Eiropas Parlaments ,

–   ņemot 2004. gada 16. decembra rezolūciju par H.M.Barozo Komisijas stratēģiskajām politikas ievirzēm(1) ,

–   ņemot vērā spēkā esošo pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām, ko Parlamenta Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2000. gada 29. jūnijā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par tās likumdošanas un darba programmu 2005. gadam (KOM(2005)0015) un apņemšanās, ko Komisijas priekšsēdētājs H.M.Barozo 2005. gada 26. janvāri izteica Parlamentam par Komisijas likumdošanas programmu,

–   ņemot vērā Reglamenta 33. un 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā likumdošanas gada programma ir nepieciešama Eiropas Savienības iestāžu netraucētai darbībai un tā kā daudzgadu stratēģiskās programmas ieviešana pievērsīs vairāk uzmanības politikas mērķu noteikšanai Eiropas Savienībā;

B.   tā kā ciešāka sadarbība starp Eiropas Savienības iestādēm un Eiropadomes lielāka spēja nodrošināt ticamāku Eiropas Savienības jautājumu politisko vadību ir priekšnoteikumi tam, lai ES veiksmīgi pildītu savus uzdevumus;

C.   tā kā Komisija vislielāko prioritāti piešķir lielākai Eiropas labklājībai, izmantojot labāku konkurētspēju, Eiropas ekonomikas un strukturālās reformas modernizēšanu, kā arī aizstāv uzskatu, ka lielāki ieguldījumi zināšanās un cilvēkresursos ir ilgtspējīgas izaugsmes, darba vietu radīšanas un labklājības vadošie spēki un tādējādi galvenie priekšnoteikumi, lai Eiropa varētu veiksmīgi sasniegt ambiciozus mērķus vides un sociālajā jomā;

D.   tā kā mērķi attiecībā uz ekonomisko izaugsmi, darba vietu radīšanu un sociālo taisnīgumu netiks sasniegti, ja Eiropas Savienība nepastiprinās integrāciju un neuzlabos tās veikumu likumdošanas, regulēšanas un administratīvajā jomā;

E.   ņemot vērā to, cik lielu nozīmi Komisija piešķir Eiropas pilsoņu drošības palielināšanai, pastiprinot tās centienus apkarot terorismu un organizēto noziedzību, kā arī uzsverot vajadzību pēc vienotas pieejas patvēruma un imigrācijas jautājumiem, kā arī labākas ārējo robežu pārvaldības;

F.   tā kā Komisija īpaši uzsver Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātes uzlabošanu, tīrākas vides un veselīgākas nākotnes nodrošināšanu Eiropai;

G.   tā kā paplašinātā Eiropas Savienība plāno ieņemt nozīmīgāku vadošo lomu pasaulē un uzņemties lielāku atbildību pasaules mērogā, izmantojot ES spēju radīt stabilitāti un veicināt demokrātiju un cilvēktiesības, īpašu uzmanību pievēršot kaimiņvalstīm, vienlaikus sekmējot attīstību, it īpaši Āfrikā, un panākot brīvu tirdzniecību visā pasaulē;

H.   ņemot vērā to, cik liela nozīme ir pievērsta daudzpusējo un divpusējo attiecību pastiprināšanai kopumā un it īpaši patiesu un atjaunotu transatlantisko partnerattiecību attīstībai;

I.   tā kā Eiropas Savienībai ir vajadzīgi finanšu resursi, kas atbilst tās sociālo, ekonomisko un politisko ambīciju mērogam,

Konkurētspējīgāka un vienotāka Eiropa

1.   atzinīgi vērtē to, cik liela nozīme ir piešķirta Lisabonas stratēģijas īstenošanai, kas ir veids, kā Eiropas Savienībā radīt konkurētspēju, un atbalsta pasākumus, kuri ir paredzēti gan šajos paziņojumos, gan Lisabonas pārskatīšanā vidējā termiņā, lai mēģinātu nodrošināt, ka procesam ir mazāk mērķu un ka tie ir papildinošāki, kā arī lai ir ievērots precīzs mērķu sasniegšanas grafiks nākamajos piecos gados;

2.   aicina Komisiju, kā jau prasīts, pieņemt tādu pašu grafiku ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanai, jo tas uzskata, ka vides politika ir ekonomikas iespēja, it īpaši ņemot vērā tās ietekmi uz rūpnieciskiem jauninājumiem;

3.   uzsver to, cik svarīgi ir dalībvalstīm un reģioniem Lisabonas pasākumus veikt saskaņā ar subsidiaritātes principu, vienlaikus ar rīcību ES līmenī;

4.   uzstāj, ka visiem jaunajiem likumdošanas priekšlikumiem ir jāpievieno stingri ietekmes novērtējumi attiecībā uz finansējumu, regulējumu un vidi;

Vienotais tirgus

5.   atkārto savu uzskatu, ka ES konkurētspējas programmā būtu jāizceļ konkrēta turpmāka rīcība, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi, īpaši enerģētikas, transporta, telekomunikāciju, finanšu un citu pakalpojumu jomā;

6.   aicina Komisiju saskaņā ar Juridiskās komitejas 2005. gada 2. februāra lēmumu un Priekšsēdētāju konferences 2005. gada 17. februāra lēmumu pārskatīt tās priekšlikumu programmatūras patentu direktīvai un iesniegt priekšlikumus vispārīgo patentu integrētai sistēmai;

7.   sagaida, ka Komisija tuvākajos mēnešos veiks pasākumus pret dalībvalstīm, kas nav īstenojušas tos ES tiesību aktus, kuru mērķis ir liberalizēt tirgus, it īpaši enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs;

Finanšu pakalpojumi

8.   it īpaši atbalsta nepieciešamo direktīvu pieņemšanu finanšu pakalpojumu jomā un uzstāj, ka Komisijai, galvenokārt, uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu apstiprinājumu jau izskatāmiem pasākumiem, un tai nevajadzētu iesniegt jaunus priekšlikumus, ja tie nav pienācīgi pamatoti un izvērtēti;

9.   mudina Komisiju nodrošināt, ka Lamfalussy process darbojas efektīvi katrā līmenī; iesaka lielāku politisko uzmanību pievērst finanšu pakalpojumu jomā spēkā esošo tiesību aktu īstenošanai un piemērošanai;

Uzņēmumu vadība un līgumtiesības

10.   augsti novērtē apņemšanos uzlabot uzņēmējdarbības vidi attiecībā uz uzņēmējdarbības un uzņēmumu vadību, lai sekmētu uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju, kā arī stiprinātu gan akcionāru tiesības, gan trešo pušu aizsardzību; aicina, lai priekšlikumi būtu virzīti uz civiltiesību un komerctiesību konverģenci;

11.   uzsver to, cik svarīgi ir palielināt vienotības līmeni līgumtiesību jomā; aicina Komisiju turpināt tās centienus panākt lielāku saskaņotību starp dažādiem līgumtiesību instrumentiem, cita starpā, pieņemot vienotu modeli; aicina Komisiju pilnīgi iesaistīt Parlamentu šajās darbībās;

Pētniecība un attīstība

12.   atzinīgi vērtē to, ka īpaša prioritāte ir piešķirta Eiropas Savienības pētniecības un attīstības pasākumu atbalstam, piemēram, izveidojot Eiropas Pētniecības padomi, un ka ir uzsvērta Septītās Pētniecības programmas nozīme, veicinot Lisabonas mērķi par tādas ekonomikas attīstību, kas ir balstīta uz zināšanām; šajā sakarā mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu, sniedzot konkrētu atbalstu fundamentālai un novatoriskai pētniecībai, galveno uzmanību vēršot uz īpašām novitātēm, piemēram, ūdeņraža elementi, saules enerģija, biotehnoloģija, kosmosa tehnoloģija un videi nekaitīgākas automašīnas, kā arī divkāršojot finansiālo atbalstu (ņemot vērā 25 ES dalībvalstu IKP attiecību, salīdzinot ar 15 ES dalībvalstu IKP sestajā programmā);

Konkurences politika

13.   uzskata, ka stingra konkurences politika un efektīva tās noteikumu izpilde ir ārkārtīgi svarīga, uzlabojot konkurētspēju; tādēļ mudina Komisiju nodrošināt, ka turpmākajos gados ir saglabāta pienācīgi finansēta un stingra konkurences politika, ko dalībvalstis neietekmē; atzinīgi vērtē Komisijas stimulu, veicinot konkurenci vairākās nozarēs, vienlaikus sākot procesu, kura mērķis ir palielināt ES konkurences noteikumu piemērošanu privātajā sektorā, uzlabojot tiesas prāvas par zaudējumiem, kas radušies pārkāpumu rezultātā;

14.   atbalsta Komisijas vispārējo politikas mērķi attiecībā uz mazāk apjomīga, bet labāk orientēta valsts atbalsta nodrošināšanu, kā arī tās nodomu sākt turpmākās valsts atbalsta politikas plašāku apspriešanu, taču uzsver, ka nedrīkstētu pastāvēt diskriminācija to valstu starpā, kas šādu politiku piemēro, un ka ir taisnīgi jāuztver izmaiņas, kuras radušās tīri statistiskās ietekmes dēļ;

Stabilitātes un izaugsmes pakts

15.   aicina Komisiju nodrošināt, ka, lai garantētu stabilu finanšu sistēmu, visās ierosinātajās reformās ir saglabāta Stabilitātes un izaugsmes pakta sākotnējā struktūra, it īpaši norāde uz pašreiz spēkā esošo trīs procentu deficītu, un ka vairāk uzmanības pievērš valsts parāda lielumam dalībvalstīs, kā arī valsts ekonomikas rādītāju un prognožu labākai uzraudzībai, vienlaikus paredzot iespēju pieļaut zināmu elastību valstīm ar zemu parāda koeficientu nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā, ja tas veicina labu praksi izaugsmes laikā un stiprina vispārējo strukturālo reformu;

16.   uzskata, ka ieguldījumiem vajadzētu iegūt vislielāko nozīmi Eiropas modernizācijā un ka būs jāvienojas par kopēju rīcību, lai valsts un privātajiem ieguldījumiem dotu jaunu impulsu, tomēr lielāku uzmanību veltot Lisabonas stratēģijai labvēlīgākajiem ieguldījumu veidiem: pētījumiem un jauninājumiem, jaunām infrastruktūrām, uz zināšanām balstītai ekonomikai, izglītībai un arodmācībām, augstas kvalitātes sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem un ieguldījumiem Eiropas rūpniecības politikā, it īpaši tādās jaunās nozarēs kā nanotehnoloģija un biotehnoloģija;

Kohēzijas politika

17.   stingri uzsver to, cik nozīmīga ir kohēzijas politika - ne tikai kā Līgumu pamatprincips un ES solidaritātes elements, bet arī papildu instruments Lisabonas mērķu sasniegšanai; it īpaši uzskata, ka ieguldījumi Eiropas komunikāciju tīklos, informācijas sabiedrībā, cilvēkresursos, tehnoloģijās, novitātēs un MVU attīstībā palielinās konkurētspēju, ļaus radīt jaunas darba vietas un tādējādi dos ieguldījumu ekonomikas un sociālajā kohēzijā visā ES;

18.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iesniegt kohēzijas politikas stratēģiskās pamatnostādnes un aicina Komisiju, to darot, piemērot juridisko pamatu, kas paredz Parlamenta pilnu līdzdalību lēmuma pieņemšanas procesā; atzinīgi vērtē arī to, ka Komisija ir laicīgi iesniegusi kohēzijas politikas noteikumus 2007.–2013. gadam, uzsverot, ka dažādo kohēzijas programmu laicīga sākšana tagad ir atkarīga no šo noteikumu ātras pieņemšanas Padomē;

Eiropas komunikāciju tīkli

19.   atbalsta Komisiju tās centienos pārliecināt dalībvalstis, ka, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi, veicinātu kohēziju un izveidotu efektīvākus sakarus paplašinātajā ES, Eiropas komunikāciju tīklu prioritārie projekti būtu jāplāno un jāfinansē, pamatojoties uz atbalstu gan no ES budžeta, gan, ja iespējams, no valsts un privāta sektora partnerībām, un ka to būvniecība jāveic cik vien iespējams ātri; uzskata, ka pilnībā jāizmanto gan Eiropas Investīciju bankas, gan Strukturētās finanšu programmas līdzekļi;

Dzīves kvalitātes uzlabošana Eiropā
Vide

20.   norāda, ka ES Bioloģiskās daudzveidības plāna un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas stratēģijas efektīvai īstenošanai būs vajadzīgi atbilstoši finanšu resursi, tostarp Natura 2000 tīklam;

21.   aicina Komisiju strādāt ar Parlamentu, lai rastu sabalansētu risinājumu ķīmisko produktu klasifikācijas, iepakošanas un marķēšanas sistēmas ("REACH ") darbspējīga pamata noteikšanai, lai samazinātu konkurētspējas ietekmi, vienlaikus aizsargājot vidi, un to balstīt uz prioritāšu noteikšanas politiku, riska novērtējumu, principu "viena viela, viena reģistrācija", kā arī uz izmēģinājumu ar dzīvniekiem pārtraukšanu; atzinīgi vērtē Komisijas izteikto apņemšanos attiecībā uz REACH priekšlikumu un parastās koplēmuma procedūras ievērošanu, gaidot pirmo lasījumu Parlamentā pirms priekšlikuma mainīšanas;

22.   prasa Komisijai līdz 2005. gada jūlijam iesniegt likumdošanas pamatpriekšlikumu par atkritumiem, kura mērķis būtu saskaņotības uzlabošana atkritumu apsaimniekošanā, it īpaši ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas praksi;

23.   uzskata, ka ir jāaktualizē noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, lai tie atspoguļotu jaunus zinātnes sasniegumus;

Ilgtspējīgi un novatoriski enerģijas avoti

24.   uzstāj, ka jāsamazina atkarība no izrakteņu kurināmajiem, apvienojot neizsīkstošos un novatoriskos enerģijas avotus, piemēram, ūdeņradis, īstenojot reālu kodolenerģijas politiku un samazinot patēriņu;

Lauksaimniecība, zivsaimniecība, lauku attīstība un tūrisms

25.   atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos turpināt KLP reformu; prasa, lai Komisija nodrošina, ka KLP reformu īstenošana 2005. gadā dalībvalstu lauksaimniekiem neradīs konkurences izkropļojumus un ka KLP atgriešanās dalībvalstu kompetencē ir noteikti novērsta;

26.   atkārto savu uzskatu, ka Komisijas rīcības plāns attiecībā uz bioloģisko pārtiku un lauksaimniecību ir izšķirošs lauku attīstības politikas elements, nodrošinot pamatu ilgtspējīgai lauksaimniecībai un dzīvotspējīgu alternatīvu tradicionālākām lauksaimniecības metodēm, un tam būtu jāpiešķir īpaša prioritāte ES stratēģiskajās ievirzēs lauku attīstībai;

27.   aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā Parlamenta nostāju, sagatavojot tās likumdošanas priekšlikumus par cukura režīma reformu, lai ES saglabātu cukura ražošanu, vienlaikus mazinot reformas ietekmi uz tirdzniecības partneriem jaunattīstības valstīs; sagaida, ka Komisija nekavējoties un detalizēti informēs Parlamentu par to, kā PTO komisijas lēmums, kas ir gaidāms 2005. gada aprīlī, ietekmēs reformas priekšlikumus;

28.   izsaka nožēlu, ka gada likumdošanas un darba programmā nav priekšlikumu attiecībā uz kopējo zivsaimniecības politiku, ņemot vērā to, cik ļoti liela nozīme zivsaimniecībai ir daudzu Eiropas reģionu ekonomikā; atzīmē, ka liela daļa jautājumu, piemēram, zvejniecības nolīgumu atjaunošana, tehniskie pasākumi Kopienas zivsaimniecības pārvaldei un jauni atjaunošanas plāni tām zivju sugām, kas ir pakļautas bioloģiskajam riskam, joprojām nav atrisināti;

29.   sagaida, ka Komisija turpinās kopējās zivsaimniecības politikas reformas procesu tādā veidā, lai nodrošinātu šādas reformas laicīgu, pilnīgu un veiksmīgu īstenošanu;

30.   uzskata, ka ir nožēlojami, ka Komisija nav ierosinājusi priekšlikumus tūrisma jomā; mudina Komisiju apsvērt papildu pasākumu ierosināšanu, lai veicinātu nozīmīgo nozari, kurā radīt jaunas darba vietas;

Demogrāfiskās tendences

31.   atzinīgi vērtē izredzes uz Zaļo grāmatu par demogrāfiskajām tendencēm ES, kam sekotu konkrēti pasākumi, kas kopā nodrošinātu konkrētas pamatnostādnes, kā risināt daudzveidīgos uzdevumus saistībā ar iedzīvotāju novecošanu; ar nepacietību gaida, ka tā ierosinās veidus, kā panākt pēc iespējas augstāku dzīves kvalitāti veciem ļaudīm, vienlaicīgi nodrošinot pensiju un veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību, ņemot vērā ilgtermiņa veselības aprūpes izmaksas; uzsver, ka īpašu uzmanību jāpievērš pētniecībai par ar vecumu saistītām veselības problēmām (tādām kā neirodeģeneratīvas slimības, artrīts un kustību traucējumi) un to novēršanas līdzekļiem;

32.   aicina Komisiju steidzami strādāt kopīgi ar dalībvalstīm, lai, piemēram, izmantojot pozitīvus veicinošus pasākumus, paaugstinot pensijas vecumu un/vai pārskatot agrās pensionēšanās noteikumus, palielinātu to cilvēku līdzdalību darba tirgū, kam ir pāri 55 gadiem, ar mērķi nodrošināt pensiju sistēmu ilgtspējību; uzskata, ka sabiedrības interesēs ir izmantot vecāko paaudžu pieredzi un ieguldījumu sabiedrības labā;

33.   uzskata, ka vienlaicīgi lielāka uzmanība jāpievērš bērniem draudzīgas vides radīšanai vai nu ar nodokļu politikas pasākumiem un labākām bērnu aprūpes iestādēm, vai ar elastīgāku darba laika organizēšanu, tādējādi ļaujot labāk savienot profesionālo un ģimenes dzīvi;

Sociālā politika

34.   atkārtoti pauž viedokli, ka spēcīgs un rosīgs sociālais aspekts ir svarīga veiksmīgas un dinamiskas ekonomikas sastāvdaļa un ka pasākumi, kas nodrošina pareizo līdzsvaru starp konkurējošām vajadzībām darba vietā, var ievērojami veicināt ekonomiskos panākumus;

35.   sagaida, ka Komisijas jaunajā sociālās politikas programmā 2006.–2010. gadam galvenā uzmanība būs pievērsta tam, kā nostiprināt ES un dalībvalstu valdību spēju īstenot ES apstiprinātos mērķus, tostarp nodarbinātības un darba apstākļu elastīguma uzlabošanu un labākas iespējas gan ģimenes, gan profesionālās dzīves prasību izpildei;

Izglītība, kultūra un jaunatnes politika

36.   uzsver to, ka Eiropas Savienībai jānodrošina pienācīgs un atbilstīgs ES finansējums nākamajai izglītības, kultūras, jaunatnes un saziņas līdzekļu programmu paaudzei, lai sasniegtu to pretenciozos mērķus; tomēr izsaka nožēlu, ka šogad nav paredzētas tālākas nozīmīgas iniciatīvas izglītības un kultūras jomā, lai gan kultūras jomai ir būtiska nozīme Eiropas integrācijā un Lisabonas stratēģijā;

37.   atbalsta Komisijas nodomu publicēt paziņojumu par jaunatnes politiku, kas sniegtu integrētāku pieeju šai politikai un kam varētu sekot "Eiropas pakta" pieņemšana šajā jomā; uzskata, ka tas jāpublicē vienlaicīgi ar Zaļo grāmatu par demogrāfiskajām tendencēm;

38.   uzsver to, ka steidzami jāpaātrina vidusskolas atestātu un universitātes diplomu savstarpēja atzīšana, kā arī jāveicina lielāka jauniešu mobilitāte, lai ļautu viņiem gūt pieredzi ārzemēs, vieglāk pārcelties no vienas izglītības/mācības vietas uz citu un pāriet no vienas profesijas citā;

Dzimumu līdztiesība

39.   sagaida, ka Komisija minētajā paziņojumā par politiku cīņai pret diskrimināciju detalizēti izklāstīs, kā tā turpmākajos gados gatavojas risināt dzimumu nevienlīdzību atalgojumā;

Drošāka pilsoņu Eiropa
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

40.   uzsver nepieciešamību konsolidēt sasniegumus brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē saskaņā ar Tamperes programmu un uzsver to, cik svarīga šai telpai ir Hāgas programma attīstīšana, šajā procesā cenšoties panākt atbilstīgu līdzsvaru starp lielāku drošību pilsoņiem un pienācīgu viņu pamattiesību aizsardzību; aicina pienācīgi izvērtēt jau pieņemtos pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotu virzību uz priekšu šajā politikas jomā;

Terorisms un organizētā noziedzība

41.   uzskata, ka vietējai un starptautiskai cīņai pret terorismu un organizēto noziedzību, kā arī pret to atbalstošām struktūrām ir izšķiroša nozīme drošākas Eiropas mūsu pilsoņiem izveidē un ka Komisijai steidzamības kārtā jāturpina darbs ar skaidrākām vispārējām definīcijām attiecībā uz atsevišķiem nopietniem noziegumiem ar pārrobežu raksturu (it īpaši terorismu, narkotiku un cilvēku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un kibernoziegumiem), vajadzības gadījumā tās papildinot ar pieņemtajiem obligātajiem soda noteikumiem; ņemot to vērā, atzinīgi vērtē Komisijas plānus nākt klajā ar jaunu iniciatīvu par pētniecību drošības jomā;

Robežas, patvērums, imigrācija un vīzu politika

42.   atzinīgi vērtē īpašas uzmanības pievēršanu vienota risinājuma rašanai attiecībā uz robežkontroli, patvērumu un imigrāciju, un īpaši uzsver to, ka jāturpina nostiprināt ES ārējo robežu drošība un ka nepieciešami saskaņotāki un konsekventāki vīzu noteikumi un efektīva partnerība ar trešām valstīm, lai samazinātu nelegālo imigrāciju tās izcelsmes vietā;

43.   mudina Komisiju nostiprināt kopējo vīzu politiku un uzlabot ceļošanas dokumentu drošību, tajos iestrādājot biometriskos elementus, pārraugot efektīvu VIS (Vīzu informācijas sistēmas) īstenošanu, kad Padome to būs pieņēmusi, un paātrinot SIS II (otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas) izstrādi un attīstību; šajā sakarā uzstāj, ka ES līmenī nepieciešami tiesību akti par datu aizsardzību; uzskata, ka Komisijai steidzami būtu jāiesniedz pamatlēmums par datu aizsardzību, kurā būtu paredzēta tāda paša līmeņa aizsardzība saskaņā ar trešo pīlāru, kāda ir paredzēta saskaņā ar pirmo pīlāru;

44.   turklāt aicina dalībvalstu valdības brīdināt citu dalībvalstu valdības pirms nozīmīgu vienpusēju ar migrāciju saistītu iniciatīvu īstenošanas;

45.   uzskata, ka jaunā rīcības plāna cīņai pret narkotikām īstenošanas uzsākšana nodrošinās labākus priekšnoteikumus narkotiku atkarības un tirdzniecības Eiropas Savienībā apkarošanai un sagaida, ka tajā galvenā uzmanība būs pievērsta vislabākās prakses un pamatotu risinājumu izmantošanai;

46.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par pienācīgu juridisko pamatu Eiropolam, kas nostiprinātu tā turpmāko lomu un nodrošinātu tā efektivitāti; uzsver nepieciešamību nostiprināt uzticēšanos dalībvalstu tiesību sistēmām, balstītu uz savstarpējas atzīšanas principu, obligātiem standartiem un visu iesaistīto pušu tiesību aizsardzību;

47.   atzīmē ierosinājumu pārveidot Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru (EUMC) par Eiropas Pamattiesību aģentūru, taču pauž bažas par iespējamo pārklāšanos ar citām cilvēktiesību organizācijām;

Transporta drošība

48.   atzinīgi vērtē Komisijas transporta nozares politikas mērķus, kur liels uzsvars ir likts uz uzlabotu drošību jūras, gaisa un ceļu transporta jomā kopumā un drošību it īpaši attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem; šis aspekts jāuzlabo it īpaši trešajai paketei jūras satiksmes drošībā;

49.   aicina Komisiju termiņa vidusposma pārskatā uzmanīgi pārbaudīt, vai tiek sasniegti Baltās grāmatas mērķi, vai ir jāveic kādi pielāgojumi;

Veselība un katastrofu novēršana

50.   mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Centrs slimību profilaksei un kontrolei nekavējoties kļūst pilnībā un efektīvi darbspējīgs, it īpaši ņemot vērā infekcijas slimību draudus, gripas epidēmijas iespējamību un zāļu rezistento slimību, it īpaši AIDS un tuberkulozes, straujo izplatību;

51.   uzsver, ka iedzīvotājiem jābūt spējīgiem atļauties atbilstošu aizsardzību, samazinot dabas katastrofu un vides vai veselības krīžu risku, ieviešot agrās brīdināšanas un tūlītējas reaģēšanas mehānismus un ilgtermiņa aizsardzību;

52.   uzsver, ka Komisijai jānodrošina pienācīga tālāka rīcība pēc paziņojuma par Eiropas Programmu par uzturu un veselību, iesakot konkrētas darbības, lai apkarotu aptaukošanos, sliktu uzturu, kustību trūkumu un atkarību no narkotikām un alkohola, kas visi izraisa diabētu un sirds slimības;

53.   mudina Komisiju Septītajā pētījumu pamatprogrammā nopietni uzsvērt padziļinātus pētījumus jaunajā/alternatīvajā medicīnā, lai apkarotu HIV/AIDS izplatību;

54.   aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu un dalībvalstīm lemt par grafiku, lai izstrādātu konsekventu politiku pacientu mobilitātei ar mērķi skaidri noteikt medicīnisko izdevumu atlīdzību par ārstēšanu, kas saņemta dalībvalstī, kurā pacients nav apdrošināts;

Patērētāju aizsardzība

55.   uzsver skaidru, vienkāršu un drošu noteikumu nozīmi gan patērētājiem, gan ražotājiem vienotajā tirgū un attiecīgi iesaka tālāku noteikumu vienkāršošanu īpaši pārrobežu līgumiem; šajā sakarā uzskata, ka tiesību aktiem patērētāju aizsardzības jomā principā jāatbilst jaunajai pieejai, kas sastāv no obligātajiem noteikumiem un savstarpējas atzīšanas;

56.   neuzskata, ka lietderīgi apvienot vienā stratēģijā gan patērētāju, gan veselības politikas pēc tam, kad pašreizējās patērētāju politikas stratēģija un veselības programma beigsies (attiecīgi 2007. un 2008. gadā); noteikti uzskata, ka tā kā šīm abām politikām jāatbilst vienotām politiskām pamatnostādnēm, katrai ir vajadzīga sava stratēģija un budžets;

Spēcīga Eiropa drošākā pasaulē
Paplašināšanās

57.   sagaida stabilu un noteiktu Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas, drošības politikas un aizsardzības politikas attīstību ar mērķi veicināt Eiropas vērtības pasaules mērogā un aizsargāt ES kopējās intereses starptautiskajā līmenī; nopietni uzsver vajadzību ātri panākt vienošanos par kopējas ārējās darbības dienesta izveidošanu tā, lai aizsargātu Komisijas un Parlamenta privilēģijas, iesaistītu valstu diplomātus un nodrošinātu ES Ārlietu ministru ar resursiem, informāciju un instrumentiem, kas viņam būs vajadzīgi veiksmīgai darbībai;

58.   pieprasa Komisiju nodrošināt, ka Parlaments ir pilnībā un sīki informēts par progresu turpmākajos mēnešos paplašināšanās sarunu ar Horvātiju un Turciju sagatavošanā;

59.   uzskata, ka vienlaikus uzsākot aktīvas sarunas ar Horvātiju (balstoties uz pilnvarām, par kurām drīz būs Komisijas paziņojums), jāseko un jāpaplašina stabilizācijas un asociācijas process, līdz tas kļūst par politikas stūrakmeni attiecībās ar Rietumbalkāniem;

Kaimiņattiecību politika

60.   uzsver augsto prioritāti, ko piešķir tam, lai īstenotu vispārēju kaimiņattiecību politiku, kuras mērķis ir veicināt demokrātiju, stabilitāti un labklājību valstīs, kas dienvidos un austrumos robežojas ar ES; aicina Komisiju pārskatīt tās koncepciju, ciešāk sadarbojoties ar Parlamentu, lai ļautu turpmāku pieejas variēšanu attiecībā uz dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem un valstīm;

61.   šajā sakarā par īpaši svarīgu uzskata attīstīt spēcīgu jaunu kaimiņattiecību politikas austrumu dimensiju un turpināt sūtīt pozitīvus signālus Ukrainai un citām valstīm, jo tās veido spēcīgākas, funkcionējošas demokrātijas; un stiprināt un padziļināt Eiropas un Vidusjūras valstu dialogu un ar to saistītās politikas un it īpaši veicināt Barselonas procesu konferences šā gada 10. gadadienas kontekstā, un tāpēc analizēt un, iespējams, ieviešot nelielas korekcijas šajā procesā, virzīties tālāk, lai nodrošinātu sistēmas lielāku efektivitāti;

62.   aicina īpaši Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu un Padomi apsvērt turpmāku ES attiecību ar Ukrainu attīstību, nodrošinot citas asociācijas formas, kuras šai valstij sniegtu skaidru Eiropas perspektīvu un tādējādi apmierinātu cerības, kas radušās Oranžās revolūcijas laikā;

63.   atkārtoti pauž vajadzību ES strauji attīstīt kopējās kaimiņattiecību politikas, lai palīdzētu kaimiņvalstīm nodrošināt liberālo demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī augstāku sociālo, ekonomisko un vides attīstību;

64.   uzskata, ka jāveic viss iespējamais, lai panāktu Kipras apvienošanos; aicina Komisiju stiprināt starpkopienu projektus, tādējādi veicinot sarunu atsākšanu;

Divpusējās attiecības

65.   piešķir lielu nozīmi tālāku ES divpusējo attiecību attīstībai, attiecīgā gadījumā balstoties uz nolīgumiem ar trešām valstīm; atzīmē, ka ir nozīmīgi nodrošināt, lai attiecības ar austrumu un Vidusjūras valstīm tiek attiecīgi stiprinātas, it īpaši ar uzlabotu strukturētu dialogu Eiropas un Vidusjūras Parlamentārajā asamblejā;

66.   atkārtoti aicina stiprināt īpaši ES un ASV attiecības, atjauninot un aizstājot pašreizējo Jauno transatlantisko programmu ar patiesām transatlantiskajām partnerattiecībām, lai būtu pārliecība, ka līdz 2015. gadam tiek nojauktas atlikušās tirdzniecības un investīciju barjeras; atgādina, ka atklāts un dzīvs dialogs ir dabīgs pamats, uz kura būvēt transatlantiskās attiecības un ka transatlantiskais likumdevēju dialogs ir šim nolūkam atbilstošs instruments; atzīmē joprojām aktuālo vajadzību noslēgt ES un ASV Transatlantisko aviācijas nolīgumu kā piemēru, ka tiek attīstīta patiesa ārējā transporta politika;

67.   atzīmē Komisijas nodomu pārskatīt stratēģiju attiecībā uz Latīņameriku un uzsākt jaunu pieeju abpusējām attiecībām un šajā sakarā uzsver vajadzību vēlreiz censties īstenot "Bikontinentālās asociācijas" sistēmu attiecībām starp abiem kontinentiem;

68.   uzskata, ka, kamēr Ķīnā ievērojami neuzlabosies cilvēktiesību situācija, būtu nepareizi no ES puses paredzēt atcelt ieroču tirdzniecības embargo, ko ieviesa 1989. gadā; pieprasa, lai Komisija oficiāli ir pret šādu soli, kad to izskatīs Padomē;

Reģionālie jautājumi

69.   mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot iespēju panākt mieru Tuvajos Austrumos ar Sharm el Sheikh pamiera deklarāciju un, darbojoties "Četriniekā", nodrošināt skaidru un līdzsvarotu ieguldījumu ilgstoša miera procesā starp Izraēlu un dzīvotspējīgu, demokrātisku Palestīnas valsti, lai tās varētu dzīvot blakus mierā un drošībā, ko nodrošina vispārējs Tuvo austrumu risinājums, kā tas noteikts Ceļa kartē;

70.   atzinīgi vērtē ES pozitīvo lomu Irākas atjaunošanā un centienos neļaut Irānai iegūt militāros kodolieročus;

Attīstības politika

71.   izsaka nopietnas bažas par to, ka piecus gadus pēc Tūkstošgades attīstības mērķus pieņemšanas Apvienoto Nāciju Organizācijā Āfrikas Subsahāras reģions nav sasniedzis nevienu no astoņiem mērķiem, kuru termiņš ir 2015. gads, nedz arī ir ceļā uz to sasniegšanu; uzsver, ka Tūkstošgades attīstības mērķi ļoti daudzās vismazāk attīstītajās valstīs, it īpaši Āfrikas Subsahāras reģionā, paliks nesasniedzami, ja vien starptautiskā sabiedrība būtiski nepalielinās savu attīstības palīdzību gan no kvalitātes, gan kvantitātes viedokļa;

72.   atbalsta īpašo uzmanību, ko Komisija ir veltījusi Āfrikai, un tās nodomu izstrādāt "Stratēģiju Āfrikai", lai atspoguļotu šī kontinenta, it īpaši Āfrikas Subsahāras reģiona, specifiskās vajadzības nolūkā nodrošināt šim reģionam līdzekļus ceļā uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

73.   aicina ES iestādes uzņemties ANO Tūkstošgades projekta ziņojuma "Ieguldīšana attīstībā" ātras īstenošanas vadību praktisks plāns, kā sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus";

74.   atzinīgi vērtē uzņemtās saistības gan attiecībā uz daudzpusību kopumā, gan it īpaši attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizāciju, bet brīdina nepieļaut to, ka starptautiskās sadarbības lēnais temps nosaka to mūsu pašu iniciatīvu ātrumu, kuras attiecas uz globālo sasilšanu, nabadzību un saslimstību;

Starptautiskā darbība vides un ilgtspējīgas attīstības jomā

75.   aicina Komisiju veikt praktiskus pasākumus, lai izveidotu "Eiropas diplomātiju attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību" un aicina Komisiju šajā jomā nākt klajā ar īpašu stratēģiju;

76.   atbalsta Komisijas mērķi saglabāt vadošo lomu stipras koalīcijas izveidē attiecībā uz turpmākām saistībām, kas sekos Kioto uzņemtajām, pēc 2012. gada, it īpaši tāpēc, ka klimata pārmaiņu jautājuma risināšana saskaņā ar Lisabonas darba kartībā noteiktajiem mērķiem sniedz arī iespējas un stimulus novatorismam; uzsver nepieciešamību nodrošināt lēmumu pieņēmējiem ekonomikas jomā iespēju ietvert ekonomikas turpmākās attīstības plānošanā dažus pamatotus norādījums par iespējamo situāciju pēc 2012. gada, kā arī mudināt ASV nākt klajā ar saviem priekšlikumiem;

Tirdzniecības politika

77.   uzskata starptautiskās tirdzniecības politiku par pamatelementu konkurētspējas un izaugsmes veicināšanā gan Eiropas Savienībā, gan jaunattīstības valstīs; uzsver nozīmi, kas piemīt daudzpusīguma pieejai attiecībā uz tirdzniecības politiku, kā arī Dohas Attīstības darba kārtības veiksmīgam noslēgumam 2005. gada decembrī; uzskata divpusējus tirdzniecības nolīgumus par noderīgu instrumentu tirdzniecības attiecībās ar specifiskiem partneriem ar nosacījumu, ka šie nolīgumi nekropļo PTO sistēmu;

78.   aicina Komisiju izskaidrot pamatnostādnes attiecībā uz PTO sarunām par lauksaimniecību, lai maksimāli palielinātu izredzes panākt vienošanos 2005. gada decembrī; šajā sakarā atkārto steidzamo nepieciešamību pieņemt ģeogrāfiskos apzīmējumus vai izcelsmes garantijas gan tirgus vajadzībām, gan arī nolūkā informēt patērētājus; uzsver to preču importa barjeru, kas nāk no jaunattīstības valstīm, pakāpeniskas atcelšanas, kā arī ES lauksaimniecības produktu eksporta visu veidu subsīdiju pakāpeniskas atcelšanas nozīmi;

Eiropa, kas darbojas labāk un ir tuvāk pilsoņiem
Labāka likumdošana un labāks regulējums

79.   aicina nākamo gadu laikā pilnībā ieviest Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanu(2) ; atzinīgi vērtē Komisijas vispārējo apņemšanos efektīvi piemērot Iestāžu nolīgumā paredzēto ietekmes izvērtēšanas procesu attiecībā uz visiem atbilstīgajiem likumdošanas pasākumiem; uzskata, ka nolīguma par kopēju metodoloģiju ietekmes izvērtēšanai iespējami ātra noslēgšana starp trim iestādēm būtu nozīmīgs solis uz priekšu;

80.   atbalsta apņemšanos nodrošināt ātru un efektīvu ES direktīvu pārņemšanu dalībvalstu likumos, kā arī to ieviešanu un īstenošanu; aicina Komisiju nākt klajā ar mērķtiecīgāku pieeju, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis saskaņā ar paredzēto grafiku pilda savas saistības attiecībā uz visiem likumdošanas aktiem;

81.   uzskata, ka likumdošanas aktu vienkāršošana un to izstrādes kvalitātes uzlabošana saglabā savu īpašo nozīmīgumu; izsaka bažas par to likumdošanas jomu pieticīgo sarakstu, kurās paredzēta vienkāršošana, un tā rezultātā aicina Komisiju identificēt savas vienkāršošanas programmas, kā arī paātrināt to īstenošanu, pārveidojot un konsolidējot esošos likumdošanas aktus, - kas pirmoreiz bija paredzēts 2003. gada Labāka regulējuma rīcības plānā, - lai padarītu ES likumdošanu saskaņotāku un lai samazinātu tekstu vispārējo apjomu atsevišķās politikas jomās;

82.   uzsver, ka ir ļoti svarīgi likt Eiropai labāk funkcionēt, kā arī tuvināt tās pilsoņus, radot atvērtāku, atsaucīgāku un demokrātiskāku Eiropas Savienību, un tāpēc uzsver nepieciešamību pēc Eiropadomes, Parlamenta un Komisijas pienācīgi koordinētas kampaņas, lai nodrošinātu Konstitūcijas ratifikāciju un tās spēkā stāšanos 2006. gada 1. novembrī;

Lūgumraksti

83.   uzsver nozīmi, kas piemīt lūgumrakstu procesam kā informācijas avotam par ES likumu nepareizu īstenošanu un/vai ieviešanu; izsaka lielu vilšanos par efektīvas un ātras kontroles trūkumu no Komisijas puses, izskatot lūgumrakstus, kas skaidri izgaismo organizatoriskas problēmas Komisijā un koordinācijas ar dalībvalstīm trūkumu;

Atbildība saistībā ar budžetu un administratīvā reforma

84.   atzinīgi vērtē Komisijas īpašo uzsvaru uz efektivitātes un atbildības nozīmi sazināšanās procesā, kā arī atsaukšanos uz nepieciešamību pēc efektīvas "ceļa kartes" ar mērķi nodrošināt pozitīvu deklarāciju par ticamību attiecībā uz gada budžeta izpildi;

85.   atkārto savu prasību Komisijai iesniegt priekšlikumu attiecībā uz ES Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumu pārskatīšanu, lai novērstu visus īstenošanas šķēršļus, kas kavē lēmumu pieņemšanu un budžeta vienmērīgu izpildi;

86.   aicina ātri izveidot drošu un visaptverošu iekšējās kontroles vidi attiecībā uz ES budžetu, atrisinot cita starpā atbildības problēmas, kas rodas "kopīgas pārvaldības" rezultātā (tostarp "vienota revīzijas modeļa" izveidošana) un izmantojot stingrāku pieeju, paredzot decentralizētas maksāšanas iestādes;

87.   uzsver, ka daži izmēģinājuma projekti un sagatavošanās darbības ir Parlamenta privilēģija, un aicina Komisiju pilnībā īstenot attiecīgos Parlamenta lēmumus, kā tas ir pieņemts ar 2005. gada budžeta procedūru, un nodrošināt atbilstīgu pārraudzību;

88.   šajā sakarā mudina Komisiju izmantot īpašo gada notikumu budžeta pozīciju, lai sniegtu ieguldījumu ES demokrātijas kampaņā, 15. Vidusjūras reģiona spēlēs, Solidaritātes kustības 25. gadadienas svinībās un 1,5 milj. eiro 20. Pasaules jaunatnes dienai – 2005; aicina minēto pasākumu organizētājus, plānojot savus projektus un notikumus, ņemt vērā cunami katastrofu;

89.   pieprasa Komisijai, kā tas jau bija paredzēts 2003. gadā, iesniegt priekšlikumu attiecībā uz t.s. "infopunktu/krustpunktu" juridisko pamatu, kā arī attiecībā uz jaunu konvenciju starp Komisiju un dalībvalstīm izstrādi un dotāciju programmām pēc 2006. gada;

90.   aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk informēt Parlamentu par situāciju attiecībā uz tās iekšējas reformas procesu, ko uzsāka iepriekšējā Komisija, kā arī par tās pastāvīgajiem plāniem šādas reformas īstenošanai un pabeigšanai;

Cīņa pret krāpšanu

91.   uzsver nozīmi, kas piemīt "krāpšanas novēršanas" pasākumu iekļaušanai visos atbilstīgajos tekstos, un šajā sakarā sagaida Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF ) noteikumu pārskatīšanu tādā veidā, lai pastiprinātu tā neatkarības statusu; mudina Komisiju pieņemt aktīvu pieeju tam, lai veicinātu ziņotāju pieteikšanos;

92.   uzstāj, ka jaunās uzskaites sistēmas pilnīgai un veiksmīgai īstenošanai jāsaglabā sava prioritāte nākamā gada laikā;

o
o   o

93.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0109. (2) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.