Procedūra : 2015/2041(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0133/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0133/2017

Debates :

PV 11/09/2017 - 23
CRE 11/09/2017 - 23

Balsojumi :

PV 14/09/2017 - 8.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0358

ZIŅOJUMS     
PDF 896kWORD 107k
2017. gada 30. marta
PE 567.666v02-00 A8-0133/2017

par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs

(2015/2041(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Sven Giegold

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 PIELIKUMS: STRUKTŪRU VAI PERSONU, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ, SARAKSTS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
 Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 Juridiskā komitejaS ATZINUMS
 Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS
 INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
 ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs

(2015/2041(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa lēmumu par grozījumu izdarīšanu iestāžu nolīgumā par Pārredzamības reģistru(1),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 9. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 8. maija rezolūciju par pamatsistēmas izstrādi interešu pārstāvju (lobētāju) darbības reglamentēšanai Eiropas Savienības iestādēs(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 25. novembra lēmumu netikties ar nereģistrētiem lobistiem un publicēt informāciju par lobēšanas sanāksmēm,

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 11. marta rezolūciju par publisku piekļuvi dokumentiem (Reglamenta 104. panta 7. punkts) 2011.–2013. gadā(3),

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pieņemtos lobēšanas pārredzamības un integritātes principus,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. decembra lēmumu par Parlamenta Reglamenta vispārēju pārskatīšanu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Juridiskās komitejas, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0133/2017),

A.  tā kā Savienība „ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās” (LES 9. pants); tā kā „katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē” un „lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem” (LES 10. panta 3. punkts, un līdzīgā veidā formulēts ir LES preambulas 13. apsvērums un 1. panta otrajā daļa un 9. pants); tā kā „Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti” (LESD 15. panta 1. punkts);

B.  tā kā ES iestādes jau ir guvušas panākumus, nodrošinot lielāku darbības pārredzamību, un lielākajā daļā jomu tās pārredzamību, pārkatatbildību un integritāti jau nodrošina labāk nekā valstu un reģionālajās politiskajās iestādes;

C.  tā kā likumdevēju un sabiedrības dialogs ir būtiska demokrātijas daļa, un par tādu ir uzskatāma arī interešu pārstāvība, un tā kā dažādo interešu pienācīga pārstāvība likumdošanas procesā dalībvalstīm sniedz informāciju un speciālās zināšanas un ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu plurālistisko sabiedrību pienācīgu darbību;

D.  tā kā ES aizvien vairāk attālinās no tās iedzīvotājiem un tā kā ir jāpanāk plašsaziņas līdzekļu lielāka ieinteresētība ES jautājumos, ES iestādēm ir jācenšas nodrošināt augstākos iespējamos pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes standartus; tā kā minētie principi ir būtiski un papildinoši faktori, kas sekmē labu pārvaldību ES iestādēs un nodrošina lielāku atklātību ES darbībā un tās lēmumu pieņemšanas procesā, un tā kā tiem vajadzētu būt galvenajiem iestāžu kultūras principiem;

E.  tā kā pilsoņu uzticēšanās ES iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu demokrātiju, labu pārvaldību un efektīvu politikas veidošanu; tā kā ir jāsamazina pārskatatbildības trūkums Eiropas Savienībā un jātiecas uz tādu pārbaužu ieviešanu, kas paredz lielāku sadarbību un apvieno demokrātiskās pārraudzības, kontroles un revīzijas darbības, vienlaikus nodrošinot lielāku pārredzamību;

F.  tā kā nepārredzama, vienpusēja interešu pārstāvība var radīt korupcijas risku un var ievērojami apdraudēt politikas veidotāju integritāti un sabiedrības uzticību ES iestādēm, un radīt nopietnas problēmas minētās integritātes un uzticības nodrošināšanā; tā kā korupcijai ir būtiskas finansiālas sekas un tā joprojām nopietni apdraud demokrātiju, tiesiskumu un publiskos ieguldījumus;

G.  tā kā tiesību aktam kā obligātā Pārredzamības reģistra jaunajam tiesiskajam pamatam ir nepieciešama juridiska to darbību definīcija, kas attiecas uz reģistra darbības jomu un kas palīdzētu precizēt pastāvošās neskaidrās pārredzamības, integritātes un pārskatatbildības definīcijas un skaidrojumus;

H.  tā kā dažās dalībvalstīs nacionālās pārredzamības reģistri jau ir izveidoti;

I.  tā kā saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktā paredzētajām pārredzamības prasībām kopsakarā ar Pamattiesību hartas 42. pantu un iedibināto Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru visiem Savienības pilsoņiem ir tiesības iepazīties ar Savienības iestāžu, struktūru un citu aģentūru dokumentiem(5),

Pārredzamības reģistra padarīšana par maksimāli obligātu

1.  atzinīgi vērtē Prezidija lūgumu Parlamenta administrācijai izstrādāt modeli, pamatojoties uz kuru visi referenti un atzinumu izstrādātāji sagatavotu ietekmes uz likumdošanas procesu brīvprātīgu izvērtējumu, kurā būtu atspoguļoti interešu pārstāvji un organizācijas, ar kurām viņi ir apspriedušies; minētajam modelim ir jābūt pieejamam arī kā IT instrumentam;

2.  atgādina par to, ka 2016. gada 13. decembrī notika Reglamenta pārskatīšana, saskaņā ar kuru deputātiem būtu jāiedibina regulāra prakse, ka tikšanās notiek tikai ar tiem interešu pārstāvjiem, kas ir reģistrēti Pārredzamības reģistrā, un prasa šo prasību attiecināt arī uz sanāksmēm, kurās interešu pārstāvji tiekas ar ģenerālsekretāriem, ģenerāldirektoriem un politisko grupu ģenerālsekretāriem; aicina deputātus un viņu darbiniekus pārbaudīt, vai interešu pārstāvji, ar kuriem viņi ir iecerējuši tikties, ir reģistrēti, un, ja viņi reģistrēti nav, lūgt viņiem to izdarīt pēc iespējas ātrāk pirms tikšanās; mudina Padomi ieviest līdzīgu normu, kurā būtu ietvertas pastāvīgas pārstāvniecības; uzskata par nepieciešamu likt vienībām, kurām ir jāreģistrējas Pārredzamības reģistrā, ar dokumentiem apliecināt, ka iesniegtā informācija ir precīza;

3.  atgādina, ka Komisijas 2014. gada 25. novembra lēmumā par tikšanos publicēšanu ir definējusi to, kas ir uzskatāms par „tikšanos ar interešu pārstāvjiem”; atgādina par normām, kurās ir reglamentēts, kādu informāciju var neizpaust saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001; uzskata, ka normas, kas reglamentē šādas tikšanās, nedrīkstētu aprobežoties tikai ar „divpusējām” tikšanām, un tajās būtu jāiekļauj arī tikšanās ar starptautiskajām organizācijām;

4.  aicina Prezidiju nodrošināt vajadzīgos līdzekļus, lai deputāti savos Parlamenta tiešsaistes profilos varētu publicēt savas tikšanās ar interešu pārstāvjiem, ja viņi to vēlas darīt;

5.  aicina Komisiju praksi, saskaņā ar kuru tikšanās notiek tikai ar Pārredzamības reģistrā reģistrētām organizācijām vai pašnodarbinātām personām, likt ievērot arī visiem attiecīgajiem Komisijas darbiniekiem (sākot ar nodaļu vadītājiem, līdz augstākstāvošām amatpersonām);

6.  mudina Komisiju publicēt tikšanās ar visām attiecīgajiem Komisijas darbiniekiem, kas ES politikas veidošanas procesu īsteno kopīgi ar ārējām organizācijām, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamos datu aizsardzības noteikumus; runājot par pārējiem darbiniekiem, kas piedalās šajās tikšanās, reģistrā būtu jāieraksta nodaļas vai dienests;

7.  atbalsta Komisijas prasību ES iestādēm un to darbiniekiem, un aģentūrām atturēties no nereģistrētu interešu pārstāvju aicināšanas uzstāties, no viņu pasākumu atbalstīšanas vai to rīkošanas ES telpās un no atļaušanas viņiem piedalīties Komisijas konsultatīvajās struktūrās;

8.  aicina Komisiju, izmantojot vienas pieturas tiešsaistes aģentūru, sabiedrībai viegli pieejamu darīt visu informāciju par interešu pārstāvību ES iestādēs, interešu deklarācijām, apstiprinātajiem interešu konfliktiem un ekspertu grupām;

9.  mudina Komisiju izstrādāt pasākumus, ar kuriem nodrošina labāku līdzsvaru, vairāk atbalstot nepietiekami pārstāvēto intereses;

10.  uzskata, ka tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri ir iecelti par referentiem attiecībā uz tiesību aktiem vai par komiteju priekšsēdētājiem, ir īpaša atbildība nodrošināt pārredzamību attiecībā uz viņu saziņu ar interešu pārstāvjiem, jo šiem deputātiem ir liela nozīme ES likumdošanā;

11.  uzskata, ka vienībām, kas ir reģistrētas Pārredzamības reģistrā, ir savlaicīgi šajā reģistrā jāievada obligātā jaunākā informācija par tādu darbību izdevumiem, kas šajā reģistrā reģistrētajām vienībām ir jāpublicē, ja izdevumi pārsniedz attiecīgajai jautājumu kategorijai noteiktu izdevumu līmeni;

12.  uzskata, ka visām reģistrētajām vienībām ir Pārredzamības reģistrā jāpublicē visu sponsoru saraksts un to attiecīgās summas, kas ir lielākas par EUR 3000, norādot individuālo vienā gadā ziedojumu summu gan raksturu, gan vērtību; atsevišķas summas — lielākas par EUR 12 000 — reģistrā ir jāieraksta nekavējoties;

13.  atkārto savu izsenis izteikto aicinājumu ar tiesību aktu nostiprināt ES Pārredzamības reģistru, ja nav iespējams, noslēdzot iestāžu nolīgumu, novērst visas tiesiskās nepilnības un izveidot pilnīgi obligātu reģistru, kurš aptvertu visus interešu pārstāvjus; uzskata, ka šā tiesību akta priekšlikumā varētu ņemt vērā rezultātu, kas ir panākts ar izmaiņām iestāžu nolīgumā un Parlamenta rīcības kodeksā; atgādina Komisijai, ka Parlaments 2014. gada 15. aprīļa rezolūcijā(6) aicināja izstrādāt atbilstošu tiesību akta priekšlikumu par obligātu pārredzamības reģistru un to līdz 2016. gada beigām iesniegt saskaņā ar LESD 352. pantu;

14.  atkārtoti aicina Padomi, tostarp tās sagatavošanas struktūras, arī ievērot Pārredzamības reģistra prasības — un to darīt pēc iespējas drīzāk; aicina visas dalībvalstis ieviest tiesību aktus, ar kuriem vairo interešu pārstāvības pārredzamību; aicina dalībvalstis pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem interešu pārstāvji ir jāpublisko, ja viņu saskare ar dalībvalstu politiķiem un publisko pārvaldi notiek nolūkā ietekmēt Eiropas likumdošanu;

Pārredzamība, atbildība un integritāte saziņā ar interešu pārstāvjiem

15.  atgādina savu 2016. gada 13. decembra lēmumu atcelt privilēģijas tiem, kas nevēlas sadarboties ar izmeklēšanu vai uzklausīšanas un tādu komiteju sanāksmēm, kurās tiek konstatēti fakti; aicina Komisiju arī turpmāk grozīt reģistrēto vienību rīcības kodeksu, lai atturētu tās, esot pilnīgi labā ticībā, no nepietiekamas vai maldinošas informācijas sniegšanas šādās uzklausīšanas vai komiteju sanāksmēs; uzskata, ka Pārredzamības reģistrā reģistrētajām vienībām būtu saskaņā ar šo rīcības kodeksu jāaizliedz tādu fizisko personu vai organizāciju nodarbināšana, kuras neatklāj intereses vai puses, ko tās apkalpo;

16.  uzskata, ka profesionāliem konsultāciju uzņēmumiem, advokātu birojiem un pašnodarbinātiem konsultantiem būtu jānorāda precīzs to darbību apjoms, kuras ir jāievada reģistrā, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķas fiziskās personas var neatbilst Pārredzamības reģistra prasībām, jo dažu dalībvalstu tiesību aktos ir noteiktas atšķirīgas prasības;

17.  uzstāj uz to, ka reģistrētajām vienībām, tostarp advokātu birojiem un konsultāciju uzņēmumiem, būtu Pārredzamības reģistrā jādeklarē visi klienti, kuru vārdā tie īsteno interešu pārstāvības darbības, kas ir jāreģistrē Pārredzamības reģistrā; atzinīgi vērtē lēmumus, kurus ir pieņēmušas dažādas advokātu kolēģijas un juridiskās sabiedrības, atzīstot ar tiesām saistīto juristu darbību atšķirības no citām darbībām, kas skar Pārredzamības reģistra darbības jomu; turklāt aicina Eiropas advokātu kolēģijas un juridiskās sabiedrības mudināt to locekļus pieņemt līdzīgu regulējumu, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķas fiziskās personas var neatbilst Pārredzamības reģistra prasībām, jo dažu dalībvalstu tiesību aktos ir noteiktas atšķirīgas prasības;

18.  konstatē, ka dažās dalībvalstīs pastāv tiesību normas, kas regulē profesionālo darbību un kurās cita starpā tiek noteikti objektīvi šķēršļi, kas neļauj advokātu birojiem reģistrēties Pārredzamības reģistrā un līdz ar to izpaust par klientiem informāciju, kuru pieprasa Pārredzamības reģistrs; tomēr papildus tam saskata būtisku risku arī tajā apstāklī, ka tiesību aktu normas var arī pārkāpt, lai nesniegtu informāciju, kas ir pienācīgi jāievada minētajā reģistrā; šajā saistībā atzinīgi vērtē juristu profesionālo organizāciju jūtamo gatavību sadarboties, lai nodrošinātu, ka šāda informācijas neizpaušana, ievērojot profesionālās intereses, būtu iespējama tikai tad, ja tā ir objektīvi paredzēta tiesību aktos; aicina Komisiju un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju nodrošināt šīs gatavības praktisku īstenošanu un rezultātu iespējami drīzu iekļaušanu grozītajā nolīgumā;

19.  prasa, lai Prezidijs saskaņā ar LESD 15. pantu un LES 11. pantu pirms iekļuves Parlamenta telpās liktu reģistrēties organizācijām vai fiziskām personām, kas nav reģistrētas un kas īsteno darbības, kuras ir jāievada Pārredzamības reģistrā; uzskata, ka uz apmeklētāju grupām minētā prasība jāattiecina nebūtu; uzsver, ka Parlamentam kā Eiropas pilsoņu pārstāvības orgānam, būtu jāsaglabā atvērto durvju politika attiecībā uz pilsoņiem un nebūtu jārada nekādi nevajadzīgi šķēršļi, kas varētu atturēt iedzīvotājus no Parlamenta apmeklēšanas;

20.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar organizācijas Transparancy International datiem vairāk kā puse no ierakstiem ES lobisma publicēšanas reģistrā 2015. gadā bija neprecīzi, nepilnīgi vai bezjēdzīgi;

21.  prasa, lai prezidijs un ģenerālsekretārs vienkāršotu reaktivācijas procesu, kas ir jāīsteno attiecībā uz lobistu žetoniem, uzstādot speciālu šim nolūkam paredzētu reaktivācijas iekārtu, lai novērstu pārmērīgi ilgu gaidīšanas laiku pie ieejas ēkā; prasa atcelt ierobežojumu, saskaņā ar kuru Parlamenta telpās var vienlaikus uzturēties ne vairāk par četriem caurlaižu turētājiem;

22.  atgādina par Parlamenta 2016. gada 13. decembra lēmumu attiecībā uz piekļuves caurlaidēm un aicina ģenerālsekretāru grozīt noteikumus, kas reglamentē caurlaides un atļaujas iekļūt Parlamenta telpās, sākot ar 2013. gada 13. decembri, lai ikvienam, kas ir vecāks par 18 gadiem un kas pieprasa iekļuves caurlaidi, liktu parakstīt dokumentu, ar ko garantē, ka šīs personas neveiks darbības, kas attiecas uz Parredzamības reģistra darbības jomu;

