Procedūra : 2013/2060(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0162/2013

Iesniegtie teksti :

A7-0162/2013

Debates :

PV 21/05/2013 - 5
CRE 21/05/2013 - 5

Balsojumi :

PV 21/05/2013 - 6.15
CRE 21/05/2013 - 6.15

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2013)0205

ZIŅOJUMS     
PDF 308kWORD 249k
2013. gada 3. maija
PE 504.066v02-00 A7-0162/2013

par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm

(2012/2060(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referente: Mojca Kleva Kekuš

Atzinumu sagatavoja (*):

Eva Joly, Attīstības komiteja

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS (*)
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm

(2012/2060(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumu „Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” (COM(2012)0722),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par agresīvu nodokļu plānošanu (C(2012)8806),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 6. decembra ieteikumu par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās (C(2012)8805),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. jūnija paziņojumu par konkrētiem veidiem, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešām valstīm (COM(2012)0351),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums (2013. gads)” (COM(2012)0750),

   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Direktīvai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (2013/0025(COD)),

–   ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada februāra ieteikumus par starptautiskajiem standartiem cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu un ieroču izplatīšanas finansēšanu,

–   Eiropas Parlamenta 2012. gada 17. aprīļa rezolūcija par aicinājumu pēc konkrētiem pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (2012/2599(RSP))(1),

–   ņemot vērā Anglijas un Velsas Diplomēto grāmatvežu institūta (FCA) biedra R. Murphy 2012. gada 10. februāra ziņojumu „Eiropas nodokļu plaisas mazināšana”,

–   ņemot vērā Padomes 1997. gada 1. decembra rezolūciju par rīcības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem un Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) 2012. gada 4. decembra ziņojumu Padomei,

–   ņemot vērā ESAO ziņojumu „Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” (2013),

–   ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) secinājumus un 2012. gada 22. jūnija ziņojumu Eiropadomei par nodokļu jautājumiem,

–   ņemot vērā tā 2011. gada 8. marta rezolūciju par sadarbību ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās(2),

–   ņemot vērā tā 2012. gada 19. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)(3),

–   ņemot vērā paziņojumu pēc G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes, kas notika 2013. gada 15. un 16. februārī Maskavā,

–   ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A7-0162/2013),

A. tā kā atbilstoši aplēsēm saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu Eiropas Savienībā katru gadu tiek zaudēta skandaloza potenciālo nodokļu ieņēmumu summa — EUR 1 triljons, kas katram Eiropas iedzīvotājam izmaksā aptuveni EUR 2 000 gadā — turklāt netiek veikti pienācīgi pasākumi tā novēršanai(5);

B.  tā kā šādi zaudējumi rada apdraudējumu tādas ES sociālās tirgus ekonomikas saglabāšanai, kuras pamatā ir augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi, un draudus pienācīgai vienotā tirgus darbībai, kaitē nodokļu sistēmu efektivitātei un godīgumam Eiropas Savienībā un apdraud pāreju uz ekoloģisku ekonomiku; tā kā tas rada un vēl vairāk pastiprina sociāli graujošas spekulācijas un tā rezultātā arī pieaugošu sociālo nevienlīdzību, palielina pilsoņu neuzticību demokrātiskām iestādēm un veicina demokrātijas trūkumu sabiedrībā;

C. tā kā nodokļu sistēmas ilgtspējas svarīga daļa ir savas ieņēmumu bāzes veidošana;

D. tā kā krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nelegālas darbības, ar kurām pārkāpj nodokļu maksāšanas saistības, taču — no otras puses — nodokļu apiešana ir arī legāla, lai arī nepieņemama nodokļu režīma izmantošana nolūkā samazināt nodokļu saistības vai izvairīties tās pildīt un agresīva nodokļu plānošana ir veids, kā savā labā izmantot nodokļu sistēmas īpatnības vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības;

E.  tā kā nodokļu apiešanas prakse, ko atvieglo pieaugošā ekonomikas dematerializācija, rada konkurences traucējumus, kas kaitē Eiropas uzņēmumiem un izaugsmei;

F.  tā kā krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu apiešanas apjomi grauj iedzīvotāju pārliecību par nodokļu iekasēšanas un fiskālās sistēmas taisnīgumu un leģitimitāti kopumā un uzticēšanos tai;

G. tā kā nepietiekama nodokļu politikas nostādņu saskaņošana Eiropas Savienībā rada ievērojamas izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas ES darbojas pārrobežu situācijā, un var izraisīt netīšu nodokļa neuzlikšanu vai krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu;

H. tā kā nemitīgie traucējumi, ko rada tādu jurisdikciju nepārredzamā vai kaitnieciskā nodokļu prakse, kas darbojas kā nodokļu oāzes, var radīt mākslīgas naudas plūsmas un negatīvi ietekmēt ES iekšējo tirgu; tā kā kaitīgā nodokļu konkurence Savienībā ir tiešā pretrunā vienotā tirgus loģikai; tā kā arvien ciešākas ekonomiskās, fiskālās un budžeta Savienības veidošanai vairāk pūļu ir jāvelta nodokļu bāžu saskaņošanai;

I.   tā kā valstīs, kas iekļautas atbalsta programmās, pēc nodokļu iekasēšanas pasākumu pastiprināšanas un privilēģiju atcelšanas atbilstoši trijotnes priekšlikumam pēdējos gados ir vērojama tendence, ka šo valstu lielākie uzņēmumi pārceļ savu darbību uz citām valstīm, kur tie gūs labumu no tur piedāvātajām nodokļu priekšrocībām; tā kā Grieķijas gadījumā Komisija ir aprēķinājusi, ka kopš 2012. gada sākuma uz Šveices bankām no Grieķijas ir pārskaitīti aptuveni EUR 60 miljardi;

J.   tā kā praksē tādēļ ir notikusi nodokļu sloga pārbīde uz darba ņēmējiem un zemu ienākumu mājsaimniecībām un valdībām ir nācies būtiski samazināt darbavietu skaitu sabiedrisko pakalpojumu jomā;

K. tā kā darbavietu likvidēšana lielākajā daļā dalībvalstu nodokļu iestāžu, veicot taupības pasākumus, pēdējo gadu laikā ievērojami apdraud Komisijas rīcības plāna īstenošanu;

L.  tā kā šādu starptautisko uzņēmumu izmantotā nodokļu apiešanas prakse ir pretrunā godīgas konkurences un korporatīvās atbildības principam;

M. tā kā dažu nodokļu maksātāju atbildes reakcija uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, lai novērstu pārredzamības trūkumu, ir bijusi uzņēmējdarbības vai darījumu novirzīšana, izmantojot citu jurisdikciju ar zemāku pārredzamības līmeni;

N. tā kā vienpusēji dalībvalstu pasākumi daudzos gadījumos ir izrādījušies neiedarbīgi, neefektīvi un dažkārt pat graujoši ietekmējuši sākotnējo nodomu, un šī jautājuma risināšanai nepieciešama koordinēta un daudzpusēja dalībvalstu, ES un starptautiskā līmeņa pieeja; tā kā efektīvai cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu ir nepieciešams ievērojami pastiprināt sadarbību starp dažādu dalībvalstu nodokļu iestādēm, kā arī pastiprināt nodokļu iestāžu sadarbību ar citām tiesībaizsardzības iestādēm konkrētajā dalībvalstī;

O. tā kā atbilstoši ESAO ziņojumam „Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” galvenais risināmais politikas jautājums ir tas, ka starptautiskajos kopējos principos, kas izriet no valstu pieredzes nodokļu jurisdikciju izmantošanas jomā, nav ņemta vērā mainīgā uzņēmējdarbības vide; tā kā ir nepieciešama aktīvāka Komisijas un dalībvalstu loma starptautiskajā mērogā, lai starptautiskus standartus veidotu, pamatojoties uz pārredzamības principiem, informācijas apmaiņu un kaitīgu nodokļu pasākumu atcelšanu;

P.  tā kā jaunattīstības valstīm nav pietiekami spēju, lai sarunās panāktu, ka nodokļu oāzes sadarbojas, apmainās ar informāciju un nodrošina pārredzamību;

Q. tā kā izzinošajiem žurnālistiem, nevalstiskajām organizācijām un akadēmiskajām aprindām ir bijusi svarīga loma, atklājot krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanas gadījumus un nodokļu oāzes un savlaicīgi informējot sabiedrību par to;

R.  tā kā līdzekļi krāpšanas nodokļu jomā atklāšanai jāstiprina, vienlaikus īstenojot spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz palīdzību nodokļu iekasēšanā, nodokļu režīmu vienlīdzību un to noderību uzņēmumiem;

S.  tā kā Eiropas finanšu ministri 2013. gada februārī Maskavā notikušajā G20 sanāksmē apsolīja veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nodokļu apiešanu, un apstiprināja, ka vienīgi valsts līmeņa pasākumi nedos vēlamos efektus;

T.  tā kā iekšējo cenu noteikšanas rezultātā nodokļu apiešana negatīvi ietekmē jaunattīstības valstu budžetus un tām jāuzņemas aptuveni EUR 125 miljardus lieli nodokļu zaudējumi gadā, kas ir gandrīz divreiz lielāka summa par to, ko jaunattīstības valstis saņem starptautiskās palīdzības veidā;

U. tā kā pilnvaras pieņemt tiesību aktus nodokļu jomā pašlaik ir piešķirtas dalībvalstīm,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu un ieteikumus dalībvalstīm, kuros mudina steidzami veikt koordinētus pasākumus pret nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu;

2.  atzinīgi vērtē G20 valstu finanšu ministru pausto apņemšanos novērst nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu;

3.  mudina dalībvalstis pildīt saistības, īstenot Komisijas rīcības plānu un pilnībā ieviest abus ieteikumus; uzstājīgi prasa dalībvalstīm sākt nopietnas sarunas, pabeigt visas iesāktās likumdošanas priekšlikumu procedūras un veikt pasākumus saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm, kas atrodas to teritorijā;

4.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīm vēl nav izdevies panākt vienošanos par tādiem galvenajiem likumdošanas priekšlikumiem kā 2008. gada priekšlikums grozīt Padomes Direktīvu 2003/487/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, vai 2011. gada priekšlikums Padomes Direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi;

5.  pauž nožēlu par to, ka līdz šim nav panākts būtisks progress nodokļu jomā atbilstoši “Euro plus” pakta saistībām;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veidot Labas nodokļu pārvaldības platformu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt abu ieteikumu īstenošanu visās dalībvalstīs un apspriesties arī ar dalībvalstu nodokļu iestāžu darbiniekiem, sociālajiem partneriem un arodbiedrībām un iesaistīt tos platformas darbā; aicina Komisiju katru gadu iesniegt Padomei un Parlamentam ziņojumu par platformas darbu un panākumiem;

7.  uzskata, ka problēmas apmērs un nopietnība un nepieciešamo pasākumu steidzamība tiek uzsvērta Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas konsorcija 2013. gada aprīlī publicētajā informācijā par slepenajiem ārzonu bankas kontiem; šajā sakarībā atkārtoti aicina pastiprināt Eiropas un starptautiskos centienus panākt pārredzamību un tā rezultātā noslēgt starptautiski saistošu daudzpusēju nolīgumu par automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā;

Eiropas Savienības starptautiskā loma

8.  uzsver, ka ES būtu jāuzņemas vadošā loma diskusijās par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un nodokļu oāzēm, kas notiek ESAO, Vispasaules forumā par pārredzamību un informācijas apmaiņu saistībā ar nodokļiem, G20 un G8 sanāksmēs un citos līdzīgos starptautiskos forumos; mudina Komisiju un dalībvalstis starptautiskā mērogā pastāvīgi uzsvērt to, cik svarīgi ir pastiprināt sadarbību cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm; uzsver, ka ES atbilstošos gadījumos būtu jāpārliecina trešās valstis veidot un uzlabot attiecīgo nodokļu iekasēšanas sistēmu efektivitāti, apņemoties īstenot pārredzamības principu, apmainīties ar informāciju un atcelt kaitnieciskus nodokļu pasākumus, kā arī jāpalīdz tām ieviest minētos pasākumus; mudina Komisiju un Padomi pastiprināt tehnisko palīdzību un resursu veidošanu jaunattīstības valstīs;

9.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis pilnvarotu Komisiju ES vārdā piedalīties sarunās par nodokļu nolīgumiem ar trešām valstīm, nevis turpinātu divpusējo sarunu praksi, kuras rezultāti nav pārāk optimāli ne no ES viedokļa kopumā, ne arī daudzkārt no attiecīgās dalībvalsts viedokļa;

10. uzsver, ka dalībvalstīm, kas ir saņēmušas(6) vai vēlas saņemt finansiālu palīdzību, ir pienākums īstenot pasākumus, lai stiprinātu un uzlabotu to spēju iekasēt nodokļus un novērstu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; mudina Komisiju paplašināt šo pienākumu, tajā ietverot pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, nodokļu apiešanas un agresīvas nodokļu plānošanas novēršanai;

11. aicina Komisiju nepiešķirt ES finansējumu un nodrošināt, ka dalībvalstis nepiešķir valsts atbalstu vai piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem uzņēmumiem, kas neievēro ES nodokļu maksāšanas standartus; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt prasību visiem uzņēmumiem, kas vēlas noslēgt publiskā iepirkuma līgumu, atklāt informāciju par to, vai tie ir saņēmuši sodu vai tiesas spriedumu par pārkāpumiem saistībā ar nodokļiem; ierosina, lai valsts iestādēm, ievērojot pārskatītajā Direktīvas par maksājumu kavējumiem iekļautās prasības, būtu iespēja publiskā iepirkuma līgumos iekļaut klauzulu, kas paredz līguma izbeigšanu, ja piegādātājs pēc līguma noslēgšanas pārkāpj nodokļu maksāšanas pienākumu;

12. aicina Komisiju ierosināt kopējus standartus dalībvalstu nodokļu līgumiem ar jaunattīstības valstīm ar mērķi izvairīties no nodokļu bāzes samazināšanas šajās valstīs;

13. aicina Komisiju TAXUD ģenerāldirektorātam nodrošināt vairāk budžeta resursu un personāla, lai palīdzētu tam izstrādāt ES politikas nostādnes un priekšlikumus saistībā ar dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;

14. aicina Komisiju un dalībvalstis kā nosacījumu to attiecībās ar trešām valstīm stingri piemērot ES standartus nodokļu jomā, jo īpaši attiecībā uz turpmāk noslēgtiem divpusējiem vai daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem;

15. atzinīgi vērtē ASV Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (FATCA), kas ir pirmais solis, lai veidotu automātisku informācijas apmaiņu starp ES un ASV nolūkā cīnīties pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tomēr pauž nožēlu par to, ka sarunās ar ASV tiek piemērota divpusēja/starpvaldību pieeja, nevis vienota ES sarunu pozīcija; pauž nožēlu par pilnīgas savstarpējības trūkumu informācijas apmaiņā; šajā sakarībā aicina ievērot ES iedzīvotāju tiesības attiecībā uz datu aizsardzību;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi pārskatīt un pienācīgi īstenot Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada februāra ieteikumus;

Pamatmērķis — novērst nodokļu plaisu

17. aicina dalībvalstis apņemties pildīt vērienīgu, tomēr reāli sasniedzamu mērķi — līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazināt nodokļu plaisu, jo tā varētu pakāpeniski iegūt būtiski augstākus potenciālos nodokļu ieņēmumus, nepaaugstinot nodokļu līmeni;

18. turklāt atzīst, ka drīzāk jau esošo nodokļu bāžu paplašināšana, nevis nodokļu likmju paaugstināšana vai jaunu nodokļu ieviešana, varētu dot papildu ienākumus dalībvalstīm;

19. aicina Komisiju beidzot izstrādāt plašu stratēģiju, pamatojoties uz konkrētiem likumdošanas pasākumiem saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem, lai Eiropas Savienībā novērstu nodokļu plaisu un nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, kas darbojas Savienībā, pilda savas nodokļu saistības visās dalībvalstīs, kurās tie darbojas;

20. uzsver, ka pasākumi nodokļu plaisas samazināšanai un nodokļu oāžu, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanai varētu radīt godīgus un pārredzamus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, palīdzēt īstenot fiskālo konsolidāciju, vienlaikus samazinot valsts parāda līmeņus, palielināt valsts ieguldījumiem pieejamos resursus, uzlabot valstu nodokļu sistēmu efektivitāti un taisnīgumu, kā arī paaugstināt vispārējo nodokļu maksāšanas līmeni gan Savienībā, gan jaunattīstības valstīs;

21. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināti izmantot Fiscalis programmu, tajā integrējot nodokļu plaisas novēršanas stratēģiju;

22. aicina Komisiju izpētīt iespējas attiecībā uz pārrobežu uzņēmējdarbības modeļiem un elektronisko tirdzniecību ieviest Eiropas nodokli;

Ierosina ES nodokļu plaisas novēršanas stratēģijā par svarīgākajām noteikt šādas darbības jomas:

Krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

23. mudina dalībvalstis piešķirt savām valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas iestādēm atbilstošu personālu, speciālās zināšanas un budžeta resursus, kā arī resursus to nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kuri specializējušies pārrobežu sadarbībā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, un ieviest stingrus pretkorupcijas pasākumus;

24. aicina Komisiju nekavējoties rīkoties uzņēmumu nodokļu maksājumu pārredzamības ziņā, nosakot prasību visiem daudznacionālajiem uzņēmumiem publicēt vienu vienkāršā skaitlī izteiktu nodokļu summu, kas ir samaksāta katrā dalībvalstī, kurā tie darbojas;

25. uzsver kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) nozīmi un aicina dalībvalstis vienoties par KKUINB direktīvu un to ieviest, pakāpeniski pārejot no brīvprātīgās uz obligāto shēmu, kas paredzēta tā 2012. gada 19. aprīļa normatīvajā rezolūcijā par priekšlikumu Padomes direktīvai par KKUINB;

26. uzskata, ka kompetentajām iestādēm būtu jāveic pasākumi un jāpārtrauc vai jāaptur to finanšu iestāžu un finanšu konsultantu darbības licences, kuri piedalās krāpšanā nodokļu jomā, klientiem piedāvājot produktus vai pakalpojumus, kas viņiem ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas, vai atsakās sadarboties ar nodokļu iestādēm;

27. atzinīgi vērtē to, ka Komisija jaunās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvas (2013/0025(COD)) darbības jomā iekļāvusi noziegumus nodokļu jomā, tos uzskaitot par predikatīviem nodarījumiem, un aicina bez kavēšanās ieviest minēto direktīvu; mudina Komisiju ierosināt priekšlikumus, lai krimināltiesībās ieviestu saskaņotu pieeju krāpšanai nodokļu jomā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu un savstarpēji saistītu izmeklēšanu; mudina Komisiju pastiprināt sadarbību ar citām ES tiesībaizsardzības iestādēm, jo īpaši ar iestādēm, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tiesiskumu un sociālo drošību;

28. aicina dalībvalstis valsts tiesību aktos novērst visus šķēršļus, kas kavē sadarbību un nodokļu informācijas apmaiņu ar ES iestādēm un starp dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot efektīvu nodokļu maksātāju datu aizsardzību;

29. aicina Komisiju noteikt jomas, kurās varētu uzlabot ES regulējumu un dalībvalstu administratīvo sadarbību, lai samazinātu krāpšanu nodokļu jomā, tostarp atbilstoši izmantojot Fiscalis un muitas programmas;

30. atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi jauno regulējumu administratīvās sadarbības jomā, un aicina dalībvalstis nekavējoties īstenot minēto regulējumu;

31. mudina dalībvalstis meklēt neapgāžamus pierādījumus — datus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tos iegūstot no citu valdību pārziņā esošiem reģistriem, piemēram, datubāzēm par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, zemi, jahtām un citiem līdzekļiem, un apmainīties ar šādu informāciju ar pārējām dalībvalstīm un ar Komisiju;

32. uzsver, ka ir svarīgi ieviest jaunas stratēģijas un efektīvāk izmantot pašreizējās ES struktūras krāpšanas ar PVN maksāšanu, jo īpaši karuseļveida krāpniecības, labākai apkarošanai; šajā sakarībā mudina Padomi steidzami pieņemt un īstenot Direktīvu, ar ko attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānismu pret krāpšanu PVN jomā groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

33. mudina dalībvalstis atbilstoši Fiscalis 2020 programmai turpināt un uzlabot vienlaicīgās pārbaudes, lai konstatētu un novērstu pārrobežu krāpšanas nodokļu jomā gadījumus, kā arī veicinātu ārvalstu amatpersonu klātbūtni nodokļu pārvaldības iestādēs un administratīvo pārbaužu laikā; uzsver ciešākas sadarbības starp nodokļu iestādēm un citām tiesībaizsardzības iestādēm nozīmi, jo īpaši ar mērķi apmainīties ar informāciju, kas gūta saistībā ar izmeklēšanu nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un līdzīgu noziegumu izmeklēšanas lietās;

34. atgādina, ka ēnu ekonomiku nevar novērst, nepiedāvājot piemērotus stimulus; turklāt iesaka, ka dalībvalstīm, izmantojot pārskatu, ir jāsniedz ziņojumi par to, kādus panākumus tās guvušas cīņā pret ēnu ekonomiku;

35. atbalsta Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) centienus ieviest juridiskās personas identifikatorus kā pasākumu, lai nodrošinātu finanšu darījumu izsekojamību un pārredzamību, kam ir galvenā nozīme, lai sekmētu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā;

36. norāda, ka nodokļu privilēģiju likvidēšana paver iespējas vispusīgām reformām, kuru rezultātā tiktu izveidota vienkārša, saprotama un taisnīga nodokļu sistēma;

37. norāda, ka tiesvedība nodokļu krāpšanas lietās ir ilga un apgrūtinoša un ka vainīgās personas beigās saņem salīdzinoši maigus sodus, kā rezultātā krāpšanās ar nodokļiem zināmā mērā kļūst par bezriska pārkāpumu;

38. uzsver, ka e-pārvaldība piedāvā iespējas palielināt pārredzamību un cīnīties pret krāpšanu un korupciju, tādējādi palīdzot sargāt publiskos līdzekļus; uzsver, ka ir vajadzīga likumdošana, kas pavērtu iespējas pastāvīgām inovācijām;

39. aicina Komisiju īpaši pievērsties dalībvalstīs izmantoto dažādo nodokļu sistēmu savstarpējas neatbilstības problēmai;

40. tomēr norāda, ka — tā kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir daļa no pašu resursiem — izvairīšanās no PVN nomaksas pavisam tieši ietekmē gan dalībvalstu ekonomiku, gan Eiropas Savienības budžetu; atgādina, ka — citējot Revīzijas palātu — „PVN nemaksāšana skar dalībvalstu finanšu intereses. Tā ietekmē ES budžetu, mazinot PVN pašu resursus. Šos zaudējumus kompensē ar NKI pašu resursiem, radot novirzes atsevišķu dalībvalstu iemaksās ES budžetā. Turklāt krāpšana nodokļu jomā traucē iekšējā tirgus darbību un rada šķēršļus godīgai konkurencei”(7);

41 norāda, ka Eiropas Savienības PVN sistēma nodrošina ievērojamu daļu publisko ieņēmumu — 2009. gadā šo ieņēmumu īpatsvars bija 21 %(8), tomēr šī sistēma rada arī nevajadzīgi augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, gan arī ir iemesls nodokļu apiešanai;

42. norāda, ka PVN iekasēšanas modelis nav mainīts kopš šā nodokļa ieviešanas; uzsver, ka, ņemot vērā daudzās pārmaiņas, kas skārušas tehnikas un ekonomikas vidi, šis modelis ir novecojis, tādēļ tā turpmāka izmantošana rada būtiskus zaudējumus;

43. uzsver, ka pareizai muitas sistēmas darbībai ir tieša ietekme uz PVN aprēķināšanu; pauž dziļas bažas par to, ka muitas kontroles Eiropas Savienībā nenotiek, kā pienākas, un tādēļ veidojas ievērojami PVN zaudējumi(9); uzskata, ka ir nepieņemami, ka lielākajā daļā dalībvalstu nodokļu administrācijas iestādēm nav tiešas piekļuves muitas datiem un tādēļ nav iespējami automātiski kontrolsalīdzinājumi ar nodokļu datiem; norāda, ka organizētās noziedzības aprindās ir labi zināmi pašreizējās sistēmas trūkumi;

44. aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju veidot pasākumus, lai veicinātu kriminālprocesā saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu konfiscēto finansiālo līdzekļu novirzīšanu sociāliem mērķiem; tādēļ aicina būtisku daļu konfiscēto finansiālo līdzekļu novirzīt sociāliem mērķiem un izmantot vietējā un reģionālajā ekonomikā, ko tieši vai netieši skāruši noziegumi nodokļu jomā;

45. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt vidi, kurā pilsoniskās sabiedrības aktivitātes saistībā ar nodokļu krāpšanas un nodokļu oāžu izmantošanas gadījumu atklāšanu būtu pilnībā aizsargātas, cita starpā nodrošinot ziņotāju un žurnālistikas avotu efektīvu aizsardzību;

Nodokļu apiešana un agresīva nodokļu plānošana

46. aicina dalībvalstis prioritārā kārtībā pieņemt un īstenot grozīto uzkrājumu direktīvu, lai novērstu pašreiz spēkā esošās direktīvas trūkumus un labāk cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu;

47. atzinīgi vērtē starptautiskās diskusijas saistībā ar to, ak būtu jāaktualizē ESAO pamatnostādnes par iekšējo cenu noteikšanu, proti, peļņas pārnesi uz nodokļu oāzēm, lai tādā veidā izvairītos no nodokļu maksāšanas gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus un pārskatīt pašreizējos noteikumus par iekšējo cenu noteikšanu, jo īpaši saistībā ar risku un nemateriālo īpašumu nodošanu, īpašumā esošo aktīvu mākslīgu sadali starp grupas juridiskajām vienībām un darījumiem starp šīm vienībām, kurus parasti neveiktu starp neatkarīgiem uzņēmumiem; aicina Komisiju izstrādāt iepriekšēju cenu noteikšanas nolīgumu sistēmu, ko piemēro iekšējo cenu noteikšanai, tādējādi ES iekšējo cenu noteikšanas dokumentācijas pamatnostādnēs pievienojot jaunu prasību; ierosina, ka dokumentācijai un nodokļu deklarāciju prasībām jābūt detalizētākām attiecībā uz melnajā sarakstā iekļautām jurisdikcijām;

48. atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti saistībā ar ziņošanu par katru valsti atsevišķi saskaņā ar grāmatvedības un pārredzamības direktīvām; mudina Komisiju attiecībā uz pārrobežu uzņēmumiem visās nozarēs kā nākamo soli ieviest ziņošanu par katru valsti atsevišķi, tā uzlabojot maksājumu darījumu pārredzamību, pieprasot atklāt tādu informāciju kā uzņēmuma darbības veids un ģeogrāfiskā darbības vieta, apgrozījums, pilnas slodzes darbalaika darbinieku skaits, peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas, par peļņu vai zaudējumiem samaksātie nodokļi, un katrā valstī saņemtās dotācijas, lai uzraudzītu, kā tiek ievēroti attiecīgie iekšējo cenu noteikšanas noteikumi;

49. prasa papildināt priekšlikumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvas pārskatīšanu, tajā ieviešot pienākumu veidot publisku valsts reģistru par uzņēmumu, trastu, fondu un citu līdzīgu struktūru faktiskajiem īpašniekiem;

50. aicina dalībvalstis uzlabot Rīcības kodeksa uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem iedarbīgumu, jautājumu risinot Padomes līmenī, jo šajā jomā ir steidzami jāpieņem politiski lēmumi; mudina Komisiju aktīvi iejaukties gadījumos, ja Rīcības kodeksa darba grupa nevar vienoties par procedūrām neatbilstību novēršanai valsts nodokļu sistēmās;

51. aicina Komisiju izstrādāt un popularizēt Rīcības kodeksu revidentiem un konsultantiem; prasa, lai revīzijas uzņēmumi brīdinātu valsts nodokļu iestādes par jebkādām norādēm uz agresīvu nodokļu plānošanu pārbaudītajos uzņēmumos;

52. uzskata, ka revidenti nedrīkstētu sniegt aizliegtus, ar revīziju nesaistītus pakalpojumus un ka par tādiem būtu jāuzskata nodokļu konsultāciju pakalpojumi saistībā ar darījumu strukturēšanu un nodokļu konsultācijas kopumā;

53. atzīmē, ka pienācīgai nodokļu maksātāju identificēšanai ir galvenā nozīme sekmīgā informācijas apmaiņā starp dalībvalstu nodokļu pārvaldes iestādēm; aicina Komisiju paātrināt tāda ES nodokļu maksātāja identifikācijas numura izstrādi, kas piemērojams visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas iesaistītas pārrobežu darījumos; uzskata, ka nodokļu maksātāja identifikācijas numuram jābūt iekļautam starptautiskā un pieejamā PVN informācijas apmaiņas sistēmas (VIES) datubāzē, ar kuras palīdzību var konstatēt nenomaksātos nodokļus un citas nenokārtotas saistības;

54. aicina Komisiju 2013. gadā iesniegt priekšlikumu par mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas un direktīvas par procentu un honorāru maksājumiem pārstrādāšanu, lai abās direktīvās pielāgotu pret ļaunprātīgu izmantošanu vērstas klauzulas un novērstu dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, ko veicina ES hibrīduzņēmumi un finanšu instrumenti;

55. mudina dalībvalstis nekavējoties ieviest Komisijas priekšlikumu attiecībā uz vispārēja noteikuma par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, lai tādā veidā reaģētu uz agresīvas nodokļu plānošanas praksi, un konvencijās par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu ieviest klauzulu, ar kuru novērš dubultu neaplikšanu ar nodokļiem; mudina dalībvalstis neņemt vērā nodokļu ieņēmumus, kas rodas mākslīgu darījumu rezultātā vai no darījumiem, kuri nav komerciāla rakstura; ierosina sākt darbu pie standarta noteikumu kopuma izstrādes dalībvalstīm, lai novērstu dubultu nodokļu uzlikšanu;

56. atzinīgi vērtē Komisijas darbu, izstrādājot Eiropas nodokļu maksātāja kodeksu; uzskata, ka šāds kodekss palīdzēs palielināt esošās nodokļu sistēmas leģitimitāti un saprotamību, uzlabos sadarbību, uzticēšanos un paļāvību starp nodokļu pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem un sniegs atbalstu nodokļu maksātājiem, radot lielāku pārredzamību par nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem;

57. mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot efektīvus ieņēmumu iekasēšanas mehānismus, kas samazina attālumu starp nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm un maksimāli izmanto modernās tehnoloģijas; aicina Komisiju, izstrādājot pienācīgus ES standartus, risināt jautājumu saistībā ar nodokļu iekasēšanas sarežģītību elektroniskās tirdzniecības jomā;

58. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka finanšu sektora lobēšana, kas bieži vien rada legālas nodokļu apiešanas vai agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, notiek pēc iespējas pārredzamāk;

59. mudina Komisiju regulēt finanšu plūsmas no dalībvalstīm uz trešām valstīm, kas organizētas nolūkā apiet nodokļus, un veidot sabalansētu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu;

60. mudina Komisiju veikt pasākumus saistībā ar uzņēmumu agresīvas nodokļu plānošanas nodaļām, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarē;

61. aicina Komisiju veikt padziļinātu pētījumu par atšķirībām dalībvalstīs starp juridiski noteiktajām un faktiskajām uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm, lai nodrošinātu, ka fiskālās saskaņošanas debates ir balstītas uz objektīviem datiem;

62. aicina dalībvalstis informēt un publiskot atsevišķus valsts iestāžu nolēmumus nodokļu jomā saistībā ar uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu situācijā; uzstājīgi prasa dalībvalstīm piemērot stingras pamatprasības pārrobežu uzņēmumiem, lai iegūtu nolēmumus nodokļu jomā;

63. konstatē, ka trasta fondi bieži tiek izmantoti kā nodokļu nemaksāšanas instruments, tomēr ar bažām atzīmē, ka lielākajā daļā valstu juridiskās vienošanās nav jāreģistrē; aicina ES ieviest Eiropas trasta fondu un citu vienību, kuru darbībā tiek nodrošināta slepenība, reģistru kā priekšnoteikumu nodokļu apiešanas novēršanai;

Nodokļu oāzes

64. aicina Komisiju izstrādāt kopēju ES pieeju nodokļu oāzēm;

65. aicina Komisiju pieņemt skaidru definīciju un vispārējus kritērijus, pēc kuriem identificē nodokļu oāzes, kā arī atbilstošus pasākumus, ko piemēro konkrētām šāda veida jurisdikcijām, lai tos ieviestu līdz 2014. gada 31. decembrim, un nodrošināt, ka tos konsekventi piemēro visos Savienības tiesību aktos; ierosina, ka definīcijas pamatā ir jābūt ESAO standartiem pārredzamības un informācijas apmaiņas jomā un Rīcības kodeksa principiem un kritērijiem; šajā sakarībā uzskata, ka jurisdikcija būtu jāuzskata par nodokļu oāzi, ja tā atbilst vairākiem no turpmāk minētajiem kritērijiem:

(i)    atvieglojumi attiecas tikai uz nerezidentiem vai uz darījumiem, kas veikti ar nerezidentiem,

(ii)   atvieglojumi ir nošķirti no iekšējā tirgus tā, lai tie nekādi neskartu valsts nodokļu bāzi,

(iii)   atvieglojumi tiek piešķirti arī tad, ja nenotiek nekāda reāla saimnieciskā darbība vai jurisdikcijā, kas piedāvā šos nodokļu atvieglojumus, nav nekādas uzņēmuma klātbūtnes no ekonomiskā viedokļa,

(iv)  peļņas noteikšanas noteikumi attiecībā uz darbībām daudznacionālā uzņēmumu grupā neatbilst starptautiski atzītiem principiem, proti, ESAO pieņemtajiem ​​noteikumiem,

(v)   nodokļu pasākumiem trūkst pārredzamības, tostarp gadījumos, kad tiesību aktu nosacījumi nepārredzamā veidā tiek atviegloti administratīvā līmenī,

(vi)  jurisdikcija attiecīgos ienākumus neapliek ar nodokļiem vai nodokļus piemēro nominālā līmenī,

(vii)  pastāv likumi vai administratīvā prakse, kas kavē efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem ar citu valstu valdībām saistībā ar nodokļu maksātājiem, kas gūst priekšrocības no nodokļu nemaksāšanas vai nominālu nodokļu maksāšanas, pārkāpjot ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktos standartus,

(viii) jurisdikcijā tiek veidotas nepārredzamas un noslēpumainas struktūras, kas uzņēmumu reģistru un trastu un fondu reģistru izveidi un darbību padara nepilnīgu un nepārredzamu,

(ix)  jurisdikcija ir iekļauta Finanšu darījumu darba grupas sagatavotajā to valstu un teritoriju uzskaitījumā, kas nesadarbojas;

66. mudina Komisiju vākt informāciju un līdz 2014. gada 31. decembrim izveidot publisku nodokļu oāžu Eiropas melno sarakstu; šajā sakarībā aicina attiecīgās iestādes:

–   pārtraukt vai apturēt spēkā esošās konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, kas noslēgtas ar melnajā sarakstā iekļautām jurisdikcijām un ierosināt noslēgt konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu ar jurisdikcijām, kuras pārtrauc darboties kā nodokļu oāzes,

–   noteikt aizliegumu piekļūt ES publiskā iepirkuma precēm un pakalpojumiem tiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti konkrētās melnajā sarakstā iekļautās jurisdikcijās, un atteikt tiem valsts atbalsta piešķiršanu,

–   liegt saņemt valsts un ES atbalstu uzņēmumiem, kas turpina veikt darījumus ar juridiskām personām, kuras pieder pie melnajā sarakstā iekļautām jurisdikcijām,

–   pārskatīt revīzijas un grāmatvedības direktīvas, lai noteiktu prasību par tādu ES juridiskās personas katras kontrolakciju sabiedrības peļņas un zaudējumu nošķirtu grāmatošanu un revīziju, kas atrodas melnajā sarakstā iekļautās jurisdikcijās,

–   aizliegt ES finanšu iestādēm un finanšu konsultantiem veidot vai saglabāt meitasuzņēmumus un filiāles melnajā sarakstā iekļautajās jurisdikcijās un apsvērt licenču anulēšanu Eiropas finanšu iestādēm un finanšu konsultantiem, kas saglabā filiāles un turpina darboties melnajā sarakstā iekļautajās jurisdikcijās,

–   ieviest īpašu nodokli visiem darījumiem, kas saistīti ar melnajā sarakstā iekļautajām jurisdikcijām,

–   nodrošināt, ka tiek atcelts atbrīvojums no nodokļu maksāšanas ienākumu gūšanas vietā personām, kas nodokļu maksāšanas ziņā nav melnajā sarakstā iekļauto jurisdikciju rezidenti,

–   izskatīt iespējas Savienībā neatzīt to uzņēmumu juridisko statusu, kuri reģistrēti melnajā sarakstā iekļautajās jurisdikcijās,

–   piemērot tarifa barjeras tirdzniecībai ar melnajā sarakstā iekļautajām trešajām valstīm,

–   stiprināt dialogu starp Komisiju un Eiropas Investīciju banku, lai nodrošinātu, ka investīcijas netiek piešķirtas projektiem, saņēmējiem un starpniekiem no melnajā sarakstā iekļautajām jurisdikcijām;

Starptautiskā dimensija

67. uzskata, ka Komisijas ieteikumā par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās iekļautie minimālie standarti detalizēti jāpiemēro arī dalībvalstīm;

68. mudina dalībvalstis piedāvāt sadarbības iespējas un palīdzību jaunattīstības valstīm, kuras nav nodokļu oāzes, lai tās varētu iedarbīgi cīnīties ar krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, jo īpaši izmantojot jaudas veidošanas pasākumus; šajā sakarībā atbalsta Komisijas aicinājumu dalībvalstīm uz šādām valstīm uz laiku nosūtīt nodokļu ekspertus;

69. aicina Komisiju pilnībā veicināt ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta turpmāku attīstību, dalībvalstīs — katrā atsevišķi un to starpā — kopīgi izmantojot analīzi par problemātiskiem nodokļu režīmiem un par to, kādas izmaiņas dalībvalstīs un ES līmenī ir vajadzīgas, lai nepieļautu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī jebkāda veida agresīvu nodokļu plānošanu; aicina Komisiju regulāri ziņot par šo procesu Padomei un Parlamentam;

70. uzsver, ka Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas nolūkā ir nepieciešams mobilizēt un padarīt drošākus nodokļu resursus jaunattīstības valstīs, jo šādi resursi ir prognozējamāki un ilgtspējīgāki nekā ārvalstu palīdzība un tie palīdz samazināt parādus; tomēr norāda, ka nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP ir zema lielākajā daļā jaunattīstības valstu, kas saskaras ar sociālām, politiskām un administratīvām grūtībām stabilas publisko finanšu sistēmas izveidē, tādējādi padarot šīs valstis īpaši neaizsargātas pret individuālo nodokļu maksātāju un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

71. norāda, ka nelikumīga kapitāla aizplūšana ir viens no galvenajiem iemesliem jaunattīstības valstu parādam, savukārt agresīva nodokļu plānošana ir pretrunā uzņēmumu sociālās atbildības principiem;

72. atzīmē, ka daudzās jaunattīstības valstīs nodokļu režīms neatbilst starptautiskajiem standartiem (tieši pretēji tos raksturo vāja fiskālā jurisdikcija, neefektīva nodokļu pārvaldība, augsts korupcijas līmenis, nepietiekama veiktspēja, lai ieviestu un uzturētu labi darbojošos nodokļu reģistrus utt.); aicina ES uzlabot Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) un Eiropas Attīstības fonda (EAF) ietvaros sniegto palīdzību nodokļu pārvaldības jomā un ar starptautiska līmeņa krāpšanu nodokļu jomā un pārmērīgu optimizāciju saistīto jautājumu risināšanā, ar ciešākas sadarbības nodokļu pārvaldības jomā palīdzību palielinot jaunattīstības valstu spēju konstatēt neatbilstīgu praksi un saukt par to pie atbildības; uzskata arī, ka būtu jāsniedz atbalsts to jaunattīstības valstu ekonomikas pārveidei, kuras ir nodokļu oāzes;

73. atzinīgi vērtē pirmos pasākumus, kas veikti saistībā ar Globālā foruma (GF) salīdzinošajām izvērtēšanām attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tomēr uzskata, ka, koncentrējot uzmanību uz ESAO informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, GF standarti nelikumīgu finanšu plūsmu ierobežošanā nebūs efektīvi;

74. norāda, ka, pastiprinot divpusēju, nevis daudzpusēju, pieeju pārnacionāliem nodokļu jautājumiem, līgumi par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu var veicināt cenu iekšēju noteikšanu un regulatīvu arbitrāžu; tādēļ aicina Komisiju atturēties nodokļu informācijas apmaiņas līgumu vietā atbalstīt šādus līgumus, jo tie parasti rada fiskālus zaudējumus jaunattīstības valstīm, samazinot nodokļu ieņēmumus no dividendēm, procentiem un honorāru maksājumiem;

75. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ESAO un ANO Ekspertu komitejai par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos, OLAF uzraudzības komitejai un OLAF.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0137.

(2)

OV C 199E, 7.7.2012., 37. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0135.

(4)

OV C 351E, 16.12.2010., 29. lpp.

(5)

http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/tax_fraud_evasion/index_en.htm

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. …/2012 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības.

(7)

Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 13/2011, 11. lpp., 5. punkts.

(8)

Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A (Ekonomikas un zinātnes politika): „Simplifying and Modernising VAT in the Digital Single Market” (IP/A/IMCO/ST/2012_03), 2012. gada septembris. Pieejams tīmeklī: http://www.europarl.europa.eu/committees/en/studiesdownload.html?languageDocument=EN&file=75179

(9)

Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2011 ir norādīts, ka 2009. gadā septiņās revidētajās dalībvalstīs 42. muitas procedūras piemērošana vien ir radījusi ekstrapolētus zaudējumus aptuveni EUR 2200 miljonu apmērā, kas atbilst 29 % no PVN, kuru teorētiski uzliek ar nodokli apliekamajai summai attiecībā uz visām importētajām precēm, kas minētajās septiņās dalībvalstīs 2009. gadā ievestas saskaņā ar 42. muitas procedūru.


PASKAIDROJUMS

Skandalozi lielā nodokļu plaisa Eiropā

Tiek lēsts, ka krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ ES katru gadu zaudē aptuveni EUR 1 triljonu publisko līdzekļu. Šādas milzīgas nodokļu plaisas izmaksas uz vienu Eiropas iedzīvotāju ir aptuveni EUR 2 000 gadā. Zaudēto nodokļu apjoms Eiropā šodien pārsniedz kopējo summu, ko dalībvalstis tērēt veselības aprūpes jomā, un tas vairāk nekā četras reizes pārsniedz summu, ko Savienība tērē izglītībai.

Pašreiz Eiropā nodokļu plaisa rada ne vien satraucoši lielu zaudēto publisko ieņēmumu apjomu, bet arī draudus ES sociālā modeļa nodrošināšanai — minētā modeļa pamatā ir augstas kvalitātes publiskie pakalpojumu, kas pieejami visiem. Tas apdraud vienotā tirgus pienācīgu darbību un mazina ES nodokļu sistēmu iedarbīgumu un taisnīgumu. Zaudētie ieņēmumi vēl vairāk palielina dalībvalstu budžeta deficīta un parāda līmeni laikā, kad ir ļoti svarīgi novērst krīzi. Krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ trūkst līdzekļu publisko ieguldījumu, izaugsmes un nodarbinātības finansēšanai.

Tas viss notiek kopš desmitgadēm lielākās ekonomikas, finanšu un sociālās krīzes laikā, kad labklājības valsts automātisko stabilizēšanas mehānismu nozīme izaugsmes un sociālās kohēzijas nodrošināšanā ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Tāpat jāatceras, ka iedarbīga un progresīva nodokļu sistēma ir būtiski svarīga publiskajām iestādēm, lai tās varētu pildīt savas saistības un apmierināt iedzīvotāju vajadzības un vēlmes.

Liela daļa ar nodokli neaplikto likvīdo līdzekļu tiek novirzīti finanšu tirdzniecības darbībām, nevis valsts patēriņam un ieguldījumiem. Turklāt nepietiekama nodokļu politikas nostādņu saskaņošana Eiropas Savienībā rada ievērojamas izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas ES darbojas pārrobežu situācijā, un var izraisīt nodokļa neuzlikšanu vai krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Mūsdienās arvien vairāk Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju tiek nostādīti konkurences ziņā nelabvēlīgākā situācijā par tiem, kuri atrod veidus, kā izvairīties no godīgas nodokļus nomaksas. Līdz ar to krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apjomi pieaug tik ļoti, ka tas grauj iedzīvotāju pārliecību par nodokļu iekasēšanas un fiskālās sistēmas taisnīgumu un leģitimitāti kopumā un uzticēšanos tai.

Turklāt valstīs, kas iekļautas atbalsta programmā, pēc nodokļu iekasēšanas pasākumu pastiprināšanas un privilēģiju atcelšanas atbilstoši trijotnes priekšlikumam vērojama tendence, ka šo valstu lielākie uzņēmumi pārceļ savu darbību uz citām valstīm, kur tie gūs labumu no tur piedāvātajām nodokļu priekšrocībām. Grieķijas gadījumā Komisija ir aprēķinājusi, ka kopš 2012. gada sākuma Šveices bankās no Grieķijas ir nonākuši aptuveni EUR 60 miljardi.

Tādēļ krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir nopietna, daudzšķautņaina problēma, kuras risināšanai nepieciešama dalībvalstu, ES un starptautiskajā līmenī saskaņota pieeja. Tā kā dalībvalstīm ir kompetence valsts fiskālās sistēmas jomā, svarīga ir rīcība dalībvalsts līmenī. Taču mūsdienu globalizētajā ekonomikā, kad krāpšanās nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas notiek pārrobežu situācijā un to papildina dalībvalstu centieni saglabāt savu konkurētspēju, vēlamo ietekmi nav iespējams sasniegt tikai ar vienpusējiem valstu pasākumiem vien. Tādēļ būtu jākoncentrējas uz tādas saliedētas, stabilas un kopējas Eiropas nodokļu stratēģijas izstrādi, kurai pievienotos visas dalībvalstis un kuru tās visas arī ieviestu.

Pamatmērķis — nodokļu plaisu līdz 2020. gadam samazināt uz pusi

Komisijas rīcības plāns par to, kā ES efektīvāk cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī ieteikumi, lai mudinātu dalībvalstis nekavējoties un koordinēti cīnīties pret nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu, ir pareizajā virzienā veikti pasākumi. Lai dalībvalstis apņemtos sasniegt vērienīgu un reālu mērķi — līdz 2020. gadam uz pusi samazināt nodokļu plaisu —, un varētu pakāpeniski un nepalielinot nodokļu likmes, radīt jaunus nodokļu ieņēmumus vairāku simtu miljardu euro apmērā gadā, Komisijai tomēr ir jāveic turpmāki pasākumi un jāizstrādā visaptveroša stratēģija, lai, pamatojoties uz konkrētiem likumdošanas pasākumiem, novērstu ES nodokļu plaisu.

Proti, stingra apņemšanās samazināt nodokļu plaisu veicinātu nepieciešamo stabilizāciju finanšu tirgos — ievērojami samazinātu to finanšu tirdzniecībai pieejamo likvīdo līdzekļu apjomu, kas nav saistīti ar reālo saimniecisko darbību. Tas palielinātu arī fiskālās konsolidācijas pasākumiem pieejamos publiskos ieņēmumus, vienlaikus atvieglojot arī taupības pasākumu slogu. Tādā veidā tiktu garantēti resursi, kas nepieciešami publiskām investīcijām ES starptautiskās konkurētspējas un izaugsmes potenciāla stiprināšanai. Turklāt tiktu uzlabots dalībvalstu nodokļu sistēmu iedarbīgums un taisnīgums Eiropas Savienībā, kā arī vispārējā nodokļu maksāšanas prasību ievērošana.

Dalībvalstīm jāievēro sava apņemšanās, kas pausta 2012. gada 13. novembra Ekonomikas un monetāro lietu Padomes secinājumos, atzīstot, ka arī budžeta ierobežojumu laikā un ekonomiskās krīzes apstākļos ir svarīgi veikt efektīvus pasākumus, lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu. Pirmkārt, būtu jāveic nopietnas sarunas un jāpabeidz visi iesāktie likumdošanas priekšlikumi saistībā ar krāpšanos nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm. Ir jāpieņem Komisijas ieteikumi un rīcības plāns.

Priekšlikumi pamatmērķa sasniegšanai

Svarīgs turpmākais pasākums ir pastiprināt Eiropas pusgada izmantošanu, integrējot ES nodokļu plaisas novēršanas stratēģiju ikgadējās valsts stabilitātes un izaugsmes programmās un valsts reformu programmās.

Attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem novērš krāpšanos nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (nelegālām darbībām, ar kurām izvairās pildīt nodokļu maksāšanas saistības), dalībvalstīm jāpiešķir savām valsts nodokļu pārvaldes iestādēm un nodokļu revīzijas darbiniekiem atbilstoši resursi. Referente arī ierosina dalībvalstīm atsaukt to finanšu iestāžu darbības licences, kuras aktīvi piedalās nodokļu krāpšanā, klientiem piedāvājot produktus un/vai pakalpojumus, kas viņiem ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas, vai kuras atsakās sadarboties ar nodokļu iestādēm. Turklāt referente prasa ieviest obligāto KKUINB, kā arī izstrādāt jaunas stratēģijas krāpšanās ar PVN apkarošanai un stingrākus pasākumus pret krāpšanu nodokļu jomā, paredzot apsūdzības saskaņā ar krimināllikumu, — šajā jomā Komisijai būtu jāpastiprina sadarbība ar citām ES tiesībaizsardzības iestādēm, jo īpaši ar iestādēm, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tiesiskumu un sociālo drošību. Drīzumā pārskatot trešo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīvu, noziegumi nodokļu jomā būtu īpaši jāpiemin kā predikatīvs nodarījums saistībā ar nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu.

