Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību komisiju, kuras pieņemtas kopš 1996. gada, kā arī 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un ANO(1) , 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par ANO reformu(2) un 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ANO 2005. gada 14.–16. septembra Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu(3) ,

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komisijas (UNCHR ) 62. sesiju, kuru bija plānots organizēt no 2006. gada 13. marta līdz 21. aprīlim,

–   ņemot vērā ziņojumu "Drošāka pasaule - mūsu kopīga atbildība", ko 2004. gada 1. decembrī pieņēma ANO Ģenerālsekretāra augsta līmeņa speciālistu grupa par draudiem, izaicinājumiem un pārmaiņām,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2005. gada 21. marta ziņojumu "Lielākā brīvībā uz attīstību, drošību un cilvēktiesībām",

–   ņemot vērā ANO 2005. gada Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus apkopojošo dokumentu, kuru pieņēma 2005. gada 16.septembrī Ņujorkā un kurā tika nolemts izveidot Cilvēktiesību padomi, ar ko aizstātu Cilvēktiesību komisiju, un uzticēt ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam uzdevumu vest sarunas, kas jāpabeidz pēc iespējas drīzāk 60. sesijas laikā, lai noteiktu tās pilnvaras un sastāvu,

–   ņemot vērā projektu ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja rezolūcijai par Cilvēktiesību padomi, ko iesniedza izskatīšanai 2006. gada 23. februārī,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošana, veicināšana un aizsardzība ir daļa no Eiropas Savienības ētiskā un juridiskā acquis un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

B.   tā kā ANO bija un ir viena no potenciāli vispiemērotākajām organizācijām, lai visaptveroši nodarbotos ar cilvēktiesību jautājumiem un izaicinājumiem, ar ko mūsdienās nākas saskarties cilvēcei;

C.   tā kā projekts rezolūcijai par Cilvēktiesību padomi (CTP) bija iznākums daudzu mēnešu centieniem panākt vienprātību;

D.   tā kā, lai gan CTP neatrisina dažas no būtiski svarīgākajām izteiktajām bažām, tā var nodrošināt efektīvu pamatu cilvēktiesību aizsardzības stiprināšanai un veicināšanai ANO sistēmā, kas līdz šim brīdim diemžēl ne vienmēr panāca vēlamo efektivitāti attiecībā uz rezultātiem;

E.   tā kā ANO Cilvēktiesību komisijas (UNCHR ) 62. sesija būs tās pēdējā sesija pirms ANO CTP faktiskās izveides;

F.   tā kā šī gada UNCHR ikgadējai sesijai ir izveidota Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija, kā tas ir bijis pēdējos septiņus gadus,

Cilvēktiesību padome

1.   atzinīgi vērtē rezolūcijas, ar ko izveido CTP, pieņemšanu; šajā sakarā atzīmē ES ieguldījumu minēto sarunu iznākuma panākšanā;

2.   atzinīgi vērtē mazākas pastāvīgas ANO struktūras izveidi, kuru tiešā ceļā ievēlē Ģenerālā asambleja, kā pirmo soli, lai pildītu 2005. gada Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmē uzņemtās saistības stiprināt ANO cilvēktiesību mehānismus;

3.   atzinīgi vērtē it īpaši to, ka CTP gada gaitā varēs regulāri tikties, organizējot ne mazāk kā trīs sesijas gadā, un sasaukt īpašas sesijas ārpus kārtējām sanāksmēm nolūkā ātri atrisināt cilvēktiesību krīzes;

4.   atzinīgi vērtē UNCHR neatkarīgu īpašo procedūru sistēmas saglabāšanu; atzīmē, ka šīs īpašās procedūras būs pakļautas pārskatīšanai gada laikā, un aicina ES arī turpmāk būt modrai attiecībā uz to saglabāšanu;

5.   atzinīgi vērtē tādas prakses saglabāšanu, kura paredz cilvēktiesību NVO līdzdalību debatēs, un cer, ka šī piedalīšanas nākotnē tiks uzlabota un pastiprināta, atkārtoti aicina īstenot ANO NVO komitejas reformu, lai nodrošinātu neatkarīgu NVO efektīvu līdzdalību;

6.   atzinīgi vērtē universāla periodiskas pārskatīšanas mehānisma - speciālistu veiktas salīdzinošas pārskatīšanas - izveidi, kurš būtu līdzeklis dalībvalstu aptveramības universāluma un vienlīdzīgas attieksmes pret tām pastiprināšanai saistībā ar cilvēktiesību uzraudzību pasaulē; atzīmē precizējumu, ka šim mehānismam nevajadzētu dublēt ANO ar līgumiem saistīto struktūru darbu; aicina CTP šīs pārskatīšanas kārtības noteikšanā nodrošināt, ka tai veltītā sesija ir papildinājums vismaz trim sesijām un desmit nedēļām, kas paredzētas minētajā rezolūcijā;

7.   pauž nožēlu, ka tika noraidīts ierosinājums CTP locekļus ievēlēt ar pastiprinātu, divu trešdaļu, vairākumu; tomēr uzskata, ka kārtība, kas paredz, ka locekļus ievēlē tiešā ceļā, individuāli, aizklāti un ar Ģenerālās asamblejas locekļu balsu absolūtu vairākumu, un tas, ka valdībām jāizskata kandidātu ar cilvēktiesībām saistītie dati un saistības, varētu novērst cilvēktiesību pārkāpēju ievēlēšanu CTP; atzinīgi vērtē tāda mehānisma izveidi ar divu trešdaļu Ģenerālās asamblejas locekļu balsu vairākumu, ar kura palīdzību pārtrauc tā locekļa dalības tiesības CTP, kurš regulāri nopietni pārkāpj cilvēktiesības;

8.   aicina visas ANO dalībvalstis censties ievēlēt kandidātvalstis ar visaugstākajiem cilvēktiesību standartiem, kuras ir ratificējušas cilvēktiesību pamatlīgumus, pilda savus informācijas sniegšanas pienākumus, izdod atklātus ielūgumus uz ANO īpašajām procedūrām un cenšas īstenot to ieteikumus; aicina ES uzstāt, lai par izvirzītajiem kandidātiem paziņotu vismaz trīsdesmit dienas pirms vēlēšanām, lai varētu publiski pārbaudīt to ar cilvēktiesībām saistītos datus un solījumus;

9.   atkārtoti apstiprina savu viedokli, ka CTP spēja aizsargāt cilvēktiesības būs atkarīga no visu pušu politiskās gribas to padarīt par stipru un efektīvu struktūru;

10.   tāpēc aicina visas ANO dalībvalstis pildīt pilnvaras, ko tās noteikušas, un īstenot izstrādātos mehānismus, lai nodrošinātu CTP spēju nozīmīgā veidā aizsargāt un veicināt cilvēktiesības;

11.   mudina ES uzņemties vadošo lomu CTP un rādīt piemēru tādu ANO cilvēktiesību struktūru stiprināšanas vecināšanā, kuras spēj reaģēt uz cilvēktiesību situācijām visā pasaulē, kā arī tas risināt;

12.   atkārtoti apstiprina vajadzību pēc pastiprinātām konsultācijām, sadarbības un koordinācijas starp ES un ANO, it īpaši jauno CTP;

13.   atkārtoti apstiprina vajadzību pēc koordinētas, saskaņotas un labi sagatavotas ES pieejas pirms CTP sesijām, to laikā un pēc tām, lai nodrošinātu lietderīgu un efektīvu ieguldījumu tās darbā;

14.   uzskata par piemērotu nodrošināt delegācijas dalību attiecīgajās CTP sesijās kā turpinājumu EP līdzšinējai dalībai UNCHR ikgadējās sesijās;

UNCHR 62. sesija

15.   atzīmē lēmumu padarīt UNCHR 62. sesiju par pārejas, procedurālu un saīsinātu sesiju;

16.   tomēr uzskata, ka šai kārtībai nevajadzētu kavēt UNCHR aizsardzības pilnvaru īstenošanu un ka visām šīs komisijas darbībām standartu noteikšanā jābūt pienācīgi pieņemtām vai kā citādi kontrolētām;

17.   tāpēc aicina Cilvēktiesību komisijas locekļus nodrošināt, ka īpašās procedūras, kuru īstenošanai pilnvaras piešķīra pēdējā sesijā, tādas kā ģenerālsekretāra ziņojums par sadarbību ar ANO cilvēktiesību struktūru pārstāvjiem, tiek izklāstītas, apstiprinātas un pilnībā apspriestas un ka tiek atjaunotas pilnvaras, kuru termiņš tuvojas beigām, piemēram, ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja cilvēktiesību aizstāvju jautājumā pilnvaras; uzsver, ka jāsaglabā iespēja cilvēktiesību aizstāvjiem vērsties komisijā un piedalīties tās debatēs;

o
o   o

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, 60. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam un ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.

(1) OV C 96 E, 21.4.2004, 79. lpp. (2) P6_TA(2005)0237. (3) P6_TA(2005)0362.