23.  uzskata, ka ir nepieciešams steidzami ieviest iesniegtās informācijas pienācīgu pārraudzības sistēmu, lai nodrošinātu, ka reģistrējamo vienību sniegtā informācija ir sakarīga, precīza, aktuāla un vispusīga; šajā sakarībā aicina būtiski palielināt Eiropas Parlamenta Pārredzamības nodaļas un Pārredzamības reģistra kopīgā sekretariāta resursus;

24.  uzskata, ka reģistrēto vienību deklarācijas būtu katru gadu jāpārbauda Pārredzamības nodaļai un Pārredzamības reģistra kopīgajam sekretariātam, veicot pietiekami liela skaita patvaļīgi izvēlētu paraugu atlasi, lai sniegtu sakarīgus, precīzus, aktuālus un vispusīgus datus;

25.  pamatojoties uz LES 4. panta 2. punktu un 5. panta 2. punktu, uzskata, ka ES Pārredzamības reģistrs neattiecas uz demokrātiski ievēlētām un kontrolētām valsts iestādēm, kas darbojas valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un to pārstāvības pie ES iestādēm, kā arī to iekšējām struktūrām un oficiālām un neoficiālām asociācijām un jumta organizācijām, kuras sastāv tikai no asociācijām, ja tās darbojas sabiedrības interešu vārdā, jo tās ir daļa no ES daudzlīmeņu pārvaldības;

Integritātes aizsargāšana no interešu konfliktiem

26.  aicina ES iestādes un struktūras, kuras joprojām nav pieņēmušas rīcības kodeksu, pēc iespējas ātrāk izstrādāt šādu dokumentu; pauž nožēlu, ka Padome un Eiropadome joprojām attiecībā uz saviem locekļiem nav pieņēmušas rīcības kodeksu; mudina Padomi ieviest īpašu ētikas kodeksu, tostarp sankcijas, ar kurām novērš riskus, kurus rada tikai dalībvalstu delegāti; uzstāj, ka Padomei ir jābūt tikpat pārskatabildīgai un pārredzamai tāpat kā pārējām iestādēm; papildus tam prasa pieņemt rīcības kodeksu, kas reglamentētu divu ES padomdevēju iestāžu, proti, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, locekļus un darbiniekus; aicina ES aģentūras pieņemt saskanīgas politikas pamatnostādnes attiecībā uz valdes locekļu un direktoru, zinātniskajās komitejās strādājošo ekspertu un apelācijas padomju locekļu interešu konflikta novēršanu un pārvaldību un pieņemt un īstenot precīzu interešu konfliktu politiku, kuras pamatā būtu ceļvedis par vienotās pieejas ES decentralizētajām aģentūrām izpildes pasākumiem;

27.  uzskata, ka visām ES amatpersonām, tostarp pagaidu darbiniekiem, reģistrētiem Parlamenta deputātu palīgiem, līgumdarbiniekiem un dalībvalstu ekspertiem, ir jāiziet apmācība par to, kā izturēties pret interešu pārstāvjiem un rīkoties interešu konfliktu gadījumā, cita starpā integritāti un pārredzamību iekļaujot kā obligātu punktu, kas ir jāapspriež darbā pieņemšanas procedūru un darba izpildes izvērtējuma laikā;

28.  uzsver nepieciešamību palielināt integritāti un uzlabot ētiskos aspektus, izmantojot precīzus un uzlabotus rīcības kodeksus un ētikas principus, lai visas ES iestādes un aģentūras varētu izstrādāt kopīgu un efektīvu integritātes kultūru;

29.  atzīst, ka „virpuļdurvju efekts” var kaitēt iestāžu attiecībām ar interešu pārstāvjiem; prasa, lai ES iestādes izstrādātu sistemātisku un samērīgu šīs problēmas risinājumu; uzskata, ka visi noteikumi, kas reglamentē „virpuļdurvju efektu”, būtu jāpiemēro arī Padomes priekšsēdētājam;

30.  prasa stiprināt agrākajiem Komisijas kolēģijas locekļiem noteiktos ierobežojumus, nogaidīšanas periodu nosakot lielāku — ne ilgāk par trīs gadiem — un padarot to saistošu vismaz attiecībā uz visām darbībām, kas ir jāreģistrē Pārredzamības reģistrā;

31.  uzskata, ka lēmumi par augstāko amatpersonu un agrāko Komisijas kolēģijas locekļu jaunajām funkcijām ir jāpieņem iestādei, kuru, cik vien iespējams, neatkarīgi ir iecēlušas personas, par kurām šī iestāde pieņem lēmumus;

32.  prasa, lai visas ES iestādes, ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus, katru gadu izpaustu informāciju par augstākajām amatpersonām, kas vairs ES administrācijā nestrādā, un par funkcijām, kuras tās ir uzņēmušās veikt;

33.  uzskata, ka, beidzoties Regulējuma kontroles padomes ārējo un ad hoc to locekļu pinvaru termiņam saistībā ar labāku regulējumu un Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomes pilnvaru termiņam, būtu jāņem vērā 18 mēnešu nogaidīšanas periods, kurā viņi nedrīkstētu lobēt pie EIB vadības struktūrām un šīs bankas darbiniekiem, aizstāvot savas uzņēmējdarbības, klientu vai darba devēju intereses;

Integritāte un līdzsvarots ekspertu grupu sastāvs

34.  atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi pārliecināties par Ombuda rekomendāciju izpildi attiecībā uz ekspertu grupās pastāvošiem interešu konfliktiem un nepāprotami atbalsta pietiekami izsmeļošu katra personīgi ieceltā eksperta CV un katra personīgi ieceltā eksperta interešu deklarāciju publicēšanu ekspertu grupu reģistrā;

35.  atbalsta Ombuda prasību reģistrēšanos Pārredzamības reģistrā noteikt kā priekšnoteikumu iecelšanai ekspertu grupās, ja attiecīgie locekļi nav valdības amatpersonas un ja visi viņu ienākumi vai lielākā to daļa netiek iegūti no valsts iestādēm, piemēram, universitātēm, pieņemot, ka tās finansējumu nesaņem no interešu pārstāvjiem un ekonomiski un komerciāli ieinteresētajām personām;

36.  uzskata, ka norma, kas satur vispārējus kritērijus, saskaņā ar kuriem nošķir ekonomiskās un neekonomiskās intereses, kā to ir ieteicis darīt Ombuds, un kuras pamatā ir ekspertu interešu deklarācijas, palīdzētu Komisijai izvēlēties intereses pārstāvošus ekspertus, nodrošinot labāku līdzsvaru;

37.  mudina Komisiju tās tīmekļa vietnē atspoguļot visus ekspertu grupu sanāksmju protokolus, tostarp paustos atšķirīgos viedokļus;

38.  mudina Komisiju nodrošināt to, ka apspriežu laikā tiek noskaidrot atklāti jautājumi, nevis tikai mēģināts apstiprināt izvēlētu politikas virzienu;

Eiropas vēlēšanu godīgums

39.  uzskata, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu kandidātu izraudzīšanās partijās ir jāveic demokrātiski, slēgti un pienācīgi līdzdarbojoties deputātiem, un ka personām, kas ir ar galīgu spriedumu notiesātas par korupcijas noziegumiem pret ES finansiālajām interesēm vai ir notiesātas dalībvalstīs, būtu jāliedz tiesības kandidēt vēlēšanās uz laikposmu, kas būtu samērīgs izdarītā pārkāpuma smagumam; konstatē, ka šāda diskvalifikācijas procedūra jau ir spēkā dažās dalībvalstīs; uzskata, ka, pieņemot jaunu instrumentu, piemēram, direktīvu, varētu izveidot kopīgu standartu minimumu, ar ko reglamentētu dažādas prakses un tiesiskos regulējumus, kas ir spēkā dažādās dalībvalstīs, attiecībā uz diskvalifikāciju korupcijas dēļ;

Komisijas kolēģijas locekļu juridiskās pārskatatbildības stiprināšana

40.  aicina Komisiju izmantot to dalībvalstu paraugpraksi, kurās ir pieņemti ministrus reglamentējoši likumi, saskaņā ar koplēmuma procedūru iesniedzot tādu tiesību aktu priekšlikumus, kuros ir noteikti pārredzamības pienākumi un tiesības, kas ir jāievēro Komisijas kolēģijas locekļiem;

41.  prasa, lai lēmumu par Komisijas kolēģijas locekļu atalgojumu, tostarp par viņu algām, ko kopš Eiropas Kopienu izveides brīža pieņēma tikai Padome, turpmāk pieņemtu saskaņā ar koplēmuma procedūru;

42.  norāda, ka dažās dalībvalstīs nav spēkā uz ministriem attiecināmi likumi, kas amatpersonām neļautu būt pilnīgiem vai daļējiem uzņēmumu īpašniekiem;

Interešu konflikti dalītas pārvaldības gadījumos un trešās valstīs saistībā ar ES līdzekļu pārvaldību

43.  saskata nopietnu interešu konfliktu iespējā, ka Savienības amatpersonām piederoši uzņēmumi var pieteikties ES līdzekļiem vai arī saņemt šādus līdzekļus kā apakšuzņēmēji, kamēr īpašnieki un amatpersonas paši uzņemas atbildību gan par pareizu līdzekļu izlietojumu, gan par to izmantošanas kontroli;

44.  aicina Komisiju visos turpmākajos ES tiesību aktos par maksājumiem iekļaut klauzulu par to, ka ES dalībvalstu un trešo valstu amatpersonām piederoši uzņēmumi nedrīkst pieteikties uz ES līdzekļu saņemšanu un tos saņemt;

Mērķa panākt dokumentu pilnīgu pieejamību un pārredzamību sasniegšana, nodrošinot pārskatatbildību likumdošanas procesā

45.  atgādina par savu aicinājumu Komisijai un Padomei, kas tika izteikts 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par publisku piekļuvi dokumentiem 2014.–2015. gadā(7), kurā tas:

–  prasa Regulas (ES) Nr. 1049/2001 darbības jomu paplašināt, lai tajā iekļautu visas Eiropas iestādes, kuras tajā pagaidām iekļautas nav, piemēram, Eiropadomi, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Savienības Tiesu un visas ES struktūras un aģentūras;

–  prasa iestādēm, aģentūrām un citām struktūrām pilnībā ievērot pienākumu uzturēt dokumentu pilnu reģistru, kā tas ir paredzēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 11. un 12. pantā;

–  uzskata, ka trialogos radītie dokumenti, piemēram, darba kārtības, iznākumu kopsavilkumi, protokoli un vispārējas pieejas Padomē, ir saistīti ar likumdošanas procedūrām, un pēc būtības pret tiem nebūtu jāizturas atšķirīgi no citiem likumdošanas dokumentiem un tie būtu jādara uzreiz pieejami Parlamenta tīmekļa vietnē;

–  prasa izveidot kopīgu iestāžu reģistru, tostarp īpašu kopīgu datubāzi par izskatīšanas stadijā esošu likumdošanas dokumentu pašreizējo virzību, kā par to ir panākta vienošanās Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu;

–  aicina Padomi publicēt Padomes darba grupu sanāksmju protokolu un citus dokumentus;

–  aicina Komisiju saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu izveidot visu otrā līmeņa tiesību aktu reģistru, it īpaši deleģēto aktu reģistru, un konstatē, ka darbs pie tā izveides jau ir sācies;

–  pauž pārliecību par to, ka ir jāievieš neatkarīga uzraudzības iestāde, kas dokumentus slepenotu un atslepenotu;

–  prasa Parlamenta komiteju koordinatoru, prezidija un priekšsēdētāju konferences sanāksmju darba kārtības un atsauksmju komentārus darīt pieejamus, un principā darīt pieejamus arī visus šajās darba kārtībās minētos dokumentus, tos publiskojot Parlamenta tīmekļa vietnē;

ES ārējās pārstāvības un sarunu pārredzamība

46.  atzinīgi vērtē neseno Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kurā ir pastiprinātas Parlamenta tiesības uz informāciju par starptautiskajiem nolīgumiem, un iestāžu apņemšanos uzraudzīt Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 40. punkta izpildi, sarunās vienojoties par labāku sadarbību un apmaiņu ar informāciju; pieņem zināšanai, ka sarunas sākās 2016. gada beigās, un šajā sakarībā aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu izdarīt patiesu apņemšanos un pielikt visus vajadzīgos pūliņus, lai ar Parlamentu pēc iespējas ātrāk panāktu vienošanos par uzlabotu sadarbību un apmaiņu ar informāciju ar Parlamentu visa starptautisko nolīgumu dzīves cikla laikā, jo šāds solis palīdzētu uzlabot ES ārējās darbības leģitimitāti un demokrātisko kontroli pār to;

47.  norāda — lai gan starp Parlamentu un Komisiju ir spēkā iestāžu sadarbības nolīgums, tāds pats nolīgums nav noslēgts starp Parlamentu un Padomi;

48.  uzsver Komisijas nesenos centienus palielināt tirdzniecības sarunu pārredzamību; tomēr uzskata, ka Padomei un Komisijai joprojām būtu jāuzlabo savas darba metodes, lai labāk sadarbotos ar Parlamentu attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, informācijai un lēmumu pieņemšanai visos jautājumos un sarunām, kas ir saistītas ar kopīgo tirdzniecības politiku (piemēram, informācijai, kas saistīta ar sarunām — tostarp sarunu darbības jomas izpēti, pilnvarām un sarunu virzību — tirdzniecības nolīgumu jaukto vai ekskluzīvo raksturu un to provizorisko piemērošanu, ar tirdzniecības un/vai ieguldījumu nolīgumiem izveidoto struktūru darbībām un lēmumiem, ekspertu sanāksmēm, kā arī deleģētajiem un īstenošanas aktiem); šajā sakarībā pauž nožēlu, ka Padome Eiropas Parlamenta deputātiem un sabiedrībai nav darījusi pieejamas pilnvaras sarunām attiecībā uz visiem nolīgumiem, par kuriem pašreiz notiek sarunas, bet atzinīgi vērtē to, ka beidzot — pēc viena gada ilgām sarunām starp Komisiju un Parlamentu par piekļuvi dokumentiem saistībā ar sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) — ir panākta vienošanās par darbību, lai visiem Eiropas Parlamenta deputātiem piešķirtu piekļuvi, sarunas par TTIP padarot pārredzamākas nekā jebkad līdz šim; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta vērienīgo ieceri izmantot pašreizējo pārredzamības iniciatīvu par TTIP kā paraugu visām tirdzniecības sarunām, kā tas ir vispārīgi izklāstīts tirdzniecības stratēģijā „Tirdzniecība visiem“, un to īstenot;

49.  uzsver — kā to norādīja Eiropas Savienības Tiesa (EST), pārredzamības prasības izriet no ES pārvaldības demokrātiskā rakstura un ka, ja konfidenciāla informācija ir publiski nepieejama, kā tas ir tirdzniecības sarunu gadījumā, tai ir jābūt pieejamai deputātiem, kuri pilsoņu vārdā uzrauga tirdzniecības politiku; tāpēc uzskata, ka piekļuve slepenai informācijai ir būtiska Parlamenta veiktās uzraudzības īstenošanai, un savukārt Parlamentam būtu jāpilda tā pienākums pienācīgi pārvaldīt šādu informāciju; uzskata, ka būtu vajadzīgi precīzi kritēriji, saskaņā ar kuriem dokumentus marķē ar apzīmējumu „klasificēts”, lai izvairītos no neskaidrības un patvaļīgiem lēmumiem, un papildus tam uzskata, ka dokuments būtu jāatslepeno, tiklīdz klasificēšana vairs nav nepieciešama; aicina Komisiju novērtēt to, vai sarunu dokumentu var darīt publiski pieejamu, tiklīdz apskatāmais dokuments ir pilnībā pabeigts iestādes iekšienē; norāda, ka ar EST judikatūru ir skaidri noteikts — ja dokumentam, kura izcelsme ir ES iestādes, piemēro izņēmumu attiecībā uz sabiedrības piekļuves tiesībām, attiecīgajai iestādei ir precīzi jāpaskaidro, kāpēc piekļuve šim dokumentam var konkrēti un reāli kaitēt interesēm, ko aizsargā izņēmums, un ka šim riskam ir jābūt pamatoti paredzamam, nevis tikai hipotētiskam; aicina Komisiju īstenot Eiropas Ombuda 2014. gada jūlija rekomendāciju, īpašu uzmanību pievēršot visu sarunu dokumentu pieejamībai un to sanāksmju darba kārtību un pierakstu publicēšanai, kas atrodas tādu fizisko personu un organizāciju rīcībā, kuras ir jāreģistrē Pārredzamības reģistrā; aicina Komisiju informēt Parlamentu un sabiedrību par sarunu kārtu darba kārtību projektiem pirms sarunām, galīgajām darba kārtībām un ziņojumiem pēc sarunām;

