par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks

(2011/2178(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Kopienas tiesību aktu kopumu iekšējā tirgus un informācijas sabiedrības jomā,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–    ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(1),

–    ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā(2),

–    ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 31. maija secinājumus par Digitālo programmu Eiropai,

–    ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumus par stratēģiju „Eiropa 2020”, tostarp par digitalizācijas programmu (7. punkts),

–    ņemot vērā Rokasgrāmatu standartiem atbilstošu IKT iepirkuma jomā — labas prakses elementi, kuru Komisija publicēja 2011. gada 23. decembrī,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Elektronisko rēķinu Eiropai sniegtie ieguvumi” (COM(2010)0712),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA)(3),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam — IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā” (COM(2010)0743),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju — Eiropas publisko pakalpojumu Eiropas sadarbspējas stratēģija (EIS) (1. pielikums) un Eiropas sadarbspējas satvars (EIF) (2. pielikums)” Eiropas publisko pakalpojumu jomā (COM(2010)0744),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „i2010. e-pārvaldības rīcības plāns: paātrināt e-pārvaldību Eiropā par labu visiem” (COM(2006)0173),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–    ņemot vērā Komisijas 2011. gada 31. marta paziņojumu „Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Sasniegumi un turpmākie pasākumi — virzība uz globālu kiberdrošību” (COM(2011)0163),

–    ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. marta paziņojumu „Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Eiropas aizsardzība pret liela mēroga kiberuzbrukumiem un infrastruktūru darbības pārrāvumiem — gatavības, drošības un elastīguma uzlabošana” COM(2009)0149,

–    ņemot vērā Komisijas 2011. gada decembrī publicēto dokumentu kopuma pieņemšanu brīvi pieejamu datu jomā, kas sastāv no šādām daļām: Komisijas paziņojums „Atklātie dati — inovācijas, izaugsmes un pārredzamas pārvaldības dzinējspēks”, Komisijas priekšlikums direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (COM(2011)0877), un Komisijas 2011. gada 12. decembra lēmums 2011/833/ES par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu,

–    ņemot vērā Komisijas 2011. gada pētījumu par publiskā sektora informācijas ekonomisko ietekmi (Vickery pētījums),

–    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem (COM(2011)0635),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Zaļā grāmata — ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (COM(2011)0941),

–    ņemot vērā 2011. gada 22. decembrī publicēto Eiropas digitalizācijas programmas 2011. gada progresa ziņojumu,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ziņojums par Eiropas konkurētspēju digitālajā jomā. Galvenie sasniegumi, 2005.–2009. gadā īstenojot stratēģiju i2010” (COM(2009)0390),

–    ņemot vērā 2011. gada 6. jūlija rezolūciju par platjoslu Eiropā — ieguldījumu digitāli virzītā izaugsmē(4),

–    ņemot vērā 2010. gada 30. aprīlī publicēto pētījumu par IKT sociālo ietekmi — SMART 2007/0068,

–    ņemot vērā 2010. gada janvārī publicēto ziņojumu par IKT ekonomisko ietekmi — SMART 2007/0020,

–    ņemot vērā 2009. gada novembrī publicēto ziņojumu Komisijai „i2010. e-pārvaldības rīcības plāns — progresa pētījums (SMART 2008/0042)”,

–    ņemot vērā Zviedrijas prezidentūras 2009. gada 10. novembra secinājumus pēc Visbijas konferences par stimula došanu e-Savienībai 2015,

–    ņemot vērā 2009. gada septembrī publicēto Zviedrijas prezidentūras ziņojumu „Videi draudzīgu zināšanu sabiedrība — IKT politikas programma 2015. gadam uz zināšanām balstītai Eiropas nākotnes sabiedrībai”,

–    ņemot vērā 2011. gada 5. decembra publicēto Komisijas ziņojumu „Mākoņdatošana — ziņojums par sabiedrisko apspriešanu”,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu „E-parakstu un e-identifikācijas rīcības plāns, lai vienkāršotu sabiedrisko pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vienotajā tirgū” (COM(2008)0798),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(5),

–    ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–    ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0083/2012),

A.  tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) lielā mērā tieši un netieši ietekmē ES pilsoņu politisko, ekonomisko, sociālo, kultūras un ikdienas dzīvi; tā kā ES pilsoņi gūtu vērā ņemamu labumu no konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus, kas nojauktu visus šķēršļus pārrobežu e-pakalpojumiem un nekropļotu konkurenci;

B.   tā kā e-pārvalde aptver visas tehnoloģijas un visus izmantošanas veidus, kas saistīti ar informāciju, konsultācijām un administratīvām procedūrām tiešsaistē;

C.  tā kā IKT nozare tieši veido 5 % no ES IKP, un tās tirgus vērtība ir EUR 660 miljardi gadā, bet tās devums vispārējā ražības pieaugumā ir daudz lielāks (20 % tieši no IKT nozares un 30 % no IKT ieguldījumiem);

D.  tā kā nav vienotu noteikumu par rēķinu elektronisko piesūtīšanu un šā norēķinu veida priekšrocības joprojām ir maz izmantotas;

E.   tā kā IKT var dot lielu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā, jo īpaši nodarbinātības, noturīgas ekonomikas un ražīguma izaugsmes, pilsoņu iespēju, pētniecības un izstrādes, enerģētikas, inovāciju un vides jomā, kā arī lielo sociālo problēmu risināšanā;

F.   tā kā maziem un vidējiem uzņēmumiem ir īpaša nozīme digitālā tirgus jomā;

G.  tā kā mākoņdatošana ir ekonomiska un videi draudzīga tehnoloģija, ar kuru var uzlabot valsts un privāto uzņēmumu digitalizācijas rādītājus, samazināt datu apstrādes izmaksas un ierobežot maksājumus par datu uzglabāšanu — tie patiešām ir ieguvumi no šīs tehnoloģijas, taču savienojums starp lietotāju un serveri nav pietiekami drošs un lietotājam mazinās kontroles iespējas;

H.  tā kā Digitalizācijas programmas 2011. gada rezultātu apkopojums liecina par progresu, tomēr 26 % ES pilsoņu nekad nav izmantojuši internetu un to ir izmantojuši tikai 48 % cilvēku no nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām;

I.    tā kā digitālā plaisa, kas izpaužas gan kā interneta nepieejamība, gan kā e-prasmju/digitālās kompetences trūkums, tieši ietekmē e-pārvaldes ieviešanu un negatīvi ietekmē pilsoņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un demokrātijas procesos;

J.    tā kā konkurētspējīgam digitālam vienotajam tirgum ir jānodrošina īpaši ātras platjoslas un sakaru tīklu sekmīga attīstība visos ES reģionos un jānovērš atšķirības starp infrastruktūras attīstības līmeņiem ES dalībvalstu iekšienē un starp tām, lai nodrošinātu mazapdzīvoto reģionu demogrāfisko ilgtspēju,

1.   apzinās IKT nozares lielo ieguldījumu ES rūpniecības politikā, inovācijā, izaugsmē, konkurētspējā un tirdzniecības bilancē;

2.   uzsver, ka digitalizācijas stratēģijas galvenais aspekts ir lietotāji un ka Eiropas Savienībai ir steidzami jāpalielina lietotāju informētība, jāpastiprina viņu nozīme, iesaistīšanās, perspektīvas un uzticēšanās attiecībā uz drošumu, drošību un privātumu informācijas sabiedrībā, kā arī pilnveidot ar IKT saistīto cilvēkkapitālu;

3.   atkārtoti norāda, ka e-pārvalde rada iespējas Eiropas pilsoņiem un palīdz pārveidot un modernizēt publisko pārvaldi, padarot to pārredzamāku un pārskatatbildīgāku un samazinot publisko pakalpojumu izmaksas;

4.   uzsver, ka šķēršļi e-pārvaldes ieviešanai ir ne tikai tehnoloģiski, bet arī organizatoriski, politiski, juridiski un ar kultūru saistīti un ka veiksmīgi risinājumi un prakse ir lielā mērā atkarīgi no vietējiem apstākļiem;

5. norāda, ka Eiropas e-pārvaldes jomas izveide potenciāli var kļūt par pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” būtisku daļu, atbalstot ekonomiskās un sociālās izaugsmes sekmēšanu, veicinot inovāciju un cilvēkkapitāla attīstību un palīdzot risināt sociālās un politiskās problēmas, ar ko saskaras ES;

6.   uzsver, ka jāņem vērā un jānovērš digitālā plaisa;

7.   atzīmē, ka mākoņdatošana dod iespēju izmantot centralizētus IT resursus, kuri pieejami ātri ar minimāliem pārvaldības pasākumiem un minimālu pakalpojumu sniedzēja iesaistīšanos, un ka mākoņa efektivitāti nodrošina tā elastīgā darbība, iespēja šādi palielināt ražīgumu un mākoņa nozīme vides saglabāšanā, taču šai tehnoloģijai pirmām kārtām jābūt tehniski drošai un izturīgai;

