(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments ,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0108)(1) ,

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 159. panta 3. punktu un 181.a panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0093/2005),

–   ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 5. septembra rezolūciju par plūdu katastrofu Viduseiropā(2) ,

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 8. septembra rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēki un plūdi) šovasar Eiropā(3) ,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6-0123/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   uzsver, ka likumdošanas priekšlikumā norādītās apropriācijas, kas vajadzīgas pēc 2006. gada, ir atkarīgas no lēmuma par nākamo daudzgadu budžetu shēmu;

3.   aicina Komisiju pēc nākamās daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par programmas bāzes finansējuma pielāgošanu;

4.   aicina Komisiju vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

5.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV C 272 E, 13.11.2003., 471. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0334.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 159. panta trešo daļu, un 181.a panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1) ,

apspriedušies ar Reģionu komiteju ,

saskaņā ar 251. pantā noteikto procedūru(2) ,

tā kā

(1)  "Katastrofa" ir liels iznīcinošs atgadījums, kura rezultātā cilvēkiem un videi tiek nodarīti smagi kaitējumi, piemēram, plūdu, ugunsgrēku vai sausuma gadījumā. Lielās katastrofās vai krīzes situācijās Kopienai būtu jāizrāda solidaritāte ar attiecīgajām dalībvalstīm un it īpaši ar iedzīvotājiem, ātri nodrošinot īpašu finansiālu palīdzību, kas dotu ieguldījumu normālu dzīves apstākļu straujā atjaunošanā skartajos reģionos un finansiālā kompensācijā tiešā veidā cietušajiem, nepārņemot valsts un privāto iestāžu uzdevumu izpildi .

(2)  Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (še turpmāk – "Fonds") nodrošina Kopienai lielāku rīcības spēju katastrofu un krīzes situāciju gadījumos. Tādējādi tam būtu jādod būtisks ieguldījums, lai Eiropas Savienība varētu labāk un mērķtiecīgāk darboties jomās, kurās tās rīcību sagaida Eiropas Savienības pilsoņi. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš fonda finanšu līdzekļu apjoma saskaņotībai ar jomu, kurā tos izlieto, lai Kopiena visādā ziņā varētu attaisnot pilsoņu cerības paplašinātā un paplašināšanās procesā esošajā Eiropas Savienībā. No vienas puses, tas nozīmē, ka būtu jānovērš izlietošanas jomas pārmērīga izplešanās, no otras puses - Kopienai ir būtu jābūt spējīgai mobilizēt pietiekami daudz līdzekļu skaidri definētās izlietošanas jomās pat īpašos krīzes gados.

(3)  Kopienai ir jāizrāda solidaritāte arī ar valstīm, kas risina sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai.

(4)  Lielas ekoloģiskas, rūpnieciskas un tehnoloģiskas katastrofas, ieskaitot upju un jūras piesārņošanu un radioloģiski bīstamas situācijas, var izraisīt cilvēks vai nejaušība vai dabas stihijas, kurām ir tiešas postošas sekas, piemēram, plūdi vai mežu ugunsgrēki, vai kuras ir saistītas ar ilglaicīgām sekām, piemēram, sausumu vai salnām, kā arī terora akti. Ar pašreizējiem ekonomiskās un sociālās kohēzijas instrumentiem var finansēt riska profilakses pasākumus un izpostītās infrastruktūras atjaunošanu. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002(3) izveidotais Fonds ļauj Kopienai piesaistīt avārijas dienestus, kas apmierinātu tiešā veidā cietušo cilvēku vajadzības un palīdzētu ātri atjaunot izpostīto svarīgāko infrastruktūru, lai katastrofas skartajos reģionos varētu atsākt saimniecisko darbību. Tomēr šā fonda darbība galvenokārt attiecas uz katastrofām, kuru cēlonis ir dabas parādības, un būtu jāparedz, ka Kopiena var iesaistīties arī krīzes situācijās, kuras nav dabas stihiju izraisītas, un tādās, kurās nav pietiekami noskaidrots, kas nes atbildību par notikušo .

(5)  Iecerētās rīcības mērķis ir atbalstīt attiecīgo valstu centienus tādos gadījumos, kad katastrofas vai krīzes situāciju sekas ir tik nopietnas, ka šīs valstis nevar tikt galā ar situāciju tikai saviem spēkiem. Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts EK Līguma 5. pantā, jo dalībvalstu līmenī šis mērķis nav pienācīgi sasniedzams un tāpēc, ņemot vērā rīcības mērogu, ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(6)  Fonds būtu jāfinansē, neskarot finanšu shēmas griestus, maksimālo summu mobilizējot vienīgi vajadzības gadījumā. Lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu, Fonds būtu jāiekļauj elastības fondā kā rezerve ne vairāk kā EUR 7 miljardu apmērā.

(7)  Atbilstoši subsidiaritātes principam rīcība saskaņā ar šo regulu būtu jāattiecina uz lielām katastrofām. Tās ir jānosaka atkarībā no jomas; terora akta gadījumā Kopienai būtu jāspēj reaģēt uz notikumiem arī tad , ja materiālie zaudējumi neatbilst fonda piesaistes kvantitatīvajam kritērijam, bet akta sekas ir tik nopietnas, ka ir vajadzīga Kopienas solidaritāte . Īpašu uzmanību pievērš tādiem attāliem un izolētiem reģioniem kā salas un nomaļi reģioni, pastiprinot partnerību ar tiem .

(8)  Iepriekšējā Fonda pirmajos darbības gados gūtā pieredze uzrādījusi grūtības to piemērot attiecībā uz lēnas attīstības katastrofām. Tādēļ šajā regulā ir skaidri jādefinē, kad var iesniegt prasību. Svarīgi ir arī steigšus piemērot atbilstības noteikumus notikuma raksturojumam, intensitātei un ilgumam problēmas sākumstadijā, it īpaši, paredzot finansiālu nodrošinājumu īpašiem pasākumiem, ko piemēro šāda veida katastrofu novēršanai.

(9)  Lielas katastrofas, īpaši dabas stihiju izraisītas, bieži ietekmē vairāk nekā vienu valsti. Ja liela katastrofa ir notikusi valstī, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, palīdzību var sniegt arī šajā katastrofā cietušajai kaimiņvalstij, kurai ir tiesības saņemt atbalstu.

(10)  Kopienas atbalstam jāpapildina attiecīgo valstu centieni, un tas jāizmanto, lai segtu daļu publiskā sektora izdevumu pašu būtiskāko lielas katastrofas izraisīto avārijas darbu veikšanai.

(11)  Atbilstoši subsidiaritātes principam Kopienas atbalsts jāpiešķir vienīgi, ja cietusī valsts ir iesniegusi pieteikumu. Komisijai jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret valstu iesniegtajiem pieprasījumiem.

(12)  Pieteikuma iesniedzējās valstīs var būt nepieciešama tūlītēja finansiāla palīdzība, kas palīdzētu segt tās izmaksas, kuras ir saistītas ar vissteidzamākajiem iesaistīšanās un glābšanas darbiem. Tāpēc pēc pieteikuma iesniedzējas valsts pieprasījuma finansējums jāpiešķir avansā, tiklīdz ir saņemts šāds pieteikums, ņemot vērā pieejamos budžeta līdzekļus.

(13)  Lai Kopiena būtu spējīga reaģēt, ja salīdzinoši īsā laika periodā viena pēc otras notiek vairākas katastrofas, ir nepieciešama piesardzīga finanšu pārvaldība.

(14)  Ieteicams dot atļauju straujai lēmuma pieņemšanai, lai iespējami ātri piesaistītu īpašus finanšu resursus. Attiecīgi jāpielāgo un līdz absolūti nepieciešamajam minimumam jāierobežo administratīvās procedūras. Tāpēc Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (4) paredz Fonda finansējumu.

(15)  Maksājumu mehānismiem un saskaņā ar šo regulu piešķirto pabalstu izmantošanai būtu jāatbilst situācijas steidzamībai. Tāpēc ir jānosaka reālistisks termiņš piešķirtās finansiālās palīdzības izmantošanai.

(16)  Valstij , kas saņem palīdzību, atbilstoši valsts īpašajai konstitucionālajai, institucionālajai, tiesiskajai vai finansiālajai situācijai būtu jāiesaista reģionālās vai vietējās varas iestādes īstenošanas nolīgumu noslēgšanā un piemērošanā. Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (turpmāk − "Finanšu regula")(5) , saņēmējvalstij būtu jāsaglabā arī atbildība par palīdzības īstenošanu un par to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Kopienas finansējumu.

