ekonomikas politikas koordinācijas Eiropas pusgadam vajadzētu būt nozīmīgam, īstenojot LESD 121. panta 1. punktu un 146. panta 2. punktu. Pārredzamība un neatkarīga uzraudzība ir pastiprinātas ekonomikas pārvaldības neatņemama daļa. Padomei un Komisijai vajadzētu informēt par savu nostāju un lēmumiem ekonomikas politikas koordinācijas procedūras attiecīgajos posmos un sniegt šīs nostājas un lēmumu pamatojumu.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ir jāizmanto pieredze, kas gūta Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajos desmit gados.	(2) Ir jāizmanto tā pieredze attiecībā uz makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību, kas gūta Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajos desmit gados.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Konkrētāk, ir jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumus plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās. Uzraudzības paplašināšanai jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.	(3) Konkrētāk, ir jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību, palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumus plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās, veicinātu daudzpusēji pastiprinošas attīstības stratēģijas un sekmētu progresa pārraudzīšanu Savienības izaugsmes un nodarbinātības mērķu īstenošanai. Uzraudzības paplašināšanai jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Lai palīdzētu novērst šo nelīdzsvarotību, ir nepieciešama tiesību aktos noteikta procedūra.	(4) Lai palīdzētu risināt šo nelīdzsvarotību, ir nepieciešama integrētāka ekonomiskā un sociālā pieeja un tiesību aktos noteikta procedūra.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Līguma 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Procedūra jāiestrādā ikgadējā daudzpusējās uzraudzības ciklā.	(5) LESD 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas paredzētu gan stimulus, gan naudassodus. Procedūra jāiestrādā ikgadējā daudzpusējās uzraudzības ciklā.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Ir jāuzlabo Regulas (ES) Nr. […/…] izpilde, nosakot naudassodus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ja tās atkārtoti nepilda ieteikumus par pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu.	(6) Ir jāuzlabo Regulas (ES) Nr. […/…] izpilde, nosakot stimulus, kā arī naudassodus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ja tās atkārtoti nepilda ieteikumus par pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, pilnībā būtu jāatbilst LESD horizontālajiem noteikumiem, proti, tā 7., 8., 9., 10. un 11. pantam, 153. panta 5. punktam un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienoto protokolu (nr. 26) par vispārējas nozīmes pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Procedūra naudassodu piemērošanai dalībvalstīm, kuras neveic efektīvus pasākumus makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai, interpretējama kā tāda, kas paredz, ka naudassoda piemērošana dalībvalstīm ir noteikums, nevis izņēmums.	(11) Procedūra naudassodu piemērošanai dalībvalstīm, kuras neveic efektīvus pasākumus makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai, interpretējama kā tāda, kas paredz, ka naudassoda piemērošana dalībvalstīm ir taisnīga un efektīva.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Iekasētie naudassodi jāsadala starp tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru un kurām nav pārmērīga budžeta deficīta.	(12) Iekasētie naudassodi būtu jāizmanto, lai sekmētu Savienības mērķu īstenošanu attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem un darba vietām, izveidojot Savienības finanšu stabilitātes mehānismu dalībvalstu pielāgošanās procesa atbalstīšanai, kas tiek īstenots, piešķirot finanses, kas cieši saistītas ar ekonomiski stabiliem un no sociālā un vides viedokļa noturīgiem ieguldījumiem.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tiesības pieņemt atsevišķus lēmumus, lai ieviestu šajā regulā noteiktos sankciju mehānismus, jāpiešķir Padomei. Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaros, kas Padomei jāīsteno saskaņā ar Līguma 121. panta 1. punktu, šādi atsevišķi lēmumi nepārprotami ir pašsaprotams turpinājums Padomes pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 121. pantu un Regulu (ES) Nr. […/…].	(13) Tiesības pieņemt atsevišķus lēmumus, lai ieviestu šajā regulā noteiktos sankciju mehānismus, jāpiešķir Padomei, paredzot, ka lēmumu tā pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaros, kas Padomei jāīsteno saskaņā ar Līguma 121. panta 1. punktu, šādi atsevišķi lēmumi nepārprotami ir pašsaprotams turpinājums Padomes pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. pantu un Regulu (ES) Nr. […/…].
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šī regula nosaka naudassodu piemērošanas sistēmu, lai varētu efektīvi koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību euro zonā.	1. Šī regula nosaka stimulu un naudassodu piemērošanas sistēmu, lai varētu efektīvi koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību euro zonā.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 3. pants – virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Naudassodi	Stimuli un naudassodi
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 3. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atkāpjoties no 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota lūguma, kas adresēts Komisijai desmit dienu laikā no brīža, kad Padome saskaņā ar 1. punktā minētajiem secinājumiem pieņēmusi attiecīgu lēmumu, var ieteikt samazināt naudassoda apmēru vai to atcelt.	3. Atkāpjoties no 2. punkta, Komisija, pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskiem vai sociāliem apstākļiem, sakarā ar lielām vides katastrofām vai pēc attiecīgās dalībvalsts pamatota lūguma, kas adresēts Komisijai desmit dienu laikā no brīža, kad Padome saskaņā ar 1. punktā minētajiem secinājumiem pieņēmusi attiecīgu lēmumu, var ieteikt samazināt naudassoda apmēru vai to atcelt.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 4. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Naudassodi, ko iekasē saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, uzskatāmi par citiem ieņēmumiem saskaņā ar Līguma 311. pantu, un tos sadala starp tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru Regulas (ES) Nr. […/…] izpratnē un kurām saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu nav pārmērīga budžeta deficīta; ieņēmumus starp dalībvalstīm sadala proporcionāli to daļai no visu attiecīgo dalībvalstu kopējā nacionālā kopienākuma (NKI).	Naudassodi, ko iekasē saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, uzskatāmi par citiem ieņēmumiem saskaņā ar LESD 311. pantu, un tos izmanto, lai sekmētu Savienības mērķu īstenošanu attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem un darba vietām, izveidojot Savienības finanšu stabilitātes mehānismu dalībvalstu pielāgošanās procesa atbalstīšanai, kas tiek īstenots, piešķirot finanses, kas cieši saistītas ar ekonomiski stabiliem un no sociālā un vides viedokļa noturīgiem ieguldījumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Izpildes pasākumi pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā
Atsauces	COM(2010)0525 – C7-0299/2010 – 2010/0279(COD)
Atbildīgā komiteja	ECON
Atzinumu sniedza        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 21.10.2010
Atzinumu sagatavoja        Iecelšanas datums	Pervenche Berès 21.10.2010
Izskatīšana komitejā	1.12.2010		25.1.2011
Pieņemšanas datums	16.3.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 4 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Pervenche Berès, Mara Bizzotto, Philippe Boulland, David Casa, Alejandro Cercas, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Thomas Händel, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Sven Giegold, Julie Girling, Gesine Meissner, Ria Oomen-Ruijten, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Liam Aylward, Fiona Hall, Jacek Włosowicz

PROCEDŪRA

Virsraksts	Izpildes pasākumi pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā
Atsauces	COM(2010)0525 – C7-0299/2010 – 2010/0279(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	29.9.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 21.10.2010
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 21.10.2010		EMPL 21.10.2010
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	BUDG 20.10.2010
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Carl Haglund 21.9.2010
Juridiskā pamata apstrīdēšana        JURI komitejas atzinuma datums	JURI 12.4.2011
Izskatīšana komitejā	26.10.2010		24.1.2011		22.3.2011
Pieņemšanas datums	19.4.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Elena Băsescu, Herbert Dorfmann, Robert Goebbels, Carl Haglund, Claudio Morganti, Andreas Schwab
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karima Delli, Monika Hohlmeier, Ria Oomen-Ruijten, Marc Tarabella, Axel Voss
Iesniegšanas datums	29.4.2011