E-pārvaldes rīcības plāns

8.   atzinīgi vērtē priekšlikumu pieņemt Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu 2011.–2015. gadam, Eiropas sadarbspējas stratēģiju (EIS) un Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF) Eiropas publisko pakalpojumu jomā (EPS); aicina dalībvalstis ātri rīkoties, lai valstu stratēģijas pielāgotu šiem galvenajiem politikas virzieniem;

9.   atbalsta vispārējos mērķus 2015. gadā palielināt e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanu, proti, aptverot 50 % pilsoņu (atskaites punkts — 41 %) un 80 % uzņēmumu (atskaites punkts — 75 %), tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju šos mērķus noteikt par minimāliem robežlielumiem;

10. prasa izstrādāt īpašas programmas un e-pārvaldes platformas, kuru mērķis būtu aizsargāt un veicināt vietējo, reģionālo, etnisko un valodu daudzveidību;

11. pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Digitalizācijas programmas 2011. gada rezultātu apkopojumu tikai 50 % e-pārvaldes lietotāju anketas aizpildīja tiešsaistē;

12. norāda uz IKP saistību ar e-pārvaldes pakalpojumu pieejamību un prasa piešķirt atbilstošu finansējumu e-pārvaldes attīstībai gan valsts, gan Eiropas līmenī;

13. uzsver, ka pilsoņi un uzņēmumi internetu arvien biežāk lieto mobilajās ierīcēs, un prasa nodrošināt to, ka e-pārvaldes pakalpojumi būtu pieejami un pielāgoti vairākiem izplatīšanas kanāliem, tostarp informatīvo zvanu centriem un mobilajam internetam (m-pārvalde);

14. norāda, ka sekmīgai e-pārvaldei ir nepieciešama visaptveroša administratīvo procedūru integrācija un optimizācija, ņemot vērā tiesības uz vietējo pašpārvaldi visos līmeņos;

15. uzsver, ka ES pilsoņiem un uzņēmējiem, īpaši MVU, kas tagad bieži saskaras ar nepārvaramiem šķēršļiem pārrobežu darbībām ES teritorijā, e-pārvalde ir īpaši izdevīga, jo e-pārvalde samazina administratīvās izmaksas un šķēršļus, palielina produktivitāti, efektivitāti, konkurētspēju, pārredzamību, atklātību, politikas efektivitāti, procedūru pieejamību un racionalizāciju, kā arī tai būtu jāveicina sinerģijas veidošana un resursu un iespēju koplietošana starp uzņēmumiem un jārada sadarbspējīgāku profesionālo vidi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

16. aicina dalībvalstis un Komisiju publicēt publiski finansētus datus mašīnlasāmā (un reāllaika) formā atbilstoši atklātām licencēm, lai radītu iespēju gan akadēmiskām aprindām, tostarp studentiem, gan plašai sabiedrībai, kā arī pētnieciskos un uzņēmumu attīstības nolūkos inovatīvā veidā atkārtoti izmantot publiskā sektora informāciju, tādējādi arī uzlabojot pārredzamību;

17. norāda, ka joprojām skaidri nav definēts jēdziens „publiski administratīvie dati” un ka publiskās diskusijās ir jāpanāk kopēja šā jēdziena izpratne, lai precizētu tā nozīmi;

18. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka izglītības un kultūras iestādes arī turpmāk būtu ārpus Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas;

19. atzīmē, ka galvenie šķēršļi saistībā ar pārrobežu piekļuvi valsts pārvaldes e-pakalpojumiem ir saistīti ar e-identifikāciju un e-parakstiem un ka ES līmenī nav nodrošināta sadarbspēja;

20. uzskata — lai garantētu efektīvus ES mēroga pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumus, kas nodrošina divvirzienu un/vai automatizētu sadarbību starp pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem un/vai uzņēmumiem, ir vajadzīgs skaidrs un saskaņots ES tiesiskais regulējums par e-autentifikācijas, e-identifikācijas un e-parakstu savstarpēju atzīšanu;

21. aicina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi informēt pilsoņus par tādiem pastāvošajiem ES portāliem kā SOLVIT un „Your Europe”, jo pašreizējais informācijas trūkums kavē uzņēmējdarbības vides un patērētāju aizsardzības pasākumu turpmāku uzlabošanu, īpaši pārrobežu teritorijās;

22. aicina Komisiju sekot līdzi visiem pastāvošajiem tiešsaistes problēmu risināšanas instrumentiem un informācijas portāliem, ko piedāvā Komisija pati un dalībvalstis, un vajadzības gadījumā tos sasaistīt vai apvienot; iesaka jaunus tiešsaistes portālus izveidot tikai tad, ja nav iespējama to iekļaušana pastāvošajos risinājumos;

23. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts un tiek īstenots rīcības plāns e-parakstu un e-identifikācijas jomā, kā arī izmēģinājuma projekts STORK attiecībā uz pārrobežu publisko pakalpojumu sadarbspēju; aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu par e-parakstu un prasa pieņemt lēmumu, kas nodrošinās e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpēju atzīšanu;

24. uzsver, ka tad, ja datu apstrādes procedūras tiek izmantotas izglītības un kultūras iestādēs, uz personas datiem jāattiecina individuālās piekļuves tiesības, lai šos datus aizsargātu no neatļautas izmantošanas;

25. uzskata, ka no e-pārvaldes viedokļa e-paraksta savstarpējai izmantojamībai ir gan juridiski aspekti (elektroniskā paraksta izmantošana valsts sektorā — Direktīvas par e-parakstiem 3. panta 7. punkts; paraksta un autentifikācijas attiecības; dilemma par pārraudzību un akreditāciju; valsts perspektīva, drošības līmeņi; paraksta kvalificēšana), gan tehniski aspekti (sertifikātu identifikatori; paraksta veids; paraksta formāts; paraksta apstiprināšana); uzskata — lai lietojumprogrammas pārtaptu pilnīgi savietojamā Eiropas e-paraksta pakalpojumā paraksta apstiprināšanai, vissvarīgākais ieteikums būtu izveidot validācijas iestāžu federāciju (VIF), kas koordinētu dalībvalstu nacionālās validācijas iestādes (NVI)(6);

26. atzīmē, ka Komisija pilnvaroja CEN, CENELEC un ETSI atjaunināt un racionalizēt tiesisko regulējumu par e-paraksta standartizāciju Eiropā; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam ikgadējo progresa ziņojumu, kura pamatā būtu ziņojumi, ko Eiropas standartizācijas iestādes iesniedz divreiz gadā;

27. aicina dalībvalstis izstrādāt atklātu izglītības programmatūru Eiropas izglītības iestādēs, apmainīties ar labāko praksi un pilnveidot tiešsaistes platformas sadarbībai attiecībā uz mācību materiāliem un resursiem, kuri ir brīvi pieejami audzēkņiem un studentiem un attiecībā uz kuriem pienācīgi ņemti vērā datu aizsardzības un autortiesību noteikumi;

28. uzsver, ka e-pārvaldes lietojumprogrammas būtu jāpārskata un, ja nepieciešams, jālabo, lai tās būtu pieejamas arī lietotājiem, kas nav rezidenti; uzsver, ka sadarbspēja ir jānodrošina vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī ES līmenī;

29. uzskata, ka e-pārvaldes lietojumprogrammu sadarbspējai ir nepieciešama valstu privātās atslēgas infrastruktūru (PKI) sadarbspēja, izmantojot Eiropas validēšanas dienestu (European Bridge);

30. atzinīgi vērtē to, ka ir sākta sabiedriskā apspriešana par projektu pamatnostādnēm attiecībā uz saikni starp IKT standartizāciju un publisko iepirkumu, un prasa iesniegt priekšlikumu šajā jomā;

31. aicina dalībvalstis izstrādāt valsts e-pārvaldes stratēģijas saskaņā ar e-pārvaldes rīcības plāna un Digitalizācijas programmas mērķiem un uzdevumiem, lai attīstītu Eiropas digitālo vienoto tirgu un Eiropas e-pārvaldes jomu;

32. norāda, ka, pilnveidojot Eiropas e-pārvaldes rīcības plānu, infrastruktūru un pakalpojumus, drošības prasības ir jāievēro visos līmeņos un jāgarantē augstākais iespējamais privātuma, personas un finanšu datu aizsardzības līmenis, lai novērstu jebkādu nelikumīgu šo datu novērošanu;

33. aicina dalībvalstis izmantot IKT instrumentus, lai uzlabotu pārredzamību, pārskatatbildību un pilsoņu iesaistīšanos, palielinātu efektivitāti un konkurētspēju, samazinātu administratīvo slogu, laika patēriņu un izmaksas, uzlabotu administratīvos procesus, samazinātu oglekļa emisijas, taupītu publiskos resursus un palīdzētu veidot plašāku demokrātisku līdzdalību, tajā pašā laikā veicinot uzticību un paļāvību;