Nodokļu apiešana veido otru problēmas daļu — lai arī tā ir likumīga, tomēr nepieņemama nodokļu režīma izmantošana sava labuma gūšanai, samazinot savas nodokļu saistības vai izvairoties tās pildīt, tādējādi tai ir jāpiemēro atšķirīgs pasākumu kopums. Tā ir tieši saistīta ar agresīvas nodokļu plānošanas koncepciju, proti, lielas uzņēmumu grupas veic plašu nodokļu plānošanu, mākslīgi novizot peļņu nolūkā samazināt reāli maksājamo nodokļu summu un savas saistības šajā jomā. Referente šķiet, ka vajadzētu paplašināt uzkrājuma nodokļa direktīvas darbības jomu, lai iedarbīgi izbeigtu bankas noslēpuma izmantošanu, un uzskata, ka ir pienācis īstais brīdis opozīcijā esošajām Luksemburgai un Austrijai mainīt savu nostāju jautājumā par iedarbīga nolīguma noslēgšanu ar Šveici. Turklāt pārrobežu uzņēmumiem būtiska ir arī prasība attiecībā uz ziņošanu par katru valsti atsevišķi, lai konstatētu gadījumus, kad tiek apieti uzņēmuma ieņēmuma nodokļa maksājumi, un referente uzskata, ka attiecībā uz pārrobežu uzņēmumiem visās nozarēs Komisijai būtu jāievieš ziņošana par katru valsti atsevišķi, pieprasot atklāt informāciju par grupas tirdzniecības rādītājiem kopumā, lai uzraudzītu, ka pienācīgi tiek ievēroti iekšējo cenu noteikšanas noteikumi. Tāpat nepieciešama arī turpmāka rīcība, lai uzlabotu nodokļu maksātāju identifikāciju, nodokļa uzlikšanu par elektronisko tirdzniecību, nodokļu ieņēmumu iekasēšanas kolektīvo mehānismu efektivitāti, palielinātu uzņēmuma reģistru un trasta fondu reģistru pārredzamību, kā arī uzlabotu Rīcības kodeksa uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem iedarbīgumu un izstrādātu jaunu Rīcības kodeksu revidentiem un konsultantiem.

Attiecībā uz nodokļu oāzēm referente aicina izmantot kopēju Eiropas pieeju, ko šajā jomā piemērotu visas dalībvalstis. Dalībvalstis, kuru nodokļa bāzi negatīvi ir ietekmējuši nodokļu oāžu piedāvātie nepārredzamie vai kaitnieciskie nodokļu pasākumi, parasti apsver iespējas izmantot dažādus pasākumus, lai novērstu šādu negatīvu rīcību. Nodokļu maksātāju reakcija šādos gadījumos parasti ir uzņēmējdarbības pārvietošana vai darījumi, izmantojot kontus citā valstī, kurā ir zemāks aizsardzības līmenis. Tādēļ Eiropas Savienībā kopējais dalībvalstu nodokļu ieņēmumu aizsardzības līmenis ir līdzvērtīgs aizsardzībai dalībvalstī, kurā tas ir viszemākais. Tādēļ nākamais solis būtu kopēja Eiropas pieeja. Lai nodrošinātu šādas pieejas iedarbīgumu, referente aicina Komisiju Eiropas nodokļu plaisas novēršanas stratēģijā iekļaut skaidru nodokļu oāžu definīciju, kopējus kritērijus, pēc kuriem identificē nodokļu oāzes, kā arī atbilstošus pasākumus, ko piemērot konkrētajām šāda veida jurisdikcijām. Kā turpmāko soli referente ierosina nodokļu oāžu definīcijas pamatā likt Pasaules foruma un Rīcības kodeksa grupas noteiktos kritērijus. Ja Eiropā tiku izstrādāts nodokļu oāžu melnais saraksts, tad, pēc referentes domām, dalībvalstis pārtrauktu vai apturētu spēkā esošās konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, ko tās noslēgušas ar jurisdikcijām, kuras atzītas par nodokļu oāzēm un iekļautas Eiropas melnajā sarakstā. Visbeidzot, referentei arī šķiet, ka Komisijai vajadzētu izstrādāt stimulu sistēmu jurisdikcijām, kuras pēc to iekļaušanas melnajā sarakstā sāk divpusējas sarunas ar ES, un gribētu aicināt dalībvalstis no Eiropas melnā saraksta svītrot trešās valstis, kuras pārtrauc darboties kā nodokļu oāzes. Ir svarīgi centienus vērst uz preventīviem pasākumiem, kā arī uz ciešāku sadarbību un palīdzību jaunattīstības valstīm, kuras nav nodokļu oāzes, lai tās varētu iedarbīgi cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu.


Attīstības komitejaS ATZINUMS (*) (24.4.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm

(2013/2060(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Eva Joly

(*) Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas nolūkā ir nepieciešams mobilizēt un padarīt drošākus nodokļu resursus jaunattīstības valstīs, jo šādi resursi ir prognozējamāki un ilgtspējīgāki nekā ārvalstu palīdzība un tie palīdz samazināt parādus; tomēr norāda, ka nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP ir zema lielākajā daļā jaunattīstības valstu, kas saskaras ar sociālām, politiskām un administratīvām grūtībām stabilas publisko finanšu sistēmas izveidē, tādējādi padarot šīs valstis īpaši neaizsargātas pret individuālo nodokļu maksātāju un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

2.  norāda, ka nelikumīga kapitāla aizplūšana ir viens no galvenajiem iemesliem jaunattīstības valstu parādam, savukārt agresīva nodokļu plānošana ir pretrunā uzņēmumu sociālās atbildības principiem;

3.  norāda, ka daudzās jaunattīstības valstīs nodokļu režīms neatbilst starptautiskajiem standartiem (vāja fiskālā jurisdikcija, neefektīva nodokļu pārvaldība, augsts korupcijas līmenis, nepietiekamas spējas ieviest un uzturēt efektīvus nodokļu reģistrus utt.); aicina ES uzlabot attīstības sadarbības instrumenta un EAF ietvaros sniegto palīdzību nodokļu pārvaldības jomā un ar starptautiska līmeņa krāpšanu nodokļu jomā un pārmērīgu optimizāciju saistīto jautājumu risināšanā, ar ciešākas sadarbības nodokļu pārvaldības jomā palīdzību palielinot jaunattīstības valstu spēju konstatēt neatbilstīgu praksi un saukt par to pie atbildības; uzskata arī, ka būtu jāsniedz atbalsts to jaunattīstības valstu ekonomikas pārveidei, kuras ir nodokļu oāzes;

4.  atzinīgi vērtē pirmos pasākumus, kas veikti saistībā ar Globālā foruma (GF) salīdzinošajām izvērtēšanām attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tomēr uzskata, ka, koncentrējot uzmanību uz ESAO informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, GF standarti nelikumīgu finanšu plūsmu ierobežošanā nebūs efektīvi;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt automātisko informācijas apmaiņu kā turpmāko Eiropas un starptautisko standartu attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos; atkārtoti prasa veikt stingrākus pasākumus nekā ir paredzēti ESAO sistēmā, lai novērstu nelikumīgas finanšu plūsmas, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, jo šajā sistēmā ir dažādi trūkumi; pauž nožēlu par to, ka ESAO ļauj valdībām izvairīties no iekļaušanas melnajā sarakstā, tām tikai apsolot ievērot informācijas apmaiņas principus, bet nenodrošinot šo principu efektīvu piemērošanu praksē; uzskata arī, ka prasība valstij noslēgt līgumus ar 12 citām valstīm, lai tā tiktu izņemta no melnā saraksta, ir patvaļīga, jo tā neatsaucas ne uz vienu kvalitatīvu rādītāju, kas ļautu objektīvi novērtēt atbilstību labas pārvaldības praksei;

6.  pauž nožēlu arī par Globālā foruma vājajiem standartiem attiecībā uz informācijas kvalitāti (piemēram, nav prasības atklāt faktisko labumguvēju, nav juridisku līdzekļu cīņai pret pieprasītās informācijas nesniegšanu vai novēlotu sniegšanu, paļaušanās uz privātiem aģentiem, nevis publiskiem reģistriem informācijas gūšanā utt.); uzskata, ka Globālā foruma salīdzinošās izvērtēšanas process būtu daudz efektīvāks, ja visos posmos tiktu iesaistīti ārējie eksperti;

7.  atkārtoti prasa noslēgt starptautiski saistošu daudzpusēju nolīgumu par automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kura darbības jomā būtu jāiekļauj arī uzticības fondi un citi fondi un kurā būtu jāparedz sankcijas jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un finanšu iestādēm, kuras strādā nodokļu oāzēs; mudina ES veikt pasākumus, kas būtu līdzīgi ASV Nodokļu oāžu ļaunprātīgas darbības pārtraukšanas likumam, un apsvērt iespēju atsaukt banku darbības licenci finanšu iestādēm, kuras darbojas nodokļu oāzēs; aicina Komisiju ierosināt nodokļu oāžu Eiropas līmeņa melno sarakstu, pamatojoties uz stingriem kritērijiem, un ierosināt Eiropas līmeņa sankciju režīmu noteikumu neievērošanas gadījumā vai ciešāku sadarbību tad, ja ES pieeju nav iespējams izmantot;

8.  atgādina, ka pārredzamības palielināšana nodokļu jomā ietver arī uzņēmumu, uzticības fondu un citu fondu īpašnieku un labumguvēju identifikāciju;

9.  norāda, ka izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un naudas atmazgāšanu atvieglo trasta pakalpojumu un uzņēmumiem paredzēto pakalpojumu sniedzēji (TCSP), jo tie veicina tādu struktūru izveidi, kuras faktiskos labumguvējus atbrīvo no atbildības par savu darbību un pienākumu izpildi, tostarp attiecībā pret nodokļu iestādēm, kreditoriem un cilvēktiesību pārkāpumos cietušajiem; uzskata, ka būtu jāparedz prasība TCSP ar pienācīgu rūpību noteikt faktiskos labumguvējus saskaņā ar naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumiem; uzskata arī, ka uzņēmumiem vajadzētu atļaut reģistrēt darbību kādā jurisdikcijā tikai tad, ja tiem šajā jurisdikcijā ir nozīmīgs ekonomiskais pamats (piemēram, darbinieki un pārdošana);

10. konstatē, ka uzticības operācijas bieži tiek izmantotas kā līdzeklis nodokļu nemaksāšanai; ar bažām norāda, ka lielākā daļa valstu tomēr neprasa reģistrēt juridiskās vienošanās; aicina ES kā priekšnoteikumu nodokļu apiešanas novēršanai izveidot Eiropas reģistru uzticības fondiem un citām vienībām, kuru darbībā tiek nodrošināta slepenība;

11. norāda, ka saskaņā ar ANO Narkotiku kontroles un noziedzīgu nodarījumu novēršanas biroja aplēsēm gada laikā pasaules mērogā atmazgātās naudas summa sasniedz no USD 800 miljardiem līdz USD 2 triljoniem jeb 2–5 % no pasaules IKP;

12. uzsver, ka cīņa pret korupciju ir neatņemama daļa no veiktspējas palielināšanas nodokļu pārvaldības jomā; aicina pilnībā īstenot 2003. gada Meridas Konvenciju par korupcijas apkarošanu;

13. pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu skaidri minēt nodokļu noziegumus kā pārkāpumus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu saskaņā ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2012. gada ieteikumu; mudina ES palielināt pārredzamību attiecībā uz informāciju par faktiskajiem labumguvējiem un naudas atmazgāšanas apkarošanas nolūkā veiktajām klientu uzticamības pārbaudes procedūrām; atbalsta naudas atmazgāšanas nozieguma definīcijas harmonizēšanu ES mērogā un prasa pilnībā ieviest FATF standartus, īstenojot efektīvu uzraudzību un piemērojot pienācīgas sankcijas;

14. uzsver, ka nepareiza tirdzniecības cenu noteikšana ir viens no svarīgākajiem ceļiem, kā tiek īstenota nelikumīga finanšu aizplūšana, tomēr norāda uz ierobežojumiem, sarežģītību un grūtībām ievērot pamatotu cenu noteikšanas principu, lai novērstu minēto problēmu, it īpaši jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju strādāt pie konkrētiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu, ka G20, ESAO, ANO un PTO nepareizu tirdzniecības cenu novēršanai apsver iespēju ieviest plašāku rādītāju un metožu klāstu, kurā ietilptu ASV izmantotās salīdzināmās peļņas metodes, kas ir izrādījušās lietderīgas darījumos izmantotu nepareizu cenu noteikšanā;

15. norāda, ka, pastiprinot divpusēju, nevis daudzpusēju pieeju transnacionāliem nodokļu jautājumiem, līgumi par nodokļu dubultuzlikšanas novēršanu var veicināt cenu iekšēju noteikšanu un regulatīvu arbitrāžu; tādēļ aicina Komisiju atturēties nodokļu informācijas apmaiņas līgumu vietā atbalstīt šādus līgumus, jo tie parasti rada fiskālus zaudējumus jaunattīstības valstīm, samazinot nodokļu ieņēmumus no dividendēm, procentiem un honorāru maksājumiem;

16. ar bažām norāda, ka daudzas jaunattīstības valstis atrodas ļoti neizdevīgā situācijā attiecībā uz darījumu slēgšanu ar ārvalstu tiešajiem ieguldītājiem, kuri meklē visizdevīgākās nodokļu subsīdijas un atbrīvojumus no nodokļiem; uzskata, ka lielu ieguldījumu gadījumā būtu jāprasa, lai uzņēmumi uzņemtos konkrētas saistības attiecībā uz sava projekta pozitīvo netiešo ietekmi uz vietējo un/vai valsts ekonomiku un sociālo attīstību;

17. uzsver, ka nepietiekama pārredzamība multinacionālo uzņēmumu finanšu pārskatu sniegšanā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas atvieglo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu starptautiskā līmenī; uzstāj, ka ES jācenšas panākt pašreizējo grāmatvedības standartu pārskatīšanu Starptautisko grāmatvedības standartu padomē un to, lai multinacionālajiem uzņēmumiem par finanšu pārskatu sniegšanas starptautisku standartu tiktu noteikta pārskatu sniegšana pa valstīm;

18. atgādina, ka iespēja konstatēt nodokļu pārkāpējus un saukt tos pie atbildības lielā mērā ir atkarīga no attiecīgu datu pieejamības un kvalitātes; uzsver, ka stratēģijā cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu tāpat kā uzņēmumu īstenotas nepareizas cenu noteikšanas prakses atklāšanas gadījumā būtu jāiekļauj gan valsts, gan starptautiska līmeņa pasākumi un ka šajā sakarā ir nepieciešama labi funkcionējoša informācijas apmaiņa starp iekšzemes nodokļu pārvaldēm, revidentiem un attiecīgajām ārvalstu iestādēm;

19. aicina ES pilnveidot jaunattīstības valstīm sniedzamo tehnisko palīdzību, lai novērstu manipulācijas ar cenu iekšēju noteikšanu, un paplašināt sadarbību nodokļu jomā, mudinot Āfrikas Nodokļu pārvaldības forumu uzlabot nodokļu mobilizēšanu un demokrātisku pārvaldību Āfrikā;

20. uzsver, ka situācijā, kad ieņēmumi no eksporta ir atkarīgi no izejvielu cenu svārstībām, ir svarīgi nodrošināt jaunattīstības valstīm zināmu rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā attiecībā uz to veiktspējas palielināšanu, lai tās izturētu ārējos triecienus un īstenotu pretcikliskus rīcības plānus ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, ļaujot tām izmantot, piemēram, izvedmuitas nodokli.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.4.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Andreas Pitsillides, Jean Roatta, Michèle Striffler, Alf Svensson, Keith Taylor, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Enrique Guerrero Salom, Cristian Dan Preda, Judith Sargentini, Jan Zahradil

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Victor Boştinaru


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS  (23.4.2013)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm

(2013/2060(INI))

Atzinumu sagatavoja: Bart Staes

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Vispārēji apsvērumi

1.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm izvairīšanās no nodokļu nomaksas un nodokļu apiešana Eiropas Savienībā ik gadu rada zaudējumus aptuveni EUR 1 triljona apmērā; uzsver, ka kopējās izmaksas, ko Eiropas Savienībā rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir augstākas nekā visu Savienības veselības aprūpes budžetu kopsumma un, ja izvairīšanos no nodokļu nomaksas būtu iespējams apturēt, tad tikai 8,8 gadu laikā būtu iespējams segt visus Eiropas Savienības deficītus(1);

2.  uzsver, ka pārredzama un vienkārša nodokļu sistēma rada iespēju likvidēt birokrātiskos un administratīvos šķēršļus un tādējādi samazināt nodokļu iekasēšanas izmaksas;

3.  norāda, ka nodokļu privilēģiju likvidēšana paver iespējas vispusīgām reformām, kuru rezultātā tiktu izveidota vienkārša, saprotama un taisnīga nodokļu sistēma;

4.  norāda, ka nodokļu oāzes definīcija vairs neatbilst pašreizējai situācijai un ka (puslīdz) legālie veidi apiet nodokļu saistības vai samazināt to apmēru dalībvalstīs kļūst par arvien ierastāku praksi — piemēram, tiek lēsts, ka ar „pastkastīšu firmu” starpniecību veikto pārskaitījumu apmērs Nīderlandē un caur Nīderlandi gada laikā sasniedz EUR 8000 miljardus;

5.  uzsver, ka lielāko uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielos apmēros un nodokļu apiešana graujoši ietekmē mazāku uzņēmumu un pat atsevišķu personu attieksmi pret nodokļu nomaksu, jo šāda rīcība vedina uzskatīt, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas un nodokļu apiešana ir vispārpieņemtas normas, un šī izvairīšanās no nodokļu nomaksas cita starpā ir iemesls, kādēļ iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek uzlikts vēl lielāks nodokļu slogs; uzsver, ka sarežģītas, nepārredzamas nodokļu sistēmas sekmē izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un ka nepārskatāms tiesiskais regulējums nodokļu jomā uzņēmumiem un iedzīvotājiem paver iespējas, elastīgi interpretējot nodokļu likumus, samazināt savu nodokļu slogu uz citu rēķina;

6.  uzsver, ka uzņēmumi, kuri izvairīšanos no nodokļu nomaksas izmanto kā uzņēmējdarbības stratēģiju (tostarp daudzi nelieli un elastīgāki uzņēmumi), gūst priekšrocības, negodīgi konkurējot ar ekstravertiem uzņēmumiem, kuri nevar īstenot līdzīgu praksi, un tādējādi galu galā tiek iedragāta dalībvalstu konkurētspēja;

7.  piekrīt ESAO ziņojumā „Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana”(2) izklāstītajiem konstatējumiem attiecībā uz nepieciešamību pārskatīt, kā tiek izprasta koncepcija, kas paredz, ka primārā nodokļu piemērošanas bāze ir pastāvīgā mītnes vieta; uzskata, ka nodokļi principā būtu jāiekasē vietā, kur norisinājusies saimnieciskā darbība, kas nodrošinājusi ienākumus (ienākumu izcelsmes princips);

8.  norāda, ka tiesvedība nodokļu krāpšanas lietās ir ilga un apgrūtinoša un ka vainīgās personas beigās saņem salīdzinoši maigus sodus, kā rezultātā krāpšanās ar nodokļiem zināmā mērā kļūst par bezriska pārkāpumu;

9.  šajā sakarībā uzstāj uz nepieciešamību pastiprināt Eiropas Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz aktīvu atsavināšanu un konfiskāciju, tostarp bez notiesājoša sprieduma, atbilstoši principam „sekot naudai” paredzot iespēju atsavināt īpašumu, par kuru saskaņā ar civiltiesiskiem kritērijiem pierādīts, ka tas ir iegūts noziedzīgā ceļā vai izmantots kā līdzeklis noziedzīgu darbību veikšanai;

10. atbalsta ESAO un G20 valstu prasību pēc globāla un vispusīga rīcības plāna, kura pamatā būtu padziļināta analīze par apzinātajiem nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas paņēmieniem, lai sniegtu konkrētus risinājumus, kā saskaņot starptautiskos standartus ar pašreizējo pasaules uzņēmējdarbības vidi;

11. uzsver, ka būtu jāveicina neatkarīga pētnieciskā žurnālistika, jo tai ir ļoti svarīga nozīme, atmaskojot krāpnieciskas shēmas, korupciju un organizēto noziedzību;

12. pauž dziļas bažas par „Offshore Leaks” aprīlī atklāto informāciju par finanšu aktivitāšu ievērojamo apmēru ārzonās; uzsver, ka saskaņā ar aplēsēm nodokļu oāzēs ir nobēdzināti EUR 16–25 triljoni, kas tādējādi ir novirzīti no parastās finanšu aprites; ņemot vērā šādas prakses ietekmi uz Savienības finanšu interesēm, aicina Padomi steidzami veikt pasākumus, lai likvidētu iespējas novirzīt kapitālu no dalībvalstīm uz nodokļu oāzēm, piemēram, nosakot prasību obligāti saņemt iepriekšēju atļauju ikvienai banku iestādei, kura pārved un/vai saņem finanšu aktīvus uz/no nodokļu oāzēm;

13. uzsver, ka e-pārvaldība piedāvā iespējas palielināt pārredzamību un cīnīties pret krāpšanu un korupciju, tādējādi palīdzot sargāt publiskos līdzekļus; uzsver, ka ir vajadzīga likumdošana, kas pavērtu iespējas pastāvīgām inovācijām; uzsver, ka ES atpaliek no saviem rūpnieciskajiem partneriem, cita starpā sistēmu sadarbspējas trūkuma dēļ(3); uzsver, ka Eiropas Savienībai jāpastiprina centieni ieviest nākamās paaudzes e-pārvaldības veidus, kas var nodrošināt lielāku publisko finanšu pārredzamību un sekmēt lietišķo darījumu reāllaika saikni ar nodokļu iestādēm, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas;

14. aicina Komisiju īpaši pievērsties dalībvalstu dažādo nodokļu sistēmu savstarpējas neatbilstības problēmai („hybrid mismatch arrangements”);

15. mudina dalībvalstis atturēties no divpusēju nolīgumu noslēgšanas nodokļu jomā ar trešām valstīm un rosina Komisiju turpināt centienus noslēgt nodokļu nolīgumus starp Eiropas Savienību kā vienotu veselumu un trešām valstīm; turklāt prasa Komisijai izpētīt, vai jau pastāvošie divpusējie nodokļu nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm veicina nodokļu apiešanu citu dalībvalstu uzņēmumiem, un iesniegt priekšlikumus šā jautājuma risināšanai, tostarp arī šādu nolīgumu pārskatīšanas priekšlikumus;

16. ierosina, ka tikmēr pirms divpusēju nodokļu nolīgumu parakstīšanas vai galīgās noslēgšanas nolīguma teksts būtu jāiesniedz Komisijai, kura viena mēneša laikā sagatavos publisku un pamatotu atzinumu;

17. atkārtoti uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai pārrobežu mērogā darbojošies uzņēmumi sniegtu pārskatus pa valstīm, un uzsver, ka tas attiecas arī uz finanšu iestādēm;

18. mudina Komisiju un Padomi apspriest jautājumu, kā iespējams turpināt tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, cita starpā pievēršoties nodokļu apiešanas jautājumam, un regulāri informēt Eiropas Parlamentu par šīm apspriedēm un to secinājumiem;

19. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, kuros būtu paredzēts nepieļaut dalību Eiropas izsludinātajos piedāvājumu konkursos un Eiropas subsīdiju piešķiršanu uzņēmumiem, kuri atzīti par vainīgiem sakarā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas;

Pievienotās vērtības nodoklis

20. tomēr norāda, ka — tā kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir daļa no pašu resursiem — izvairīšanās no PVN nomaksas pavisam tieši ietekmē gan dalībvalstu ekonomiku, gan Eiropas Savienības budžetu; atgādina, ka — citējot Revīzijas palātu — „PVN nemaksāšana skar dalībvalstu finanšu intereses. Tā ietekmē ES budžetu, mazinot PVN pašu resursus. Šos zaudējumus kompensē ar NKI pašu resursiem, radot novirzes atsevišķu dalībvalstu iemaksās ES budžetā. Turklāt krāpšana nodokļu jomā traucē iekšējā tirgus darbību un rada šķēršļus godīgai konkurencei”(4);

21. norāda, ka Eiropas Savienības PVN sistēma nodrošina ievērojamu daļu publisko ieņēmumu — 2009. gadā šo ieņēmumu īpatsvars bija 21 %(5), tomēr šī sistēma rada arī nevajadzīgi augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, gan arī ir iemesls nodokļu apiešanai;

22. norāda, ka PVN iekasēšanas modelis nav mainīts kopš šā nodokļa ieviešanas; uzsver, ka, ņemot vērā daudzās pārmaiņas, kas skārušas tehnikas un ekonomikas vidi, šis modelis ir novecojis, tādēļ tā turpmāka izmantošana rada būtiskus zaudējumus;

23. uzsver, ka trūkumi dalībvalstu nodokļu administrāciju pārrobežu sadarbībā vājina Eiropas Savienības PVN tiesiskā regulējuma pareizu īstenošanu, sekmē krāpšanos un organizēto noziedzību un rada ievērojamus zaudējumus, kā, piemēram, zaudējumus, kuri saistīti ar 42. muitas procedūras atšķirīgo piemērošanu; pauž nožēlu par to, ka PVN reģistrācijas numuru apstrāde muitas iestādēs nenorisinās vienotā veidā; uzskata, ka, izmantojot Eiropas nodokļu reģistrācijas numuru, tiktu nodrošināta lielāka pārredzamība un viendabīgums 42. muitas procedūras pārvaldībā; tādēļ mudina Komisiju iespējami drīz sākt ietekmes novērtējuma izstrādi šajā jautājumā;

24. pauž nožēlu, ka Padomē joprojām ir iestrēgusi divu svarīgu iniciatīvu izskatīšana, kuru mērķis ir apkarot krāpšanu PVN jomā, proti, priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānismu pret krāpšanu PVN jomā groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (COM(2012)0428), un priekšlikums Padomes direktīvai par grozījumiem Direktīvā 2006/112/EK attiecībā uz fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz noteiktu preču un pakalpojumu piegādi ar paaugstinātu krāpšanas risku (COM(2009)0511);

25. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu sarunu sākšanai starp Eiropas Savienību un trešām valstīm par divpusējiem nolīgumiem, kuru mērķis būtu izveidot efektīvu un saistošu administratīvās sadarbības sistēmu PVN jomā;

Muita

26. uzsver, ka pareizai muitas sistēmas darbībai ir tieša ietekme uz PVN aprēķināšanu; pauž dziļas bažas par to, ka muitas kontroles Eiropas Savienībā nenotiek, kā pienākas, un tādēļ veidojas ievērojami PVN zaudējumi(6); uzskata, ka ir nepieņemami, ka lielākajā daļā dalībvalstu nodokļu administrācijas iestādēm nav tiešas piekļuves muitas datiem un tādēļ nav iespējami automātiski kontrolsalīdzinājumi ar nodokļu datiem; norāda, ka organizētās noziedzības aprindās ir labi zināmi pašreizējās sistēmas trūkumi;

27. pauž nožēlu par to, ka Komisija un dalībvalstis nespēja nodrošināt savlaicīgu modernizētā muitas kodeksa ieviešanu; uzsver, ka saskaņā ar aplēsēm ekonomiskās priekšrocības, kas zaudētas jaunā muitas kodeksa novēlotas ieviešanas dēļ, ir aptuveni EUR 2,5 miljardi gadā kā darbības izmaksu ietaupījums saistībā ar atbilstības nodrošināšanu, darbojoties pilnā režīmā, un EUR 50 miljardi paplašinātā starptautiskās tirdzniecības kontekstā(7);

28. norāda, ka, ņemot vērā OLAF 2011. gada ziņojumu un pārskatu par tiesas darbību progresu 2006.–2011. gadā uzsāktajos pasākumos, kurā norādīts, ka vairāk nekā pusē pasākumu vēl nav pieņemts tiesas lēmums, īpaša uzmanība būtu jāpievērš lietām, kas saistītas ar krāpšanu muitas jomā, jo muita pieder pie jomām, kurās Eiropas Savienībā ir augstākais sistēmiskas korupcijas līmenis(8);

29. pauž nožēlu, ka no milzīgajām summām, ko, pamatojoties uz nolīgumiem, Savienībai samaksāja lielie tabakas ražošanas uzņēmumi, tikai 9,7 % ir izmantoti pasākumiem un programmām krāpšanas apkarošanas jomā, bet atlikušos 90,3 % dalībvalstis iekļāva kā ieņēmumus savos budžetos, taču šie līdzekļi netika nepārprotami novirzīti programmām un darbībām saistībā ar krāpšanas apkarošanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

23.4.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

17

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zigmantas Balčytis, Zuzana Brzobohatá, Andrea Češková, Tamás Deutsch, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Monica Luisa Macovei, Jan Mulder, Eva Ortiz Vilella, Monika Panayotova, Crescenzio Rivellini, Theodoros Skylakakis, Bart Staes, Michael Theurer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cornelis de Jong, Karin Kadenbach, Ivailo Kalfin, Derek Vaughan

(1)

Anglijas un Velsas Diplomēto grāmatvežu institūta biedrs (FCA) Richard Murphy (Tax Research UK): Closing the European Tax Gap — ziņojums Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai; pieejams tīmeklī: http://www.socialistsanddemocrats.eu/gpes/media3/documents/3842_EN_richard_murphy_eu_tax_gap_en_120229.pdf.

(2)

ESAO izdevums OECD (2013), Addressing Base Erosion and Profit Shifting, OECD Publishing; pieejams tīmeklī: http://dx.doi.org/10.1787/9789264192744-en.

(3)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245).

(4)

Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 13/2011, 11. lpp., 5. punkts.

(5)

Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A (Ekonomikas un zinātnes politika): Simplifying and Modernising VAT in the Digital Single Market (IP/A/IMCO/ST/2012_03), 2012. gada septembris; pieejams tīmeklī: http://www.europarl.europa.eu/committees/en/studiesdownload.html?languageDocument=EN&file=75179

(6)

Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 13/2011 ir norādīts, ka 2009. gadā septiņās revidētajās dalībvalstīs 42. muitas procedūras piemērošana vien ir radījusi ekstrapolētus zaudējumus aptuveni EUR 2200 miljonu apmērā, kas atbilst 29 % no PVN, kuru teorētiski uzliek ar nodokli apliekamajai summai attiecībā uz visām importētajām precēm, kas minētajās septiņās dalībvalstīs 2009. gadā ievestas saskaņā ar 42. muitas procedūru.

(7)

Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A (Ekonomikas un zinātnes politika): Roadmap to Digital Single Market (IP/A/IMCO/NT/2012-13), 2012. gada augusts; pieejams tīmeklī: http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201209/20120914ATT51402/20120914ATT51402EN.pdf.

(8)

Dokuments Areas of systemic corruption in the public administration of the Member States and measures in order to counter its negative effect for the EU, Komiteja organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos, 2012. gada novembris.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.4.2013

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

1

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Besset, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Sławomir Nitras, Ivari Padar, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fabrizio Bertot, Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Krišjānis Kariņš, Olle Ludvigsson, Sirpa Pietikäinen, Nils Torvalds

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

María Auxiliadora Correa Zamora, Iratxe García Pérez, Hubert Pirker

Pēdējā atjaunošana - 2013. gada 14. maijaJuridisks paziņojums