(17)  Par darbību, ko finansē saskaņā ar šo regulu, nevar saņemt finansiālu palīdzību, izmantojot citus Kopienas finanšu instrumentus. Ja attiecībā uz kādu darbību, kas saistīta ar īpašu postījumu kompensāciju, finansiālu palīdzību nodrošina Kopiena vai starptautisko tiesību instrumenti, šim pašam nolūkam šai darbībai nevar piešķirt palīdzību saskaņā ar šo regulu.

(18)  Kopienas rīcība neatbrīvo no atbildības trešās personas, kas pēc principa, ka "maksā piesārņotājs", pirmajā instancē ir atbildīgas par viņu izraisīto bojājumu, vai neattur no aizsargpasākumiem dalībvalsts un Kopienas līmenī, vai nepārņem valsts vai privātās apdrošināšanas funkcijas.

(19)  Īstenojot Kopienas finansiālo palīdzību, ir nepieciešama maksimāla pārredzamība, kā arī pienācīga resursu izmantošanas uzraudzība.

(20)  Jāparedz noteikums, ka saņēmējvalstīm jāpamato saņemtās palīdzības izmantošana.

(21)  Izņēmuma gadījumos un atkarībā no šajā regulā paredzēto finanšu resursu pieejamības, lai veiktu solidaritātes rīcību katastrofas izraisīšanās gadā, jāparedz noteikums par papildu dotācijām no nākamā gada finanšu apropriācijām.

(22)  Jāparedz, ka kompetentās Kopienas struktūras spēj veikt savus pienākumus attiecībā uz finanšu kontroli.

(23)  Atbalsts izdevumiem, kuri pēc tam tiks atgūti no trešām personām, vai atbalsts, kas netiek izmantots saskaņā ar šo regulu vai saņemts lielākā apjomā nekā postījumu galīgais novērtējums, ir jāatgūst.

(24)  Būtu jāparedz tehniskā palīdzība solidaritātes rīcībai, uz kuru attiecas šī regula, lai uzlabotu dalībvalstu spēju iesniegt Komisijai un citām atbildīgajām iestādēm saskaņā ar noteikto kārtību sagatavotus palīdzības pieteikumus un Komisijas spēju novērtēt tai iesniegtos pieteikumus.

(25)  No šīs regulas spēkā stāšanās dienas būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 2012/2002. Tomēr tās noteikumus jāturpina piemērot pieteikumiem, kas iesniegti pirms minētās dienas.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (turpmāk − "Fonds" ) tiek izveidots, lai Kopiena varētu reaģēt uz lielām katastrofām vai krīzes situācijām , kas skar dalībvalstis vai to reģionus, vai kandidātvalstis, kuras ir iesaistītas pievienošanās sarunās ar Eiropas Savienību (turpmāk "valstis, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu").

2.  Kandidātvalstij, kas ir iesaistīta pievienošanās sarunās ar Eiropas Savienību, var tikt piešķirta palīdzība no Fonda, ja liela katastrofa ietekmē pārrobežu vai jūras reģionu, kas atrodas starp šo kandidātvalsti un dalībvalsti.

3.  Šajā regulā paredzēti fonda darbību noteikumi attiecībā uz:

2. pants

Lielas katastrofas

Par "lielu katastrofu vai krīzes situāciju šīs regulas nozīmē uzskata katastrofu, kas vismaz vienā valstī, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, rada tiešu postījumu, kas tiek lēsts vairāk nekā EUR 1  mljrd. apjomā 2007. gada cenās vai vairāk nekā 0,5 % apjomā no attiecīgās valsts nacionālā kopienākuma.

Tomēr, pat ja šie kvantitatīvie kritēriji netiek izpildīti, Komisija var ārkārtējos un pienācīgi pamatotos apstākļos atzīt, ka kādā noteiktā tās valsts teritorijas daļā , kurai ir tiesības saņemt atbalstu, ir notikusi liela katastrofa vai rodas krīzes situācija . Šajā gadījumā Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus Fonda ietvaros.

Īpašu uzmanību vērš attāliem vai izolētiem reģioniem, tādiem kā salu un nomaļiem reģioniem, kas definēti Līguma 299. panta 2. punktā.

3. pants

Solidaritātes darbības

1.  Pēc tās valsts pieprasījuma, kurai ir tiesības saņemt atbalstu, Komisija var piešķirt no fonda finansiālu palīdzību dotācijas formā, ja šīs valsts sauszemes un/vai jūras teritorijā notiek liela katastrofa vai rodas krīzes situācija .

Arī pēc tās valsts pieprasījuma, kurai ir tiesības saņemt atbalstu un kurai ir kopēja robeža ar pirmajā daļā minēto valsti, un kuru ir skārusi tā pati lielā katastrofa vai krīzes situācija , Komisija no fonda var piešķirt palīdzību šai valstij.

2.  Valsts ir tiesīga saņemt tikai vienu dotāciju par katru katastrofu.

4. pants

Atbilstošas darbības

5. pants

Pieteikumi

1.  Cik iespējams drīz un ne vēlāk kā desmit nedēļas pēc datuma, kurā iestādēm pirmoreiz norādīts uz lielas katastrofas vai krīzes situācijas izraisītajiem postījumiem , valsts, kurai ir tiesīga saņemt atbalstu, var iesniegt Komisijai pieteikumu par palīdzību no fonda, sniedzot visu pieejamo informāciju vismaz par šādiem jautājumiem:

Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu informācijā iekļauj katastrofas vai krīzes situācijas izraisītā kopējā tiešā postījuma provizorisku aprēķinu. Ņemot vērā grūtības noteikt tādu katastrofu radītos postījumos, kuru sekas ir ilgstošas un nepārtrauktas, Komisija pēc cietušās dalībvalsts pieprasījuma var pagarināt 10 nedēļu laika ierobežojumu pieteikuma iesniegšanai, lai saņemtu Fonda palīdzību .

2.  Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju un citu papildu informāciju, ko Komisija bija pieprasījusi vai ieguvusi citādi, Komisija novērtē, vai izpildīti nosacījumi finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo regulu.

Ja attiecīgā valsts pirmās daļas vajadzībām pēc savas ierosmes sniedz papildu informāciju, Komisijā šai informācijai jānonāk divu mēnešu laikā pēc pieteikuma dienas.

Taču, ja Komisija pirmās daļas vajadzībām pieprasa papildu informāciju no attiecīgās valsts, šai informācijai Komisijā jānonāk viena mēneša laikā pēc pieprasījuma dienas.

6. pants

Avansa finansējums

1.  Tūlīt pēc 5. panta 1. punktā minētā pieteikuma saņemšanas Komisija, ņemot vērā pieejamos budžeta līdzekļus, var pieņemt lēmumu par avansa finansējuma piešķiršanu vissteidzamākajām atbilstošajām darbībām un nekavējoties ar vienu maksājumu izmaksāt attiecīgajai valstij avansa finansējumu.

Pirmo daļu piemēro vienīgi tad, ja pieteikumā nepārprotami izteikta prasība pēc avansa finansējuma.

2.  Saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu izmaksātā avansa finansējuma summa veido līdz 5 % no kopējām paredzētajām izmaksām, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, bet nepārsniedz EUR 5 milj .

3.  Ja piešķir avansa finansējumu, kā izklāstīts 7. panta 2. punkta otrajā daļā, skaidri min noteikumu par atmaksāšanu.

7. pants

Finansiālās palīdzības noteikšana

1.  Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, Komisija iespējami ātri un divu nedēļu laikā nosaka attiecīgu iespējamās finansiālās palīdzības summu, ko piešķirt, nepārsniedzot pieejamos resursus.

Summa nedrīkst pārsniegt 50 % no to paredzēto izmaksu kopsummas, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Komisija vienlaikus sagatavo un iesniedz pievienotos priekšlikumus par budžetu, kā norādīts 8. pantā, nosakot atbilstošo summu.

Saskaņā ar pirmajā un trešajā daļā minētajiem termiņiem, visa procedūra, lai iesniegtu visus vajadzīgos priekšlikumus par fonda mobilizāciju, nedrīkst ilgt vairāk kā trīs mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas no attiecīgās valsts.

2.  Ja, pamatojoties uz saskaņā ar 5. panta 2. punktu veikto novērtējumu, Komisija ir nolēmusi, ka saskaņā ar šo regulu piešķiramās palīdzības nosacījumi netiek izpildīti, tā pēc iespējas ātri to paziņo attiecīgajai valstij.

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu izmaksātais avansa finansējums jāatmaksā Komisijai atpakaļ trīs mēnešu laikā pēc šā paziņojuma dienas.

8. pants

Budžeta procedūra

1.  Ja Komisija ir nolēmusi, ka jāpiešķir finansiāla palīdzība no fonda, tā nekavējoties budžeta lēmējinstitūcijai iesniedz priekšlikumus, kas nepieciešami, lai atļautu apropriācijas 7. panta 1. punktā noteiktajā apjomā.

2.  Ja budžeta lēmējinstitūcija piešķir apropriācijas, Komisija pieņem dotācijas lēmumu, ņemot vērā avansa finansējumu, kas izmaksāts saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

9. pants

Dotācijas izmaksa un izmantošana

1.  Pēc tam, kad pieņemts lēmums par dotāciju un parakstīts 10. panta 1. punktā minētais nolīgums, Komisija 15 dienu laikā ar vienu maksājumu izmaksā dotāciju saņēmējvalstij.

2.  Saņēmējvalsts izmanto dotāciju, kā arī no tās gūtos procentu ienākumus 12 mēnešu laikā pēc 10. panta 1. punktā minētā nolīguma parakstīšanas un jebkurā gadījumā 18 mēnešu laikā pēc pirmā postījuma dienas, lai finansētu atbilstošās darbības, kas veiktas pēc katastrofas vai krīzes situācijas notikšanas dienas.

10. pants

Dotācijas īstenošana

1.  Komisija un saņēmējvalsts noslēdz dotācijas lēmuma īstenošanas nolīgumu saskaņā ar šīs valsts un Kopienas īpašajiem konstitucionālajiem, institucionālajiem, tiesiskajiem un finanšu noteikumiem.

Šajā nolīgumā īpaši ietvertas ziņas par finansējamo darbību veidu un vietu.

2.  Komisija nodrošina, lai īstenošanas nolīgumā paredzētās saistības būtu vienādas visām saņēmējvalstīm.

3.  Saņēmējvalsts izvēlas atsevišķas darbības un īsteno dotāciju saskaņā ar šo regulu, dotācijas lēmumu un nolīgumu.

Šī atbildība ir spēkā, neierobežojot Komisijas atbildību par Eiropas Kopienu kopbudžeta īstenošanu saskaņā ar noteikumiem Finanšu regulā , kas piemērojama kopīgai vai decentralizētai pārvaldībai.

11. pants

Darbību finansēšana

1.  Saskaņā ar īstenošanas nolīgumu kopumā vai daļēji finansētās darbības nesaņem finansējumu saskaņā ar kādu citu Kopienas vai starptautisku nolīgumu.

Saņēmējvalsts nodrošina atbilstību pirmajai daļai.

2.  Piemēro "maksā piesārņotājs" principu, it īpaši rūpniecisku un tehnoloģisku katastrofu gadījumos. Saņēmējvalstīm turklāt ir jāpierāda, ka tās dara visu iespējamo , lai saņemtu kompensāciju no trešām personām.

12. pants

Saderība ar citiem instrumentiem

Darbībām, kas saņem finansiālu palīdzību no fonda, jāatbilst EK Līgumam un saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem, Kopienas politikām un pasākumiem un pirmspievienošanās palīdzības instrumentiem.

13. pants

Nobeiguma ziņojums un noslēgums

1.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 9. panta 2. punktā noteiktā laikposma saņēmējvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu par dotācijas finanšu izpildi kopā ar pārskatu, kurā ir pamatoti izdevumi un norādīti citi izmantotie avoti attiecīgo darbību finansējumam.

Ziņojumā sīki norāda saņēmējvalsts ieviestos vai iecerētos aizsargpasākumus, kuru mērķis ir ierobežot postījumu un cik iespējams izvairīties no līdzīgu katastrofu atkārtošanās.

2.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija saņēmusi visu 1. punktā pieprasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo palīdzību no fonda.

14. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, dotācijas lēmumos, īstenošanas nolīgumos un ziņojumos, uz kuriem attiecas šī regula, kā arī citos saistītos dokumentos visas summas izsaka euro.

15. pants

Finansējuma trūkums

1.  Ja laikā, kad saskaņā ar 8. pantu tiek iesniegts priekšlikums, atlikušie finanšu resursi, kas fondam pieejami konkrētajā gadā, nav pietiekami, lai sniegtu par nepieciešamu atzīto finansiālo palīdzību, Komisija var Eiropas Parlamentam, kas pārrauga budžetu, ierosināt finansēt starpību no finanšu apropriācijām, kas fondam pieejamas abos nākamajos gados .

2.  Kopējo fonda gada budžeta robežu katastrofas gadā un abos nākamajos gados ievēro jebkuros apstākļos.

16. pants

Finanšu kontrole, ko veic Kopienas struktūras

Saņēmējvalsts nodrošina, lai visos finanšu lēmumos, kas pieņemti saskaņā ar 10. pantā paredzēto īstenošanas nolīgumu, un visos nolīgumos un līgumos, kas noslēgti saskaņā ar šiem finansēšanas lēmumiem, būtu paredzētas Komisijas veiktas pārbaudes ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) starpniecību un pārbaudes uz vietas, kuras veic Komisija vai Revīzijas palāta saskaņā ar attiecīgām procedūrām.

17. pants

Informēšana

Saņēmēja valsts skaidri saprotamā veidā informē attiecīgos iedzīvotājus un sabiedrību kopumā par fondu atbalstu.

18. pants

Atgūšana

1.  Gadījumos, kad kopējā tiešā postījuma summa ir vismaz par 10 % mazāka par provizorisko summu, kas paziņota saskaņā ar 5. panta 1. punkta b)  apakšpunktu, Komisija var pieprasīt, lai saņēmējvalsts atmaksā attiecīgo saņemtās finansiālās palīdzības summu.

2.  Ja saņēmējvalsts nav ievērojusi 10. panta 3. punktu vai 11. panta 2. punktu , Komisija var pieprasīt, lai saņēmējvalsts atmaksā visu saņemtās finansiālās palīdzības summu vai daļu no tās.

3.  Ja pēc iepriekšējās lielās katastrofas saņēmējvalsts nav veikusi aizsargpasākumus un, veicot aizsargpasākumus, būtu samazinājušies vai novērsti nākamās katastrofas radītie postījumi, Komisija pieprasa saņēmējvalstij atlīdzināt visu vai daļu no saņemtās finansiālās palīdzības.

4.  Pirms pieņem lēmumu saskaņā ar 1., 2. un 3.  punktu, Komisija veic piemērotu lietas pārbaudi un īpaši paredz noteiktu termiņu, kurā saņēmējvalsts var iesniegt piezīmes.

5 .  Visas summas, kas saņemtas nepamatoti un ir atgūstamas, atmaksā Komisijai. Par summām, ko neatmaksā atbilstoši Finanšu regulai, var iekasēt soda naudu.

19. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas ierosmes

1.  Pēc Komisijas ierosmes fonds var izmantot maksimāli 0,20 % no finanšu resursiem, kas pieejami šim gadam, lai finansētu sagatavošanas, uzraudzības, administratīvā un tehniskā atbalsta, revīzijas un pārbaudes pasākumus, kuri nepieciešami šīs regulas īstenošanai.

Šie pasākumi veicami saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta 2. punktu un citiem šīs regulas noteikumiem, un tās īstenošanas noteikumiem, kas piemērojami šai budžeta izpildes formai.

Šie pasākumi konkrēti ietver ekspertu ziņojumus, kas palīdz Komisijai saskaņā ar 5. panta 2. punktu novērtēt pieteikumus.

2.  Ja ir paredzēta iemaksa no fonda, lai iepirktu ārējus pakalpojumus, Komisija pieņem lēmumu par 1. punkta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.

20. pants

Gada pārskats

No ... (6) gada Komisija līdz katra gada 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par darbībām, kas iepriekšējā gadā veiktas saskaņā ar šo regulu. Šajā pārskatā konkrēti ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem dotācijas lēmumiem un piešķirtās finansiālās palīdzības izbeigšanu un veiktajām darbībām .

21. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome pārskata regulu vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

22. pants

Atcelšana

Ar šo Regulu (EK) Nr. 2012/2002 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

23. pants

Pārejas noteikumi

Regulu (EK) Nr. 2012/2002 turpina piemērot pieteikumiem, kas Komisijā saņemti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 28, 3.2.2006., 69. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2006. gada 18. maija Nostāja. (3) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (4) OV C 139., 14.6.2006., 1. lpp. (5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (6) * Gads, kas seko pēc piemērošanas dienas gada.