ar ieteikumiem Komisijai par Četrpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārvietošanu

(2011/2046(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. un 54. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu „Uzņēmējdarbības tiesību modernizācija un korporatīvās pārvaldes uzlabošana Eiropas Savienībā — attīstības plāns” (COM(2003)0284),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu — par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku — 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem(1),

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos(3),

–   ņemot vērā Tiesas nolēmumus Daily Mail(4), Centros(5), Überseering(6), Inspire Art(7), SEVIC Systems(8), Cadbury Schweppes(9) un Cartesio(10) lietā,

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 4. jūlija rezolūciju par pašreizējo un paredzamo attīstību uzņēmējdarbības tiesību jomā(11),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par Eiropas slēgto sabiedrību un 14. uzņēmējdarbības tiesību direktīvu attiecībā uz sabiedrības atrašanās vietas mainīšanu(12),

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūciju par Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, piemērošanu(13),

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu(14),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 23. novembra rezolūciju par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem(15),

–   ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0008/2012),

A. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 54. pantā visām sabiedrībām un uzņēmumiem tiek garantēta brīvība veikt uzņēmējdarbību; tā kā uzņēmumu pārrobežu migrācija ir viens no izšķirošajiem iekšējā tirgus izveides pabeigšanas elementiem; tā kā ir jānorāda uz konsekvences trūkumu dalībvalstu tiesību aktos, kas reglamentē reģistrēta uzņēmuma juridiskās vai faktiskās mītnesvietas pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu vienotā tirgus ietvaros un ar to saistītās procedūras, kā arī ar šādu pārcelšanu saistīto risku nodarbinātības ziņā, administratīvajām grūtībām, attiecīgajām izmaksām, sociālo ietekmi un juridiskās noteiktības trūkumu;

B.  tā kā vairākums dalībnieku, kuri piedalījušies sabiedriskajā apspriešanā, kas noslēdzās 2004. gada 15. aprīlī, iestājas par to, lai pieņemtu uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārcelšanu;

C. tā kā, ņemot vērā atšķirīgās prasības, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz uzņēmumu pārcelšanu ārpus valsts, Tiesas nolēmums Cartesio lietā apstiprina, ka ir vajadzīgs saskaņots regulējums uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārcelšanai;

D. tā kā Tiesa, pieņemot spriedumu Cartesio lietā, nav sniegusi vajadzīgos paskaidrojumus par uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanu, kā to sagaidīja Komisija savā 2007. gadā veiktajā ietekmes novērtējumā(16);

E.  tā kā saskaņā ar Līgumu tieši likumdevējiem, nevis Tiesai ir jānodrošina vajadzīgie pasākumi, lai uzņēmumi varētu brīvi pārcelt savu mītnesvietu;

F.  tā kā uzņēmumu mobilitāti joprojām ietekmē liels administratīvais slogs, kā arī sociālās un ar nodokļiem saistītās izmaksas, kas izskaidrojams ar Komisijas 2007. gada ietekmes novērtējumā teikto, ka samērīgāks risinājums būtu „neveikt nekādas darbības”, jo nebūs vajadzīga turpmāka ES rīcība(17);

G. tā kā Komisijas 2007. gada ietekmes novērtējumā nav aplūkota ietekme uz sociālo un nodarbinātības politiku, izņemot darba ņēmēju iesaistīšanu;

H. tā kā nevajadzētu pieļaut pastkastes firmu un fiktīvu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi apiet juridiskos, sociālos un fiskālos noteikumus;

I.   tā kā uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārcelšanai ir jābūt fiskāli neitrālai;

J.   tā kā mītnesvietas pārcelšanas gadījumā ir jāsaglabā attiecīgās sabiedrības vai uzņēmuma juridiskās personas statuss, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību;

K. tā kā šāda pārcelšana nedrīkst ietekmēt ieinteresēto personu (mazākuma akcionāru, darbinieku un kreditoru) tiesības, kas viņiem bijušas pirms pārcelšanas;

L.  tā kā pārcelšanas procedūrai vajadzētu piemērot stingrus noteikumus attiecībā uz pārredzamību un ieinteresēto personu informēšanu pirms šādas pārcelšanas;

M. tā kā darbinieku tiesībām iesaistīties uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanas procesā ir ļoti svarīga nozīme;

N. tā kā ir jānodrošina uzņēmējdarbības tiesību direktīvu dažādajās tiesību normās ietverto darbinieku iesaistīšanas procedūru saskaņotība,

1.  prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. panta 1. punktu un 2. punkta g) apakšpunktu, steidzami iesniegt priekšlikumu direktīvai par uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārcelšanu, ievērojot pielikumā iekļautos sīki izstrādātos ieteikumus;

2.  apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

3.  uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp. (2) OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp. (3) OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp. (4) Lieta 81/87 Daily Mail, [1988], Recueil, 5483. (5) Lieta C-212/97 Centros, [1999], Recueil, I-1459. (6) Lieta C-208/00 Überseering, [2002], Recueil, I-9919. (7) Lieta C-167/01 Inspire Art, [2003], Recueil, I-10155. (8) Lieta C-411/03 SEVIC Systems, [2005], Krājums, I-10805. (9) Lieta C-196/04 Cadbury Schweppes, [2006], Krājums, I-7995. (10) Lieta C-210/06 Cartesio, [2008], Krājums, I-9641. (11) OV C 303 E, 13.12.2006., 114. lpp. (12) OV C 263 E, 16.10.2008., 671. lpp. (13) OV C 76 E, 25.3.2010., 11. lpp. (14) OV C 87 E, 1.4.2010., 5. lpp. (15) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0426. (16) Komisijas dienestu darba dokuments — Direktīvas par juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu ietekmes novērtējums, SEC (2007)1707, 3.5.2. punkts, 24. un 25. lpp. (17) Komisijas dienestu darba dokuments — Direktīvas par juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu ietekmes novērtējums, SEC (2007)1707, 6.2.4. punkts, 39. lpp.

1. ieteikums (par pieņemamās direktīvas darbības jomu)

Šī direktīva ir piemērojama kapitālsabiedrībām Direktīvas 2005/56/EK 2. panta 1. punkta nozīmē.

Tās darbības joma nodrošinās pieņemamu risinājumu tam, kā nošķirt uzņēmuma juridisko adresi un administratīvās mītnes atrašanās vietu.

2. ieteikums (par pārrobežu pārcelšanas sekām)

Ar šo direktīvu vajadzētu atļaut uzņēmumiem izmantot savas tiesības veikt uzņēmējdarbību un pārcelties uz uzņēmēju dalībvalsti, nezaudējot juridiskās personas statusu, bet pārveidojot savu uzņēmumu par tādu, kura darbību reglamentē uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti, neparedzot tā likvidāciju.

Veicot pārcelšanu, nedrīkst apiet juridiskos, sociālos un fiskālos noteikumus.

Pārcelšanai jānotiek dienā, kad uzņēmums ticis reģistrēts uzņēmējā dalībvalstī. No uzņēmuma reģistrācijas dienas uzņēmējā dalībvalstī tam piemēro šīs dalībvalsts tiesību aktus.

Pārcelšana nedrīkst ietekmēt uzņēmuma tiesiskās attiecības ar trešām personām.

Pārcelšanai jābūt fiskāli neitrālai saskaņā ar Direktīvas 90/434/EEK(1) noteikumiem.

3. ieteikums (par pārredzamības un informēšanas prasībām pirms lēmuma pieņemšanas par pārcelšanu)

Jāparedz, ka uzņēmuma vadībai vai valdei, plānojot pārcelšanu, ir jāsagatavo ziņojums un pārcelšanas plāns. Pirms pieņemt lēmumu par pārcelšanu un pārcelšanas plāna sagatavošanu, vadībai ir jāinformē darbinieku pārstāvji vai, ja tādu nav, paši darbinieki par ierosināto pārcelšanu Direktīvas 2002/14/EK 4. panta nozīmē(2) un jāapspriežas ar viņiem.

Šis ziņojums ir jāiesniedz akcionāriem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, pašiem darbiniekiem.

Ziņojumā ir jāaplūko un jāpamato pārcelšanas ekonomiskie, tiesiskie un sociālie aspekti un jāizskaidro sekas, ko pārcelšana radīs akcionāriem, kreditoriem un darbiniekiem, kuri var iepazīties ar šo ziņojumu noteiktā laikposmā, kas nav īsāks par vienu mēnesi vai ilgāks par trim mēnešiem, pirms uzņēmuma akcionāru pilnsapulces, kurā apstiprinās pārcelšanu.

Pārcelšanas plānā ir jānorāda:

a)        uzņēmuma juridiskais statuss, nosaukums un juridiskā adrese piederības dalībvalstī;

b)        uzņēmuma juridiskais statuss, nosaukums un juridiskā adrese uzņēmējā dalībvalstī;

c)        dibināšanas memorands un statūti, kas uzņēmumam paredzēti uzņēmējā dalībvalstī;

d)        paredzētais pārcelšanas grafiks;

e)        diena, no kuras, veicot grāmatvedības uzskaiti, tiks uzskatīts, ka uzņēmums, kurš plāno pārcelt savu mītnesvietu, savus darījumus veic uzņēmējā dalībvalstī;

f)         detalizēta informācija par uzņēmuma centrālās administrācijas vai galvenās uzņēmējdarbības vietas pārcelšanu;

g)        uzņēmuma akcionāriem, darbiniekiem un kreditoriem garantētās tiesības vai attiecīgie ierosinātie pasākumi un adrese, pēc kuras visu šo informāciju var saņemt bez maksas;

h)        ja uzņēmumu vada, pamatojoties uz darbinieku līdzdalību, un ja uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos šāda sistēma nav paredzēta, informācija par procedūrām, ar kuru palīdzību nosaka darbinieku līdzdalību.

Šis ziņojums un pārcelšanas plāns ir jāiesniedz izskatīšanai uzņēmuma akcionāriem un darbinieku pārstāvjiem pienācīgi ilgu laiku pirms uzņēmuma akcionāru pilnsapulces.

Pārcelšanas plāns ir jāpublisko saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EEK(3) noteikumiem.

4. ieteikums (par akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu)

Akcionāru pilnsapulcē ir jāapstiprina pārcelšanas priekšlikums, ievērojot formalitātes un ar tādu balsu vairākumu, kas nepieciešams dibināšanas memoranda un statūtu grozīšanai saskaņā ar šim uzņēmumam piemērojamiem tiesību aktiem piederības dalībvalstī.

Ja uzņēmumu vada, pamatojoties uz darbinieku līdzdalību, akcionāru sapulcē var atrunāt, ka pārcelšanas pabeigšana ir atkarīga no tā, vai tiks skaidri apstiprināta darbinieku līdzdalības kārtība.

Dalībvalstīm ir jāpieņem noteikumi, kas nodrošina to mazākuma akcionāru pienācīgu aizsardzību, kuri iebilst pret pārcelšanu, piemēram, viņu tiesības aiziet no darba šajā uzņēmumā saskaņā ar attiecīgā uzņēmuma piederības dalībvalsts tiesību aktiem.

5. ieteikums (par pārcelšanas likumības pārbaudi)

Piederības dalībvalstij ir jāpārbauda pārcelšanas procedūras likumība, pamatojoties uz tās tiesību aktiem.

Piederības dalībvalsts izraudzītajai kompetentajai iestādei ir jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pirms pārcelšanas ir veiktas visas vajadzīgās darbības un formalitātes.

Šis dokuments, dibināšanas memoranda un statūtu kopija, kas paredzēti uzņēmumam uzņēmējā dalībvalstī, un pārcelšanas priekšlikuma kopija pienācīgā termiņā jāiesniedz iestādei, kura ir atbildīga par uzņēmuma reģistrāciju uzņēmējā dalībvalstī. Ar šiem dokumentiem vajadzētu pietikt, lai uzņēmumu reģistrētu uzņēmējā dalībvalstī. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai reģistrācijas iestādei jāpārbauda, vai ir izpildīti būtiskie un formālie pārcelšanas nosacījumi, tostarp uzņēmējas dalībvalsts prasības attiecībā uz šāda uzņēmuma izveidi.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāinformē attiecīgā piederības dalībvalsts iestāde par uzņēmuma reģistrāciju. Pēc šīs informācijas saņemšanas, piederības dalībvalsts iestādei jāizslēdz uzņēmums no sava reģistra.

Lai aizsargātu trešās personas, attiecīgi jāpublisko uzņēmuma reģistrēšana uzņēmējā dalībvalstī un izslēgšana no reģistra izcelsmes dalībvalstī.

6. ieteikums (par aizsardzības pasākumiem)

Mītnesvietas pārrobežu pārcelšana ir jāaizliedz uzņēmumiem, pret kuriem ir uzsākta likvidācijas, maksātnespējas, maksājumu pārtraukšanas vai tamlīdzīga procedūra.

Turpinoties tiesas procesam vai administratīvajai tiesvedībai, kas uzsākta pirms uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanas, ir jāuzskata, ka uzņēmuma juridiskā adrese joprojām atrodas piederības dalībvalstī. Ir jānodrošina pašreizējo kreditoru tiesības uz drošības iemaksu.

7. ieteikums (par darbinieku tiesībām)

Pārcelšanas gaitā ir jānodrošina darbinieku līdzdalības tiesības. Parasti līdzdalības tiesības reglamentē saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

Uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus nedrīkst piemērot tad, ja tie:

a)        nenodrošina vismaz tādu pašu līdzdalības pakāpi, kāda nodrošināta piederības dalībvalstī, vai

b)        neparedz darbiniekiem uzņēmuma filiālēs, kas atrodas citās dalībvalstīs, tādas pašas iespējas īstenot līdzdalības tiesības kā pirms uzņēmuma pārcelšanas.

Turklāt tiesību normām par darbinieku tiesībām ir jābūt saskaņā ar acquis.

(1) Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (OV L 225, 20.8.1990., 1. lpp.). (2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.). (3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.).

(Iniciatīva – Reglamenta 42. pants)

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju:

–   rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā Komisijas 2007. gada ietekmes novērtējums neietver ietekmi uz sociālo un nodarbinātības politiku, izņemot darbinieku iesaistīšanu;

B.  tā kā Eiropas uzņēmējsabiedrības statūti un Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūti paredz uzņēmuma mītnesvietas pārvietošanu saskaņā ar īpašiem saistošiem noteikumiem par darbinieku iesaistīšanu atbilstoši Direktīvai 2001/86/EK un tā kā Eiropas uzņēmējdarbības tiesību direktīvās noteiktajām darbinieku līdzdalības procedūrām jābūt pēc iespējas saskaņotām un efektīvām;

C. tā kā Tiesa savos spriedumos Daily Mail(1), Centros(2), Überseering(3) un Cartesio(4) lietā ir paudusi noteiktu pieeju attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību,

1.  uzsver, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 54. pants visām sabiedrībām un uzņēmumiem garantē brīvību veikt uzņēmējdarbību; konstatē, ka uzņēmumu pārrobežu migrācija ir viens no būtiskiem iekšējā tirgus izveides pabeigšanas elementiem; norāda uz konsekvences trūkumu tiesību aktos, kas reglamentē saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem reģistrēta uzņēmuma juridiskās vai faktiskās mītnesvietas pārvietošanu (un ar to saistītās procedūras) no vienas dalībvalsts uz citu vienotā tirgus ietvaros, kā arī ar šādu pārvietošanu saistīto risku nodarbinātības ziņā, administratīvajām grūtībām, attiecīgajām izmaksām, sociālo ietekmi un juridiskās noteiktības trūkumu;

2.  atbalsta ES tiesību aktu ieviešanu uzņēmuma mītnesvietas pārvietošanas jomā ar nosacījumu, ka tas neapdraud Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu un neierobežo darbinieku līdzdalības tiesības;

3.  prasa mītnesvietas pārvietošanas gadījumā saglabāt attiecīgās sabiedrības vai uzņēmuma juridiskās personas statusu, lai nodrošinātu tā(s) pienācīgu darbību;

4.  prasa mītnesvietas pārvietošanas gadījumā ievērot elastdrošības principu nolūkā padarīt elastīgāku tirgu, lai tas labāk atbilstu darbinieku interesēm un būtu brīvs no šķēršļiem, vienlaikus ievērojot darbinieku tiesības un aizsargājot viņus no atlaišanas;

5.  sagaida, ka minētais direktīvas priekšlikums novērsīs Direktīvā 2001/86/EK minēto ļaunprātīgo rīcību un krāpšanu, ko it īpaši veicina pastkastes uzņēmumu dibināšana, un aizsargās kreditoru (it īpaši sabiedrības vai uzņēmuma maksātnespējas gadījumā), mazākuma akcionāru un darbinieku intereses un garantēs to pašreizējās tiesības, vienlaikus saglabājot vismaz pašreizējo līdzsvaru uzņēmumu pārvaldības jomā; norāda, ka sabiedrības vai uzņēmuma mītnesvietas pārrobežu pārvietošana nedrīkst izraisīt tā(s) likvidāciju vai citādu darbības pārtraukšanu vai juridiskās personas statusa zaudēšanu;

6.  mudina dalībvalstis nodrošināt to, ka mītnesvietas pārvietošanas likumību uzrauga kompetenta iestāde, kas it īpaši izvērtē to, kā visas iesaistītās personas pilda savas saistības;

7.  turpmāk tekstā izklāsta vairākus ieteikumus attiecībā uz saistošiem nosacījumiem, kas jāizpilda, lai ar Četrpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu garantētu darbinieku iesaistīšanu uzņēmuma mītnesvietas pārvietošanas laikā un pēc tās;

8.  prasa Direktīvu 2001/86/EK noteikt par galveno juridisko pamatu mītnesvietas pārvietošanai, ņemot vērā attiecīgās darba tiesību normas;

–   rezolūcijas priekšlikuma pielikumā iekļaut šādus ieteikumus:

9.  1. ieteikums: Komisijai jāiesniedz izvērtējums par to, kā direktīva par uzņēmuma mītnesvietas pārvietošanu ietekmē Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu; šis ietekmes izvērtējums jāpublicē, vēlākais, vienlaikus ar priekšlikumu Četrpadsmitajai uzņēmējdarbības tiesību direktīvai;

10. 2. ieteikums: lai garantētu darbinieku līdzdalības tiesības un kohēziju, ES tiesību aktiem par sabiedrības vai uzņēmuma juridiskās adreses pārvietošanu jāietver turpmāk minētie elementi un efektivitātes un juridiskās noteiktības nolūkā pārvietošanas laikā un pēc tās jāsaglabā viņu pārstāvjiem piešķirtā aizsardzība un garantijas.

- lai nodrošinātu darbinieku iesaistīšanas procedūru saskaņotību saistībā ar Eiropas uzņēmējdarbības tiesību direktīvu piemērošanu, tiesību normām par darbinieku līdzdalības tiesībām jāatbilst noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvā 2001/86/EK par darbinieku iesaistīšanu, it īpaši gadījumos, kad sabiedrība vai uzņēmums dibināts, to pārveidojot;

- pārvaldes struktūrvienībai akcionāri un darbinieki jākonsultē par šādas pārvietošanas radīto juridisko un ekonomisko ietekmi, sagatavojot ziņojumu, kurā sīki izklāstīta un pamatota ietekme uz akcionāriem un darbiniekiem un kuru iesniedz savlaicīgi — vismaz vienu mēnesi pirms pilnsapulce pieņem galīgo lēmumu par ierosinātās pārvietošanas apstiprināšanu; detalizētai informācijai par ziņojuma, tostarp pārvietošanas plāna, apspriešanu visiem darbiniekiem un viņu pārstāvjiem jābūt pieejamai bez maksas;

- mītnesvietas pārvietošanas laikā un pēc reģistrēšanas uzņēmējā dalībvalstī paliek spēkā uzņēmuma tiesības un pienākumi — kas izriet no tiesību aktiem, pieņemtās prakses un individuālajiem darba līgumiem vai darba attiecībām — attiecībā uz darba apstākļiem piederības dalībvalstī, kā arī uz darbiniekus pārstāvošo struktūru darbību;

- ja pārvietošana rada izmaiņas sabiedrības vai uzņēmuma struktūrā, centrālajai pārvaldes struktūrai pēc pašas iniciatīvas vai pēc zināma skaita (kuru nosaka sociālie partneri) darbinieku rakstiska pieprasījuma jāpieņem lēmums mainīt darbiniekus pārstāvošo struktūru sastāvu;

- ja uzņēmuma mītnesvietas pārvietošanas rezultātā ir neizbēgama kolektīvā atlaišana, ir jāpiemēro Direktīvas 98/59/EK noteikumi;

- uzņēmuma mītnesvietas pārvietošanai ir jābūt atkarīgai no tā spējas pierādīt atbilstību noteikumiem par darbinieku tiesībām;

- dalībvalstīm attiecīgo uzņēmumu darbiniekiem un viņu pārstāvjiem jāparedz efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ar apturošu efektu attiecībā uz mītnesvietas pārvietošanu, lai gadījumā, ja darba devēji nepilda savus pienākumus pret darbiniekiem, dalībvalsts un Eiropas līmenī tos varētu piespiest šos pienākumus izpildīt;

- ir jāpiemēro uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti, izņemot gadījumus, kad tās tiesību aktos paredzēta zemāka darbinieku iesaistīšanas un kopīgas lēmumu pieņemšanas pakāpe.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

(1) [EKT] 1988. gada 27. septembra spriedums lietā C-81/87 Daily Mail, Recueil, I-5483. lpp. (2) [EKT] 1999. gada 9. marta spriedums lietā C-212/97 Centros, Recueil, I-1459. lpp. (3) [EKT] 2002. gada 5. novembra spriedums lietā C-208/02 Überseering , Recueil, I-9919. lpp. (4) 2008. gada 16. decembra spriedums lietā C-210/06 Cartesio, Krājums, I-9641. lpp.