Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 24. aprīļa ieteikumu par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (laika posmam no 2003. līdz 2005. gadam) (KOM(2003)0170),

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 7. aprīļa ieteikumu par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu pārskatīšanu 2004. gadā (laika posmam no 2003. līdz 2005. gadam) (KOM(2004)0238),

–   ņemot vērā Komisijas sagatavotās 2004. gada rudens ekonomikas attīstības prognozes eirozonai un Eiropas Savienībai (2004.– 2006. gads),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 2. februāra paziņojumu "Sadarbība attīstībai un darba vietu radīšanai - jauna iniciatīva Lisabonas stratēģijas īstenošanai" pavasara Eiropadomei (KOM(2005)0024);

–   ņemot vērā prezidentūras secinājumus par Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmi Lisabonā, Eiropadomes 2001. gada 15. un 16. jūnija sanāksmi Salonikos un Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmi Barselonā,

–   ņemot vērā prezidentūras secinājumus par Eiropadomes 2003. gada 20. un 21. marta, 2003. gada 16. un 17. oktobra, 2004. gada 25. un 26. martā, kā arī 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmēm, kuras notika Briselē;

–   ņemot vērā Wim Kok vadītās augstā līmeņa grupas ziņojumu "Risinot problēmas",

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 11. novembra ziņojumu "Eiropas attīstības iniciatīva – ieguldījums sistēmās un zināšanās, lai atbalstītu attīstību un nodarbinātību – nobeiguma ziņojums Eiropadomei" (KOM(2003)0690),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2003. gada 30. oktobra atzinumu par "Komitejas apkopotās pieredzes kopsavilkumu, lai novērtētu Savienībā īstenoto strukturālo reformu ietekmi ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā' (1) ,

–   ņemot vērā tā 2003. gada 12. marta rezolūciju par Eiropas Savienības ekonomikas apstākļiem – provizorisko ziņojumu pēc Komisijas ieteikuma par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (2) , tā 2003. gada 15. maija rezolūciju pēc Komisijas ieteikuma attiecībā uz dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm (2003. - 2005. gads)(3) un tā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par 2003. gada 16. un 17. oktobra Briseles Eiropadomes rezultātiem (4) ,

–   ņemot vērā tā 2004. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības ekonomiskas apstākļiem – provizorisko ziņojumu par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm(5) un tā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju pēc Komisijas ieteikuma par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu aktualizēšanu (2003.– 2005. gads) 2004. gadā (6) ,

–   ņemot vērā tā 2004. gada 26. februāra rezolūciju par gatavošanos 2004. gada pavasara augstākā līmeņa sanāksmei (7) ,

–   ņemot vērā EK līguma 99. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 112. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā tā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6–0026/2005),

A.   tā kā eirozonas un divdesmit piecu dalībvalstu Eiropas Savienības attīstība ilgstoši nav spējusi sasniegt savu potenciālo līmeni, bet gan saglabājas vāja; tā kā iedzīvotāju izturēšanās patērējot joprojām ir nogaidoša un ekonomikas perspektīvas 2005. un 2006. gadam joprojām ir nelielas, kas veicina augsta bezdarba līmeņa ilgstošu saglabāšanos, kurš samazināsies lēni; tā kā, neskatoties uz nelielajām procentu likmēm kopš Otrā Pasaules kara, gatavība izdarīt ieguldījumus ir vāja, un izmaiņas, vismaz īstermiņā, nav paredzamas; tā kā strukturālās reformas ne visās dalībvalstīs īsteno ar vajadzīgo rūpību, kaut arī tās viennozīmīgi atzina par nepieciešamām, un tā kā reformas Kopienas līmenī attīstās lēni;

B.   tā kā Lisabonas stratēģija prasa mobilizēt visus esošos instrumentus, jo īpaši Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (BEPGs ) un atbilstīgu finanšu plāna īstenošanu;

C.   tā kā sociālā, nodarbinātības un vides politika, ievērojot tās nozīmi nākamajām paaudzēm un centienos nostiprināt sociālo saliedētību, lai īstenotu ilgstošas attīstības mērķi, ir neaizstājama; tā kā atbilstoši Līgumā noteiktajiem mērķiem sociālās saliedētības stiprināšanas priekšnoteikumi ir attiecīgs sociālās aizsardzības un augsts nodarbinātības līmenis, kā arī spēja nodrošināt ilgtspējīgu pensiju sistēmu, ja tiek uzlabota ES ekonomikas konkurētspēja tā, lai panāktu attīstību un veicinātu ieguldījumus un jaunu uzņēmumu veidošanos;

D.   tā kā pārmērīgais budžeta deficīts dažās dalībvalstīs liecina par nepietiekamu strukturālo reformu īstenošanu un norāda, ka budžeta disciplīna pozitīvi ietekmē attīstību; tā kā ar budžeta disciplīnu saistītās zemās procentu likmes rada uzņēmēju nepieciešamo uzticēšanos cenu ilglaicīgai stabilitātei un tādējādi veido nepieciešamo attīstības un nodarbinātības pamatu;

E.   tā kā vēsturiski zemās procentu likmes uzņēmējos nav radījusi pārliecību, ka ir vērts ieguldīt līdzekļus;

1.   izsaka nožēlu par ievērojamo Lisabonas stratēģijas īstenošanas novilcināšanu, jo īpaši to strukturālo reformu un valsts finanšu reformas jomā dažās dalībvalstīs, bet kuru ir izraisījis lielais uzdevumu skaits; atzinīgi novērtē Wim Kok vadītās grupas izstrādātas galvenās prioritātes; aicina dalībvalstis apņēmīgi īstenot šīs galvenās prioritātes; mudina Komisiju koncentrēt centienus uz šīm jomām; uzskata, ka ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (BEPG's ) 2003.–2005. gadam nav iekļautas dalībvalstu izstrādātajā ekonomikas politikā; aicina Komisiju analizēt dalībvalstu labākos sasniegumus un izdarīt atbilstošus secinājumus; iesaka piešķirt lielāku nozīmi attīstībai un darba vietu radīšanai, atbilstoši Lisabonas stratēģijai palielinot konkurenci un konkurētspēju;

2.   norāda, ka finanšu stabilitāte un valsts finanšu reforma, kā arī, pateicoties Eiropas Centrālās bankas īstenotajai stabilitātes politikai, noteiktā zemā procentu likme ir Lisabonas stratēģijas skaidri izteikti balsti; piekrīt Ekonomikas politikas komitejas "2005. gada pārskatā par struktūrreformām" izteiktajam viedoklim, ka "noteikti ir nepieciešams makroekonomikas pamatdokuments, kas veicinātu stabilitāti un izaugsmi" un ka "valdības gūs maksimālu labumu no struktūrreformām attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību tikai atbilstīgā makroekonomiskā vidē";

3.   iesaka ieviest vienkāršojumus, lai uzlabotu dažādu Eiropas Savienībā pieejamo instrumentu koordināciju; iesaka samazināt ziņojumu un programmu skaitu gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī, lai panāktu lielāku dalībvalstu iesaisti; aicina Komisiju palielināt tās centienus, pilnveidojot iekšējo tirgu tajās nozarēs, kurās vēl joprojām ir vērojamas tirdzniecību aizsargājoši šķēršļi un ierobežojumi; aicina Komisiju nemazināt pūles, lai nodrošinātu godīgu konkurenci visās nozarēs;

4.   viennozīmīgi atbalsta Eiropas Centrālās bankas neatkarību un uzskata, ka jebkuri ekonomikas politiku veidojošu struktūru centieni ietekmēt monetāro politiku būtu pretrunā ar Līgumiem, jo šāda ietekmēšana izbeigtu neatkarību; ierosina saskaņot ekonomikas prognozes, kas ir budžeta veidošanas pamatā, un eirozonas dalībvalstu budžeta grafikus, ņemot vērā Ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu (BEPG's ) izstrādes grafikus un nodarbinātības pamatnostādnes;

5.   atkārtoti pauž prasību darba tirgus reformas īstenot tā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp elastību un drošību; atgādina par Parlamenta pastāvīgo atbalstu tādu politikas virzienu īstenošanai, kas veicina jauninājumu un rūpniecības konkurētspēju, kā arī par šajā sakarā Parlamenta pausto atbalstu mērķiem vienkāršot pārvaldi un novērst ar uzņēmumu nodokļu sistēmu saistītos šķēršļus, īstenojot tā sauktās Monti paketes noteikumus par nodokļu saskaņošanu; visbeidzot uzsver, ka kvalitatīvu darba vietu izveidei sekos darba ražīguma celšanās Eiropā;

6.   uzskata, ka paaugstināts ražīgums pats par sevi nebūs pietiekams nepieciešamās attīstības nodrošināšanai, lai aptvertu visas ekonomikas un sociālās prasības un samazinātu demogrāfisko izmaiņu sekas, jo īpaši tās, kas attiecas uz pensijas un veselības aprūpes sistēmām, un ka strukturālo reformu īstenošana nevar aizstāt makroekonomikas politiku;

7.   ir satraukts par augsto bezdarba līmeni un par nodarbinātības palielināšanas nelielajām perspektīvām gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā; aicina īpašas pūles pielikt, lai visiem, kas ir bezdarbnieki vairāk nekā sešus mēnešus, nodrošinātu konsultācijas un pārkvalificēšanās iespējas; uzsver, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir galvenā loma darba vietu veidošanā un ir satraukts par lielo MVU bankrotu skaitu 2004. gadā, vienlaicīgi izsakot nožēlu par to, ka MVU pretēji lielajiem uzņēmumiem neizdodas izmantot jau vairākus gadus eksistējošos izdevīgos finansiālos nosacījumus;

8.   uzsver, ka ir nepieciešams radīt vidi, kas veicina uzņēmumu iniciatīvu un riska uzņemšanos, kas savukārt sekmētu jaunu uzņēmumu veidošanu, samazinot administratīvo slogu mazām un vidējām firmām, vienkāršojot ar uzņēmējdarbību saistītos noteikumus, samazinot nodokļu vispārējo līmeni Eiropas Savienībā un uzlabojot MVU piekļuvi finanšu resursiem, jo īpaši riska kapitālam; ierosina reformas, ar kurām jāuzlabo MVU iespējas; vērš uzmanību uz to, ka izšķiroša nozīme var būt nelielu kredītu piešķiršanai, dibinot uzņēmumus un radot jaunas darba vietas; aicina veikt šādu instrumentu sīku pārbaudi, ņemot to vēra un veicinot to izmantošanu Kopienas līmeni;

9.   atkārto savu vēlmi, lai Eiropas Savienība pakāpeniski atbrīvotos no enerģētiski politiskās atkarības, veicinot atjaunīgos enerģijas avotus un naftas alternatīvu izstrādi, piemēram, ūdeņraža izmantošanu; norāda, ka naftas cenu pieaugumam 2004. gadā nevajadzētu izraisīt ilgstošu inflāciju, bet tas tomēr ietekmēs uzticēšanos, jo īpaši tieši samazinot iedzīvotāju pirktspēju un saglabājot nedrošību lēmumu pieņemšanā attiecībā uz ieguldījumiem, turklāt vienlaicīgi paredzot arī ārējā pieprasījuma samazināšanos; uzskata, ka ir jāpalielina tradicionālo enerģijas veidu efektivitāte, jo īpaši to, kas neapdraud Kioto Protokolā noteiktos mērķus;

10.   norāda, ka visās attīstītajās valstīs iedzīvotāji par ērtībām un rūpniecības precēm - pat lētākām un labākas kvalitātes precēm - tērē mazāk, bet savukārt vairāk - par veselības aprūpi, sakariem un atpūtu, un ka arī pakalpojumu nozares nozīme attiecībā uz Eiropas Savienības IKP un nodarbinātības līmeni ievērojami palielinās; tādējādi uzskata, ka ražīguma samazināšanās šajā nozarē ir galvenais iemesls lēnajai attīstībai Eiropas Savienībā; tādēļ mudina veicināt šajā nozarē ieguldījumus un jauninājumus informācijas un sakaru tehnoloģijās, kuriem ir būtiska nozīme ražīguma palielināšanā; iesaka padarīt šo nozari pieejamu plašākam privāto uzņēmēju lokam un veicināt tajā uzņēmējdarbību;

11.   aicina dalībvalstis enerģiski atbalstīt tālejošus ieguldījumus, veicinot ieguldījumus un sacensību pētniecības jomā, ieskaitot fundamentālus pētījumus, un attīstību, jaunākās tehnoloģijas, videi nekaitīgas tehnoloģijas, Eiropas mēroga infrastruktūras un tīklus, izglītību un mūžizglītību; iesaka palielināt valsts finansējumu pētniecības un dabaszinātņu jomā; norāda, cik liela nozīme ir tādas vides radīšanai, kas veicinātu pētniecību un attīstību, kā arī uzlabotai preču tirgus integrācijai un labvēlīgākai finanšu tirgus attieksmei pret riskam pakļautiem ieguldījumiem; uzskata, ka ieguldījumi sociālajos pakalpojumos, jo īpaši bērnu aprūpē, ir būtisks priekšnoteikums patiesai vīriešu un sieviešu vienlīdzībai un sieviešu nodarbinātības palielināšanai; aicina Komisiju vērst uzmanību uz to, ka nav pietiekami izmantotas iespējas kvalificētu darba vietu radīšanai pakalpojumu jomā gan privātajā, gan valsts nozarē, kaut gan tieši šīs darba vietas ir īpaši vērtīgas, jo tās pamata ir piesaistītas noteiktai vietai; uzsver, ka ir nepieciešams izdarīt ieguldījumus un veicināt darba vietas pakalpojumu nozarē, jo īpaši tas attiecas uz izglītības un vietējiem sociālajiem pakalpojumiem, bērnu aprūpi, veco ļaužu aprūpi un palīdzības sniegšanu mājas apstākļos; uzskata, ka jāņem vērā pieaugošā iedzīvotāju novecošana, jo tas neizbēgami izraisīs strādājošo iedzīvotāju daļas novecošanu; norāda, ka gados vecākiem strādājošiem bieži vien ir karjeras attīstības problēmas un viņi dažreiz tiek uzskatīti par pārāk veciem, lai viņus paaugstinātu amatā vai lai viņus tālāk apmācītu, jo tas pārāk dārgi izmaksā; tādējādi uzskata, ka ir ļoti būtiski radīt iniciatīvas, piemēram, konsultācijas, īpašas apmācības sistēmas, kas ir īpaši paredzētas tieši šiem cilvēkiem;

12.   norāda, ka Kopienas iekšējā tirdzniecība veido ievērojamu daļu no dalībvalstu ārējās tirdzniecības apjoma ar trešajām valstīm, un secina, ka tādēļ ir nepieciešama pilnīga Kopienas iekšējā tirgus izveidošana, lai veicinātu ekonomikas attīstību un tādējādi arī Eiropas Savienības sociālo attīstību; turklāt norāda, ka lielāko tirdzniecības daļu ar trešām valstīm veido tirdzniecība ar attīstītajām valstīm, kurās kvalifikācijas un algu apmēri ir līdzvērtīgi Eiropas Savienības dalībvalstīs esošajiem; tomēr norāda, ka strauji pieaugošie konkurenti, to skaitā Ķīna, Indija un Brazīlija, bieži spēj piedāvāt tādas pašas kvalitātes preces un pakalpojumus par konkurētspējīgākām cenām;

13.   uzskata, ka brīvas un godīgas starptautiskās tirdzniecības attīstība, kas balstās uz vienādām iespējām, pamatojoties uz Dohas attīstības programmas saistībām, sekmēs gan attīstību nabadzīgajās valstīs, gan izveidos jaunus tirgus attīstītajās valstīs, un ka vienīgi ekonomikas attīstība jaunattīstības valstīs ļaus palielināt iedzīvotāju ienākumus un sasniegt augstāka līmeņa sociālos un vides standartus; aicina Komisiju ņemt vērā šos apsvērumus, turpmāk nosakot ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes;

14.   atkārto savu vēlmi vairāk iesaistīt gan dalībvalstu parlamentus, gan Eiropas Parlamentu ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu apspriešanā; uzskata, ka tas nodrošinās ne tikai lielāku demokrātisko atbildību, bet galvenais, ka dalībvalstis efektīvāk pārņems šīs pamatnostādnes un apņēmīgāk īstenos tās;

15.   uzskata, ka ekonomikas politikas vadīšanā ir nepieciešama ticama un salīdzināma statistikas informācija un tādēļ aicina Komisiju piešķirt vairāk pieejamo līdzekļu Statistikas birojam, lai apkopotu un uzraudzītu dalībvalstu sniegto statistikas informāciju, un ir nepieciešams Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un arī citās nozīmīgās starptautiskās organizācijās pieprasīt statistikas ticamības un salīdzināmības uzlabojumus starptautiskā līmenī; uzskata, ka administratīvais slogs un ar statistikas informācijas apkopošanu saistītās izmaksas nedrīkst ierobežot uzņēmumu konkurētspēju; pieprasa koncentrēties uz galvenajiem rādītājiem, novērtējot uzņēmējdarbības iniciatīvu;

16.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un sociālajiem partneriem.

(1) OV C 32, 5.2.2004., 103. lpp. (2) OV C 61 E, 10.3.2004., 294. lpp. (3) OV C 67 E, 17.3.2004., 295. lpp. (4) OV C 82 E, 1.4.2004., 592. lpp. (5) OV C 98 E, 23.4.2004., 162. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P5_TA(2004)0378. (7) OV C 98 E, 23.4.2004., 156. lpp.