ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri skar riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finansiālo stabilitāti

22.3.2012 - (COM(2011)0655 – C7‑0350/2011 – 2011/0283(COD)) - ***I

Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Danuta Maria Hübner

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri skar riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finansiālo stabilitāti

(COM(2011)0655 – C7‑0350/2011 – 2011/0283(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0655),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 177. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0350/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 8. decembra atzinumu[1],

–   pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A7-0067/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Nepieredzētā globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējusi ekonomikas izaugsmei un finansiālajai stabilitātei un ir izraisījusi finanšu un ekonomikas apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs.	(1) Nepieredzētā globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējusi ekonomikas izaugsmei un finansiālajai stabilitātei un ir izraisījusi finanšu, ekonomikas un sociālo apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Pamatojoties uz Līguma 122. panta 2. punktu, kurā paredzēta iespēja piešķirt Savienības finansiālu atbalstu dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, ir izveidots šāds mehānisms ar nolūku saglabāt Savienības finansiālo stabilitāti.	(3) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 2. punktu, kurā paredzēta iespēja piešķirt Savienības finanšu palīdzību dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko cita starpā izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010 tika izveidots Eiropas finanšu mehānisms ar nolūku saglabāt Savienības finanšu stabilitāti.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES un 2011/344/ES šāda finanšu palīdzība tika piešķirta Īrijai un Portugālei.	(4) Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES un 2011/344/ES saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 407/2010 finanšu palīdzība tika piešķirta Īrijai un Portugālei.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 6. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Kreditoru līgums un Aizdevumu [mehānisma] līgums attiecībā uz Grieķiju tika noslēgts 2010. gada 8. maijā un stājās spēkā 2010. gada 11. maijā. Tajā paredzēts, ka kreditoru līgums ir pilnā spēkā uz trīs gadu programmas laiku, kamēr vien saskaņā ar Aizdevuma līgumu ir palikušas nenomaksātas summas.	(6) Kreditoru līgums un Aizdevumu [mehānisma] līgums tika parakstīts 2010. gada 8. maijā un stājās spēkā 2010. gada 11. maijā. Kreditoru līgumam ir jāpaliek spēkā pilnā apmērā trīs gadu programmas laikposmā, kamēr nav samaksātas visas summas saskaņā ar Aizdevumu līgumu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 8. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ar Padomes Lēmumu 2009/102/EK, Lēmumu 2009/290/ES un Lēmumu 2009/459/EK attiecīgi Ungārijai, Latvijai un Rumānijai piešķīra šādu finansiālo atbalstu.	(8) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002 ar Padomes Lēmumu 2009/102/EK un Lēmumu 2009/459/EK attiecīgi Ungārijai un Rumānijai piešķīra finanšu palīdzību.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) 2011. gada 11. jūlijā 17 eurozonas dalībvalstu finanšu ministri parakstīja līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) izveidi. Paredzēts, ka no 2013. gada ESM pārņems uzdevumus, kurus pašlaik pilda Eiropas finanšu stabilitātes instruments un Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms. Tādējādi šis topošais mehānisms jau būtu jāņem vērā šajā regulā.	(9) 2011. gada 11. jūlijā 17 eurozonas dalībvalstu finanšu ministri parakstīja Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) izveidi. Atbilstoši lēmumiem, ko eurozonas valstu un valdību vadītāji pieņēma 2011. gada 21. jūlijā un 9. decembrī, minētais līgums tika grozīts, lai uzlabotu mehānisma lietderību, un to parakstīja 2012. gada 2. februārī. Saskaņā ar šo līgumu no 2013. gada ESM pārņems uzdevumus, kurus pašlaik pilda Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms. Tādēļ ESM šajā regulā būtu jāņem vērā.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 11. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Eurozonas valstu vai valdību vadītāju un ES iestāžu 2011. gada 21. jūlija paziņojumā Komisija un Eiropas Investīciju banka tika aicināta veicināt sinerģiju starp aizdevumu programmām un Savienības fondiem, kuras saņem palīdzību no Savienības vai Starptautiskā Valūtas fonda. Šī regula palīdz sasniegt minēto mērķi.	(11) Eurozonas valstu vai valdību vadītāju un ES iestāžu 2011. gada 21. jūlija paziņojumā Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) tika aicinātas veicināt sinerģiju starp aizdevumu programmām un Savienības fondiem, kuras saņem palīdzību no Savienības vai Starptautiskā Valūtas fonda. Šai regulai vajadzētu palīdzēt sasniegt minēto mērķi.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 11.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Eiropadomes dalībnieku 2012. gada 30. janvāra paziņojumā valstu un valdību vadītāji vienojās steidzami palielināt EIB atbalstu infrastruktūrai un aicināja Padomi, Komisiju un EIB apsvērt iespējamos risinājumus, kā pastiprināt EIB rīcību, lai atbalstītu izaugsmi, un sniegt atbilstīgus ieteikumus, tostarp attiecībā uz Savienības budžeta iespējām palielināt EIB grupas finansēšanas spējas. Šīs regulas mērķis ir atsaukties uz šo aicinājumu, lai sekmētu krīzes pārvarēšanu.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai mazinātu minētās problēmas un pasteidzinātu darbības programmu un projektu īstenošanu, kā arī stimulētu ekonomikas atveseļošanos, ir lietderīgi, ka vadošās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās bija nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un kurām tika piešķirts finansiāls atbalsts saskaņā ar vienu no iepriekš minētajiem finansiālā atbalsta mehānismiem, finanšu līdzekļus no darbības programmām drīkst ieguldīt, lai izveidotu riska dalīšanas instrumentu, ar kuru piešķir aizdevumus, sniedz garantijas vai nodrošina cita veida finanšu mehānismu tādu projektu un darbību atbalstam, kas paredzētas darbības programmā.	(13) Lai mazinātu minētās problēmas un paātrinātu darbības programmu un projektu īstenošanu, kā arī stimulētu ekonomikas atveseļošanos, ir nepieciešams, lai tās dalībvalstis, kurās bija nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un kurām tika piešķirta finanšu palīdzība saskaņā ar vienu no finanšu palīdzības mehānismiem, kas minēti 77. panta 2. punktā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu1 un kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1311/2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti2, finanšu līdzekļus no darbības programmām drīkst ieguldīt, lai izveidotu riska dalīšanas instrumentu, ar kuru piešķir aizdevumus, sniedz garantijas vai nodrošina cita veida finanšu mehānismu tādu projektu un darbību atbalstam, kas paredzētas darbības programmā.
	___________
	1 OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.
	2 OV L 337, 20.12.2011., 5. lpp.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Komisijai būtu jāspēj izveidot riska dalīšanas instrumentus partnerībā ar EIB, ievērojot lielo EIB pieredzi, ko tā uzkrājusi kā ievērojama infrastruktūras projektu finansētāja, un tās apņemšanos atbalstīt ekonomikas atveseļošanos. Konkrēti sadarbības noteikumi būtu jāizklāsta Komisijas un EIB līgumā.	(14) Komisijai būtu jāspēj izveidot riska dalīšanas instrumentus, šajā nolūkā slēdzot sadarbības nolīgumu ar EIB, ievērojot lielo EIB pieredzi, ko tā uzkrājusi kā ievērojama infrastruktūras projektu finansētāja, un tās apņemšanos atbalstīt ekonomikas atveseļošanos. Lai panāktu juridisko noteiktību, nepieciešams Regulā (EK) Nr. 1083/2006 sniegt piemēru galvenajiem un tipiskajiem šādas sadarbības noteikumiem attiecībā uz īpašo krīzes pārvarēšanas raksturu, kas piemīt šajā regulā paredzētajam riska dalīšanas instrumentam, katras sadarbības konkrētie un īpašie noteikumi būtu jāizklāsta atsevišķā sadarbības nolīgumā, kas jānoslēdz starp Komisiju un EIB saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam1.
	___________
	1 OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
Grozījums Nr.  11 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai tagadējās ekonomikas un finanšu krīzes kontekstā būtu iespējama ātra rīcība, šāds riska dalīšanas instruments būtu jāīsteno Komisijai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu.	(16) Lai tagadējās ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes kontekstā būtu iespējama ātra rīcība, šajā regulā minētie riska dalīšanas instrumenti būtu jāīsteno Komisijai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 16.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Skaidrības un juridiskās noteiktības labad riska dalīšanas instrumenta definīcijai vajadzētu būt iekļautai Regulas (EK) 1083/2006 36.a pantā. Riska dalīšanas instrumenti būtu izmanto aizdevumiem un garantijām, kā arī citiem finanšu mehānismiem tādu darbību finansēšanai, kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) vai Kohēzijas fonds, attiecībā uz ieguldījumu izmaksām, kuras nevar finansēt kā atbilstīgos izdevumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 55. pantu vai Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. Šajā nolūkā nepieciešams arī paredzēt atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1083/2006 54. panta 5. punkta.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 16.b apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Dalībvalstij, kura vēlas gūt labumu no riska dalīšanas instrumenta, būtu savā rakstiskajā pieprasījumā Komisijai skaidri jānorāda, kāpēc tā uzskata, ka atbilst kādam no Regulas (EK) Nr. 1083/2006 77. panta 2. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un tai būtu savam pieprasījumam jāpievieno visa nepieciešamā informācija, kāda tiek prasīta šajā regulā, lai pierādītu atbilstību konkrētajam nosacījumam. Pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij būtu savā pieprasījumā arī jānorāda programmas (tostarp projektu priekšlikumu un ar tiem saistīto finansējuma vajadzību saraksts), ko līdzfinansē ERAF vai Kohēzijas fonds, un šādu programmu 2012. un 2013. gada piešķīrumu daļa, kuru tā vēlas piešķirt riska dalīšanas instrumentam. Tādēļ dalībvalsts pieprasījums būtu jānosūta Komisijai ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. augustam, lai Komisija lēmumu par attiecīgās dalībvalsts piedalīšanos riska dalīšanas instrumentā pieņemtu ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim. Pirms Komisijas lēmuma par dalībvalsts pieprasījumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1083/2006 33. panta 2. punktam būtu jāpārskata ar pieprasījumu saistītās darbības programmas, ko īsteno ar ERAF un Kohēzijas fonda atbalstu.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 16.c apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c) Izraudzītajām darbībām, kas ir atbilstīgas riska dalīšanas instrumentam, vajadzētu būt vai nu lieliem projektiem, uz kuriem jau attiecas Komisijas lēmums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 41. pantu, vai citiem projektiem, kurus līdzfinansē ERAF vai Kohēzijas fonds, un kuri ir iekļauti vienā vai vairākās to darbības programmās, ja šiem projektiem trūkst finansējuma attiecībā uz ieguldījumu izmaksām, kas jāsedz privātiem ieguldītājiem. Visbeidzot, izraudzītās darbības varētu būt arī darbības, kuras veicina pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts valsts stratēģiskā ietvardokumenta un Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādņu mērķu sasniegšanu un kuras sava rakstura dēļ var veicināt atbalstu izaugsmei un stiprināt ekonomikas atveseļošanos, ja vien riska dalīšanas instrumenta ietvaros ir pieejami līdzekļi.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 16.d apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16d) Turklāt pieprasītājai dalībvalstij savā pieteikumā būtu jānorāda summa, kas tieši tai pieejama kohēzijas politikas finanšu piešķīruma ietvaros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 18. panta 2. punktu un ko var rezervēt riska dalīšanas instrumenta mērķiem tikai no tām Savienības budžeta saistībām, kas jāizpilda 2012. un 2013. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 75. panta 1. punktu un kurām nevajadzētu pārsniegt 10 % no kopējā paredzamā piešķīruma pieprasītājai dalībvalstij laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, un kas ir apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Visbeidzot, nepieciešams nodrošināt, ka Savienības finansējums riska dalīšanas instrumentam, ieskaitot pārvaldības maksājumus un citas attaisnotās izmaksas, nepārprotami nepārsniedz iepriekš minēto Savienības iemaksas riska dalīšanas instrumentā maksimālo summu un neuzliek citas papildu saistības ES vispārējam budžetam. Tādēļ viss atlikušais risks, kāds ir darbībām, ko finansē no izveidotā riska dalīšanas instrumenta, būtu jāsedz vai nu EIB, vai tai valsts vai starptautiskai publiskā sektora struktūrai vai privātai struktūrai, kas veic civildienesta uzdevumus, ar kuru kopā, slēdzot sadarbības nolīgumu, ir izveidots riska dalīšanas instruments. Tai pašai dalībvalstij pēc tās lūguma un tā paša riska dalīšanas instrumenta ietvaros būtu jādod iespēja saskaņā ar šo regulu izmantot atlikušos vai atpakaļsaņemtos riska dalīšanas instrumentam piešķirtos līdzekļus, ja tā joprojām atbilst attiecīgajiem atbilstības nosacījumiem.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 16.e apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16e) Komisijai būtu jāpārbauda pieprasītājas dalībvalsts iesniegtās informācijas pareizība un dalībvalsts pieprasījuma pamatotība, un tai būtu jāpiešķir pilnvaras četru mēnešu laikā pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas ar īstenošanas aktu pieņemt lēmumu par noteikumiem un nosacījumiem, ar kādiem pieprasītāja dalībvalsts piedalās riska dalīšanas instrumentā. Tomēr būtu jānodrošina, ka finansējumu no izveidotā riska dalīšanas instrumenta būtu iespējams saņemt vienīgi tiem projektiem, par kuriem labvēlīgu finansēšanas lēmumu ir pieņēmusi vai nu EIB, vai valsts vai starptautiskas publiskā sektora struktūras vai privātas struktūras, kuras veic civildienesta uzdevumus. Pārredzamības un juridiskās noteiktības labad Komisijas lēmums būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 16.f apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16f) Ņemot vērā krīzes pārvarēšanas nolūku un raksturu, kāds piemīt ar šo regulu ieviestajam riska dalīšanas instrumentam, kā arī nepieredzēto krīzi, kura skar starptautiskos tirgus, un ekonomikas lejupslīdi, kas ir nodarījušas būtisku kaitējumu vairāku dalībvalstu finansiālajai stabilitātei, un uz ko nepieciešams ātri reaģēt, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 14. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Regulu (EK) Nr. 1083/2006 groza šādi: Regulu (EK) Nr. 1083/2006 groza šādi: (1) Regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: (1) Regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: „1. Eiropas Savienības budžetu, kas piešķirts fondiem, īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas dalītu vadību atbilstīgi 53. panta 1. punkta b) apakšpunktam Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, * izņemot attiecībā uz 36. panta 2.a punktā minētajiem riska dalīšanas instrumentiem un 45. pantā minēto tehnisko palīdzību. „1. Eiropas Savienības budžetu, kas piešķirts fondiem, īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas dalītu vadību atbilstīgi 53. panta 1. punkta b) apakšpunktam Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, izņemot attiecībā uz šīs regulas 36.a pantā minēto riska dalīšanas instrumentu un šīs regulas 45. pantā minēto tehnisko palīdzību.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 36. pants – 2.a punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums (2) 36. pantā iekļauj šādu 2.a punktu: (2) Iekļauj šādu pantu:   „36.a pants   Riska dalīšanas instruments   1. Šā panta nozīmē riska dalīšanas instruments ir finanšu instruments (aizdevums, garantija, kā arī cits finanšu mehānisms), kas nodrošina noteikta riska pilnīgu vai daļēju segšanu, attiecīgā gadījumā tam notiekot apmaiņā pret atlīdzību, par kādu panākta vienošanās. "2.a Dalībvalstis, kas atbilst kādam no 77. panta 2. punkta nosacījumiem, drīkst daļu no 19. un 20. pantā norādītajiem finanšu piešķīrumiem piešķirt riska dalīšanas instrumentam, kuru Komisija izveidos, vienojoties ar Eiropas Investīciju banku vai ar valstu un starptautiskām publiskā sektora struktūrām vai privātām struktūrām, kuras veic publiska dienesta uzdevumus un nodrošina atbilstīgas garantijas, kā minēts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un piemērojot noteikumus, kas līdzīgi Eiropas Investīcijas bankai piemērotajiem un ko piemēro pati Eiropas Investīciju banka, lai segtu uzkrājumus un kapitālu garantijām un aizdevumiem, kā arī citiem finanšu mehānismiem, kas piešķirti saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu. 2. Dalībvalstis, kas atbilst kādam no 77. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, drīkst daļu no saskaņā ar 19. un 20. pantu sadalītajiem kopējiem līdzekļiem piešķirt riska dalīšanas instrumentam, kuru izveido ar sadarbības nolīgumu, kas Komisijai jānoslēdz vai nu ar EIB, vai valstu un starptautiskām publiskā sektora struktūrām vai privātām struktūrām, kuras veic civildienesta uzdevumus, sniedzot atbilstīgas garantijas, kā minēts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un piemērojot noteikumus, kas līdzīgi EIB piemērotajiem un ko piemēro pati šī iestāde („īstenojošā struktūra, ar ko noslēgts līgums”), lai segtu uzkrājumus un kapitālu garantijām un aizdevumiem, kā arī citiem finanšu mehānismiem, kas piešķirti saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu.   3. Šā panta 2. punktā minētajā sadarbības nolīgumā jo īpaši ietver noteikumus par: Savienības iemaksas kopējo summu un grafiku, atbilstoši kuram tā tiks darīta pieejama; trasta konta nosacījumiem, kas jānosaka īstenojošai struktūrai, ar ko noslēgts līgums; atbilstības kritērijiem Savienības iemaksas izmantošanai; sīku izklāstu par precīzi noteiktu riska daļu (tostarp aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītāju), kāda jāsedz īstenojošai struktūrai, ar ko noslēgts līgums, un par garantijām, kādas tai jāsniedz; riska dalīšanas instrumenta vērtības noteikšanu, balstoties uz riska rezervi un visu riska dalīšanas instrumenta administratīvo izmaksu segumu; to attiecīgo projektu priekšlikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūrām, kurus sedz riska dalīšanas instruments; riska dalīšanas instrumenta pieejamības periodu un ziņošanas prasībām.   Precīzi noteiktai riska daļai (tostarp aizņemto līdzekļu īpatsvaram), kuru īstenojošā struktūra, ar ko noslēgts līgums, uzņemas saskaņā ar sadarbības nolīgumu, vidēji par mērķi izvirza vismaz 1,5 reizes lielāku summu nekā Savienības iemaksa riska dalīšanas instrumentā.   Riska dalīšanas instrumentā maksājumus veic pa daļām saskaņā ar riska dalīšanas instrumenta izmantošanas grafiku aizdevumu un garantiju sniegšanai, ar ko finansē konkrētas darbības. Šādu riska dalīšanas instrumentu izmanto tikai aizdevumiem un garantijām, kā arī citiem finanšu mehānismiem, tādu darbību finansēšanai, kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds vai Kohēzijas fonds, attiecībā uz izdevumiem, uz kuriem neattiecas 56. pants. 4. Atkāpjoties no 54. panta 5. punkta, riska dalīšanas instrumentu izmanto tādu darbību finansēšanai, kuras līdzfinansē ERAF vai Kohēzijas fonds, attiecībā uz ieguldījumu izmaksām, kuras nevar finansēt kā attaisnotos izdevumus saskaņā ar 55. pantu vai saskaņā ar Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.   To var izmantot arī, lai finansētu darbības, kas veicina pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts valsts stratēģiskā ietvardokumenta un Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādņu mērķu sasniegšanu un sniedz lielāko pievienoto vērtību Savienības stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Riska dalīšanas instrumentu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu Komisija īsteno netieši centralizēti. 5. Riska dalīšanas instrumentu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. pantu un 56. pantu Komisija īsteno netieši centralizēti. Riska dalīšanas instrumentā maksājumus veic pa daļām pēc riska dalīšanas instrumenta izmantošanas grafika aizdevumu un garantiju sniegšanai, ar ko finansē konkrētas darbības.     6. Dalībvalsts, kura vēlas gūt labumu no riska dalīšanas instrumenta, iesniedz rakstisku pieprasījumu Komisijai ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. augustam. Savā pieprasījumā dalībvalsts sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu   a) tās atbilstību kādam no 77. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, atsaucoties uz Padomes lēmumu vai citu tiesību aktu, kas apstiprina šo atbilstību;   b) to programmu sarakstu (tostarp projektu priekšlikumu sarakstu un saistītās finansēšanas vajadzības), ko līdzfinansē ERAF vai Kohēzijas fonds, un to daļu no 2012. un 2013. gada piešķīrumiem šīm programmām, kuru tā vēlas noņemt šīm programmām, lai attiecīgās summas piešķirtu riska dalīšanas instrumentam;   c) saskaņā ar 4. punkta otro daļu ierosināto projektu sarakstu un to daļu no 2012. un 2013. gada piešķīrumiem, kuru tā vēlas noņemt programmām, lai attiecīgās summas piešķirtu riska dalīšanas instrumentam;   d) summu, kas tieši tai pieejama kohēzijas politikas finanšu piešķīruma ietvaros saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un norādi par summu, ko var rezervēt riska dalīšanas instrumenta mērķiem tikai no tām ES budžeta saistībām, kas jāizpilda 2012. un 2013. gadā saskaņā ar 75. panta 1. punktu. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz pieprasījumu Komisijai, kas pieņem lēmumu ar īstenošanas tiesību aktu, kurā izklāstīta sistēma, kas izveidota, lai garantētu, ka pieejamā summa tiek izlietota tikai dalībvalsts labā, kura šo summu sniedz no sava kohēzijas politikas finanšu piešķīruma atbilstoši 18. panta 2. punktam, kā arī šādam riska dalīšanas instrumentam piemērojamos noteikumus. Minētie noteikumi attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem: 7. Kad ir pārbaudīta dalībvalsts pieprasījuma pareizība un pamatotība, Komisija četru mēnešu laikā pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, kurā apraksta sistēmu, kas izveidota, lai nodrošinātu, ka pieejamā summa tiek izmantota tieši tai dalībvalstij, kura to ir paredzējusi sava kohēzijas politikas finanšu piešķīruma ietvaros atbilstoši 18. panta 2. punktam, kā arī paredz konkrētus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem pieprasītāja dalībvalsts piedalās riska dalīšanas instrumentā. Šie noteikumi un nosacījumi jo īpaši attiecas uz šādiem jautājumiem: a) izsekojamība un grāmatvedības uzskaite, informācija par finansējuma izmantojumu un pārraudzības un kontroles sistēmas; kā arī a) izsekojamība un grāmatvedības uzskaite, informācija par finansējuma izmantojumu, maksājumu nosacījumi un pārraudzības un kontroles sistēmas; b) maksājumu struktūra un citas administratīvās un pārvaldības izmaksas. b) maksu struktūra un citas administratīvās un pārvaldības izmaksas;   c) finansējumam atbilstīgo projektu indikatīvs saraksts un   d) Savienības iemaksas maksimālais apmērs, kuru no pieejamiem dalībvalstu piešķīrumiem var piešķirt riska dalīšanas instrumentam, un kārtējās iemaksas praktiskai īstenošanai.   Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.   Lemjot par dalībvalsts pieprasījumu, Komisija nodrošina, ka finansēšanai no izveidotā riska dalīšanas instrumenta kā atbilstīgi tiek pieņemti tikai tie projekti, par kuriem labvēlīgu finansēšanas lēmumu ir pieņēmusi vai nu EIB, vai valsts vai starptautiska publiskā sektora struktūra vai privāta struktūra, kura veic civildienesta uzdevumus.   8. Pirms 7. punktā minētā Komisijas lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 33. panta 2. punktu pārskata attiecīgās darbības programmas saistībā ar ERAF un Kohēzijas fondu. Finanšu piešķīrumus riska dalīšanas instrumentam stingri ierobežo, un Savienībai vai attiecīgai dalībvalstij iespējamās saistības tie nerada. 9. Finanšu piešķīrumus riska dalīšanas instrumentam stingri ierobežo, un tie nepārsniedz 10 % no kopējā paredzamā piešķīruma, kas ir apstiprināts saskaņā ar 28. panta 3. punkta b) apakšpunktu pieprasītājai dalībvalstij laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu. Finanšu piešķīrumi, kas pieejami šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajiem projektiem, nepārsniedz summas, kas paliek pāri pēc šā panta 4. punkta pirmajā daļā minēto darbību finansēšanas. Neatkarīgi no Savienības kopējās iemaksas riska dalīšanas instrumentā, kas apstiprināta ar 7. punktā minēto lēmumu, Savienības dalība riska dalīšanas instrumentā ne Savienības vispārējam budžetam, ne attiecīgajai dalībvalstij nekādas papildu saistības nerada. Visas summas, kas paliek pāri pēc darbības izpildes, kuru sedz riska dalīšanas instruments, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma drīkst izmantot atkārtoti saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu, ja dalībvalsts joprojām atbilst kādam 77. panta 2. punkta nosacījumam. Ja dalībvalsts minētajiem nosacījumiem vairs neatbilst, atlikušo summu uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem Finanšu regulas 18. panta nozīmē. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma papildu saistību apropriācijas, kuras radījuši šie piešķirtie ieņēmumi, pieskaita attiecīgās dalībvalsts kohēzijas politikas finanšu piešķīrumam nākamajam gadam.” 10. Visas atlikušās vai atpakaļsaņemtās summas, kas paliek pāri pēc darbības izpildes, kuru sedz riska dalīšanas instruments, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma drīkst izmantot atkārtoti saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu, ja dalībvalsts joprojām atbilst kādam 77. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunkta nosacījumam. Ja dalībvalsts kādam no minētajiem nosacījumiem vairs neatbilst, atlikušās vai atpakaļsaņemtās summas uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. panta nozīmē. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma papildu saistību apropriācijas, kuras radījuši šie piešķirtie ieņēmumi, pieskaita attiecīgās dalībvalsts kohēzijas politikas finanšu piešķīrumam nākamajam gadam.”   _______________   1 Sk. Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm, OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp.”
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants Regula (EK) Nr. 1083/2006 .
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

• [1]  OV C 43, 15.2.2012., 13. lpp.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikuma konteksts un saturs

Pēc diviem iepriekšējiem priekšlikumiem par grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006, reaģējot uz pašreizējo ekonomisko un finansiālo krīzi, Komisija ierosina trešos grozījumus, kuros paredz noteikumus riska dalīšanas instrumenta izveidei.

Eirozonas valstu vai valdību vadītāji 2011. gada 21. jūlijā aicināja Komisiju un Eiropas Investīciju banku veicināt sinerģiju starp aizdevumu programmām un Savienības fondiem tajās dalībvalstīs, kuras laikā, kad grozījums stājas spēkā, saņem palīdzību no Savienības vai Starptautiskā Valūtas fonda. Pašlaik minēto palīdzību saņem Īrija, Grieķija, Portugāle un Rumānija.

Ar pasākumiem ir plānots risināt nopietnos šķēršļus, ar kādiem saskaras dažas dalībvalstis, īpaši Grieķija, mēģinot rast privātu finansējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu infrastruktūras un produktīvu ieguldījumu projektus, kurus no publiskajiem līdzekļiem var finansēt tikai daļēji.

Tas jo īpaši attiecas uz infrastruktūras projektiem, kas dod tīros ieņēmumus (piemēram, maksas autoceļi vai cita infrastruktūra, par kuru lietotāji maksā), bet kuru vērtību nevar segt no dotācijām kohēzijas politikas ietvaros. Tas attiecas arī uz produktīviem ieguldījumiem, attiecībā uz kuriem maksimāli pieļaujamais valsts atbalsts tiek noteikts valsts atbalsta noteikumos. Komisijas priekšlikums attiecas vienīgi uz projektiem, kas dod ieņēmumus, jo ieguldījumu izmaksas, ko sedz no ieņēmumiem, nav atbilstīgas ES līdzfinansējumam.

Dalībvalstīs, kuras visvairāk skārusi finansiālā un ekonomiskā krīze, un jo īpaši Grieķijā, pastāv risks, ka vairāki stratēģiski projekti, kas ir izraudzīti līdzfinansējumam kohēzijas politikas programmu ietvaros, netiks īstenoti, jo privātā sektora ieguldītājiem un bankām vai nu trūkst likviditātes, lai aizdotu projektiem un projektu virzītājiem, vai arī tie pašreizējos apstākļos vairs nevēlas uzņemties ieguldījumu risku.

Ierosinātais pasākums ir izņēmums no parastās sistēmas, kādā tiek īstenota kohēzijas politika, un tas ir pamatots vienīgi ārkārtas apstākļos, kādus rada krīze. Tādējādi tā mērķis ir segt daļu no riskiem, kas saistīti ar aizdevumiem bankām vai projektu virzītājiem dalībvalstīs, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar to finansiālo stabilitāti, lai saglabātu privāto ieguldītāju iesaisti un pārvarētu nopietnos šķēršļus, ar kādiem jāsaskaras kohēzijas politikas programmu īstenošanā.

Saskaņā ar priekšlikumu, lai īstenotu riska dalīšanas instrumentu, daļu no minētajām dalībvalstīm pieejamā finanšu piešķīruma drīkstētu pārskaitīt atpakaļ Komisijai. Uzdevums būtu nodrošināt kapitālu, kas segtu gan prognozētus, gan neprognozētus aizdevumu un garantiju zaudējumus un ko varētu izsniegt riska dalīšanas partnerībā ar Eiropas Investīciju banku un/vai citām finanšu iestādēm, kas veic civilienesta uzdevumus un ir gatavas turpmāk piešķirt aizdevumus projektu sponsoriem un bankām, lai projektiem, kas īstenoti ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu, nodrošinātu privātā finansējuma daļu. Tādējādi kohēzijas politikas ietvaros laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam kopējo piešķīruma summu nemainītu. Ierosinātie pasākumi būtu īslaicīgi, un tos izbeigtu, kad dalībvalstis beigtu izmantot finansiālās palīdzības mehānismu. Riska dalīšanas instrumentu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu Komisija īsteno netieši centralizēti.

Referentes komentāri

Referente atzinīgi vērtē šo priekšlikumu un norāda, ka tā mērķis ir nodrošināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzfinansēto programmu turpmāku īstenošanu dalībvalstu ekonomikas atveseļošanās kontekstā, tām saņemot finansiālo palīdzību.

Referente uzskata, ka daži priekšlikuma elementi būtu jāprecizē, un iesniedz grozījumus, kuru mērķis ir precizēt tekstu, pievienojot riska dalīšanas instrumenta definīciju (saskaņā ar neseno kompromisa priekšlikumu Finanšu regulas tekstam), kā arī tās procedūras sīku aprakstu, kas jāpiemēro, lai izveidotu un īstenotu riska dalīšanas instrumentu, balstoties uz esošo riska dalīšanas instrumentu juridiskajiem modeļiem citās Savienības politikas jomās. Turklāt referente ierosina labāka tiesību akta projekta izstrādes nolūkā iekļaut jaunu — 36.a — pantu, kā arī pantus strukturēt punktos un apakšpunktos.

Referente ierosina grozījumus, kas konkrēti nosaka budžeta līdzekļu maksimālo apjomu riska dalīšanas instrumentam, un vēlreiz uzsver, ka Savienībai vai attiecīgajai dalībvalstij nav citu iespējamu saistību ārpus finanšu piešķīrumiem, kas paredzēti riska dalīšanas instrumentam.

Lai nodrošinātu, ka mehānismā tiek iekļauti vienīgi ekonomiski dzīvotspējīgi un ieņēmumus nesoši projekti, referente konkrēti norāda, ka finansējumam no riska dalīšanas instrumenta ir atbilstīgi vienīgi projekti, par kuriem labvēlīgu finansēšanas lēmumu ir pieņēmusi EIB vai līdzīgas iestādes. Līdzīgi, lai uzsvērtu, ka Savienības budžets nesedz visu risku, bet dala to ar EIB vai līdzīgām iestādēm, precīzi noteiktai riska daļai (aizņemto līdzekļu īpatsvara rādītājam), kuru īstenojošā struktūra, ar ko noslēgts līgums, uzņemas sadarbības līgumā, vidēji par mērķi izvirza vismaz 1,5 reizes lielāku summu nekā Savienības iemaksa riska dalīšanas instrumentā.

Attiecībā uz to projektu darbības jomu, kuri ir atbilstīgi riska dalīšanas instrumentam, referente iesniedz grozījumus, saskaņā ar kuriem priekšroka būtu jādod ieņēmumus nesošiem un valsts atbalsta projektiem, kas jau ir iekļauti attiecīgās dalībvalsts darbības programmās, taču tas neizslēgtu citus projektus, kas veicina pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts valsts stratēģiskā ietvardokumenta un Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādņu mērķu sasniegšanu un kas var veicināt attiecīgās dalībvalsts ekonomikas atveseļošanos.

Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS  (1.3.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri skar riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finansiālo stabilitāti
(COM(2011)0655 – C7‑0350/2011 – 2011/0283(COD))

Atzinumu sagatavoja: Crescenzio Rivellini

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienība joprojām pārdzīvo ekonomisku un finansiālu krīzi, kas ietekmē ne tikai daudzu dalībvalstu makroekonomisko stabilitāti, bet arī piekļuvi finanšu resursiem visā Eiropas Savienībā. Šie notikumi apdraud kohēzijas politikas programmu īstenošanu, jo likviditātes problēmas, ar kurām saskaras finanšu iestādes, ierobežo finanšu resursus, kas pieejami publiskā un privātā sektora dalībniekiem, kuri īsteno kohēzijas politikas projektus.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu (COM(2011)0655), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (vispārējā regula), un norāda, ka galvenais mērķis ir uzlabot projektu īstenotāju piekļuvi finansējumam, lai viņi varētu turpināt īstenot praksē struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmas. Lai to paveiktu, tiks izveidots riska dalīšanas instruments. Dalībvalstis pārvietos daļu no saviem finanšu piešķīrumiem šim instrumentam, no kura pēc tam varēs saņemt finanšu atbalstu, lai segtu to aizdevumu un garantiju plānotos un neplānotos zaudējumus, kuri piešķirti atbilstoši riska dalīšanas partnerībai ar Eiropas Investīciju banku un/vai citām finanšu iestādēm, kurām ir sabiedriskās politikas pienākumi. Tādējādi tiks iegūta papildu likviditāte infrastruktūras un produktīvo investīciju projektu veikšanai, negrozot kopējo kohēzijas politikas piešķīrumu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Atzinuma sagatavotājs atbalsta Komisijas nodomu uzlabot infrastruktūras un produktīvo investīciju projektu īstenotāju piekļuvi finansējumam. Lai gan atzinuma sagatavotājs piekrīt kopējam Komisijas priekšlikuma garam, viņš tomēr uzskata, ka ir jāievieš dažas izmaiņas, lai uzlabotu priekšlikuma īstenošanas iespējas.

Pirmkārt, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka likviditātes trūkums, ko pārdzīvo finanšu nozare, neskar tikai tās valstis, kuras saņēma finansiālu atbalstu no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma vai no maksājumu bilances mehānisma. Šī trūkuma dēļ infrastruktūras un produktīvo investīciju īstenotāji visās dalībvalstīs saskaras ar finansējuma iespēju samazināšanos. Tādēļ atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, dodot visām dalībvalstīm iespēju izveidot šādus riska dalīšanas mehānismus, palielinātos investīcijas, kas veicinātu izaugsmi un nodarbinātību visā Savienībā, jo tiktu izmantoti struktūrfondi un Kohēzijas fonds, kuri citādi līdz plānošanas perioda beigām paliktu neapgūti.

Turklāt atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, lai priekšlikumam būtu reāla ietekme uz ekonomiku dalībvalstīs, kuras nolemj to īstenot, tas būtu jāpiemēro gan darbībām, kuras jau tiek līdzfinansētas no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda, gan infrastruktūras un MVU projektiem, kas saistīti ar attiecīgo dalībvalstu ekonomikas atlabšanu. Iespēja atbalstīt infrastruktūras „projektus, kas saistīti ar attiecīgo dalībvalstu ekonomikas atlabšanu”, ir jau paredzēta Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā. Iespēja atbalstīt MVU darbības palīdzēs palielināt pieejamo likviditāti vienā no sektoriem, kas nodrošina nodarbinātību lielākajai ES iedzīvotāju daļai un kas pašlaik pārdzīvo nopietnu likviditātes trūkumu.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka, lai varētu vairāk izmantot šo instrumentu un nodrošināt, ka privātais sektors sniedz pienācīga līmeņa investīcijas atbalstītajos projektos, ir jāatceļ ierobežojums par tikai to izdevumu atbalstīšanu, uz kuriem neattiecas 56. pants.

GROZĪJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Nopietnās parādu krīzes dēļ vairākās dalībvalstīs ir nepieciešami jauni un novatoriski veidi struktūrfondu ieguldīšanai, kas sekmētu to labāko iespējamo izlietojumu gan plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, gan plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai mazinātu minētās problēmas un pasteidzinātu darbības programmu un projektu īstenošanu, kā arī stimulētu ekonomikas atveseļošanos, ir lietderīgi, ka vadošās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās bija nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un kurām tika piešķirts finansiāls atbalsts saskaņā ar vienu no iepriekš minētajiem finansiālā atbalsta mehānismiem, finanšu līdzekļus no darbības programmām drīkst ieguldīt, lai izveidotu riska dalīšanas instrumentu, ar kuru piešķir aizdevumus, sniedz garantijas vai nodrošina cita veida finanšu mehānismu tādu projektu un darbību atbalstam, kas paredzētas darbības programmā.	(13) Lai mazinātu minētās problēmas un pasteidzinātu darbības programmu un projektu īstenošanu, kā arī stimulētu ekonomikas atveseļošanos, ir lietderīgi, ka vadošās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās bija nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un kurām tika piešķirts finansiāls atbalsts saskaņā ar vienu no iepriekš minētajiem finansiālā atbalsta mehānismiem, finanšu līdzekļus no darbības programmām drīkst ieguldīt, lai izveidotu riska dalīšanas instrumentu, ar kuru piešķir aizdevumus, sniedz garantijas vai nodrošina cita veida finanšu mehānismu tādu projektu un darbību atbalstam, kas paredzētas darbības programmā. Papildus var atbalstīt investīcijas infrastruktūrā un produktīvās investīcijas, kas ir svarīgas attiecīgo dalībvalstu ekonomikas atlabšanai un darbavietu radīšanai tajās un atbilstības nodrošināšanai stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 36. pants – 2.a punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šādu riska dalīšanas instrumentu izmanto tikai aizdevumiem un garantijām, kā arī citiem finanšu mehānismiem, tādu darbību finansēšanai, kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds vai Kohēzijas fonds, attiecībā uz izdevumiem, uz kuriem neattiecas 56. pants. Šādu riska dalīšanas instrumentu izmanto tikai aizdevumiem un garantijām, kā arī citiem finanšu mehānismiem tādu darbību finansēšanai, kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds vai Kohēzijas fonds, vai infrastruktūras, MVU un produktīvo investīciju projektiem, kas svarīgi attiecīgo dalībvalstu ekonomikas atlabšanai un darbavietu radīšanai tajās, un tam, lai nodrošinātu atbilstību stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas atbilst kādam no 77. panta otrās daļas nosacījumiem, šādu riska dalīšanas instrumentu izmanto arī darbībām, kuras saistītas ar kohēzijas politikas mērķiem, kas netiek līdzfinansēti valsts stratēģiskā ietvardokumenta (VSID) programmu ietvaros.
Pamatojums
Ir svarīgi nodrošināt skaidrību, ka riska dalīšanas instrumenti atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, jo tiem ir plašāki mērķi nekā ERAF un Kohēzijas fondam.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 36. pants – 2.a punkts – 5. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) izsekojamība un grāmatvedības uzskaite, informācija par finansējuma izmantojumu un pārraudzības un kontroles sistēmas; kā arī a) izsekojamība un grāmatvedības uzskaite, pārvaldības struktūra, konsultējoties ar dalībvalsti un iesaistītajām finanšu iestādēm, informācija par aizņemto līdzekļu īpatsvaru, finansējuma izmantojumu un pārraudzību un kontroles sistēmām; kā arī

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 grozīšana attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri skar riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finansiālo stabilitāti
Atsauces	COM(2011)0655 – C7-0350/2011 – 2011/0283(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 15.12.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Crescenzio Rivellini 29.11.2011
Pieņemšanas datums	29.2.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 11 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Ville Itälä, Cătălin Sorin Ivan, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Crescenzio Rivellini, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Søren Bo Søndergaard, Michael Theurer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philip Bradbourn, Derk Jan Eppink, Lucas Hartong, Edit Herczog, Véronique Mathieu, Derek Vaughan

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS  (13.3.2012)

Reģionālās attīstības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri skar riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finansiālo stabilitāti
(COM(2011)0655 – C7‑0350/2011 – 2011/0283(COD))

Atzinumu sagatavoja: Rolandas Paksas

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikums ir iesniegts laikā, kad struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmu īstenošanā daudzas dalībvalstis saskaras ar nopietnām grūtībām. Pārdzīvotā finanšu un ekonomikas krīze ir spēcīgi ietekmējusi dalībvalstu budžetus — nepārtraukti pieaug spiediens uz valstīm pieejamajiem finanšu resursiem publisko ieguldījumu finansēšanai un pasliktinās apstākļi privātajai un it īpaši finanšu nozares dalībai.

Tādēļ Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir palīdzēt krīzes visvairāk skartajām dalībvalstīm turpināt struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmu īstenošanu un līdz ar to iepludināt ekonomikā finanšu līdzekļus. Dodot iespēju pārvietot daļu ES līdzekļu piešķīrumu, lai izveidotu riska dalīšanas instrumentus, Komisija vēlas atvieglot Eiropas Investīciju bankas un citu starptautisku finanšu iestāžu aizdevumu un garantiju izsniegšanu, lai līdzfinansētu privātos ieguldījumus projektos, ko īsteno ar publisko līdzfinansējumu.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un tā iespējami pozitīvo ietekmi uz ES ekonomiku un ES fondu izmantošanu. Lai nodrošinātu tā vislabāko un ātrāko piemērošanu, atzinuma sagatavotājs priekšlikuma tekstā ierosina divus grozījumus.

Pirmkārt, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka pašreizējā ekonomiski nelabvēlīgajā vidē iespēja gūt labumu no riska dalīšanas instrumentu ieviešanas ir jādod visām ES dalībvalstīm — gan tām, kuras jau saņem finansiālu palīdzību no ES mehānismiem, gan tām, kurām ir grūtības saistībā ar finansiālo stabilitāti un privātā sektora kapitāla piesaisti arvien ierobežotāko publisko finanšu resursu papildināšanai. Šādi instrumenti ļautu palielināt ieguldījumus izaugsmē un nodarbinātībā, dodot iespējas izstrādāt projektus, kuru īstenošanā izmantotu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, kas varētu palikt neapgūti līdz 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigām.

Otrkārt, atzinuma sagatavotājs piekrīt Komisijai, ka riska dalīšanas instrumentos prioritāte jāpiešķir tādu darbību finansēšanai, kuras līdzfinansē no struktūrfondiem vai Kohēzijas fonda; taču par atbilstošiem jāuzskata arī citi infrastruktūras projekti, kas veicina ekonomikas atveseļošanos un nodarbinātību dalībvalstīs (Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā šāda iespēja jau ir minēta). Proti, daži ieņēmumus veicinoši infrastruktūras projekti, kam normālos apstākļos finansējumu varētu iegūt no ārējiem avotiem (un līdz ar to tie neatbilstu struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmām 2007.–2013. gadam vai netiktu tajās iekļauti), bet pašreiz nav iespējams atrast finansējumu, varētu gūt labumu no to iekļaušanas riska dalīšanas instrumentos bez nepieciešamības veikt darbības programmu laikietilpīgu grozīšanu.

Visbeidzot, ņemot vērā to, cik sekmīgi līdzīgi instrumenti tiek izmantoti citās nozarēs (piemēram, riska dalīšanas finanšu mehānisms pētniecībā un izstrādē), atzinuma sagatavotājs cer, ka arī šāda riska dalīšanas pagaidu instrumenta izveide izrādīsies izdevīga dalībvalstīm, kas izlems to izmantot pašreizējās krīzes situācijā, un uzskata, ka būtu vērtīgi pēc šā plānošanas perioda izpētīt iespējas izveidot analogu pastāvīgu riska dalīšanas instrumentu, kurš dotu labumu visām dalībvalstīm atbilstīgi precīzi definētiem nosacījumiem.

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Nopietnā parāda krīze vairākās „programmas valstīs” pieprasa rast jaunus un novatoriskus veidus struktūrfondu ieguldīšanai, kas ļaus tos pēc iespējas labāk izmantot 2007.–2013. gada plānošanas periodā.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai mazinātu minētās problēmas un pasteidzinātu darbības programmu un projektu īstenošanu, kā arī stimulētu ekonomikas atveseļošanos, ir lietderīgi, ka vadošās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās bija nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un kurām tika piešķirts finansiāls atbalsts saskaņā ar vienu no iepriekš minētajiem finansiālā atbalsta mehānismiem, finanšu līdzekļus no darbības programmām drīkst ieguldīt, lai izveidotu riska dalīšanas instrumentu, ar kuru piešķir aizdevumus, sniedz garantijas vai nodrošina cita veida finanšu mehānismu tādu projektu un darbību atbalstam, kas paredzētas darbības programmā.	(13) Lai mazinātu minētās problēmas un pasteidzinātu darbības programmu un projektu īstenošanu, kā arī stimulētu ekonomikas atveseļošanos, ir lietderīgi, ka atbildīgās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās bija nopietnas finansiālās stabilitātes grūtības un kurām tika piešķirts finansiāls atbalsts saskaņā ar vienu no iepriekš minētajiem finansiālā atbalsta mehānismiem, uz laiku un neskarot 2014.–2020. gada plānošanas periodu, finanšu līdzekļus no darbības programmām drīkst ieguldīt, lai izveidotu riska dalīšanas instrumentu, ar kuru piešķir aizdevumus, sniedz garantijas vai nodrošina cita veida finanšu mehānismu tādu projektu un darbību atbalstam, kas paredzētas darbības programmā.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts 1. pants – 2. apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 36. pants – 2.a punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šādu riska dalīšanas instrumentu izmanto tikai aizdevumiem un garantijām, kā arī citiem finanšu mehānismiem, tādu darbību finansēšanai, kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds vai Kohēzijas fonds, attiecībā uz izdevumiem, uz kuriem neattiecas 56. pants. Šādu riska dalīšanas instrumentu izmanto attiecībā uz izdevumiem, uz kuriem neattiecas 56. pants, un to piemēro tikai aizdevumiem un garantijām, kā arī citiem finanšu mehānismiem tādu gaidāmo darbību finansēšanai, kuras veido darbības programmu un kuras līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds vai Kohēzijas fonds, vai infrastruktūras projektiem, kas svarīgi attiecīgo dalībvalstu ekonomikas atlabšanai un darba vietu radīšanai tajās.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir ļaut finansēt citus svarīgus infrastruktūras projektus, kuri potenciāli var radīt izaugsmi un darba vietas, neveicot darbības programmu laikietilpīgo grozīšanu. Ar to tiek domāti ieņēmumus nesoši infrastruktūras projekti, kam nekrīzes apstākļos finansējumu iegūtu no ārējiem privātiem avotiem, un tādējādi tie neatbilstu struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmām 2007.–2013. gadam vai netiktu tajās iekļauti, bet pašreizējos apstākļos tiem nav iespējams atrast citu finansējumu.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 36. pants – 2.a punkts – 3. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Riska dalīšanas instrumentu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu Komisija īsteno netieši centralizēti. Riska dalīšanas instrumentu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punktu Komisija īsteno netieši centralizēti. Komisijas darbības izvēle notiek saskaņā ar 41. panta 1. punktu, un tā pozitīvi ietekmē vietējo ekonomiku un darba tirgu.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 36. pants – 2.a punkts – 3.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   Komisija nosaka termiņus attiecīgo riska dalīšanas instrumentu īstenošanai.
Pamatojums
Lai arī pieprasījumu no attiecīgās dalībvalsts pieņems līdz 2013. gada beigām, riska dalīšanas instrumentu īstenošana jāslēdz tuvākajā nākotnē, ko precizē Komisija.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 36. pants – 2.a punkts – 5. daļa – a apakšpunkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums a) izsekojamība un grāmatvedības uzskaite, informācija par finansējuma izmantojumu un pārraudzības un kontroles sistēmas; kā arī a) izsekojamība, demokrātiskā kontrole un grāmatvedības uzskaite, pārvaldības struktūra, pastāvīgi konsultējoties ar dalībvalsti un iesaistītajām finanšu iestādēm, informācija par sviras efekta izmantojumu, finansējuma izmantojumu un pārraudzības un kontroles sistēmas; kā arī
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1083/2006 36. pants – 2.a punkts – 7. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Visas summas, kas paliek pāri pēc darbības izpildes, kuru sedz riska dalīšanas instruments, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma drīkst izmantot atkārtoti saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu, ja dalībvalsts joprojām atbilst kādam 77. panta 2. punkta nosacījumam. Ja dalībvalsts minētajiem nosacījumiem vairs neatbilst, atlikušo summu uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem Finanšu regulas 18. panta nozīmē. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma papildu saistību apropriācijas, kuras radījuši šie piešķirtie ieņēmumi, pieskaita attiecīgās dalībvalsts kohēzijas politikas finanšu piešķīrumam nākamajam gadam. Visas summas, kas paliek pāri pēc darbības izpildes, kuru sedz riska dalīšanas instruments, pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma drīkst izmantot atkārtoti saskaņā ar riska dalīšanas instrumentu, ja dalībvalsts joprojām atbilst kādam 77. panta 2. punkta nosacījumam. Ja dalībvalsts minētajiem nosacījumiem vairs neatbilst, atlikušo summu uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem Finanšu regulas 18. panta nozīmē. Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma papildu saistību apropriācijas, kuras radījuši šie piešķirtie ieņēmumi, pieskaita attiecīgās dalībvalsts kohēzijas politikas finanšu piešķīrumam nākamajam gadam. 2013. gada 31. decembrī atlikusī summa tiek pārvietota uz Eiropas Savienības budžetu.
Pamatojums
Dalībvalsts faktiski atsakās no kohēzijas politikas piešķīruma līdzekļu izmantošanas problēmu dēļ. Ja attiecīgais piešķīrums netiek izmantots līdz nākamajam plānošanas periodam, tas tiek pārvietots uz ES budžetu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 grozīšana attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri skar riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finansiālo stabilitāti
Atsauces	COM(2011)0655 – C7-0350/2011 – 2011/0283(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 25.10.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Rolandas Paksas 25.10.2011
Izskatīšana komitejā	24.1.2012	12.3.2012
Pieņemšanas datums	12.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 1 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Hans-Peter Martin, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philippe De Backer, Sari Essayah, Vicky Ford, Krišjānis Kariņš, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Gay Mitchell, Theodoros Skylakakis
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mario Mauro

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 grozīšana attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri skar riska dalīšanas instrumentu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finansiālo stabilitāti
Atsauces	COM(2011)0655 – C7-0350/2011 – 2011/0283(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	12.10.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 25.10.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CONT 15.12.2011	ECON 25.10.2011	EMPL 25.10.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	EMPL 27.10.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Danuta Maria Hübner 14.11.2011
Izskatīšana komitejā	22.11.2011	25.1.2012	28.2.2012
Pieņemšanas datums	20.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Bearder, Jean-Paul Besset, Victor Boştinaru, John Bufton, Salvatore Caronna, Nikos Chrysogelos, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Ewald Stadler, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Kerstin Westphal, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrea Cozzolino, Karima Delli, Cornelia Ernst, Ivars Godmanis, Maurice Ponga, Vilja Savisaar-Toomast, Patrice Tirolien, Giommaria Uggias, Derek Vaughan, Sabine Verheyen
Iesniegšanas datums	22.3.2012