34. mudina dalībvalstis noteikt valsts iestādēm pienākumu nodrošināt datu pieejamību, uzturot publisko datu repozitorijus un katalogus un nodrošinot, ka tiek pieņemti noteikumi par informācijas nodošanu atklātībā un atkalizmantošanu, pienācīgi ņemot vērā tiesību aktus autortiesību jomā un tiesību aktus par datubāzu aizsardzību;

35. aicina dalībvalstis izveidot vienas pieturas aģentūras un izmantot starpniekus, lai nodrošinātu vienotus, integrētus un viegli pieejamus kontaktpunktus gan iekšzemes, gan pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumu lietotājiem;

36. uzsver, ka e-pārvalde var uzlabot mūsu demokrātijas kvalitāti un tai var būt nozīmīga loma, lai palielinātu pilsoņu — jo īpaši jauno paaudžu — un arī uzņēmumu aktīvu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kā arī demokrātijas procesos; šajā sakarībā atzīmē, ka būtu jāveicina izmēģinājuma apspriešanās vai referendumi, jo īpaši vietējā līmenī;

37. atzinīgi vērtē to, ka sākta izmantot paziņojumu vākšanas tiešsaistes lietojumprogramma OCS, kura izstrādāta pēc Komisijas iniciatīvas saistībā ar ISA programmu un kura veidota tā, lai dotu iespēju parakstītājiem kopš 2012. gada 1. aprīļa tiešsaistē atbalstīt ierosinātu pilsoņu iniciatīvu, kā arī lai lūgumraksta organizatori to varētu izmantot parakstu vākšanai, uzglabāšanai un iesniegšanai; tāpēc vēlas, lai e-pārvaldes stratēģijas tiktu īstenotas iespējami drīz;

38. uzsver, ka savietojamiem pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumiem būtu jāizmanto novatoriska arhitektūra un tehnoloģijas (publiskie mākoņpakalpojumi, uz pakalpojumu orientēta arhitektūra), un prasa modernizēt ar IPv6 saistīto e-pārvaldes infrastruktūru un sabiedriskas nozīmes tiešsaistes pakalpojumus;

39. atzīst, ka mākoņdatošanai ir nozīmīgs potenciāls gan uzņēmumu darbībā, gan pilsoņu dzīvē; uzsver, ka, plašāk izmantojot mākoņpakalpojumus, ir nepieciešama IT resursu pārvietošanas uzraudzība un stingra kontrole pār piekļuvi serveriem un datiem, arī tāpēc, lai novērstu iespēju citām personām izmantot tos komerciāliem mērķiem, un ka līdz ar to šie jautājumi būtu jārisina, veicot ES datu aizsardzības noteikumu reformu, kam Komisija izstrādājusi priekšlikumu (COM (2012)0011), COM (2012)0010));

40. uzsver, ka droša pārrobežu e-pārvaldes sistēma ir Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības programmas neatņemama daļa; prasa ieviest atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu datu un privātuma aizsardzību un līdz minimumam samazinātu neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem; atzīst ENISA būtisko lomu, kāda ir šai aģentūrai, atbalstot ES un dalībvalstu centienus sniegt drošus un stabilus e-pārvaldes pakalpojumus; prasa ieviest patiešām demokrātiskus datu izmantošanas un piemēroto metožu uzraudzības paņēmienus;

41. atzinīgi vērtē IDA, IDABCD un ISA programmu ieguldījumu un vērienīgus CIP izmēģinājuma projektus, kā arī forumu „e-prakse”, lai plānotu un īstenotu pārrobežu savietojamus risinājumus; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt šo darbību ilgtermiņa ilgtspēju;

42. atzinīgi vērtē un atbalsta priekšlikumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF), kas paredz piešķirt gandrīz EUR 9,2 miljardus, lai atbalstītu ieguldījumus ātru un īpaši ātrdarbīgu platjoslas tīklu izveidē un Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu ieviešanā; no CEF tiks piešķirts finansējums, lai izveidotu vajadzīgo infrastruktūru e-identifikācijas, e-pārvaldes, e-iepirkumu, e-veselības, e-justīcijas un ar muitu saistīto pakalpojumu veicināšanai, kā arī tas noderēs, lai nodrošinātu sadarbspēju un segtu ar infrastruktūru saistītās izmaksas Eiropas mērogā, sasaistot dalībvalstu infrastruktūras;

43. uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīva piesaistīs finansējumu no privātā sektora mērķtiecīgiem ieguldījumiem ES nākotnes pamatinfrastruktūrās, piemēram, ceļu, dzelzceļa, enerģētikas tīklu un cauruļvadu infrastruktūrās, kā arī platjoslas tīklos;

44. atkārtoti norāda, cik nozīmīgi ir nākotnes ātrgaitas pakalpojumi, kas palīdzēs sasniegt ES energoefektivitātes un drošības mērķus un nodrošināt citas sakaru iespējas (piemēram, efektīvas un viedas transporta sistēmas, sakaru sistēmas „cilvēks-iekārta”);

45. atzinīgi vērtē to, ka pieņemts dokumentu kopums brīvi pieejamu datu jomā, un aicina dalībvalstis atbalstīt publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu inovatīvos veidos (attiecībā uz datiem, kas nav personas dati); prasa vietējās un reģionālās iestādes ciešāk iesaistīt publiskā sektora informācijas pieejamības nodrošināšanā, lai uzlabotu informācijas sniegšanu sabiedrībai, uzņēmumiem un iestādēm un veicinātu jaunu darba vietu veidošanu, tajā pašā laikā atbalstot vietējā un reģionālā līmeņa attīstību;

46. uzsver, ka ir svarīgas mērīšanas metodes (kvantitatīvas un kvalitatīvas), kas vērstas uz e-pārvaldes un demokrātijas efektivitāti un lietderību, izmantojot SMART(7) mērķus, kas valdībām būtu aktīvi jāizmanto;

47. pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis vēl nav vienojušās par visu galveno pārrobežu publisko pakalpojumu sarakstu, kam līdz 2015. gadam jābūt pieejamam tiešsaistē; aicina Komisiju pielikt lielākas pūles, lai sasniegtu šo mērķi;

48. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un ieviest īpašus IKT instrumentus, piemēram, kopīgas e-lūgumrakstu sistēmas, ar kuriem veicināt e-līdzdalību, lai sniegtu ES pilsoņiem un pārstāvju organizācijām praktiskas iespējas izmantot LES 11. pantā noteiktās pilsoņu tiesības izrādīt iniciatīvu;

49. atgādina par būtisko apņemšanos līdz 2015. gada vidum samazināt gan digitālo prasmju, gan iemaņu trūkumu un no šā viedokļa atzinīgi vērtē priekšlikumus uzlabot digitālo kompetenci, iemaņas un e-iekļaušanu, jo īpaši priekšlikumu noteikt digitālo kompetenci un saistītas jomas par Eiropas Sociālā fonda regulējuma (2014.–2020. gads) prioritātēm; atkārtoti norāda, ka jāizmanto pieeja „Iekļaut visus pilsoņus — sistēmā integrēta iekļaušana”, un uzsver, ka jāizstrādā uz lietotāju un pilsoni orientēti e-pārvaldes pakalpojumi;

50. aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest digitālas mācību programmas, ar kurām veicināt e-pārvaldes pakalpojumu pilnīgu izmantošanu, nostiprināt digitālo kompetenci un novērst e-šķēršļus, kuri ietekmē MVU un nelabvēlīgākā situācijā esošās iedzīvotāju grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar spēju traucējumiem, minoritātes, imigrantus, bezdarbniekus un cilvēkus, kas dzīvo attālākās Savienības teritorijās; šajā nolūkā e-mācīšanās būtu jāiekļauj valstu izglītības un apmācības politiskajās nostādnēs, tajā skaitā programmu definīcijās, mācību rezultātu novērtējumā, kā arī skolotāju un instruktoru profesionālajā attīstībā;

51. pauž nožēlu, ka atlikts tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir līdz 2015. gadam nodrošināt publisko nozaru tīmekļa vietņu pilnīgu pieejamību; atzinīgi vērtē ceļvedi par digitālo iekļaušanu un prasa e-pārvaldības portālos īstenot Tīmekļa pieejamības iniciatīvu (WAI), tostarp Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnes (WCAG), kā arī nodrošināt pieejamus un cenas ziņā pieņemamus pielāgotus termināļus, kas veidoti atbilstoši invalīdu vajadzībām;

52. lai nodrošinātu šādu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, iesaka tos pielāgot starptautiska mēroga labas prakses standartiem, noteikumiem un pamatnostādnēm, piemēram, ISO 27001 attiecībā uz informācijas drošību vai ISO 20000 attiecībā uz IT pakalpojumu kvalitātes pārvaldības procesiem;