50.  uzskata, ka ES ir jāuzņemas līderība tirdzniecības sarunu pārredzamības vairošanā — ne tikai attiecībā uz divpusējiem procesiem, bet arī — vairākpusējiem un daudzpusējiem procesiem, ja tas ir iespējams, nodrošinot ne mazāku pārredzamību kā sarunās, kas tiek rīkotas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros; tomēr uzsver, ka Komisijai ir jāpārliecina arī sarunu partneri paaugstināt viņu pārredzamības līmeni, lai nodrošinātu šā procesa savstarpīgumu un neapdraudētu ES sarunu pozīcijas, kā arī iekļaut vēlamo pārredzamības līmeni sarunu ar iespējamiem partneriem darbības jomas izpētē; uzsver, ka pārredzamības palielināšana atbilst visu ES sarunu partneru un ieinteresēto pušu visā pasaulē interesēm un ka tā var stiprināt globālo atbalstu uz noteikumiem balstītai tirdzniecībai;

51.  atgādina, ka ir svarīgi ir tas, lai ar kopējo tirdzniecības politiku saistītais likumdošanas process tiktu balstīts uz Savienības statistiku saskaņā ar LESD 338. panta 2. punktu un uz ietekmes novērtējumiem un ilgtspējas ietekmes novērtējumiem, kas atbilst visaugstākajiem objektivitātes un uzticamības standartiem, — tas ir princips, kuram vajadzētu būtu visu to pārskatīšanu pamatā, kuras tiek veiktas saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma politiku; uzskata, ka ietekmes novērtējumi par katru nozari atsevišķi nodrošinātu ES tirdzniecības nolīgumiem augstāka līmeņa uzticamību un leģitimitāti;

52.  2016. gada 12. aprīļa rezolūcijā(8) atkārtoti izsakaaka aicinājumus Komisijai izstrādāt Eiropas rīcības kodeksu par pārredzamību, integritāti un pārskatatbildību, pēc kura būtu jāvadās ES pārstāvjiem, kas strādā starptautiskās organizācijās/struktūrās; aicina uzlabot politikas saskaņotību un koordinēšanu globālo institūciju starpā, ieviešot visaptverošus demokrātiskās leģitimitātes, pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes standartus; uzskata, ka ES vajadzētu racionalizēt un kodificēt savu pārstāvību daudzpusējās organizācijās/institūcijās, lai palielinātu Savienības līdzdalības šajā struktūrās pārredzamību, integritāti un pārskatatbildību un tās ietekmi un popularizētu ES tiesību aktus, kas pieņemti balstoties uz demokrātisku procesu; prasa pieņemt iestāžu nolīgumu, lai padarītu oficiālus ES pārstāvju un Parlamenta dialogus, kas ir jārīko ar Eiropas Parlamentu, nolūkā izstrādāt pamatnostādnes par Eiropas nostāju pieņemšanu un saskanību pirms nozīmīgām starptautiskām sarunām;

Pārredzamība un pārskatatbildība publisko tēriņu jomā

53.  uzskata, ka datiem par budžetu un tēriņiem Eiropas Savienībā ir jābūt pārredzamiem un iekļautiem pārskatos, tos publicējot, tostarp dalībvalstīs, attiecībā uz kopīgo pārvaldību;

Ekonomiskās pārvaldības pārredzamība un pārskatatbildība eurozonā

54.  uzskata, ka Eurogrupā, Ekonomikas un finanšu komitejā, „neoficiālajās” Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmēs pieņemtie lēmumi ir jāpadara institucionāli, ja tas ir iespējams, un tie ir jāpadara pārredzami un jāiekļauj pārskatos, tostarp publicējot šo sanāksmju darba kārtības un protokolus, ja tiek nodrošināts vēlamais pārredzamības un Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetārās vai ekonomiskās politikas nepieciešamās aizsardzības līdzsvars;

Pārredzamība un pārskatatbildība par ES budžetu

55.  konstatē, ka 2014. gadā tika izbeigtas kopumā 40 lietas, kurās tika veikta izmeklēšana par ES darbiniekiem un iestāžu locekļiem; uzsver, ka šāds skaitlis ir zems un apliecina to, ka krāpšana un korupcija ES iestādēm nav raksturīga(9);

56.  uzsver, ka 2014. gadā lielākais iespējamo to krāpšanas gadījumu skaits, kas tika darīts zināms Eiropas Birojam Krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecās uz Eiropas strukturālo fondu izmantošanu (549 no 1417 ziņotajiem aizdomu gadījumiem); uzsver, ka OLAF ieteica 2014. gadā atprasīt atpakaļ 476,5 miljonus eiro strukturālo fondu līdzekļu; konstatē, ka attiecīgās iestādes, 2014. gadā pildot OLAF ieteikumus, 22,7 miljonus eiro atguva; aicina dalībvalstis par prioritāti uzskatīt ES līdzekļu pienācīgu sadali un pielikt pēc iespējas lielākus pūliņus, lai tos atgūtu, ja šie līdzekļi nav piešķirti likumīgi(10);

57.  aicina Komisiju iesniegt pārskatu par tā saucamo sešpaku un divpaku tiesību aktu kopumu, lai Parlamentam būtu lielākas kontroles tiesības pār to, kā tiek pieņemti Eiropas pusgada galvenie dokumenti, un jo īpaši, lai tā rīcībā būtu efektīvi līdzekļi, ar kuriem garantē subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanu;

58.  aicina Eurogrupu iekļaut Parlamentu to līgumnosacījumu īstenošanas uzraudzībā, par kuriem vienojās ar Eiropas Stabilizācijas mehānisma piešķirtās finansiālās palīdzības adresātiem;

Trauksmes cēlēju aizsardzība un korupcijas apkarošana

59.  atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda veikto izpēti par to, vai ES iestādes ir pildījušas savas saistības ieviest iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu; pauž nožēlu par Ombuda konstatējumu, ka dažas ES iestādes vēl nav atbilstoši īstenojušas noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību; norāda, ka pašlaik šādus noteikumus ir pieņēmis tikai Parlaments, Komisija, Ombuda birojs un Revīzijas palāta; prasa, lai Parlaments veiktu pētījumu par mehānismu, kā aizsargāt reģistrētus Parlamenta deputāta palīgus, ja viņi kļūst par trauksmes cēlējiem;

60.  uzskata, ka efektīva trauksmes cēlēju aizsardzība ir galvenais ierocis, kā cīnīties pret korupciju, un tāpēc atkārto savu 2015. gada 25. novembra aicinājumu(11) Komisijai līdz 2016. gada jūnijam piedāvāt ES tiesisko regulējuma priekšlikumu par trauksmes cēlēju un līdzīgu personu efektīvu aizsardzību(12), ņemot vērā dalībvalstu līmeņa noteikumu novērtējumu, nolūkā pieņemt noteikumu par trauksmes cēlēju aizsardzību minimumu;

61.  prasa Komisijai stingri piemērot pasākumus attiecībā uz rīcības brīvību un izslēgšanu publiskā iepirkuma jomā, katrā atsevišķā gadījumā veicot pienācīgas iepriekšējās darbības pārbaudes un piemērojot izslēgšanas kritērijus nolūkā izslēgt uzņēmumus katru reizi, kad rodas interešu konflikts, jo tas ir būtiski, lai aizsargātu uzticēšanos iestādēm;

62.  uzskata, ka trauksmes cēlēji ES iestādēs ir pārāk bieži piedzīvojuši represijas, nevis atbalstu; aicina Komisiju ierosināt grozījumu regulai, kas reglamentē Ombuda biroju, un pievienot Ombuda darbības jomai aspektu, ka šis birojs ir uzskatāms par galveno iestādi, kur var sūdzēties trauksmes cēlēji, kuri cieš no vajāšanas; aicina Komisiju ierosināt atbilstošu Ombuda budžeta palielinājumu, lai tas varētu veikt šo jauno grūto uzdevumu;

63.  prasa, lai ES pēc iespējas ātrāk pieteiktos dalībai Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO) un lai Parlamentam tiktu sniegta atjaunināta informācija par minētā pieteikuma izskatīšanas virzību; aicina Komisiju ziņojumā iekļaut pārskatu par lielākajām dalībvalstu korupcijas problēmām, korupcijas apkarošanas politikas ieteikumiem un par izpildes pasākumiem, kas ir jānosaka Komisijai, īpaši ņemot vērā koruptīvo darbību slikto ietekmi uz iekšējā tirgus darbību;

64.  uzskata, ka ar spēkā stājušos spriedumu par korupciju Eiropas Savienībā notiesātās personas vai uzņēmumi, kurus vada personas, kas ir izdarījušas korupcijas vai publisko līdzekļu piesavināšanās saviem uzņēmumiem noziedzīgus nodarījumus vai kas ir notiesātas ar spēkā stājušos spriedumu par šādiem noziegumiem, vai kuri pieder šādām personām, nedrīkst vismaz trīs gadus slēgt nekādus publiskā iepirkuma līgumus ar Eiropas Savienību un saņemt Eiropas Savienības līdzekļus; aicina Komisiju pārskatīt izslēgšanas sistēmu; uzsver, ka uzņēmumi, kurus Komisija ir izslēgusi no ES līdzekļu piešķiršanas konkursiem, ir automātiski jāiekļauj publiskā sarakstā, lai labāk aizsargātu ES finanšu intereses un ļautu plašai sabiedrībai ar tiem iepazīties;

65.  konstatē, ka kopš Eiropas Savienība 2008. gada 12. novembrī oficiāli pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijai (UNCAC), tā nav piedalījusies pārskatīšanas mehānismā, kas ir paredzēts šajā konvencijā, kā arī tā nav spērusi pirmo soli — veikusi pilnu pašnovērtējumu par to, kā tā īsteno savus šajā konvencijā noteiktos pienākumus; aicina Eiropas Savienību izpildīt tās UNCAC paredzētos pienākumu, veicot pilnu pašnovērtējumu par to, kā tā īsteno savus šajā konvencijā noteiktos pienākumus, un piedaloties salīdzinošās pārskatīšanas mehānismā; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk publicēt tās nākamo ES pretkorupcijas ziņojumu un ES pretkorupcijas ziņojumos iekļaut nodaļu par ES iestādēm; prasa, lai Komisija turpinātu analīzi par to, kā rīcībpolitika tiek īstenota gan ES iestāžu, gan dalībvalstu līmeņa vidē, lai konstatētu iekšējos kritiskos faktorus, vājās jomas un riska cēloņus, kas veicina korupciju;

66.  atgādina par savu 2014. gada 25. marta lēmumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, 2012/0193(COD), un prasa, lai šajā sakarībā tiktu ātri pieņemts lēmums;

ES regulējuma integritāte

67.  aicina Komisiju izvērtēt sistēmiskos drošības pasākumus, ar kuriem novērš interešu konfliktus attiecībā uz nozares produktu regulējumu un politikas īstenošanu; aicina Komisiju novērst pašreizējo strukturālo interešu konfliktu, kāds pastāv ar reglamentētajiem produktiem saistītā riska publiskajā novērtēšanā, proti, situāciju, kurā šo produktu izvērtēšana lielā mērā vai pilnībā ir balstīta uz pētījumiem, ko veic pretendenti vai viņu algotas trešās personas, savukārt neatkarīgie pētījumi pārāk bieži netiek ņemti vērā vai tiek noraidīti; uzstāj — ražotājiem arī turpmāk būtu jāveic pētījumi un ar šiem pētījumiem saistītās izmaksas būtu jāsadala starp lielajiem uzņēmumiem un MVU, taisnīguma nodrošināšanas nolūkā pamatojoties uz to attiecīgo tirgus daļu, tomēr visiem vērtētājiem būtu jānosaka pienākums savā novērtējumā pilnībā ņemt vērā neatkarīgus salīdzinošās izvērtēšanas zinātniskos konstatējumus; jo īpaši aicina Komisiju pārskatīt savu 2002. gada paziņojumu par vispārējiem principiem un standartiem, kas ir jāpiemēro, konsultējoties ar ieinteresētajām personām; lai risinātu problēmas, ko rada nelabvēlīgu pētījumu rezultātu selektīva izslēgšana, ierosina paredzēt, ka zinātnisko pētījumu un izmēģinājumu iepriekšēja reģistrēšana, norādot to darbības jomu un paredzamo beigu datumu, varētu būt priekšnosacījums to izmantošanai regulēšanas un politikas veidošanas procesos; uzsver, ka, lai nodrošinātu pamatotus un neatkarīgus zinātniskos ieteikumus politikas izstrādei, ir svarīgi atvēlēt pienācīgus līdzekļus, lai ES specializētajās aģentūrās izstrādātu iekšējās speciālās zināšanas, cita starpā nodrošinot iespēju veikt publicējamu pētniecību un testēšanu, kas tādējādi stiprinātu interesi par sabiedriskajiem pakalpojumiem regulējuma konsultāciju jomā, nepārtraucot zinātnieku akadēmiskās karjeras gaitu;

Komisijas un tās aģentūru parlamentārās pārskatatbildības stiprināšana

68.  aicina Komisiju izstrādāt pamata regulējumu par visām ES aģentūrām, saskaņā ar kuru Parlamentam tiktu piešķirtas pilnvaras piedalīties koplēmumā par šādu aģentūru vadītāju iecelšanu vai atlaišanu un tiesības nepastarpināti uzdot viņiem jautājumus un viņus uzklausīt;

69.  uzsver, ka ES aģentūrās ir nepieciešami neatkarīgi eksperti un lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, lai likvidētu interešu konfliktus aģentūru darba grupās; konstatē, ka patlaban virknes aģentūru eksperti, tostarp Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) eksperti, atalgojumu nesaņem; prasa, lai regulatīvo aģentūru eksperti, kas, piemēram, pārstāv bezpeļņas organizācijas vai akadēmiskās aprindas, saņemtu pienācīgu kompensāciju; uzsver, cik no iekšējo speciālo zināšanu izstrādes ES specializētajās aģentūrās viedokļa svarīgi ir nodrošināt pietiekami daudz resursu;

70.  aicina EFSA, Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru (ECHA) steidzami pārskatīt savu neatkarības nodrošināšanas politiku, lai nepārprotami garantētu pilnīgu neatkarību no ekonomikas nozarēm, kuras tās regulē, un novērstu to darbinieku un ekspertu interešu konfliktus;

71.  atbalsta to dalībvalstu praksi, kas aicina Komisijas kolēģijas locekļus izvaicāšanas nolūkā;

72.  atgādina, ka tiesības izveidot izmeklēšanas komitejas visā pasaulē ir neatņemama parlamentārās sistēmas sastāvdaļa un ka Lisabonas līgumā — LESD 226. panta trešā daļā — ir paredzēta īpaša likumdošanas procedūra, saskaņā ar kuru pieņem noteikumus par tiesībām veikt izmeklēšanu; uzsver, ka saskaņā ar patiesas sadarbības principu Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāvienojas par jaunas regulas pieņemšanu;

73.  prasa ātri pieņemt lēmumu par Padomes un Parlamenta 2012. gada 23. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu(13);

°

°  °

74.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0376.

(2)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0197.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0203.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0484.

(5)

Tiesas 2010. gada 21. septembra spriedums lietā Zviedrijas Karaliste pret Association de la presse internationale ASBL (API) un Eiropas Komisiju (C-514/07 P), Association de la presse internationale ASBL (API) pret Eiropas Komisiju (C-528/07 P) un Eiropas Komisija pret Association de la presse internationale ASBL (API) (C-532/07 P), apvienotās lietas C-514/07 P, C-528/07 P un C-532/07 P, ECLI:EU:C:2010:541.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0376.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0202.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0108.

(9)

OLAF ziņojums par 2014. gadu, Eiropas Biroja Krāpšanas apkarošanai piecpadsmitais ziņojums, 2014. gada 1. janvāris–31. decembris.

(10)

Turpat.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.

(12)

Referents, burtiski no 2015. gada 25. novembra rezolūcijas par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem (pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408).

(13)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0219.


PASKAIDROJUMS

Attālinātība no pilsoņiem prasa augstākos pārredzamības, atbildības un godīguma standartus

ES iestādes ir pārredzamākas, atbildīgākas un saprotamākas nekā lielākā daļa citu valsts vai reģionālo politisko iestāžu Eiropā. Tīmeklī iedzīvotāji var straumēšanas režīmā skatīties gandrīz visas komiteju sanāksmes: tā ir pārredzamība, kas pašlaik nepastāv lielākajā daļā dalībvalstu parlamentu. Eiropas Komisija ir atvērta pārvaldes iestāde, kas ir daudz pārredzamāka un pieejamāka nekā iestādes lielākajā daļā dalībvalstu. Tomēr vairāku iemeslu dēļ politiskā darbība Briselē ir attālinātāka no iedzīvotājiem visā Eiropas Savienībā. Eurostat 2014. gada aptaujā noskaidrots, ka kopumā ES iestādēm uzticas 42 % iedzīvotāju. Šis rādītājs ir lielāks nekā pagājušogad, taču, salīdzinot ar citu gadu datiem, tas ir zems: 2002. gadā uzticības līmenis bija 59 %. Lielākajā daļā dalībvalstu (20 dalībvalstīs) iedzīvotāji pašlaik vairāk uzticas valsts iestādēm. Tikai astoņās valstīs iedzīvotāji vairāk uzticas ES iestādēm, nevis valsts iestādēm.

Vietējā un valsts līmeņa politika ir pietuvinātāka iedzīvotājiem: plašsaziņas līdzekļi par to ziņo vairāk, iedzīvotājiem ir personīgāks kontakts ar politiskajiem pārstāvjiem, problēmas reizēm šķiet mazāk abstraktas un valsts un vietējā līmeņa politikā valoda parasti nav šķērslis. Tomēr papildus šīm samērā strukturālajām atšķirībām ES politika daudziem iedzīvotājiem šķiet attālinātāka, jo viņiem liekas, ka pilsoņu ietekme uz to ir neliela. Turklāt — un tas ir vēl satraucošāk — Eiropas Savienība dažreiz tiek uztverta kā savienība, kas strādā lobistu, nevis Eiropas iedzīvotāju labā. Briselē ir vairāk aktīvu lobistu nekā Vašingtonā. Pētījumā ir secināts, ka pastāv milzīga nelīdzsvarotība saistībā ar piekļuvi ES lēmumu pieņēmējiem un ietekmi uz viņiem: spēcīgas uzņēmējdarbības intereses dominē pār vājākām sabiedrības interesēm. Lai samazinātu šo šķietamo attālinātību, šajā ziņojumā tiek ierosināta trīspusēja pieeja: ES iestādēm ir jāuzlabo pārredzamība, atbildība un godīgums un šajās jomās jānosaka augstākie iespējamie standarti.

Godīgums ir taisnīga un līdzvērtīga attieksme pret pilsoņu interesēm

Lisabonas līgums nodrošina, ka „Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs” (9. pants) un ka „katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”. Tomēr realitāte ir atšķirīga — spēcīgu lobistu priviliģētā piekļuve ES lēmumu pieņēmējiem ievērojami kontrastē ar vienlīdzīgu attieksmi pret pilsoņu interesēm. Personas, kam ir vairāk naudas un varas, var viegli panākt salīdzinoši lielāku ietekmi. Lai novērstu šo nepilnību, ES iestādēm ir jāpalielina savs godīgums. Godīgums nozīmē, ka lēmumu pieņemšanas procesā pilsoņiem tiek piešķirta vienlīdzīga piekļuves un svarīgums. Īpašu interešu apmierināšana sabiedrības interešu vietā ir pretrunā godīgumam. Šā ziņojuma mērķis ir veicināt ekonomiskās un politiskās varas nošķiršanu. Tas ir izdevīgi arī lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu Eiropā. Ja starptautiski uzņēmumi diktē noteikumus, mazie uzņēmumi nevar attīstīties.

Pilsoņu iespēju paplašināšana, nodrošinot piekļuvi informācijai un dokumentiem

Lai ES politikā ieviestu godīgumu, jāievēro LESD 10. panta 3. punktā sniegtie norādījumi un prasības: „Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.” Tādēļ mēs uzskatām, ka pārredzamība nozīmē savlaicīgi sniegt pilsoņiem visu attiecīgo informāciju, lai novērstu iespējamo informētības plaisu starp pilsoņiem un lobistiem, kā arī starp tiem, kuri pārstāv konkrētas uzņēmējdarbības intereses, un tiem, kuri pārstāv vispārīgākas sabiedrības intereses. Līgumu teksts un būtība paredz, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, kad tiek sniegta piekļuve informācijai. Lēmumu pieņemšana „cik iespējams tuvināti pilsoņiem” nozīmē, ka pirms lēmumu pieņemšanas pilsoņiem vajadzētu tikt nodrošinātam pietiekami ilgam laika periodam, lai informāciju izprastu. Turklāt jautājums par vienlīdzību starp pilsoņiem ar laiku tiks atrisināts. Tā kā lēmumu pieņemšana parasti ir pastāvīgs process, ir svarīgi saņemt piekļuvi dokumentiem un informācijai, pirms tiek pieņemti lēmumi. Atšķirīga attieksme pret izveicīgiem un profesionāliem dalībniekiem, no vienas puses, un pilsoņiem vai pat Parlamenta deputātiem, no otras puses, ir pretrunā līgumiem un mazina godīgumu. Tādēļ nav pieņemami dažu priviliģētu personu grupā izplatīt slepenus un neoficiālus dokumentus. Līgumos ir pieprasīts skaidrs nodalījums — dokumenti ir publiski vai īpaši klasificēti. Tas nozīmē, ka visai lobistiem pieejamajai informācijai jābūt publiski pieejamai visai sabiedrībai.

ES tiesību aktu izstrādāšanas process ir būtisks, lai uzlabotu pārredzamību Eiropas Savienībā. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kas ir ietekmējis tiesību aktu izstrādi. Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību Eiropas Savienības likumdošanā, ir svarīgi ieviest dokumentāciju par ietekmi uz likumdošanu. Tajā tiek reģistrēta dažādu interešu grupu ietekme uz katru tiesību aktu, un tā ļauj novērtēt iespējamo ietekmes nevienlīdzību. Turklāt, jo vairāk saistītās informācijas par sanāksmēm un ietekmi ir pieejama reāllaikā, jo labāk var novērst nelīdzsvarotību pirms tiesību aktu pieņemšanas. Politikas departamenta pētījumā „Īpašo interešu pārstāvības institucionālie un konstitucionālie aspekti”, kas ir iesniegts Konstitucionālo jautājumu komitejai, ir ieteikts apsvērt šādas dokumentācijas ieviešanu.

ES iestāžu atbildības nodrošināšana, izmantojot pārredzamību

Skandāli, piemēram, saistībā ar maksāšanu par grozījumu veikšanu, bija iemesls jaunu noteikumu pieņemšanai, lai aizsargātu ES politikas godīgumu. Līgumos ir noteiktas prasības visu iestāžu darbam: „veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu” (LESD 298. panta 1. punkts). Atbildību var panākt, tikai ieviešot noteikumus, kas nodrošinātu, ka iestādes, amatpersonas un darbinieki pārredzamā veidā ziņo par savu darbu.

Lai arī daudzi ES likumdošanas posmi ir pārredzamāki nekā dalībvalstīs, koplēmuma procedūrās lēmums tiek pieņemts aiz slēgtām durvīm. Tā kā arvien vairāk tiek organizētas neoficiālas sarunas trialoga formātā, ir radusies situācija, kurā 80 % ES tiesību aktu tiek pieņemti pirmajā lasījumā. Šajās slepenajās sanāksmēs pastāv pārredzamības problēma: nav sanāksmju protokolu, dalībnieki un viņu viedokļi ir nezināmi un slepeni dokumenti dažreiz nonāk lobistu rokās, nevis plašākā sabiedrībā. Šī selektīvā pārredzamība attiecībā pret priviliģētiem dalībniekiem mazina godīgumu, jo nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret pilsoņiem.

Godīguma aizsardzība, neatkarīgi uzraugot iespējamos interešu konfliktus

Nepieciešams ieviest vislabākos iespējamos standartus, lai aizsargātu ES iestāžu amatpersonu un citu darbinieku godīgumu. Šie standarti ir jāattiecina uz locekļu un darbinieku darbībām ES iestādēs un ārpus tām, kā arī viņu pilnvaru termiņa laikā ES iestādēs un pēc tā, piemēram, ieviešot nogaidīšanas periodus, ja viņi vēlas ieņemt amatu jomās, kas ir saistītas ar viņu institucionālo darbu.

Lai efektīvi uzraudzītu noteikumus, svarīgs kritērijs ir neitralitāte. ES 2014. gada pretkorupcijas ziņojumā ir secināts, ka korupcijas apkarošanas aģentūru neatkarība ir svarīgs faktors, lai tās gūtu panākumus: „Dažos gadījumos, kad aģentūrām ir piešķirtas lielas pilnvaras, neatkarīga, apņēmīga vadība ir izrādījusies būtisks virzītājspēks, kā darbības rezultātā bija iespējams saukt pie atbildības augsta līmeņa korupcijas lietās.” (41. lpp.) Tāpēc, pamatojoties uz esošajām godīguma sistēmām, ir secināts, ka locekļu un darbinieku noteikumu uzraudzība ir jānodod ārējām un neitrālām pusēm. Šāda neatkarīga uzraudzība pašlaik tiek īstenota vairākās dalībvalstīs, tostarp Francijā un Horvātijā. Turklāt jānovērš iespējamie interešu konflikti attiecībā uz ekspertu grupu sastāvu un Eiropas politisko partiju finansējuma kontroli. Ekspertu grupas nedrīkst pieļaut, ka īpašu interešu pārstāvji ir tieši līdzautori tiesību aktiem, kas uz viņiem attiecas. Eiropas Parlamentam nevajadzētu pārraudzīt to partiju finansējumu, kurām pieder lielākā daļa deputātu.

Uzticības veidošana tirdzniecības sarunās, nodrošinot pārredzamību

Salīdzinot ar Eiropas politiku, starptautiskās tirdzniecības sarunas ir vēl attālinātākas no pilsoņiem. Tirdzniecības nolīgumi uzliek pastāvīgas saistības Eiropas Savienībai un var sarežģīt izmaiņu veikšanu šajos lēmumos, ja mainās politiskais pārsvars vai sabiedrības viedoklis. Tā kā tirdzniecības nolīgumiem ir tik plaša ietekme, ir vēl svarīgāk sarunās nodrošināt visaugstākos pārredzamības un atbildības standartus. Pastāv viedoklis, ka tirdzniecības sarunām nav jābūt pārredzamām, jo, ievērojot slepenību, varētu vieglāk panākt sekmīgu vienošanos. Tomēr Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) vai Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) pierāda, ka starptautiskie līgumi var tikt sekmīgi noslēgti, ja dokumenti un pat procedūras ir publiskas. Tā kā visā Eiropā pieaug neapmierinātība ar notiekošajām TTIP sarunām, kā arī ar CETA sarunu pēdējo posmu, Eiropas Savienībai būtu jāpieņem šīs paraugprakses, lai uzlabotu visu tirdzniecības sarunu pārredzamību, atbildību un godīgumu.


PIELIKUMS: STRUKTŪRU VAI PERSONU, KAS DEVUŠAS IEGULDĪJUMU ZIŅOJUMA PROJEKTA SAGATAVOŠANĀ, SARAKSTS

Šis saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs tikai referents. Ziņojuma projekta sagatavošanas laikā līdz tā pieņemšanai komitejā referents ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

Access Info Europe

49931835063-67

Andreas Pavlou - 02.05.2016., 21.11.2016.

Lobisma pārredzamības un ētikas regulējuma alianse (ALTER-EU)

2694372574-63

cita starpā tajā ietilpst Access Info Europe, FoEE, CEO, LobbyControl - 27.01.2016., 10.03.2016., 06.07.2016., 23.09.2016., 05.10.2016., 28.10.2016., 29.11.2016., 07.02.2017., 02.03.2017.

Bundesarbeitskammer Österreich (BAK)

23869471911-54

Alice Wagner, Julia Stroj - 13.09.2016., 23.09.2016.

Eiropas uzņēmumu observatorija (CEO)

5353162366-85

Olivier Hoedeman, Martin Pigeon, Pascoe Sabido, Margarida da Silva, Vicky Cann - 22.04.2015., 28.10.2016., 29.11.2016., 02.03.2017.

Eiropas Advokātu un juristu biedrību padome (CCBE)

4760969620-65

Simone Cuomo - 15.10.2015.

Eiropas Pašvaldību un reģionu padome (CEMR)

Carol Thomas

Democracy International e.V.

180184113990-05

Sophie von Hatzfeldt - 23.09.2016., 05.10.2016.

Eiropas Publisko jautājumu konsultantu asociācija (EPACA)

8828523562-52

Karl Isaksson, James Padgett - 16.03.2015., 27.02.2017.

Bavārijas, Bādenes-Virtembergas un Saksijas vietējo pašvaldību kopīgie Eiropas biroji

Caroline Bogenschütz, Christiane Thömmes - 16.02.2016.

Frank Bold society

57221111091-19

Bartosz Kwiatkowski - 10.03.2016., 06.07.2016., 09.09.2016., 13.09.2016., 23.09.2016., 05.10.2016., 27.10.2016., 21.11.2016., 02.03.2017., 10.03.2017.

Friends of the Earth Europe (FoEE)

9825553393-31

Paul de Clerck, Fabian Flues, Myriam Douo - 27.01.2016., 10.03.2016., 06.07.2016., 23.09.2016., 05.10.2016., 28.10.2016., 29.11.2016., 07.02.2017., 02.03.2017.

LobbyControl

6314918394-16

Nina Katzemich - 28.10.2016., 29.11.2016., 02.03.2017.

Riparte il futuro

158241921709-39

Giulio Carini - 23.09.2016., 05.10.2016.

Transparency International (TI)

501222919-71

Daniel Freund, Elsa Foucraut Yannik Bendel, Lola Girard, Carl Dolan - 25.02.2015., 03.09.2015., 15.12.2015., 01.03.2016., 15.03.2016., 02.05.2016., 01.07.2016., 06.07.2016., 09.09.2016., 27.10.2016., 28.10.2016., 29.11.2016., 06.02.2017., 02.03.2017., 10.03.2017.


Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (11.12.2015)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs

(2015/2041(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Bernd Lange

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka Līgums par Eiropas Savienību (LES) iezīmēja jaunu posmu arvien ciešākas savienības veidošanā, kur lēmumi būtu jāpieņem iespējami atklāti un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem (LES 1. pants); ņem vērā visā Savienībā notikušās aktīvās publiskās debates par pašreizējām tirdzniecības sarunām un ES pilsoņu paustās bažas attiecībā uz ES tirdzniecības politikas veidošanu; uzskata, ka ES tirdzniecības politikas leģitimitātes nodrošināšanas nolūkā būtu jāveic vairāk, lai paaugstinātu informācijas līmeni par tirdzniecības politiku un sarunām, kā arī par to, kādā veidā dalībvalstis un Komisija iegūst ar tām saistītos datus un paziņo tos, un padara tos publiski pieejamus, vienlaicīgi atgādinot, ka jāsaglabā līdzsvars starp pārredzamību un efektivitāti; uzskata, ka pilsoņiem būtu jādod arī iespēja labāk izprast politikas veidošanu un ES pārvaldes iekšējo darbību (tostarp Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA)); tālab atzinīgi vērtē Komisijas pārredzamības iniciatīvu un jauno tirdzniecības stratēģiju "Tirdzniecība visiem", kuras mērķis cita starpā ir paaugstināt tirdzniecības politikas pārredzamības līmeni;

2.  atgādina, ka saskaņā ar LES 12. pantu par dalībvalstu parlamentu lomu ES ir izveidoti dažādi sadarbības instrumenti, lai visos līmeņos garantētu ES likumdošanas efektīvāku demokrātisko kontroli; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru lietderīga iesaiste, kas atbilst ES saistībām "atzīt un veicināt sociālo partneru lomu", kā pausts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 152. pantā, ir būtiska, lai panāktu lielāku leģitimitāti (tostarp attiecībā uz norādījumu sagatavošanu sarunām); šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir pašreiz iesaistīt visas ieinteresētās puses sanāksmēs, informatīvos un citos pasākumos, kā arī optimizēt vietējo padomdevēju grupu iesaistīšanu spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu īstenošanā; aicina Komisiju visās publiskajās apspriešanās uzlabot iekļautību;

3.  ierosina, ka Komisijas pastāvīgajiem centieniem palielināt pārredzamību visās pašreizējās un turpmākajās tirdzniecības sarunās vajadzētu ietvert arī Eiropas Ombuda kā neatkarīgas uzraudzības struktūras pilnvaru nostiprināšanu;

4.  aicina Padomi un Komisiju apņemties pilnībā un nopietni ievērot principu par patiesu sadarbību ar Parlamentu, ar piemērotu saziņas kanālu starpniecību nekavējoties sniedzot pilnīgu un precīzu informāciju, kas attiecas uz Savienības ārējo darbību, tostarp tās kopējo tirdzniecības politiku (KTP), attiecībā uz lēmumu pieņemšanu un primāro un sekundāro tiesību aktu īstenošanu; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā Parlamenta prasības par iestāžu nolīgumu, jo īpaši attiecībā uz kritēriju kopumu tirdzniecības nolīgumu provizoriskai piemērošanai un īstenošanai; aicina Padomi akceptēt šādus kritērijus un garantēt, ka tirdzniecības nolīgumus provizoriski piemēro tikai tad, ja Parlaments ir devis iepriekšēju piekrišanu;

5.  atgādina, ka saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis, nodrošinot patiesu savstarpējo respektu, palīdz cita citai veikt konkrētus uzdevumus (LES 4. un 13. pants), kas ir priekšnosacījums, lai Parlaments varētu pienācīgi īstenot savas likumdošanas un budžeta pieņemšanas, kā arī politiskās kontroles (pārbaudes) un padomdevēja (LES 14. pants) funkcijas; norāda — lai gan starp Parlamentu un Komisiju ir spēkā iestāžu sadarbības nolīgums, tomēr ekvivalents līgums nav noslēgts starp Parlamentu un Padomi, un tas rada zināmus šķēršļus parlamentārajai uzraudzībai;

6.  atzinīgi vērtē to, ka INTA komiteja un Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāts ir sadarbojušies, lai aktīvi veicinātu sadarbību, izveidotu paraugpraksi un uzlabotu saziņas kanālus, un ka šī sadarbība ir bijusi īpaši lietderīga, INTA komitejas pastāvīgajiem referentiem un mērķtiecīgas uzraudzības grupām novērojot tirdzniecības sarunas; uzsver Komisijas nesenos centienus palielināt tirdzniecības sarunu pārredzamību; tomēr uzskata, ka Padomei un Komisijai joprojām būtu jāuzlabo savas darba metodes, lai labāk sadarbotos ar Parlamentu attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, informācijai un lēmumu pieņemšanai visos jautājumos attiecībā uz sarunām, kas saistītas ar KTP (piemēram, informācija, kas saistīta ar sarunām — tostarp sarunu darbības jomas izpēti, pilnvarām un attīstību —, tirdzniecības nolīgumu jaukto vai ekskluzīvo raksturu un to provizorisko piemērošanu, ar tirdzniecības un/vai ieguldījumu nolīgumiem izveidoto struktūru darbībām un lēmumiem, ekspertu sanāksmēm, kā arī deleģētajiem un īstenošanas aktiem); šajā sakarībā pauž nožēlu, ka Padome Eiropas Parlamenta deputātiem nav padarījusi pieejamas pilnvaras sarunām attiecībā uz visiem nolīgumiem, par kuriem pašreiz notiek sarunas, bet atzinīgi vērtē to, ka pēc viena gada ilgām sarunām starp Komisiju un Parlamentu par piekļuvi dokumentiem saistībā ar sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) ir panākta vienošanās par darbību, lai visiem EP deputātiem piešķirtu piekļuvi, sarunas par TTIP padarot pārredzamākas nekā jebkad līdz šim; šajā nozīmē atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgos mērķus izmantot pašreizējo pārredzamības iniciatīvu attiecībā uz sarunām par TTIP kā modeli visām tirdzniecības sarunām, kā uzsvērts tirdzniecības stratēģijā "Tirdzniecība visiem"; norāda, ka ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem parastiem pilsoņiem piešķirtas ļoti plašas tiesības attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas var būt plašākas par tām, kas pašreiz dotas EP deputātiem;

7.  uzsver, ka, kā to norādīja Eiropas Savienības Tiesa (EST), pārredzamības prasības izriet no ES pārvaldības demokrātiskā rakstura un ka, ja konfidenciāla informācija nav publiski nepieejama, kā tas ir attiecībā uz tirdzniecības sarunām, tai ir jābūt pieejamai deputātiem, kuri pilsoņu vārdā uzrauga tirdzniecības politiku; tāpēc uzskata, ka piekļuve klasificētai informācijai ir būtiska Parlamenta veiktās uzraudzības īstenošanai un savukārt Parlamentam būtu jāpilda tā pienākums pienācīgi pārvaldīt šādu informāciju; uzskata, ka būtu vajadzīgi skaidri kritēriji dokumentu marķēšanai ar marķējumu „klasificēts”, lai izvairītos no neskaidrības un patvaļīgiem lēmumiem, un ka marķējums dokumentam būtu jānoņem, tiklīdz klasificēšana vairs nav nepieciešama; norāda, ka ar EST judikatūru ir skaidri noteikts — ja dokumentam, kura izcelsme ir ES iestādes, piemēro izņēmumu attiecībā uz sabiedrības piekļuves tiesībām, attiecīgajai iestādei ir precīzi jāpaskaidro, kāpēc piekļuve šim dokumentam var konkrēti un reāli kaitēt interesēm, ko aizsargā izņēmums, un ka šim riskam ir jābūt pamatoti paredzamam, nevis tikai hipotētiskam; aicina Komisiju īstenot Eiropas Ombuda 2015. gada jūlija ieteikumus, īpašu uzmanību pievēršot piekļuvei dokumentiem par visām sarunām;

8.  uzskata, ka ES jāuzņemas vadošā loma tirdzniecības sarunu pārredzamības palielināšanā ne tikai saistībā ar divpusējiem, bet arī vairākpušu un daudzpusējiem procesiem un, ja iespējams, pārredzamībai neesot mazākai, kā tas ir attiecībā uz sarunām PTO ietvaros; tomēr uzsver, ka Komisijai ir jāpārliecina sarunu partneri no savas puses palielināt pārredzamību, lai nodrošinātu, ka tas kļūst par savstarpēju procesu, kurā ES pozīcija sarunās netiek apdraudēta, un iekļaut vēlamo pārredzamības līmeni darbības jomas ar iespējamiem sarunu partneriem izpētē; uzsver, ka pārredzamības palielināšana ir visu ES sarunu partneru, kā arī globālā mērogā iesaistīto pušu interesēs un ka tas var stiprināt globālo atbalstu uz noteikumiem balstītai tirdzniecībai;

9.  atgādina, ka ir svarīgi, lai attiecībā uz likumdošanas procesu, kas saistīts ar KTP, varētu rēķināties ar Savienības statistiku, kas atbilst LESD 338. panta 2. punktam, un ar ietekmes novērtējumiem un ilgtspējas ietekmes novērtējumiem, kas atbilst visaugstākajiem objektivitātes un uzticamības standartiem, un tas ir princips, kuram vajadzētu būtu visu to pārskatīšanu pamatā, kuras tiek veiktas saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma politiku; uzskata, ka ietekmes novērtējumi par katru nozari atsevišķi nodrošinātu ES tirdzniecības nolīgumiem augstāka līmeņa uzticamību un leģitimitāti;

10.  uzsver, ka Komisijai ir jāsekmē Savienības vispārējās intereses, ka tās vadībā jābūt locekļiem, kurus izraugās, pamatojoties uz viņu kompetenci un neatkarību, un jāatturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar tās pienākumiem (LES 17. pants); atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir lielāka pārredzamība, pārskatatbildība un integritāte, tostarp lēmumus, ko Komisija pieņēmusi 2014. gada 25. novembrī, un jauno stimulu, kas piešķirts pārredzamības reģistram, kuram jābūt obligātam un saistošam visām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; atzinīgi vērtē papildu pārdomas par to, kā uzlabot pašreizējo Pārredzamības reģistru (ES lobiju reģistru), lai likumdošanas procesu vēl vairāk balstītu uz faktiem un padarītu vēl pārredzamāku pilsoņiem un ieinteresētajām pusēm; aicina Parlamentu šajā sakarībā koordinēt rīcību, lai iestādēs uzlabotu pārredzamību attiecībā uz lobiju grupu, nevalstisku organizāciju, arodbiedrību un īpašu interešu grupu darbību;

11.  ir stingri pārliecināts, ka pārredzamībai, integritātei un ētiskai rīcībai, pārskatatbildībai un labai pārvaldībai būtu jāiedvesmo un tās būtu jāintegrē visās ES administratīvajās un politiskajās iniciatīvās, un uzskata, ka būtu jārod turpmākas saistības un koordinēts starpiestāžu darbs, lai panāktu stingrāku integritātes standartu ieviešanu, un ka, piemēram, Komisijai nevajadzētu pieņemt vadlīnijas tiesību aktu īstenošanai, kuras būtu pretrunā Parlamenta un Padomes nostājai;

12.  uzskata, ka ES ētiskas izturēšanās uzticamību pilsoņi pamatā novērtēs attiecībā uz ES politisko iniciatīvu atbilstību iekšējiem pārvaldes standartiem; šajā sakarībā slavē ES iekšējos standartus cīņai pret korupciju un trauksmes cēlāju aizsardzībai;

13.  uzskata, ka Parlamentam būtu arī mērķtiecīgāk jāsadarbojas ar Eiropas Savienības Tiesu, Revīzijas palātu, Eiropas Ombudu un Eiropas Komisijas Biroju krāpšanas apkarošanai, lai tie saskaņā ar savām pilnvarām un pienākumiem cits citam varētu detaļās ziņot par KTP attīstību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

10.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Arena, David Borrelli, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Santiago Fisas Ayxelà, Karoline Graswander-Hainz, Ska Keller, Jude Kirton-Darling, Gabrielius Landsbergis, Bernd Lange, Emmanuel Maurel, Emma McClarkin, Artis Pabriks, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Viviane Reding, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Adam Szejnfeld, Hannu Takkula, Iuliu Winkler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Klaus Buchner, Dita Charanzová, Nicola Danti, Sander Loones, Lola Sánchez Caldentey, Ramon Tremosa i Balcells, Marita Ulvskog, Wim van de Camp, Jarosław Wałęsa

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edward Czesak, Eleonora Evi, Maurice Ponga, Dario Tamburrano, Derek Vaughan, Flavio Zanonato


Budžeta kontroles komitejaS ATZINUMS (2.12.2015)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs

(2015/2041(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Tamás Deutsch

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā pārredzamība, pārskatatbildība un integritāte ir svarīgi un komplementāri elementi, lai veicinātu labu pārvaldību ES iestādēs un nodrošinātu lielāku atvērtību ES darbībā un tās lēmumu pieņemšanas procesā;

B.  tā kā pilsoņu uzticēšanās ES iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu demokrātiju, labu pārvaldību un efektīvu politikas veidošanu;

C.  tā kā ir jāsamazina pārskatatbildības trūkums Eiropas Savienībā un jātiecas uz tādu pārbaužu ieviešanu, kas paredz lielāku sadarbību un apvieno demokrātiskās pārraudzības, kontroles un revīzijas darbības, vienlaikus nodrošinot lielāku pārredzamību;

D.  tā kā korupcijai ir būtiskas finansiālas sekas un tā nopietni apdraud demokrātiju, tiesiskumu un publiskos ieguldījumus;

E.  tā kā pārredzamībai, pārskatatbildībai un integritātei vajadzētu būt galvenajiem ES iestāžu darba kultūras elementiem,

1.  aicina veikt vispārējus uzlabojumus, lai novērstu un apkarotu korupciju publiskajā sektorā un jo īpaši ES iestādēs, īstenojot visaptverošu pieeju, kas pirmām kārtām paredz uzlabot sabiedrības piekļuvi dokumentiem un pieņemt stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem, atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un korupcijas apkarošanas uzraugiem, pārredzamības reģistru ieviešanu vai pilnveidošanu un pietiekamus resursus tiesībaizsardzības pasākumiem, un arī uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm;

2.  aicina visas ES iestādes pilnveidot savas procedūras un praksi, kas vērsta uz Savienības finanšu interešu aizsardzību, un aktīvi sekmēt uz rezultātiem orientētu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu;

3.  uzsver nepieciešamību palielināt integritāti un uzlabot ētiskos aspektus, uzlabojot rīcības kodeksu un ētikas principu īstenošanu, lai nostiprinātu kopīgu un efektīvu integritātes kultūru visām ES iestādēm un aģentūrām;

4.  atbalsta tādas neatkarīgas struktūras izveidi, kas pārraudzītu dažādu rīcības kodeksu un trauksmes cēlāju aizsardzībai paredzētās kārtības piemērošanu, ievērojot visaugstākos iespējamos profesionālās ētikas standartus, saistībā ar publiskā sektora pārskatatbildības sistēmas un administrācijas darbības uzlabošanu, pateicoties labākiem pārvaldības principiem un struktūrām visos līmeņos;

5.  pauž nožēlu, ka Padome joprojām nav pieņēmusi rīcības kodeksu; uzskata, ka visām ES iestādēm būtu jāvienojas par kopīgu rīcības kodeksu, kas ir neaizstājams minēto iestāžu pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes nodrošināšanai; aicina ES iestādes un struktūras, kurām joprojām nav rīcības kodeksa, pēc iespējas ātrāk izstrādāt šādu dokumentu;

6.  aicina rīcības kodeksu ieviesušās ES iestādes, tostarp Parlamentu, uzlabot tā īstenošanas pasākumus, piemēram, finansiālo interešu deklarāciju pārbaudes;

7.  prasa, lai visas ES iestādes īstenotu Civildienesta noteikumu 16. pantu, katru gadu publicējot informāciju par augstākā ranga ierēdņiem, kuri ir beiguši darbu ES pārvaldē, kā arī interešu konfliktu sarakstu; prasa, lai minētā neatkarīgā struktūra izvērtētu bijušo ES iestāžu darbinieku jauno darbvietu atbilstību vai situācijas, kad ierēdņi un bijušie Eiropas Parlamenta deputāti no publiskā sektora pāriet uz privāto sektoru (“virpuļdurvju efekta” jautājums), un iespējamos interešu konfliktus un noteiktu skaidrus pārejas periodus, kuru ilgumam vajadzētu segt vismaz laikposmu, kurā tiek piešķirti pārejas pabalsti un kuru laikā ierēdņiem un EP deputātiem ir jāievēro integritāte un diskrētums vai jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, uzņemoties jaunus pienākumus; prasa, lai iepriekšminētajā struktūrā darbotos neatkarīgi eksperti, kuri nav saistīti ar iestādi, nolūkā nodrošināt, ka tā var pilnībā neatkarīgi veikt savus uzdevumus;

8.  atgādina par vispārīgo principu, kas paredz, ka ikviens tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr saskaņā ar tiesību aktiem nav pierādīta viņa vaina;

9.  mudina ES iestādes un struktūras uzlabot savu ierēdņu iepazīstināšanu ar interešu konflikta novēršanas politiku līdztekus jau notiekošajiem informētības uzlabošanas pasākumiem un noteikt integritāti un pārredzamību par obligātu jautājumu, kas jāapspriež, īstenojot darbā pieņemšanas procedūras un veicot darbības izvērtēšanu; uzskata, ka tiesību aktos par interešu konfliktiem ievēlētie pārstāvji būtu jānošķir no publiskā sektora amatpersonām; uzskata, ka arī dalībvalstīs attiecībā uz valsts amatpersonām un ierēdņiem, kas nodarbojas ar ES subsīdiju pārvaldību un uzraudzību, vajadzētu būt šādiem tiesību aktiem; aicina Komisiju iesniegt juridiskā pamata projektu šajā jautājumā;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu palielināt pārredzamību, uzlabojot tās ekspertu grupu sistēmu, jo īpaši attiecībā uz ekspertu atlases procedūru, un šim nolūkam izstrādājot jaunu interešu konflikta politiku ekspertiem, kurus ieceļ privātpersonas statusā, paredzot Parlamentam iespēju nepastarpināti kontrolēt šādu iecelšanu; ņem vērā ekspertiem noteikto prasību attiecīgā gadījumā reģistrēties Pārredzamības reģistrā; tomēr mudina Komisiju, izstrādājot grozījumus pašreizējiem horizontālajiem noteikumiem par ekspertu grupām, ņemt vērā gan Eiropas ombuda ieteikumus par ekspertu grupu sastāvu, gan ieteikumus, kas sniegti pētījumā “Komisijas ekspertu grupu sastāvs un ekspertu grupu reģistrācijas statuss”, lai izveidotu sistemātiskāku un pārredzamāku pieeju; prasa, lai pirms noteikumu oficiālas pieņemšanas Komisija iesaistītos dialogā ar Parlamentu, jo īpaši attiecībā uz gaidāmo Budžeta kontroles un Juridiskās komitejas ziņojumu par šo jautājumu; mudina Eiropas aģentūras līdzīgi apsvērt attiecīgas reformas;

11.  uzskata, ka ir jāveic turpmāki pasākumi, lai risinātu ētikas jautājumus, kas saistīti ar lobiju politisko lomu, to praksi un ietekmi, un sekmētu integritātes aizsardzības pasākumus nolūkā palielināt lobēšanas darbību pārredzamības līmeni; ierosina ieviest kopīgus noteikumus, kas reglamentētu lobēšanas darbības ES iestādēs;

12.  uzskata, ka pārredzamības līmenis būtu jāpalielina, saistībā ar ES lobēšanu veidojot informāciju par ietekmi uz likumdošanas procesu; prasa iesniegt ierosinājumu, kas pavērtu iespēju publicēt visus dokumentus, kas attiecas uz katru tiesību aktu izstrādes procesa posmu, un ar kuru līdz 2016. gadam tiktu īstenota neatgriezeniska pāreja no brīvprātīga uz obligātu visu ES lobēšanas darbību reģistru visām ES iestādēm;

13.  aicina Padomi pievienoties ES Pārredzamības reģistram;

14.  šajā sakarībā uzskata, ka obligātā ES reģistrā ir jāiekļauj skaidri noteikumi par tajā sniedzamās informācijas veidu, t. i., precīza un regulāri atjaunināta informācija par lobēšanas/ juridisko pakalpojumu veidu kopā ar detalizētu uzskaiti par kontaktiem un ieguldījumu ES tiesību aktu un politikas izstrādē; uzskata, ka pārkāpumu gadījumos piemērojamās sankcijas ir jāparedz Parlamenta uzraudzībā; aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās iesniegt savus priekšlikumus par obligāto reģistru;

15.  prasa, lai visas ES iestādes, kas to vēl nav izdarījušas, pieņemtu iekšējus noteikumus par trauksmes celšanu un īstenotu vienotu pieeju savām saistībām, koncentrējoties uz trauksmes cēlāju aizsardzību; prasa īpašu uzmanību pievērst trauksmes cēlāju aizsardzībai saistībā ar Komercnoslēpumu aizsardzības direktīvu; aicina Komisiju veicināt tiesību aktus par minimālo trauksmes cēlāju aizsardzības līmeni Eiropas Savienībā; aicina iestādes grozīt Cilvildienesta noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie ne tikai oficiāli paredz ierēdņiem ziņot par dažādiem pārkāpumiem, bet arī nodrošina pienācīgu aizsardzību trauksmes cēlājiem; aicina iestādes nekavējoties īstenot Civildienesta noteikumu 22. panta c) apakšpunktu;

16.  prasa ES iestādēm un struktūrām stingri piemērot pasākumus attiecībā uz rīcības brīvību un izslēgšanu publiskā iepirkuma jomā, katrā atsevišķā gadījumā veicot pienācīgas iepriekšējās darbības pārbaudes un piemērojot izslēgšanas kritērijus nolūkā izslēgt uzņēmumus ikvienā gadījumā, kad rodas interešu konflikts, jo tas ir būtiski, lai aizsargātu ES finanšu intereses;

17.  uzskata, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu demokrātisko pārskatatbildību attiecībā pret Savienības pilsoņiem; atgādina par sarežģījumiem, kas atkārtoti radušies līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās sakarā ar sadarbības trūkumu no Padomes puses; uzstāj — lai nodrošinātu efektīvu budžeta kontroli un iestādes demokrātisko pārskatatbildību, Parlamentam un Padomei ir jāsadarbojas;

18.  uzstāj, ka Padomei tāpat kā pārējām iestādēm ir jāievēro pārskatabildības un pārredzamības principi;

19.  norāda, ka ES iestāžu gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma attiecībā uz pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes regulējuma ievērošanu; prasa ES iestādēm savos gada ziņojumos iekļaut standarta nodaļu par minētajiem elementiem;

20.  uzskata, ka Komisijas pirmais divgadu ziņojums par korupcijas apkarošanu ir daudzsološs mēģinājums labāk izprast korupciju visās tās dimensijās, izstrādāt efektīvus risinājumus cīņai ar to un sagatavot iespējas palielināt atbildību pret ES pilsoņiem publiskajā telpā; šajā sakarībā atkārtoti pauž, cik svarīga ir stingra ES neiecietības politika pret krāpšanu, korupciju un slepenu vienošanos; tomēr pauž nožēlu par to, ka minētajā ziņojumā netika iztirzāta ES iestāžu iekšējā pretkorupcijas politika;

21.  norāda, ka sarežģītā un daudzšķautņainā korupcija apdraud demokrātiju un tiesiskumu, kā arī rada šķēršļus un kaitējumu ES ekonomikai, uzticamībai un reputācijai (jo īpaši izmantojot slēpšanu un spiedienu, lai atkāptos no sākotnējiem politiskajiem mērķiem vai rīkotos konkrētā veidā);

22.  prasa, lai Komisija ne vēlāk kā otrajā ziņojumā par korupcijas apkarošanu gan ES iestāžu, gan dalībvalstu līmenī veiktu sīkāku analīzi par vidi, kurā politika tiek īstenota ar mērķi noteikt raksturīgos izšķirošos faktorus, apdraudētās jomas un riska faktorus, kas veicina korupciju;

23.  prasa Komisijai šajā sakarībā pievērst īpašu uzmanību interešu konfliktu un korupcijas novēršanai decentralizētajās aģentūrās, kuras atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, ņemot vērā to, ka tās ir salīdzinoši mazpazīstamas plašākai sabiedrībai un turklāt ir izvietotas pa visu ES;

24.  atkārtoti prasa(1) Komisijai reizi divos gados ziņot Parlamentam un Padomei par to, kā ES iestādes īsteno iekšējo pretkorupcijas politiku, un ar nepacietību gaida nākamā ziņojuma publicēšanu 2016. gada sākumā; prasa Komisijai pievienot nodaļu par ES iestāžu darba rezultātiem korupcijas apkarošanā un uzskata, ka turpmākajos Komisijas sagatavotajos korupcijas apkarošanas ziņojumos vienmēr būtu jāiztirzā visu ES iestāžu un struktūru darbība;

25.  uzskata Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) par galveno korupcijas apkarošanas dalībnieku un tādēļ uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai šī iestāde darbotos efektīvi un neatkarīgi; iesaka saskaņā ar OLAF regulu piešķirt OLAF Uzraudzības komitejai piekļuvi informācijai, kas nepieciešama, lai efektīvi īstenotu tās mandātu attiecībā uz OLAF darbību pārraudzību, un lai tai nodrošinātu budžeta neatkarību;

26.  prasa, lai ES pēc iespējas ātrāk pieteiktos dalībai Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO), un lai Parlamentam tiktu sniegta atjaunināta informācija par situāciju saistībā ar minēto pieteikumu;

27.  aicina Komisiju nekavējoties īstenot savu ziņošanas pienākumu, kas paredzēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijā;

28.  atbalsta pastiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm nolūkā apmainīties ar zinātību un labāko praksi, pastiprināt starptautiskos nolīgumus par tiesu iestāžu un policijas sadarbību un pulcēt ES, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Padomes pārstāvjus, lai vienotos par saskaņotu rīcību korupcijas apkarošanā;

29.  atzīst Eiropola un Eurojust nozīmīgo lomu organizētās noziedzības, tostarp korupcijas, apkarošanā; uzskata, ka minētajām aģentūrām būtu jāpiešķir papildu pilnvaras šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz transnacionāliem gadījumiem; iesaka Eiropas Prokuratūrai (EPPO) piešķirt mandātu, kas ietvertu organizētās noziedzības, tostarp korupcijas, apkarošanu; uzsver, ka būtu vēl precīzāk jānosaka EPPO uzdevumi un atbildības jomas, lai novērstu iespējamu pārklāšanos ar valstu iestāžu darbu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Nedzhmi Ali, Inés Ayala Sender, Ryszard Czarnecki, Dennis de Jong, Tamás Deutsch, Martina Dlabajová, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Bogusław Liberadzki, Verónica Lope Fontagné, Monica Macovei, Georgi Pirinski, Claudia Schmidt, Igor Šoltes, Marco Valli, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Benedek Jávor, Marian-Jean Marinescu, Julia Pitera, Miroslav Poche, Patricija Šulin

(1)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par 2013. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0062).


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (8.12.2015)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs

(2015/2041(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Nessa Childers

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Vispārīgi jautājumi

1.  atsaucoties uz 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2015. finanšu gadam, uzstāj, ka ir vajadzīga juridiski saistoša sistēma, lai aizstātu paziņojumu „Komisijas ekspertu grupu regulējums: horizontālie noteikumi un publiski pieejams reģistrs“(1) nolūkā nodrošināt piemērojamo noteikumu pilnīgu un konsekventu īstenošanu visos Komisijas ģenerāldirektorātos (ĢD);

2.  uzsver, ka vispārējais ES pētniecības politikas mērķis attiecībā uz publiskā un privātā sektora partnerību izveidi starp uzņēmumiem un akadēmiskajām aprindām ir pretrunā tam, ka regulatoriem ES ir vajadzīgi neatkarīgi pētījumi par nozares produktiem; aicina Komisiju izvērtēt sistēmiskos drošības pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus attiecībā uz nozares produktu regulējumu un politikas īstenošanu;

3.  aicina Komisiju risināt pašreizējo strukturālo interešu konfliktu ar reglamentētajiem produktiem saistītā riska publiskajā novērtēšanā, proti, situāciju, kurā šo produktu izvērtēšana lielā mērā vai pilnībā ir balstīta uz pētījumiem, ko veic pretendenti vai viņu algotas trešās personas, savukārt neatkarīgie pētījumi pārāk bieži netiek ņemti vērā vai tiek noraidīti; uzstāj — ražotājiem arī turpmāk būtu jānodrošina pētījumi un ar šiem pētījumiem saistītās izmaksas būtu jāsadala starp lielajiem uzņēmumiem un MVU pēc taisnīguma principa, pamatojoties uz to attiecīgo tirgus daļu, tomēr visiem vērtētājiem būtu jānosaka pienākums savā novērtējumā pilnībā ņemt vērā neatkarīgus salīdzinošās izvērtēšanas zinātniskos konstatējumus;

4.  atzinīgi vērtē privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un izstrādē; atgādina, ka visvairāk ekspertu ir piedalījušies privātā sektora finansētos pētniecības projektos; atgādina arī, ka zināšanas ir ierobežots resurss un ekspertu grupām nevajadzētu liegt piekļuvi tam;

Starptautiskie jautājumi

5.  aicina Komisiju savlaicīgi izstrādāt un izplatīt publiskus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus visu ekspertu grupu dalībnieku atlasei, kuri jāreģistrē Pārredzamības reģistrā, un nodrošināt atbilstību ESAO pamatnostādnēm par interešu konflikta pārvaldību civildienestā un pienācīgu rūpību šajā jomā ik gadu veiktajās pārbaudēs;

6.  mudina Komisiju pārņemt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskā Vēža izpētes aģentūras piemēru, izveidojot pieaicināto ekspertu statusu, kas sniegtu tai iespēju izmantot ārējo ekspertu pakalpojumus, vienlaikus nepieļaujot struktūrām ar faktisku, iespējamu vai šķietamu interešu konfliktu īstenot ekspertu grupu dalībnieku balsošanas un tekstu izstrādes prerogatīvas;

7.  mudina visas attiecīgās ES iestādes īstenot PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli 5. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka pusēm ir jāaizsargā tabakas kontroles politika no komerciālām un cita veida tabakas industrijas interesēm, saskaņā ar ieteikumiem, kas iekļauti tās pamatnostādnēs; mudina Komisiju publicēt ar PMI un citiem tabakas uzņēmumiem noslēgto nolīgumu novērtējumu un iepriekš minētās pamatkonvencijas īstenošanas ietekmes novērtējumu; pauž nožēlu par to, ka sarakste starp Komisiju un koncernu British American Tobacco nesen publiskota pamatīgi cenzētā veidā;

8.  pauž pārliecību, ka PMI nolīgums nebūtu jāapspriež publiski un pārredzamas debates būtu jārīko pēc PMI nolīguma izvērtējuma publicēšanas; aicina Komisiju izskatīt pieejamās alternatīvas;

9.  uzskata — kamēr Komisija pēc noteiktā termiņa joprojām nav iesniegusi ietekmes novērtējumu, atjaunināts kontrabandas un viltošanas novēršanas nolīgums ar tabakas industriju nav piemērots instruments, lai risinātu tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību, jo īpaši ņemot vērā Tabakas izstrādājumu direktīvas 15. pantu un PVO Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu, ko pieņēma PVO Pamatkonvencijas puses;

10.  uzsver nepieciešamību atbilstīgi 8. panta 2. punktam PVO Protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu izveidot no tabakas nozares neatkarīgu cigarešu viltošanas uzraudzības un izsekošanas sistēmu, jo īpaši situācijā, kad konfiscētās kontrabandas preces netiek nosūtītas novērtēšanai neatkarīgā laboratorijā un ņemot vērā nozares ieinteresētību uzskatīt konfiscētās preces par viltotām saskaņā ar kontrabandas un viltošanas novēršanas nolīgumu, kā rezultātā savukārt tiek zaudēti muitas ieņēmumi Savienībai;

Lobēšanas jautājumi

11.  aicina Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi informācijai par lobēšanas darbībām, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un integritāti ES iestādēs; uzskata, ka publiska piekļuve informācijai par lobēšanas darbībām ir būtiskas ES pilsoņu tiesības un ir nepieciešama, lai pienācīgi īstenotu demokrātiju;

12.  prasa, lai ES iestādes un to darbinieki, kā arī aģentūras neaicinātu nereģistrētus lobistus uz uzklausīšanām un citiem oficiāliem pasākumiem; prasa, lai visi šādi noteikumi tiktu piemēroti arī Komisijas TTIP sarunu grupai;

13.  aicina ES iestādes izveidot publiski pieejamu reģistru internetā, kurā būtu visi ieinteresēto personu nostājas dokumenti, un noteikt pienākumu visiem reģistrētajiem lobistiem vienlaicīgi iesniegt šajā reģistrā visus nostājas dokumentus, kurus tie sniedz iestāžu locekļiem vai darbiniekiem;

ES jautājumi

14.  uzskata, ka laikā, kad pieaug eiroskepticisms, ir svarīgi stiprināt sabiedrības uzticēšanos ES iestādēm un cilvēkiem, kuri tās vada, un, ka ir ļoti būtiski paust stingru apņemšanos ievērot pārredzamības principu, nodrošinot iestāžu integritāti un korupcijas apkarošanu;

15.  atgādina, ka Eirobarometra 2014. gada aptaujā tika konstatēts, ka 70 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ES iestādēs pastāv korupcija, un tādēļ aicina iestādes steidzami novērst šo sabiedrības uzticēšanās trūkumu;

16.  jo īpaši aicina Komisiju pārskatīt savu 2002. gada paziņojumu par vispārējiem principiem un standartiem konsultācijās ar ieinteresētajām personām(2);

17.  aicina Komisijas priekšsēdētāju paplašināt jauno pārredzamības pasākumu piemērošanas jomu, attiecinot tos ne tikai uz komisāriem un ģenerāldirektoriem, bet arī citiem ES augstākā ranga ierēdņiem, kuri ir cieši iesaistīti likumdošanas procesā un regulāri tiekas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, nodaļu vadītājiem;

18.  norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu personām ir tiesības piekļūt publiskiem dokumentiem, un nosoda to, ka viena no galvenajām pārredzamības problēmām, ar kurām saskaras Eiropas iestādes, ir to biežie atteikumi piešķirt piekļuvi dokumentiem un informācijai;

19.  aicina Komisiju izpētīt iespējas, kas aptver tiesību aktus un institucionālo un administratīvo kārtību, un veikt konkrētus pasākumus, lai izveidotu sistēmu nolūkā uzlabot pārvaldību un skaidri pārstāvēt nākamās paaudzes, lai labāk integrētu viņu tiesības lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā Eiropas līmenī;

20.  uzsver, ka Komisijai vajadzētu uzlabot zinātnisko ieteikumu izmantošanas integritāti, jo īpaši nevis cenšoties rast politisko līdzsvaru, bet gan izmantojot visobjektīvāko un autoritatīvāko pieejamo informāciju;

21.  aicina Komisiju vienkāršot piekļuvi informācijai un nodrošināt lielāku pārredzamību, piemērojot noteikumus par izņēmumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā;

22.  stingri iesaka noteikt 5 gadu nogaidīšanas periodu attiecībā uz komerciālām interesēm kā priekšnoteikumu, lai kandidāti eksperti varētu piedalīties zinātniskajās apspriežu grupās kā pilntiesīgi locekļi ar projektu sagatavošanas un lēmumu pieņemšanas pienākumiem;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pieprasīt tās locekļiem publiskot informāciju par sanāksmēm, kuras viņi un viņu biroji rīko ar organizācijām un pašnodarbinātām personām par jautājumiem, kas attiecas uz ES politikas izstrādi un īstenošanu;

24.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek piešķirta piekļuve dokumentiem un informācijai par oficiāliem brīdinājumiem, kas sniegti dalībvalstīm, un pienākumu neizpildes procedūrām, kas pret tām uzsāktas, kā arī par to, kā tiek izpildīti Tiesas spriedumi;

25.  ņem vērā un atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot pārredzamību TTIP sarunās un aicina Komisiju turpināt šos centienus un nodrošināt visiem EP deputātiem vieglu piekļuvi sarunu tekstiem;

26.  mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieku labāka regulējuma, iestāžu attiecību, tiesiskuma un Pamattiesību hartas jautājumos turēt savu solījumu un nekavējoties nākt klajā ar priekšlikumiem ieviest iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru, tostarp atbilstošiem sankciju mehānismiem organizācijām, kuras neievēro noteikumus; aicina Padomi kā vienu no Savienības likumdevējiem ievērot ar Pārredzamības reģistru saistītās prasības;

Zinātība

27.  lai risinātu problēmas, ko rada nelabvēlīgu pētījumu rezultātu selektīva izslēgšana, ierosina paredzēt, ka zinātnisko pētījumu un izmēģinājumu iepriekšēja reģistrēšana, norādot to darbības jomu un paredzamo beigu datumu, varētu būt nosacījums to izmantošanai pārvaldības un politikas veidošanas procesos;

28.  ņemot vērā savu lomu publisko lēmumu pieņemšanas procesu integritātes aizsardzībā, pauž bažas par dažiem maldinošas ekonomisko interešu reģistrācijas prakses gadījumiem ekspertu grupās, kā rezultātā šīs pārstāvētās intereses ir nelīdzsvarotas gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē, kā arī par līdzsvara trūkumu attiecībā uz interesēm, kas nav saistītas ar ekonomiku, vai politiskām interesēm;

29.  mudina Komisiju nodrošināt, ka konsultācijās tiek iztirzāti atvērti jautājumi, kas rosina saturīgas politiskās diskusijas, nevis ir vērsti tikai uz to, lai apstiprinātu politiskos virzienus vai jau izraudzītas iespējas; aicina Komisiju nodrošināt līdzsvarotu dalību konsultācijās, atspoguļojot ieinteresēto pušu daudzveidību;

30.  uzskata — lai nodrošinātu faktiski līdzsvarotu dalību, publicējot uzaicinājumus iesniegt pieteikumus, būtu īpaši jācenšas nodrošināt, ka tiek pārstāvētas dažādas attiecīgo ekspertu nozares — gan no zinātniskajām aprindām, gan pilsoniskās sabiedrības;

31.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ieceri pārskatīt ekspertu grupas locekļu klasifikāciju ekspertu grupu reģistrā; uzskata, ka tādējādi tiktu panākta locekļu kategorizācijas atbilstība Pārredzamības reģistrā izmantotajai kategorizācijai;

32.  aicina Komisiju tiesību aktos noteikt juridiski saistošus pasākumus un sankcijas, lai nodrošinātu, ka dalība ekspertu grupās un līdzīgās struktūrās, kas sniedz tai padomus, ir precīzi un saskaņoti līdzsvarota, pienācīgi ņemot vērā dalībnieku kompetenci un jaunāko pieredzi par apspriežamajiem jautājumiem, un kategorizēta dalībnieku pārstāvēto interešu ziņā atbilstīgi Eiropas ombuda ieteikumiem saistībā ar patstāvīgo izmeklēšanu OI/6/2014/NF;

33.  uzskata, ka ar ekspertu grupu procedūrām un apspriešanām saistītās informācijas izpaušanas vispārējais līmenis ir nepietiekams; aicina Komisiju nodrošināt sīkāku ziņu savlaicīgu sniegšanu apkopotā veidā, jo īpaši attiecībā uz apakšgrupām; mudina Komisiju nodrošināt, lai ekspertu sniegtās interešu deklarācijas, kā arī ekspertu grupu sanāksmju protokoli būtu publiski pieejami tās tīmekļa vietnē;

34.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ieviest jaunus noteikumus par to personu interešu konfliktiem, kuras kā ekspertu grupu locekļus ieceļ privātpersonas statusā; uzsver, ka visiem ekspertiem ir jāiesniedz interešu deklarācija publicēšanai ekspertu grupu reģistrā;

35.  aicina Komisiju uzraudzīt ekspertu neatkarību visā to pienākumu veikšanas laikā, ņemot vērā to, ka minētajā laikposmā var rasties jaunas ekonomiskās intereses;

36.  atzīst, ka ekspertu grupām ir nepieciešama piekļuve labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām;

37.  uzskata, ka prasība par ārkārtīgi specifiskām tehniskām zināšanām nav pamatots iemesls, lai neizmantotu uzaicinājumu iesniegt pieteikumus;

Aģentūras

38.  uzsver, ka ES aģentūrās ir nepieciešami neatkarīgi eksperti un lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, lai likvidētu interešu konfliktus aģentūru darba grupās;

39.  uzsver, ka aģentūrām savi lēmumi būtu jābalsta uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem; atgādina, ka zinātnisko precizitāti nodrošina salīdzinošās izvērtēšanas process un rezultātu pārredzamība un reproducējamība;

40.  lai nodrošinātu pamatotus un neatkarīgus zinātniskos ieteikumus politikas izstrādei, uzsver, ka ir svarīgi atvēlēt pienācīgus līdzekļus, lai ES specializētajās aģentūrās izstrādātu iekšējās speciālās zināšanas, cita starpā nodrošinot iespēju veikt publicējamu pētniecību un testēšanu, kas tādējādi stiprinātu interesi par publisko sektoru regulējuma konsultāciju jomā, nepārtraucot zinātnieku akadēmiskās karjeras gaitu;

41.  uzstāj, ka visiem datiem, ko ikviena aģentūra izmanto, lai sniegtu jebkādus konkrētus zinātniskus secinājumus, ir jābūt pieejamiem mašīnlasāmā formā, lai nodrošinātu zinātnisko pārbaudi un pastāvīgu progresu; uzstāj — lai gan ir jānodrošina personas privātuma aizsardzība, nedrīkst pieļaut, ka komercnoslēpumu klauzulas un tirdzniecības noslēpumu tiesību akti negatīvi ietekmē datu izpaušanu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt datu izpaušanas noteikumu pienācīgu īstenošanu;

42.  aicina ES iestādes nodrošināt, ka aģentūru rīcībā ir līdzekļi, kas atbilst to kompetencei; atgādina, ka pašreiz vairāku aģentūru uzdevumā strādājošie eksperti nesaņem atlīdzību par savu darbu, neraugoties uz viņu ieguldījuma stratēģisko nozīmi sabiedrības veselības un vides aizsardzības ziņā;

43.  attiecībā uz ES aģentūrām uzsver, ka netiek pietiekami izmantots zinātnes ekspertu grupu iespējamo dalībnieku un komiteju pašnovērtējums, lai izvērtētu iespējamos interešu konfliktus; mudina aģentūras izveidot proaktīvu pārbaužu sistēmu;

44.  uzsver, ka Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) būtu jānodrošina maksimāla pārredzamība, sniedzot piekļuvi klīnisko pētījumu ziņojumiem, un atzinīgi vērtē tās lēmumu proaktīvi publicēt ziņojumus par klīniskajiem pētījumiem, lai pamatotu savus lēmumus par konkrētām zālēm;

45.  mudina ES aģentūras arī turpmāk īstenot savus centienus, piemērojot stingrus kritērijus un procedūras, lai nodrošinātu savu zinātnes ekspertu grupu neatkarību no ekonomikas nozarēm un ar ekonomiku nesaistītajām nozarēm, kuras ietekmē šo grupu apsvērumi, un no politiskās ietekmes, ko varētu īstenot personas, kurām attiecībā uz konkrēto jautājumu ir īpaša programma, nolūkā pienācīgi novērst interešu konfliktus, īpaši uzsverot iespēju izmantot pieaicināto ekspertu statusu, lai varētu izmantot tādu ekspertu ieguldījumu, kuriem ir saikne ar attiecīgo regulēto nozari, bet kuri ir izslēgti no dalības zinātnisku atzinumu izstrādāšanas vai lēmumu pieņemšanas procesā;

Ar Eiropas Parlamentu saistītie jautājumi

46.  atzinīgi vērtē sava izpētes dienesta darba augsto kvalitāti; uzsver nepieciešamību piešķirt vairāk līdzekļu minētajam dienestam un arī turpmāk garantēt tā administratīvo neatkarību, kalpojot sabiedrības interesēm;

47.  pauž apņemšanos izveidot atvērtu datu bāzi ar meklēšanas funkciju par EP deputātu interešu deklarācijām, lai nodrošinātu pilsoniskajai sabiedrībai lielāku pārredzamību un kontroles iespējas;

48.  aicina ES iestādes veikt pasākumus, lai attiecībā uz ES augstākā ranga ierēdņiem un EP deputātiem ieviestu vai uzlabotu minimālo „nogaidīšanas periodu” praksi, kuri būtu jāpiemēro, pirms bijušajiem ierēdņiem vai vēlētajiem pārstāvjiem tiktu piešķirtas tiesības ieņemt ar lobēšanu saistītus amatus, kas varētu radīt interešu konfliktus vai priekšstatu par to rašanos, tādējādi izvairoties no „virpuļdurvju” situācijām; vienlaicīgi aicina publiskot to bijušo augstākā ranga ES ierēdņu vai EP deputātu vārdus, kuri ir beiguši darbu savās iestādēs un strādā, īstenojot privātas intereses.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

1.12.2015

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

68

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marco Affronte, Pilar Ayuso, Zoltán Balczó, Catherine Bearder, Ivo Belet, Simona Bonafè, Biljana Borzan, Soledad Cabezón Ruiz, Nessa Childers, Birgit Collin-Langen, Mireille D’Ornano, Miriam Dalli, Jørn Dohrmann, Ian Duncan, Stefan Eck, Bas Eickhout, Eleonora Evi, José Inácio Faria, Karl-Heinz Florenz, Francesc Gambús, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Jens Gieseke, Julie Girling, Sylvie Goddyn, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Andrzej Grzyb, Jytte Guteland, György Hölvényi, Anneli Jäätteenmäki, Benedek Jávor, Karin Kadenbach, Giovanni La Via, Peter Liese, Norbert Lins, Susanne Melior, Massimo Paolucci, Gilles Pargneaux, Piernicola Pedicini, Pavel Poc, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, Annie Schreijer-Pierik, Davor Škrlec, Renate Sommer, Tibor Szanyi, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Nils Torvalds, Jadwiga Wiśniewska, Damiano Zoffoli

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Guillaume Balas, Renata Briano, Nicola Caputo, Mark Demesmaeker, Christofer Fjellner, Luke Ming Flanagan, Krzysztof Hetman, Merja Kyllönen, Gesine Meissner, József Nagy, James Nicholson, Alojz Peterle, Bart Staes, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marie-Christine Boutonnet, Anja Hazekamp, Jiří Maštálka

(1)

Komisijas paziņojums C (2010)7649, 10.11.2010.

(2)

COM(2002)0704, 11.12.2002.


Juridiskā komitejaS ATZINUMS (5.2.2016)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs

(2015/2041(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pavel Svoboda

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi pastiprināt ES iestāžu leģitimitāti, pārskatatbildību un efektivitāti un paaugstināt ES iedzīvotāju uzticēšanās līmeni, un uzskata, ka ES labas pārvaldības noteikumi ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu šo mērķi — reaģētu uz iedzīvotāju paustajām raizēm, nodrošinot viņiem ātras, precīzas un uzskatāmas atbildes;

2.  uzsver, ka, kaut arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā ir noteiktas tiesības uz labu pārvaldību, saskaņā ar kuru katrai personai ir tiesības uz savas lietas objektīvu un godīgu izskatīšanu saprātīgā termiņā Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās, tostarp arī katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms individuāla pasākuma veikšanas, tiesības iepazīties ar lietu, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes un profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus un pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus, saskanīgu un visaptverošu administratīvo tiesību kodificēto noteikumu kopuma trūkums apgrūtina iedzīvotāju spēju saprast savas no ES tiesībām izrietošās administratīvās tiesības, tādējādi liedzot viņiem iespēju viegli piekļūt šīm tiesībām un tās pilnībā izmantot; uzskata, ka pārredzamība ir nepieciešama, lai uzlabotu iedzīvotāju sapratni par ES lēmumu pieņemšanu un palielinātu uzticību ES iestādēm;

3.  uzskata, ka Eiropas administratīvā procesa tiesības, ko piemērotu ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām to attiecībās ar sabiedrību, veicinātu augsta līmeņa pārredzamību un pārskatatbildību, palielinātu pilsoņu uzticēšanos atvērtai, efektīvai un neatkarīgai ES pārvaldei attiecībā uz viņu tiesībām un pastiprinātu viņu procesuālās tiesības saskarē ar ES iestādēm;

4.  šajā sakarībā atgādina, ka 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā, ko pieņēma ar pārliecinošu balsu vairākumu, Parlaments prasīja pieņemt ES regulu par Eiropas administratīvā procesu; pauž nožēlu, ka Komisija šajā sakarībā nav darījusi neko; prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, kurš saturētu precīzu un saistošu ES administratīvo noteikumu kopumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 298. pantu, kurā ir noteikta prasība pēc atvērtības, efektivitātes un neatkarības, kā arī, pamatojoties uz ES tiesību vispārējiem principiem, kas ir izkristalizēti Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrā; atgādina, ka saskaņā ar LES 10. panta 3. punktu un 11. panta 2. punktu un LESD 15. pantu pārredzamība ir Eiropas Savienības demokrātijas pamatvērtība;

5.  uzskata, ka Parlamentam un Padomei būtu jāievēro plašākas pārredzamības saistības, jo īpaši attiecībā uz trialogiem un samierināšanās procedūrām; atgādina par vajadzību uzlabot likumdošanas sarunu pārredzamību un uzsver to, cik svarīgi ir pēc katra trialoga publicēt sarunu rezultātus un Parlamenta sarunu grupas pilnvarojumu noteikt plenārsēdēs, lai uzlabotu pārredzamību attiecībā uz pirmā lasījuma nolīgumiem, par kuriem parasti vienojas, īstenojot trialogu;

6.  uzskata, ka tiesiskumu veicinošas proaktīvas pārredzamības kultūras priekšnosacījums ir skaidri un efektīvi mehānismi, ar kuriem pārvalda un novērš interešu konfliktus ES iestādēs un padomdevējās struktūrās; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka nav spēkā kopīgs rīcības kodekss attiecībā uz Eiropadomi, kā rezultātā ir grūti novērtēt, vai ir garantēta integritāte un tiek noteikti sodi par iespējamu neatbilstīgu rīcību, un aicina Eiropadomi ieviest visaptverošus integritātes noteikumus, kas būtu jāievēro tās priekšsēdētājam un viņa/viņas birojam; mudina Padomi pārskatīt tās piekļuves dokumentiem politiku un saskaņot to ar attiecīgajām Pamattiesību hartas normām;

7.  atgādina, cik svarīga ir piekļuve dokumentiem, un tāpēc prasa veikt vērienīgu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārstrādi, un pauž nožēlu par to, ka patlaban pārskatīšanas process Padomē ir nonācis strupceļā; pieņem zināšanai ES Tiesas judikatūru, jo īpaši lietas C-39/05 P un C-52/05 P, kurās Tiesa ir izstrādājusi likumdošanas un administratīvā procesa dokumentu atšķirības kritērijus attiecībā uz gadījumiem, kad tiek vērtēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek publiskoti ar likumdošanas procesu saistīti dokumenti; atgādina, ka, ļaujot iepazīties ar dokumentiem, ir jāievēro noteikumi par datu aizsardzību;

8.  uzsver, ka, cenšoties panākt lielāku ES iestāžu pārredzamību, ir jāveic arī Eiropas Parlamenta rīcības kodeksa pārskatīšana; uzskata, ka vienam no kodeksa pārskatīšanas aspektiem pavisam noteikti ir jābūt to blakus darbību aizliegumam, kas acīmredzami ir uzskatāmas par Eiropas Parlamenta deputātu atrašanos interešu konfliktā; turklāt piezīmē, ka nolūkā novērst interešu konfliktu kategoriski ir jāaizliedz atlīdzība, kādu interešu grupu pārstāvji maksā Eiropas Parlamenta deputātus apkalpojošajiem darbiniekiem;

9.  pauž nožēlu par to, ka netiek pārbaudīta valstu pārstāvju Eiropas Savienības Padomē un tās prezidentūrā integritāte un/vai finanšu intereses, un mudina Padomi ieviest īpašu ētikas kodeksu, tostarp sankcijas, ar kā palīdzību tiktu novērsti valstu pārstāvjiem raksturīgi riski;

10.  papildus tam aicina Padomi pieņemt visaptverošu rīcības kodeksu, kas reglamentētu interešu konfliktus un paredzētu efektīvus līdzekļus sankciju piemērošanai par neatbilstīgu rīcību, kurā būtu vainojami divu ES padomdevēju iestāžu, proti, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, locekļi un darbinieki;

11.  aicina ES aģentūras pieņemt saskanīgas politikas pamatnostādnes attiecībā uz valdes locekļu un direktoru, zinātniskajās komitejās strādājošo ekspertu un apelācijas padomju locekļu interešu konflikta novēršanu un pārvaldību un pieņemt un īstenot precīzu interešu konfliktu politiku, kuras pamatā būtu ceļvedis par vienotās pieejas ES decentralizētajām aģentūrām izpildes pasākumiem;

12.  ierosina, lai Juridiskā komiteja ne tikai pārbaudītu izvirzīto komisāru finanšu interešu deklarācijas no formas viedokļa, bet arī skatītu tās pēc būtības, lai novērstu jebkādus interešu konfliktus; atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda aicinājumu Komisijai savas „virpuļdurvju efekta” lietas izskatīt bargāk, lai novērstu interešu konfliktus; konkrētāk prasa, lai pilnībā tiktu īstenots Civildienesta noteikumu 16. pants; atgādina, ka 2015.gada 8. septembra rezolūcijā par Komisāru uzklausīšanas jomā izveidotām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze(1), Parlaments tās 4. punktā uzskatīja, „ka Juridiskās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību, kas pamatots uz finansiālo interešu deklarāciju vērtējumu pēc būtības, ir būtisks nosacījums tam, lai atbildīgā komiteja rīkotu uzklausīšanu”. Līdz ar to jāteic, ka minētās rezolūcijas 13. punktā ir teikts, ka Juridiskajai komitejai būtu jāpieņem „vadlīnijas ieteikuma vai patstāvīgā ziņojuma formā nolūkā veicināt ar komisāru interešu deklarācijām saistīto procedūru reformēšanu”;

13.  ir pārliecināts, ka, ņemot vērā attiecības ar interešu grupu pārstāvjiem, ir svarīgi izveidot obligātās pārredzamības reģistru, kura satura veidošanā piedalītos Komisija, Padome un Parlaments, nolūkā sasniegt minimālo likumdošanas pārredzamības pakāpi;

14.  visbeidzot, uzskata, ka efektīva trauksmes cēlēju aizsardzība palīdzētu palielināt gan sabiedrības interesi par Eiropas iestādēm, gan demokrātisko pārskatatbildību tajās; aicina Komisiju izstrādāt trauksmes cēlēju regulējumu, lai nodrošinātu viņu anonimitāti un aizsargātu viņus pret jebkādām represijām; atgādina Parlamenta pieprasījumu Komisijai apsvērt iespēju izveidot Eiropas trauksmes cēlēju aizsardzības programmu un atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu par to, vai ES iestādes ievēro pienākumu ieviest iekšējos trauksmes cēlēju noteikumus; konstatē, ka Ombuda secinājumi par to, ka lielākā daļa ES iestāžu vēl joprojām nav pienācīgi ieviesušas trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumus, kā tas bija prasīts pēc Civildienesta noteikumu pārveides 2014. gadā; pieprasa, lai visas ES iestādes, kas to vēl nav izdarījušas, steidzami pieņemtu iekšējus noteikumus par trauksmes celšanu un savas saistības pildītu saskaņā ar vienotu pieeju.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.1.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Max Andersson, Joëlle Bergeron, Marie-Christine Boutonnet, Jean-Marie Cavada, Kostas Chrysogonos, Therese Comodini Cachia, Mady Delvaux, Laura Ferrara, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Dietmar Köster, Gilles Lebreton, António Marinho e Pinto, Jiří Maštálka, Emil Radev, Julia Reda, Evelyn Regner, Pavel Svoboda, Axel Voss, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sergio Gaetano Cofferati, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Evelyne Gebhardt, Jytte Guteland, Heidi Hautala, Constance Le Grip, Angelika Niebler, Virginie Rozière

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0287.


Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejaS ATZINUMS (18.2.2016)

Konstitucionālo jautājumu komiteja

par pārredzamību, atbildību un integritāti Eiropas Savienības iestādēs

(2015/2041(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Sylvie Guillaume

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par tās ieceri 2016. gadā iesniegt iestāžu nolīguma projektu par interešu grupu pārstāvju pārredzamības reģistra pārskatīšanu; uzstāj, lai, apspriežoties pirms šā priekšlikuma, vienādā mērā tiktu ņemti vērā dažādie paustie viedokļi; uzskata, ka ir jāuzlabo pārredzamības līmenis, izveidojot obligātu ES reģistru;

2.  prasa, lai tiktu izveidots uz brīvprātību balstīts ES lobistu „pēdas nospiedums” likumdošanas jomā; šajā sakarībā norāda uz iespēju ieviest Komisijas priekšlikumu un Parlamenta ziņojumu pielikumus, kuros būtu precīzi minēts, kuram lobistam bija būtiska ietekme uz attiecīgo priekšlikumu un ziņojumu tekstu; mudina Eiropas Parlamenta deputātus un Padomes pārstāvjus pašiem publicēt informāciju par savām tikšanās reizēm ar ieinteresētajām personām, kā to dara Komisija;

3.  prasa, lai tās Eiropas iestādes, kas ir pieņēmušas rīcības kodeksu, tostarp Parlaments, pastiprināti veiktu uzraudzības un īstenošanas pasākumus, piemēram, pārbaudītu finansiālo interešu deklarācijas; atzīmē, ka uzraudzības un sodīšanas struktūrām ir jābūt politiski neatkarīgām;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri reizi divos gados publicēt ziņojumu par korupcijas situāciju Eiropas Savienībā; prasa, lai Komisija nekavējoties iesniegtu pielikumu tās pirmajam ziņojumam par korupcijas apkarošanu, kurā no šā viedokļa būtu izsmeļoši aprakstīta korupcijas situācija ES iestādēs;

5.  aicina Komisiju nolūkā nodrošināt to, lai iestādes ievērotu Eiropas Padomes pieņemtos korupcijas apkarošanas standartus, turpināt diskusijas par ES pievienošanos Pretkorupcijas starpvalstu grupai (GRECO), kuru rezultātā būtu jānosaka šīs pievienošanās pagaidu termiņš;

6.  izsaka nožēlu par nelielo progresu, kas gūts, aizsargājot trauksmes cēlējus un žurnālistus, kuriem cīņā pret korupciju var būt ievērojama loma; līdz ar to pauž nožēlu arī par to, ka Komisija nav reaģējusi uz Eiropas Parlamenta prasību pārbaudīt Eiropas trauksmes cēlēju aizsardzības programmas izveides iespējas; aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām iesniegt paziņojumu par šo tematu, pamatojoties uz situācijas novērtējumu no trauksmes cēlēju regulējuma valstu līmenī viedokļa, un izskatīt iespējamu plānu par noteikumu minimuma pieņemšanu attiecībā uz trauksmes cēlējiem;

7.  pauž nožēlu arī par niecīgajiem panākumiem, kas gūti, novēršot tādu cieņas aizskaršanu reglamentējošo tiesību aktu izmantošanu ļaunprātīgā nolūkā, ar kuriem cenšas iebiedēt žurnālistus un pārējos, kas izmeklē ziņas par korupciju; jo īpaši aicina Komisiju sākt diskusiju par tiesību aktiem, ar kuriem tiek atbalstīta kriminālsodu par cieņas aizskaršanu atcelšana dalībvalstīs;

8.  uzskata, ka neatkarīga un spēcīga Eiropas prokuratūra, kuras kompetence un atbildība būtu precīzi definēta, palīdzēs apkarot noziedzīgus nodarījumus, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, un notvert, kriminālvajāt un tiesāt tādu noziedzīgu nodarījumu izdarītājus, kuri kaitē Savienības finanšu interesēm; uzskata, ka jebkurš mazāka mēroga risinājums radītu zaudējumus Savienības budžetā; mudina Padomi no jauna iedzīvināt sarunas par PIF direktīvu nolūkā stiprināt spēkā esošo tiesisko regulējumu un uzlabot ES finanšu interešu aizsardzības efektivitāti;

9.  izsaka nožēlu par to, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem pārskatīšana Padomē ir nonākusi strupceļā; mudina Padomi ieņemt konstruktīvu nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā 2011. gada 15. decembrī pieņemto nostāju un Lisabonas līguma prasības; konstatē, ka dažas no Parlamenta rekomendācijām, kas attiecas uz pārredzamību un iespējām iepazīties ar dokumentiem, ir izpildītas; atgādina, ka pārredzamība uzlabo sabiedrības uzticību ES iestādēm, dodot iedzīvotājiem iespēju iegūt informāciju par ES lēmumu pieņemšanas procesu; iedzīvotāji būtu jāinformē rūpīgi un savlaicīgi; tādēļ atkārtoti pauž viedokli par to, ka no ES tiesību aktu un politikas virzienu leģitimitātes viedokļa ļoti svarīgi ir nodrošināt ES administrācijas un likumdošanas procesa pārredzamību; uzsver, ka pārredzamība ir „labāka regulējumaˮ stūrakmens;

10.  atkārtoti pauž ieteikumu, lai katra ES iestāde vai struktūra no savu jau esošā vadības personāla struktūru vidus ieceltu atbildīgo par pārredzamību, kas nodrošinātu tiesību ievērošanu;

11.  atgādina par vajadzību uzlabot likumdošanas sarunu pārredzamību, tostarp trialogu pārredzamību; tādēļ norāda, ka minētā trialoga sarunu pārredzamība ir jāuzlabo, atbildīgajā Parlamenta komitejā ziņojot par trialoga sarunu virzību; jo īpaši konstatē, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 73. panta 4. punktu sarunu grupai pēc katra trialoga ir jāziņo atbildīgajai komitejai un jāpiestāda dokumenti, kuros ir izklāstīts trialoga iznākums; tādēļ prasa, lai gan mutiskajā ziņojumā, gan dokumentos tiktu sniegta izsmeļoša informācija par trialoga sarunu virzību; papildus tam prasa darīt publiski pieejamu trialoga sanāksmju datumu un klātienē piedalījušos personu vārdu sarakstu;

12.  uzsver to, cik svarīgi ir paredzēt pienācīgi ilgu laikposmu starp galīgā nolīguma panākšanu katrā konkrētajā trialogā un apstiprinājuma balsojumu kompetentajā komitejā, lai kompetentās komitejas locekļi varētu ar tekstu iepazīties un to apspriest savās politiskajās grupās, pirms komitejā tiek rīkots pēdējais balsojums;

13.  prasa palielināt ES aģentūru un to attiecību ar citām ES iestādēm pārredzamību; uzsver to, cik svarīga ir aģentūru pārstāvju izvirzīšanas, ievēlēšanas un iecelšanas procesu pārredzamība, jo īpaši gadījumos, kad minēto darbību veikšanā piedalās Parlaments;

14.  uzskata, ka Komisijas pirmais divgadu ziņojums par korupcijas apkarošanu bija daudzsološs mēģinājums sniegt pārskatu par korupciju dalībvalstīs; aicina Komisiju gaidāmajā 2016. gada ziņojumā iekļaut analīzi par korupcijas risku ES iestādēs un pārskatu par lielākajām problēmām, kādas dalībvalstīs pastāv attiecībā uz korupciju, minēto problēmu novēršanas politiska rakstura ieteikumus un Komisijas veicamos turpmākos pasākumus, jo īpaši ņemot vērā korupcijas aktu negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

16.2.2016

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

49

1

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Michał Boni, Caterina Chinnici, Ignazio Corrao, Rachida Dati, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Frank Engel, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Laura Ferrara, Monika Flašíková Beňová, Lorenzo Fontana, Kinga Gál, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Jussi Halla-aho, Monika Hohlmeier, Brice Hortefeux, Sophia in ‘t Veld, Eva Joly, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Timothy Kirkhope, Barbara Kudrycka, Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Juan Fernando López Aguilar, Monica Macovei, Roberta Metsola, Claude Moraes, József Nagy, Péter Niedermüller, Soraya Post, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Branislav Škripek, Helga Stevens, Traian Ungureanu, Bodil Valero, Udo Voigt, Josef Weidenholzer, Cecilia Wikström, Kristina Winberg, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marina Albiol Guzmán, Carlos Coelho, Anna Maria Corazza Bildt, Pál Csáky, Daniel Dalton, Dennis de Jong, Gérard Deprez, Anna Hedh, Petr Ježek, Emil Radev, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Barbara Spinelli, Elissavet Vozemberg-Vrionidi


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

21.3.2017

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michał Boni, Elmar Brok, Richard Corbett, Pascal Durand, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Diane James, Ramón Jáuregui Atondo, Jo Leinen, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Markus Pieper, Paulo Rangel, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, Barbara Spinelli, Claudia Țapardel, Kazimierz Michał Ujazdowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Ashley Fox, Sven Giegold, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jérôme Lavrilleux, Rainer Wieland

Aizstājēji (200. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Laura Agea


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

20

+

ALDE

Maite Pagazaurtundúa Ruiz

ECR

Ashley Fox, Kazimierz Michał Ujazdowski

EFDD

Laura Agea

GUE/NGL

Helmut Scholz, Barbara Spinelli

NI

Diane James

PPE

Michał Boni, Esteban González Pons, Danuta Maria Hübner, Jérôme Lavrilleux, Paulo Rangel

S&D

Richard Corbett, Ramón Jáuregui Atondo, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Pedro Silva Pereira, Claudia Țapardel

VERTS/ALE

Pascal Durand, Sven Giegold

2

-

PPE

Elmar Brok, Rainer Wieland

2

0

ENF

Gerolf Annemans

PPE

Markus Pieper

 

Balsojumu labojumi un nodomi balsot

+

Gerolf Annemans

-

 

0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+  :  par

-  :  pret

0  :  atturas

Pēdējā atjaunošana - 2017. gada 16. maijaJuridisks paziņojums