par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem

(2011/2115(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT nolīgums), kas tika pieņemts 1994. gadā, PTO Urugvajas sarunu kārtas rezultātā(1),

–   ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā(2) (regula par tirdzniecības šķēršļiem),

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām(3), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām(4), 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju(5), 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar MERCOSUR saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu(6), 2007. gada 22. maija rezolūciju „Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti”(7), 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Krieviju(8), 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum(9), 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai(10), 2009. gada 5. februāra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskām attiecībām ar Ķīnu(11), 2009. gada 26. marta rezolūciju par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu(12), 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par ES un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām(13), 2011. gada 17. februāra rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju(14), 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(15), 2011. gada 10. maija normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm(16), 2011. gada 11. maija rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu(17), 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām(18), 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām un 2011. gada 13. septembra rezolūciju par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai(19), 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”(20)un 2011. gada .... oktobra rezolūciju par publiskā iepirkuma modernizāciju(21);

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai ar nosaukumu „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006) 567),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises. Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612),

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropadomei ar „2011. gada ziņojums par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem — mūsu stratēģisko ekonomikas partneru iesaiste tirgus pieejamības uzlabošanā: prioritāri pasākumi tirdzniecības šķēršļu novēršanā” (COM(2011)0114),

–   ņemot vērā konsultatīvā uzņēmuma „Copenhagen Economics” 2009. gada 30. novembrī publicēto ziņojumu „Novērtējums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem starp ES un Japānu”,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A7-0365/2011),

A. tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas tika izveidota ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) aizgādību, ir vispiemērotākā struktūra atvērtas un taisnīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai, kā arī taisnīgu un vienlīdzīgu tirdzniecības pasaules mēroga noteikumu attīstībai; tā kā joprojām ir jācenšas īstenot PTO reformu nolūkā padarīt to demokrātiskāku un efektīvāku un precīzāk definēt tās attiecības ar citām galvenajām starptautiskajām organizācijām;

B.  tā kā ES arī turpmāk par prioritāti būtu jāatzīst izlīdzināta rezultāta panākšanu saistībā ar Dohas attīstības programmu (DAP), kas atbalstītu jaunattīstības valstu un jo īpaši vismazāk attīstīto valstu integrāciju starptautiskajā tirdzniecības sistēmā un veicinātu to, ka visas tās dalībvalstis noteiktu un īstenotu taisnīgākus un vienlīdzīgākus daudzpusējos tirdzniecības noteikumus;

C. tā kā PTO starptautiskās tirdzniecības statistikas dati par periodu no 2000. gada līdz 2009. gadam liecina, ka būtiski ir pieaugusi tirdzniecības apmaiņa attiecībā uz reģioniem, kas atvēruši savus tirgus, atceļot vai ievērojami samazinot tirdzniecības šķēršļus(22); tomēr vienlaicīgi SDO un PTO kopīgais ziņojums ir parādījis, ka finanšu krīzes apstākļos dažas — gan rūpnieciski attīstītās, gan jaunattīstības —valstis, kas īstenojušas atvērtāku tirdzniecības politiku, ir piedzīvojušas vairāk triecienu ārējās tirdzniecības jomā, kuri savukārt izraisīja būtisku darba vietu skaita samazināšanos(23);

D. tā kā Komisijas 2011. gada ziņojumā par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem minēti piemēri par to, ka ES piekļuve tirgum dažādās valstīs pasaulē, tostarp rūpnieciski attīstītās valstīs, jaunās tirgus ekonomikas valstīs un PTO dalībvalstīs, vairāk tiek ierobežota ar dažādām beztarifu barjerām nekā ar tirdzniecības tarifiem, kuri būtībā globalizācijas rezultātā ir atcelti;

E.  tā kā ir vērojama tendence, ka publiskā iepirkuma procedūras ES stratēģiskajās partnervalstīs ārvalstu dalībniekiem tikpat kā nav pieejamas un relatīvi vēl aizvien starptautiskās saistības tos neietekmē, kamēr ES šajā sakarībā ir ievērojami atvērtāka nekā citas valstis;

F.  tā kā ES ražotāji ir pieredzējuši ilgstošas grūtības ASV, reģistrējot un aizsargājot savas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; tā kā ASV vairākus Eiropas vīnu nosaukumus uzskata par tādiem, kas tikai daļēji ir Eiropas izcelsmes (piemēram, nosaukumu „šampanietis”, neatkarīgi no tā, ka tas, iespējams, kaitē attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijai un tirgus daļai;

G. tā kā Eiropas ražotājiem ir grūti iekļūt Japānas tirgū, jo īpaši automobiļu, aviācijas un aeronautikas nozarē un tieši saistībā ar publisko iepirkumu; tā kā šīs grūtības Japānas vieglo automobiļu tirgū galvenokārt izveidojušās tādēļ, ka Japāna ļoti lēnā tempā pielāgojās attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem (Japāna diemžēl ir pieņēmusi tikai 40 no 126 Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumiem saskaņā ar ANO/EEK 1958. gada nolīgumu); tomēr atzīst, ka 30 no 47 noteikumiem attiecas uz vieglajiem automobiļiem (M1), tas nozīmē — uz Japānas tirgus nozari, kas ir vissvarīgākā Eiropas automobiļu ražotājiem, un ka Japānas lēnais pielāgošanās temps starptautiskajiem standartiem ierobežo priekšrocības, ko paredz ANO/EEK 1958. gada nolīguma savstarpējās atzīšanas noteikumi; tā kā ES un Japānas regulatīvā reformu dialoga rezultātā, kurš uzsākts 1994. gadā, līdz šim vēl nav panākti vērā ņemami rezultāti par noteikumu saskaņošanu un savstarpēju atzīšanu, kas, it īpaši ņemot vērā pašreizējo ekonomisko gaisotni, parāda, cik svarīgi ir risināt un atcelt nevajadzīgas beztarifu barjeras, iespējams, uzsākot sarunas par nolīgumu attiecībā uz ekonomisko integrāciju un brīvas tirdzniecības nolīgumu starp ES un Japānu, ja sadarbības izvērtējums liecina, ka ir nodrošināta atbilstība nepieciešamajiem nosacījumiem, kas minēti iepriekš, tostarp arī 17 jautājumi attiecībā uz M1 nozari, bet ne tikai tiem, un norāda, ka Japānas pārbaudes cikls vieglo automobiļu emisiju un degvielas efektivitātes noteikšanai izraisa situāciju, ka Eiropas vieglie automobiļi ļoti nelielā mērā atbilst priekšnoteikumiem nodokļu atvieglojumiem Japānā, kuru noteikšanas pamatā ir nekaitīgums videi;

H. tā kā Krievija kopš 2010. gada decembra ir palielinājusi izvedmuitas nodokļus varam no 0 % līdz 10 % un niķelim — no 5 % līdz 10 % līdz ar augstu izvedmuitas nodokli kokmateriāliem un attiecībā uz Eiropas ražotājiem ir noteikusi eksporta ierobežojumus svarīgām izejvielām, galvenokārt tērauda rūpniecībā(24) un mežsaimniecības nozarē;

I.   tā kā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvai vajadzētu būt efektīvam instrumentam pārredzamības nodrošināšanā un spekulāciju apkarošanā preču tirgos;

J.   tā kā iepriekšējos gados Ķīnā nepārtraukti pieaudzis beztarifu barjeru skaits un tās varētu ierobežot uzņēmumu, jo īpaši Ķīnas teritorijā izveidoto MVU, attīstību;

K. tā kā vairāk nekā gadu Ķīnā bija gandrīz neiespējami reģistrēt Eiropā ražotus kosmētikas produktus, it īpaši tad, ja to sastāvā bija jaunas vielas, jo Ķīnā attiecībā uz tiem nebija ne pienācīgas juridiskas definīcijas, ne skaidru pamatnostādņu par pašu procedūru(25);

L.  tā kā kopš 2010. gada beigām radušās bažas sakarā ar Indijas telekomunikāciju regulatīvas iestādes ieteikumiem attiecībā uz telekomunikāciju aprīkojuma ražošanas politiku, ar kuru iekšzemē ražotajiem produktiem (telekomunikāciju aprīkojumam) jāpiešķir priekšrocības piekļuvei tirgum, galvenokārt ar subsīdiju starpniecību, kā arī ar īpašiem pasākumiem nodokļu jomā, saistot tos ar pasākumiem, kas paredz valsts iepirkumu(26);

M. tā kā Brazīlijā un Argentīnā regulāri tiek pieņemti gan ar tarifiem saistīti, gan nesaistīti pasākumi, kas nelabvēlīgi ietekmē Eiropas uzņēmumus, kaut gan abas valstis kā Mercosur dalībvalstis ir iesaistījušās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ES; tā kā turklāt no ES uzņēmumiem saņemta informācija par trūkumiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā un īstenošanā un par patentu un preču zīmju pieteikumu nereģistrēšanu attiecībā uz dažādām precēm, kā arī par papildu diskriminējošu prasību noteikšanu farmācijas izstrādājumiem saistībā ar piekļuvi Brazīlijas tirgum; tā kā gan Brazīlijas vilcināšanās parakstīt Madrides protokolu, gan nepievienošanās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (PIĪO) Interneta nolīgumiem iespaido intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu aizsardzību šajā valstī; tā kā sankcijas nav pietiekami bargas, lai cīnītos pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

N. tā kā eksportētāji no ES sastopas ar dažāda veida ierobežojumiem citos tirgos, piemēram, ierobežots robežpunktu skaits Vjetnamā un prasība iesniegt papildu dokumentus vīna un stirpo alkoholisko dzērienu, kosmētikas un mobilo telefonu ievešanai(27), un apgrūtinošā muitas novērtējuma procedūra Ukrainā, ar kuru patvaļīgi tiek veikta produktu pārklasificēšana un piemērojamās PVN likmes palielināšana attiecībā uz lauksaimniecības ražojumiem un produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī apģērbu un iekārtām;

O. tā kā tādās valstīs kā Ķīna, Indija, Ukraina, Brazīlija un Norvēģija videi nekaitīgas un atjaunojamas enerģijas tehnoloģiju joma arvien lielākā mērā tiek pakļauta beztarifu barjerām, piemēram, prasībām par iekšzemē radīto vērtības daļu, diskriminācijai saistībā ar publisko iepirkumu, priekšrokas došanai attiecīgās valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem, ierobežojumiem attiecībā uz ārvalstu darbinieku brīvu apriti, ierobežojumiem, kas paredz vietēju izcelsmi un īpašumtiesības, utt.;

P.  tā kā ES, kad vien tas ir nepieciešams, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, tostarp daudzpusējus un divpusējus strīdu izšķiršanas mehānismus un ar dalību PTO saderīgus tirdzniecības aizsardzības instrumentus, būtu aktīvi jāaizstāv savi uzņēmumi, ja to tirdzniecības partneri pārkāpj pieņemtos noteikumus, PTO standartus un principus;

Q. tā kā saskaņā ar ES tiesību aktiem piedāvājumus Eiropas publiskā iepirkuma līgumiem bez jebkādas diskriminācijas var iesniegt gan Eiropas, gan ārvalstu uzņēmumi un tā kā partneriem Eiropas Savienībā būtu jādara viss iespējamais, lai Eiropas uzņēmumi saņemtu ekvivalentas atļaujas iesniegt pieteikumus publiskā iepirkuma līgumiem trešās valstīs, ievērojot taisnīgus un objektīvus noteikumus,

1.  uzskata, ka ES galveno stratēģisko partnervalstu noteikto nepamatotu beztarifu barjeru un citu regulatīvu šķēršļu atcelšana vai samazināšana ar regulatīva dialoga starpniecību būtu jākļūst par ES jaunās tirdzniecības politikas vienu no galvenajām regulatīvajam prioritātēm, kas izriet no stratēģijas „Eiropa 2020”; uzskata par nepamatotām visas barjeras, kas saistītas ar divpusējo un daudzpusējo tirdzniecības noteikumu nekonsekventu īstenošanu; tomēr uzsver, ka, īstenojot regulatīvo dialogu, būtu jārespektē visu valstu tiesības uzlabot cilvēktiesības, noteikumus vides un sociālajā jomā, kā arī sabiedrības veselību;

2.  aicina Komisiju sistemātiski nodarboties ar tādiem visaptverošas stratēģijas daļu veidojošiem jautājumiem kā beztarifu barjeru lielā daudzveidība, tehniskā sarežģītība un politiskā piesardzība, tostarp izmantojot uzlabotu regulatīvo dialogu un iesaistot visus ES tirdzniecības partnerus, īpaši tos, kuriem ir stratēģiska nozīme; jo īpaši uzskata, ka komitejas, kas pārskata divpusējo brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, attiecīgās PTO komitejas un ANO standartu noteikšanas aģentūras ir piemēroti forumi, lai apspriestu šos regulatīvos jautājumus;

3.  aicina Komisiju stingri nošķirt tās beztarifu barjeras, kuras izraisa netaisnīgus konkurences izkropļojumus, no barjerām, kuras atspoguļo leģitīmus valsts politikas mērķus, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības veselību un vides aizsardzību; uzsver, piemēram, ka Eiropas tiesību aktus par ģenētiski modificētiem produktiem, kā arī noteikumus, kas saistīti ar veselību un augu veselību un ietekmē lauksaimniecību, nevar uzskatīt par netaisnīgām beztarifu barjerām, bet tās gluži pretēji starptautiskās tirdzniecības arēnā ir jāaizsargā;

4.  uzsver, ka šādos strukturētos regulatīvos dialogos, kas atspoguļojas divpusējos brīvas tirdzniecības nolīgumos, pilnībā jāievēro demokrātiskais process standartu pieņemšanā gan ES, gan tās tirdzniecības partnervalstīs;

5.  uzstāj, ka ar beztarifu barjerām saistīto jautājumu risināšana ir daudzu dienestu kopīgs uzdevums, iesaistot dažādus Komisijas ģenerāldirektorātus, un būtu jāuzskata par prioritāti Komisijas regulatīvi politiskajā darba programmā, jo īpaši ar tehnisko noteikumu saskaņošanas starpniecību, balstoties uz starptautiskiem standartiem;

6.  mudina Komisiju regulāri izmantot attiecīgos saziņas kanālus sadarbībai ar saviem līdzīgi domājošajiem partneriem, lai risinātu jautājumu par beztarifu barjerām un regulatīvajiem šķēršļiem trešās valstīs nolūkā izstrādāt kopējas stratēģijas šo šķēršļu likvidēšanai;

7.  uzskata, ka prasībai par savstarpēju piekļuvi tirgum gan rūpnieciski attīstītām valstīm, gan valstīm, kas strauji attīstās, būtu jākļūst par neatņemamu daļu ES tirdzniecības stratēģijā tāpat kā beztarifu barjeru atcelšanai vai mazināšanas stratēģijai;

8.  aicina Komisiju pievērsties šiem vispārējiem un ilgstoši aktuālajiem jautājumiem visos daudzpusējos un divpusējos tirdzniecības nolīgumos, jo īpaši brīvās tirdzniecības nolīgumos, un nodrošināt, ka beztarifu barjerām piemērotos forumos jāpievērš vismaz tikpat liela uzmanība, kāda pašreiz tiek veltīta tarifu atcelšanai, jo īpaši tās sarunās ar rūpnieciski attīstītajām un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm; uzsver, ka sadarbības jomā ar jaunattīstības valstīm, jo īpaši ar vismazāk attīstītajam valstīm un mazām uz atsevišķām salām esošām valstīm, prioritāte jāpiešķir tirdzniecības atbalstam un tehniskajai un finansiālajai palīdzībai, lai sekmētu, ka šādas valstis uzlabo regulatīvo vidi, vienlaicīgi ņemot vērā to īpašās vajadzības attiecībā uz iekšējo tirgu attīstību un jauno ekonomikas nozaru un lauksaimniecības struktūru aizsardzību, kuras daudzos gadījumos ir neaizsargātas;

9.  uzskata, ka Eiropas Parlamentam turpmāk, novērtējot tirdzniecības nolīgumus, būtu lielāka uzmanība jāpievērš tam, kādā veidā tiek risināti ar beztarifu barjerām, jo īpaši nepamatotām beztarifu barjerām saistītie jautājumi, lai nodrošinātu Eiropas eksportētājiem un ieguldītajiem, jo īpaši MVU, piekļuvi trešo valstu tirgiem, vienlaicīgi respektējot to, ka jaunattīstības valstīm vajadzīga īpaša un atšķirīga attieksme, kā tas paredzēts PTO priekšrakstos;

10. mudina Komisiju arī turpmāk censties regulāri atjaunināt sarakstu ar galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras ES eksportētāji vai ieguldītāji nozīmīgos trešo valstu tirgos, jo īpaši brīvo tirdzniecības nolīgumu partnervalstīs, tostarp ņemot vērā dalībvalstu un uzņēmumu pausto bažu daudzumu un raksturu, kas būtu līdzeklis situācijas novērtēšanai trešās valstīs;

11. atgādina Komisijai, ka Eiropas intelektuālā īpašuma aizsardzības politikai attiecībā uz jaunattīstības valstīm arī turpmāk būtu jāatbilst Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem paredzētajām saistībām un šajā politikā pilnībā jārespektē 2001. gada Dohas deklarācija attiecībā uz Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un sabiedrības veselību, jo īpaši ģenērisko zāļu un sabiedrības veselības jomā, tādā veidā ļaujot jaunattīstības valstīm risināt politiskos jautājumus sabiedrības interesēs;

12. uzskata — kaut gan pašreiz nevar izveidot tiešu saikni starp specifiskām beztarifu barjerām un citiem regulatīvajiem šķēršļiem, ar kuriem sastopas ES uzņēmumi, mēģinot piekļūt ārvalstu tirgiem, no vienas puses, un darba vietu skaita samazināšanos ES dalībvalstīs, no otras puses, Komisija, apspriežoties ar attiecīgam citām starptautiskām organizācijām, būtu jāpārbauda, vai ir kāda atbilstība starp specifiskām beztarifu barjerām ES un trešās valstīs un darba vietu pašreizējo radīšanu vai samazināšanos ES;

13. norāda, ka Komisijai būtu jāizpēta iespēja izstrādāt un pieņemt agrīnas brīdināšanas mehānismu beztarifu barjeru atklāšanai un jānostiprina tās rīcībā esošie analītiskie līdzekļi šo barjeru kvalitatīvai novērtēšanai un nepamatotu beztarifu barjeru skaidrākai definēšanai; ierosina, ka mehānismam būtu jādarbojas ar ES delegāciju starpniecību, kuras atrodas trešās valstīs, sadarbojoties ar struktūrvienībām, kuras jau ir izveidojušas dalībvalstis;

14. mudina Komisiju, balstoties uz starptautiskiem standartiem, uzlabot starptautisko regulatīvo sadarbību, tostarp daudzpusējos forumos, un regulatīvo prasību konverģenci un, ja iespējams, iesaistīties regulatīvā dialogā, lai risinātu jautājumus attiecībā uz pašreizējiem vai nākotnē iespējamiem tirdzniecības šķēršļiem nolūkā ierobežot strīdus un ar tiem saistītās tirdzniecības izmaksas;

15. mudina Komisiju veicināt publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu, kuri balstīti uz starptautiskiem standartiem, kā tas noteikts Valsts iepirkuma nolīgumā, un izmantot vai izvērst pašreizējos regulatīvos dialogus, lai uzlabotu sadarbību attiecībā uz regulatīvo sistēmu un sekmētu pašreizējās tieši un netieši diskriminējošās prakses pārstrukturēšanu un attiecīgā gadījumā — tās izbeigšanu ES attiecībās ar rūpnieciski attīstītajām partnervalstīm;

16. uzskata, ka viens no risinājumiem tirdzniecības un ieguldījumu beztarifu barjeru samazināšanā ir Valsts iepirkuma nolīguma reformēšana PTO, pienācīgi ņemot vērā iepirkuma politikas daudzfunkcionālo būtību; aicina nozīmīgākās jaunās tirgus ekonomikas valstis piedalīties šajā procesā un bez kavēšanās parakstīt un ratificēt turpmāko nolīgumu;

17. aicina Komisiju saglabāt labvēlīgu un stingru nostāju sarunās ar Ķīnu par publiskā iepirkuma nolīguma parakstīšanu, lai panāktu Ķīnas publiskā iepirkumu tirgus atvēršanu ar vienlīdzīgiem un savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, kā arī vienlīdzīgu attieksmi un paredzamus apstākļus Eiropas uzņēmumiem;

18. iesaka pārskatīt normatīvos līdzekļus, ar ko nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz publisko iepirkumu par projektiem, ko finansē ar ES subsīdijām, netiek piešķirtas valstīm piederošiem uzņēmumiem no trešām valstīm, kuras nav ne parakstījušas Nolīgumu par valsts iepirkumu, ne starpvalstu nolīgumus par abpusēju tirgus atvēršanu, vai arī ka šādos gadījumos ES var pieprasīt subsīdiju atmaksu;

19. atgādina, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi ir svarīgi Eiropas ekonomikai un ka ir nepieciešams radīt stabilu un pievilcīgu vidi Eiropas ieguldītājiem ārvalstīs, kā arī sekmēt atvērtu vidi ieguldījumiem visā Eiropā; tomēr ierosina, ka abu pušu interesēs būtu vēlams Eiropas līmenī apsvērt šo ieguldījumu ietekmi uz iekšējo tirgu, lai novērstu jebkādu iespējamu kaitējumu Eiropas inovācijai un zinātībai konkrētās stratēģiskās nozarēs;

20. mudina ES uzņēmējus un eksportētājus izmantot pašreizējās iespējas, tostarp sūdzību iesniegšanu par tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem vai sūdzību reģistru Tirgus piekļuves datubāzē, lai ziņotu Komisijai par jebkuriem materiālajiem zaudējumiem, kas izriet no visu veidu nepamatotiem tirdzniecības šķēršļiem, un Komisijai tie būtu jānovērtē un jāizmanto visi nepieciešamie pasākumi, lai risinātu nepamatotas beztarifu barjeras;

21. uzskata, ka attiecībā uz izejvielām Komisijai būtu jāīsteno noturīga, vispusīga un vairākām politikas jomām atbilstoša stratēģija, atzīstot, ka eksporta ierobežojumus un izvedmuitas nodokļus var uzskatīt par nozīmīgiem attīstības mērķu atbalstīšanā, vides aizsardzībā vai dabas resursu ilgstošā izmantošanā vismazāk attīstītajās valstīs un mazās uz atsevišķām salām esošās valstīs, kā arī citās jaunattīstības valstīs, izņemot Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā; norāda, ka vairums PTO dalībvalstu, kas izmanto eksporta nodokļus, ir jaunattīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis; mudina ES necensties panākt izvedmuitas nodokļu aizliegumu PTO attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un mazām uz atsevišķām salām esošām valstīm, kā arī citām jaunattīstības valstīm, izņemot Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu, divpusējos tirdzniecības nolīgumos un ekonomiskajos partnerattiecību nolīgumos (EPA), jo tas ierobežotu politiskās iespējas šo instrumentu izmantot vērtības pievienošanā, diversifikācijā, jaunizveidotas rūpniecības aizsardzībā, nodrošinātībā ar pārtiku un ar ieņēmumiem un vidi saistītos apsvērumos, kamēr tās nav sasniegušas attīstītu jaunattīstības valstu statusu;

22. secina — lai pilnībā novērtētu tirdzniecības liberalizācijas sniegtās priekšrocības valstīs, kas atver savus tirgus, atceļ tarifus un beztarifu barjeras, tirdzniecības partneriem būtu jāvienojas par pārejas periodiem attiecībā uz piekļuves noteikšanu tirgiem un ieguldījumu veikšanu īpaši neaizsargātās nozarēs vai izņēmuma gadījumos izslēgt šīs nozares pilnībā;

23. saskaņā ar ES un ASV Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu tirdzniecības principiem (parakstīti ar ASV, ievērojot EKL) mudina Komisiju pilnībā pārskatīt un risināt diskriminējošu un nesamērīgu noteikumu izmantošanu, saistības un citus likumdošanas paņēmienus, kas vērsti pret IKT tīkliem un pakalpojumiem, lai ierobežotu atklātu informācijas plūsmu un pakalpojumu piekļuvi tirgum un palielinātu digitālo plaisu;

24. uzskata, ka pienācīga prioritāte jāpiešķir tirdzniecības un ieguldījumu īstenošanas šķēršļiem, kuri ietekmē pakalpojumu nozari, cita starpā IKT un telekomunikāciju, profesionālo un uzņēmējdarbības pakalpojumu, finanšu pakalpojumu, būvniecības, mazumtirdzniecības un piegādes jomā; šiem beztarifu pasākumiem, tostarp iekšzemes noteikumiem, īpašumtiesību ierobežojumiem un dažādiem krīzes pasākumiem (tostarp diskriminējošiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā), ir īpaša nozīme, ņemot vērā pakalpojumu tirdzniecības lielāko pievienoto vērtību un ES kā lielākā pakalpojumu eksportētāja stāvokli;

25. uzskata, ka būtu jāizveido PTO strīdu izšķiršanas mehānisms beztarifu barjeru atcelšanas veicināšanai konstruktīvā, efektīvā, ātrā un konfrontāciju nepieļaujošā veidā, kā paraugu izmantojot SOLVIT sistēmu, saskaņā ar agrākajiem līdzīgajiem ierosinājumiem, ko paudušas gan ES, gan Indija;

26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) http://www.wto.org/english/docs_e/legal_e/17-tbt.pdf (2) OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp. (3) OV C 233 E, 28.9.2006., 103. lpp. (4) OV C 298 E, 8.12.2006., 235. lpp. (5) OV C 306 E, 15.12.2006., 400. lpp. (6) OV C 308 E, 16.12.2006., 182. lpp. (7) OV C 102 E, 24.4.2008., 128. lpp. (8) OV C 146 E, 12.6.2008., 95. lpp. (9) OV C 259 E, 29.10.2009., 77. lpp. (10) OV C 67 E, 18.3.2010., 132. lpp. (11) OV C 117 E, 6.5.2010., 166. lpp. (12) OV C 12 E, 15.1.2011., 256. lpp. (13) Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0063. (14) Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)0141. (15) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0206. (16) Pieņemtie teksti, P7_TA-(2011)0224. (17) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0225. (18) Pieņemtie teksti, P7_TA (2011)0257. (19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0364. (20) Pieņemtie teksti, P7_TA-(2011)0412. (21) Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2011)000. (A7–0326/2011, paredzēta balsojumam plenārsēdē oktobra otrajā pusē). (22) Sk. arī http://www.wto.org/english/res_e/statis_e/statis_e.htm. (23) SDO un PTO kopīgais ziņojums, Globalizācija un neoficiālās darba vietas jaunattīstības valstīs, 2009. g. (24) Sk. Krievijas valdības Ārējās tirdzniecības aizsardzības pasākumu komisijas pieņemto lēmumu, 2010. gada 12. novembrī izdodot Dekrētu Nr. 892 un Nr. 893. (25) 2010. gada aprīlī stājoties spēkā Ķīnas Pārtikas un zāļu pārvaldes 2009. gada decembrī pieņemtajam Dekrētam Nr. 856, kosmētikas produktiem ir nepieciešama reģistrēšana. Tā rezultātā ES uzņēmumiem radušās problēmas tika apspriestas ĢD SANKO un Pārtikas un zāļu pārvaldes regulatīvā dialoga ietvaros. (26) Indijas telekomunikāciju regulatīvās iestādes 2011. gada 12. aprīļa ieteikumi par telekomunikāciju aprīkojuma ražošanas politiku: (http://www.trai.gov.in/WriteReadData/trai/upload/Recommendations/133/Recommondation%20_telecom.pdf). (27) Paziņojums Nr. 197, kas Vjetnamā ir pieņemts 2011. gada 6. maijā, paredzot šīs divu veidu prasības vīnu un stipro alkoholisko dzērienu, kā arī kosmētikas un mobilo telefonu ievešanai, stājies spēkā 2011. gada 1. jūnijā.

I. Ievads

Gadu gaitā referents arvien vairāk ir pārliecinājies par dažādiem šķēršļiem, kas traucē starptautiskajai tirdzniecībai. Īstenojot Eiropas Parlamenta deputāta pilnvaras, referents par savu pienākumu uzskata apkarot jebkāda veida protekcionismu. Referents uzskata, ka atklāta un godīga tirdzniecība ir labākais veids, kā nodrošināt un saglabāt līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem, kuri ir iesaistījušies pasaules mēroga konkurencē. Referents vienmēr ir pārliecinoši aizstāvējis daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un noteikumus, kas izveidoti saistībā ar PTO, jo uzskata to par labāko līdzekli, kā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem globālajiem tirdzniecības partneriem.

Visu šo iemeslu dēļ referents ir nolēmis rūpīgi apskatīt jautājumu par beztarifu barjerām, kuras gan Eiropas uzņēmumi un eksportētāji, tirdzniecības analītiķi, gan arī Eiropas Komisija atzinuši par pieaugošu šķērsli brīvai piekļuvei partnervalstu tirgiem. Lai paskaidrotu šīs problēmas aktualitāti, referents vispirms vēlas formulēt šo barjeru definīciju, bet pēc tam būtu jāapsver, kādas grūtības ir šo barjeru novēršanā ar partnervalsti, un visbeidzot apskatīt ieteikumus, kurus viņš piedāvā šajā ziņojumā.

II. Beztarifu barjeru definīcija(1)

Beztarifu barjeras (vai pasākumi, kas nav saistīti ar tarifu noteikšanu) attiecas uz visiem tirdzniecību ierobežojošiem pasākumiem, kas nav ievedmuitas nodokļi (tarifi), kas ierobežo importu. Pirmo reizi beztarifu barjeras tika apspriestas PTO daudzpusējās tirdzniecības Tokio sarunu kārtā no 1973. gada septembra līdz 1979. gada aprīlim.

Ir divi galvenie beztarifu barjeru veidi. Pirmo veidu aptver tās barjeras, kas tieši ietekmē cenas, piemēram, eksporta subsīdijas vai muitas nodokļu atmaksāšana, kompensēšana un antidempinga muitas nodokļi, manipulācijas ar eksporta subsīdijām, ievedamo preču vērtības noteikšanas metodes, ilgstošas muitas procedūras, sanitārie noteikumi, minimālo importa cenu noteikšana, nepamatoti standarti un pārbaudes procedūras. Otro veidu aptver barjeras, kas netieši ietekmē cenu, piemēram, importa licences, importa kvotas un „voluntāri” eksporta ierobežojumi. To var papildināt arī ar izplatīšanas ierobežojumiem vai citu konkurenci ierobežojošu praksi vai aizliegumiem, kas var kropļot tirdzniecību.

III. Jautājuma sarežģītība

Beztarifu barjeras ir tehniskas, sarežģītas un politiski problemātiskas, jo dažus no šiem pasākumiem valdības īsteno tā dēvētajās sabiedrības interesēs. Piemēram, tehniskie noteikumi, obligātie standarti un sertifikācijas sistēmas attiecībā uz veselības aizsardzību un patērētāju drošību paši par sevi var neveidot tirdzniecības šķēršļus, jo tos var īstenot, lai panāktu likumīgus politiskos mērķus. Tomēr atsevišķos gadījumos ir tā, ka šā veida politisko instrumentu iespējamā likumība tiek izmantota ļaunprātīgi, un tos ir grūti atcelt. Beztarifu barjeras, saudzīgi izsakoties, pasaules tirdzniecībā ir politiskie „karstie kartupeļi”.

Tādēļ, ņemot vērā likumīgu aizsardzības pasākumu nošķiršanu no slēpta protekcionisma, šķiet, ka Eiropas Savienībai, kurai ir ekskluzīva kompetence tirdzniecības un ieguldījumu jomā, būtu jārisina ar beztarifu barjerām saistītie jautājumi visaptverošas stratēģijas ietvaros, izmantojot gan diplomātiskus centienus, kuri īstenojami ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējas darbības dienestu, gan arī pastiprinātu regulatīvo dialogu ar ES tirdzniecības, jo īpaši stratēģiskajiem partneriem, lai beztarifu barjeru jautājumu padarītu par starptautisko sarunu centrālo jautājumu, kurās apvienota gan tirdzniecība, gan politika.

IV. Ieteikumi novērst un atrisināt problēmu

A. Preventīvi pasākumi

Referenta mērķis ir panākt aktīvu Komisijas rīcību, lai novērstu vai vismaz samazinātu beztarifu barjeru ierobežojošo ietekmi uz Eiropas uzņēmumu iespējām piekļūt ārvalstu tirgiem. Referents uzskata, ka tam jākļūst par vienu no galvenajām prioritātēm jaunajā ES tirdzniecības politikā saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Komisijai jautājums par beztarifu barjerām būtu jāapspriež ar visiem ES tirdzniecības partneriem, bet īpaši svarīgi ir apspriest to ar stratēģiskajiem partneriem, ar kuriem tiek veikta ES tirdzniecības lielākā daļa.

ES būtu arī rūpīgi jāpārbauda pašas pasākumi tirdzniecības jomā, lai atceltu visus nelikumīgos šķēršļus atklātai un brīvai tirdzniecībai, un tā kļūtu par patiesu līderi cīņā pret beztarifu barjerām. Turklāt Komisijai jāpievēršas šai problēmai arī PTO sarunu darba kārtības ietvaros. Pašreizējā PTO Līguma par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (TBT līgums)(2), ar kuru tiek veicināti starptautiskie regulatīvie standarti, kas ļauj aizsargāt ikvienas valsts likumīgas intereses, periodiska pārvērtēšana būtu jāizmanto, lai nodrošinātu jaunas iespējas, kā izpētīt to, vai var noteikt jaunus starptautiskus standartus un regulatīvo paraugpraksi. Šā mērķa īstenošanai, šķiet ir atbilstoši paredzēt tehnisko noteikumu saskaņošanas vai savstarpējas atzīšanas principa sekmēšanu.

Līdzās ofensīvai PTO līmenī referents ieteiktu Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam iesaistīties kopīgā sadarbībā ar ES tirdzniecības partneriem nolūkā aktīvi cīnīties pret beztarifu barjerām. Referents apzinās šā uzdevuma sarežģītību, bet grūtības neattaisno atkāpšanos no šā jautājumu risināšanas starptautiskās tirdzniecības sarunās vienalga, vai tas attiecas divpusējo vai uz daudzpusējo līmeni. Īpaši būtu jākoncentrējas uz visām pašreiz notiekošajām un turpmākajām sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kurās ir iesaistīta ES. Referents nešaubās par to, ka Eiropas Parlamenta apņemšanās piešķirt šim jautājumam īpašu aktualitāti tās politiskajā darba kārtībā, vērtējot tirdzniecības nolīgumus pirms piekrišanas sniegšanas to noslēgšanai.

B. Korektīvi pasākumi

Ņemot vērā brīvās tirdzniecības nolīgumus starp ES un trešām valstīm, ir būtiski nodrošināt, ka šajos nolīgumos ir ievērots savstarpīgums attiecībā uz piekļuvi tirgum un savstarpējs labums abām līgumslēdzējām pusēm. Turklāt referentam šķiet lietderīgi paredzēt, tostarp arī visos brīvās tirdzniecības nolīgumos, divpusējos aizsardzības mehānismus, tostarp piemērotus, ar dalību PTO savienojamus korektīvos pasākumus nolūkā novērst kaitējumu vai kaitējuma draudus Eiropas uzņēmumiem, kā arī tirdzniecības partneru likumīgajam interesēm, tajā paša laikā pakāpeniski izvēršot brīvās tirdzniecības principu.

Divpusējās un daudzpusējās sarunas ir arī laba iespēja Komisijai pastiprināt regulatīvo sadarbību ar galvenajiem ES tirdzniecības partneriem, kas veidotu daļu no augsta līmeņa dialoga, kurš būtu jāizmanto, lai veicinātu starptautisko standartu līdzvērtību un konverģenci visās nozarēs, tostarp arī saistībā ar publisko iepirkumu. Šīs sadarbības galīgais mērķis ir samazināt strīdus un ar tiem saistītās Eiropas uzņēmumu izmaksas, neietekmējot rezultātā izveidotās normatīvās vides kvalitāti.

Nolūka palielināt vispārējo informētību par beztarifu barjerām un motivētu uzņēmumus un valsts pārvaldes iestādes cīnīties pret šiem šķēršļiem, Komisijai būtu jāsavāc informācija no PTO, ESAO un citām attiecīgām starptautiskās tirdzniecības organizācijām par paveikto vai pašreiz veicamo darbu attiecībā uz iespējamo korelāciju starp spēkā esošajām beztarifu barjerām un no tām izrietošām potenciālā tirgus daļām un to ietekmi uz iespējamo vai aktuālo darba vietu skaita samazināšanos. Arī šajā sakarībā referents velētos, lai Komisija pārbaudītu iespēju izstrādāt un pieņemt agrīnas brīdināšanas mehānismu beztarifu barjeru atklāšanai nolūkā stiprināt pašreizējos analītiskos instrumentus šīs problēmas kvalitatīvam ietekmes novērtējumam. Laika gaitā tādējādi varētu sagatavot rezultātu apkopojumu, izmantojot rādītājus, ar kuriem novērtē beztarifu barjeru kaitīgumu, balstoties, piemēram, uz tiem faktoriem, kas minēti Tirdzniecības barjeru regulā(3) un kuri veido noteicošos elementus sūdzībai sakarā ar tirdzniecības šķēršļiem.

Komisijai, proti, Tirdzniecības ģenerāldirektorātam, būtu jāīsteno Eiropas uzņēmumiem un eksportētājiem paredzēta informācijas kampaņa un regulāri jāorganizē darbsemināri, lai attiecīgā gadījumā palīdzētu tiem sagatavot sūdzību sakarā ar tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem. Tā vēl joprojām ir spēkā esošs instruments, lai iesniegtu sākotnējos pierādījumus par tirdzniecības šķēršļiem vai cita veida negodīgu tirdzniecības praksi, piemēram, beztarifu barjerām, kas ir spēkā kāda valstī un rada komerciālu kaitējumu kādam Eiropas uzņēmumam vai nu ES vai šajā trešā valstī(4).

V. Nobeigums

Lai apkopotu iepriekš minēto, var teikt, ka tirdzniecības liberalizācijas sniegtās priekšrocības vislabāk ir izjūtamas valstīs, kuras ir atcēlušas tarifus un beztarifu barjeras, lai pilnībā izmantotu atklātā tirgus piedāvātās iespējas, vienlaicīgi kompensējot iespējamos plašās liberalizācijas negatīvos aspektus, noslēdzot ar tirdzniecības partneriem daudzpusēju vienošanos par dažādiem pagaidu izņēmumiem. Šie izņēmumi var būt attiecīgu pakāpenisku periodu veidā, aizsargājot dažas ikviena partnera ekonomikas neaizsargātas nozares, ļaujot tam pakāpeniski pielāgoties un sagatavoties globālai konkurencei, pirms notiek faktiska tirgus atvēršana. Atrast pareizo līdzsvaru starp tirgus atvērtību un tirgus pagaidu slēgšanu ir ES tirdzniecības sarunu vedēju svarīgs uzdevums visās tirdzniecības sarunās un jo īpaši sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

(1) Papildu informāciju iespējams saņemt, iepazīstoties ar glosāriju tiešsaistē —http: //www.wto.org/english/thewto_e/glossary_e/ntbs_e.htm vai ar ESAO glosāriju — http://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=1837 , var arī ar uzņēmējdarbības skaidrojošo vārdnīcu tiešsaistē — http://www.businessdictionary.com/definition/non-tariff-barrier-NTB.html (2) TBT līgums tika pieņemts 1994. gadā PTO Urugvajas sarunu kārtas ietvaros. Ar to tika atjaunināts agrāk noslēgtais nolīgums, vienošanās par kuru tika panākta 1979. gadā Tokijas sarunu kārtā, kas pazīstams kā „Standartu kodekss”, kurš stājās spēkā 1980. gada 1. janvārī. TBT līguma tekstu var atrast PTO tīmekļa vietnē: http://www.wto.org/english/docs_e/legal_e/17-tbt.pdf. (3) Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94. (4) Nepieciešamo informāciju par sūdzību sakara ar tirdzniecības šķēršļiem var atrast Komisijas tīmekļa vietnē (tirdzniecības ģenerāldirektorāts): http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/trade-barriers/complaints/.

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  aicina Komisiju un Padomi turpināt Eiropas stratēģijas par piekļuvi ārējiem tirgiem īstenošanu, lai likvidētu beztarifu tirdzniecības šķēršļus un juridiskus ierobežojumus, uzlabotu juridisko noteiktību visu uzņēmēju interesēs, sekmētu pakalpojumu un ieguldījumu tirgus pieejamību, vienkāršotu publiskā iepirkuma procedūras, uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un ievērošanu un novērstu kavēkļus ilgtspējīgai izejvielu piegādei;

2.  atgādina, ka prioritāte jāpiešķir daudzpusējās tirdzniecības sarunām, kas notiek PTO paspārnē, it īpaši saistībā ar Dohas sarunu kārtas mērķu izpildi; aicina Komisiju saglabāt stingru nostāju, saskaņā ar daudzpusējiem un divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem aizstāvot Eiropas intereses pret negodīgu tirdzniecību un likvidējot visus netaisnīgos kavēkļus tirdzniecībai, tostarp vajadzības gadījumā apturot koncesijas vai citas saistības, kā paredzēts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu, 22. panta 2. punktā;

3.  aicina Komisiju iesaistīties sarunās ar to trešo valstu muitas iestādēm un citām kompetentām iestādēm, kuras veido galvenos eksporta tirgus, nolūkā mazināt Eiropas Savienībā ražotu vai komplektētu preču pārlieku stingrās vai nevajadzīgās pārbaudes procedūras, piemēram, ASV prasību par kravas konteineru skenēšanu 100 % apjomā, jo tie ir beztarifu šķēršļi un slēptie šķēršļi tirdzniecībai;

4.  atbalsta vienotā tirgus aktā iekļauto priekšlikumu veicināt noteikumu konverģenci un Eiropas Savienības un starptautisko standartu plašāku pieņemšanu, it īpaši patērētāju tiesību un vides aizsardzības, veselības un drošības, darba standartu un dzīvnieku labturības jomā, lai pēc iespējas ierobežotu tehniskus tirdzniecības šķēršļus un novērstu sociālo un ekoloģisko dempingu; uzsver, ka jaunu standartu izstrādē jāizmanto visaptveroša starptautiska pieeja, kam jābalstās uz plašām konsultācijām, lai izvairītos no jaunu tirdzniecības šķēršļu veidošanās, un uzsver, ka pasaules tirdzniecības sekmēšanā un izaugsmē un it īpaši jaunu tehnoloģiju izstrādē liela nozīme ir starptautiskajiem standartiem; aicina Komisiju risināt jautājumus ar tirdzniecības partneriem, kuri nepiemēro savstarpējas atzīšanas principus attiecībā uz ES standartizācijas organizāciju izstrādātajiem standartiem;

5.  uzsver, ka strukturētajos regulatīvajos dialogos, kas Eiropas Savienībai ir uzsākti ar atsevišķiem partneriem, piemēram, ar ASV Transatlantiskajā likumdevēju dialogā, Transatlantiskajā uzņēmēju dialogā un Transatlantiskajā ekonomikas padomē, kā arī ar Ķīnu Augsta līmeņa ekonomikas un tirdzniecības dialogā vai ar Japānu Augsta līmeņa grupā, būtu jāsasniedz konkrēti rezultāti attiecībā uz savstarpēju atzīšanu, konverģenci un noteikumu un standartu pilnveidi un vajadzētu uzsākt šādus dialogus arī ar citiem tirdzniecības partneriem;

6.  mudina Komisiju nodrošināt, lai trešās puses, nosakot standartus, ievēro Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā un izstrādā stratēģijas, ar ko stimulē godīgu un vienlīdzīgu standartu pieņemšanu tajās jutīgajās jomās, uz kurām attiecas izņēmumi;

7.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt politikas saskaņošanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekļuvi izejvielām, it īpaši retzemju metāliem, kā arī IKT tīklu savietojamību un to, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu vienkāršāka piekļuve transatlantiskajiem tirgiem;

8.  uzsver, ka MVU saskaras ar papildu grūtībām saistībā ar ārvalstu noteikumiem un beztarifu barjerām, it īpaši ar juridisko un administratīvo slogu, kas rodas sakarā ar tirdzniecības aizsardzības instrumenta procedūrām;

9.  aicina Komisiju paātrināt tirdzniecības aizsardzības instrumenta procedūru vienkāršošanu un pielāgošanu MVU vajadzībām un to grāmatvedības sistēmām, kā arī ieviest piemērotus atbalsta pasākumus tiem MVU, kurus ietekmē trešo valstu uzsāktie tiesas procesi;

10. uzsver, ka svarīga nozīme pētniecības un izstrādes veicināšanā ir kopīgiem ieguldījumiem ilgtermiņa iekšējos ieguldījuma projektos, un aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt trešo valstu piekļuvi ES pamatprogrammām;

11. aicina Komisiju un Padomi savstarpīguma un savstarpēja labuma gaisotnē veicināt dialogu un sadarbību ar Eiropas Savienības tirdzniecības partneriem saistībā ar produktu drošību un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu;

12. pauž nožēlu, ka ES galveno partneru publiskie iepirkumi nav tik atvērti kā publiskie iepirkumi Eiropas Savienībā; stingri atbalsta Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir pārskatīt ES tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā, it īpaši tādu pasākumu ieviešanu, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu godīgumu gan attiecībā uz ES uzņēmumu piekļuvi trešo valstu publiskajiem iepirkumiem, gan uz trešo valstu uzņēmumu piekļuvi publiskajiem iepirkumiem Eiropā, pamatojoties uz savstarpīguma principu, un lai stiprinātu Eiropas Savienības nostāju sarunās par Eiropas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu publiskajiem iepirkumiem; uzskata, ka šajā jomā starp ES, rūpnieciski attīstītajām valstīm un galvenajiem jaunietekmes partneriem ir vajadzīgs savstarpīgums; tomēr uzsver, ka šādi pasākumi nedrīkst izraisīt jaunu neatbilstīgu tirgus sadalīšanu, kam savukārt varētu būt negatīva netieša ietekme uz Eiropas rūpniecību un tās globālajām tirdzniecības attiecībām; tāpēc uzsver, ka politika ir jāveido, balstoties uz pierādījumiem, un ka nepieciešams rūpīgs ietekmes novērtējums, tāpat arī to relatīvo risku un ieguvumu novērtējums, kuri attiecas uz ES uzņēmumiem un valsts sektora ieinteresētajām personām, lai ierosinātu tiesību aktus; aicina Komisiju ne vēlāk kā 2011. gada nogalē iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kā tas noteikts paziņojumā par vienotā tirgus aktu;

13. iesaka pārskatīt normatīvos līdzekļus, ar ko nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz publisko iepirkumu par projektiem, ko finansē ar ES subsīdijām, netiek piešķirtas valstīm piederošiem uzņēmumiem no trešām valstīm, kuras nav parakstījušas ne publiskā iepirkuma nolīgumu, ne starpvalstu nolīgumus par abpusēju tirgus atvēršanu, vai arī ka šādos gadījumos ES var pieprasīt subsīdiju atmaksu;

14. pauž nožēlu, ka šobrīd tikai 14 valstis ir publiskā iepirkuma nolīguma puses un ka atšķirīgo pušu saistības attiecībā uz pieeju tirgum šajā nolīgumā ir asimetriskas; it īpaši uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt līdzsvarotus nolīgumus ar ES tirdzniecības partneriem par piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem; uzsver, ka nākamajās nolīguma pārskatīšanas reizēs ir nepieciešams pieprasīt savstarpīgumu no tām attīstītajām valstīm, kuras ir publiskā iepirkuma nolīguma puses;

15. aicina Komisiju saglabāt labvēlīgu un stingru nostāju sarunās ar Ķīnu par publiskā iepirkuma nolīguma parakstīšanu, lai panāktu Ķīnas publiskā iepirkumu tirgus atvēršanu ar vienlīdzīgiem un savstarpēji izdevīgiem noteikumiem, kā arī vienlīdzīgu attieksmi un paredzamus apstākļus Eiropas uzņēmumiem;

16. atgādina, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi ir svarīgi Eiropas ekonomikai un ka ir nepieciešams radīt stabilu un pievilcīgu vidi Eiropas ieguldītājiem ārvalstīs, kā arī sekmēt atvērtu vidi ieguldījumiem visā Eiropā; tomēr ierosina, ka abu pušu interesēs būtu vēlams Eiropas līmenī apsvērt šo ieguldījumu ietekmi uz iekšējo tirgu, lai novērstu jebkādu iespējamu kaitējumu Eiropas inovācijai un zinātībai konkrētās stratēģiskās nozarēs.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS