Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā tā 2001. gada 15. marta (1) , 2001. gada 15. novembra (2) un 2003. gada 19. jūnija (3) rezolūcijas par vieglo un kājnieku ieroču izplatīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 2005. gada jūnijā ANO dalībvalstis trešās pastāvīgās sesijas ietvaros tiksies ANO atklātajā darba grupā par nelegālu vieglo un kājnieku ieroču atrašanās vietas noteikšanu;

B.   tā kā ANO dalībvalstis 2005. gada jūnijā tiksies ANO valstu otrajā biennāles sanāksmē, lai apsvērtu ANO rīcības programmas attiecībā uz nelegālo tirdzniecību ar vieglajiem un kājnieku ieročiem īstenošanu un 2006. gada jūnijā/jūlijā ANO rīcības programmas pārskatīšanas konferencē;

C.   atkārtoti izsakot bažas par vieglo un kājnieku ieroču izplatīšanas turpināšanu, kas saasina bruņotus konfliktus un rada nestabilitāti, veicina terorisma izplatīšanos, vēršas pret noturīgu attīstību un tiesiskumu, kā arī rada smagus cilvēktiesību un starptautisko cilvēktiesību likumu pārkāpumus;

D.   apstiprinot tā nodomu turpmāk ES un dalībvalstis iesaistīt konstruktīvā, pastāvīgā dialogā par būtību un prioritātēm attiecībā uz ES politikas virzieniem starptautisku un reģionālu iniciatīvu jomā un sarunās par vieglo un kājnieku ieroču kontroli;

E.   pārliecībā, ka ES un dalībvalstīm ir nozīmīga loma pienācīgu starptautisku un reģionālu standartu izstrādē un ieviešanā, lai apkarotu vieglo un kājnieku ieroču izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu;

F.   paužot gandarījumu par ES prezidentūras 2005. gada 17. februāra paziņojumu (4) ANO Drošības padomē par vieglajiem ieročiem, kurā atzinīgi vērtēts izteikums par kategorisku nepieciešamību valstīm izstrādāt un noslēgt tiesiski saistošas vienošanās par vieglo ieroču atrašanās vietas noteikšanu, tirdzniecības starpniecību un nosūtīšanu;

G.   atzinīgi vērtējot ES atbalstu ANO atklātajai darba grupai par nelegālo vieglo un kājnieku ieroču atrašanās vietas noteikšanu, lai panāktu tiesisku vienošanos un vieglo un kājnieku ieroču munīcijas iekļaušanu darba grupā izskatīto jautājumu lokā;

H.   atzinīgi vērtējot arī publiski izteikto Luksemburgas prezidentūras atbalstu (EP plenārsēdes debatēs, 2005. gada 11. maijā), kā arī Somijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Īrijas, Spānijas un Polijas valdību atbalstu Ieroču tirdzniecības līgumam un šo valstu centienus sadarboties ar partneriem, lai panāktu vienprātību reģionālā un starptautiskā līmenī par nepieciešamību noteikt tiesiskus standartus attiecībā uz vieglo un kājnieku ieroču nosūtīšanu;

I.   tomēr paužot bažas par ES saistību trūkumu ANO sarunās par ieroču atrašanās vietas noteikšanu, lai izveidotu pārbaudes mehānismus ieroču atrašanās vietas noteikšanas programmai, kas ļautu attīstīt atbilstošas vislabākās prakses pamatnostādnes, lai papildinātu minimālos starptautiskos standartus;

J.   cerot un sagaidot, ka vēl vairākas ES dalībvalstis publiski paudīs aktīvu atbalstu centieniem panākt vienprātību par nepieciešamību noslēgt Ieroču tirdzniecības līgumu, lai aizliegtu ieroču nosūtīšanu, kas nepārprotami sekmē nopietnus cilvēktiesību un starptautisko cilvēktiesību likumu pārkāpumus;

K.   izsakot nožēlu par ANO plaša mēroga konsultāciju lēno attīstību saistībā ar vieglo un kājnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības starpniecības apkarošanu, kā arī stingru saistību trūkumu risināt sarunas par starptautisku vienošanos attiecībā uz ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli;

L.   atzīstot, ka 2004. gada aprīļa beigās ANO Protokols par šaujamieročiem būs stājies spēkā kā tiesiski saistošs instruments, kad Polija un Zambija ir kļuvušas par 40. un 41. valsti, kas to ratificēja; uzsver, ka Protokols ir pirmais starptautiskais instruments, kas uzliek saistības ANO dalībvalstīm regulēt šaujamieroču ražošanu, eksportu, importu un tranzītu,

1.   iesaka Padomei un dalībvalstīm veicināt dinamiska pārraudzības mehānisma izstrādi attiecībā uz ANO sarunās iekļauto ieroču atrašanās vietas noteikšanas programmu, tostarp izveidojot tehnisko ekspertu grupu, kas pilnvarota izstrādāt vislabākās prakses pamatnostādnes par vieglo un kājnieku ieroču un to munīcijas marķēšanu, uzskaiti un atrašanās vietas noteikšanu;

2.   mudina sešas ES dalībvalstis, kuras vēl nav parakstījušas ANO Protokolu par šaujamieročiem to nekavējoties parakstīt;

3.   mudina Padomi un dalībvalstis aktīvi iesaistīties, lai panāktu vienprātību reģionālā un starptautiskā līmenī attiecībā uz ieroču nosūtīšanas starptautiskajiem standartiem, kas pamatojas uz starptautisko likumu ietvaros esošajām saistībām, kā arī uz nepieciešamību noslēgt Ieroču tirdzniecības līgumu;

4.   šādā saistībā iesaka Padomei un dalībvalstīm aktīvi diskutēt 2005. gada jūlija ANO valstu otrajā biennāles sanāksmē par ANO rīcības programmu, lai uzsāktu sarunas par Ieroču tirdzniecības līgumu, kuras paredzētas tūlīt pēc 2006. gada ANO rīcības programmas pārskatīšanas konferences;

5.   aicina Padomi un dalībvalstis atsākt centienus, lai panāktu reģionālu un starptautisku vienprātību par nepieciešamību noslēgt starptautisku līgumu attiecībā uz vieglo un kājnieku ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli;

6.   ierosina, lai tā atbildīgā komiteja būtu pilnvarota savlaicīgi izstrādāt pašiniciatīvas ziņojumu 2006. gada ANO pārskatīšanas konferencei, kuras mērķis ir sīki izvērtēt ES rīcību un politiku attiecībā uz vieglajiem un kājnieku ieročiem un turpmāk sekmēt Padomes un dalībvalstu attiecīgo politiku īstenošanu reģionālā un starptautiskā līmenī;

7.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomes prezidentūrai, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentu priekšsēdētājiem, kā arī ANO ģenerālsekretariātam.

(1) OV C 343, 5.12.2001., 311. lpp. (2) OV C 140 E, 13.6.2002., 587. lpp. (3) OV C 69E, 19.3.2004,.136. lpp. (4) Padomes prezidentūras 2005. gada 17. februāra paziņojums, (atsauces dokuments PRES05-013EN).