par programmu Daphne — sasniegumi un nākotnes izredzes

(2011/2273(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) 2010. gada 8. marta sanāksmes secinājumus par vardarbību,

–   ņemot vērā Komisijas izstrādāto Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam, ar ko tā iepazīstināja 2010. gada 21. septembrī (COM(2010)0491),

–   ņemot vērā rīcības plānu to politikas prioritāšu īstenošanai tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, kas noteiktas Stokholmas programmā laikposmam no 2010. līdz 2014. gadam; ar šo rīcības plānu Komisija nāca klajā 2010. gada 20. aprīlī (COM(2010)0171),

–   ņemot vērā 2011. gada 5. aprīļa rezolūciju par prioritātēm un pamatnostādņu izklāstu jaunai ES politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Lēmumu Nr. 779/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas „Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne III)(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 803/2004/EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (2004.–2008. gads), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne II)(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 24. janvāra Lēmumu Nr. 293/2000/EK, ar kuru pieņem Kopienas rīcības programmu (programmu Daphne) (2000.–2003. gadam) profilakses pasākumiem nolūkā apkarot vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm(4),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 11. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par starpposma novērtējumu Daphne III programmai 2007.–2013. gadam (COM(2011)0254),

–   ņemot vērā Komisijas lēmumus par gada darbības programmu pieņemšanu programmai Daphne III,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Tiesības un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (COM(2011)758,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0006/2012),

A. tā kā programma Daphne kopš tās uzsākšanas 1997. gadā ir bijusi tiešām veiksmīga gan tādēļ, ka tā bija populāra iesaistīto personu vidū (saņēmēji, valsts iestādes, universitātes un NVO), gan arī tādēļ, ka tās finansētie projekti bija iedarbīgi;

B.  tā kā Daphne ir vienīgā šāda veida programma, kuras mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm, bērniem un jauniešiem visā Eiropas Savienībā; tā kā, ņemot to vērā, ir ļoti svarīgi turpināt programmas Daphne finansēšanu, lai turpinātu pašreizējos pasākumus un ieviestu jaunus pasākumus, ar kuriem varētu efektīvi apkarot jebkāda veida vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm;

C. tā kā pret sievietēm, bērniem un jauniešiem vērstas vardarbības novēršana un apkarošana patlaban ir tikpat aktuāla kā 1997. gadā, kad tika pieņemta Daphne iniciatīva; tā kā programma kopš tās izstrādes ir ļāvusi atklāt jaunas vardarbības formas, tostarp vardarbību bērnu silītēs, sliktu izturēšanos pret vecāka gadagājuma cilvēkiem un seksuālos uzbrukumus pusaudžu vidū;

D. tā kā Parlaments neskaitāmās rezolūcijās ir norādījis, ka līdz šim programma Daphne ir saņēmusi nepietiekamu finansējumu, un ir apliecinājis savu apņemšanos nodrošināt, ka programmai ir pietiekams finansējums, lai ar tās pasākumiem varētu risināt reālās vajadzības, kuras saistītas ar visu veidu vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanu;

E.  tā kā Daphne ir ārkārtīgi svarīgs instruments sabiedrības informēšanai par vardarbību pret sievietēm un dod iespēju sieviešu organizācijām un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām pilnveidot savu darbu un veikt konkrētas darbības šajā jomā;

F.  tā kā nesen ir parādījušās jaunas vardarbības formas, kurās aizvien vairāk tiek izmantoti tiešsaistes sociālie tīkli;

G. tā kā pašreizējos ekonomikas krīzes un budžeta taupības apstākļos sievietēm ir mazāk līdzekļu, lai aizsargātu sevi un bērnus no vardarbības, un tā kā ir vēl būtiskāk ņemt vērā to, ka vardarbībai pret sievietēm un bērniem ir tieša finansiāla ietekme uz tiesu sistēmu un veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem; tā kā turklāt pastāv risks, ka finansējums tām valstu programmām un NVO, kas rūpējas par vardarbības upuru vajadzībām, varētu tikt samazināts;

H. tā kā Komisija tās dzimumu līdztiesības stratēģijā laikposmam no 2010. līdz 2015. gadam uzsver, ka vardarbība dzimuma dēļ ir viena no būtiskākajām problēmām, kas jārisina, lai panāktu patiesu dzimumu līdztiesību;

I.   tā kā ir svarīgi sieviešu tiesību līmeni kandidātvalstīs pietuvināt ES standartiem, lai šīs tiesības iekļautu programmas Daphne III darbības jomā;

J.   tā kā vardarbība pret sievietēm rodas aizvien pastāvošās dzimumu nevienlīdzības dēļ un ir strukturāla parādība, kas saistīta ar nevienlīdzīgo varas sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem mūsu sabiedrībā; tā kā to tomēr ir iespējams būtiski samazināt, apvienojot mērķtiecīgas darbības, kas vērstas pret dzimumu stereotipu rašanos izglītības jomā un plašsaziņas līdzekļos, un cīnīties pret šo vardarbību, uzlabojot informētību veselības aprūpes, policijas un tiesu sistēmā;

K. tā kā vardarbība pret sievietēm, bērniem un jauniešiem ietver visus cilvēktiesību pārkāpumu veidus, piemēram, seksuālu vardarbību, izvarošanu, vardarbību ģimenē, seksuāla rakstura uzbrukumu un uzmākšanos, prostitūciju, cilvēku tirdzniecību, seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumus, vardarbību pret sievietēm un jauniešiem darbavietā, vardarbību pret sievietēm, bērniem un jauniešiem konfliktsituācijās, vardarbību pret sievietēm, bērniem un jauniešiem cietumā vai aprūpes iestādēs un vairākas bīstamas tradīcijas, piemēram, dzimumorgānu kropļošanu; tā kā ikviens no minētajiem nodarījumiem var radīt dziļas psiholoģiskas traumas, nodarīt kaitējumu sieviešu, bērnu un jauniešu fiziskajai un garīgajai integritātei un atsevišķos gadījumos pat izraisīt viņu nāvi;

L.  tā kā pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana nav minēta kā mērķis Komisijas priekšlikumā par jauno programmu „Tiesības un pilsonība” finanšu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, kurā ir apvienota programma Daphne III, programmas PROGRESS dzimumu līdztiesībai un nediskriminēšanai veltītās sadaļas un Pamattiesību un pilsonības programma; tā kā tādējādi var tikt apdraudēta programmas Daphne pamanāmība un konsekvence, kā arī tās panākumi; tā kā piedāvātais jaunās programmas budžets ir mazāks nekā pašreizējo programmu budžets; tā kā priekšlikums negarantē finansējuma paredzamību minētās programmas mērķiem;

M. tā kā Eiropas Savienībā netiek regulāri apkopoti salīdzināmi dati par dažādiem vardarbības veidiem pret sievietēm, un tāpēc ir grūti pilnībā apzināties šīs problēmas patiesos apjomus un rast atbilstīgus risinājumus; tā kā ir ļoti grūti apkopot ticamus datus, jo baiļu un kauna dēļ gan sievietes, gan vīrieši nelabprāt ziņo par pieredzēto attiecīgajām iestādēm;

N. tā kā sabiedrībai par ģimenē notikušu vardarbību ir jāmaksā ļoti daudz, kā redzams vienā Daphne projektā, kurā aprēķināts, ka ģimenē pret sievieti vērsta vardarbība Eiropas Savienībā gadā izmaksā EUR 16 miljardus — tas ietver visas tiešās medicīniskās izmaksas (pakalpojumi cietušajiem, hospitalizācija, ambulatorā aprūpe, zāles), tiesu un policijas izmaksas, sociālās aprūpes izmaksas (izmitināšana un dažādu veidu palīdzība) un ekonomiskās izmaksas (negūtā peļņa)(5);

O. tā kā dažādos pētījumos par vardarbību dzimuma dēļ ir konstatēts, ka viena piektdaļa līdz viena ceturtdaļa visu sieviešu Eiropā ir piedzīvojušas vardarbību vismaz reizi savā pieauguša cilvēka dzīvē un vairāk nekā viena desmitdaļa sieviešu ir cietušas no seksuālas vardarbības, kurā ir pielietots spēks; tā kā pētījumi arī parāda, ka 26 % bērnu un jauniešu bērnībā ir piedzīvojuši fizisko vardarbību;

P.  tā kā sociālās atstumtības un nelabvēlīgo apstākļu dēļ romu tautības sievietes un bērni ir pakļauti ļoti lielam vardarbības riskam; tā kā iepriekšējo gadu laikā ar programmu Daphne ir sekmīgi atbalstītas daudzas iniciatīvas, kuru pamatā bija centieni pievērst uzmanību saiknei starp sociālo atstumtību, nabadzību un vardarbību;

Q. tā kā vardarbība dzimuma dēļ ir strukturāla problēma, kas ir plaši izplatīta visā Eiropā un pasaulē, un tās upuri un vainīgie ir visās vecumu grupās, ar dažādu izglītības un ienākumu līmeni un sociālo stāvokli, un tā saistīta ar nevienlīdzīgo varas sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem mūsu sabiedrībā;

R.  tā kā sievietes Eiropas Savienībā nav vienādā mērā aizsargātas pret vīriešu vardarbību dalībvalstu atšķirīgu politisko ieviržu un tiesību aktu dēļ;

S.  tā kā programmas Daphne juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pants par sabiedrības veselības aizsardzību, bet ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienības kompetences ir paplašinātas,

1.  ar lielu interesi pieņēma zināšanai programmas panākumus un popularitāti, kā arī dažas grūtības, ar kurām tā saskārusies, kā izklāstīts Ziņojumā par starpposma novērtējumu Daphne III programmai 2007.–2013. gadam, kā arī iepriekšējos pētījumos, kas tika izmantoti tās izstrādē(6), un kā ziņojuši Daphne subsīdiju saņēmēji;

2.  ņemot vērā to, ka programma Daphne no 2014. gada tiks iekļauta programmā „Tiesības un pilsonība”, uzskata, ka ir svarīgi izvērtēt programmas mērķus, jo īpaši mērķi apkarot vardarbību pret sievietēm, kas saglabāts kā viens no jaunās programmas „Tiesības un pilsonība” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam mērķiem, un atkārtoti norāda, ka tās finansējums ir jānodrošina tādā apmērā, kas ir salīdzināms ar agrākās programmas finansējuma apmēru, un ka tās nozīmībai jaunizveidotajā programmā ir jābūt lielai, ņemot vērā tās līdzšinējos panākumus, efektivitāti un popularitāti;

3.  pauž nožēlu, ka vardarbības pret bērniem, pusaudžiem un sievietēm apkarošana nav skaidri pieminēta Komisijas paziņojuma par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Tiesības un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (COM(2011)0758) 4. pantā („Konkrētie mērķi”);

4.  atzinīgi vērtē to, ka programmas „Tiesības un pilsonība” kopējo apropriāciju apmērs ir palicis gandrīz neskarts; uzskata, ka līdzsvarots ikgadējais līdzekļu sadalījums ļautu nodrošināt nepārtrauktību mērķu sasniegšanā un darbību veikšanā;

5.  prasa arī dalībvalstīm un ieinteresētajiem partneriem sadarbībā ar Komisiju palīdzēt izplatīt informāciju par Eiropas Savienības programmām un to piedāvātajām finansēšanas iespējām, jo īpaši NVO vidū, vietējā līmenī un dalībvalstīs, kurās vērojama vāja līdzdalība minētajā programmā;

6.  aicina Komisiju sniegt risinājumus dažām problēmām, uz kurām norādīts iepriekš minētajā starpposma ziņojumā, jo īpaši šādā nolūkā:

– lai izvairītos no pārklāšanās ar citām Kopienas programmām un novērstu Daphne jautājumu prioritārā statusa zaudēšanas risku;

– lai uzlabotu programmu pārredzamību un to rezultātu izplatīšanu;

– lai īstenotu līdzsvarotāku programmu sadalījumu dažādās dalībvalstīs;

– lai mazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu subsīdiju pieprasīšanas procedūras un saīsinātu laikposmu no aicinājuma iesniegt projektus līdz līgumu noslēgšanai; minēto faktoru dēļ daudzas mazas NVO neiesniedza projektus programmai Daphne;

– lai uzlabotu tādām Eiropas organizācijām piešķirto operatīvo subsīdiju efektivitāti, kuras spēj konsolidēt Eiropas mēroga vairākdisciplīnu partnerības, kas izveidotas subsidēšanas mērķiem; lai stiprinātu NVO spēju noteikt un ietekmētu valsts un Eiropas politiku, jo īpaši attiecībā uz mazākām NVO Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs;

7.  lai stiprinātu programmas ietekmi, aicina Komisiju turpmāk pievērst īpašu uzmanību sievietēm, bērniem un jauniešiem, kas sociālās atstumtības dēļ ir īpaši pakļauti vardarbības riskam;

8.  aicina Komisiju iekļaut kandidātvalstis to valstu vidū, kuras ir tiesīgas saņemt līdzekļus saskaņā ar programmu Daphne III;

9.  prasa arī dalībvalstīm un ieinteresētajiem partneriem palīdzēt panākt programmu labāku izplatību starp dalībvalstīm;

10. aicina Komisiju vairāk finansējuma piešķirt projektiem, kuru mērķis ir brīdināt jo īpaši jauniešus par jaunām vardarbības izpausmēm, kas saistītas ar aizvien biežāku tiešsaistes sociālo tīklu izmantošanu (draudi, psiholoģiska spiediena izdarīšana, iebiedēšana, bērnu pornogrāfija internetā) un ir daudz izsmalcinātākas nekā citi vardarbības veidi, bet var radīt tikpat lielu fizisko un psiholoģisko kaitējumu;

11. prasa dalībvalstīm regulāri apkopot datus par vardarbību pret sievietēm, lai skaidrāk apzinātos problēmas apmēru;

12. uzsver programmas Daphne pievienoto vērtību ES, jo tā dažādām organizācijām dalībvalstīs dod iespēju sadarboties vardarbības novēršanas un mazināšanas jomā un apmainīties ar zināšanām un paraugpraksi; turklāt norāda, ka to projektu rezultātā, ko finansējusi Daphne III, ir izveidotas asociācijas un stabilas struktūras, kuras turpinās atbalstīt mērķa grupas ilgtermiņā un kuras ir veicinājušas politikas izmaiņas dalībvalstu un ES mērogā;

13. uzsver, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība projektiem, kuru mērķis ir izskaust goda aizstāvēšanas dēļ izdarītus noziegumus un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

14. aicina Komisiju ļaut finansēt dalībvalstu projektus, kuros iesaistītas nelielas bezpeļņas organizācijas, un prasa, lai nākotnē lielam skaitam mazo NVO arī turpmāk būtu iespējams iesaistīties asociāciju partnerībās un saņemt atbalstu, jo šīm NVO ir nozīmīga loma mazpazīstamu, ar tabu saistītu un jaunu problēmu konstatēšanā un šo problēmu novatorisku risinājumu rašanā, kā arī upuru aizstāvībā un atbalsta sniegšanā tiem;

15. atzīst, ka programmas Daphne III darbībām ir liela nozīme pret sievietēm vērstas vardarbības novēršanā un apkarošanā, tomēr atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešami normatīvi Eiropas līmeņa pasākumi, lai izskaustu vardarbību dzimuma dēļ;

16. aicina Komisiju pārtulkot tiešsaistes līdzekļa Toolkit tīmekļa vietni visās ES valodās un to atjaunināt, informējot par programmas Daphne projektu rezultātiem un šo projektu īstenošanā izstrādātajiem ieteikumiem, lai visas ieinteresētās personas to varētu izmantot kā datu bāzi; aicina Komisiju tās tīmekļa vietnē izstrādāt lietotājiem draudzīgas īpašas lapas, kas domātas tikai programmai Daphne, un no 2014. gada programmas „Tiesības un pilsonība” projektiem, kuri paredzēti pret sievietēm, bērniem un pusaudžiem vērstas vardarbības apkarošanai;

17. atgādina Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā pausto Komisijas apņemšanos 2011.–2012. gadā nākt klajā ar dokumentu „Paziņojums par stratēģiju, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; jāveic turpmāks darbs, izmantojot ES rīcības plānu”(7);

18. prasa Komisijai, lai tā, popularizējot programmu „Tiesības un pilsonība”, nodrošinātu iespēju joprojām identificēt projektus, kas saistīti ar programmas Daphne mērķiem, jo tā ir plaši pazīstama un tādējādi varētu saglabāt pēc iespējas lielāku tās pamanāmību;

19. ierosina Komisijai paplašināt Tieslietu ģenerāldirektorāta Daphne komandas lomu, ne tikai uzticot tai administratīvus un finanšu kontroles pienākumus, bet arī paredzot konkrētāku ar saziņu saistītu lomu;

20. iesaka Komisijai lietderīgi izmantot projektu rezultātus, lai ietekmētu Eiropas un dalībvalstu politiku pret sievietēm, bērniem un jauniešiem vērstas vardarbības novēršanā un apkarošanā;

21. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību tādu projektu pieteikumiem, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību jau no agrīna vecuma, galveno uzmanību pievēršot profilaksei un izglītībai nolūkā mainīt attieksmi un izskaust stereotipus;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0127. (2) OV L 173, 3.7.2007., 19. lpp. (3) OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp. (4) OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp. (5) 2006. gada Daphne projekts „IPV EU Cost” JLS/DAP/06-1/073/WY „Vardarbības pret sievieti ģimenē izmaksu Eiropā aprēķins”, Maïté Albagly, Sandrine Baffert, Claude Mugnier, Marc Nectoux, Bertrand Thellot. (6) Ziņojums par starpposma novērtējumu Daphne III programmai 2007.–2013. gadam (COM(2011)0254). (7) COM(2010)0171 „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem. Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns”, 13. lpp.

Priekšvēsture

Programma Daphne tika izveidota 1997. gadā, un tā ir vienīgā Eiropas programma, kuras mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm, bērniem un jauniešiem.

Pēc 1997. gadā organizētās NVO, Eiropas Parlamenta, Komisijas, jauniešu aizsardzības jomas speciālistu un tiesu sistēmas pārstāvju apspriedes tika izstrādāta iniciatīva Daphne ar mērķi sekmēt NVO rīcību, lai varētu labāk sadarboties Eiropas līmenī. Tai tika iezīmēts ECU 3 miljonu finansējums gadā, un ar to bija jāatbalsta maza apjoma projekti, kas apvieno vismaz divu dalībvalstu NVO sadarbībai pētniecībā, datu apkopošanā un analīzē, paraugprakses noteikšanā un apmaiņā, apmācībā, apmaiņā un sakaru veidošanā, informācijas kampaņu organizēšanā, kā arī tiešam atbalstam vardarbības upuriem un politisku un praktisku instrumentu izstrādei. Iniciatīvā varēja piedalīties visas dalībvalstis.

NVO, kas piedāvāja projektus, tika mudinātas atrast partnerus pētniecības institūtos, tiesībaizsardzības iestādēs, valsts iestādēs un skolās, kā arī plašsaziņas līdzekļos, ar kuriem varētu izvērst efektīvu sadarbību vardarbības apkarošanā.

NVO masveidā atsaucās uz Komisijas uzaicinājumu, un divos turpmākajos gados programma saņēma finansējumu ECU 5 miljonu apmērā.

2000. gadā iniciatīva Daphne tika pārveidota par daudzgadu programmu laikposmam no 2000. līdz 2003. gadam, un tai tika piešķirts EUR 20 miljonu finansējums. Programma radīja lielu interesi gan Eiropas Savienībā, gan arī dažādās starptautiskās organizācijās, kas strādāja pie tā, lai apturētu bērnu seksuālu izmantošanu komerciālos nolūkos.

Programmas Daphne II un Daphne III tika aizsāktas attiecīgi 2004. un 2007. gadā, un to vidējais gada budžets bija EUR 10 miljoni programmai Daphne II un EUR 16,7 miljoni programmai Daphne III.

Programma Daphne III (2007.–2013. gadam) tika ietverta vispārējā programmā „Pamattiesības un tiesiskums”.

Programmas Daphne III vispārējais mērķis ir sekmēt bērnu, jauniešu un sieviešu aizsardzību pret visu veidu vardarbību un panākt augsta līmeņa veselības aizsardzību, labklājību un sociālo kohēziju. To īsteno, sekmējot Kopienas politikas jomu attīstību, jo īpaši sabiedrības veselības aizsardzības, cilvēktiesību un sieviešu un vīriešu līdztiesības jomās, un mudinot rīkoties, lai aizsargātu bērna tiesības, kā arī apkarotu cilvēku tirdzniecību un seksuālo izmantošanu. Programmā var piedalīties NVO, valsts iestādes un institūcijas (galvenokārt 27 ES dalībvalstu universitātes un pētniecības institūti).

Ļoti labi sasniegumi un vajadzība veikt tikai nelielas korekcijas

Kopš 1997. gada ir īstenoti vairāk nekā 500 projektu, par kuriem sīkāka informācija atrodama Komisijas Daphne Toolkit tīmekļa vietnē(1).

Programma radīja lielu NVO interesi, un NVO iesniedza Komisijai daudz vairāk pieteikumu, nekā bija iespējams finansēt no programmas līdzekļiem.

Projekti attiecās uz dažādām jomām, piemēram, seksuālo, psiholoģisko un fizisko vardarbību dažādos kontekstos (iestādēs, skolās, ģimenē).

Daži no veiksmīgākajiem projektiem attiecās uz riskiem, ar ko bērni saskaras internetā, noteiktiem uzvedības traucējumiem, kas ir maz pazīstami un kas jauniešus noved pie pašu izraisītām traumām, to sieviešu vajadzībām veselības aprūpes jomā, kuras ir cilvēku tirdzniecības un dzimumorgānu kropļošanas upuri, uz bērnu pornogrāfijas izskaušanu un terorizēšanu skolā.

2011. gada 11. maija ziņojumā par programmas Daphne starpposma novērtējumu tika norādīti zināmi punkti, kuros tika ieteikts veikt zināmus pielāgojumus programmas īstenošanā līdz 2013. gadam.

Tajā īpaši bija norādīts, ka visas dalībvalstis programmā nepiedalās vienādā mērā. Jo īpaši maz pārstāvētas ir valstis, kas ES iestājās 2004. gadā, un arī dažas citas valstis. Tika arī norādīts, ka varētu uzlabot projektu rezultātu izplatīšanu, un ierosināti pasākumi, lai padarītu efektīvāku programmas pārvaldību.

Visbeidzot, ziņojumā tika prasīts, lai programmās galvenā uzmanība tiktu pievērsta ES politikas prioritātēm. Šajā nolūkā ziņojumā tika ieteikts finansēt mazāk projektu, bet izvēlēties tos, kurus īsteno lielākā mērogā.

Programmas nākotne

Komisija jau plāno veikt pasākumus, lai risinātu šajā starpposma ziņojumā norādītās problēmas nolūkā īstenot saskaņotu un efektīvu politiku.

Komisija precizēs savus plānus attiecībā uz jaunākajām programmām „Tiesiskums” un „Tiesības un pilsonība” divos lēmumu priekšlikumos, ar ko tai vajadzēja nākt klajā 2011. gada novembra vidū kā daļu no tiesību aktu kopuma par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(1) http://ec.europa.eu/justice_home/daphnetoolkit/