E-iepirkums

53. uzsver, ka e-iepirkums veicina ES publiskos iepirkumus un valsts iestādēm dod maksimālu izvēli, nodrošinot līdzekļu efektīvu izlietošanu, pārredzamību, pārskatatbildību, sabiedrības uzticību, kā arī iekšējā tirgus un konkurences stiprināšanu;

54. uzsver, ka ES–27 valstīs publiskie izdevumi ir 16 % no IKP, un mudina no 2015. gada e-iepirkumus izmantot visiem publiskajiem iepirkumiem; prasa e-iepirkumu izmantot arī koncesijām;

55. pauž nožēlu par to, ka 2010. gadā tikai 13 % ES uzņēmumu savus priekšlikumus valsts iestādēm iesniedza internetā, izmantojot publisko elektronisko iepirkumu sistēmu; aicina dalībvalstis mudināt mazos un vidējos uzņēmumus piedalīties e-iepirkumā;

56. uzsver, ka e-iepirkumam ir divi posmi: pirms piešķiršanas(8) un pēc piešķiršanas(9); aicina dalībvalstis savos e-iepirkuma portālos abus posmus pilnībā īstenot un integrēt līdz 2015. gadam;

57. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt valsts pārvaldes iestāžu IKT projektu kvalitāti, tādējādi, no vienas puses, nodrošinot pārvaldes iestāžu inovāciju stratēģisko mērķu sasniegšanu un, no otras puses, paaugstinot piedāvājumu konkursu vispārējos kvalitātes, laika un izmaksu standartus;

58. mudina Komisiju un dalībvalstis valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēs veicināt publiskā iepirkuma pirmskomercializācijas posma modeli, kas ļauj publiskā iepirkuma veicējiem dalīt ar piegādātājiem riskus un ieguvumus no jaunu preču un pakalpojumu projektēšanas, prototipu izgatavošanas un testēšanas, apvienot vairāku pircēju līdzekļus, radīt optimālus apstākļus plašai tirdzniecībai un pētniecības un attīstības darbību rezultātu izplatīšanai, kā arī palīdzēt šādiem projektiem iekļauties tiem piešķirtajā darbības budžetā;

59. uzsver PEPPOL un e-CERTIS e-iepirkuma vērienīgo izmēģinājuma projektu veiksmīgu darbību;

60. uzsver, ka valstu e-iepirkuma sistēmas ir jāuzlabo, lai veicinātu pārrobežu pakalpojumus un lai pilnīgi īstenotu Pakalpojumu direktīvu;

61. mudina Komisiju iesniegt Balto grāmatu („e-iepirkuma stratēģija”) par to, kā savstarpēji savienot e-iepirkuma jaudas Eiropas Savienībā;

62. aicina Komisiju, lai tā, ņemot vērā e-iepirkuma īstenošanu dalībvalstīs, ievieš īstenošanas uzraudzības mehānismu, ar kuru pārskatīt virzību, šķēršļus, koriģējošās darbības utt.;

63. uzskata, ka Komisijai kā vadošai institūcijai vajadzētu rādīt piemēru visiem, ieviešot e-iepirkuma sistēmu visās savās iestādēs;

E-rēķini

64. atzinīgi vērtē iniciatīvu par e-rēķiniem, kuras mērķis ir e-rēķinu sagatavošanu padarīt par galveno rēķinu izrakstīšanas veidu Eiropas Savienībā no 2020. gadam, un atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu, ar ko izveido Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu par e-rēķiniem (EMSFEI);

65. uzsver būtiskos ieguvumus, kas ir e-rēķiniem kā instrumentam, ar kuru visu klienta un piegādātāja attiecību pārvaldību padara efektīvāku un vieglāk īstenojamu gan publiskajā, gan privātajā sektorā, un šie ieguvumi ir īsāki maksājumu termiņi, mazāk kļūdu, labāka PVN iekasēšana, mazākas drukāšanas izmaksas, pasta izdevumi un uzņēmējdarbības integrācija; turklāt norāda, ka šāds instruments dod iespēju labāk pārredzēt ar rēķinu izsniegšanu saistītās informācijas plūsmas un apmaiņu;

66. ņem vērā tirgus sadrumstalotību, ko izraisīja valstu noteikumi e-rēķinu jomā; pauž nožēlu par to, ka tikai 22 % MVU saņem vai sūta e-rēķinus;

67. atzinīgi vērtē tos jaunos PVN noteikumus(10) par e-rēķiniem, kuros noteikts, ka uz papīra sagatavotie rēķini ir līdzvērtīgi e-rēķiniem;

68. uzsver, ka attiecībā uz PVN nozīmīgi ir vienotie kontaktpunkti, lai veicinātu MVU pārrobežu e-komerciju un sekmētu e-rēķinu izmantošanu;

69. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tiesisko noteiktību, skaidru tehnisko vidi un pieejamus un sadarbspējīgus e-rēķinu risinājumus, kam pamatā ir vienotas tiesību aktos noteiktas prasības, uzņēmējdarbības procesi un tehniskie standarti, ar kuriem veicināt šādu rēķinu masveida izmantošanu;

70. aicina nozares pārstāvjus un Eiropas standartizācijas organizācijas turpināt centienus sekmēt konverģenci, kuras mērķis ir kopējs e-rēķinu datu modelis;

71. augstu vērtē Dānijas, Somijas, Itālijas, Spānijas un Zviedrijas iniciatīvas ieviest prasību par e-rēķinu obligātu izmantošanu valsts iestādēs un prasa līdz 2016. gadam noteikt, ka e-rēķini ir obligāti visos publiskajos iepirkumos;

72. norāda, ka e-paraksta pārrobežu sadarbspējas problēmas kavē pārrobežu e-rēķinu risinājumu pieņemšanu;

73. aicina Komisiju izmantot EMSFEI, lai izvērtētu juridiskos aspektus un saskaņotu valstu iniciatīvas; aicina Komisiju katru gadu iesniegt ziņojumu un aicināt EP deputātus piedalīties EMSFEI sanāksmēs;

74. mudina dalībvalstis organizēt e-rēķiniem veltītus valsts forumus, kuros ieinteresētās personas būtu samērīgi pārstāvētas;

75. uzskata, ka nedrīkstētu aizmirst patērētājus, kam ir ierobežota piekļuve internetam vai tās vispār nav, un ka patērētājiem vienmēr būtu vajadzīga iespēja saņemt rēķinus uz papīra;

Vispārīgas piezīmes

76. atzīst, ka 132 projektiem, kas atbilst CIP-IKT-PSP stratēģiskajām prioritātēm, ir pievienotā vērtība, un uzsver, ka pārrobežu pakalpojumu attīstīšanā un uzlabošanā liela nozīme ir pētniecībai, attīstībai un inovācijai; prasa atbalstīt vieglu un ātru piekļuvi ES pētniecības un attīstības līdzekļiem, kuri paredzēti IKT, kā arī palielināt finanšu piešķīrumus pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumiem un infrastruktūrai no 2014. līdz 2020. gadam;

77. atzīst ISA programmas ieguldījumu un būtisko lomu, definējot, veicinot un atbalstot Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu un plānu īstenošanu, nodrošinot sinerģiju un veicinot infrastruktūru, digitālo pakalpojumu un programmatūru risinājumu atkalizmantošanu, kā arī pārvēršot valsts pārvaldes iestāžu sadarbspējas prasības digitālo pakalpojumu specifikācijās un standartos, un prasa 2014.–2020. gadā piešķirt lielākus finanšu līdzekļus ES valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA programma);

78. uzsver, ka Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.–2015. gadam ir unikāla iespēja modernizēt Eiropas un dalībvalstu pārvaldes iestādes un samazināt to izmaksas, ļaujot šīm iestādēm pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz turpmāka Eiropas integrācija, un veicināt izaugsmi, inovāciju, pilsoņu mobilitāti un uzņēmumu, jo īpaši MVU, profesionālās iespējas, kā arī sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā; uzsver publiskā un privātā sektora partnerības nozīmīgumu un privātā sektora lomu, nodrošinot novatoriskus risinājumus, lietojumprogrammas un pakalpojumus ES sadarbspējīgas e-pārvaldes infrastruktūras izveidei Eiropas Savienībā un izmantojot pieejamos resursus;

79. aicina Komisiju katru gadu novērtēt Digitalizācijas programmas mērķus, īpaši tos, kas saistīti ar e-pārvaldes rīcības plānu, un katru gadu sniegt ziņojumu Parlamentam;

80. atzinīgi vērtē to, ka Padomes prezidējošās valstis, proti, Zviedrija, Spānija, Polija un Dānija, par prioritāti noteica e-pārvaldes un digitālā tirgus jautājumus, un uzsver pozitīvo ieguldījumu, ko sniedz Malmē, Poznaņā un Madridē notikušās konferences par e-pārvaldi; uzskata 2012.–2013. gads ir periods, kas būtiski ietekmēs e-pārvaldes pakalpojumu pārrobežu sadarbspēju, un tāpēc ar interesi gaida, kā noritēs 2012. gada martā paredzētā Kopenhāgenas konference par e-pārvaldi un kādi būs tās secinājumi;

81. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 81E, 15.3.2011., 45. lpp. (2) OV C 50E, 21.2.2012., 1. lpp. (3) OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0322. (5) OV L 376, 27.12. 2006., 36. lpp. (6) IDABC — Preliminary Study on Mutual Recognition of eSignatures for eGovernment applications, 2007. (7) SMART (Specific, Measurable, Achievable, Realistic and Timed): konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, reālistiski un ar konkrētiem termiņiem. (8) e-paziņojums, e-konkurss, e-pieteikšanās, e-parakstu pieņemšana. (9) e-pasūtīšana, e-rēķinu sagatavošana, e-maksājumi, e-parakstu izmantošana. (10) Direktīva 2010/45/EK.

EK 2010. gadā pieņēma stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis bija nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un uzlabot ekonomikas pārvaldību. Viena no Eiropas izaugsmes stratēģijas 7 pamatiniciatīvām ir „Digitālā programma Eiropai”, un šī stratēģija paredz izmantot potenciālu, ko nodrošina digitālo tehnoloģiju straujā attīstība.

Ļoti svarīga Digitalizācijas programmas daļa attiecas uz IKT izmantošanu viedas, drošas, noturīgas un novatoriskas e-pārvaldes veicināšanā. Dažas ar e-pārvaldi saistītas darbības: atbalstīt vienlaidu pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumus vienotajā tirgū (84), dalībvalstīm izveidot pilnīgi savietojamus e-pārvaldes pakalpojumus (89), dalībvalstīm nodrošināt, lai vienotie kontaktpunkti darbotos kā pilnvērtīgi e-pārvaldes centri (90), dalībvalstīm vienoties par galveno pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu kopīgu sarakstu (91), sekmēt standartizāciju, sadarbspējas testēšanu un elektronisko pacientu karšu un iekārtu sertifikāciju ES (77), ierosināt ieteikumu noteikt minimālo kopīgo pacientu datu kopumu (76), pieņemt Padomes un Parlamenta lēmumu, kas nodrošinās e-identifikācijas savstarpēju atzīšanu (83), īstenot pārrobežu e-vides pakalpojumus (86), baltajā grāmatā noteikt to, kā savstarpēji savienot e-iepirkuma jaudas ES (87), ierosināt noteikt juridiskus pasākumus IKT sadarbspējai (21), sniegt norādījumus par IKT standartizācijas saistību ar publisko iepirkumu (23).

2011. gada Digitālās programmas rezultātu apkopojums liecina par šādu progresu: 65 % iedzīvotāju regulāri izmanto internetu, fiksētie platjoslas tīkli ir pieejami 95,3 % iedzīvotāju (lauku rajonos šie tīkli ir pieejami tikai 82,4 % lauku rajonu iedzīvotāju), abonementi platjoslai ar ātrumu vismaz 10 Mb/s ir gandrīz 30 %, 28,7 % mājsaimniecību vajadzības gadījumā ir pieejams ātrums 30 Mb/s un vairāk, 40 % iedzīvotāju izmanto internetu, lai pirktu preces un pakalpojumus internetā, 57 % interneta lietotāju izmanto e-komercijas pakalpojumus, pārrobežu iegādi tiešsaistē veic 8,8 % iedzīvotāju, 28 % mazo un vidējo uzņēmumu veic iegādi tiešsaistē un 12,9 % mazo un vidējo uzņēmumu veic pārdošanu tiešsaistē.

E-pārvalde paredz izmantot instrumentus un sistēmas, ko nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu labākus publiskos pakalpojumus. Lielākā daļa dalībvalstu uzskata, ka e-pārvaldes pamatā ir, no vienas puses, biroju automatizācija, savstarpēji savietojami tīkli starp valsts pārvaldes iestādēm, un, no otras puses, pareiza digitālā satura un lietojumprogrammu izstrāde.

ES līmenī 20 pamata publiskos pakalpojumus uzrauga kopš 2001. gada, un 12 no šiem pakalpojumiem attiecas uz iedzīvotājiem (ienākuma nodokļi, darba meklēšana, sociālās nodrošināšanas maksājumi, personas dokumenti, vieglo automobiļu reģistrācija, būvatļaujas, iesniegumi policijai, publiskās bibliotēkas, civilstāvokli apliecinoši dokumenti, adreses maiņa, ar veselību saistīti pakalpojumi, pieteikšanās augstskolā) un 8 no šiem pakalpojumiem attiecas uz uzņēmumiem (sociālās iemaksas darbiniekiem, uzņēmumu ienākuma nodoklis, PVN, uzņēmuma reģistrācija, datu iesniegšana statistikas birojā, muitas deklarēšana, ar vidi saistītas atļaujas, e-iepirkums). Progresu saistībā ar šo pakalpojumu sniegšanu tiešsaistē mēra, izmantojot sistēmu, kas sastāv no 4 posmiem: informācijas publicēšana tiešsaistē, vienpusēja darbība (lejupielādēt veidlapas), divpusēja sadarbība (lejupielādēt veidlapas, aizpildīt veidlapas tiešsaistē) un pilnīgi tiešsaistes darījumi, tostarp piegāde un samaksa.

E-pārvalde bija e-Eiropa, e-Eiropa+, e-Eiropa2005 rīcības plānu un „i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” politikas sistēmas galvenā daļa.

Saskaņā ar 9. salīdzinošā novērtējuma ziņojumu 2010. gadā publiskie tiešsaistes pakalpojumi ES bija pieejami vidēji 82 % iedzīvotāju. Vislabākie rādītāji ir Austrijā, Īrijā, Itālijā, Maltā, Portugālē un Zviedrijā. Šajā ziņojumā ir minēts, ka uzņēmumiem paredzētie pakalpojumi ir labāki par tiem, kas pieejami iedzīvotājiem.

Lai nodrošinātu konkurētspējīgu digitālo tirgu, ir jāsamazina birokrātija un publiskie pakalpojumi, kas jāizmanto, lai nodibinātu racionāli pieejamu uzņēmumu. Austrijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē 55 % pakalpojumu, kas ir jāizmanto, lai dibinātu uzņēmumu, ir pieejami īpašā portālā vai ir automātiski. Pašlaik tikai 46 % bezdarbniekiem noderīgu pakalpojumu tiek sniegti, izmantojot īpašu portālu. Malta, Portugāle, Zviedrija, Austrija, Slovēnija un Igaunija ir vadošās valstis attiecībā uz 20 tiešsaistes pamata pakalpojumiem.

Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem 2010. gadā 66 % mazo uzņēmumu, 85 % vidējo uzņēmumu un 90 % lielo uzņēmumu aizpildītas veidlapas valsts iestādēm iesniedza elektroniski. ES 27 dalībvalstīs uzņēmumi sadarbībā ar valsts iestādēm visbiežāk izmantoja internetu, lai lejupielādētu elektroniskās veidlapas (76 %), iegūtu informāciju (74 %) un iesniegtu aizpildītas veidlapas (69 %). ES 27 dalībvalstīs vairāk nekā 70 % uzņēmumu, kas aizpildītas veidlapas iesniedza elektroniski, attiecīgajām valsts iestādēm internetā iesniedza PVN deklarācijas (76 %) vai deklarēja darbinieku sociālās iemaksas (72 %). 54 % uzņēmumu internetā deklarēja uzņēmumu ienākuma nodokli, un tikai 31 % uzņēmumu internetu izmantoja muitas vai akcīzes nodokļa deklarēšanai.

2010. gadā nelielās pašvaldības bija pārstāvētas un pieejamas tiešsaistē divreiz mazāk, salīdzinot ar lielākām pašvaldībām. Dalībvalstīm īpaši ir jāatbalsta nelielās vietējās pārvaldes iestādes, kurām ir mazākas iespējas (stratēģija, finansējums un spēja) nodrošināt tiešsaistes pakalpojumus.

Galvenie veicinošie faktori

Galvenie veicinošie faktori, jo īpaši elektroniskā identitātes pārvaldības sistēma (e-IDM), sadarbspēja un atklātie standarti, ir vissvarīgākie veiksmīgas e-pārvaldes priekšnosacījumi.

Lai izveidotu efektīvu e-pārvaldes sistēmu, kas nodrošina divvirzienu un/vai automatizētu sadarbību starp pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem un/vai uzņēmumiem, ir vajadzīga e-identifikācijas, e-autentifikācijas, e-paraksta un privātās atslēgas infrastruktūras (PKI) savstarpēja atzīšana.

ES līmenī sadarbspēja nozīmē to, ka attiecīgās valsts e-pārvaldes lietojumprogrammai būtu jāpieņem jebkuras fiziskas vai juridiskas personas e-paraksts no jebkuras citas valsts, pat tad, ja paraksts ir veidots, izmantojot ārvalstu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju (CSP) akreditācijas datus. Daudzas lietojumprogrammas ir savietojamas tikai ar attiecīgās valsts akreditācijas iestādes akreditētiem CSP, un lai nodrošinātu pilnīgu sadarbspēju, valsts akreditācijas iestādei ir jāakreditē ārvalstu CSP, vai dažādu valstu akreditācijas iestādēm ir jāparaksta daudzpusēji nolīgumi.

Dalībvalstis izmanto dažādus e-pārvaldes lietojumprogrammu modeļus, izmantojot elektroniskos parakstus, un lielākā daļa ES valstu pieņēma e-parakstus attiecīgās dalībvalsts e-pārvaldes lietojumprogrammās, neņemot vērā uzņēmumu un iedzīvotāju izveidotus e-parakstus citās valstīs. Tiesisko, tehnisko un organizatorisko regulējumu vienmēr veido, ņemot vērā tikai valsts intereses. Daudzas lietojumprogrammas izmanto tikai attiecīgās valsts akreditācijas iestādes akreditētus CSP. Tādējādi ārvalstniekiem ir fiziski jāreģistrējas tajā valstī, kurā tiks izmantota attiecīgā lietojumprogramma. Ārvalstniekiem ir pieejamas tikai dažas valsts e-pārvaldes lietojumprogrammas: Somijā — Lomake.fi — valsts sektora tiešsaistes veidlapu portāls, Īrijā — ieņēmumu tiešsaistes reģistrācija — ROS, Nīderlandē — Elektronische aangifte, Slovēnijā — „vienas pieturas aģentūras” portāls uzņēmumiem, Zviedrijā — uzņēmumu elektroniskā reģistrācija.

Galvenā problēma saistībā ar e-parakstu pārrobežu izmantošanu ir neuzticība citās valstīs veidotiem e-parakstiem un sarežģīta šo parakstu apstiprināšanas kārtība. Līdzīgām lietojumprogrammām valstīs ne vienmēr pietiek ar viena veida e-parakstu. Iespējams, līdzīgai lietojumprogrammai vienā valstī izmanto lietotāja lietotājvārda/paroles aizsardzību, bet citai, lai veiktu tādu darījumu, ir vajadzīgs noteikts e-paraksts. Tāpēc, nosakot e-pārvaldes un e-administrācijas sistēmas drošības līmeni, dalībvalstīm ir jāapsver iespēja izmantot pārrobežu sadarbspēju.

Dalībvalstīm ir jāizskata tiesiskā regulējuma par e-parakstu prasības, lai novērstu ar pārrobežu pakalpojumiem saistītos šķēršļus. E-pārvaldes lietojumprogrammām pārrobežu sadarbspējas jomā ir jāizmanto CSP, lai neieviestu kādas īpašas nestandarta saskarnes.

Ievērojams pavērsiena punkts sadarbspējas un (kvalificētu) elektronisko parakstu pārrobežu izmantošanas jomā bija Lēmuma 2009/767/EK pieņemšana, kas paredz izveidot Kopienas sistēmas prasības par pārraudzīto/akreditēto sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzticamo sarakstu izveidi, jo īpaši attiecībā uz tiem, kuri izsniedz kvalificētus sertifikātus.

EK ierosinās pārskatīt direktīvu par e-parakstu, lai nodrošinātu pārrobežu atzīšanu un drošu e-autentifikācijas sistēmu sadarbspēju, un lēmumu, lai nodrošinātu e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpēju atzīšanu visā ES.

Lai nodrošinātu sadarbspēju e-pārvaldes jomā Eiropas mērogā, ir pilnībā jāizmanto novatoriskas tehniskās pieejas, piemēram, publisko pakalpojumu mākonis un uz pakalpojumu orientēta arhitektūra (SOA). SOA veicina e-pārvaldes sistēmu pārrobežu sadarbspēju, izmantojot ļoti modulāru arhitektūru. Pieļaujot pakalpojumu atkārtotu lietošanu, informācijas apmaiņu un pakalpojumu nošķiršanu no attiecīgās saskarnes, SOA veicina e-pārvaldes sadarbspēju un vairāku pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanos. Kā piemēru var minēt e-pārvaldes drošības sistēmas, kurām ir jābūt mērogojamām un kuras nedrīkst būt atkarīgas no lietojumprogrammām. Lai nodrošinātu novatorisku e-pārvaldi, ir arī jāmodernizē ar IPv6 saistītā e-pārvaldes infrastruktūra (portāli, tīmekļa vietnes, lietojumprogrammas u.c.).

Efektīvi pakalpojumi

Efektīvu e-pārvaldes pakalpojumu ieviešana veicinātu IKT izmantošanu viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā. Efektīvi pakalpojumi ir svarīgi, lai samazinātu izmaksas, nodrošinātu pārrobežu sadarbspēju un veidotu vienoto tirgu.

Ņemot vērā, ka publiskā iepirkuma tirgus veido 16 % no ES IKP, ka 99 % uzņēmumu ES ir mazie un vidējie uzņēmumi, īpaša uzmanība ir jāpievērš e-iepirkumu sistēmu pārrobežu sadarbspējai un e-rēķinu masveida izmantošanai. 70 % valsts iestāžu ir sākušas izmantot e-iepirkumus, tomēr kopējais skaits (5 % no visiem iepirkumiem) ir neliels, un tāpēc to priekšrocības vēl ir grūti novērtēt. Ja e-iepirkumi būtu pilnībā pieejami un ja tos biežāk izmantotu, varētu samazināt ar publiskajiem iepirkumiem saistītās izmaksas pat par 30 %. Tomēr 14 un 12 dalībvalstis attiecīgi jau ir sasniegušas pirms piešķiršanas un pēc piešķiršanas posmu.

ES laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam informācijas un komunikāciju jomai, izmantojot kohēzijas programmu, piešķīra EUR 15,2 miljardu finansējumu, un, izmantojot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu — EUR 1,02 miljardus ieguldījumiem platjoslas infrastruktūras izveidē, lai no 2010. gada beigām tā būtu pieejama 100 % ES iedzīvotāju, bet šis termiņš tika pagarināts līdz 2013. gadam. Priekšlikumā par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) gandrīz EUR 9,2 miljardi ir paredzēti, lai atbalstītu ieguldījumus ātros un ļoti ātros platjoslas tīklos un Eiropas mēroga digitālos pakalpojumos. Izmantojot CEF, ir paredzēts piešķirt finansējumu, lai izveidotu vajadzīgo infrastruktūru e-identifikācijas, e-pārvaldes, e-iepirkumu, Eiropas e-veselības, e-justīcijas un ar muitu saistīto pakalpojumu veicināšanai, kā arī lai nodrošinātu sadarbspēju un lai segtu ar infrastruktūru saistītās izmaksas Eiropas mērogā, sasaistot dalībvalstu infrastruktūras.

E-pārvaldes pakalpojumi, kas ir pielāgoti lietotāju vajadzībām, dod iespējas pilsoņiem un uzņēmumiem . Dalībvalstis ir atbildīgas par e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanu. Papildus Eiropas fonda līdzekļiem, kas ir paredzēti, lai veicinātu e-pārvaldes pakalpojumu sadarbspēju ES, dalībvalstīm ir jānodrošina vajadzīgie finanšu resursi, tehniskie resursi un cilvēkresursi, lai īstenotu efektīvus e-pārvaldes pakalpojumus. Dalībvalstis mudina izmantot vislabākās jaunās tehnoloģijas, atklātu specifikāciju, novatorisku arhitektūru, lai visos līmeņos īstenotu efektīvus, lietderīgus, drošus un savietojamus pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumus.

Ieviešot e-pārvaldes pakalpojumus ES un valsts līmenī, ir jāņem vērā sadarbība starp valsts iestādēm, pilnīgi ievērojot šādus Eiropas publisko pakalpojumu (EPS) pamatprincipus: subsidiaritātes un proporcionalitātes ievērošana, lietotāja izvirzīšana pirmajā vietā, privātās informācijas neaizskaramība un piegāde, izmantojot vairākus kanālus, integritāte un pieejamība, drošība, daudzvalodība, administratīvo procedūru vienkāršošana, pārredzamība, informācijas saglabāšana, atklātība, atkārtota izmantošana, tehnoloģiskā neitralitāte un pielāgojamība, lietderība un efektivitāte.

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka pilnībā būtu jāizmanto Eiropas potenciāls tiešsaistes pakalpojumu pilnveidē iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot un paplašināt tiešsaistē pieejamo informāciju un administratīvās procedūras;

2.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju patiesi digitālas Eiropas veidošanai, par vienu no pamatelementiem izmantojot e-pārvaldību; uzsver, ka Eiropas e-pārvaldības rīcības plāns 2011.–2015. gadam ir unikāla iespēja modernizēt Eiropas un dalībvalstu pārvaldes iestādes un samazināt to izmaksas, ļaujot šīm iestādēm pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz turpmāka Eiropas integrācija, un veicināt izaugsmi, inovāciju un pilsoņu un speciālistu mobilitāti, uzņēmumu, it īpaši MVU, profesionālās iespējas un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā;

3.  vērš uzmanību uz saikni starp e-pārvaldības rīcības plāna mērķiem un ES digitalizācijas programmas efektīvu īstenošanu; uzsver to, ka e-pārvaldība ir atkarīga no tehniskiem priekšnosacījumiem attiecībā uz pārrobežu sadarbspēju, atklātām specifikācijām, informācijas apmaiņu un tādu būtisku faktoru izmantošanu kā elektroniskā identitātes pārvaldība un maksājumu shēmas;

4.  uzskata, ka e-pārvaldība būtu jāuzskata par soli virzībā uz atklātu pārvaldību, kas ir pārredzama un uz līdzdalību un sadarbību mudinoša; šajā saistībā aicina dalībvalstis veicināt brīvu piekļuvi publiskiem datiem un Web 2.0 tehnoloģijas izmantošanu, lai palielinātu iedzīvotāju līdzdalību; uzskata, ka atklātas pārvaldības princips jāievieš pakāpeniski, paredzot šādus secīgus atskaites punktus: pārredzamības palielināšana, līdzdalības veicināšana, sadarbības sekmēšana un starpinstitūciju pārvaldības procesa ieviešana;

5.  uzsver, ka Savienībai saistībā ar digitālu vienoto tirgu pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz jaunie tehnoloģiskie uzlabojumi, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un internets, izstrādājot lētākas, efektīvākas un pārredzamākas e-pārvaldības un e-administrācijas sistēmas Eiropā, jo tas būtu liels ieguvums Eiropas pilsoņiem, patērētājiem, vietējām iestādēm un MVU;

6.  aicina Komisiju vairāk iesaistīties e-pārvaldības pakalpojumu izstrādāšanā, nodrošinot vadlīnijas un atbalstu, apkopojot labāko praksi un veicinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

7.  uzsver, ka vienotajā tirgū ir jāveicina mobilitāte un jāsamazina birokrātija, ar ko iedzīvotāji saskaras ikdienā, dodot viņiem iespēju sazināties, veikt darījumus un sūtīt un saņemt elektroniskus dokumentus un informāciju uz/no valsts pārvaldes iestādēm visā Eiropas Savienībā un nodrošinot, piemēram, sociālās drošības tiesību reālu pārnesamību; uzsver, ka iespēja piekļūt procedūrām un informācijai tiešsaistē varētu mazināt birokrātiju un izmaksas, palielināt pārvaldības efektivitāti un ievērojami uzlabot iedzīvotāju attiecības ar visu līmeņu administratīvajām iestādēm, kā arī uzņēmējdarbības vidi Eiropas Savienībā;

8.  uzsver, ka, veicot turpmākus valsts sektora digitalizācijas uzlabojumus un turpmāku modernizāciju dalībvalstīs, ir jāņem vērā pamatvajadzības, kādas ir vienkāršiem iedzīvotājiem, it īpaši visneaizsargātākajiem, piemēram, jauniešiem, neizglītotām personām, personām ar invaliditāti un iedzīvotājiem, kuriem nav piekļuves internetam, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi informēt pilsoņus par tādiem pastāvošajiem ES portāliem kā SOLVIT un „Your Europe”, jo pašreizējais informācijas trūkums kavē uzņēmējdarbības vides un patērētāju aizsardzības pasākumu turpmāku uzlabošanu, jo īpaši pārrobežu teritorijās;

10. aicina Komisiju sekot līdzi visiem pastāvošajiem tiešsaistes problēmu risināšanas instrumentiem un informācijas portāliem, ko piedāvā Komisija un dalībvalstis, un vajadzības gadījumā tos sasaistīt vai apvienot; iesaka jaunus tiešsaistes portālus izstrādāt tikai tad, ja nav iespējama to iekļaušana pastāvošajos risinājumos;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt visaptverošus e-pārvaldes portālus uzņēmumiem, lai atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanu un uzņēmumu pārrobežu darbību; uzskata, ka Pakalpojumu direktīvā paredzētie vienotie kontaktpunkti varētu veidot pamatu šādiem pakalpojumiem; norāda, ka starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības vienoto kontaktpunktu lietošanas ērtuma, pieejamības un piedāvāto pakalpojumu ziņā; aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt šo situāciju un vajadzības gadījumā sniegt konsultācijas un atbalstu dalībvalstīm;

12. uzstāj, ka konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus izveidē saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu un principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” par vienu no galvenajām prioritātēm jāizvirza e-pārvaldības veicināšana un drošu e-pakalpojumu izstrādāšana MVU;

13. uzsver, ka, izstrādājot infrastruktūras un pakalpojumus atbilstoši e-pārvaldes rīcības plānam, jānodrošina un visās dalībvalstīs vienotā veidā jāievieš optimāli personas datu aizsardzības līmeņi un noteikumi, lai novērstu, ka neatļauti tiek iegūta personīga informācija, piemēram, dati par iepirkšanās paradumiem, veselības stāvokli vai slimības vēsturi, un garantētu, ka informāciju izmanto tikai likumīgiem nolūkiem, piemēram, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ar iegūto informāciju apmainās tikai galējas nepieciešamības gadījumā;

14. uzsver, cik svarīgi ir pētniecībā un izstrādē iegūtās modernākās tehnoloģijas popularizēt un izmantot tam, lai nodrošinātu datu aizsardzību un drošību pret kiberuzbrukumiem;

15. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalību publiskā sektora informācijas pieejamības nodrošināšanā, nedublējot pašreiz valsts, reģionālajā un vietējā līmenī sniegto informāciju, lai tādējādi uzlabotu informācijas sniegšanu sabiedrībai, uzņēmumiem un iestādēm un veicinātu jaunu darba vietu veidošanu vietējā un reģionālajā līmenī;

16. mudina dalībvalstis noteikt valsts iestādēm pienākumu nodrošināt datu pieejamību, uzturot publisku datu repozitorijus un katalogus un nodrošinot, ka tiek pieņemti noteikumi par informācijas nodošanu atklātībā un atkārtotu izmantošanu, pienācīgi ņemot vērā tiesību aktus autortiesību jomā un tiesību aktus par datubāzu aizsardzību;

17. uzstāj, ka vienotajā tirgū jāturpina tādu drošu un efektīvu e-pakalpojumu pilnveidošana kā elektroniskā identifikācija un autentifikācija un elektronisko darījumu lietojumprogrammas, piemēram, elektronisko rēķinu sagatavošana; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu par elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas savstarpēju atzīšanu Eiropas Savienībā un direktīvas par e-parakstiem pārskatīšanu saskaņā ar Komisijas paziņojumu par Vienotā tirgus aktu; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par elektronisko rēķinu sagatavošanas saskaņošanu Eiropas Savienībā;

18. aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt dažādu dalībvalstīs jau pastāvošu e-iepirkuma procedūras platformu savietojamību; atbalsta resursu palielinājumu tādām iniciatīvām kā PEPPOL un e-CERTIS; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vajadzīgo apmācību visiem, kas izmanto e-iepirkumu, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai labāk izprastu un izmantotu šīs sistēmas darbību;

19. atgādina, ka ir svarīgi pieņemt piemērotus likumdošanas pasākumus attiecībā uz e-parakstiem un e-autentifikāciju, lai ar tiem nodrošinātu drošu, efektīvu un savstarpēji savienotu Eiropas e-iepirkumu tirgu, kas veicina konkurētspēju, inovāciju un MVU līdzdalību;

20. pauž nožēlu par to, ka Komisijas rīcības plānā lielāka uzmanība netiek pievērsta tādam jautājumam kā pārvaldes iestāžu ieguldījums publisko debašu sekmēšanā; norāda, ka ir jāuzlabo sabiedrības līdzdalība politiskajā procesā; aicina dalībvalstis, kurās tas vēl nav paveikts, ieviest elektroniskās balsošanas sistēmu, lai sekmētu lielāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā; uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt jebkādas politiskās nostādnes, kas vērstas uz IKT pamatprasmju veicināšanu; uzsver, ka pilsoņiem un uzņēmumiem jāsaņem atbilstīga un skaidri saprotama informācija par e-pakalpojumiem.

21. uzsver, ka atbalsts IKT prasmju palielināšanai un iedzīvotāju izmantotā tehniskā aprīkojuma atšķirību un pieejamības trūkumu novēršanai ir pamatprasība, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji var lietot IKT;

22. uzskata, ka par e-pārvaldības mērķi jāizvirza demokrātiskas līdzdalības palielināšana, rīkojot pārredzamas sabiedriskās apspriešanas un politikas veidošanas procesā iesaistot visus pilsoņus, attiecīgās ieinteresētās personas un vietējās iestādes; aicina dalībvalstis kā lēmumu pieņemšanas procesa pastāvīgu pasākumu ieviest atklātus sabiedriskās apspriešanas mehānismus; uzskata, ka arī dalībvalstu pārvaldēs būtu jāizstrādā novatoriskas metodes un pilsoniskās līdzdalības instrumenti un jāuzrauga sabiedriskās apspriešanas kvalitāte salīdzinājumā ar NVO;

23. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un ieviest īpašus IKT instrumentus, piemēram, kopīgas e-lūgumrakstu sistēmas, ar ko veicināt e-līdzdalību, lai sniegtu ES pilsoņiem un pārstāvju organizācijām praktiskas iespējas izmantot Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā noteiktās pilsoņu tiesības izrādīt iniciatīvu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka Eiropas mēroga e-pārvaldības platformas varētu uzlabot piekļuvi publiskā sektora informācijai, politikas nostādnēm, valdības un publisko iestāžu paziņojumiem, kultūrai un izglītībai, kā arī veicina valsts pārvaldes efektivitāti, pārredzamību un mobilitāti vienotajā tirgū, un tajā pašā laikā palielina demokrātiju, dodot iespēju iedzīvotājiem piedalīties politikas veidošanas procesā;

2.  uzsver, ka jāņem vērā un jānovērš digitālā plaisa;

3.  uzsver, ka, cenšoties panākt iekļaujošu un pieejamu e-pārvaldību, jāsekmē digitālā kompetence un uzticēšanās, kas veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos vai piedalīšanos; uzskata, ka šajā sakarībā ir būtiski novērst šķēršļus, kuru dēļ daļa iedzīvotāju nevar izmantot tiešsaistes piekļuvi; uzsver, ka digitālā kompetence pirmām kārtām un galvenokārt jāuzlabo tiem cilvēkiem, kuriem trūkst pamata e-prasmju;

4.  aicina izstrādāt īpašas programmas un e-pārvaldības platformas, kuru mērķis būtu aizsargāt un veicināt vietējo, reģionālo, etnisko un valodu daudzveidību;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi iesaistīt iedzīvotājus, uzņēmumus, vietējās iestādes un izglītības iestādes lietotāju vajadzībām atbilstošas e-pārvaldības platformu izstrādē, kurās, ja iespējams, izmanto atklāto pirmkoda programmatūru un savietojamus standartus, tādējādi veicinot līdzdalības demokrātiju un stiprinot uzticēšanos demokrātiskām pārvaldības formām;

6.  norāda, ka sekmīgai e-pārvaldībai ir nepieciešama visaptveroša tādu administratīvo procedūru integrācija un optimizācija, kurās ņemtas vērā tiesības uz vietējo pašpārvaldi visos līmeņos;

7.  aicina dalībvalstis un Komisiju publicēt publiski finansētus datus mašīnlasāmā (un reāllaika) formā atbilstoši atklātām licencēm, lai radītu iespēju akadēmiskām aprindām, tostarp studentiem, un plašai sabiedrībai, kā arī pētnieciskos un uzņēmumu attīstības nolūkos inovatīvā veidā atkārtoti izmantot publiskā sektora informāciju, tādējādi arī uzlabojot pārredzamību;

8.  norāda, ka joprojām skaidri nav definēts jēdziens „publiski administratīvie dati” un ka publiskās diskusijās ir jāpanāk kopēja šā jēdziena izpratne, lai precizētu tā nozīmi;

9.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka izglītības un kultūras iestādes arī turpmāk būtu ārpus Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas;

10. uzsver, ka tad, ja datu apstrādes procedūras tiek izmantotas izglītības un kultūras iestādēs, uz personas datiem jāattiecina individuālās piekļuves tiesības, lai šos datus aizsargātu no neatļautas izmantošanas;

11. aicina dalībvalstis izstrādāt atklātu izglītības programmatūru Eiropas izglītības iestādēs, apmainīties ar labāko praksi un pilnveidot tiešsaistes platformas sadarbībai attiecībā uz skolu mācību materiāliem un resursiem, kuri ir brīvi pieejami audzēkņiem un studentiem un attiecībā uz kuriem pienācīgi ņemti vērā datu aizsardzības un autortiesību noteikumi;

12. mudina dalībvalstis ieviest un turpināt attīstīt e-pārvaldību tajās dalībvalstīs, kurās tā ir mazāk attīstīta vai nav attīstīta vispār, jo e-pārvaldība ir efektīvs līdzeklis administratīvo izmaksu samazināšanai publiskajā sektorā;

13. pauž bažas par Eiropā joprojām augsto digitālās nekompetences līmeni, kas lielā mērā ierobežo to priekšrocību izmantošanu, kuras piedāvā digitālās tehnoloģijas, un mudina dalībvalstis digitālo kompetenci un attiecīgās starpnozaru iemaņas iekļaut savās mācību programmu sistēmās, kā arī ieguldīt līdzekļus iedzīvotāju digitālajā izglītošanā neatkarīgi no viņu vecuma;

14. atzīmē, ka e-pārvaldības projektu īstenošanā vērojama tendence pārtērēt budžeta līdzekļus, un aicina Komisiju ņemt vērā, ka, īstenojot šādus projektus, svarīgi ir ievērot tiem piešķirto darbības budžetu;

15. uzsver, ka ir svarīgi sniegt e-pārvaldības pakalpojumus, kuri ES iedzīvotājiem dod iespēju veikt uzņēmējdarbību, mācīties un strādāt visās dalībvalstīs, un norāda, ka šiem pakalpojumiem būtu jāveicina publisko izdevumu samazināšana.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā e-pārvalde aptver visas tehnoloģijas un visus izmantošanas veidus, kas saistīti ar informāciju, konsultācijām un administratīvām procedūrām tiešsaistē;

B.  tā kā nav vienotu noteikumu par rēķinu elektronisko piesūtīšanu un tā kā šā norēķinu veida priekšrocības joprojām ir maz izmantotas;

C. tā kā Eiropas Savienībai būtu izdevīgi ieviest pasākumus, kuri konsolidētu Eiropas vienoto tirgu kā reāli darbotiesspējīgu vidi un radītu jūtamus ieguvumus pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

D. tā kā mākoņdatošana ir ekonomiska un videi draudzīga tehnoloģija, ar kuru var uzlabot valsts un privāto uzņēmumu digitalizācijas rādītājus, samazināt datu apstrādes izmaksas un ierobežot maksājumus par datu uzglabāšanu — tie patiešām ir ieguvumi no šīs tehnoloģijas, taču tai ir arī trūkumi — nepietiekami drošs savienojums starp lietotāju un serveri un kontroles iespēju samazināšanās lietotājam,

1.  atgādina, ka jau tagad jādefinē e-pārvaldes attīstīšanā noderīgi labas prakses paraugi un metodes, pieņemot sadarbspējas noteikumus, kā arī noteikumus par drošību un pieejamību visiem interesentiem;

2.  atzīmē, ka mākoņdatošana dod iespēju izmantot centralizētus IT resursus, kuri pieejami ātri ar minimāliem pārvaldības pasākumiem un minimālu pakalpojumu sniedzēja iesaistīšanos, un ka mākoņa efektivitāti nodrošina tā elastīgā darbība, ražīguma palielināšanās un vides saglabāšana, taču šai tehnoloģijai pirmām kārtām jābūt tehniski drošai un izturīgai;

3.  uzsver, ka plašākai mākoņu izmantošanai nepieciešamas drošas programmatūras, IT resursu pārvietošanas regulējums un rūpīga kontrole pār piekļuvi serveriem un datiem un ka tāpēc jāizstrādā kopēji standarti, ar kuriem nodrošināt to, ka uzglabātajiem datiem mākoņa personāls nevar piekļūt un citas personas tos nevar izmantot komerciāliem mērķiem, un kuros jānosaka obligāts datu dublēšanas punktu skaits;

4.  atgādina, ka mākoņdatošanai jāpiemēro atbildības režīms un tehniskie standarti (piemēram, elektroniskais paraksts), kuros iekļautas autorizācijas un sertifikācijas sistēmas, un ka lietotājs jāinformē par datu uzglabāšanai piemērojamo jurisdikciju;

5.  atgādina, ka netraucēta tehnisko infrastruktūru darbība, kā arī e-pārvaldības produktu un pakalpojumu nodrošināšana ir svarīgākie nosacījumi, kuru izpilde ļautu Eiropas Savienībai pieņemt koncepciju un politiskās nostādnes, kas nepieciešamas konkurētspējas saglabāšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS